Darbības ar dokumentu

Latvijas Republika (turpmāk tekstā saukta Latvija) un Eiropas Policijas birojs (turpmāk tekstā saukts Eiropols) (turpmāk tekstā kopā sauktas par Līgumslēdzējām Pusēm),

apzinoties problēmas, ko rada starptautiskā organizētā noziedzība, it sevišķi terorisms, cilvēku tirdzniecība un imigrantu nelegāla ievešana, nelegāla narkotisko vielu aprite, kā arī citas smagas starptautiskās noziedzības formas;

ievērojot, ka Eiropas Savienības Padome 2000.gada 27.martā¹ pilnvarojusi Eiropolu uzsākt sarunas par sadarbības līguma slēgšanu ar Latviju un ka 2002.gada 14.oktobrī Eiropas Savienības Padome secinājusi, ka nepastāv nekādi šķēršļi iekļaut Līgumā noteikumus par personas datu pārraidi starp Eiropolu un Latviju;

ievērojot, ka Eiropas Savienības Padome pilnvarojusi Eiropolu vienoties ar Latviju par šādiem nosacījumiem;

ievērojot, ka nekas no šajā Līgumā minētā nekaitē vai kā citādi neiespaido vai neietekmē jel kāda savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma noteikumus, jau darbojošās attiecības tiesību aizsardzības jomā vai kādu citu līgumu vai vienošanos par informācijas apmaiņu starp Latvijas Republiku un kādu Eiropas Savienības dalībvalsti;

vienojas par sekojošo:

1.pants

Definīcijas

Šī Līguma nozīmē:

(a) Konvencija ir uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu balstītā Konvencija par Eiropas Policijas biroja izveidošanu (Eiropola konvencija)²;

(b) personas dati ir jebkāda informācija par identificētu vai identificējamu fizisku personu; identificējama persona ir tāda persona, kuru var identificēt tieši vai netieši, it īpaši izmantojot identifikācijas numuru vai arī vienu vai vairākus kritērijus, kas raksturīgi šīs personas fiziskajai, psiholoģiskajai, garīgajai, ekonomiskajai, kultūras vai sociālajai identitātei;

(c) personas datu apstrāde (turpmāk tekstā saukta par apstrādi) ir jebkāda darbība vai darbību kopums, kas tiek veikts ar personas datiem, neatkarīgi no tā, vai tiek izmantotas automātiskās apstrādes metodes, piemēram, vākšana, reģistrēšana, sakārtošana, glabāšana, atjaunošana vai grozīšana, labošana, konsultēšana, izmantošana, izpaušana pārraidot, izplatīšana vai citāda pieejamība, salīdzināšana vai savienošana, bloķēšana, dzēšana vai iznīcināšana;

(d) informācija ir personas dati vai arī dati, kas nav personas dati.

2.pants

Līguma mērķis

Šī Līguma mērķis ir veicināt sadarbību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru vārdā darbojas Eiropols, un Latviju cīņā pret smagajām starptautiskās noziedzības formām šī Līguma 3.pantā minētajās jomās, it īpaši apmainoties ar stratēģisko un operatīvo informāciju un regulāriem kontaktiem starp Līgumslēdzējām Pusēm visos nepieciešamajos līmeņos.

3.pants

Noziedzības jomas, uz kurām attiecas Līgums

1. Šajā Līgumā minētā sadarbība saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu sadarbības interesi konkrētajā gadījumā attiecas uz visām noziedzības jomām, kas Eiropola mandātā minētas šī Līguma spēkā stāšanās brīdī, kā arī uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar tām.

2. Noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar tām, ir noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti, lai nodrošinātu 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai nepieciešamos rīkus, noziedzīgie nodarījumi, kas izdarīti šādu noziedzīgo nodarījumu veicināšanai vai izdarīšanai, un noziedzīgie nodarījumi, kas nodrošina šādu darbību nesodāmību.

3. Ja Eiropola mandāts jebkādā veidā tiek mainīts, Eiropols var, pēc Eiropola mandāta izmaiņu stāšanās spēkā, iesniegt Latvijai rakstisku piedāvājumu paplašināt šī Līguma piemērošanas jomu atbilstoši jaunajam mandātam. Šādi rīkojoties, Eiropols informē Latviju par visiem ar mandāta izmaiņām saistītajiem jautājumiem. Līgums attiecas uz jauno mandātu no datuma, kurā Eiropols saņem no Latvijas rakstisku apstiprinājumu saskaņā ar tās iekšējo kārtību.

4. Uz šī Līguma Pielikumā Nr.1 iekļautajām īpašajām noziedzības formām, kas minētas 1.daļā, attiecas šajā Pielikumā minētās definīcijas. Ja 3.daļā minētās mandāta izmaiņas paredz citas noziedzības formas definīcijas pieņemšanu, šāda definīcija ir piemērojama, ja šī noziedzības forma tiek iekļauta šajā Līgumā saskaņā ar 3.daļu. Eiropols informē Latviju, ja un kad kādas noziedzības jomas definīcija tiek paplašināta, grozīta vai papildināta. Jaunā definīcija kļūst par Līguma sastāvdaļu, sākot ar datumu, kurā Eiropols saņem Latvijas rakstisku piekrišanu šai definīcijai. Jebkurš grozījums dokumentā, uz kuru atsaucas definīcijā, tiek uzskatīts arī par grozījumu pašā definīcijā.

