Darbības ar dokumentu

9.pants. Probācijas programmu licencēšana

(1) Probācijas programmas licencē Tieslietu ministrijas izveidota licencēšanas komisija.

(2) Probācijas programmas licencē un īsteno Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Licencēšanas komisijas lēmuma par licences anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

10.pants. Probācijas programmu īstenošana

(1) Valsts probācijas dienests nodrošina probācijas programmu īstenošanu atbilstoši probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumam vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumam.

(2) Valsts probācijas dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm īsteno probācijas programmu personām, kuras notiesātas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību un izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī sociālās uzvedības korekcijas programmu notiesātajiem jauniešiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs.

(02.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

10.¹ pants. Probācijas klientiem paredzēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu līdzfinansēšanas kārtība

(1) Valsts probācijas dienests atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajai apropriācijai līdzfinansē probācijas klientiem uzraudzības ietvaros paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi probācijas klientam tiek līdzfinansēti ne ilgāk kā 12 mēnešus.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests līdzfinansē probācijas klientiem uzraudzības ietvaros paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un līdzfinansēšanas apmēru.

(28.05.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.07.2015. Pants stājas spēkā 01.02.2018. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

11.pants. Personu uzraudzība

(1) Valsts probācijas dienests uzrauga:

1) nosacīti notiesātās personas;

2) nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās personas;

3) personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

4) personas, kurām piemērots kriminālsods — probācijas uzraudzība.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests uzrauga šā panta pirmajā daļā minētās personas.

(3) Valsts probācijas dienests nodrošina šā panta pirmajā daļā minēto personu uzraudzību atbilstoši probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumam vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumam. Valsts probācijas dienests nosūta uzraudzībā esošu probācijas klientu pie sociālo pakalpojumu sniedzēja sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai, ja tas nepieciešams probācijas klienta integrācijai sabiedrībā un viņa uzraudzības kvalitatīvai nodrošināšanai.

(02.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2015. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

11.¹ pants. Papildsoda — probācijas uzraudzība — izpilde

(Izslēgts ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

12. pants. Kriminālsoda — sabiedriskais darbs — izpilde

Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda — sabiedriskais darbs — izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

13. pants. Izlīguma process

(1) Valsts probācijas dienests nodrošina iespēju cietušajam un personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, brīvprātīgi iesaistīties izlīguma procesā, lai mazinātu noziedzīga nodarījuma radīto kaitējumu.

(2) Lai nodrošinātu izlīguma procesa organizēšanu un vadīšanu, Valsts probācijas dienests:

1) apmāca brīvprātīgā darba veicējus;

2) informē procesa virzītāju par izlīguma procesa mērķiem un tā organizēšanas un vadīšanas iespējām;

3) sniedz sabiedrībai informāciju par izlīguma procesa mērķiem un tā organizēšanas un vadīšanas iespējām;

4) var piesaistīt valsts, pašvaldības un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus izlīguma procesa mērķa sasniegšanai.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīguma procesu, izlīguma pieprasījuma, ierosinājuma vai iesnieguma saturu, kā arī probācijas klienta un cietušā tiesības un pienākumus izlīguma procesā.

(4) Noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušajam radīto zaudējumu atlīdzināšana ar probācijas klienta darbu cietušā labā neveido darba tiesiskās attiecības Darba likuma izpratnē.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2017.)

14.pants. Postpenitenciārās palīdzības sniegšana

(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

15.pants. Izvērtēšanas ziņojums

(1) Valsts probācijas dienests pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma sniedz izvērtēšanas ziņojumu par apsūdzēto kriminālprocesā. Valsts probācijas dienests pēc izmeklētāja pieprasījuma sniedz izvērtēšanas ziņojumu par nepilngadīgo.

(2) Valsts probācijas dienests pēc brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pieprasījuma sniedz izvērtēšanas ziņojumu par notiesāto, kurš iesniedzis iesniegumu ar lūgumu par viņa nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas.

