Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes (turpmāk — piekraste) aizsargjoslas noteikšanas metodiku.

2. Piekrastes aizsargjoslas sauszemes robežas nosaka pa izteiktām kontūrām dabā (piemēram, ceļiem, kvartālstigām, grāvjiem, elektropārvades līnijām) vai pa iedomātu līniju, ņemot vērā Aizsargjoslu likuma 6.pantā noteiktās prasības par krasta kāpu aizsargjoslas un ierobežotas saimnieciskās darbības joslas minimālo platumu, kā arī prasības attiecībā uz īpaši aizsargājamiem biotopiem atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumiem Nr.421 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” un Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumiem Nr.45 “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”.

3. Krasta kāpu aizsargjoslas platumu krasta erozijas apdraudētajās vietās nosaka, ņemot vērā erozijas dinamiku un teritorijas plānojuma termiņu. Minētajās vietās izvērtē esošo situāciju dabā un nosaka jaunas aizsargjoslu robežas, izdarot grozījumus teritorijas plānojumā.

4. Ierobežotas saimnieciskās darbības joslu nosaka no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija. Ierobežotas saimnieciskās darbības joslā iekļauj tos meža kvartālus, kuros mežaudzes pārsvarā aug sausās minerālaugsnēs.

5. Krasta kāpu aizsargjoslu, ja nepieciešams, dabā apzīmē ar īpašām informatīvām zīmēm (pielikums). Informatīvo zīmju izvietojumu dabā nosaka attiecīgās pašvaldības. Ierobežotas saimnieciskās darbības joslu un jūras aizsargjoslu dabā ar informatīvām zīmēm neapzīmē. Informatīvās zīmes izvieto pie ceļiem, kas šķērso krasta kāpu aizsargjoslu.

6. Informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu paredzētajās vietās nodrošina attiecīgā pašvaldība. Izdevumus, kas saistīti ar informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu, sedz pašvaldība no sava budžeta.

7. Komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības, kā arī cilvēku aizsardzības prasības nosaka normatīvie akti, kas regulē attiecīgo jomu.

8. Piekrastes aizsargjoslā aprobežojumus nosaka saskaņā ar Aizsargjoslu likumā norādītajiem vispārīgajiem aprobežojumiem aizsargjoslās un aprobežojumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, kā arī saskaņā ar citiem vides normatīvajiem aktiem.

9. Piekrastes aizsargjoslu saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem vides normatīvajiem aktiem kontrolē Vides valsts inspekcija, reģionālās vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas. Piekrastes aizsargjoslu uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

10. Pašvaldības līdz 2004.gada 31.decembrim izvērtē teritoriju plānojumos iezīmētās piekrastes aizsargjoslas atbilstību Aizsargjoslu likuma un šo noteikumu prasībām un, ja konstatēta neatbilstība, pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu teritorijas plānojumā. Līdz piekrastes aizsargjoslas noteikšanai atbilstoši Aizsargjoslu likumam un šiem noteikumiem, kā arī gadījumos, ja nav nepieciešami grozījumi teritorijas plānojumā, tiek saglabāta piekrastes aizsargjosla, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izveidota un iezīmēta teritoriju plānojumos atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumiem Nr.283 “Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika” un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2000.gada 18.janvāra rīkojumam Nr.5 “Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas robežu noteikšanu”.

11. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumus Nr.283 “Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 228./229.nr.).