4.pants

Sadarbības jomas

Sadarbība var, papildus stratēģiskās un operatīvās informācijas apmaiņai, ietvert citus Konvencijā minētos Eiropola uzdevumus, it sevišķi apmaiņu ar speciālistu pieredzi, stratēģisko izlūkošanas informāciju, vispārējās situācijas ziņojumiem, informāciju par izmeklēšanas kārtību, informāciju par noziedzības novēršanas metodēm, piedalīšanos apmācību pasākumos, kā arī padomu un atbalsta sniegšanu atsevišķās operācijās.

5.pants

Valsts Kontaktpunkts

1. Latvija nosaka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldi (turpmāk tekstā saukta par Valsts Kontaktpunktu), kas darbojas kā valsts kontaktpunkts starp Eiropolu un citām Latvijas kompetentajām institūcijām.

2. Augsta līmeņa tikšanās starp Eiropolu un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policiju notiek vismaz vienu reizi gadā un pēc nepieciešamības, lai apspriestu ar šo Līgumu un sadarbību kopumā saistītus jautājumus.

3. Valsts Kontaktpunkta pārstāvis var tikt uzaicināts piedalīties Eiropola valstu vienību vadītāju tikšanās.

6.pants

Kompetentās institūcijas

1. Latvijas tiesībaizsardzības iestādes, kas saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir atbildīgas par 3.panta 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu novēršanu un cīņu pret tiem, uzskaitītas šī Līguma Pielikumā Nr. 2. Latvija paziņo Eiropolam par jebkādām izmaiņām šajā sarakstā trīs mēnešu laikā, kopš šādas izmaiņas stājas spēkā.

2. Latvija ar Valsts Kontaktpunkta palīdzību nosūta Eiropolam, pēc tā pieprasījuma, visu informāciju par 1.daļā minēto institūciju iekšējo organizāciju, uzdevumiem un datu aizsardzības pasākumiem.

7.pants

Vispārējie noteikumi par informācijas apmaiņu

1. Informācijas apmaiņa starp Līgumslēdzējām Pusēm notiek tikai saskaņā ar šī Līguma mērķi un noteikumiem.

2. Šajā Līgumā minētā informācijas apmaiņa principā notiek starp Valsts Kontaktpunktu un Eiropolu. Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka informācijas apmaiņa ir iespējama visu diennakti. Latvija nodrošina, ka pastāv tieši sakari starp Valsts Kontaktpunktu un 6.panta 1.daļā minētajām kompetentajām institūcijām.

3. Ja konkrētā gadījumā steidzamības kārtā informācija tiek nosūtīta citai Latvijas kompetentajai institūcijai, nevis Valsts Kontaktpunktam, Eiropols par to paziņo Valsts Kontaktpunktam, cik ātri vien iespējams pēc informācijas nosūtīšanas.

4. Eiropols nodod Latvijai tikai tādu informāciju, kas iegūta, glabāta un pārraidīta saskaņā ar attiecīgajiem Konvencijas un tās īstenošanas noteikumiem.

5. Latvija nodod Eiropolam tikai tādu informāciju, kas iegūta, glabāta un pārraidīta saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem. Šajā kontekstā Eiropolam ir saistoša Padomes 1998.gada 3.novembra normatīva 4.panta 4.daļa, kas paredz informācijas pārraidīšanas kārtību Eiropolā ³.

6. Personām ir tiesības piekļūt datiem, kas attiecas uz viņiem un kas pārraidīti šī Līguma ietvaros, vai arī ir tiesības šādus datus pārbaudīt saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem vai attiecīgajiem Konvencijas noteikumiem. Ja šīs tiesības tiek izmantotas, pirms lēmuma par pieprasījuma izpildīšanu pieņemšanas, tiek noskaidrots pārraidītājas puses viedoklis.

8.pants

Informācijas nodošana, ko veic Latvija

1. Informācijas pārraidīšanas brīdī vai pirms tam Latvija paziņo Eiropolam par mērķi, kam paredzēta informācija, un par iespējamiem tās izmantošanas, dzēšanas vai iznīcināšanas ierobežojumiem, tajā skaitā par iespējamiem ierobežojumiem pieejai vispār vai ar īpašiem nosacījumiem. Ja nepieciešamība pēc šādiem ierobežojumiem atklājas pēc informācijas pārraidīšanas, Latvija par to informē Eiropolu vēlāk.