(3) Izvērtēšanas ziņojuma mērķis ir:

1) sniegt vispusīgu, objektīvu informāciju, uz kuras pamata tiks izlemts jautājums par probācijas klientam nosakāmo sodu vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, kā arī par iespējamiem Valsts probācijas dienesta noteiktiem pienākumiem uzraudzības vai probācijas novērošanas ietvaros, ņemot vērā probācijas klienta domāšanas veidu, uzvedību, attieksmi un noziedzīga nodarījuma izdarīšanu veicinošos sociālos apstākļus;

1¹) sniegt vispusīgu, objektīvu informāciju, uz kuras pamata tiks izlemts jautājums par probācijas klienta nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas un iespējamiem Valsts probācijas dienesta noteiktiem pienākumiem uzraudzības ietvaros, ņemot vērā probācijas klienta domāšanas veidu, uzvedību, attieksmi un noziedzīga nodarījuma izdarīšanu veicinošos sociālos apstākļus;

1²) raksturot apstākļu, kādos probācijas klients plāno dzīvot pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda izciešanas, piemērotību elektroniskās uzraudzības noteikšanai, ja izvērtēšanas ziņojums sastādāms par notiesāto, kas lūdzis viņu atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu;

2) sniegt informāciju par aizskarto cietušā tiesību vai likumisko interešu atjaunošanu vai tās iespēju.

(3¹) Ja saņemts šā panta pirmajā daļā minētais pieprasījums un probācijas klients atsakās no pārrunām ar Valsts probācijas dienestu vai pārrunas ar attiecīgo klientu nav iespējamas, Valsts probācijas dienests nosūta izvērtēšanas ziņojuma pieprasītājam Valsts probācijas dienesta rīcībā esošo informāciju, ja tādu bija iespējams iegūt no citiem informācijas avotiem.

(4) Izvērtēšanas ziņojuma sastādīšanas kārtību, tajā iekļaujamās informācijas apjomu un tā sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Izvērtēšanas ziņojuma sastādīšanas gaitā izmanto probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumu vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu.

(28.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2014., 14.09.2017., 13.10.2022. un 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2024.)

16. pants. Valsts probācijas dienesta informācijas sistēma

(1) Valsts probācijas dienesta informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Valsts probācijas dienests un kurā Valsts probācijas dienesta funkciju izpildes nodrošināšanai iekļauj informāciju par:

1) probācijas klientu;

2) notiesāto, kurš piedalās probācijas programmā brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā;

3) cietušo;

4) probācijas klienta vai cietušā likumisko pārstāvi;

5) juridisko personu, ar kuru noslēgta vienošanās par probācijas klienta nodarbināšanu sabiedriskajā darbā, un tās pārstāvi;

6) citu fizisko personu vai juridiskās personas pārstāvi, kas sniedz informāciju šā likuma 6. pantā minēto funkciju izpildes ietvaros;

7) brīvprātīgā darba veicēju;

8) personu, par kuru Valsts probācijas dienests ir saņēmis procesa virzītāja pieprasījumu, tiesneša ierosinājumu vai rakstveida iesniegumu no cietušā vai tā likumiskā pārstāvja izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai.

(2) Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt informācijas apstrādi Valsts probācijas dienesta funkciju kvalitatīvai izpildei, tādējādi veicinot sabiedrības drošību un iespēju operatīvi kontrolēt probācijas klientu lietu virzības gaitu, nodrošinot efektīvu starpinstitucionālo sadarbību funkciju izpildes ietvaros, veicinot efektīvāku informācijas apmaiņu starp Valsts probācijas dienestu un brīvprātīgā darba veicēju, atvieglojot zinātniskos, analītiskos un statistiskos pētījumus, kā arī savlaicīgi un efektīvi īstenot izlīguma procesa pārvaldību.

(3) Ministru kabinets nosaka Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas iekļaušanas tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību.

