Darbības ar dokumentu
Rīgā 2024. gada 11. jūnijā (prot. Nr. 24 32. §)
1. Noteikumi nosaka Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes (turpmāk – piekraste) aizsargjoslas noteikšanas metodiku.
2. Piekrastes aizsargjoslas sauszemes robežas nosaka pa izteiktām kontūrām dabā (piemēram, ceļiem, kvartālstigām, ūdenstecēm, grāvjiem, elektropārvades līnijām) vai, ja tādu nav, pa iedomātu līniju, ievērojot Aizsargjoslu likuma 6. pantā noteiktās prasības.
3. Piekrastes aizsargjoslas robeža ir nepārtraukta līnija, un piekrastes aizsargjosla ir vienlaidu (nepārtraukta) josla.
4. Īpaši aizsargājamos biotopus iekļauj piekrastes aizsargjoslā vai izslēdz no tās un piekrastes aizsargjoslas robežas maina, pamatojoties uz dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēto informāciju, izdarot grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā vai izstrādājot jaunu pašvaldības teritorijas plānojumu. Pašvaldība teritorijas plānojuma izstrādei var veikt biotopu izpēti, piesaistot sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētu ekspertu (turpmāk – eksperts). Šādā gadījumā eksperta atzinumu par īpaši aizsargājamo biotopu izplatību visā pašvaldības piekrastes teritorijā vai atsevišķās teritorijas daļās iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē. Dabas aizsardzības pārvalde izvērtē eksperta atzinumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic izmaiņas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētajos datos.
5. Krasta kāpu aizsargjoslas platumu krasta erozijas apdraudētajās vietās nosaka, ņemot vērā erozijas dinamiku. Izstrādājot jaunu teritorijas plānojumu vai tā grozījumus, izvērtē erozijas prognozes un esošo situāciju dabā un, ja nepieciešams, nosaka jaunas krasta kāpu aizsargjoslas robežas.
6. Vietās, kur jūras krasts ir nostiprināts ar mākslīgiem nostiprinājumiem, aiz kuriem neseko pludmale un (vai) dabiska sauszemes veģetācija, krasta kāpu aizsargjoslu nosaka no nostiprinājuma iekšzemes malas.
7. Pilsētās un ciemos krasta kāpu aizsargjoslā īpaši aizsargājamos biotopus obligāti iekļauj joslā, kas atrodas starp divām iedomātām līnijām, kuras novilktas 150 un 300 metru attālumā no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma, ja:
7.1. īpaši aizsargājamais biotops vienlaidu platībā turpinās pēc 150 metru attālumā novilktās iedomātās līnijas;
7.2. attālums no 150 metru attālumā novilktās iedomātās līnijas vai īpaši aizsargājamā biotopa līdz nākamajam īpaši aizsargājamam biotopam nepārsniedz 75 metrus un īpaši aizsargājamais biotops sastopams vismaz 10 metrus platā joslā, mērot perpendikulāri jūras krasta līnijai;
7.3. īpaši aizsargājamā biotopa platība ir vismaz 0,1 hektārs;
7.4. īpaši aizsargājamais biotops sastopams vismaz 50 metru platumā, mērot paralēli jūras krasta līnijai.
8. Krasta kāpu aizsargjoslas robežas noteikšanas pamatprincipi pilsētās un ciemos, iekļaujot īpaši aizsargājamos biotopus atbilstoši šo noteikumu 7. punktam, norādīti šo noteikumu 1. pielikumā. Ņemot vērā situāciju dabā, ir iespējamas atkāpes no šo noteikumu 7. punktā minētajām prasībām, ja pašvaldība saņēmusi saskaņojumu ar attiecīgajām institūcijām.
10. Ierobežotas saimnieciskās darbības joslu nosaka no krasta kāpu aizsargjoslas iekšzemes robežas līdz piekrastes aizsargjoslas iekšzemes robežai.
11. Ierobežotas saimnieciskās darbības joslā līdz pieciem kilometriem iekļauj tos meža kvartālus, kuros mežaudzes pārsvarā aug sausās minerālaugsnēs.
12. Krasta kāpu aizsargjoslu dabā apzīmē ar īpašām informatīvām zīmēm (2. pielikums). Informatīvo zīmju izvietojumu dabā nosaka attiecīgās pašvaldības. Ierobežotas saimnieciskās darbības joslu un jūras aizsargjoslu dabā ar informatīvām zīmēm neapzīmē. Informatīvās zīmes izvieto pie autoceļiem, kas šķērso krasta kāpu aizsargjoslu.
13. Informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu nodrošina attiecīgā pašvaldība. Izdevumus, kas saistīti ar informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu, sedz pašvaldība no sava budžeta.
14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumus Nr. 86 "Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 27. nr.).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa
Krasta kāpu aizsargjoslas robežas pilsētās un ciemos, iekļaujot īpaši aizsargājamos biotopus (turpmāk – biotopi), nosaka atbilstoši šādiem pamatprincipiem:
1. Krasta kāpu aizsargjoslā iekļauj teritorijas, kas atrodas starp divām iedomātām līnijām, kuras novilktas 150 un 300 metru attālumā no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma un ieskauj vienlaidu biotopu platības (1. attēls).
1. attēls
2. Ja attālums no 150 metru attālumā novilktās iedomātās līnijas vai biotopa līdz nākamajam biotopam nepārsniedz 75 metrus, mērot perpendikulāri jūras krasta līnijai, un biotops ir sastopams vismaz 10 metrus platā joslā, mērot perpendikulāri jūras krasta līnijai, platību starp biotopiem iekļauj krasta kāpu aizsargjoslā. Šādā gadījumā krasta kāpu aizsargjoslu robežu nosaka, savienojot biotopus perpendikulāri jūras krasta līnijai, ņemot vērā dabiskās biotopu robežas (2. attēls).
2. attēls
3. Ja biotops vienlaidu platībā turpinās pēc 150 metru attālumā no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma novilktās iedomātās līnijas, to iekļauj krasta kāpu aizsargjoslā neatkarīgi no tā platības aiz 150 metriem (3. attēls).
3. attēls
4. Ja atsevišķa biotopa platība ir vismaz 0,1 hektārs un tā attālums no 150 metru attālumā novilktās iedomātās līnijas nepārsniedz 75 metrus, mērot perpendikulāri jūras krasta līnijai, to iekļauj krasta kāpu aizsargjoslā (3. attēls).
5. Ja biotopi sastopami vismaz 50 metru platumā, mērot paralēli jūras krasta līnijai, un attālums starp tiem nepārsniedz 50 metrus, mērot paralēli jūras krasta līnijai, platību starp biotopiem iekļauj krasta kāpu aizsargjoslā. Šādā gadījumā krasta kāpu aizsargjoslā robežu nosaka, savienojot biotopus paralēli jūras krasta līnijai un ņemot vērā dabiskās biotopu robežas (3. attēls).
1. Informatīvā zīme krasta kāpu aizsargjoslas apzīmēšanai – balts kvadrāts ar noapaļotiem stūriem zilā ietvarā, zila stilizēta ozollapas un viļņu piktogrammas kontūra.
2. Zīmes izmēri:
2.1. uzstādot zīmi dabā, tās izmēri ir 600 x 600 mm vai 400 x 400 mm;
2.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm.
3. Zīmes krāsas ORACAL sistēmā ir tumši zila (King Blue 049) un balta (White 010).
 |
 |
 |
 |