2. Pēc saņemšanas Eiropols bez nepamatotas kavēšanās, bet jebkurā gadījumā — sešu mēnešu laikā no saņemšanas brīža, norāda, vai un kādā mērā nodotie personas dati ir iekļaujami Eiropola datu bāzēs saskaņā ar mērķi, kam Latvija tos pārraidīja. Eiropols, cik vien ātri iespējams, paziņo Latvijai par tā lēmumu datus neiekļaut datu bāzēs. Pārraidītie personas dati tiek dzēsti, iznīcināti vai nosūtīti atpakaļ, ja šie dati nav nepieciešami vai vairs nav nepieciešami Eiropola uzdevumu pildīšanai vai ja nav pieņemts lēmums par to iekļaušanu Eiropola datu bāzēs sešu mēnešu laikā pēc to saņemšanas.

3. Eiropols ir atbildīgs par nodrošinājumu, lai 2.daļā minētie personas dati, kamēr tie nav iekļauti Eiropola datu bāzē, ir pieejami tikai attiecīgi pilnvarotam Eiropola darbiniekam, kurš nosaka, vai šie dati iekļaujami vai neiekļaujami Eiropola datu bāzē.

4. Ja Eiropolam pēc datu apskates ir iemesls uzskatīt, ka saņemtie dati nav precīzi vai nav aktualizēti, tas par to informē Latviju. Latvija pārbauda datus un informē Eiropolu par šādas pārbaudes rezultātiem.

9.pants

Personas datu nodošana, ko veic Eiropols

1. Ja personas dati tiek pārraidīti pēc Latvijas pieprasījuma, tos var izmantot tikai pieprasījumā norādītajam mērķim. Ja personas dati tiek pārraidīti bez īpaša pieprasījuma, informācijas pārraidīšanas brīdī vai pirms tam tiek norādīts to pārraidīšanas mērķis, kā arī jebkādi izmantošanas, dzēšanas vai iznīcināšanas ierobežojumi, tajā skaitā iespējamie ierobežojumi pieejai vispār vai ar īpašiem nosacījumiem. Ja nepieciešamība pēc šādiem ierobežojumiem atklājas pēc informācijas pārraidīšanas, Eiropols par to informē Latviju vēlāk.

2. Visos gadījumos, kad Eiropols ir pārraidījis personas datus, Latvija ievēro šādus noteikumus:

a) pēc saņemšanas Latvija bez nepamatotas kavēšanās, bet ne ilgāk kā trīs mēnešu laikā, ja iespējams, nosaka, vai un kādā mērā nodotie dati ir nepieciešami mērķim, kam tie tika nodoti;

b) Latvija nenodod šos datus tālāk trešajām valstīm vai institūcijām;

c) dati tiek pārraidīti tikai Valsts Kontaktpunktam, nekaitējot 7.panta 3.daļas noteikumiem;

d) sākotnējais saņēmējs datus tālāk nodod tikai 6.pantā minētajām kompetentajām institūcijām un atbilstoši tiem pašiem noteikumiem, kas attiecas uz sākotnējo nodošanu;

e) nodošana nepieciešama konkrētos gadījumos 3.pantā minēto noziedzīgo nodarījumu novēršanai vai cīņai pret tiem;

f) ja Eiropolam datus nodevusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts, datus Latvijai var nodot tikai ar šīs dalībvalsts piekrišanu;

g) tiek ievēroti jebkuri Eiropola noteikti datu izmantošanas nosacījumi; ja Eiropolam datus nodevusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un šī dalībvalsts noteikusi jebkādus datu izmantošanas nosacījumus, šie nosacījumi tiek ievēroti;

h) ja dati tiek nosūtīti pēc pieprasījuma, pieprasījumā par informāciju jānorāda pieprasījuma mērķis un iemesls;

i) datus var izmantot tikai norādītajam mērķim;

j) ja tiek atklāts, ka dati ir neprecīzi, nepareizi, neaktualizēti vai nebija nepieciešams tos pārraidīt, Latvija tos izlabo vai iznīcina;

k) dati tiek dzēsti, ja tie vairs nav nepieciešami mērķiem, kam tie tika nosūtīti.

3. Latvija nodrošina, ka no Eiropola saņemtie dati tiek aizsargāti, izmantojot tehniskos un organizatoriskos līdzekļus, kas nodrošina datu drošības līmeni, kas ir līdzvērtīgs līmenim, kas paredzēts īstenojot Konvencijas 25.pantu.

4. Personas dati, kas atbilstoši Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi 6.pantam norāda uz rases izcelsmi, politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai citu pārliecību, kā arī attiecas uz veselību vai seksuālo dzīvi, tiek nodoti tikai galējās nepieciešamības gadījumā un papildus citai informācijai.

5. Personas dati netiek nodoti, ja vairs netiek nodrošināts adekvāts datu aizsardzības līmenis.

6. Ja Eiropols atklāj, ka pārraidītie personas dati ir neprecīzi, neaktualizēti vai tos nebija nepieciešams pārraidīt, tas nekavējoties informē Valsts Kontaktpunktu. Eiropols pieprasa Valsts Kontaktpunktam apstiprināt, ka dati tiks izlaboti vai dzēsti.

7. Eiropols uztur reģistru par visiem personas datu pārraidīšanas gadījumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu, un par šīs nodošanas pamatojumiem.