(4) Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā ievadītā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

(5) Valsts probācijas dienests, nodrošinot noteikto funkciju izpildi, ar probācijas klientu, valsts un pašvaldības iestādēm, fiziskajām un juridiskajām personām var sazināties elektroniski, izmantojot Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmu.

(14.09.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

18.² pants. Darbības rezultātu izpēte un publiskošana

(1) Valsts probācijas dienests nodrošina pētījumus savas darbības efektivitātes nodrošināšanai, kā arī Valsts probācijas dienestam vai sabiedrības drošībai būtisku jautājumu risināšanai, apstrādājot informāciju par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem. Pētījumu par bijušo un esošo probācijas klientu recidīva rādītājiem veic ne retāk kā reizi trijos gados.

(2) Informāciju par pētījumiem, kas nesatur fizisko personu datus un ierobežotas pieejamības informāciju, Valsts probācijas dienests publicē savā oficiālajā tīmekļvietnē mēneša laikā pēc pētījuma pabeigšanas.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests iegūst, apstrādā un nodod informāciju pētījumu veikšanai par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem, kā arī šīs informācijas glabāšanas kārtību.

(4) Šajā pantā minētā mērķa sasniegšanai apstrādājamā informācija par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem ir ierobežotas pieejamības informācija.

(5) Valsts probācijas dienestam ir tiesības pētījumu vai statistikas rādītāju analīzes veikšanas nolūkā saņemt no Sodu reģistra informāciju par bijušo un esošo probācijas klientu sodāmību un pret viņiem uzsāktajiem kriminālprocesiem, par šo kriminālprocesu virzību un pieņemtajiem nolēmumiem.

(6) Valsts probācijas dienestam ir tiesības pētījumu vai statistikas rādītāju analīzes veikšanas nolūkā iegūt no Ieslodzījuma vietu pārvaldes informāciju par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildes gaitu, viņu izdarītajiem pārkāpumiem soda izpildes laikā, kā arī par plānotajiem resocializācijas pasākumiem, to izpildes gaitu un rezultātiem.

(7) Valsts probācijas dienestam ir tiesības pētījumu vai statistikas rādītāju analīzes veikšanas nolūkā nodot pētījuma izstrādātājiem vai analīzes veicējiem šā panta piektajā un sestajā daļā minēto informāciju.

(8) Valsts probācijas dienestam ir tiesības pētījumu veikšanas nolūkā nodot pētījuma izstrādātājiem bijušo un esošo probācijas klientu identifikācijas datus un kontaktinformāciju, kā arī bijušo un esošo probācijas klientu likumisko pārstāvju identifikācijas datus un kontaktinformāciju.

(02.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2017., 13.10.2022. un 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2024.)

19.pants. Valsts probācijas dienesta konsultatīvo padomju izveidošana

(1) Lai sekmētu institūciju optimālu sadarbību vienotas politikas īstenošanā probācijas jomā, izveido Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi un tā teritoriālo struktūrvienību konsultatīvās padomes.

(1¹) Pēc Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes vai tā teritoriālo struktūrvienību konsultatīvo padomju iniciatīvas Valsts probācijas dienestā var izveidot konsultatīvo padomju apakšpadomes.

(2) Valsts probācijas dienesta konsultatīvo padomju un to apakšpadomju darbības noteikumus nosaka Ministru kabinets.

(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022. 1.¹ daļa stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)

23. pants. Brīvprātīgā darba veicēja atlases kritēriji un starpnieka sertificēšana

(1) Brīvprātīgā darba veicēju var iesaistīt uzdevumu izpildē, lai nodrošinātu Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošanu, kā arī izpētes un analītiskajā darbā.

