Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.716

Rīgā 2003.gada 16.decembrī (prot. Nr.64 24.§)

Medicīniskās apaugļošanas organizatoriskā kārtība un neauglīgo ģimeņu reģistra, medicīniskās apaugļošanas reģistra, vienotā dzimumšūnu donoru reģistra un donoru dzimumšūnu banku izveidošanas kārtība

(Noteikumu nosaukums grozīts ar MK 12.03.2019. noteikumiem Nr. 113)

Izdoti saskaņā ar Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 5.panta otro un trešo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka organizatorisko kārtību, kādā veic medicīnisko apaugļošanu, kā arī kārtību, kādā izveido neauglīgo ģimeņu reģistru, medicīniskās apaugļošanas reģistru, vienoto dzimumšūnu donoru reģistru un donoru dzimumšūnu bankas.

(Grozīts ar MK 12.03.2019. noteikumiem Nr. 113)

II. Medicīniskās apaugļošanas organizatoriskā kārtība

2. Medicīniskās apaugļošanas veidi:

2.1. vīrieša spermas instrumentāla ievadīšana sievietes dzimumorgānos;

2.2. ārpusķermeņa apaugļošana:

2.2.1. instrumentāla olšūnas savienošana ar spermatozoīdiem ārpus sievietes organisma un apaugļotās olšūnas ievadīšana sievietes dzemdē;

2.2.2. instrumentāla viena spermatozoīda ievadīšana sievietes olšūnas citoplazmā ārpus sievietes organisma un apaugļotās olšūnas ievadīšana sievietes dzemdē vai olvadā.

3. Medicīnisko apaugļošanu veic ginekologs (dzemdību speciālists).

4. Medicīnisko apaugļošanu veic veselības aprūpes jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtētā un obligātajām prasībām atbilstošā ārstniecības iestādē:

4.1. ambulatorās ārstniecības iestādes dienas stacionārā;

4.2. stacionārā ārstniecības iestādē.

5. Izvērtējot heteroseksuālā pāra vai sievietes neauglības iemeslus un iespējamību veikt medicīnisko apaugļošanu, ginekologs (dzemdību speciālists) iesaka atbilstošu medicīniskās apaugļošanas veidu.

6. Pēc vienošanās par medicīniskās apaugļošanas veidu un pamatojoties uz heteroseksuālā pāra vai sievietes (turpmāk — iesniedzējs) rakstisku iesniegumu, ārstniecības iestāde slēdz ar iesniedzēju līgumu par medicīnisko apaugļošanu.

7. Līgumu par medicīnisko apaugļošanu noformē rakstiski. Ja iesniedzējs ir heteroseksuāls pāris, līgumu no pāra puses paraksta abas personas.

8. Līgumā par medicīnisko apaugļošanu obligāti norāda:

8.1. iesniedzēja tiesības (arī tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt izdarīt tajos labojumus) un pienākumus;

8.2. ārstniecības iestādes tiesības un pienākumus (arī konfidencialitātes nodrošināšanu);

8.3. iesniedzēja rakstisku apliecinājumu par ginekologa (dzemdību speciālista) sniegto skaidrojumu pirms medicīniskās apaugļošanas procedūras uzsākšanas par medicīniskās apaugļošanas būtību un iespējamiem sarežģījumiem, kā arī iespējamiem ģenētiskiem un medicīniskiem sarežģījumiem, kas var rasties bērnam;

8.4. reģistru (nosaukums un adrese), kurā tiks ievietoti datu subjekta personas dati (arī sensitīvie);

8.5. personas datu (arī sensitīvo) nodošanas mērķi un pamatojumu;

8.6. personas datu (arī sensitīvo) nodošanas veidu, apjomu, glabāšanas ilgumu, iespēju nodot personas datus trešajām personām.

9. Statistisko informāciju par medicīnisko apaugļošanu ginekologs (dzemdību speciālists) sniedz atbilstoši Statistikas likumam un Ārstniecības likumam.

(Grozīts ar MK 12.03.2019. noteikumiem Nr. 113)

III. Donoru dzimumšūnu banku izveidošana

10. Donoru dzimumšūnas uzkrāj, uzglabā donoru dzimumšūnu bankā un izmanto medicīniskajā apaugļošanā.

11. Donoru dzimumšūnu bankas izveido un uztur veselības aprūpes jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtētās un obligātajām prasībām atbilstošās ārstniecības iestādēs.

12. Pamatojoties uz dzimumšūnu donora rakstisku iesniegumu, ārstniecības iestāde ar donoru slēdz līgumu par viņa dzimumšūnu uzkrāšanu un glabāšanu donoru dzimumšūnu bankā, kā arī izmantošanu medicīniskajā apaugļošanā.

13. Līgumā par donora dzimumšūnu uzkrāšanu un glabāšanu donoru dzimumšūnu bankā, kā arī izmantošanu medicīniskajā apaugļošanā norāda:

13.1. dzimumšūnu donora tiesības (arī tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt izdarīt tajos labojumus) un pienākumus;

13.2. ārstniecības iestādes tiesības un pienākumus (arī konfidencialitātes nodrošināšanu);

13.3. reģistru (nosaukums un adrese), kurā tiks ievietoti datu subjekta personas dati (arī sensitīvie);

13.4. personas datu (arī sensitīvo) nodošanas mērķi un pamatojumu;

13.5. personas datu (arī sensitīvo) nodošanas veidu, apjomu, glabāšanas ilgumu, iespēju nodot personas datus trešajām personām.

IV. Neauglīgo ģimeņu reģistra, medicīniskās apaugļošanas reģistra un vienotā dzimumšūnu donoru reģistra izveidošana

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 12.03.2019. noteikumiem Nr. 113)

14. Neauglīgo ģimeņu reģistru, medicīniskās apaugļošanas reģistru un vienoto dzimumšūnu donoru reģistru (turpmāk — reģistri) veido, uztur un aktualizē veselības aprūpes jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtētās un obligātajām prasībām atbilstošās ārstniecības iestādēs, kurās veic medicīnisko apaugļošanu un uztur dzimumšūnu donoru banku.

(Grozīts ar MK 12.03.2019. noteikumiem Nr. 113)

14.¹ Ārstniecības iestādes, kuras sniedz medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus, ar personas veselību saistītos datus par dzimumšūnu ziedošanu sniedz vienotajam dzimumšūnu donoru reģistram atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu.

(MK 12.03.2019. noteikumu Nr. 113 redakcijā)

15. Reģistri darbojas fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

16. Reģistros ir šāda informācija:

16.1. personas dati — vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums, rase, tautība, adrese, izglītība, nodarbošanās, ģimenes stāvoklis;

16.2. informācija par personas veselības stāvokli;

16.3. izmeklējumi, diagnozes un ārstēšana;

16.4. dinamiskās novērošanas dati;

16.5. rezultāti.

17. Reģistros izmanto Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikāciju (SSK — 10.red.).

18. Reģistru galvenie uzdevumi:

18.1. izveidot neauglīgo ģimeņu, medicīniskās apaugļošanas un dzimumšūnu donoru datu bāzi;

18.2. analizēt galvenos epidemioloģiskos rādītājus;

18.3. identificēt riska faktorus reproduktīvās veselības jomā.

19. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents E.Repše

Veselības ministra vietā — labklājības ministre D.Staķe