8. Eiropola pārraidīto personas datu glabāšanas ilgums nedrīkst pārsniegt trīs gadus. Glabāšanas periods tiek noteikts katram atsevišķajam gadījumam, skaitot no datuma, kad tiek uzsākta šo datu glabāšana. Ja, piemērojot šo daļu, datu glabāšanas ilgums pārsniedz trīs gadus, nepieciešamība turpināt glabāšanu tiek izvērtēta katru gadu.

10.pants

Avota un informācijas ticamības novērtējums

1. Ja Eiropols pārraida informāciju šī Līguma ietvaros, informācijas avots tiek norādīts, cik vien iespējams pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

A. ja nav šaubu par avota autentiskumu, uzticamību un kompetenci vai arī ja informāciju nosūta avots, kas agrāk pierādījis uzticamību visos gadījumos;

B. avots, no kura saņemtā informācija vairumā gadījumu izrādījusies ticama;

C. avots, no kura saņemtā informācija vairumā gadījumu izrādījusies neticama;

D. avota ticamību nav iespējams novērtēt.

2. Ja Eiropols pārraida informāciju šī Līguma ietvaros, informācijas ticamība tiek norādīta, cik vien iespējams pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

(1) informācija, par kuras precizitāti nav šaubu;

(2) avotam personiski zināma informācija, kas nav personiski zināma to tālāk nosūtošajam darbiniekam;

(3) avotam personiski nezināma informācija, bet to apstiprina cita, jau reģistrēta informācija;

(4) avotam personiski nezināma informācija, kuru nevar apstiprināt.

3. Pārraidot informāciju šī Līguma ietvaros, Latvija norāda, ciktāl tas iespējams, informācijas avotu un tā ticamību, balstoties uz 1. un 2.daļās minētajiem kritērijiem.

4. Ja viena no Līgumslēdzējām Pusēm, balstoties uz tās rīcībā jau esošo informāciju, secina, ka ir nepieciešams labot novērtējumu informācijai, ko nosūtījusi otra Līgumslēdzēja Puse, tā informē otru Līgumslēdzēju Pusi un cenšas panākt vienošanos par labojumiem novērtējumā. Neviena Līgumslēdzēja Puse neveic saņemtās informācijas novērtējuma labojumus bez šādas vienošanās.

5. Ja Līgumslēdzēja Puse informāciju bez novērtējuma, tā savu iespēju robežās cenšas noteikt avota vai informācijas ticamību, balstoties uz tās rīcībā jau esošo informāciju.

6. Līgumslēdzējas Puses var vienoties par specifiskas informācijas un īpašu avotu novērtēšanas vispārējiem noteikumiem, kas nosakāmi Vienošanās memorandā starp Līgumslēdzējām Pusēm. Šādas vispārējas vienošanās jāapstiprina Līgumslēdzējām Pusēm. Ja informācija tiek pārraidīta, balstoties uz šādu vispārēju vienošanos, tas norādāms kopā ar attiecīgo informāciju.

7. Ja nav iespējams veikt ticamu novērtējumu vai arī nepastāv nekāda vispārēja vienošanās, informācija tiek novērtēta, kā tas noteikts 1.daļas (D) apakšpunktā un 2.daļas (4.) apakšpunktā.

11.pants

Latvijas pārraidītās informācijas labošana un dzēšana

1. Valsts Kontaktpunkts informē Eiropolu par tam pārraidītās informācijas labošanu vai dzēšanu. Valsts Kontaktpunkts arī informē Eiropolu, cik tas iespējams, ja ir iemesls uzskatīt, ka pārraidītā informācija ir neprecīza vai nav aktualizēta.

2. Kad Valsts Kontaktpunkts informē Eiropolu par tam pārraidītās informācijas labošanu vai dzēšanu, Eiropols attiecīgi labo vai dzēš šo informāciju. Eiropols var nolemt nedzēst informāciju, ja balstoties uz ziņām, kas ir plašākas par Latvijas rīcībā esošajām, Eiropolam ir nepieciešams šo informāciju apstrādāt tālāk. Eiropols informē Valsts Kontaktpunktu par šādas informācijas glabāšanas turpināšanu.

3. Ja Eiropolam ir iemesls uzskatīt, ka nodotā informācija nav precīza vai nav aktualizēta, tas informē Valsts Kontaktpunktu. Valsts Kontaktpunkts pārbauda informāciju un informē Eiropolu par šādas pārbaudes rezultātiem. Ja Eiropols labo vai dzēš informāciju, tas informē Valsts Kontaktpunktu par labošanu vai dzēšanu.

12.pants

Informācijas konfidencialitāte

1. Visai informācijai, kas apstrādāta Eiropolā vai caur to, izņemot informācijai, kas skaidri apzīmēta vai skaidri atpazīstama kā publiski pieejama informācija, tiek piemērots pamata drošības līmenis gan Eiropola organizācijā, gan arī dalībvalstīs. Informācijai, kurai tiek piemērots tikai pamata drošības līmenis, nav nepieciešama atzīme par Eiropola drošības līmeni, tā tiek apzīmēta kā Eiropola informācija.