(2) Par brīvprātīgā darba veicēju var būt persona, kura:

1) ir izteikusi vēlēšanos būt par brīvprātīgā darba veicēju;

2) ir sasniegusi 18 gadu vecumu un kurai nav nodibināta aizgādnība;

3) prot valsts valodu;

4) (izslēgts ar 13.10.2022. likumu);

5) ir noslēgusi ar Valsts probācijas dienestu līgumu par brīvprātīgo darbu;

6) nav probācijas klients;

7) nav sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

8) nav sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Valsts probācijas dienests izvērtējis, vai tas nekaitē sabiedrības interesēm, un atļāvis šai personai veikt brīvprātīgo darbu.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā brīvprātīgā darba veicējs saņem izdevumu kompensāciju par līgumā noteikto uzdevumu izpildi, un izdevumu kompensācijas apmēru.

(4) Brīvprātīgā darba veicējs drīkst būt starpnieks izlīguma procesā, ja:

1) viņam ir pietiekamas zināšanas un prasmes izlīguma procesa organizēšanā un vadīšanā;

2) viņš nav sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir reabilitēts vai sodāmība viņam ir noņemta (dzēsta);

3) viņš ir saņēmis Valsts probācijas dienesta izsniegtu sertifikātu.

(5) Brīvprātīgā darba veicējs, kas brīvprātīgo darbu veic iestādēs, kurās uzturas nepilngadīgas personas, vai pasākumos, kuros piedalās nepilngadīgas personas, atbilst normatīvo aktu prasībām bērnu tiesību aizsardzības jomā.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests apmāca un sertificē brīvprātīgā darba veicējus izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai, kā arī anulē sertifikātu.

(7) Starpnieka sertifikātu var anulēt, ja starpnieks sertifikāta darbības laikā ir pārkāpis izlīguma organizēšanas un vadīšanas noteikumus vai Valsts probācijas dienesta vadītāja apstiprinātos starpnieka ētikas principus vai sniedzis par sevi nepatiesas ziņas.

(8) Ja starpnieka sertificēšanas komisijas lēmums par sertifikāta anulēšanu tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(14.09.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

25.pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku tiesības

(1) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem funkciju izpildē ir šādas tiesības:

1) pieprasīt, lai probācijas klients uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

2) uzaicināt probācijas klientu ierasties Valsts probācijas dienesta struktūrvienībā;

3) fotografēt probācijas klientu;

4) iegūt informāciju par probācijas klientu;

5) organizēt informatīvus un izglītojošus pasākumus probācijas klienta ģimenes locekļiem un atbalsta personām;

6) sniegt starpinstitūciju sanāksmes dalībniekiem informāciju par probācijas klientu un cietušo.

(1¹) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem funkciju izpildē ir šādas tiesības:

1) saņemt informāciju par probācijas klienta sodāmībām, to skaitā par dzēstajām sodāmībām;

2) saņemt informāciju par kriminālprocesa uzsākšanu pret probācijas klientu, par probācijas klientam piemērotajiem drošības līdzekļiem, probācijas klienta meklēšanu un dalību personu vai sabiedrības drošību apdraudējušajos notikumos;

2¹) saņemt informāciju par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu pret probācijas klientu, par administratīvā pārkāpuma procesa gaitu, administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtajiem lēmumiem, probācijas klienta administratīvajām sodāmībām, tai skaitā par dzēstajām sodāmībām;

3) apmeklēt ieslodzījuma vietas;

4) iepazīties ar tās notiesātās personas lietas materiāliem, par kuru brīvības atņemšanas iestādes administrācija pieprasījusi izvērtēšanas ziņojumu;

5) apmeklēt probācijas klientu darbavietā vai izglītības iestādē;

6) ar probācijas klienta piekrišanu tikties ar viņa darba devēju vai izglītības iestādes pārstāvi;

7) ar probācijas klienta piekrišanu tikties ar viņa ģimenes locekļiem;

8) pēc pieprasījuma saņemt pilnus tiesas nolēmumus par probācijas klientu neatkarīgi no tā, vai krimināllieta skatīta atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;