2. Līgumslēdzējas Puses nodrošina 1.daļā minēto pamata aizsardzības līmeni visai informācijai, ar ko apmainās šī Līguma ietvaros, izmantojot dažādus pasākumus, tajā skaitā, ņemot vērā piesardzības un konfidencialitātes saistības, pieejas informācijai ierobežošanu līdz pilnvarotam personālam, datu aizsardzības prasības, cik tālu tas attiecas uz personas datiem, un vispārējos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas drošību.

3. Informācijai, kurai nepieciešami papildus drošības pasākumi, tiek piemērots Latvijas vai Eiropola drošības līmenis, ko norāda īpašs marķējums. Informācijai tiek piešķirts šāds drošības līmenis tikai sevišķas nepieciešamības gadījumos un uz nepieciešamo laika periodu.

4. Līgumslēdzēju Pušu drošības līmeņi un to apzīmējumi ir noteikti šī Līguma Pielikumā Nr. 4 un attiecas uz īpašu drošības komplektu saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu nacionālajiem normatīvajiem aktiem. Drošības komplekti piedāvā dažādus drošības līmeņus, atkarībā no informācijas satura, un ievērojot kaitējumu, ko nelikumīga pieeja šādai informācijai, tās nelikumīga izplatīšana vai izmantošana varētu nodarīt Līgumslēdzēju Pušu interesēm. Līgumslēdzējas Puses apņemas nodrošināt ekvivalentu aizsardzību informācijai, kas apzīmēta ar drošības līmeni saskaņā ar Pielikumā Nr. 4 noteiktajiem drošības līmeņu ekvivalentiem.

5. Latvija nodrošina, ka atļaujas pieejai īpaši marķētai informācijai un tās aizsardzību ievēro visas institūcijas, kurām saskaņā ar šo Līgumu ir pārraidīta informācija.

13.pants

Konfidencialitātes procedūras

1. Katra Līgumslēdzēja Puse ir atbildīga par atbilstoša drošības līmeņa izvēli saskaņā ar 12.pantu tai informācijai, kas pārraidīta otrai Līgumslēdzējai Pusei.

2. Izvēloties drošības līmeni, katra Līgumslēdzēja Puse ņem vērā informācijas klasifikāciju saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai noteikumiem un ņemot vērā arī nepieciešamību pēc operatīvās elastības.

3. Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm, balstoties uz tās rīcībā jau esošo informāciju, secina, ka nepieciešams mainīt izvēlētos drošības līmeņus, tā informē otru Līgumslēdzēju Pusi un cenšas panākt vienošanos par piemērotu drošības līmeni. Neviena Līgumslēdzēja Puse bez šādas vienošanās nenosaka vai nemaina noteikto drošības līmeni informācijai, kas saņemta no otras Līgumslēdzējas Puses.

4. Katra Līgumslēdzēja Puse var jebkurā laikā pieprasīt mainīt izvēlēto drošības līmeni informācijai, ko tā nosūtījusi, ieskaitot šāda līmeņa iespējamo atcelšanu. Otra Līgumslēdzēja Puse groza drošības līmeni atbilstoši tās vēlmēm. Katra Līgumslēdzēja Puse pieprasa drošības līmeņa mainīšanu uz zemāku vai tā atcelšanu, tiklīdz apstākļi to atļauj.

5. Katra Līgumslēdzēja Puse var noteikt laika periodu, uz kuru attiecināms izvēlētais drošības līmenis, kā arī jebkādu iespējamo drošības līmeņa grozīšanu pēc šī perioda beigām.

6. Ja informācija, kurai tiek grozīts drošības līmenis saskaņā ar šo pantu, jau ir nosūtīta vienai vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropols, pēc Valsts Kontaktpunkta pieprasījuma, informē saņēmējus par izmaiņām drošības līmenī.

14.pants

Sakaru virsnieki, kas pārstāv Latviju Eiropolā

1. Līgumslēdzējas Puses vienojas veicināt šajā Līgumā minēto sadarbību, nosūtot vienu vai vairākus sakaru virsniekus, kas pārstāv Latviju Eiropolā. Sakaru virsnieku uzdevumi, tiesības un pienākumi, kā arī to uzturēšanās Eiropolā un ar to saistītās izmaksas sīkāk izklāstītas Pielikumā Nr. 3.

2. Eiropols par saviem līdzekļiem nodrošina Eiropola telpās visu šādu sakaru virsnieku darbam nepieciešamo, piemēram, darba vietu un telekomunikāciju aprīkojumu. Tomēr telekomunikāciju izmaksas sedz Latvija.

3. Sakaru virsnieka arhīvi ir Eiropola darbiniekiem nepieejami. Šajos arhīvos tiek ietverti visi reģistri, korespondence, dokumenti, manuskripti, datorreģistri, fotogrāfijas, filmas un ieraksti, kas pieder sakaru virsniekam vai nodoti viņa rīcībā.

4. Latvija nodrošina, ka tās sakaru virsniekiem ir ātra, un kur tehniski iespējams, tieša pieeja nacionālajām datu bāzēm, kas nepieciešamas viņu darba pienākumu pildīšanai, atrodoties Eiropolā.