9) saņemt informāciju par cietušā vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem un dzīvesvietu, kā arī sazināties ar cietušo, lai iegūtu informāciju izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanai, izlīguma organizēšanai un vadīšanai, prokurora uzlikto pienākumu izpildes kontrolei vai pienākumu noteikšanai uzraudzības vai probācijas novērošanas ietvaros, kā arī probācijas klienta parādsaistību jautājuma risināšanai uzraudzības vai probācijas novērošanas ietvaros;

10) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no plkst.7.00 līdz 23.00;

11) iepazīties ar tās notiesātās personas lietas materiāliem, kura atrodas brīvības atņemšanas iestādē un ir pieteikusies dalībai probācijas programmā;

12) pieprasīt un saņemt no brīvības atņemšanas iestādes informāciju par veicamo un veikto resocializācijas darbu ar notiesāto;

13) saņemt informāciju par probācijas klientam piemērotajiem līdzekļiem pagaidu aizsardzībai pret vardarbību;

14) ja probācijas klients ir nepilngadīgs, saņemt informāciju par:

a) nepilngadīgā probācijas klienta mantas pārvaldīšanu,

b) vecāka aprūpē esoša nepilngadīgā probācijas klienta nodošanu citas personas aprūpē Latvijā vai ārvalstī,

c) vecāku domstarpībām nepilngadīgā probācijas klienta audzināšanas jautājumos,

d) vecāku aprūpē esoša nepilngadīgā probācijas klienta nosūtīšanu pie speciālista konsultācijas saņemšanai,

e) atļauju nepilngadīgajam probācijas klientam šķērsot valsts robežu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā valsts robežu šķērso bērni;

15) saņemt informāciju par nepilngadīgu probācijas klientu, kas ir cietis noziedzīga nodarījuma dēļ;

16) saņemt informāciju par probācijas klientam sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un sniegto sociālo palīdzību;

17) saņemt informāciju par probācijas klienta izglītību;

18) saņemt informāciju par probācijas klienta invaliditāti;

19) saņemt informāciju par probācijas klienta nodarbinātību, ienākumiem un apgādībā esošām personām;

20) saņemt informāciju par probācijas klienta laulāto, partneri, vecākiem un bērniem;

21) saņemt informāciju par probācijas klienta nāvi.

(1²) Šā likuma 18.² panta pirmajā daļā minētā uzdevuma izpildes ietvaros Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības par bijušajiem probācijas klientiem saņemt un apstrādāt šādus datus:

1) šā panta 1.¹ daļas 1. un 2. punktā minēto informāciju;

2) ziņas par personas nāvi.

(2) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem, uzraugot šā likuma 6. panta 5., 7., 9. un 10. punktā noteiktās personas, papildus šā panta pirmajā un 1.¹ daļā noteiktajam ir šādas tiesības:

1) kontrolēt, kā probācijas klients saskaņā ar uzraudzības plānu pilda viņam izvirzītās prasības;

2) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā bez iepriekšēja brīdinājuma;

3) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no plkst. 23.00 līdz 7.00, ja atbilstoši kriminālsodu vai probācijas novērošanas izpildi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem probācijas klientam noteikts pienākums — aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;

4) saņemt informāciju par probācijas klienta iztikas avotiem;

5) noteikt vai pilnīgi vai daļēji atcelt nosacīti notiesātajiem un nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem, kā arī personām, kurām ir piemērots kriminālsods — probācijas uzraudzība — vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis — probācijas novērošana —, kriminālsodu vai probācijas novērošanas izpildi reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētos pienākumus un kontrolēt to izpildi;

6) saņemt informāciju par nepilngadīgā probācijas klienta vecāku vai personas, kas viņus aizstāj, sodāmību un informāciju no nepilngadīgā probācijas klienta vecākiem par viņu veselību un atkarību izraisošu vielu lietošanu;

7) saņemt informāciju par probācijas klientam sniegtajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem;

8) sniegt pakalpojuma sniedzējam informāciju par nepilngadīgā probācijas klienta, kuram ir piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis — probācijas novērošana —, vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, likumiskajiem pārstāvjiem, to vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, apstākļiem, kas veicinājuši noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un resursiem, kas veicina probācijas klienta iekļaušanos sabiedrībā, lai nodrošinātu nepilngadīgajam probācijas klientam sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;

9) kontrolēt, kā probācijas klients, kuram piemērota probācijas novērošana, un viņa vecāki vai citi likumiskie pārstāvji pilda probācijas pasākumu plānā noteiktos pasākumus;

10) saņemt informāciju par probācijas klienta parādu Uzturlīdzekļu garantiju fondam un šā parāda apmēru;

11) sniegt pakalpojuma sniedzējam informāciju par probācijas klienta vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma aprakstu, apstākļiem, kas veicinājuši noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par likumiskajiem pārstāvjiem, to vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, ja probācijas klients ir nepilngadīgs, lai nodrošinātu probācijas klientam sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, īstenojot šā likuma 6. panta 5., 7. un 9. punktā noteiktās funkcijas.

(2¹) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem, īstenojot nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotu personu elektronisko uzraudzību, papildus šā panta pirmajā, 1.¹ un otrajā daļā noteiktajam ir šādas tiesības:

1) uzstādīt elektroniskās ierīces probācijas klienta dzīvesvietā;

2) piestiprināt vai noņemt probācijas klientam elektronisko ierīci;

3) pārbaudīt elektroniskās ierīces jebkurā diennakts laikā;

4) kontrolēt elektroniskās uzraudzības grafika izpildi;

5) apstrādāt elektronisko ierīču fiksēto informāciju par probācijas klienta atrašanos noteiktā vietā un laikā;

6) izņemt elektroniskās ierīces no probācijas klienta dzīvesvietas;

7) identificēt probācijas klientu, izmantojot elektroniskajās ierīcēs iebūvētu pirkstu nospiedumu lasītāju, kas skenē personas pirkstu nospiedumus;

8) bez probācijas klienta piekrišanas tikties ar viņa iespējamā dzīvesvietā dzīvojošajām personām, lai noskaidrotu šo personu attieksmi pret elektroniskās uzraudzības noteikšanu un elektronisko ierīču uzstādīšanu;

9) saņemt probācijas klienta iespējamā dzīvesvietā dzīvojošo personu atļauju elektronisko ierīču izvietošanai šajā dzīvesvietā probācijas klienta elektroniskās uzraudzības īstenošanai;

10) veikt probācijas klienta iespējamās dzīvesvietas atbilstības izvērtēšanu elektroniskās uzraudzības noteikšanai;

11) bez probācijas klienta piekrišanas tikties ar viņa iespējamās dzīvesvietas īpašnieku, lai noskaidrotu šīs dzīvesvietas pastāvīgumu;

12) bez probācijas klienta piekrišanas tikties ar viņa iespējamo darba devēju, lai noskaidrotu plānotās nodarbinātības paredzēto ietekmi uz elektroniskās uzraudzības īstenošanu.

(3) Ja probācijas klients ir nepilngadīgs, viņa piekrišana šā panta 1.¹ daļas 6. un 7.punktā minētajos gadījumos nav nepieciešama.

(4) Sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem papildus šā panta pirmajā un 1.¹ daļā minētajām tiesībām ir arī šā panta otrās daļas 4., 6., 7. un 10. punktā minētās tiesības. Vērtējot elektroniskās uzraudzības piemērošanu probācijas klientam, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem papildus ir šā panta 2.¹ daļas 8., 9., 10., 11. un 12. punktā minētās tiesības.

(5) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārbaudīt probācijas klientu, lai konstatētu, vai viņš ir lietojis alkoholu, narkotiskās, toksiskās vai psihotropās vielas.