15.pants

Eiropola sakaru virsnieki Latvijā

1. Ja tas nepieciešams tālākai šajā Līgumā minētās sadarbības stiprināšanai, Līgumslēdzējas Puses vienojas par (viena vai vairāku) Eiropola sakaru virsnieka(u) nosūtīšanu uz Valsts Kontaktpunktu. Eiropola sakaru virsnieku uzdevumi, tiesības un pienākumi, kā arī detaļas par uzturēšanos un ar to saistītās izmaksas tiek noteiktas atsevišķā vienošanās.

2. Valsts Kontaktpunkts, kurā uzturas Eiropola sakaru virsnieks, par saviem līdzekļiem nodrošina tā telpās visu šādu sakaru virsnieku darbam nepieciešamo, piemēram, darba vietu un telekomunikāciju aprīkojumu. Tomēr telekomunikāciju izmaksas sedz Eiropols.

3. Latvijas teritorijā Eiropola sakaru virsniekam ir tādas pašas privilēģijas un imunitātes, kā Latvijas sakaru virsniekam, kurš atrodas Eiropolā.

16.pants

Atbildība

1. Atbilstoši tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem Latvija ir atbildīga par jebkādu kaitējumu, ko personai izraisījusi juridiski vai faktiski kļūdainas informācijas apmaiņa ar Eiropolu. Latvija neapgalvo, ka Eiropols nosūtījis neprecīzu informāciju, lai nacionālo normatīvo aktu ietvaros izvairītos no atbildības vis-a-vis cietušo pusi.

2. Ja juridiskās vai faktiskās kļūdas radušās kļūdaini pārraidītas informācijas dēļ vai arī Eiropola vai kādas Eiropas Savienības dalībvalsts, vai citas trešās valsts, vai trešās puses nespējas darboties atbilstoši saviem pienākumiem dēļ, Eiropola pienākums pēc pieprasījuma ir atmaksāt summas, kas saskaņā ar 1.daļu izmaksāta kā kompensācija, ja vien informācija netika izmantota pretēji šim Līgumam.

3. Ja Eiropola pienākums ir atmaksāt Eiropas Savienības dalībvalstīm vai citai trešajai valstij, vai trešajai pusei kompensāciju par cietušajai pusei nodarīto kaitējumu, un kaitējums radies Latvijas nespējas darboties atbilstoši savām šajā Līgumā noteiktajām saistībām dēļ, Latvijas pienākums pēc pieprasījuma ir atmaksāt summu, ko Eiropols samaksājis dalībvalstij, citai trešajai valstij vai trešajai pusei, lai tādējādi atmaksātu summas, ko Eiropols samaksāja kompensācijās.

4. Līgumslēdzējas Puses nepieprasa viena otrai zaudējumu kompensāciju atmaksāšanu saskaņā ar 2. un 3.daļām, ja zaudējumu kompensācija tika izmantota kā sodāmi, pieaugoši vai citādi nekompensējami zaudējumi.

17.pants

Strīdu risināšanas kārtība

1. Jebkurš strīds starp Līgumslēdzējām Pusēm, kas attiecas uz šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu, vai jebkurš jautājums, kas ietekmē attiecības starp Līgumslēdzējām Pusēm un kurš nav nokārtots mierīgā ceļā, galīgā lēmuma pieņemšanai tiek nodots izskatīšanai šķīrējtiesā trīs šķīrējtiesnešu sastāvā pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma. Katra Līgumslēdzēja Puse nosaka vienu šķīrējtiesnesi. Trešo, kurš ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs, izvēlas divi pirmie šķīrējtiesneši.

2. Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm nespēj noteikt šķīrējtiesnesi divu (2) mēnešu laikā kopš otra Līgumslēdzēja Puse iesniegusi pieprasījumu par šādu noteikšanu, otra Līgumslēdzēja Puse var lūgt Starptautiskās tiesas Prezidentu vai viņa prombūtnes gadījumā — Viceprezidentu, lai tas izdara noteikšanu.

3. Ja divi pirmie šķīrējtiesneši nespēj vienoties par trešo divu mēnešu laikā pēc viņu noteikšanas, jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm var lūgt Starp-tautiskās tiesas Prezidentu vai viņa prombūtnes gadījumā — Viceprezidentu, lai tas izdara noteikšanu.

4. Ja vien Līgumslēdzējas Puses nevienojas citādi, šķīrējtiesa pati nosaka savu darba kārtību.

5. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu ar balsu vairākumu. Vienlīdzīga balsu skaita gadījumā priekšsēdētāja balss ir izšķirošā. Lēmums ir galīgs un ir saistošs strīdā iesaistītajām Līgumslēdzējām Pusēm.

6. Katra Līgumslēdzēja Puse patur tiesības izbeigt savas saistības šī Līguma ietvaros, ja šajā pantā noteiktā kārtība ir piemērota vai var tikt piemērota saskaņā ar 1.daļu, vai arī jebkurā citā gadījumā, ja Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka tiek pārkāptas šajā Līgumā otrai Līgumslēdzējai Pusei noteiktās saistības.