(6) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, īstenojot šā likuma 6. panta 1., 2., 3., 4., 5., 7., 9. un 10. punktā noteiktās funkcijas un 10. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu, ir tiesības veikt audioierakstu un videoierakstu, iepriekš informējot probācijas klientu un citas personas par šāda ieraksta veikšanu.

(7) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, īstenojot šā likuma 6. panta 6. punktā noteikto funkciju, audioierakstu un videoierakstu ir tiesības veikt ar probācijas klienta un citu personu piekrišanu.

(8) Audioieraksts un videoieraksts, kas veikts, īstenojot šā likuma 6. panta 1., 3., 4., 5., 7., 9. un 10. punktā noteiktās funkcijas, tiek glabāts Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā. Audioieraksta un videoieraksta glabāšanu nodrošina atbilstoši šā likuma 16. panta trešajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos paredzētajai kārtībai.

(9) Audioieraksts un videoieraksts, kas veikts, īstenojot šā likuma 6. panta 2. un 6. punktā noteiktās funkcijas un 10. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu, Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā tiek glabāts sešus mēnešus no tā veikšanas dienas vai dzēsts nekavējoties pēc personas piekrišanas atsaukšanas, ja šāds ieraksts tika veikts, īstenojot šā likuma 6. panta 6. punktā noteikto funkciju.

(10) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem, īstenojot šā likuma 6. panta 3., 4., 5., 7., 9. un 10. punktā noteiktās funkcijas, ir tiesības veikt pārrunas ar probācijas klientu bez likumisko pārstāvju klātbūtnes.

(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010., 21.07.2011., 02.10.2014., 14.09.2017., 13.10.2022. un 21.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2024.)

9. Grozījumi šā likuma 15.pantā un 17.panta trešajā daļā, kas paredz Valsts probācijas dienesta pienākumu sniegt izvērtēšanas ziņojumus, stājas spēkā 2011.gada 1.aprīlī.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

10. Personām, kuras nosacīti notiesātas vai nosacīti pirms termiņa atbrīvotas līdz 2015.gada 31.janvārim, piemērojamas Valsts probācijas dienesta likuma normas, kas bija spēkā līdz 2015.gada 31.janvārim.

(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

11. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.martam izdod šā likuma 11.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumi Nr.804 "Nosacīti notiesāto, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvoto personu un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzības kārtība";

2) Ministru kabineta 2012.gada 16.augusta noteikumi Nr.562 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests nodrošina papildsoda — probācijas uzraudzība — izpildi".

(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

12. Šā likuma 15. un 25.pantā noteikto attiecībā uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu piemēro no 2015.gada 1.jūlija.

(15.01.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

13. Šā likuma 10.¹ pants stājas spēkā 2018. gada 1. februārī.

(28.05.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2017.)

14. Grozījumi šā likuma 25. panta 1.¹ daļas 2. punktā un grozījumi attiecībā uz šīs daļas papildināšanu ar 14. un 15. punktu stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2017.)

15. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. jūnijam izdod šā likuma 13. panta trešajā daļā, 16. panta trešajā daļā, 18.² panta trešajā daļā un 23. panta trešajā un sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra noteikumi Nr. 782 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests sertificē brīvprātīgos probācijas darbiniekus, kuri ir starpnieki izlīgumā";

2) Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumi Nr. 803 "Noteikumi par Valsts probācijas dienesta datubāzē iekļaujamās informācijas apjomu un informācijas iekļaušanas un izmantošanas kārtību";

3) Ministru kabineta 2008. gada 15. aprīļa noteikumi Nr. 266 "Noteikumi par kārtību, kādā brīvprātīgais probācijas darbinieks par līdzdarbības līgumā noteikto uzdevumu izpildi saņem atlīdzību, un atlīdzības apmēru";

4) Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumi Nr. 973 "Probācijas klienta lietas izveidošanas, noformēšanas, pārsūtīšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un glabāšanas kārtība".

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2017.)