18.pants

Līguma izbeigšana

1. Jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm var izbeigt šo Līgumu, paziņojot par to sešus (6) mēnešus iepriekš.

2. Līguma izbeigšanas gadījumā Līgumslēdzējas Puses vienojas par jau pārraidītās informācijas turpmāko izmantošanu un glabāšanu. Ja vienošanās nav panākta, jebkurai no Līgumslēdzējām Pusēm ir tiesības pieprasīt, lai tās pārraidītā informācija tiek dzēsta.

19.pants

Grozījumi un papildinājumi

1. Šis Līgums, tajā skaitā šī Līguma pielikumi var tikt grozīti ar Līgumslēdzēju Pušu savstarpēju vienošanos. Visiem grozījumiem un papildinājumiem jābūt rakstveidā.

2. Līgumslēdzējas Puses pēc vienas no Puses pieprasījuma uzsāk konsultācijas par šī Līguma grozījumiem.

20.pants

Spēkā stāšanās

1. Šis Līgums stājas spēkā datumā, kad Līgumslēdzējas Puses, izmantojot diplomātiskos kanālus, viena otru rakstiski informējušas, ka izpildītas attiecīgās juridiskās prasības.

2. Šis Līgums paliek spēkā līdz datumam, kad Latvijā ir stājusies spēkā Konvencija, kā rezultāts Latvijas pievienošanās šai Konvencijai.

Parakstīts Rīgā, divi tūkstoši trešā gada 31.oktobrī, divos eksemplāros angļu un latviešu valodās, kur abi teksti ir vienlīdz autentiski.

^{_____________________________________}

¹ OI 2000/C106/01

² EK Oficiālais Izdevums C 316, 27/11/1995, 1. lpp.

³ EK Oficiālais Izdevums C 26, 30/1/1999, 17. lpp.

Pielikums Nr. 1

LATVIJAS REPUBLIKAS UN EIROPAS POLICIJAS BIROJA LĪGUMA PAR SADARBĪBU 3. PANTA 4. DAĻĀ MINĒTO NOZIEDZĪBAS FORMU DEFINĪCIJA

Attiecībā uz Latvijas un Eiropola līguma par sadarbību 3.panta 1.daļā minētajām noziedzības formām, šī Līguma mērķiem:

— "nelegāla narkotisko vielu aprite" nozīmē noziedzīgos nodarījumus, kas minēti 1988.gada 20.decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti 3.panta 1.daļā, un noteikumos, kas groza vai aizstāj šo Konvenciju;

— "noziedzīgie nodarījumi, kas saistīti ar kodolvielām un radioaktīvām vielām" nozīmē noziedzīgos nodarījumus, kas minēti 1980.gada 3.martā Vīnē un Ņujorkā parakstītajā Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijā un kas attiecināmi uz kodolmateriāliem un/vai radioaktīvajiem materiāliem, kas definēti Euratom Līguma 197.pantā un 1980.gada 15.jūlija Direktīvā 80/836 Euratom;

— "imigrantu nelegāla ievešana" nozīmē tīšas darbības, kas izdarītas finansiālas peļņas gūšanas nolūkos, lai sekmētu iekļūšanu, uzturēšanos vai nodarbinātību Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijās pretēji šajās teritorijās piemērojamiem noteikumiem un nosacījumiem un Latvijas teritorijā pretēji tajā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajam;

— "cilvēku tirdzniecība" nozīmē personas pakļaušanu reālai un prettiesiskai citu personu varai, izmantojot spēku vai draudus, ļaunprātīgi izmantojot piešķirto varu vai veicot mahinācijas, it īpaši ar mērķi izmantot prostitūcijā, seksuālās izmantošanas formās un izmantojot vardarbību pret nepilngadīgajiem vai tirgojoties ar pamestiem bērniem. Šīs izmantošanas formas ietver arī bērnu pornogrāfijas materiālu izgatavošanu, pārdošanu vai izplatīšanu;

— "transporta līdzekļu noziedzīgie nodarījumi" nozīmē vieglo automašīnu, smago kravas mašīnu, pustreileru, smago kravas mašīnu vai pustreileru kravas, autobusu, motociklu, autofurgonu un lauksaimniecības tehnikas, darba tehnikas un šādu transporta līdzekļu rezerves daļu zādzību vai nelikumīgu piesavināšanos, kā arī šādu objektu saņemšanu un slēpšanu;

— "naudas un maksājumu līdzekļu viltošana" nozīmē 1929.gada 20.aprīļa Ženēvas konvencijas par naudas viltošanas novēršanu 3.pantā minētās darbības, kas attiecināmas gan uz skaidru naudu, gan citiem maksājumu līdzekļiem;

— "prettiesiskas darbības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā" nozīmē noziedzīgus nodarījumus, kas minēti 1990.gada 8.novembrī Strasbūrā parakstītās Konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju 6.panta 1. - 3.daļā.

Pielikums Nr. 2

KOMPETENTĀS INSTITŪCIJAS, KAS MINĒTAS LATVIJAS REPUBLIKAS UN EIROPAS POLICIJAS BIROJA LĪGUMA PAR SADARBĪBU 6. PANTĀ

Institūcijas, kas Latvijā saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir atbildīgas par Latvijas un Eiropola līguma par sadarbību 3.panta 1.daļā minēto noziedzīgo nodarījumu novēršanu un cīņu pret tiem:

Valsts policija;

Drošības policija;

Valsts robežsardze;

Galvenā muitas pārvalde;

Finanšu policijas pārvalde;

Muitas kriminālpārvalde;

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Pielikums Nr. 3

KAS SASKAŅĀ AR LATVIJAS REPUBLIKAS UN EIROPAS POLICIJAS BIROJA LĪGUMA PAR SADARBĪBU 14. PANTU PAREDZ LATVIJAS REPUBLIKAS SAKARU VIRSNIEKU EIROPOLĀ UZDEVUMUS, TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS

1.pants

Sakaru virsnieka uzdevumi

Sakaru virsnieka uzdevums ir atbalstīt un koordinēt sadarbību starp Līgumslēdzējām Pusēm. It sevišķi, sakaru virsnieks ir atbildīgs par saziņas veicināšanu starp Līgumslēdzējām Pusēm, sekmējot informācijas apmaiņu. 

2.pants

Sakaru virsnieka statuss

1. Sakaru virsnieks, attiecībā uz Eiropolu, uzskatāms par Latvijas oficiālo pārstāvi. Eiropols atbalsta sakaru virsnieka uzturēšanos Nīderlandē, ciktāl tas ir Eiropola iespēju robežās; tas sadarbojas, it sevišķi ar attiecīgajām Nīderlandes institūcijām privilēģiju un imunitātes jautājumos, ciktāl tas nepieciešams.

2. Sakaru virsnieks ir Latvijas dienestu, kas atbildīgi par šajā Līgumā minēto noziedzīgo nodarījumu novēršanu un cīņu pret tiem, pārstāvis. 

3.pants

Darba metodes

1. Jebkura informācijas apmaiņa starp Eiropolu un sakaru virsnieku notiek tikai saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.

2. Apmainoties ar informāciju, sakaru virsnieks parasti sazinās tieši ar Eiropolu, izmantojot šim nolūkam Eiropola ieceltus pārstāvjus. Viņam nav tiešas pieejas Eiropola datu bāzēm. 

4.pants

Konfidencialitāte

1. Latvija nodrošina, ka sakaru virsnieks tiek pārbaudīts attiecīgajā nacionālajā līmenī, lai tas varētu rīkoties ar informāciju, ko nosūtījis Eiropols vai kas nosūtīta caur to un kurai tiek piemērotas noteiktas konfidencialitātes prasības saskaņā ar šī Līguma 12.pantu.

2. Eiropols sniedz palīdzību sakaru virsniekam, nodrošinot piemērotus līdzekļus jebkuru prasību pildīšanai, kas attiecas uz informācijas, ar kuru apmainās ar Eiropolu, konfidencialitātes aizsardzību. 

5.pants

Administratīvie jautājumi

1. Sakaru virsnieks pakļaujas Eiropola iekšējās kārtības noteikumiem, kas nav pretrunā ar tā nacionālajiem normatīvajiem aktiem. Pildot savus pienākumus, viņš ir pakļauts savas valsts normatīvajiem aktiem par datu aizsardzību.

2. Sakaru virsnieks informē Eiropolu par savu darba laiku un sakaru iespējām ārkārtējās situācijās. Viņš arī informē Eiropolu par jebkuru ilgāku neatrašanos Eiropola Galvenajā birojā. 

6.pants

Atbildība un konflikta gadījumi

1. Latvija ir atbildīga par jebkādu kaitējumu, kuru sakaru virsnieks nodarījis Eiropola īpašumam. Jebkurus šādus zaudējumus Latvija sedz nekavējoties, balstoties uz atbilstoši pamatotu pieprasījumu no otras Līgumslēdzējas Puses. Ja pastāv strīds par atmaksāšanu, var vadīties no šī Līguma 17.panta.

2. Konflikta gadījumā starp Līgumslēdzējām Pusēm vai arī starp sakaru virsnieku un Eiropolu, Eiropola direktoram ir tiesības aizliegt sakaru virsnieka iekļūšanu Eiropola ēkā vai arī atļaut šādu iekļūšanu, tikai ievērojot konkrētus nosacījumus vai ierobežojumus.

3. Nopietna konflikta gadījumā starp Eiropolu un sakaru virsnieku, Eiropola direktoram ir tiesības iesniegt Latvijas institūcijām pieprasījumu par sakaru virsnieka aizstāšanu.

Pielikums Nr. 4

Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar Latvijas un Eiropola līguma par sadarbību 12.panta 4.daļu nosaka, ka šādas slepenības pakāpes saskaņā ar Latvijas nacionālajiem normatīvajiem aktiem un šādi konfidencialitātes līmeņi, ko izmanto Eiropols, ir ekvivalenti: