Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Mārupes pagasta padomes saistošie noteikumi Nr.16

(prot.Nr.11, punkts 2) 2003.gada 10.septembrī

Mārupes pagasta apbūves noteikumi 2002.-2014.gadam

Izdoti saskaņā ar LR likumu "Par pašvaldībām"

14., 15., 21.pantiem,LR Teritorijas plānošanas

likumu LR MK 05.12.2000. noteikumiem

Nr.423 "Noteikumi par teritoriju plānojumiem"

Apstiprināt Mārupes pagasta apbūves noteikumus 2002.-2014.gadam 1.redakciju, kā galīgo.

Mārupes pagasta padomes priekšsēdētājs M.Bojārs

 

 

SATURS

   

Atļauto izmantošanu definīcijas un jēdzienu skaidrojums

 

I DAĻA

APBŪVES NOTEIKUMI

1.

 

VISPĀRĒJIE SKAIDROJUMI

2.

 

NOTEIKUMI VISĀM TERITORIJĀM PAGASTĀ

 

2.1.

PIELIETOJUMS

 

2.2.

VISĀS APBŪVES UN IZBŪVES ZONĀS ATĻAUTS

 

2.3.

VISĀS APBŪVES UN IZBŪVES TERITORIJĀS (ZONĀS) AIZLIEGTS

 

2.4.

PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI

 

2.5.

Prasības zemes gabalu dalīšanai un apvienošanai

 

2.6.

APBŪVES ATBILSTĪBA ZEMESGABALA ROBEŽĀM

 

2.7.

REZERVES TERITORIJA

 

2.8.

NEATBILSTOŠA IZMANTOŠANA

 

2.9.

PALĪGIZMANTOŠANA

 

2.10.

ESOŠIE ZEMESGABALI

 

2.11.

ESOŠĀS ĒKAS UN BŪVES UN UZSĀKTĀ PROJEKTĒŠANA UN BŪVNIECĪBA

 

2.12.

PAGALMA NOTEIKUMI

 

2.13.

IEDIBINĀTA BŪVLAIDE

 

2.14.

ĀRPUSTELPU UZGLABĀŠANA kā palīgizmantošana

 

2.15.

AUGSTUMA IEROBEŽOJUMI

 

2.16.

ATTĀLUMI STARP ĒKĀM UN BŪVĒM

 

2.17.

ATTĀLUMI NO INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM līdz ēkām un būvēm un attālumi starp inženierkomunikācijām

 

2.18.

REDZAMĪBAS TRĪSSTŪRI

 

2.19.

PAZEMES TELPA

 

2.20.

SPECIĀLI PASĀKUMI INVALĪDIEM

 

2.21.

AIZSARDZĪBA PRET TROKŠŅIEM

 

2.22.

Ūdensnoteku (GRĀVJU) SAGLABĀŠANA

 

2.23.

PRASĪBAS ĒKU ELEMENTIEM

 

2.24.

PRASĪBAS IEEJAS MEZGLIEM

 

2.25.

PRASĪBAS PAGASTA ĀRTELPAS ELEMENTIEM

 

2.26.

PRASĪBAS BŪVĒM

 

2.27.

PRASĪBAS APSTĀDĪJUMU, MEŽU, ATSEVIŠĶU KOKU UN AUGU AIZSARDZĪBAI

 

2.28.

RELJEFA UN AUGSNES VIRSKĀRTAS AIZSARDZĪBA

 

2.29.

INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES NODROŠINĀJUMS

3.

 

MĀRUPES PAGASTA TERITORIJAS ZONĒJUMS

 

3.1.

ZEMES IZMANTOŠANAS VEIDI UN TO APZĪMĒJUMI

 

3.2.

IZŅĒMUMI

 

3.3.

ROBEŽAS

 

3.4.

MĀRUPES PAGASTA TERITORIJAS BILANCE

4.

 

APBŪVES NOTEIKUMI ZONĒJUMĀ NOTEIKTAJĀM TERITORIJĀM

 

4.1.

SAVRUPMĀJU teritoijas (SDZ)

 

4.2.

MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS teritorijas (MDZ)

 

4.3

DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS teritorijas (DDZ)

 

4.4.

SABIEDRISKO OBJEKTU TERITORIJAS (S)

 

4.5.

Mazsaimniecību teritorijas (MS)

 

4.6.

DARĪJUMU TERITORIJAS (D)

 

4.7.

JAUKTAS DZĪVOJAMĀS UN DARĪJUMU TERITORIJAS (J)

 

4.8.

RAŽOŠANAS TERITORIJAS (R)

 

4.9.

NOLIKTAVU UN KOMUNĀLĀS TERITORIJAS (N)

 

4.10

LĪNIJBŪVJU IZBŪVES TERITORIJA (T)

 

4.11.

Lidostas teritorija (LO)

 

4.12.

REKREĀCIJAS TERITORIJAS (A)

 

4.13.

MEŽI (M)

 

4.14.

DABAS PAMATNES TERITORIJAS (Z)

 

4.15.

ŪdensTILPNES (Ū)

 

4.16.

Purvi (P)

 

4.17.

KAPSĒTAS (K)

 

4.18.

LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS TERITORIJAS (L)

 

4.19.

VASARNĪCU TERITORIJAS (V)

 

4.20.

Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas (C)

 

4.21.

Valsts nozīmes stratēģisko objektu teritorijas (VS)

 

II DAĻA

BŪVTIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

1.

 

PROJEKTĒŠANAS ATĻAUJA, TĀS SAŅEMŠANAS KARTĪBA

2.

 

BŪVPROJEKTA IZSTRĀDĀŠANA, SASKAŅOŠANA UN AKCEPTĒŠANA

3.

 

BŪVATĻAUJAS SAŅEMŠANA UN BŪVNIECĪBAS GAITA

4.

 

MĀRUPES PAGASTA APBŪVES NOTEIKUMU STĀŠANĀS SPĒKĀ, GROZĪŠANAS UN PAPILDINĀŠANAS NOTEIKUMI

5.

 

ATBILDĪBA PAR APBŪVES NOTEIKUMU NEIEVĒROŠANU

Kartoshēma Mārupes pagasta apbūves noteikumi

 

ATĻAUTO IZMANTOŠANU DEFINĪCIJAS UN JĒDZIENU SKAIDROJUMS

Šajā nodaļā definētas ar apbūves noteikumiem atļautās izmantošanas Mārupes pagasta attiecīgajā teritorijā, kā arī dots svarīgāko pielietoto jēdzienu skaidrojums.

 

Aizsargjoslas - ar likumu noteiktas teritorijas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabīgus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējas iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēkus no kāda objekta kaitīgas ietekmes, un kas tiek nodrošināts ar īpašiem noteikumiem.

 

Aka - līdz gruntsūdenim vertikālas šahtas veidā izrakta un nostiprināta būve vai speciāli aprīkots urbums pazemes ūdeņu ņemšanai.

 

Apbūve - tādu plānotu vai nodomātu ēku un citu būvju, inženiertehnisko komunikāciju un teritorijas labiekārtojuma kopums, kur ēka ir primārais elements.

 

Apbūves blīvums - apbūves laukuma procents no zemesgabala platības.

 

Apbūves laukums - šo saistošo noteikumu nozīmē - visu ēku un citu telpisku būvju platību summa.

 

Apbūves noteikumi - pašvaldības pieņemti saistoši noteikumi - būvnoteikumi, kas juridiski nodrošina un aizsargā fizisko un juridisko personu zemes izmantošanas un būvtiesības, nosakot konkrētas prasības zemesgabaliem, ēkām un citām būvēm.

 

Apbūves teritorija - teritorija, kas attīstības plānā noteikta apbūvei.

 

Apstādījumi - visas ar augiem apaudzētas un koptas dabas pamatnes teritorijas, kur neiegūst produkciju: parks, dārzs, skvērs, aleja, ielu un ceļu stādījumi, kapsētas un nogāzes, kas ir brīvi pieejami sabiedrībai, un var ietvert arī ar rekreāciju saistītas ēkas un būves.

 

Apstāšanās redzamības attālums - attālums, kurā transporta vadītājs spēj apturēt ar atļauto ātrumu braucošu transportlīdzekli līdz izraudzītajam objektam, kas atrodas uz brauktuves.

 

Ārstniecības iestāde - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta veselības nolūkiem un var ietvert poliklīniku, slimnīcu, klīniku, ambulanci, vai līdzīgu iestādi.

 

Atklāta (ārpustelpu) uzglabāšana - zemes, ēkas un būves vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta preču uzglabāšanai brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās un nav autostāvvietas.

 

Atļautā izmantošana - zemes, ēkas un būves vai tās daļas izmantošana, kas plānota, izmantota, vai nodomāta saskaņā ar attīstības plānu (ģenerālplānu).

 

Atmata - visas neapbūvētās un pamestās neapsaimniekotās teritorijas, ko attīstības plānā paredzēts apbūvēt vai rekultivēt.

 

Augļkopība - augļkopības nozare, kuras uzdevums ražot augļus, ogas, riekstus.

 

Automašīnu novietošana - visi automašīnu novietošanas veidi to lietošanas laikā, neatkarīgi no novietošanas ilguma un citiem apstākļiem, izņemot novietošanu apkopei un remontam.

 

Autostāvvieta - zeme, ēka vai būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta vienas vai vairāku automašīnu novietošanai uz laiku un ietver stāvvietas, piebrauktuves, arī vertikālās komunikācijas.

 

Bērnu un jaunatnes iestāde - zeme, ēka vai būve, vai tās daļa, kas plānota vai nodomāta mazbērnu novietnei, bērnudārzam vai citai bērnu un jaunatnes specializētai iestādei.

 

Biškopība - mājas bišu audzēšana, kopšana un izmantošana kultūraugu ziedu apputeksnēšanai, kā arī medus u.c. biškopības produktu (vaska, propolisa, bišu indes, ziedputekšņu u.c.) ieguvei.

 

Brīvā (zaļā) teritorija - zemesgabala neapbūvētā platība, kurā neietilpst stāvvietu, piebraucamo ceļu, baseinu, terašu u.c. labiekārtojuma elementu platības, ja tās veidotas no vienlaidus ūdensnecaurlaidīgiem materiāliem. To raksturo ar brīvās teritorijas procentu no zemesgabala platības.

 

Būtisks piesārņojums - valsts kompetentu iestāžu noteikta jebkādas kaitīgas vielas maksimāla koncentrācija gaisā, augsnē vai ūdenī, ko aizliegts pārsniegt vispār vai kādā konkrētā teritorijā.

 

Būve - arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens darinājums, arī ēkas vai ēku kopums, kā arī attiecīgās tehniskās iekārtas.

 

Būvētājs - fiziska vai juridiska persona (nekustāmā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību.

 

Būvlaide - līnija zemesgabala iekšpusē, kas parasti noteikta paralēli ielas sarkanajai līnijai un kas nosaka minimālo attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei.

 

Būvnormatīvi - būvniecību un būvju ekspluatāciju reglamentējoši un visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums.

 

Būvprojekts - būvniecības iecerei nepieciešamo dokumentu, rasējumu un tekstu materiālu kopums.

 

Ceļu un ielu fronte - ainavas apbūves un labiekārtojuma daļa, kas vērsta pret ceļu vai ielu.

 

Darījumu iestāde - zeme, ēka un cita būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta banku, apdrošināšanas sabiedrību, viesnīcu, moteļu, biroju, kantoru, gadatirgu, izstāžu, kongresu un konferenču centru, kā arī citu komerciāla rakstura iestāžu izvietošanai, bet neietver ražošanu vai vairumtirdzniecību.

 

Dabas pamatnes teritorija - kopējs nosaukums mežu, parku, skvēru, pļavu, purvu dabīgo upju atteku, upju, ezeru un citu ūdenstilpju teritorijām, kur izbūvēm ir sekundāra nozīme.

 

Daudzstāvu daudzdzīvokļu nams - 3 un vairāk stāvu (neskaitot pagrabu) dzīvojamā māja, kas plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no zemes līmeņa, un , kur iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, un pagalms.

 

Degvielas uzpildes stacija - zeme, ēka vai cita būve uz zemesgabala, kas plānota, izmantota vai nodomāta degvielas, eļļas un smērvielu pārdošanai, kā arī citai tirdzniecībai un automašīnu mazgāšanai kā palīgizmantošanai.

 

Divu ģimeņu dzīvojamā māja - zeme vai ēka, kas plānota, izmantota vai nodomāta divu ģimeņu dzīvošanai (divām mājturībām).

 

Drošības aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā josla ap paaugstināta riska objektiem. To galvenais uzdevums ir nodrošināt šo telpu, kā arī vides un cilvēku drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā.

 

Dvīņu māja - divas bloķētas ģimeņu dzīvojamās mājas pārsvarā katra uz sava zemesgabala.

 

Dzelzceļa stacija - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta dzelzceļa satiksmes pasažieru apkalpošanai.

 

Dzelzceļš - zeme (zemes josla) un būves, kas plānotas, izmantotas vai nodomātas dzelzceļa darbības nodrošināšanai, arī pieturvietas, izņemot dzelzceļa pasažieru stacijas.

 

Dzīvoklis, kā palīgizmantošana - ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota, vai nodomāta kā atsevišķa norobežota dzīvojamā platība, kas sastāv no istabas vai istabām, virtuves un palīgtelpām uz zemesgabala, kur dzīvojamā māja nav galvenais atļautais zemes izmantošanas veids.

 

Ēka - atsevišķs arhitektonisks, konstruktīvs vai tehnisks virszemes, arī daļēji pazemes darinājums.

 

Ekspluatācijas aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā aizsargjosla ap transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām, kā arī objektiem, kas nodrošina šo komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespēju.

 

Garāža - ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta pastāvīgai automašīnas vai automašīnu novietošanai, kas var būt gan privātā, gan sabiedriskā garāža. Šajos apbūves noteikumos garāža privātas garāžas nozīmē netiek lietota, ja ir ietverta dzīvojamā vai saimniecības ēkā.

 

Graudkopība - augkopības (laukkopības) pamatnozare: pārtikai, sēklai, lopkopībai, rūpnieciskām izejvielām nepieciešamo graudu ražošana.

 

Ģimenes dārziņš - teritorija, kur pagaidu lietošanā uz līgumā noteiktu termiņu ir sakņu dārza ierīkošana ģimenes vajadzībām ar vai bez pagaidu būvēm (dārza inventāra noliktavām).

 

Ģimenes māja - ēka vai cita būve, kas ietver sevī dzīvojamo māju (1 - 2 ģimenēm) ar vai bez saimniecības ēkas un inženierbūves.

 

Iedibināta būvlaide - esošās apbūves frontes veidotā līnija.

 

Iela - zeme un būve vai tās daļa izbūves teritorijā, kas plānota, izmantota vai nodomāta ciematu un to apkārtnes apkalpošanai un vietējās satiksmes pievadīšanai pagasta ceļiem un lielceļiem. Iela ietver teritoriju ielu sarkanajās līnijās un krustojumus ar piebrauktuvēm, bet neietver krustojumus ar pagasta ceļiem un lielceļiem.

 

Individuālais darbs - individuālā darba veidi, kā arī darbība dzīves vietā radošajās profesijās.

 

Inženiertehnisko komunikāciju objekts - zeme, būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta valsts vai pagasta inženiertehniskās apgādes (infrastruktūras) objektu, arī elektroapakšstacijas, katlu mājas, gāzes sadales stacijas, automātiskās telefonu stacijas, kanalizācijas un lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas un transporta sistēmu (ceļu, ielu un dzelzsceļa) objektu izvietošanai.

 

Inženiertehniskās apgādes tīkli un būves - zeme, būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta virszemes un pazemes inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu (ūdensvads, kanalizācija, siltumapgāde u.c.) izvietošanai, lai pieslēgtu izbūves teritorijas vietējo inženiertehnisko sistēmu maģistrālajām inženierkomunikācijām un to objektiem.

 

Izbūve - kopīgs nosaukums plānotai, izmantotai vai nodomātai visu veidu teritorijas izmantošanai, un attīstības pasākumiem, apbūvei, labiekārtojumam un ainavu veidošanai.

 

Izglītības iestāde - ēka, vai tās daļa, kas plānota, izmantota, vai nodomāta pamata, vidus un/vai augstākai izglītībai, arī speciālajai un profesionālajai izglītībai.

 

Jāšanas skola - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta zirgu turēšanai, izrādīšanai, trenēšanai, jāšanai, izbraukšanai un kur apmeklētājiem tiek dotas instrukcijas par jāšanu un citām zirgaudzēšanas darbībām.

 

Kabeļu līnijas ass - nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu.

 

Kapsēta - zeme, kas plānota, izmantota vai nodomāta mirušo apbedīšanai un ar to saistītiem pasākumiem un var ietvert arī ēkas un citas būves.

 

Karjers - derīgo izrakteņu (kūdras, būvmateriālu) ieguves vieta ar atklāto paņēmienu.

 

Klēts - saimniecības ēka saimniecības produktu, augļu, apģērba, saimniecības inventāra, sadzīves priekšmetu glabāšanai.

 

Kokaudzētava - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta augļu koku, ogu krūmu, dekoratīvo augu un meža koku stādu audzēšanai vai selekcijai

 

Koplietošanas meliorācijas sistēmu būves u ierīces - būves un ierīces, kas regulē vairāku īpašnieku (lietotāju) zemes ūdens režīmu.

 

Kravas termināls - zemes, ēku vai būvju vai to daļu izmantošana, kur transporta līdzekļi tiek uzglabāti, rentēti, līzēti, turēti priekš īres vai parkoti par samaksu, vai no kuras kravas mašīnas vai transporta līdzekļi tiek nosūtīti kā kopīgi pārvadātāji, vai, kur preces tiek pagaidām uzglabātas vēlākai nosūtīšanai.

 

Krāvums - laukums, vieta, kur saved, sakrauj tālākai izmantošanai dažādus materiālus (būvmateriālus u.c.).

 

Kultūras iestāde - zeme, ēka vai būve, kas plānota, izmantota vai nodomāta kultūras centram, teātrim, kinoteātrim, koncertzālei, universālas izmantošanas zālei, muzejam, bibliotēkai, mēdiju centram vai līdzīgai iestādei.

 

Kūts - saimniecības ēka mājlopu un putnu izmitināšanai (aitu, cūku, govju, teļu, putnu kūtis un zirgu stallis) zemnieku saimniecībās

 

Kūtsmēslu glabātava - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta kūtsmēslu savākšanai, uzkrāšanai, kompostēšanai, biotermiskai un bioloģiskai apstrādei.

 

Lauksaimnieciska lietošana - zemes apstrāde, lai ražotu neierobežotā daudzumā graudkopības, sakņkopības, biškopības, lopkopības un citus pārtikas produktus, pārdotu tos ārpus ieguves vietas neapstrādātā vai daļēji apstrādātā veidā, bet neietver lopkopības fermu.

 

Lecekts - iedziļināta dobe ar koka vai betona malām un noņemamiem caurspīdīga materiāla pārsegiem.

 

Lidosta - zeme, ēka un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta lidaparātu pacelšanās, nolaišanās, pārvietošanās, stāvēšanas, tehniskās apkopes un lidojuma drošības nodrošināšanai, pasažieru un kravas apkalpošanai.

 

Lielceļš - zeme un būve vai tās daļa teritorijā, kas plānota, izmantota vai nodomāta starppilsētu un tranzīta galveno autotransporta plūsmu nodrošināšanai. Lielceļš ietver teritoriju tā sarkanajās līnijās un krustojumus ar pagasta ceļiem un vietējām ielām un piebrauktuvēm.

 

Lopkopība - lauksaimnieciskās ražošanas nozare, lai apgādātu iedzīvotājus ar pārtikas produktiem (pienu, gaļu), vieglo rūpniecību ar izejvielām (vilnu, ādām), vilcējspēku (zirgiem) un lopkopības ražošanas atkritumiem (kūtsmēsli, virca) zemes auglības palielināšanai un ietver sevī cūkkopību, zirgkopību, govju turēšanu u.c.

 

Lopkopības ferma - zeme, ēka un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta lopkopības (govju, cūku, zirgu, putnu u.c.) saimniecībai, un ietver sevī ganības.

 

Mazstāvu daudzdzīvokļu nams - dzīvojamā māja ar ne vairāk par četriem stāviem (neskaitot pagrabu), kas plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no zemes līmeņa, un, kur iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, un pagalmus.

 

Meliorācijas sistēma - būvju un ierīču komplekss meliorējamās zemes ūdens režīma regulēšanai.

 

Mežs - sabiedriski pieejama, ar kokiem apaugusi liela zemes teritorija, kurai svarīga nozīme vides optimizācijā, ekoloģisko nišu daudzveidošanā un kuras pašatjaunošanās process notiek dabiski vai mākslīgi.

 

Neatbilstoša izmantojuma statuss - zemesgabala izmantošana, kas likumīgi iesākta pirms attīstības plānā (ģenerālplānā) noteikts cits izmantojums.

 

Nebūtisks piesārņojums - piesārņojuma līmenis nepārsniedz gaisa, ūdens un augsnes spēju to absorbēt un pārstrādāt.

 

Nojume - vieta, ko sedz jumts uz stabiem vai cita veida balstiem.

 

Noliktava - zeme, ēka un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai paredzēta materiālu, vielu un preču uzkrāšanai, glabāšanai vai saglabāšanai (saldēšanai).

 

Paaugstināta riska objekts - objekts ar paaugstinātu iespējamību radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai, vai īpašumam.

 

Pagaidu būve - tāda ēka vai cita būve:

kas plānota, izmantota vai nodomāta uz noteiktu, t. i. , tai ir pagaidu statuss,

kuras būvkonstrukcijas atbilst pagaidu statusam,

kas jānojauc līdz ar pagaidu statusa izbeigšanos un nojaukšana netiek kompensēta.

 

Pagalms - ēku, būvju vai stādījumu ierobežots laukums.

 

Pagasta ceļš - zeme un būve, vai tās daļa izbūves teritorijā, kas plānota, izmantota vai nodomāta ciemata ielu, atsevišķu ēku un zemnieku saimniecību savienošanai ar apdzīvotām vietām, kā arī iekšējiem pagasta autotransporta sakariem. Pagasta ceļš ietver teritoriju tā sarkanajās līnijās un krustojumus ar blīvi apdzīvotu vietu ielām un piebrauktuvēm, bet neietver krustojumus ar valsts autoceļiem.

 

Pagrabs - brīvstāvoša būve vai zem ēkas vai citas būves 1. stāvā izvietota telpa vai telpu kopums pagrabstāvā.

 

Pagrabstāvs - zem ēkas vai citas būves 1. stāva izveidota telpa, telpu kopums, kuru griesti atrodas ne vairāk kā 1 m virs zemes līmeņa.

 

Palīgizmantošana (papildizmantošana) - atļautā izmantošana, kas papildina, uzlabo vai veicina primāro izmantošanu un tajā pašā zemesgabalā, kur galvenā izmantošana.

 

Parcele - detaļplānojuma vai zemes ierīcības projektā noteikta zemesgabala daļa, kas nav ierakstīta zemesgrāmatā.

 

Parks - dabiskas un/vai cilvēka veidotas teritorijas, kuras veido dabas elementu, ēku un citu būvju un mazo arhitektūras formu daudzveidība, kurām ir liela estētiska, sanitāri higiēniska un rekreācijas nozīme un kuru uzturēšanai nepieciešams augsts labiekārtojuma līmenis, mākslīga audžu kopšana un atjaunošana.

 

Pārvaldes iestāde - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta nekomerciāliem nolūkiem un ietver valsts, pašvaldības un tās dienestu, pārvaldes, militāro un sabiedrisko organizāciju, biedrību, vēstniecību, prokuratūras, tiesu, policijas, ugunsdzēsības un pasta iestādes.

 

Patvaļīga būvniecība - būvdarbi, kas tiek veikti bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas, vai neatbilst būvprojektam.

 

Piebraucamais ceļš - jebkādas izbūves teritorijas daļa piekļūšanai pie zemesgabala vai atsevišķiem objektiem, arī servitūts vai apgrūtinājums.

 

Pilns stāvu skaits - ēkas un citas būves visu virszemes stāvu skaits kuram pieskaita:

pagrabstāvu, ja tā griesti atrodas vairāk kā 1 m virs zemes līmeņa;

jumta izbūvi, ja tās platība 2,5 m vai lielākā augstumā ir 66% vai vairāk no ēkas pirmā stāva platības.

 

Pirmskolas bērnu iestāde - zeme, ēka un cita būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta mazbērnu novietnei, bērnu dārzam vai citai specializētai bērnu iestādei, bet neietver privātu bērnudārzu.

 

Pirts - zeme, ēka vai būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta ķermeņa mazgāšanai un citai sanitārai apkopei.

 

Pļava - zeme, uz kuras aug pļaujama zāle.

 

Priekšdārzs - zemesgabala daļa visā tā platumā no zemesgabala frontes (sarkanās līnijas) līdz jebkurai galvenās ēkas galvenās fasādes sienai pret ielu vai ceļu.

 

Priekšpagalms - zemesgabala daļa visā tā platumā no zemesgabala frontes (sarkanās līnijas) līdz jebkurai galvenās ēkas galvenās fasādes sienai.

 

Privāts mājas bērnudārzs - īslaicīgas aprūpes un uzraudzības nodrošināšana par atalgojumu vai atlīdzību ar pašvaldības piekrišanu dzīvoklī vai dzīvojamā mājā uz laika periodu ne ilgāku par 24 stundām, ne vairāk par pieciem bērniem (neskaitot aprūpētāja bērnus) vecumā līdz 10 gadiem.

 

Puķkopība - augkopības nozare, kuras uzdevums ir apgādāt iedzīvotājus un organizācijas ar grieztiem ziediem, podpuķēm, telpaugiem, stādāmo materiālu apzaļumošanai.

 

Purvi - ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem.

 

Putnkopība - dzīvniekkopības nozare mājputnu (vistu, pīļu, zosu, tītaru, fazānu, paipalu) audzēšanai, lai apgādātu iedzīvotājus ar pārtikas produktiem (olas, gaļa), kā arī vieglo rūpniecību ar izejvielām (dūnām, spalvām).

 

Reliģiska iestāde - zeme, ēka vai būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta jebkuras reliģiskas kopienas nolūkiem un var ietvert kulta celtni, reliģijas izglītības iestādi vai draudzes bērnudārzu. Ja šī ēka piebūvēta vai iebūvēta galvenajā būvē, tā jāuzskata par daļu no galvenās būves, nevis par saimniecības ēku.

 

Rindu māja - zeme un vertikāli sadalīta ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta trīs vai vairāk dzīvokļiem uz kopīgas vai katrs uz sava zemesgabala ar neatkarīgām ieejām uz priekšnamiem un/vai aizmugures pagalmiem, kas cieši piekļaujas katra dzīvokļa priekš un aizmugures sienām.

 

Sabiedriska garāža - zeme, kooperatīva vai privāta ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta pastāvīgai automašīnu novietošanai, kā arī apkopšanai.

 

Saimniecības ēka - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta kādai saimnieciskai vajadzībai (šķūnis, klēts, kūts utt.).

 

Sakņkopība - augkopības nozare un ietver sakņu audzēšanu pārtikai, lopkopībai un rūpnieciskām izejvielām.

 

Sanitārā aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā josla ap objektiem ar paaugstinātām sanitārām prasībām. Tās galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.

 

Sānpagalms - zemesgabala daļa no priekšpagalma līdz aizmugures pagalmam un no zemesgabala sānu robežas līdz jebkuras galvenās ēkas sānu fasādes sienai.

 

Sarkanā līnija - juridiski noteikta vai projektēta , detālplānojumā vai zemesgabala plānā atzīmēta, maģistrāles, ielas, piebrauktuves, laukuma un/vai inženiertehnisko komunikāciju koridora robeža. Ja sarkanā līnija atdala zemesgabala daļu, tad pašvaldība ielā iekļauto daļu var atsavināt likumā noteiktā kārtībā.

 

Savrupmāja - brīvstāvoša vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja.

 

Siltumnīca - segta (stikla, polietilēna vai cita sintētiska materiāla) virszemes būve vai tās daļa ar dabīgu vai mākslīgu mikroklimatu, kas plānota, izmantota vai plānota galvenokārt dārzeņu, puķu vai to dēstu un sēklas materiālu audzēšanai

 

Sociālās aprūpes iestāde - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta sociālās aprūpes nolūkiem, un var ietvert sociālās aprūpes centru, internātu, pansionātu, invalīdu namu vai citu iestādi šiem vai līdzīgiem nolūkiem.

 

Specializēta lopkopības ferma - Šo saistošo noteikumu nozīmē zeme, ēka un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta atsevišķai specializētai, rūpnieciska tipa, lopkopības (govju, cūku, zirgu, putnu u.c.) saimniecībai, neietver sevī ganības bet tikai pastaigu laukumus.

 

Sporta būve - zeme, ēka un cita būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta primāri sporta spēļu vai fizisko nodarbību nolūkam un ar to saistītās sēdvietas skatītājiem, kā arī sporta būves dzīvojamās un citās teritorijās, kur tās kalpo kā palīgizmantošana.

 

Stāvu platība - zemesgabala visas apbūves kopējās platības, izņemot pagrabstāvu, summa. Stāvu platību mēra pa ēkas ārējo kontūru, ietverot ēkas iekšējās un ārējās sienas.

 

Šķūnis - ēka vai būve, kas plānota, izmantota vai nodomāta lopbarības, darbarīku un citu saimniecības materiālu novietošanai.

 

Tauvas josla - sauszemes josla gar visu dabīgo ūdeņu (upju, ezeru, kanālu) krastiem, kas paredzēta zvejas, rekreācijas vajadzībām un kur jānodrošina piekļūšana ūdenim neatkarīgi no zemes piederības.

 

Tehniskās apkopes stacija - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa(skaidri definēta telpa), kas izmantota vai nodomāta satiksmes līdzekļu labošanai un apkopei, ietverot to korpusa, rāmja, motora vai apriepojuma remontu, krāsošanu, mazgāšanu un tīrīšanu, kā arī eļļu, smērvielu, antifrīzu, riepu, akumulatoru un rezerves daļu pārdošanu.

 

Telpas individuālā darba vajadzībām - savrupmājas vai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa daļa, kur nodarbojas ar individuālo darbu un kuras platība nav lielāka par 25% no savrupmājas vai dzīvokļa platības.

 

Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta preču pirkšanai vai pārdošanai tieši patērētājam (tirdzniecības centrs, universālveikals, veikals, salons aptieka u.c.) vai banku, viesnīcu, restorānu, bāru, kafejnīcu, izstāžu un konferenču, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanai, bet nenozīmē minēto kā palīgizmantošanu un neietver nekādu ražošanu vai vairumtirdzniecību.

 

Turpmākas izpētes un projektēšanas rajoni - teritorijas, kurās jāizdara nepieciešamās izpētes un jāpieņem lēmumi par šo teritoriju izmantošanu.

 

Tūrisms - jebkāda veida darbība un aktivitāte, kas nodrošina vai ir saistīta ar cilvēku pagaidu (ne īsāku par 24 stundām un ne ilgāku par 1 gadu) ceļojumu ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas vai lietišķo darījumu nolūkā, ja tas nav saistīts ar algotu darbu apmeklējuma vietā.

 

Ūdensnoteka - dabiska, regulēta vai ierīkota ūdenstece virsūdens uztveršanai un novadīšanai, iekļaujoties vienotā noteces sistēmā.

 

Ūdenstece - dabīga vai mākslīga (upe, kanāls, strauts) gultne ar plūstošu ūdens straumi, kas rodas kādā apvidū zemes virsmas slīpuma dēļ.

 

Ūdenstilpe - dabīgs vai mākslīgs (jūra, ezers, dīķis) zemes virsmas pazeminājums - ieplaka, kur uzkrājas ūdens.

 

Valsts meliorācijas sistēmas būves un ierīces - ūdensnotekas, dambji, sūkņu stacijas, ūdenstilpes, slūžas un citas nozīmīgas meliorācijas sistēmas būves un ierīces, kas nodotas valsts meliorācijas dienesta pārziņā.

 

Vairumtirdzniecības iestāde - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta materiālu, vielu, lietu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, uzkrāšanai un/vai glabāšanai vairumā, izslēdzot jebkādu preču ražošanu, montēšanu vai pārstrādāšanu.

 

Vides un dabas resursu aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā aizsargjosla ap objektiem, kas nozīmīgi no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. Tās galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst negatīvas antropogēnās iedarbības ietekmi uz šiem objektiem to saglabāšanas nolūkā.

 

Vieglās ražošanas uzņēmums - zeme, ēka un cita būve, vai tās daļa, kas izmantota vai nodomāta sastāvdaļu ražošanai vai montēšanai, lai iegūtu mazumtirdzniecībai, vairumtirdzniecībai vai pakalpojumiem derīgus galaproduktus, un jebkuru preču, vielu vai lietu komplektēšanai un iesaiņošanai, izņemot jebkādu darbību, kas rada būtisku piesārņojumu, kā rezultātā ķīmiskie, fiziskie, radioloģiskie un bakterioloģiskie faktori pārsniedz pieļaujamos higiēnas normatīvus.

 

Vircas (šķidro kūtsmēslu glabātuve) - iedziļinātas (2-3 m dziļumā) taisnstūrveida vai cilindriskas formas ūdensnecaurlaidīgas betona vai dzelzsbetona tvertnes, kur kūtsmēslus novada ar pneimatiskām iekārtām, sūkņiem vai pašteces ceļā no savākšanas kolektoriem.

 

Vispārīgās ražošanas uzņēmums - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta ražošanas, montāžas, pārstrādāšanas, remontēšanas, materiālu un iekārtu, kā arī jebkādu citu preču, vielu vai lietu glabāšanas, uzkrāšanas, komplektēšanas un iesaiņošanas nolūkos.

 

Zemnieku sēta - zeme, ēka vai būves, kas plānotas, izmantotas vai nodomātas zemnieku saimniecībai un ietver vienas ģimenes dzīvojamo māju ar citām saimniecības uzturēšanai nepieciešamām ēkām.

 

Zemesgabala fronte - horizontāls attālums starp zemesgabala sānu robežām pret ielu vai ceļu.

 

Zemesgabals - juridiski noteikta, tas ir, zemesgrāmatā ierakstīta teritorijas pamatvienība.

 

Zemes izmantošanas veidi - pagasta teritorijas dalījums pēc zemes izmantošanas, kas noteikta attīstības plānā.

 

Zinātnes iestāde - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta zinātniskās pētniecības vai līdzīgai iestādei.

 

Zirgu jāšanas skola - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta zirgu turēšanai, izrādīšanai, trenēšanai, jāšanai, izbraukšanai un kur apmeklētājiem tiek dotas instrukcijas par jāšanu un citām zirgaudzēšanas darbībām.

 

Zvērkopība - dzīvniekkopības nozare, kažokzvēru audzēšana ādu ieguvei (nutrijas, polārlapsas, sudrablapsas, ūdeles, sabuļi).

 

 

I DAĻA. APBŪVES NOTEIKUMI

1. nodaļa. VISPĀRĒJIE SKAIDROJUMI

1. "Mārupes pagasta vispārīgie apbūves noteikumi" turpmāk tekstā lietots - "apbūves noteikumi" attiecas uz visu pagasta teritoriju un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām - zemes īpašniekiem un lietotājiem. Apbūves noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no nepieciešamības ievērot spēkā esošo valsts likumu un normatīvo aktu prasības.

2. Apbūves noteikumi ir līdzeklis Mārupes pagasta pašvaldības mērķu sasniegšanai atbilstoši Mārupes teritorijas plānojumam, nosakot zemes īpašnieku un lietotāju būvtiesības un pienākumus, lai veicinātu pagasta iedzīvotāju veselību, drošību, ērtības un vispārīgu labklājību.

3. Zemes drīkst izmantot un ēku vai būvi drīkst būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot atbilstoši apbūves noteikumiem.

4. Pašvaldības institūciju atļaujas vai licences nodomātai zemes izmantošanai vai nodomātai ēkas vai būves būvēšanai rekonstrukcijai, restaurācijai vai citai izmantošanai drīkst izsniegt atbilstoši apbūves noteikumiem.

5. Gadījumi, kad nepieciešams iepazīties ar apbūves noteikumiem:

5.1. Zemes īpašnieks vai valdītājs vēlas noskaidrot, kādiem nolūkiem drīkst izmantot zemi un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz tās,

5.2. Potenciālais būvētājs kādai noteiktai izmantošanai vēlas atrast zemesgabalu.

6. PĀRKĀPUMI UN SODI. Jebkura fiziska vai juridiska persona, kura pārkāpj apbūves noteikumus, ir vainīga pārkāpumā un sodāma saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu:

6.1. Fiziskajai vai juridiskajai personai pirmajā reizē var uzlikt naudas sodu vai izteikt brīdinājumu,

6.2. Vainīgajai personai ir pienākums pārkāpumu novērst,

6.3. Ja fiziska vai juridiska persona, kura ir vainīga apbūves noteikumu pārkāpumā, to nenovērš, tad nākamajā reizē fiziskajai personai var uzlikt naudas sodu vai atkārtotu naudas sodu,

6.4. Ja pārkāpums vēl netiek novērsts, iestājas kriminālatbildība.

7. SPĒKĀ STĀŠANĀS. Apbūves noteikumi stājas spēkā pēc to pieņemšanas Mārupes pagasta padomē kā saistošos noteikumus un 2 nedēļas pēc publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis":

7.1. Ja tiesa kādu apbūves noteikumu nodaļu, punktu vai noteikumu atzīst par spēkā neesošu, pārējā šo apbūves noteikumu daļa saglabā spēku,

7.2. Ar šo apbūves noteikumu stāšanos spēkā, spēku zaudē iepriekšējie saistošie pagasta apbūves noteikumi.

8. GROZĪŠANA:

8.1. Apbūves noteikumu grozījumi sagatavojami vienlaikus ar pagasta teritorijas plānojuma izstrādāšanu vai grozījumu sagatavošanu,

8.2. Apbūves noteikumu grozīšanu var pamatot arī ar detālplānojumu, ievērojot normatīvajos aktos noteikto procedūru,

8.3. Īpašos gadījumos - neizstrādājot attiecīgu teritorijas plānojumu, pieļaujama apbūves noteikumu grozīšana ar pagasta pašvaldības lēmumu, ievērojot normatīvajos aktos noteikto procedūru,

8.4. Grozījumi nedrīkst grozīt valsts likumu un valsts normatīvo aktu noteiktos noteikumus un radīt attiecīgo likumu vai aktu pārkāpumus.

9. PAPILDINĀŠANA. Apbūves noteikumi regulāri ir papildināmi ar noteikumiem, kas izriet no izstrādātajiem teritorijas plānojuma grozījumiem un detālplānojumiem.

10. PUBLISKUMS. Šie apbūves noteikumi ir brīvi pieejami visiem interesentiem. Tādēļ Mārupes pagasta padome regulāri informē par pieņemtajiem grozījumiem un izdarītajiem papildinājumiem.

 

 

2. nodaļa. NOTEIKUMI VISĀM TERITORIJĀM PAGASTĀ

2.1. PIELIETOJUMS

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz visām apbūves zonām un visiem būvniecības un zemes lietošanas, sadalīšanas un apvienošanas gadījumiem, izņemot konkrētus gadījumus, kad apbūves noteikumos noteikts savādāk.

 

 

2.2. VISĀS APBŪVES UN IZBŪVES ZONĀS ATĻAUTS

Ja vien apbūves noteikumos nav norādīts savādāk, jebkuru teritoriju atļauts izmantot, ievērojot apbūves noteikumus:

a) apbūvei,

b) sabiedriskas lietošanas apzaļumotu teritoriju ierīkošanai,

c) inženiertehnisko būvju un inženierkomunikāciju (tīklu) izvietošanai, ja to paredz teritorijas plānojums, detālplānojums (vai inženierapgādes shēma) vai būvprojekts,

d) palīgizmantošanai, kas nav pretrunā ar apbūves noteikumiem un ir:

- pakārtota galvenajai izmantošanai, ēkai vai būvei un papildina tās,

- izvietota tajā pašā zemesgabalā, kur galvenā izmantošana, ēka vai būve,

- neizmantojama cilvēku dzīvošanai, ja apbūves noteikumos nav noteikts savādāk.

 

 

2.3. VISĀS APBŪVES UN IZBŪVES TERITORIJĀS (ZONĀS) AIZLIEGTS

Ja vien apbūves noteikumos nav noteikts savādāk, nevienu apbūves zonu vai citu izbūves teritoriju nedrīkst izmantot sekojošiem nolūkiem:

a) izvietot ēkas un būves aizsardzības zonās, kur nav pieļauta nekāda veida apbūve, izņemot, ja būve nepieciešama objekta ekspluatācijai,

b) novietot, savākt, glabāt pamestus, nelietojamus satiksmes līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā zeme nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota metāllūžņu savāktuvei un ietverta ēkā,

c) vākt, uzkrāt vai glabāt kaudzē un laukumos atkritumus, metāllūžņus un būvgružus,

d) pielietot apbūves noteikumos atļautām izmantošanām (palīgizmantošanām) kravas mašīnu, autobusu, vagonu korpusus vai to daļas,

e) izmantot jebkādus ceļojumu treilerus un vagoniņus kā patstāvīgas dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss.

 

 

2.4. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI

Zemes gabali ir nodalāmi un ēkas vai būves ir izvietojamas, lai nodrošinātu piekļūšanu jebkuram zemes gabalam. Tiem ir jāpieguļ ielai vai piebrauktuvei, vai jāierīko piebrauktuves atbilstoši normatīvajiem aktiem.

 

 

2.5. PRASĪBAS ZEMES GABALU DALĪŠANAI UN APVIENOŠANAI

2.5.1. Zemesgabalus drīkst sadalīt vai apvienot ar kādu citu zemesgabalu, tikai izstrādājot detālplānojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai, vienkāršā situācijā, ja zemes gabali atrodas pie esoša piebraucama ceļa un nav sadalāmi vairāk kā trīs daļās, ar Mārupes pagasta padomes lēmumu.

2.5.2. Nav atļauta zemesgabala sadalīšana, ja pret to iebilst kāds no līdzīpašniekiem un, ja nav iespējams sadalīt kopīpašumā esošās ēkas reālās daļās.

2.5.3. Nav pieļaujams nodalīt zemes gabalus, kam nav iespējams nodrošināt piekļūšanu kādai zemes gabala daļai.

2.5.4. Zemes gabalus drīkst sadalīt daļās, kuru platība ir ne mazāka par 600m2, rindu un grupu ēku apbūvei ne mazāka par 500m2. Zemes gabala platums gar ielas fronti nedrīkst būt mazāks par 15m, rindu un grupu ēku apbūvei ne mazāks par 8m uz vienu sekciju. Izņēmuma kārtā zemes gabala lielums var tikt samazināts, ja to pieļauj detālplānojums. Samazinātus zemes gabalus iespējams nodalīt īpašiem inženierapgādes infrastruktūras elementiem (elektro transformatori, gāzes regulēšanas punkti, sūkņu stacijas un tamlīdzīgi).

 

 

2.6. APBŪVES ATBILSTĪBA ZEMESGABALA ROBEŽĀM

Jebkurai ēkai un visām tās daļām ir jāatrodas zemesgabala robežās. Nevienas ēkas ne viena daļa ne uz viena zemesgabala nedrīkst projicēties ārpus zemesgabala robežas, izņemot gadījumus, ja ir kaimiņu zemesgabalu īpašnieka rakstisks saskaņojums.

 

 

2.7. REZERVES TERITORIJA

Apbūves zonas rezerves teritorijas paredzētā izmantošana ir pagaidu izmantošana līdz brīdim, kad šai teritorijai, saskaņā ar detālplānojumu būs noteikts pamatizmantošanas statuss, un tās izmantošana noteikta ar apbūves noteikumiem.

 

2.8. NEATBILSTOŠA IZMANTOŠANA

2.8.1. Ja kāda zemesgabala izmantošana likumīgi iesākta pirms pieņemti šie apbūves noteikumi, kas nosaka tam citu izmantošanas veidu, tad šim zemesgabalam ir likumīgi neatbilstošas izmantošanas statuss.

2.8.2. Šāda zemesgabala īpašnieks ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkuras ēkas vai būves būvēšanu, restaurāciju, rekonstrukciju, paplašināšanu, nojaukšanu jāveic atbilstoši apbūves noteikumiem.

2.8.3. Ja kāda zemesgabala īpašniekam līdz šo apbūves noteikumu pieņemšanas dienai izsniegta ēku vai būvju projektēšanas vai būvēšanas atļauja un nav beidzies tās derīguma termiņš, tad zemesgabalam ir likumīgi neatbilstošas izmantošanas statuss un īpašnieks ir tiesīgs turpināt iesākto darbību.

2.8.4. Zemesgabala īpašnieka nomaiņa pārtrauc likumīgi neatbilstošas izmantošanas statusu un jaunajam īpašniekam jāievēro apbūves noteikumi.

 

 

2.9. PALĪGIZMANTOŠANA

Katrai palīgizmantošanai, arī dzīvoklim, jānodrošina atsevišķa piekļūšana no citām izmantošanām.

 

 

2.10. ESOŠIE ZEMESGABALI

Neskatoties uz jebkādiem citiem apbūves noteikumu nosacījumiem, esošus zemesgabalus ar mazāku nekā noteikts platību, zemesgabala, fronti vai zemesgabala dziļumu vai esošus zemesgabalus, kuru platība pārsniedz maksimālo zemesgabala platību, var izmantot un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves atbilstoši attiecīgās apbūves zonas vai citas izbūves teritorijas noteikumiem, pie sekojošiem nosacījumiem:

a) ja būve ir inženiertehniskā būve,

b) ja zemes gabalam ir vēsturiski izveidojušās robežas.

 

 

2.11. ESOŠĀS ĒKAS UN BŪVES

UN UZSĀKTĀ PROJEKTĒŠANA UN BŪVNIECĪBA

Ja esošās ēkas un būves ir likumīgi uzbūvētas vai tiek likumīgi projektētas, būvētas, pārbūvētas vai ierīkotas šo apbūves noteikumu spēkā stāšanās brīdī, kā rezultātā daži ēku vai būvju raksturlielumi neatbilst, bet esošais zemesgabala zemes izmantošanas veids atbilst apbūves noteikumiem, tad:

a) esošās ēkas un būves drīkst pārbūvēt vai rekonstruēt ar noteikumu, ka tās atbildīs apbūves noteikumiem, ievērojot, ka nekādas pārbūves nedrīkst palielināt neatbilstību noteikumiem,

b) esošās ēkas un būves drīkst paplašināt pie nosacījuma, ka:

- jebkura ēkas vai būves paplašināšana atbilst šiem apbūves noteikumiem,

- paplašināšana, ievērojot visas citas ēkas, būves un zemesgabala izmantošanu, nepalielina neatbilstību noteikumiem.

 

 

2.12. PAGALMA NOTEIKUMI

Nekādu pagalmu vai citas brīvas telpas daļu, kas saskaņā ar apbūves noteikumiem, nepieciešama jebkurai ēkai vai būvei, nedrīkst uzskatīt par citai ēkai vai būvei līdzīgi nepieciešama pagalma vai brīvas telpas daļu.

2.12.1. Nekādu daļu no jebkura nepieciešama pagalma nedrīkst aizņemt kāda ēka vai būve vai tās daļa izņemot:

a) palīgēkas vai būves, ja tās attiecīgajā apbūves zonā vai izbūves teritorijā atļautas,

b) arhitektoniskas detaļas vai veidojums, arī sliekšņus, skursteņus, karnīzes, jumta dzegas, renes, pilastrus un jumta balstus, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 0,6m,

c) funkcionālas un dekoratīvas būves, ieskaitot nolaižamus saulessargus, dekoratīvas strūklakas, piemiņas plāksnes un žogus,

d) atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes, kurām kāpņu pakāpieni un laukumi aprīkoti ar margām, un kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1,5m,

e) saulessargus, erkerus, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1m,

f) balkonus, segtas un nesegtas terases, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 2,5m.

2.12.2. Priekšpagalms, izņemot esošas apbūves gadījumus, nedrīkst būt mazāks par 3m, ja ar detālplānojumu nav noteikts savādāk, ja priekšpagalms veidojas gar piebraucamajiem ceļiem un vietējas nozīmes ielām. Gar sadalījuma ielām, 2.šķiras autoceļu sarkanajām līnijām ielām priekšpagalmam jābūt ne mazākam kā 6m.

2.12.3. Attālums no aizmugures robežas līdz ēkas tuvākajai ārsienai, nedrīkst būt mazāks par 3 m.

2.12.4. Ar aizmugures un sānu zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, aizmugures un sānu pagalma minimālo dziļumu var samazināt vai būvēt uz robežas. Ja ēka tiek izbūvēta uz zemes gabala robežas, ir jāveido ugunsdrošs mūris.

2.12.5. Apbūvēt daudzstāvu dzīvojamo ēku koplietošanas pagalmus atļauts ar īpašnieku vai namu apsaimniekotāju un Mārupes pagasta padomes piekrišanu. Koplietošanas pagalmos jāsaglabā un jāizveido bērnu rotaļu laukumi, pieaugušo atpūtas vietas, saimnieciskie laukumi atkritumu konteineru izvietošanai un īslaicīgas autostāvvietas iedzīvotājiem.

 

 

2.13. IEDIBINĀTA BŪVLAIDE

Šo apbūves noteikumu spēkā stāšanās brīdī, iedibinātas (esošas) būvlaides gadījumā, neskatoties uz jebkādiem citiem apbūves noteikumu nosacījumiem galvenās ēkas novietnei, tā jānovieto, ievērojot šo iedibināto būvlaidi.

 

 

2.14. ĀRPUSTELPU UZGLABĀŠANA kā palīgizmantošana

2.14.1. Nav atļauta priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā.

2.14.2. Nav atļauta tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas.

2.14.3. Nav atļauta nevienā nepieciešamajā autostāvvietā.

 

 

2.15. AUGSTUMA IEROBEŽOJUMI

2.15.1. Nevienā mājas punktā nedrīkst pārsniegt pusi (1/2) no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un ielas ass līniju un pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņa zemesgabalu.

2.15.2. Ja ēka vai būve izvietota mazākā attālumā kā 3 m no kaimiņa zemesgabala robežām, tad ēkas kopējais augstums un no ēkas kopējā būvapjoma izvirzījumi ir īpaši saskaņojami ar kaimiņu zemesgabala īpašnieku, ko apstiprina ar rakstisku saskaņojumu būvprojektā.

2.15.3. Apbūves noteikumos noteiktie ēku un būvju augstumi nav attiecināmi uz jebkādu arhitektonisku izbūvi, virsgaismu, skursteni, torni, karoga mastu, radio vai televīziju uztverošu vai pārraidošu iekārtu, vējrādītāju, zibens novadītāju, baznīcas torni vai kupolu.

 

 

2.16. ATTĀLUMI STARP ĒKĀM UN BŪVĒM

Jāveido atbilstoši normatīvajiem aktiem ievērojot ugunsdrošības, insolācijas prasības un apgaismojuma prasības.

2.16.1. ATTĀLUMI NO LOPKOPĪBAS FERMĀM:

- līdz dzelzceļa līnijām - 300m,

- līdz valsts galvenajiem autoceļiem - 300m,

- līdz 1. un 2. šķiras autoceļiem - 150m,

- līdz pagasta ceļiem - 50 m,

- līdz dzīvojamai apbūvei atkarībā no attiecīgās fermas ietekmes uz apkārtējo vidi un dzīves kvalitāti, ne mazāk par 100m. Fermas zemes gabala robežās ir jānodrošina pasākumi, lai netiktu ietekmēta apkārtējo teritoriju vides kvalitāte (pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un neestētisko ainavu nosegšanai).

2.16.2. ATTĀLUMI NO CEĻIEM:

Dzīvojamās ēkas un citas būves apbūves līnija no ceļa ass ne tuvāk par:

- I tehniskās kategorijas autoceļiem - 115m,

- II tehniskās kategorijas autoceļiem - 60m,

- III tehniskās kategorijas autoceļiem - 60m,

- IV tehniskās kategorijas autoceļiem - 30m,

- V tehniskās kategorijas autoceļiem - 30m.

 

 

2.17. ATTĀLUMI NO INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM LĪDZ ĒKĀM

UN BŪVĒM UN ATTĀLUMI STARP INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM

Jāveido atbilstoši normatīvajiem aktiem.

 

 

2.18. REDZAMĪBAS TRĪSSTŪRI

2.18.1. Krustojums ar dzelzceļu vienā līmenī:

a) Visās apbūves un izbūves teritorijās (zonās) uz zemesgabala, kas piekļaujas dzelzceļam, un to šķērsojošai ielai nekādu ēku vai būvi nedrīkst būvēt, pārbūvēt vai ierīkot tādā veidā, ka tā traucē skatu starp 0.6m un 3.0m līmeņiem virs ielas viduslīnijas līmeņa trīsstūra teritorijā, ko ierobežo dzelzceļa piederības robeža un sarkanā līnija, un līnija, kas savieno punktus, kas atrodas uz šādas piederības līnijas un sarkanās līnijas 50m attālumā no šo līniju krustpunkta,

b) Ja dzelzceļa un ielas krustojumā ir pārbrauktuve bez aizsargaprīkojuma, tad krustojuma redzamības trīsstūris jāpalielina līdz 400m gar dzelzceļa piederības robežu un 90m gar ielas līniju vai līdz attālumam,

c) Ielu un ceļu krustojumu vienā līmenī veido atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem, ievērojot redzamības trijstūru nodrošināšanu,

d) redzamības trīsstūru robežās nedrīkst atrasties nekādas ēkas un būves, kā arī mobilie objekti (kioski, furgoni, reklāmas stendi, mazās arhitektūras formas), koki un krūmi augstāki par 0,5m,

e) ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un kustības drošību jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.

 

 

2.19. PAZEMES TELPA

Vietās, kur vietējo apstākļu un ekonomisko apsvērumu dēļ ir lietderīgi izmantot pazemes telpu (pazemi), var paredzēt tās kompleksu izmantošanu, izvietojot pazemes būves saskaņā ar sanitārajām un ugunsdrošības prasībām.

 

 

2.20. SPECIĀLI PASĀKUMI INVALĪDIEM

Projektējot pagasta teritoriju izbūvi, jāparedz speciāli pasākumi, lai invalīdu pārvietošanās būtu iespējami netraucēta un droša. Jānodrošina invalīdu piekļūšanas iespējas sabiedriskiem objektiem.

 

 

2.21. AIZSARDZĪBA PRET TROKŠŅIEM

2.21.1. Jānodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem.

2.21.2. Gadījumos, kad valsts normatīvie akti nereglamentē pasākumus trokšņa aizsardzībai, dzīvojamām ēkām, ražošanas ēkām, sabiedriskām būvēm, kas atrodas lidostas paaugstināta trokšņa režīma teritorijās, ēku apdarē ir jāpielieto skaņu izolējoši apdares materiāli, jāpielieto pakešlogi ar papildus trokšņu slāpējošu efektu. Nepieciešamības gadījumos jāveido papildus individuālā trokšņa aizsardzība katrā dzīvoklī vai telpā atkarībā no tās paredzētās izmantošanas.

 

 

2.22. ŪDENSNOTEKU (GRĀVJU) SAGLABĀŠANA

2.22.1. Lai novērstu pārpurvošanos un gruntsūdeņu līmeņa celšanos, esošās ūdensnotekas jāsaglabā. Ja, teritoriju apbūvējot, tās jāaizber, tad gar paredzēto ielu trasēm tās jāatjauno vai jāpārkārto.

2.22.2. Ēkas un būves drīkst izvietot:

a) ne tuvāk kā 10 m no valsts meliorācijas sistēmu būvēm vai ierīcēm,

b) ne tuvāk kā 10 m no koplietošanas ūdensnotekas,

c) ne tuvāk kā 10 m uz abām pusēm no segtām ūdensnotekām ar diametru 200mm un lielākām.

2.22.3. Uzsākot jaunu būvniecību, ir nepieciešams veikt teritorijas inženiersagatavošanu ieskaitot virszemes ūdeņu savākšanas sistēmas. Jebkuras neapbūvētas teritorijas apbūves vai labiekārtošanas gadījumā ir jāizveido teritorijas ūdensnoteču sistēma, kas jāpieslēdz koplietošanas sistēmai vai valsts ūdensnoteces sistēmai. Pirms izbūves ir obligāti izstrādājams ūdensnoteču sistēmas projekts pēc nosacījumiem, kas izsniegti Mārupes pagasta padomē.

 

 

2.23. PRASĪBAS ĒKU ELEMENTIEM

2.23.1. Jumti jāizbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemesgabaliem. Jānovērš iespēja ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemesgabalos. Katram namam ielas pusē jābūt ierīkotai lietus ūdens teknei un notekcaurulei vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi. Ūdens notekcaurules beidzas ne augstāk par 0,15 m virs zemes atzīmes.

2.23.2. Ja ēka tiek izbūvēta uz zemes gabala robežas, ir jāveido ugunsdrošs mūris.

2.23.3. Specifisku antenu, tai skaitā satelītantenu piestiprināšana pie ēku galvenajām (ielas) fasādēm jāsaskaņo Būvvaldē, kā arī jābūt ēkas īpašnieka vai valdītāja piekrišanai.

2.23.4. Prasības logiem, skatlogiem, vizuāliem informatīviem materiāliem un marķīzēm: Jaunu skatlogu un durvju ierīkošanu esošajās ēkās jāveic saskaņā ar Būvvaldē akceptētu projektu.

 

 

2.24. PRASĪBAS IEEJAS MEZGLIEM

2.24.1. Darījumu iestāžu ieejas ir jāaprīko ar nojumēm ieejas aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības un ieejas laukumiņam ir jābūt nodrošinātam ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu.

2.24.2. Sezonas apkalpes objektus (kafejnīcas un tamlīdzīgus) drīkst ierīkot saskaņā ar Būvvaldē akceptētu projektu. Aizliegts ierīkot ietvēs, izņemot gadījumus, kad ietves brīvs platums paliek vismaz 2,5m. Nojumes drīkst veidot ne zemāk kā 3m virs ietves līmeņa.

2.24.3. Bankomāti un cita veida apkalpes ietaises ir izvietojami neizvirzot no ēkas fasādes vairāk kā 0,7m. Tos iespējams ierīkot vietās, kur izveidojams vismaz 3m2 laukums, vai brīvs ietves platums paliek vismaz 2,5m.

 

 

2.25. PRASĪBAS PAGASTA ĀRTELPAS ELEMENTIEM

2.25.1. Žogs ir uzskatāms par būvi, tā novietojums un vizuālais risinājums ir jāsaskaņo Mārupes Pagasta Būvvaldē:

a) Žogiem un vārtiem gar ielām un laukumiem jābūt saskanīgiem ar būvju un kaimiņu zemesgabalu žogu arhitektūru;

b) Žogus drīkst veidot pa zemes gabalu robežām, pa ielu sarkanajām līnijām, vai pa noteiktajām būvlaidēm, ievērojot apbūves noteikumos noteiktās prasības redzamības trijstūru nodrošināšana;

c) Žogam gar visu robežu jābūt pēc iespējas vienādam;

d) Starp zemesgabaliem žogus būvē īpašniekiem savstarpēji vienojoties. Zemesgabala īpašnieks ceļ un uztur žogu gar ielas malu un tā žoga puse, kas, skatoties no pagalma uz kaimiņu pusi, atrodas labajā pusē;

e) Priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu žogiem gar ielām un laukumiem, kā arī robežžogiem starp ēku un sarkano līniju, jābūt ne augstākiem par 1,5m, ar caurredzamību ne mazāku kā 50%;

f) Nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos. Nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu un laukumu teritorijā;

g) Reklāmu un sludinājumu izvietošana uz žogiem ir pieļaujama tikai īpašos gadījumos, tā ir jāsaskaņo Mārupes Pagasta būvvaldē.

2.25.2. PRASĪBAS APGAISMES ĶERMEŅIEM

a) Ielu apgaismošanai izmantojamiem apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās;

b) 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs atļauts izmantot arī pie būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus;

c) Obligāti ir jāveic daudzdzīvokļu ēku koplietošanas pagalmu izgaismošanu;

d) Jebkuras būves vai labiekārtošanas gadījumos ir jāparedz gaismas ķermeņu izvietojums apgūstamajā teritorijā;

e) Apgaismes ķermeņus jāizvieto tā, lai to darbības rezultātā netiktu traucēta kustības drošība (nepareizi izvēlēts apgaismes ķermeņu augstums) un netiktu pasliktināti iedzīvotāju dzīves apstākļi (nepareizi virzīts gaismas virziens).

2.25.3. PRASĪBAS ĀRTELPAS ELEMENTIEM

a) Atkritumu tvertnes ir jānovieto šim nolūkam speciāli iekārtotās vietās, jāuztur kārtībā piebraucamie ceļi uz atkritumu tvertnēm un jānodrošina to apkalpošana;

b) Tiem zemesgabalu vai ēku īpašniekiem vai valdītājiem, kuriem uz zemesgabala ir izvietots mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts, sabiedriska iestāde, darījumu iestāde vai daudzdzīvokļu nams, jānodrošina, lai pie katras ieejas šādā ēkā būtu uzstādīta ar ēkas fasādi saskanīgā formā veidota metāla atkritumu urna un tā būtu uzturēta ekspluatācijas kārtībā.

c) Zemesgabala vai ēkas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir pie būves ielas fasādes piestiprināt karoga turētāju vai uzstādīt brīvi stāvošu karoga mastu valsts karoga uzvilkšanai.

d) Zemesgabala vai ēkas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir pie būves ielas fasādes piestiprināt noteikta parauga adreses plāksnīti. Adreses plāksnīte ir izvietojama pie ielas fasādes labā stūra (skatoties no ielas) 2m augstumā un ne mazāk kā 0,3m no stūra.

 

 

2.26. PRASĪBAS BŪVĒM

2.26.1. PRASĪBAS DEGVIELAS UN GĀZES UZPILDES STACIJĀM

a) Atļauts būvēt tikai stacionāra tipa degvielas un gāzes uzpildes stacijas, kas izvietojamas speciālos laukumos;

b) Attālumus no degvielas un gāzes uzpildes stacijām līdz citiem objektiem nosaka valsts normatīvie akti, bez tam jāievēro sekojoši attālumi:

- 30 m no skuju koku mežu masīviem,

- 25 m no lapu koku masīviem;

c) Degvielas uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar izstrādātās degvielas un lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām, kā arī ar gruntsūdens novērošanas aku tīklu pazemes ūdeņu un grunts kvalitātes kontrolei. Gāzes uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām.

2.26.2. PRASĪBAS AUTOSTĀVVIETĀM

a) Autostāvvietas jāizvieto uz tā paša zemesgabala vai tajā pašā būvē, kuras izmantošanai stāvvietas nepieciešamas, izņemot gadījumus, ko nosaka detālplānojumā. Ietverot autostāvvietas citās būvēs, jāievēro Latvijas būvnormatīvi attiecīgo būvju projektēšanai;

b) Autostāvvietas viena objekta apkalpošanai nedrīkst uzskatīt par autostāvvietām citam objektam, izņemot, ja kādam no objektiem nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietu un lietošanas laiku iespējams savietot. Ja būve vai zemesgabals ietver vairāk nekā vienu izmantošanu un katrai izmantošanai noteikts savs autostāvvietu normatīvs, tad nepieciešamo automašīnu autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai atsevišķi un skaitu summē;

c) Nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka, rēķinot vienu autostāvvietu uz katriem 100 m2 stāvu platības vai:

- tirdzniecības objektos katriem 10 m2 tirdzniecības zāles vai izstāžu platības - 1,

- restorānos, kafejnīcās katrām 100 vietām - 15,

- sporta būvēs katrām 20 skatītāju vietām - 1,

- kultūras iestādēs katrām 100 skatītāju vietām vai katriem 100 apmeklētājiem vienlaikus - 15,

- objektiem atklāto telpu izbūves teritorijās katriem 100 apmeklētājiem vienlaikus:

1) pludmalēs un atpūtas zonā - 20,

2) mežaparkos - 10,

3) īslaicīgas atpūtas objektos - 15,

4) tirgos katrām 2 tirdzniecības vietām - 1;

d) Nepieciešamo stāvvietu skaitu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka objekta funkcionēšanas tehnoloģija;

e) Iežogotām autostāvvietām ar ietilpību līdz 100 vietām pirms vārtiem jānodrošina 6,0 m plats priekšlaukums, bet ar lielāku ietilpību - 12 m plats priekšlaukums;

f) Ja autostāvvietas robežojas ar dzīvojamām vai sabiedriskām teritorijām, ap tām ir jāveido apzaļumotas teritorijas. Ja autostāvvietas robežojas ar dzīvojamām teritorijām, ir jāveido aprīkojums (dekoratīvi ārtelpas elementi), kas skaidri norāda autostāvvietu teritorijas;

g) Visām autostāvvietām virs 40 automašīnām jāparedz lietus ūdens savākšana un attīrīšana no naftas produktiem pirms lietus notekūdeņu ievadīšanas kopējā sistēmā.

2.26.3. PRASĪBAS SAIMNIECĪBAS BŪVĒM

Saimniecības ēkas un būves mājlopiem drīkst ierīkot:

a) Ne tuvāk par 3,0 m no zemesgabala iekšējās sānu vai aizmugures robežas. Saskaņojot ar kaimiņu zemesgabalu īpašniekiem vai valdītājiem, ko apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, minimālo attālumu līdz zemesgabala robežām drīkst samazināt vai būvēt uz robežas;

b) Attālumam no mājlopiem paredzētas būves līdz dzīvojamo telpu logiem kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 15 m;

c) Saimniecības ēkas mājlopiem drīkst izvietot mazsaimniecību, lauksaimniecības teritorijās. Saimniecības ēkas neierīkot tuvāk par 50m no savrupmāju teritorijas, vai teritorijas, kur mājlopu turēšana aizliegta;

d) Saimniecības ēkas jāizvieto atkāpjoties no galvenās ēkas būvlaides, tās nedrīkst ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā;

e) Mājlopiem paredzētu saimniecības ēku nedrīkst ierīkot tuvāk par 15m no kaimiņu dzīvojamo telpu logiem, apbūves teritorijās, kur mājlopu turēšana atļauta;

f) Attālumi no lauksaimnieciskās ražošanas objektiem, kur iespējama to kaitīgā ietekme:

 

1. specializētu mājlopu fermām:

- cūku fermām ar gada apgrozību līdz 12 tūkst. cūku gadā

- 500 m,

- 12-54 tūkst. cūku gadā

- 1500 m,

- govju fermām no 40 govīm un vairāk

- 300 m,

- aitu fermām no 100 aitām un vairāk

- 300 m,

- specializētām kažokzvēru fermām

- 300 m,

- specializētām putnu fermām

- 300 m,

- zirgu fermām no 20 zirgiem un vairāk

- 100 m,

2. karantīnas telpas:

 

- no mājdzīvnieku novietnēm

- 200 m,

- no putnu novietnēm

- 500 m.

 

3. mājdzīvnieku kūtīm zemnieku saimniecībās 50-100 m;

4. vircas bedrēm 50-100 m t.i. pie mājdzīvnieku kūtīm;

5. kūtsmēslu glabātuvēm 50-100 m, parasti atrodas pie mājdzīvnieku kūtīm;

6. kūtsmēslu kompostēšanas laukuma 100 m.

g) Vēlamie attālumi starp specializētām fermām:

1. govju fermas

- līdz putnu fermai

- 200 m,

- līdz govju, zirgu fermai

- 150 m,

- līdz kažokzvēru fermai un trušu fermai

- 1500 m,

2) cūku fermas

- līdz putnu fermai

- 200 m,

- līdz govju, zirgu fermai

- 150 m,

- līdz kažokzvēru fermai un trušu fermai

- 1500 m,

3) aitu fermas

- līdz putnu fermai

- 200 m,

- līdz govju, cūku, zirgu fermai

- 150 m,

- līdz kažokzvēru fermai un trušu fermai

- 1500m,

4) zirgu fermas

- līdz putnu fermai

- 200 m,

- līdz govju, cūku fermai

- 150 m,

- līdz kažokzvēru fermai un trušu fermai

- 1500 m,

5) putnu fermas

- līdz putnu fermai

- 200 m,

- līdz govju, zirgu fermai

- 150 m,

- līdz kažokzvēru fermai un trušu fermai

- 1500 m,

6) kažokzvēru un trušu fermas -

- līdz putnu fermai

- 1500 m,

- līdz govju, zirgu fermai

- 1500 m,

- līdz kažokzvēru fermai un trušu fermai

- 1000 m,

7) lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumi (piena, gaļas, putnu), kuri nav tieši saistīti ar fermām:

- līdz putnu fermai

- 200 m,

- līdz govju, zirgu fermai

- 150 m,

- līdz kažokzvēru fermai un trušu fermai

- 1500m,

 

8) attālums starp atsevišķām nesabloķētām dzīvnieku mītnēm nedrīkst būt mazāks par - 30 m,

 

9) attālums starp veterināro objektu un fermām, ne mazāks par ugunsdzēsībā pieļaujamajiem vai - 30 m;

f) Mājlopiem paredzētās saimniecības ēkas un citas būves drīkst izvietot tikai teritorijās, kur mājlopu turēšana atļauta, ievērojot veterinārās prasības;

h) Vircas bedrēm jābūt betonētām, tās jānosedz;

i) Kūtsmēslu glabātuvēm jābūt betonētiem pamatiem ar 0,8 - 1,0 m augstām malām, apkārt jābūt nobetonētam grāvītim uz vircas bedres pusi. Kūtsmēslu glabātuvēm jābūt valdošo vēju virzienā no fermas, kūts un dzīvojamām ēkām un zemākā reljefa vietā. Nokrišņu ūdens un vircas uztveršanai apkārt krātuvei jāizveido 0,3 - 0,4 m plats un 0,3m dziļš grāvītis. Mēslu krātuves abos galos jāizveido cieta seguma iebrauktuves;

j) Zemes gabalu, uz kura atrodas saimniecības ēka vai ferma lopu turēšanai, robežās jānodrošina pasākumi, lai netiktu ietekmēta apkārtējo teritoriju vides kvalitāte. Zemes gabala robežās ir jānodrošina pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un neestētiskām ainavām. Ja to nav iespējams realizēt zemes gabala robežās, ir jāveic blakus zemes gabalu pirkšana vai nomāšana līdz ir iespējama pasākumu nodrošināšana.

2.26.4. PRASĪBAS SABIEDRISKAJIEM OBJEKTIEM

a) Apdzīvoto vietu centra teritorijās nav pieļaujama tipveida būvapjomu pielietošana. Arhitektoniskajam veidolam un pielietojamiem būvmateriāliem ir jābūt atbilstošiem apkārtējai videi;

b) Mobilo sakaru un satelīttelevīzijas komunikāciju būves drīkst izvietot Pagasta neapbūvētajās teritorijās.

 

 

2.27. PRASĪBAS APSTĀDĪJUMU, MEŽU,

ATSEVIŠĶU KOKU UN AUGU AIZSARDZĪBAI

2.27.1. APSTĀDĪJUMI

a) Mārupes pagasta apstādījumu apsaimniekošanu (ierīkošanu, kopšanu un uzraudzību) veic pašvaldības vai privāti uzņēmumi atbilstoši saviem statūtiem, pamatojoties uz līgumu ar Mārupes pašvaldību. Apsaimniekojamās platības tiek nodotas šiem apstādījuma uzņēmumiem ar aktu, saskaņā ar topogrāfiskiem plāniem;

b) Par apstādījumu kopšanu, uzraudzību un apsaimniekošanu savās platībās, ir atbildīgi:

- namu pārvaldnieks vai namu īpašnieks - par pagalmu, iekškvartālu teritorijām,

- uzņēmuma, iestādes un organizācijas vadītājs - par apstādījumiem slēgtajās teritorijās un platībās ārpus tām par apstādījumiem gar ielu un piestiprinātiem pievadceļiem,

- zemes īpašnieks vai lietotājs - par apstādījumiem viņu zemes īpašumā, vai lietojumā,

- būvētājs par apstādījumiem teritorijā, kur rit būvdarbi.

2.27.2. MEŽI

a) Visi meži Mārupes pagasta teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošās zemes ir 1. kategorijas aizsargājamie meži;

b) Mežu zemju transformācija jebkurā gadījumā var tikt veikta tikai likumdošanā noteiktajā kārtībā;

c) Privāto, juridisko personu, pašvaldības un valsts mežu (parkmežu) izmantošanas un apsaimniekošanas juridiskais pamats ir mežierīcības projekts;

d) Meža zemesgabali nav nožogojami. Meža īpašniekiem vai lietotājiem jānodrošina brīva mežniecības pārstāvju piekļūšana tiem.

2.27.3. KOKU UN TO SAKŅU SISTĒMAS AIZSARDZĪBA

a) Izbūvējot inženiertīklus un veicot būvdarbus koku tiešā tuvumā, jāievēro koku un to sakņu sistēmas aizsardzības noteikumi;

b) ATTĀLUMI NO BŪVĒM LĪDZ KOKIEM, KRŪMIEM:

ĒKAS, BŪVES, INŽENIERTĪKLI LABIEKĀRTOJUMA ELEMENTI

ATTĀLUMS METROS LĪDZ VIDUM

koka stumbram

krūmam

Ēkas un būves ārsiena

5,0

1,5

Ietves un gājēju celiņa mala

0,7

3,0

Ielas brauktuves, ceļa nostiprinātās apmales mala, vai grāvja augšmala

2,0

1,0

Tilta estakādes apgaismojuma balsts un stabs

4,0

-

Nogāzes, terases pamata pēda

1,0

0,5

Atbalsts pamata pēda vai iekšējā mala

3,0

1,0

Pazemes inženierkomunikācijas:

   

- gāzes vads, kanalizācija

1,5

-

- siltumtrase (no ārējās trases gabarīta)

2,0

1,0

- ūdensvads, drenāža

2,0

-

- strāvas un sakaru kabelis

2,0

0,7

 

Piezīmes:

(1) Norādītie normatīvie attālumi attiecināmi uz kokiem ar lapotnes (kroņa) diametru līdz 5 metriem.

(2) Ēku tuvumā stādāmie koki nedrīkst traucēt dzīvojamo un sabiedrisko telpu insolāciju un izgaismošanu.

c) Ciematos saglabājama kokiem raksturīgā zemsedze lapotnes attālumā no koka stumbra.

2.27.4. AIZSARGĀJAMIE KOKI

1) Par aizsargājamiem kokiem uzskatāmi ar Mārupes pagasta padomes lēmumu apstiprināti dižkoki, kā arī savdabīgie un introducētie koki ar ainavisku, ekoloģisku, kultūrvēsturisku nozīmi.

2) Lai nodrošinātu aizsargājamo koku saglabāšanu un to augšanas apstākļus, ap koku aizliegta jebkura saimnieciska darbība 10m rādiusā.

2.27.5. KOKU CIRŠANA

1) Koku veicama saskaņā ar MK noteikumiem "Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes" un saskaņā ar Mārupes pagasta saistošajiem noteikumiem nr.7.

2.27.6. KOKU, KRŪMU stādīšana

1) Koku un krūmu stādīšana, izņemot savrupmāju teritorijas, ir veicama pēc izstrādāta un Mārupes pagasta Būvvaldē akceptēta projekta.

2) Koku un krūmu, kas augstāki par 1,5m, stādīšana pieļaujama ne tuvāk kā 3m no zemes gabala robežas.

3) Savrupmāju teritorijās dzīvžogus uz zemes gabala robežas ir iespējams veidot ar kaimiņu zemes gabala īpašnieka vai lietotāja piekrišanu, kas apstiprināma rakstiskā veidā, ne augstākus kā 1,5m.

 

 

2.28. RELJEFA UN AUGSNES VIRSKĀRTAS AIZSARDZĪBA

1) Izvietojot jebkādu atļauto izmantošanu zemesgabalā un veicot būvdarbus, maksimāli jāsaglabā augsnes virskārta un reljefs.

2) Augsnes virskārta pēc būvniecības pabeigšanas jāatjauno.

 

 

2.29. INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES NODROŠINĀJUMS

2.29.1. Visās apbūves teritorijās jānodrošina atļauto apbūves objektu inženiertehniskā apgāde saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas izriet no teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai inženiertehnisko komunikāciju attīstības shēmām.

2.29.2. Inženiertehniskās komunikācijas jāizvieto galvenokārt ielu šķērsprofilu robežās un joslā starp sarkano līniju un būvlaidi ( apbūves līniju ).

2.29.3. Blīvi apdzīvotās vietās savrupmāju zemesgabali jānodrošina ar centralizētas ūdensvada un centralizētas kanalizācijas inženierkomunikācijām (iespējama lokālā ūdensapgāde un attīrīšanas ietaises, kur pieslēdzamas vairākas dzīvojamās ēkas). Nav pieļaujama apbūves uzsākšana pirms piebraucamo ceļu izbūves un pirms inženierkomunikāciju izveidošanas, kas noteiktas Plānošanas un arhitektūras uzdevumā.

2.29.4. ŪDENSAPGĀDE

1) Centralizētas ūdens apgādes komunikācijas un objektu izvietojums jāparedz atbilstoši attiecīgo projektēšanas normatīvu prasībām.

2) Grodu aku augšējai malai jāatrodas ne mazāk kā 0,8m virs zemes. Apkārt grodu un cauruļveida akām 1-2m platā joslā jāparedz betona vai bruģējuma apmale, ar slīpumu 0,1 m no akas. Ap akām jāizveido māla aizsargkārta 0,5m platumā un 1,5 līdz 2 metru dziļumā no zemes virsmas. Grodu un cauruļveida akas maksimāli jāattālina no iespējamā ūdens piesārņojuma avotiem ( izsmeļamām atejbedrēm, komposta kaudzēm u.c.), tajā skaitā no kaimiņu zemesgabalos novietotajiem, bet ne tuvāk par 10 m.

2.29.5. KANALIZĀCIJA

1) Centralizētas kanalizācijas komunikācijas un objektu izvietojums jāparedz atbilstoši attiecīgo projektēšanas normatīvu prasībām.

2) Atsevišķi novietotām ēkām ar notekūdeņu daudzumu līdz 1m3/dn. pieļaujamas izsmeļamās atejbedres un sausās atejas. Atejbedru sienām un grīdai jābūt no ūdensnecaurlaidīgiem materiāliem.

3) Mārupes pagastā ir iespējama lokālo attīrīšanas ietaišu izveidošana bez filtrācijas lauku izveides.

2.29.6. MELIORĀCIJAS SISTĒMAS

1) Uzsākot būvniecību ir nepieciešams veikt teritorijas inženiersagatavošanu ieskaitot virszemes ūdeņu savākšanas sistēmas. Mārupes pagasta padomē ir jāsaskaņo jaunizveidotās sistēmas pieslēgšanas iespējas esošajām sistēmām.

2) Jebkuras neapbūvētas teritorijas apbūves vai labiekārtošanas gadījumā ir jāizveido teritorijas ūdensnoteču sistēma kas jāpieslēdz koplietošanas sistēmai vai valsts ūdensnoteces sistēmai.

3) Pirms izbūves ir obligāti izstrādājams ūdensnoteču sistēmas projekts pēc nosacījumiem, kas izsniegti Mārupes pagasta padomē.

2.29.7. ELEKTROAPGĀDE, SAKARI, RADIOTRANSLĀCIJA, TELEVĪZIJA, SILTUMAPGĀDE UN GĀZES APGĀDE

Komunikāciju un objektu izvietošana jāparedz atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

2.29.8. ATTĀLUMI STARP INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM

Ir ievērojami atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

 

 

3. nodaļa. MĀRUPES PAGASTA TERITORIJAS ZONĒJUMS

3.1. ZEMES IZMANTOŠANAS VEIDI UN TO APZĪMĒJUMI

Teritorijas plānojuma "Perspektīvā teritorijas izmantošana un "Mārupes pagasta apbūves noteikumu karte" mērogā M 1:10 000, kas ir šo apbūves noteikumu pielikums, attēlo spēkā esošā pagasta teritorijas plānojuma noteikto zemes iedalījumu (zonējumu) apbūves vai izbūves teritorijās atbilstoši attiecīgajam zemes izmantošanas veidam:

Apzīmējums

Nosaukums

Krāsa

SDZ

Savrupmāju teritorijas

Dzeltena

MDZ

Mazstāvu dzīvojamās teritorijas

Gaiši sārta

DDZ

Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas

Gaiši oranža

S

Sabiedrisko objektu teritorijas

Sarkana

MS

Mazsaimniecību teritorijas

Gaiši dzeltena

RR

Ražošanas teritorijas

Tumši zila

RN

Noliktavu un komunālās teritorijas

Pelēka

D

Darījumu teritorijas

Tumši sarkana

J

Jauktās dzīvojamās un darījumu teritorijas

Gaiši rozā

TT

Līnijbūvju izbūves teritorijas; ielas, ceļi un autostāvvietas (apzīmējums attiecas uz visiem plānā attēlotajiem laukumiem un ielām, arī uz tām, kam nav noteiktas sarkanās līnijas, ka arī uz stāvvietām)

Melna līnija

TDz

Dzelzceļa teritorija

Tumši zilpelēka

M

Meži

Zaļa

Ū

Ūdenstilpes

Zila

Z

Dabas pamatnes teritorijas

Gaiši zaļa

P

Purvi

Balts ar zilu svītrojumu

L

Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas

Gaiši dzeltena ar punktējumu

A

Rekreācijas teritorijas

Koši zaļa

K

Kapsētas

Tumši zaļa

V

Vasarnīcu teritorijas

Tumši zaļa

C

Turpmākas izpētes un plānošanas teritorijas

Ar pārtrauktu melnu riņķi

VS

Valsts nozīmes stratēģisko objektu teritorijas

Balts ar sarkanu robežu

 

Inženiertehniskā būve. Piezīme. Šis apzīmējums apzīmē inženiertehniskās būves novietojumu.

3.1.1. Tabulā noteiktie apzīmējumi lietoti, lai attēlotu tekstā un teritorijas plānojumā atļauto zemes, ēku un būvju izmantošanu minētajās apbūves vai izbūves teritorijās (Kartoshēma "Mārupes pagasta apbūves noteikumi").

3.1.2. Noteiktie apbūves vai izbūves teritoriju apzīmējumi ar burtiem obligāti ievērojami un lietojami detālplānojumu apzīmējumos.

 

 

3.2. IZŅĒMUMI

Jebkurās apbūves vai izbūves teritorijās (zonās) ir pieļaujami izņēmumi, speciāli apzīmējot plānā to apbūves vai izbūves teritorijas daļu, uz ko tie attiecināmi. Ja izņēmuma noteikums ir pretrunā ar kādu saistošo noteikumu nosacījumu, tad attiecīgajā apzīmētajā daļā tā vietā stājas izņēmuma noteikums (nosacījums), izņēmuma noteikumi ir attiecināmi arī uz papildus izmantošanu.

3.3. ROBEŽAS

Apbūves vai izbūves teritoriju vai to daļu robežas ir ielu sarkanajās līnijas vai zemes gabalu robežas, ja vien nav attēlots citādi.

 

 

3.4. MĀRUPES PAGASTA TERITORIJAS BILANCE

N.

p.

k.

Teritorijas

izmantošanas

veids

Esošais,

platība

(ha)

%

Perspektīvais 10 gadu aplēses periodā,

platība (ha)

%

Perspektīvais 12 gadu aplēses periodā,

platība (ha)

%

1.

Savrupmāju teritorijas

260,9

2,5

803,2

7,9

886,2

8,5

2.

Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas

25,2

0,2

33,0

0,3

33,0

0,3

3.

Mazstāvu dzīvojamās teritorijas

-

-

129,8

1,2

129,8

1,1

4.

Darījumu teritorijas

23,9

0,2

279,3

2,7

872,1

8,5

5.

Jauktas dzīvojamās un darījumu teritorijas

-

-

246,8

2,3

530,4

5,1

6.

Sabiedrisko objektu teritorijas

72,7

0,7

80,0

0,8

80,0

0,8

7.

Ražošanas teritorijas

182,8

1,7

157

1,4

157

1,4

8.

Noliktavu-komunālās teritorijas

-

-

7,24

0,1

7,24

0,1

9.

Ielas un ceļi

459,9

4,5

489,3

4,7

580,0

5,7

10.

Mazsaimniecību teritorijas

-

-

817,6

8,1

303,1

2,9

11.

Lauksaimniecības teritorijas

5562,9

53,5

2165,6

20,9

1630

16,0

12.

Meži

2467,3

23,7

2467,3

23,7

2467,3

23,7

13.

Rekreācijas teritorijas

-

-

246,7

2,3

246,7

2,3

14.

Kapi

10,4

0,1

15,4

0,1

15,4

0,1

15.

Ūdens baseini

30,2

0,3

30,2

0,3

30,2

0,3

16.

Purvi

1259,3

12,2

1259,3

12,1

1259,3

12,1

17.

Vasarnīcu teritorijas

-

-

27,8

0,3

27,8

0,3

18.

Lidosta

466,2

4,5

466,2

4,4

466,2

4,4

19.

Valsts nozīmes stratēģiskie objekti

669,6

6,4

669,6

6,4

669,6

6,4

20.

Pārējās teritorijas

7,3

0,1

-

-

-

 
 

Kopā

10391,3

100

10391,3

100

10391,3

100

 

 

4. nodaļa. APBŪVES NOTEIKUMI

ZONĒJUMĀ NOTEIKTAJĀM TERITORIJĀM

4.1. SAVRUPMĀJU TERITORIJAS (SDZ)

4.1.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas paredzēta savrupmāju dzīvojamai apbūvei, ir:

- savrupmāja (ģimenes dzīvojamā māja),

- dvīņu māja (bloķētas divas ģimenes dzīvojamās mājas),

- mazstāvu īres ēkas,

- individuālais darbs,

- privāta garāža,

- apkalpes objekti.

b) Definīcija. Savrupmāju teritorijas (SDZ) nozīmē teritorijas izmantošanu, kurā primārais zemes izmantošanas veids ir savrupmāju (ģimenes dzīvojamo māju) vai dvīņu māju (bloķētu divu ģimenes dzīvojamo māju) apbūve, kur katra no tām izmantojama vienīgi kā vienas vai vairāku ģimeņu mājoklis.

c) Zemesgabala (parceles) minimālā platība

- 1200m2,

- īpašos gadījumos, ko nosaka Mārupes pagasta padome 2000m2,

- rindu ēku vienai sekcijai 500m2.

d) Zemesgabala maksimālais kopējais apbūves laukums

nedrīkst pārsniegt 30% no zemesgabala platības.

e) Minimālā brīvā teritorija 60%.

f) Priekšpagalma dziļums, izņemot esošas apbūves gadījumus, ne mazāks par 3m gar piebraucamajiem ceļiem un vietējām ielām, 6m gar 2.šķiras autoceļiem un sadalījuma ielām, gar maģistrālajām ielām valsts autoceļiem atbilstoši noteiktajai aizsardzības zonai.

f) Sānpagalma platums kā noteikts 2.nodaļā. Ar blakus zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, sānpagalma minimālo platumu var samazināt vai būvēt uz robežas.

g) Aizmugures pagalma dziļums kā noteikts 2.nodaļā.

- Aizmugures pagalma dziļums saimniecības ēkai, t. i., attālums no aizmugures robežas līdz saimniecības ēkas tuvākajai ārsienai, var būt mazāks par 3m, ja ir aizmugures kaimiņu zemes gabala īpašnieka vai lietotāja rakstiska piekrišana.

- Ar aizmugures kaimiņu zemesgabala īpašnieka vai lietotāja rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, aizmugures pagalma minimālo dziļumu var samazināt vai būvēt uz robežas.

h) Maksimālais apbūves augstums 3 stāvi.

i) Minimālais attālums no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām 6m, ja ēkas nav bloķētas.

j) Inženiertehniskais aprīkojums:

- dzīvojamām ēkām ir jābūt pieslēgtām centralizētiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem vai jābūt nodrošinātām ar lokālām ūdens ieguves vietām un nodrošinātām ar lokālām attīrīšanas ietaisēm vai hermētiskām izsmeļamām bedrēm,

- pirms apbūves uzsākšanas ir jāizveido piebraucamo ceļu tīkls un virszemes ūdeņu novadīšanas sistēmas.

k) Minimālais attālums no dzelzceļa ne mazāk kā 50m no malējā sliežu ceļa apdzīvotās vietās un ne mazāk kā 100m no malējā sliežu ceļa pārējās teritorijās.

4.1.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

a) Zemesgabala minimālā fronte 30m; rindu ēku vienai sekcijai 15m

minimālais dziļums 40m.

b) Saimniecības ēka vai būve

Papildus iepriekšējiem 2.nodaļas noteikumiem, saimniecības ēku vai būvi nedrīkst:

- ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānu pagalmā,

- uzskatīt par saimniecības ēku vai būvi, ja tā piebūvēta dzīvojamai mājai vai iebūvēta tajā.

c) Žogi:

- zemes gabalus drīkst norobežot pa ielu sarkanajām līnijām, pārējos gadījumos pa zemes gabalu robežām,

- gar ielu drīkst izvietot caurredzamu žogu ar vismaz 50% caurredzamību un ne augstāku par 1,5m no zemes līmeņa,

- gar kaimiņu zemes gabalu drīkst izvietot žogu ne augstāku par 1,8m,

- īpaši saskaņojot ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku vai lietotāju, ko apliecina ar rakstisku piekrišanu žoga projekta dokumentācijā, iespējams žogu gar kaimiņu zemes gabalu veidot necaurredzamu.

- Iespējams veidot dzīvžogu uz zemes gabala robežas īpaši saskaņojot ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku vai lietotāju, ko apliecina ar rakstisku piekrišanu, ne augstāku par 1,5m

4.1.3. ĪPAŠAS APBŪVES TERITORIJAS

a) Savrupmāju teritorijas SDZ 1, kas atrodas lidostas radītā paaugstinātā trokšņa līmeņa teritorijās.

Uz šīm teritorijām attiecināmi visi iepriekšminētie nosacījumi savrupmājām, papildus nosakot:

- ēku fasāžu apdarē ir jāpielieto skaņu izolējoši apdares materiāli,

- ēku pārbūves gadījumos un gadījumos, kas nav iespējams pielietot skaņu izolējošus materiālus fasāžu apdarē, jāveido papildus individuālā trokšņa aizsardzība katrā dzīvoklī vai telpā atkarībā no tās paredzētās izmantošanas,

- jāpielieto pakešlogi ar papildus skaņu slāpējošu efektu.

b) Savrupmāju teritorijas SDZ 2, uz kurām attiecināmi visi iepriekšminētie nosacījumi savrupmājām, nosakot:

- minimālais zemes gabala lielums 0,2ha.

 

 

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS (MDZ)

4.2.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas paredzēta mazstāvu dzīvojamajai apbūvei (MDZ), ir:

- mazstāvu daudzdzīvokļu māja,

- rindu māja,

- savrupmāja (ģimenes dzīvojamā māja),

- izglītības iestādes,

- ndividuālais darbs,

- apkalpes objekti,

- garāžas,

- tirdzniecības objekti.

c) Definīcija. Mazstāvu dzīvojamās teritorijas (MDZ) nozīmē teritorijas atļauto izmantošanu, kurā primārais zemes izmantošanas veids ir mazstāvu daudzdzīvokļu māju un rindu māju dzīvojamā apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem, kur ēkas pirmajā stāvā pieļaujama tirdzniecības un apkalpes objektu izvietošana.

d) Priekšpagalma dziļums,

izņemot iedibinātas būvlaides gadījumus, ne mazāks par 3m gar piebraucamajiem ceļiem un vietējām ielām, 6m gar 2.šķiras autoceļiem un sadalījuma ielām, gar maģistrālām ielām un valsts autoceļiem atbilstoši noteiktajai aizsardzības zonai.

e) Minimālais attālums no dzelzceļa ne mazāk kā 50m no malējā sliežu ceļa apdzīvotās vietās un ne mazāk kā 100m no malējā sliežu ceļa pārējās teritorijās.

f) Ūdensapgāde un kanalizācija

dzīvojamām ēkām ir jābūt pieslēgtām centralizētiem tīkliem vai jābūt nodrošinātām ar lokālām ūdens ieguves vietām un nodrošinātām ar lokālām attīrīšanas ietaisēm.

g) Attālums starp divstāvu daudzdzīvokļu mājām,

attālums starp divstāvu rindu mājām, ne mazāks kā 20m.

h) Piekļūšana. Tirdzniecības un apkalpes objektiem jāparedz no dzīvojamo telpām atsevišķa piekļūšana.

4.2.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

a) Zemesgabala minimālā platība, 1200m2, īpašos gadījumos, ko nosaka Mārupes pagasta padome 2000 m2 , rindu ēku sekcijai 500m2,

minimālā fronte, 30m, rindu ēkas vienai sekcijai 15m,

minimālais dziļums 40m,

maksimālais apbūves blīvums 40%,

minimālā brīvā teritorija 50%,

sānpagalma platums un aizmugures pagalma dziļums, 3m, vai iekšējās robežas gadījumā tieši uz robežas, saskaņojot to ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku vai lietotāju (apstiprina ar rakstisku piekrišanu uz tehniskā projekta) un veidojot pretuguns mūri,

minimālais attālums starp 2-4stāvu ēkām ir 30m,

maksimālais apbūves augstums 4stāvi.

b) Saimniecības ēka vai būve

Papildus 2.nodaļas noteikumiem, saimniecības ēku vai būvi nedrīkst:

- ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā,

- uzskatīt par saimniecības ēku vai būvi, ja tā piebūvēta dzīvojamajai mājai vai iebūvēta tajā.

c) Žogi:

- zemes gabalus drīkst norobežot pa ielu sarkanajām līnijām, pārējos gadījumos pa zemes gabalu robežām,

- gar ielu drīkst izvietot caurredzamu žogu ar vismaz 50% caurredzamību un ne augstāku par 1,5m no zemes līmeņa,

- gar kaimiņu zemes gabalu drīkst izvietot žogu ne augstāku par 1,8m,

- īpaši saskaņojot ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku vai lietotāju, ko apliecina ar rakstisku piekrišanu žoga projekta dokumentācijā, iespējams žogu gar kaimiņu zemes gabalu veidot necaurredzamu.

- iespējams veidot dzīvžogu uz zemes gabala robežas īpaši saskaņojot ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku vai lietotāju, ko apliecina ar rakstisku piekrišanu, ne augstāku par 1,5m

 

 

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS TERITORIJAS (DDZ)

4.3.1.VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

a) Atļautā izmantošana

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves uz zemes, kas paredzēta daudzstāvu dzīvojamajai apbūvei (DDZ), ir:

- daudzstāvu daudzdzīvokļu māja,

- mazstāvu daudzdzīvokļu māja,

- rindu māja,

- savrupmāja (ģimenes dzīvojamā māja),

- komunālās saimniecības objekts,

- veco ļaužu pansionāts,

- individuālais darbs,

- apkalpes objekts,

- tirdzniecības objekts,

- garāžas,

- autostāvvieta.

b) Definīcija. Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas (DDZ) nozīmē zonu, kurā primārais zemes izmantošanas veids ir daudzstāvu daudzdzīvokļu māju dzīvojamā apbūve ar īres vai privātiem dzīvokļiem.

4.3.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

a) Zemesgabala minimālā platība 1200m2,

minimālā fronte 20m,

minimālais dziļums 20m,

maksimālais apbūves blīvums 60%,

minmālā brīvā teritorija 30%

sānpagalma platums 3m,

aizmugures pagalma dziļums 3m,

maksimālais apbūves augstums 5 stāvi.

b) Saimniecības ēka vai būve

Papildus 2.nodaļas noteikumiem, saimniecības ēku vai būvi nedrīkst:

- ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā,

- uzskatīt par saimniecības ēku vai būvi, ja tā piebūvēta dzīvojamai mājai vai iebūvēta tajā.

c) Priekšpagalma dziļums,

izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus, ne mazāks par 3 m, gar maģistrālām ielām saskaņā ar aizsardzības zonas prasībām.

d) Maksimālais stāvu skaits:

- galvenajai ēkai - 5,

- saimniecības ēkai vai būvei - 1,5.

e) Minimālais attālums no dzelzceļa 100m.

f) Ūdensapgāde un kanalizācija.

Dzīvojamām mājām jābūt pieslēgtām pie centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

g) Piebrauktuves ēkām jāveido atbilstoši normatīvajiem aktiem.

h) Attālums starp 2-5 stāvu daudzdzīvokļu mājām, ne mazāk kā 20m,

attālums starp divstāvu rindu mājām ne mazāks kā 20m.

j) Attālums no 2-5 stāvu daudzdzīvokļu māju logiem līdz citiem objektiem atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Vieglo automobiļu novietošanai jāparedz īslaicīga automobiļu novietne ne mazāk kā 70% dzīvokļu.

i) Daudzstāvu māju pagalmos jāparedz apzaļumotas teritorijas (ne mazāk kā 30% no visas teritorijas), ieskaitot vietas bērnu rotaļu laukumiem, atpūtai un sportam.

4.3.3. ĪPAŠAS APBŪVES TERITORIJAS

a) daudzstāvu dzīvojamās teritorijas (DDZ 1), kas atrodas lidostas radītā paaugstinātā trokšņa līmeņa teritorijās. Teritorijā nav veidojamas papildus daudzstāvu ēkas.

Uz šīm teritorijām attiecināmi visi iepriekšminētie nosacījumi daudzstāvu dzīvojām teritorijām papildus nosakot:

- ēku fasāžu apdarē ir jāpielieto skaņu izolējoši apdares materiāli,

- ēku pārbūves gadījumos un gadījumos, kad nav iespējams pielietot skaņu izolējošus materiālus fasāžu apdarē, jāveido papildus individuālā trokšņa aizsardzība katrā dzīvoklī vai telpā atkarībā no tās paredzētās izmantošanas,

- jāpielieto pakešlogi ar papildus skaņu slāpējošu efektu.

 

 

4.4. SABIEDRISKO OBJEKTU TERITORIJAS (S)

4.4.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas paredzēta sabiedrisko objektu apbūvei ir:

1) sabiedriskās iestādes,

2) mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti,

3) darījumu iestādes,

4) daudzdzīvokļu nami,

5) izglītības iestādes,

6) pārvaldes iestādes,

7) kultūras iestādes,

8) ārstniecības iestādes,

9) sociālās aprūpes iestādes,

10) saimniecības ēkas,

11) reliģiskas iestādes, nevalstisko organizāciju iestādes,

12) autoostas,

13) autostāvvietas,

14) dzīvoklis kā palīgizmantošana.

b) Definīcijas. Sabiedrisko objektu teritorijas (S) nozīmē sabiedrisko objektu teritoriju atļauto izmantošanu, kur primārais zemes un būvju izmantošanas veids kalpo sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem un ietver arī valsts, pašvaldības, reliģisku, izglītības, labklājības, labdarības vai citu līdzīgu nekomerciālu izmantošanu, kā arī darījumu iestādes un mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektus.

4.4.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

a) Zemesgabala minimālā platība 2000m2,

minimālā fronte 20m,

maksimālais apbūves blīvums 70%,

minimālā brīvā teritorija 20%

maksimālais apbūves augstums 5 stāvi,

priekšpagalma dziļums ne mazāk kā 3m, gar maģistrālām ielām saskaņā ar aizsardzības zonas prasībām, bērnudārziem (bērnu pirmsskolas iestādēm) un izglītības iestādēm (vispārizglītojošām skolām) priekšpagalma dziļums nedrīkst būt mazāks par 25 m,

sānpagalma platums 3m,

aizmugures pagalma dziļums 3m.

b) Dzīvoklis kā palīgizmantošana

Papildus 2.8. punkta noteikumiem, uz dzīvokli attiecas sekojoši noteikumi:

- Piekļūšana:

katram dzīvoklim jānodrošina atsevišķi no citām izmantošanām,

- minimālais attālums no dzelzceļa 50m no malējā sliežu ceļa.

c) Palīgizmantošana

Papildus 4.5. punkta iepriekšējiem noteikumiem, palīgēku vai būvi nedrīkst:

- ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā,

- uzskatīt par palīgēku vai būvi, ja tā piebūvēta pie galvenās ēkas vai iebūvēta tajā.

4.4.3. ĪPAŠAS APBŪVES TERITORIJAS

a) S-1 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir:

- pārvaldes iestāde,

b) S-2 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir:

- izglītības iestāde,

c) S-3 nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves, ir:

- sporta būves.

 

 

4.5. MAZSAIMNIECĪBU TERITORIJAS (MS)

4.5.1. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts izmantot zemi, būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas paredzēta mazsaimniecībām ir:

- dārzeņkopība,

- sakņkopība,

- augļkopība,

- biškopība,

- lopkopība,

- kokaudzētava,

- komposta sagatavošana,

- zemnieku sēta,

- savrupmāja,

- saimniecības ēka (kūts, klēts, šķūnis, nojume, pirts, siltumnīca, lecekts, pagrabs),

- pagalms,

- aka,

- pansija,

- telpas individuālam darbam,

- zemesgabalos pie lielceļiem, ja to pieļauj detālplānojums: tirdzniecības un pakalpojumu objekts, vieglās ražošanas uzņēmums.

c) Definīcija. Mazsaimniecību teritorijas (MS) nozīmē atļauto teritorijas izmantošanu, kur primārais zemes izmantošanas veids ir zemnieku sēta ar piemājas saimniecību, lai ražotu laukkopības un lopkopības produktus savam patēriņam un arī pārdošanai, bet sekundārais - citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas.

4.5.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

a) Zemesgabala platība 6000m2-20000m2,

b) Zemesgabala minimālā fronte 30m,

b) Zemesgabala maksimālais apbūves laukums 1000 m,

c) Maksimālais stāvu skaits 2stāvi,

d) Dzīvojamo ēku skaits uz zemes gabala 1,

e) Ēku un būvju attālums no zemesgabala robežas, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus, nedrīkst būt mazāks par 4 m, gar maģistrālām ielām saskaņā ar noteikto aizsardzības zonu;

f) Žogi:

- zemes gabalus drīkst norobežot pa ielu sarkanajām līnijām, pārējos gadījumos pa zemes gabalu robežām,

- gar ielu drīkst izvietot caurredzamu žogu ar vismaz 50% caurredzamību un ne augstāku par 1,5m no zemes līmeņa,

- gar kaimiņu zemes gabalu drīkst izvietot žogu ne augstāku par 1,8m,

- īpaši saskaņojot ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku vai lietotāju, ko apliecina ar rakstisku piekrišanu žoga projekta dokumentācijā, iespējams žogu gar kaimiņu zemes gabalu veidot necaurredzamu.

- iespējams veidot dzīvžogu uz zemes gabala robežas īpaši saskaņojot ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku vai lietotāju, ko apliecina ar rakstisku piekrišanu, ne augstāku par 1,5m.

g) Attālums starp ēkām un būvēm.

Attālums no savrupmājas līdz citai ēkai vai būvei nedrīkst būt mazāks par:

- kūtij - 50m,

- kūtsmēslu glabātuvei - 50m,

- vircas bedrei - 50m,

- lopkopības fermai - attālums, kur iespējama lauksaimnieciskās ražošanas objekta kaitīgā ietekme, vēlams ne mazāk kā 100m;

- klētij, šķūnim, nojumei - pēc ugunsdrošības normām,

- akai - 10m.

h) Lopkopības fermas un kūtis:

- lopkopības ferma un kūts jāizvieto tā, lai tās iespējamā kaitīgā iedarbība uz vides kvalitāti nepārsniegtu tā zemesgabala robežas, kur šī ferma vai kūts atrodas. Pirms jaunu fermu būvniecības procesa uzsākšanas un esošo rekonstrukcijas jāveic saskaņošana ar blakus zemesgabala īpašnieku ko viņš apliecina uz zemesgabala plānojuma lapas. Lopkopības fermu vai kūti ir jāizvieto tādā attālumā, ko akceptē blakus zemesgabala īpašnieks,

- Zemes gabala robežās ir jānodrošina pasākumi, lai netiktu ietekmēta apkārtējo teritoriju vides kvalitāte (pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un neestētisko ainavu nosegšanai)

- teritorijā nedrīkst atrasties purvāji un plūstoša smilts, gruntsūdens līmenim jābūt vismaz 1m zem ceļamo ēku pamatiem, ēku celtniecībā jāizvēlas līdzena teritorija ar nelielu līdz 5% kritumu,

- fermas teritorijā jāparedz ceļi, vieta dzīvnieku pastaigu aplokiem, palīgēkām, veterinārajiem objektiem un barības noliktavām,

- maksimāli vienlaikus atļautais mājdzīvnieku skaits lopkopības fermā vai zemnieku saimniecības kūtī, ja izmanto savas ganības, nedrīkst pārsniegt pieļaujamo mājdzīvnieku skaitu uz lauksaimniecības teritorijas platību:

1) 1 govs (ar teļu) - 1,5ha,

2) 1 bullis - 1,5 ha,

3) 1 zirgs - 1,5ha,

4) 1 nobarojams liellops - 0,5 ha,

5) 10 aitas (ar jēriem) - 1 ha,

6) uz 20 cnt. cūku kopējās dzīvmasas - 1ha.

i) Citi noteikumi. Pansijas telpu platība nedrīkst pārsniegt vairāk par 50% no dzīvojamās ēkas platības.

4.5.3. ĪPAŠAS APBŪVES TERITORIJAS

a) MS 1 teritorijas, kas atrodas lidostas radītā paaugstinātā trokšņa līmeņa teritorijās.

Uz šīm teritorijām attiecināmi visi iepriekšminētie nosacījumi, papildus nosakot:

- ēku fasāžu apdarē ir jāpielieto skaņu izolējoši apdares materiāli,

- teritorijās vēlams izvietot darījuma objektus, kas funkcionāli saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas objektiem,

- nav vēlams izvietot sabiedriskus objektus ar ārtelpas pulcēšanās laukumiem, nav vēlams izvietot sabiedriskās ēdināšanas objektus ar ārtelpas tirdzniecības vietām un apmeklētāju sēdvietām,

- zemes gabaliem lauksaimnieciskās ražošanas teritoriju tuvumā vēlams veidot palielinātu teritorijas apzaļumojumu, kā arī blīvu dzīvžogu,

- žogus, kas atrodas uz robežas ar lauksaimnieciskās ražošanas teritorijām, vēlams veidot blīvus un necaurredzamus,

- ēku pārbūves gadījumos un gadījumos, kad nav iespējams pielietot skaņu izolējošus materiālus fasāžu apdarē, jāveido papildus individuālā trokšņa aizsardzība katrā dzīvoklī vai telpā atkarībā no tās paredzētās izmantošanas;

- jāpielieto pakešlogi ar papildus skaņu slāpējošu efektu.

b) MS 2 teritorijas, kas atrodas lidostas radītā II paaugstinātā trokšņa līmeņa zonā. teritorijās vēlams izvietot darījuma objektus, kas funkcionāli saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas objektiem,

- nav vēlams izvietot sabiedriskus objektus ar ārtelpas pulcēšanās laukumiem, nav vēlams izvietot sabiedriskās ēdināšanas objektus ar ārtelpas tirdzniecības vietām un apmeklētāju sēdvietām,

- zemes gabaliem lauksaimnieciskās ražošanas teritoriju tuvumā vēlams veidot palielinātu teritorijas apzaļumojumu, kā arī blīvu dzīvžogu,

- žogus, kas atrodas uz robežas ar lauksaimnieciskās ražošanas teritorijām, vēlams veidot blīvus un necaurredzamus,

- teritoriju apsaimniekošanā nav pieļaujama tādu objektu celtniecība un izvietošana, un saimnieciska darbība, kas var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību (tas attiecināms arī uz lopu turēšanu),

- aizliegts izvietot objektus, kuru augstums virs zemes vai ūdens virsmas to atrašanās vietā pārsniedz 100 metrus.

 

 

4.6. DARĪJUMU TERITORIJAS (D)

4.6.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves darījumu iestāžu teritorijā (D) ir :

1) darījumu iestāde,

2) tirdzniecības un pakalpojumu objekts,

3) vieglās ražošanas uzņēmums ar darījumu korpusu,

4) pārvaldes iestāde,

5) kultūras iestāde,

6) zinātnes iestāde,

7) sporta būve,

8) degvielas uzpildes stacija,

9) automobīļu gāzes uzpildes stacija,

10) auto tirdzniecības iestāde,

11) individuālais darbs,

12) dzīvoklis kā palīgizmantošana.

b) DEFINĪCIJA. Darījumu teritorijas (D) nozīmē zemes gabalus, kur primārais zemes, ēku, būvju vai to daļu izmantošanas veids ir darījumu (komerciāla rakstura) iestādes: bankas, viesnīcas, biroji un kantori, gadatirgi, konferenču un izstāžu zāles, kā arī tirdzniecības un pakalpojumu objekti.

4.6.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

a) Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums 60%.

b) Zemesgabala maksimālā intensitāte 150%

c) Zemesgabala minimālais lielums 1ha.

d) Zemesgabala minimālā brīvā teritorija 20%

c) Jauno (neizbūvēto) darījumu iestāžu teritoriju detalplānojumi var noteikt minimālo apbūves intensitāti, lai novērstu teritoriju ekstensīvu izmantošanu, kā arī paredzēt apbūves veikšanu pabeigtā formā (vienlaicīgi, bez dalīšanas posmos).

d) Maksimālais stāvu skaits

3 stāvi, ja apbūve piekļaujas mazstāvu apbūvei, citās teritorijās 5 stāvi (bēniņus ieskaita stāvu skaitā, ja tos izmanto kādai atļautajai izmantošanai, izņemot palīgizmantošanu).

e) priekšpagalma dziļums ne mazāks kā 6m, gar maģistrālajām ielām atbilstoši aizsardzības zonas prasībām.

f) Attālumus līdz citiem objektiem nosaka atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

g) Palīgizmantošana (ārpustelpu glabāšana)

- ārpustelpu glabāšana kā palīgizmantošana nav atļauta nevienā nepieciešamajā autostāvvietā,

- jānožogo ar nepārtrauktu žogu.

h) Gar lielceļiem un maģistrālēm, kā arī zemes gabalos, kas robežojas ar rūpniecības teritorijām, var pieļaut vieglas ražošanas objektu izvietošanu. Pieļaujama tādu esošo vieglās ražošanas uzņēmumu darbība un tādu jaunu uzņēmumu ierīkošana esošās ēkās, kas nerada apkārtējās vides piesārņojumu, nerada paaugstinātu trokšņa līmeni, kas vizuāli iekļaujas apkārtējā vidē. Uzņēmumam ir jābūt darījumu korpusam vai ēkas daļai, kas ir orientēti pret galveno piebrauktuvi vai maģistrālo ielu.

ĪPAŠAS APBŪVES TERITORIJAS

a) D1 darījumu teritorija nelielu tirdzniecības un apkalpes objektu izvietošanai:

- pirms apbūves izstrādāšanas ir izstrādājams detālplānojums,

- ceļu krustojuma tuvējās teritorijās vēlams izvietot vertikālus akcentus.

b) D2 darījumu teritorija nelielu tirdzniecības objektu izvietošanai.

d) D3 darījumu teritorija sporta būvju un to apkalpojošo objektu izvietojumam:

pirms teritorijas apbūves nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.

e) D4 darījumu teritorija tirdzniecības un apkalpes objektu izvietošanai:

- pieļaujams pielietot paaugstinātu stāvu skaitu, lai radītu vertikālu akcentu iebrauktuvei Mārupē,

- ir jāveic ielas perspektīves analīze, lai veidotu vizuāli izteiksmīgu iebrauktuvi Mārupē.

g) D5 darījumu teritorijas, kas atrodas lidostas radītā paaugstinātā trokšņa līmeņa teritorijās.

Uz šīm teritorijām attiecināmi visi iepriekšminētie nosacījumi, papildus nosakot:

- ēku fasāžu apdarē ir jāpielieto skaņu izolējoši apdares materiāli,

- ēku pārbūves gadījumos un gadījumos, kad nav iespējams pielietot skaņu izolējošus materiālus fasāžu apdarē, jāveido papildus individuālā trokšņa aizsardzība katrā dzīvoklī vai telpā atkarībā no tās paredzētās izmantošanas,

- jāpielieto pakešlogi ar papildus skaņu slāpējošu efektu,

- aizliegts izvietot objektus, kuru augstums virs zemes vai ūdens virsmas to atrašanās vietā pārsniedz 100 metrus.

h) D6 darījumu teritorijas, kur iespējama lauksaimnieciskās ražošanas objektu ietekme

Uz šīm teritorijām attiecināmi visi iepriekšminētie nosacījumi, papildus nosakot:

- teritorijās vēlams izvietot darījuma objektus, kas funkcionāli saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas objektiem,

- nav vēlams izvietot sabiedriskus objektus ar ārtelpas pulcēšanās laukumiem, nav vēlams izvietot sabiedriskās ēdināšanas objektus ar ārtelpas tirdzniecības vietām un apmeklētāju sēdvietām,

- zemes gabaliem lauksaimnieciskās ražošanas teritoriju tuvumā vēlams veidot palielinātu teritorijas apzaļumojumu, kā arī blīvu dzīvžogu,

- žogus, kas atrodas uz robežas ar lauksaimnieciskās ražošanas teritorijām, vēlams veidot blīvus un necaurredzamus.

 

 

4.7. JAUKTAS DZĪVOJAMĀS UN DARĪJUMU TERITORIJAS (J)

4.7.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

Atļautā izmantošana

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves jauktās dzīvojamās un darījumu teritorijās (J), ir :

1) darījumu iestāde,

2) tirdzniecības un pakalpojumu objekts,

3) dzīvojamais nams,

4) individuālais darbs,

5) auto tirdzniecības iestāde,

6) vieglās ražošanas uzņēmums.

4.7.2. Definīcija

 

Jauktas dzīvojamās un darījumu teritorijas (J) nozīmē zemes gabalus, kur primārais zemes izmantošanas veids ir, darījumu iestādes, tirdzniecības un pakalpojumu objekti, dzīvojamā apbūve. Pieļaujama vieglās ražošanas uzņēmuma, kas rada tikai nebūtisku piesārņojumu, izvietošana. Jauktas dzīvojamās un darījumu teritorijas paredzētas Skultē.

4.7.3. DETALIZĒTI IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

a) Pieļaujama tikai tādu darījuma objektu izvietošana, kas būtiski nepasliktina apkārtējo iedzīvotāju vides kvalitāti.

b) Vieglās ražošanas uzņēmuma izvietošanas gadījumā ir jāparedz pasākumi visa veida potenciālā piesārņojuma novēršanai ieskaitot pasākumus ainavas degradācijas novēršanai.

c) Zemesgabala (parceles) minimālā platība

- 0,2ha,

- rindu ēku vienai sekcijai 500m2.

d) Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums 60%.

e) Zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte 100%

f) Zemesgabala minimālā brīvā teritorija 30%

g) Sānpagalma platums kā noteikts 2.nodaļā. Ar blakus zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, sānpagalma minimālo platumu var samazināt vai būvēt uz robežas.

h) Aizmugures pagalma dziļums kā noteikts 2.nodaļā.

1) Aizmugures pagalma dziļums saimniecības ēkai, t. i., attālums no aizmugures robežas līdz saimniecības ēkas tuvākajai ārsienai, var būt mazāks par 3m, ja ir aizmugures kaimiņu zemes gabala īpašnieka vai lietotāja rakstiska piekrišana.

2) Ar aizmugures kaimiņu zemesgabala īpašnieka vai lietotāja rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, aizmugures pagalma minimālo dziļumu var samazināt vai būvēt uz robežas.

g) Maksimālais maksimālais stāvu skaits 3 stāvi.

h) Minimālais attālums no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām 6m, ja ēkas nav bloķētas.

i) Inženiertehniskais aprīkojums:

- dzīvojamām ēkām ir jābūt pieslēgtām centralizētiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem vai jābūt nodrošinātām ar lokālām ūdens ieguves vietām un nodrošinātām ar lokālām attīrīšanas ietaisēm vai hermētiskām izsmeļamām bedrēm,

- pirms apbūves uzsākšanas ir jāizveido piebraucamo ceļu tīkls un virszemes ūdeņu novadīšanas sistēmas.

j) Minimālais attālums no dzelzceļa ne mazāk kā 50m no malējā sliežu ceļa apdzīvotās vietās un ne mazāk kā 100m no malējā sliežu ceļa pārējās teritorijās.

k) Katrai izmantošanai ir jānodrošina sava piekļūšana.

l) Atklāta uzglabāšana ir jānožogo ar necaurredzamu žogu.

m) Žogi:

- zemes gabalus drīkst norobežot pa ielu sarkanajām līnijām, pārējos gadījumos pa zemes gabalu robežām,

- gar ielu drīkst izvietot caurredzamu žogu ar vismaz 50% caurredzamību un ne augstāku par 1,5m no zemes līmeņa,

- gar kaimiņu zemes gabalu drīkst izvietot žogu ne augstāku par 1,8m,

- īpaši saskaņojot ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku vai lietotāju, ko apliecina ar rakstisku piekrišanu žoga projekta dokumentācijā, iespējams žogu gar kaimiņu zemes gabalu veidot necaurredzamu.

- Iespējams veidot dzīvžogu uz zemes gabala robežas īpaši saskaņojot ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku vai lietotāju, ko apliecina ar rakstisku piekrišanu, ne augstāku par 1,5m

4.7.4. IZŅĒMUMI

a) Teritorijas J1, kas atrodas lidostas radītā paaugstinātā trokšņa līmeņa teritorijā, un teritorijas, kur iespējama lauksaimnieciskās ražošanas objektu ietekme.

Uz šīm teritorijām attiecināmi visi iepriekšminētie nosacījumi, papildus nosakot:

- teritorijās vēlams izvietot darījuma objektus, kas funkcionāli saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas objektiem,

- nav vēlams izvietot sabiedriskus objektus ar ārtelpas pulcēšanās laukumiem, nav vēlams izvietot sabiedriskās ēdināšanas objektus ar ārtelpas tirdzniecības vietām un apmeklētāju sēdvietām,

- zemes gabaliem lauksaimnieciskās ražošanas teritoriju tuvumā vēlams veidot palielinātu teritorijas apzaļumojumu, kā arī blīvu dzīvžogu,

- žogus, kas atrodas uz robežas ar lauksaimnieciskās ražošanas teritorijām, vēlams veidot blīvus un necaurredzamus,

- ēku fasāžu apdarē ir jāpielieto skaņu izolējoši apdares materiāli,

- ēku pārbūves gadījumos un gadījumos, kad nav iespējams pielietot skaņu izolējošus materiālus fasāžu apdarē, jāveido papildus individuālā trokšņa aizsardzība katrā dzīvoklī vai telpā atkarībā no tās paredzētās izmantošanas;

- jāpielieto pakešlogi ar papildus skaņu slāpējošu efektu.

b) Teritorijas J2 paredzētas intensīvai darījumu un arī dzīvojamo objektu izvietošanai, pašlaik tā ir inženiertehniski nesagatavota teritorija. Uz šīm teritorijām attiecināmi visi iepriekšminētie nosacījumi, papildus nosakot:

- teritorijai obligāti ir izstrādājams detālplānojums, obligāti risinot teritorijas inženiertehnisko nodrošinājumu un perspektīvo komunikāciju iekļaušanu pagasta kopējā inženierkomunikāciju sistēmā,

- jebkura veida apbūvi iespējams uzsākt pēc vietējo ielu un pievedceļu izbūves un teritorijas ūdensnoteču sistēma izveides, kas ir pieslēgta koplietošanas sistēmai vai valsts ūdensnoteces sistēmai.

c) teritorijas J3 atrodas tuvināti lauksaimnieciskās ražošanas objektam

- teritorijās vēlams izvietot darījuma objektus, kas funkcionāli saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas objektiem,

- nav vēlams izvietot sabiedriskus objektus ar ārtelpas pulcēšanās laukumiem, nav vēlams izvietot sabiedriskās ēdināšanas objektus ar ārtelpas tirdzniecības vietām un apmeklētāju sēdvietām,

- zemes gabaliem lauksaimnieciskās ražošanas teritoriju tuvumā vēlams veidot palielinātu teritorijas apzaļumojumu, kā arī blīvu dzīvžogu,

- žogus, kas atrodas uz robežas ar lauksaimnieciskās ražošanas teritorijām, vēlams veidot blīvus un necaurredzamus.

 

 

4.8. RAŽOŠANAS TERITORIJAS (R)

4.8.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas paredzēta ražošanas, objektu apbūvei (R), ir:

- vispārīgās ražošanas uzņēmums,

- vieglās ražošanas uzņēmums,

- vairumtirdzniecības iestāde,

- noliktava,

- degvielas uzpildes stacija,

- tirdzniecības un/vai apkalpes iestāde kā palīgizmantošana.

b) Definīcija. Ražošanas teritorijas (R) nozīmē atļauto teritorijas izmantošanu, kur primārais izmantošanas veids ir ražošanas un noliktavu uzņēmumi un iestādes, kam ir noteiktas aizsargzonas vai īpašas prasības. Dzīvojamo objektu celtniecība šajās zonās nav pieļaujama.

4.8.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

a) Zemesgabala minimālā platība, 1ha liela vienlaidu platība, izņemot zemes reformas gaitā likumīgi izveidotos īpašumus.

Minimālā fronte 40m,

maksimālai apbūves blīvums 80%,

minimālā brīvā teritorija 10%

maksimālā apbūves intensitāte 100%

pagalmu noteikumi:

- priekšpagalmā un sānu pagalmā nav pieļaujama uzglabāšana,

- ja zemesgabals pieguļ dzelzceļa zonai, nav vajadzīgs nekāds pagalms gar to robežu, kas pieguļ šai dzelzceļa zonai.

b) Palīgizmantošana (ārpustelpu uzglabāšana)

Papildus 2.nodaļas iepriekšējiem noteikumiem, ārpustelpu uzglabāšana kā palīgizmantošana jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

d) Attālums līdz citiem objektiem nosakāms atbilstoši normatīvajiem aktiem.

e) Aizsargzonas un aizsardzības pasākumi ir jānodrošina zemes gabala robežās Zemes gabala robežās ir veicami pasākumi, lai netiktu ietekmēta apkārtējo teritoriju vides kvalitāte (pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un neestētisko ainavu nosegšanai).

f) Veicot jebkādu saimniecisku darbību un uzsākot jaunu būvniecību ir jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju pasargāšanai no kaitīgiem faktoriem, jāparedz pasākumi vides atveseļošanai, kā arī, lai šo teritoriju lietotāji būtu pasargāti no visa veida kaitīgiem faktoriem.

g) Autostāvvietas un piebrauktuves jānodrošina zemes gabala robežās.

 

 

4.9. NOLIKTAVU UN KOMUNĀLĀS TERITORIJAS (N)

4.9.1. Definīcija. Noliktavu un komunālās teritorijas (N) nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir ražošanas, transporta un noliktavu uzņēmumi un iestādes, arī tādi, kam ir noteiktas aizsargjoslas vai īpašas prasības. Dzīvojamo objektu celtniecība šajās zonās nav pieļaujama.

4.9.2. Vispārīgie izmantošanas noteikumi

a) Atļautā izmantošana Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta noliktavu un komunālajām teritorijām ir:

- vispārīgās ražošanas uzņēmumi, kas nerada būtisku piesārņojumu,

- darbnīcas,

- noliktavas,

- vairumtirdzniecības bāzes,

- autostāvvietas un garāžas noliktavu teritorijas objektu apkalpei,

- degvielas un gāzes uzpildes stacijas.

- tehniskās apkopes stacija,

- sabiedriskā garāža,

- auto tirdzniecības iestāde,

- tirdzniecības un vai apkalpes iestāde kā palīgizmantošana.

b) Zemesgabala minimālā platība 2000 m2 liela vienlaidu platība, izņemot zemes reformas gaitā likumīgi izveidotos īpašumus un izņemot inženierkomunikāciju apkalpes objektu teritorijas, kuru lielumu nosaka atbilstoši to funkcionēšanas nepieciešamībai.

a) Zemesgabala (parceles) minimālā fronte: 40m, ja tehnoloģiskajam procesam nav nepieciešama samazināta teritorija.

b) Zemesgabala minimālā brīvā teritorija 10%.

Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums 80%.

Zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte 100%

c) Apbūves maksimālais augstums Apbūves maksimālais augstums atkarīgs no tehnoloģiskā procesa, nepārsniedzot 20m.

d) Pagalmu nosacījumi:

- priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 3m gar piebraucamajiem ceļiem un vietējām ielām, 6m gar 2.šķiras autoceļiem un sadalījuma ielām, izņemot iedibinātas būvlaides gadījumus, gar maģistrālajām ielām un autoceļiem atbilstoši noteiktajai aizsardzības zonai,

- priekšpagalmā un sānu pagalmā nav pieļaujama uzglabāšana,

- ja zemesgabals robežojas ar dzelzceļa zonu, nav nepieciešams pagalms gar dzelzceļa zonas robežu.

e) Attālumi no citiem objektiem. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

f) Aizsargzonas un aizsardzības pasākumi ir jānodrošina zemes gabala robežās Zemes gabala robežās ir veicami pasākumi, lai netiktu ietekmēta apkārtējo teritoriju vides kvalitāte (pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un neestētisko ainavu nosegšanai).

g) Citi noteikumi:

- atklātas uzglabāšanas laukumi ir jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

4.9.3. ĪPAŠAS APBŪVES TERITORIJAS

a) N-1 kolektīvās garāžas:

- saglabājama esošā izmantošana,

- pieļaujama garāžu modernizācija, vairākstāvu garāžu celtniecība, auto apkalpes objektu izvietošana.

 

 

4.10. LĪNIJBŪVJU IZBŪVES TERITORIJA (TT)

4.10.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

a) Atļautā izmantošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves līnijbūvju izbūves teritorijā (TT), kas paredzēta:

ielu, laukumu un auto stāvlaukumu (TT) izbūvei, ir:

- pagasta nozīmes maģistrālā iela,

- rajona nozīmes maģistrālā iela,

- maģistrālā iela ar ierobežotu kravas transporta kustību,

- vietējās nozīmes iela,

- laukums,

- autoosta,

- auto stāvlaukums.

Definīcija. Ielas, laukumi un autostāvlaukumi (TT) nozīmē līnijbūvju izbūves teritoriju, kur primārais izmantošanas veids ir pagasta kopējās lietošanas transports (ielu un ceļu tīkls) - autotransporta, gājēju un velosipēdistu satiksme, kā arī maģistrālo inženierkomunikāciju izvietošana, kā arī autostāvlaukumi.

b) Atļautā izmantošana Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves līnijbūvju izbūves teritorijā (TDz), kas paredzēta:

dzelzceļa (TDz) izbūvei, ir:

- dzelzceļa josla,

- dzelzceļa stacija,

- autostāvlaukums.

Definīcija. Dzelzceļš (TDz) nozīmē līnijbūvju izbūves teritoriju, kur primārais izmantošanas veids ir dzelzceļa transports un ar to saistītās ēkas un būves.

c) Ielu un ceļu klasifikācija

Mārupes pagasta teritorijā atrodas valsts un pašvaldības ceļi. Mārupes pagasta teritorijā atrodas sekojoši valsts nozīmes ceļi:

1) valsts galvenie autoceļi:

 

- A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte) zemes nodalījuma joslas platums - 50m,

 

- P133 Lidostas "Rīga" pievadceļš,

2) valsts 1.šķiras autoceļi:

 

- P132 Rīga - Mārupe,

3) valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļiem - zemes nodalījuma josla platums 22 m:

- V14 Jaunmārupe - Skulte,

- V15 Rīgas robeža - Silnieki - Puķulejas,

- V16 K.Ulmaņa gatve - Silnieki,

- V19 Pievedceļš Mārupes darba vadītāja iecirknim,

- V21 Bērzciems - Lācplēši - Kalngale,

- V22 Bašēni - Mežgaļi,

- V23 Kalngale - Lagatas,

- V24 Pievedceļš Mārupes zvēru fermai.

4) Pašvaldības ceļi:

- 1. grupas pagasta ceļi, kas nodrošina piebraukšanu ne mazāk kā 10 saimniecībām - zemes nodalījuma josla - 15,

- 2. grupas pagasta ceļi, kas nodrošina piebraukšanu ne mazāk kā 5 saimniecībām - zemes nodalījuma josla - 8m,

- 3. grupas pagasta ceļi, kas nodrošina piebraukšanu ne mazāk kā 2 saimniecībām - zemes nodalījuma josla - 6m.

Apdzīvotās vietās noteikta sekojoša ielu klasifikācija:

N.

p.

k.

Ceļu un

ielu

kategorijas

Ceļu un

ielu

nosaukums

Platums

sarkanajās

līnijas (m)

Attālums no sarkanas līnijas līdz apbūves līnijai

Piezīmes

1.

2.

3.

4.

5.

6.

1.

Apvedceļš

A-5

31.0

45.0

 

2.

Galvenās ielas

P-132

27.0

46.0-47.0

No Mārupes gatves līdz A-5

 

- " -

Daugavas iela

22.5

8.0

No Pededzes ielas līdz Mārupes gatvei

 

- " -

Lielā iela

25.0-27.0

8.0-10.0

No K.Ulmaņa gatves līdz P-132

3.

Sadalījuma ielas

Kantora iela

28.0

8.0

-

 

- " -

Mārupes iela

27.0

8.0

-

 

- " -

Daugavas iela, Mazcenu aleja

27.0

8.0

No Sīpeles ielas līdz Pededzes ielai

 

- " -

Stīpnieku ceļš

20.0-27.0

8.0

-

 

- " -

Daibes iela - Veciņku iela

22.5

8.0

-

 

- " -

Liela iela no P-132 līdz Mārupes gatves, Zeltiņu iela

20.0-27.0

8.0

-

 

- " -

V-114, C-9

21.0

8.0

-

4.

Blakus ielas

Abavas iela

23.0

8.0

-

 

- " -

Liliju iela, Maldriņu iela, Paleju iela

20.0

8.0

-

 

- " -

C-6,C-8, Vecozolu iela, Dzelzceļa iela

18.0

6.0-8.0

 
 

- " -

Upesgrīvas iela

23.0

6.0

-

 

- " -

C-2, C-12, C-21, Loka ceļš, Mazcenu aleja, Ziedkalnu iela, Ozolu iela

19.0

6.0

 

d) Ielu šķērsprofīli.

Atkarībā no ielu klasifikācijas ir noteikti ielu šķērsprofīli. Tā kā Mārupes pagastā ir tendence palielināties apdzīvotajām vietām, arī ceļiem ir pielietojami uzrādītie ielu šķērsfrofīli.

 

 

Ielu šķērsprofilu izvietojuma karte

43 COPY.GIF (14894 bytes)

44 COPY.GIF (32145 bytes)

45 COPY.GIF (37510 bytes)

46 COPY.GIF (48447 bytes)

47 COPY.GIF (67972 bytes)

48 COPY.GIF (51296 bytes)

49 COPY.GIF (64484 bytes)

50 COPY.GIF (54944 bytes)

51 COPY.GIF (30171 bytes)

b) Veloceliņi var būt gan īpaši veidoti, gan nodalīti no esošās brauktuves vai ietves, to parametri saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Veloceliņi ir veidojami pēc iespējas ar satiksmi maz noslogotās ielās.

c) Inženierkomunikācijas vēlams izvietot zem ietvēm vai sadalošajām joslām.

d) Brauktuvju noapaļojumu rādiusi veidojami saskaņā ar normatīvo aktu prasībām - pieslēgumos ar regulējamas kustības autoceļiem un maģistrālēm jāpieņem ne mazāki par 8m, bet transporta laukumos - ne mazāki par 12m, rekonstrukcijas apstākļos un vietējas nozīmes ielu krustojumos un pieslēgumos pieļaujams samazināt minētos lielumus attiecīgi līdz 5 un 8m.

e) Ietvju platums saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, bez tam ietvju augstumam pie ielas braucamās daļas jābūt 0,12m un ielu pārejās jāveido uzbrauktuves uz ietves bērnu un invalīdu ratiņiem ar ielas apmales vertikālo daļu ne augstāku par 0,025 m.

f) Veidojot jaunus ielu pieslēgumus jāievēro, ka pieslēgums ir veidojams tikai pie vienu kategoriju augstākas ielas vai zemākas kategorijas, piebrauktuves iespējams pieslēgt tikai pie vietējām ielām, ne tuvāk kā 50m no krustojuma.

g) Gadījumos, kad jāveido pieslēgumi maģistrālajām ielām, vēlams veidot tām paralēlas blakusielas ar pieslēguma iespējām. Vietējas nozīmes joslas paredzēts veidot Apvedceļam A5 un Jaunmārupes- Mārupes ceļam P132.

h) Jaunbūvējamiem servisa objektiem vēlams izveidot apvienotu piebrauktuvi, lai samazinātu krustojumu skaitu.

i) Visām ielām ir jāveido ielu apgaismojums.

 

 

4.11. LIDOSTAS TERITORIJA (LO)

4.11.1. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

a) DEFINĪCIJA

Apbūves noteikumos Lidostas teritorija (LO) nozīmē zemesgabalu, ēkas un būves, kas nepieciešamas lidostas darbībai un attīstībai.

b) ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nolūki, kādos atļauts izmantot zemi, būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves uz zemes, kas paredzēta lidostas teritorijai (LO) ir:

- lidosta:

- lidjoslas,

- lidaparātu pārvietošanās ceļi,

- lidaparātu stāvvietas,

- peroni,

- lidojumu nodrošināšanas komplekss,

- lidostas ēka ar pasažieru apkalpošanas kompleksu,

- kravas un pasta operāciju komplekss,

- angāri,

- lidaparātu apkopes laukumi,

- noliktavas un glabātavas,

- autostāvvietas,

- radiotehnisko iekārtu teritorijas,

- ražošanas uzņēmumi,

- tirdzniecības un pakalpojumu iestādes,

- darījumu teritorijas.

Lidostas teritoriju detalizēta izmantošana nosakāma detālplānojumā.

c) Skultes ražošanas teritorija:

- pieļaujama dažāda profila ražotņu izvietošana, kas orientētas uz augsto tehnoloģiju izmantošanu,

- galvenās fasādes ir orientējamas pret ielu. Gadījumos, kad pret ielu ir orientētas palīgēkas, ir jāveido necaurredzams žogs,

- gar dzīvojamām teritorijām ir veidojami papildus blīvi aizsargstādījumi.

 

 

4.12. REKREĀCIJAS TERITORIJAS (A)

4.12.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

a) Atļautā izmantošana

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves rekreācijas izbūves teritorijā (A), ir:

- sabiedriskie zaļumi (parki, skvēri),

- mežaparki,

- tūrisma infrastruktūras objekti,

- teritorijas labiekārtojuma būves, ar rekreāciju saistītas būves, kas nodrošina apskatāmās teritorijas funkcionēšanu,

- specifiskas parku atrakciju apbūves,

- organizētas peldvietas,

- būves, kas saistītas ar attiecīgā ūdens baseina izmantošanu,

- autostāvvietas saskaņā ar detālplānojumu, kas nepieciešamas parku un skvēru funkcionēšanai un apmeklētājiem.

b) DEFINĪCIJA. Rekreācijas teritorijas (A) nozīmē teritoriju, kur apbūve nav primārais izmantošanas veids, bet izmantošana lielākā vai mazākā mērā, atkarībā no attiecīgās izbūves teritorijas daļas specifikas, ir saistīta ar rekreāciju, tūrismu vai kvalitatīvas dabas vides nodrošināšanu. Tās ir teritorijas, kas brīvi pieejams sabiedrībai, un var ietvert ar rekreāciju saistītas ēkas un būves.

4.12.2. DETALIZĒTIE NOTEIKUMI

a) Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide) izņemot esošas apbūves gadījumus, ne mazāks par 3m gar piebraucamajiem ceļiem un vietējām ielām, 6m gar 2.šķiras autoceļiem un sadalījuma ielām, gar maģistrālajām ielām, ja ar detālplānojumu nav noteikts savādāk, un valsts autoceļiem atbilstoši noteiktajai aizsardzības zonai.

b) Maksimālais stāvu skaits 2.

c) Maksimālais apbūves blīvums 20%

d) Minimālā brīvā teritorija 60%

e) Citi noteikumi. Parkos veidojamo gājēju celiņu parametri saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, minimālais celiņa platums 0,75m. Jāparedz iespējas pārvietoties cilvēkiem ar pārvietošanās problēmām.

 

 

4.13. MEŽI (M)

4.13.1. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

a) Definīcija. Meži, mežaparki (M) nozīmē ar mežu apaugušas teritorijas, mežu teritorijas, kā arī ar attiecīgo izmantošanu saistītas būves.

b) Izmantošanas detalizācija:

- apbūve nav pieļaujama, izņemot sezonas rakstura pagaidu būves iedzīvotāju atpūtas nodrošināšanai, arī gājēju celiņus un laukumus,

- nav pieļaujama jaunu inženierkomunikāciju trašu ierīkošana,

- mežos nav atļauta saimnieciskā darbība, izņemot kopšanas cirtes, izņemot, gadījumus, kad tiek veikta mežaparku rekonstrukcija izstrādājot projektu.

c) ĪPAŠAS APBŪVES TERITORIJAS

 

M1 aizsargjosalas ap pilsētām aizsardzības meži. Teritorijās nav pieļaujama nekāda saimnieciska darbība, izņemot kopšanas cirtes.

 

 

4.14. DABAS PAMATNES TERITORIJAS (Z)

4.14.1. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

a) Definīcija Dabas pamatnes teritorijas (saimnieciskajai darbībai nepiemērotās teritorijas) (Z) nozīmē apbūvei nepiemērotas teritorijas - palienu pļavas, erozijas apdraudētās teritorijas, pārmitrās teritorijas, dabīgās pļavas utml., kur apbūve nav galvenais zemes izmantošanas veids, bet izmantošana atkarībā no attiecīgās izbūves teritorijas daļas īpatnībām, ir saistīta ar dabas resursu izmantošanu un vides aizsardzību.

b) Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes izriet no teritoriju īpatnībām un ar tām saistīto izmantošanu nepieciešamības. Dabas pamatnes teritoriju atļautās izmantošanas un to noteikumus nosaka attiecīgās teritorijas detālplānojumā, izejot no vides aizsardzības apstākļiem un teritorijas apsaimniekošanas noteikumiem.

c) Apbūve šajās teritorijās nav primārais izmantošanas veids, bet pieļaujama tikai tad, ja tā nepieciešama atļautās izmantošanas nodrošināšanai:

- teritorijas labiekārtojuma būves, ar rekreāciju saistītas būves,

- organizētas peldvietas.

 

 

4.15. ŪDENSTILPNES (Ū)

4.15.1. Definīcija Ūdens baseini (Ū) nozīmē dabīgus vai mākslīgus sabiedrībai pieejamus ezerus, dīķus, upes, strautus un ūdens notekas, ko izmanto virszemes ūdeņu notecei un rekreācijai.

4.15.2. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

- Sanitārās prasības - peldvietas ir jāaprīko normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

- Ūdens baseinu krasta joslām jābūt labiekārtotām. Jāparedz pasākumi, kas novērš ūdens piesārņošanu ar virszemes ūdeņiem.

 

 

4.16. PURVI (P)

4.16.1. Mārupes pagastā šobrīd atrodas vairāki purvi, kuros tiek veikta daļēja kūdras izstrāde. Līdz pilnīgai izstrādes pabeigšanai pieļaujama cita veida saimnieciska darbība, kas var nodrošināt zemes rekultivāciju.

a) Medema purvs pēc izstrādes pabeigšanas ir veidojams kā aktīvās atpūtas parks. Attiecināmi 4.10. punktā minētie nosacījumi.

b) Bieriņu purva teritorija veidojama kā mazsaimniecību teritorija. Pirms apbūves uzsākšanas nepieciešama zemes rekultivācija, kā arī nepieciešama maksimāla zemsedzes izveidošana, lai novērstu paaugstināts ugunsbīstamības novēršanu. Teritorijā ir saglabājamas visas apmežotās teritorijas.

4.16.2. Cenu tīrelis P1 ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija.

a) Aizsargājamās dabas teritorijās aizliegta visa veida darbība, kas ir pretrunā ar aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanas mērķiem.

b) Katram aizsargājamās dabas teritorijas izmantotājam jāievēro izstrādātie un apstiprinātie šo teritoriju apsaimniekošanas noteikumi.

 

 

4.17. KAPSĒTAS (K)

Definīcija. Kapsētas (K) teritorijas, kurās vēsturiski ir tikuši veikti vai pašlaik tiek veikti apbedījumi.

a) Izmantošanas noteikumi: teritorijas ir izmantojamas vienīgi kā kapsētas.

b) Pieļaujama apkalpes būvju un autostāvvietu izvietošana.

c) Būvlaide gar ielām un ceļiem ir ne mazāk kā 6m no zemes gabala robežas.

 

 

4.18. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS TERITORIJAS (L)

4.18.1. VISPĀRĒJIE SKAIDROJUMI

a) DEFINĪCIJA. Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas (L) nozīmē zemesgabalu ar vai bez dzīvojamās mājas, kur primārais zemes izmantošanas mērķis ir laukkopības un lopkopības produktu ražošana un pārstrāde. Pieļaujama tikai tādu lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu izvietošana ar nosacījumu, ka tiek veikti nepieciešamie tehniskie un tehnoloģiskie pasākumi, kas novērš apkārtējās vides piesārņošana.

b) ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA Nolūki, kādos atļauts izmantot zemi, būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas paredzēta lauksaimniecības teritorijai (L) ir:

- lauksaimnieciska lietošana,

- lopkopības ferma,

- kokaudzētava,

- lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes uzņēmumi;

- zemnieku sēta,

- savrupmāja,

- saimniecības ēka

- pansija,

- telpas individuālam darbam,

- zemesgabalos pie lielceļiem, ja to paredz detālplānojums tirdzniecības un pakalpojumu objekts,

- lauku tūrisma mītnes.

4.18.2. DETALIZĒTIE NOTEIKUMI

a) Zemesgabala minimālā platība 2ha.

b) Zemesgabala minimālais platums 75m.

c) Zemesgabala maksimālais apbūves laukums:

- saimniecības ar platību līdz 2 ha - 0,12 ha,

- saimniecības ar platību no 2 līdz 10 ha - 0,5ha,

- saimniecības ar platību virs 10 ha - 0,7ha.

d) Maksimālais stāvu skaits 2 stāvi.

e) Dzīvojamo ēku skaits uz zemes gabala 1, izņemot, ja tiek veidota lauku tūrisma mītne.

f) Ēku un būvju attālums no zemesgabala robežas 4m, no ielām un ceļiem 6m, no maģistrālajiem autoceļiem atbilstoši aizsardzības zonas prasībām.

g) Attālumi starp ēkām un būvēm

Attālums no savrupmājas līdz citai ēkai vai būvei nedrīkst būt mazāks par:

- kūtij

- 50m,

- kūtsmēslu glabātuvei

- 50m,

- vircas bedrei

- 50m,

- lopkopības fermai

- pēc sanitārajām normām,

- klētij, šķūnim, nojumei

- pēc ugunsdrošības normām,

- akai

- 10m.

 

4.18.3. LOPKOPĪBAS FERMAS UN KŪTIS

a) Lopkopības ferma un kūts jāizvieto tā, lai to iespējamās ietekmes teritorijas uz apkārtējās vides kvalitāti nepārsniegtu tā zemesgabala robežas, kur šī ferma vai kūts atrodas. Ar blakus zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina uz zemesgabala plānojuma lapas, šo teritoriju drīkst samazināt līdz attālumam, kuru akceptē blakus zemesgabala īpašnieks.

b) Zemes gabala robežās ir jānodrošina pasākumi, lai netiktu ietekmēta apkārtējo teritoriju vides kvalitāte (pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un neestētisko ainavu nosegšanai).

c) Teritorijā nedrīkst atrasties purvāji un plūstoša smilts, gruntsūdens līmenim jābūt vismaz 1 m zem ceļamo ēku pamatiem, ēku celtniecībā jāizvēlas līdzena teritorija ar nelielu (līdz 5%) kritumu.

d) Teritoriju apsaimniekošanā nav pieļaujama tādu objektu celtniecība un izvietošana, un saimnieciska darbība, kas var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību (tas attiecināms arī uz lopu atklātu turēšanu).

e) Nav pieļaujama atklātu mēslu krātuvju, atklātu komposta vietu, atklātu barības produktu izvietošana un glabāšana.

a) Gar dzīvojamām teritorijām un jauktām dzīvojamām un darījumu teritorijām papildus ir jāveido blīvi aizsargstādījumi, gar ielu jāveido aizsargstādījumi vai dekoratīvi žogi.

b) Fermas teritorijā jāparedz ceļi, vieta dzīvnieku pastaigu aplokiem, palīgēkām, veterinārajiem objektiem un barības noliktavām.

c) Maksimāli vienlaikus atļautais mājdzīvnieku skaits lopkopības fermā vai zemnieku saimniecības kūtī, ja izmanto savas ganības, nedrīkst pārsniegt pieļaujamo mājdzīvnieku skaitu uz lauksaimniecības teritorijas platību:

- 1 govs (ar teļu )

- 1,5 ha,

- 1 bullis

- 1,5 ha,

- 1 zirgs

- 1,5 ha,

- 1 nobarojams liellops

- 0,5 ha,

- 10 aitas (ar jēriem)

- 1 ha,

- uz 20 cnt. cūku kopējās dzīvmasas

- 1 ha.

 

4.18.4. LAUKSAIMNIECIBĀ IZMANTOJAMO ZEMJU TRANSFORMĀCIJA cita veida saimnieciskās darbības veikšanai ir veicama tikai valsts likumu un normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

4.18.5. ĪPAŠAS APBŪVES TERITORIJAS

a) L1 lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas, kas atrodas lidostas radītā paaugstinātā trokšņa līmeņa teritorijās.

Uz šīm teritorijām attiecināmi visi iepriekšminētie nosacījumi, papildus nosakot, ja teritorijā tiek izvietotas dzīvojamās ēkas, darījuma objekti, sabiedriski objekti:

- ēku fasāžu apdarē ir jāpielieto skaņu izolējoši apdares materiāli,

- ēku pārbūves gadījumos un gadījumos, kad nav iespējams pielietot skaņu izolējošus materiālus fasāžu apdarē, jāveido papildus individuālā trokšņa aizsardzība katrā dzīvoklī vai telpā atkarībā no tās paredzētās izmantošanas,

- jāpielieto pakešlogi ar papildus skaņu slāpējošu efektu.

b) L2 lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas, kas atrodas lidostas radītā II paaugstinātā trokšņa līmeņa zonā:

- nav vēlama jaunu dzīvojamo ēku celtniecība,

- teritoriju apsaimniekošanā nav pieļaujama tādu objektu celtniecība un izvietošana, un saimnieciska darbība, kas var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību (tas attiecināms arī uz lopu turēšanu),

- aizliegts izvietot objektus, kuru augstums virs zemes vai ūdens virsmas to atrašanās vietā pārsniedz 100 metrus.

 

 

4.19. VASARNĪCU TERITORIJAS (V)

4.19.1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

a) DEFINĪCIJA. Vasarnīcu teritorijas nozīmē īpaši izdalītas ilglaicīgas lietošanas zemesgabalus, kur primārais zemes izmantošanas veids ir dārzkopība, sakņkopība, bet sekundārais - sezonas rakstura dzīvojamā ēka.

b) VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI.

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves darījumu vasarnīcu teritorijā (V), ir:

- sezonas dzīvojamā ēka,

- saimniecības ēka (izņemot dzīvnieku turēšanu),

- dzīvojamā ēka,

- apkalpes objekti,

- tirdzniecības objekti.

4.19.2. VISPĀRĪGIE APBŪVES NOTEIKUMI

a) Ēku būvniecība ir pieļaujama tikai, ja ir izveidoti piebraucamie ceļi atbilstoši normatīvo aktu prasībām un izveidota ūdensapgādes, kanalizācijas komunikācijas un ūdensnoteku sistēmas atbilstoši projektēšanas Plānošanas arhitektūras uzdevumam.

b) Nav pieļaujama pagaidu ēku un furgonu izvietošana (izņemot būvniecības gaitā).

c) Vasarnīcu izbūves kārtība. Vasarnīcas ir projektējamas un būvējamas valsts likumu un normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, kas reglamentē dzīvojamo ēku būvniecību.

d) Pielietojamiem būvmateriāliem jābūt kvalitatīviem un dzīvojamās ēkas (arī pagaidu) parametriem jāatbilst valsts normatīvo aktu prasībām.

e) Inženiertehniskais nodrošinājums.

Vasarnīcām ir jābūt pieslēgtām centralizētiem inženierkomunikāciju tīkliem vai jābūt nodrošinātām ar lokālām ūdens ieguves vietām un nodrošinātām ar lokālām kanalizācijas attīrīšanas ietaisēm vai hermētiskām izsmeļamām bedrēm. Teritorijas ūdensnoteku sistēmai jābūt pieslēgtai kopējai sistēmai.

f) Piekļūšana. Tirdzniecības un apkalpes objektiem jāparedz atsevišķa piekļūšana no dzīvojamām telpām.

g) Priekšpagalma dziļums,

izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus, nedrīkst būt mazāks par 3 m gar piebraucamajiem ceļiem un vietējām ielām, 6 m gar 2.šķiras autoceļiem un sadalījuma ielām, gar maģistrālām ielām un valsts autoceļiem atbilstoši noteiktajai aizsardzības zonai.

h) Minimālais attālums no dzelzceļa 50m no malējā sliežu ceļa.

4.19.3. DETALIZĒTIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

a) Zemesgabala minimālā platība, 600m2.

b) Minimālā fronte, 20m.

c) Minimālais dziļums, 20m.

d) Maksimālais apbūves blīvums, 30%.

e) Minimālā brīvā teritorija 60%

f) Sānpagalma platums un aizmugures pagalma dziļums, 3m, vai iekšējās robežas gadījumā tieši uz robežas, saskaņojot to ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku vai lietotāju (apstiprina ar rakstisku piekrišanu uz tehniskā projekta) un veidojot pretuguns mūri.

g) Maksimālais apbūves augstums 2stāvi.

h) Saimniecības ēka vai būve

Papildus 2.nodaļas noteikumiem, saimniecības ēku vai būvi nedrīkst:

- ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā,

- uzskatīt par saimniecības ēku vai būvi, ja tā piebūvēta dzīvojamajai mājai vai iebūvēta tajā.

h) Žogi. Pieļaujama katras teritorijas un vairāku teritoriju iežogošana ar žogu ne augstāku par 1,5m un ar vismaz 30% caurredzamību. Žogi ir veidojami arhitektoniski saskanīgi ar pamatēku veidojami no kvalitatīviem būvmateriāliem. Iespējams veidot dzīvžogu uz zemes gabala robežas īpaši saskaņojot ar kaimiņu zemes gabala īpašnieku vai lietotāju, ko apliecina ar rakstisku piekrišanu, ne augstāku par 1,5m.

 

 

4.20.TURPMĀKĀS IZPĒTES UN PLĀNOŠANAS TERITORIJAS (C)

4.20.1. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

a) DEFINĪCIJA. Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas (C) nozīmē pagasta teritorijas plānojumā zemesgabalus, kur izmantošanas veids nav noteikts, galvenokārt, nenoskaidroto transporta jautājumu dēļ.

b) ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas teritorijas plānojumā apzīmētas kā turpmākās izpētes un plānošanas teritorija, pagaidām nav noteikti. Tādēļ līdz plānošanas pabeigšanai šajās teritorijās atļauta esošā izmantošana, bet tās attīstība tikai ar pagaidu statusu.

c) STATUSA MAIŅA. Lai uzsāktu saimniecisko darbību turpmākas izpētes un plānošanas teritorijās ir jāveic teritorijas plānojuma grozījumi un jāizstrādā detālplānojums normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

 

 

4.21. VALSTS NOZĪMES STRATĒĢISKO OBJEKTU TERITORIJAS (VS)

4.21.1. VISPĀRĪGIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

Atļautā izmantošana

Tā kā valsts nozīmes stratēģisko objektu teritorijas nav precizētas, nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves Valsts nozīmes stratēģisko objektu teritorijās (VS), ir:

1) valsts nozīmes stratēģiskie objekti un

2) tos apkalpojoši objekti;

3) kā arī citas atļautās izmantošanas, kas noradītas teritorijas plānojumā, kas nav pretrunā ar valsts nozīmes stratēģisko objektu izmantošanu un drošības pasākumiem. Šīs izmantošanas ir uzskatāmas par pagaidu līdz Valsts nozīmes stratēģisko objektu teritoriju robežu precizēšanai.

4.21.2. DEFINĪCIJA. Valsts nozīmes stratēģisko objektu teritorijas (V) nozīmē zemes gabalus, kur primārais zemes izmantošanas veids ir Valsts nozīmes stratēģisko objektu un to apkalpojošo objektu izvietošana. Teritorijas plānojumā Valsts nozīmes stratēģisko objektu teritorijas ir apzīmētas ar tumši sarkanu robežu. Apzīmētajā teritorijā atrodas citas atļautās izmantošanas. To atļautās izmantošanas maiņa iespējama pēc Valsts nozīmes stratēģisko objektu teritorijas robežu precizēšanas.

4.21.3. DETALIZĒTI IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

1) Valsts nozīmes stratēģisko objektu teritoriju izmantošanu nosaka to specifika un atbilstoši normatīvie akti.

2) Vienlaicīgi ir jāievēro, ka pieļaujama tikai tādu objektu izvietošana, kas būtiski nepasliktina apkārtējo iedzīvotāju vides kvalitāti.

3) Veicot jebkādu saimniecisku darbību un uzsākot jaunu būvniecību ir jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju pasargāšanai no kaitīgiem faktoriem,. Objekta aizsardzības zonas, ja tādas nepieciešamas, jānodrošina katrā konkrētajā teritorijā. Jāparedz pasākumi vides atveseļošanai, kā arī, lai šo teritoriju lietotāji būtu pasargāti no visa veida kaitīgiem faktoriem, ieskaitot pasākumus ainavas degradācijai.

4) Jāveic pasākumus ainavas degradācijas novēršanai.

 

 

II DAĻA. BŪVTIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

1. nodaļa. Projektēšanas atļauja.

Tās saņemšanas kārtība

1.1. Visa veida būvniecība Mārupē ir veicama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Mārupes pagasta apbūves noteikumiem, Mārupes pagasta teritorijas plānojumu un detālajiem plānojumiem, kas pieņemti kā saistošie noteikumi.

1.2. Veikt būvniecību ir iespējams tikai zemes gabalos, kuru robežas ir uzmērītas un reģistrētas nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā. Tas ir attiecināms arī uz nomas zemes gabalu robežām nekustamā īpašumā.

1.3. Pirms iecerētās būvniecības nepieciešams Mārupes pagasta būvvaldē (turpmāk tekstā Būvvalde) iesniegt iecerētās būvniecības pieteikumu un zemes un īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus:

- būvniecības ierosinātāja (zemes īpašnieka vai nomnieka) sagatavotu būvniecības pieteikumu-uzskaites karti vai lūgumu izskatīt būvniecības priekšlikumu, un tā īsu izklāstu ar projektēšanas programmu, būvniecības ieceres galvenajiem parametriem, nepieciešamo inženierapgādi u.c. datiem,

- zemesgabala robežu plānu robežas ir uzmērītas un reģistrētas nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā,

- zemesgabala īpašuma (zemesgrāmata) vai nomas tiesības apliecinošus dokumentus;

- nekustamā īpašuma tehniskās inventarizācijas lietu, ja ir paredzēta esošo ēku vai būvju restaurācija, rekonstrukcija vai remonts,

- iespēju robežās grafisko materiālu būvniecības priekšlikuma ilustrēšanai,

- kopīpašnieku rakstiska piekrišana, ja paredzēts veikt projektēšanas darbus kopīpašumā.

1.4. Gadījumos, kad iecerētā būvniecība atbilst normatīvo aktu noteiktajām prasībām, Mārupes pagasta apbūves noteikumu prasībām, Mārupes pagasta teritorijas plānojumam un spēkā esošiem detālajiem plānojumiem, pozitīva Būvvaldes lēmuma gadījumā pagasta galvenais arhitekts izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu vai pozitīvu lēmumu par būvniecības ierosināšanu, kas uzskatāmas par pamatu būvprojektēšanai.

1.5. Saņemot plānošanas un arhitektūras uzdevumu vai Būvvaldes lēmumu, būvniecības ierosinātājs maksā pašvaldības nodevu par būvatļauju.

1.6. Ja būvniecības priekšlikums paredz sabiedrībai nozīmīgu objektu būvniecību (liela mēroga jaunbūvju, rekonstrukciju, restaurāciju un maģistrālo inženiertīklu būvēm), vai iesniegts priekšlikums par pašvaldības, valsts īpašumā esošā zemesgabla attīstību, vai būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem vai arī būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību, Būvvalde iesniedz būvniecības priekšlikumu kopā ar savu atzinumu izskatīšanai Mārupes pagasta padomē.

1.7. Atbilstoši MK prasībām Būvvaldei jānodrošina būvniecības ieceres publiskā apspriešana.

1.8. Gadījumos, kad būvniecību ir iecerēts veikt neapbūvētas teritorijās vai teritorijās, kur iepriekš nav izstrādāti detalizēti teritorijas plānojumi, Mārupes pagasta Būvvalde ir tiesīga pieprasīt detālplānojuma izstrādāšanu.

1.9. Zemesgabalus drīkst sadalīt vai apvienot ar kādu citu zemesgabalu, tikai izstrādājot detālo plānojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai, vienkāršā situācijā, ja zemes gabali atrodas pie esoša piebraucamā ceļa un nav sadalāmi vairāk kā divās daļās, ar Mārupes pagasta padomes lēmumu.

1.10. Zemes gabalu sadales kārtība, ja nav nepieciešams izstrādāt detālo plānojumu:

a) Mārupes pagasta padomē ir jāiesniedz iesniegums par zemes gabala nodalīšanu, kas satur vienkāršotā sadales gadījuma aprakstu, zemes īpašuma piederību apstiprinošus dokumentus un sadalāmās teritorijas skici,

b) ja nekustamā īpašuma sadales kārtība atbilst vienkāršotās sadales gadījumam, Mārupes pagasta padome pieņem lēmumu par atļauju nodalīt zemes gabalu platību precizējot pie reālās sadales,

c) nekustamā īpašuma skice tiek precizēta pie Mārupes pagasta zemes ierīkotāja,

d) nekustamā īpašuma īpašnieks:

- pieprasa Mārupes pagasta padomē adresi nodalāmajam zemes gabalam un noslēdz pirkuma-pārdevuma līgumu

vai

- noslēdz pirkuma-pārdevuma līgumu par nodalāmo zemes gabalu, kas tiek noteikts ar pagaidu adresi, savukārt pircējs veic pieteikumu uz pirmpirkuma tiesībām;

1.11. Ja nepieciešams zemes gabalā noteikt esošas, bet neuzrādītas ekspluatācijas aizsargjoslas:

a) inženierkomunikāciju turētājs iesniedz iesniegumu Mārupes pagastā informāciju par komunikācijām un nepieciešamajām ekspluatācijas aizsrgjoslām; topogrāfisko uzmērījumu plānu ar komunikāciju un nepieciešamo ekspluatācijas aizsargjoslu attēlojumu ar zemes gabalu robežām, kas saskaņots Valsts zemes dienestā par zemes gabalu robežu atbilstību kadastra reģistram un kartogrāfiskās informācijas reģistrāciju kopējā kartogrāfiskās informācijas datu bāzē digitālā veidā LKS-92 un Baltijas augstumu sistēmā, valstī pieņemtajos topogrāfiskajos apzīmējumos un datu līmeņos,

b) pēc topogrāfisko uzmērījumu materiālu iesniegšanas Mārupes pagasta būvvaldē un datu bāzes turētājam, tiek noteiktas inženierkomunikāciju un būvju ekspluatācijas aizsargjoslas, kas tiek apstiprinātas ar Mārupes pagasta lēmumu. Minētās aizsargjoslas tiek attēlotas zemes robežu plānā; Mārupes pagasta padome vai datu bāzes turētājs izmaiņas zemes robežu plānos iesniedz Valsts zemes dienestam. Komunikāciju īpašnieka pienākums ir nodrošināt zemes robežu plāna izmaiņu apstiprināšanu Zemesgrāmatā.

1.12. Ja iesniegti vairāku personu attīstības, būvniecības priekšlikumi kādam konkrētam pašvaldības zemesgablam, Mārupes pagasts organizē konkursu labākā attīstības, būvniecības priekšlikuma izvēlei.

1.13. Projektēšanas atļaujas noilgums.

Plānošanas un arhitektūras uzdevums tiek izsniegts uz vienu gadu, būvvaldes lēmums uz noteikto laiku, un zaudē spēku, ja:

a) noteiktajā laikā kopš izsniegšanas brīža būvprojektēšanas darbi nav uzsākti,

b) tiek veikti grozījumi Mārupes pagasta teritorijas plānojumā vai izstrādāts apgūstamās teritorijas detālplānojums, kas paredz cita veida apbūvi.

 

 

2. nodaļa. Būvprojekta izstrādāšana, saskaņošana un akceptēšana

2.1. Būvprojekta izstrādāšanai pasūtītājam jāsagatavo projektēšanas izejmateriāli, kas pievienojami būvprojektam:

a) Būvvaldes izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums vai lēmums,

b) Topogrāfiskais uzmērīšanas plāns ar zemes gabalu robežām, kas saskaņots Valsts zemes dienestā par zemes gabalu robežu atbilstību kadastra reģistram un kartogrāfiskās informācijas reģistrāciju kopējā kartogrāfiskās informācijas datu bāzē digitālā un izdrukas veidā, kas izgatavots LKS - 92 un Baltijas augstumu sistēmā, valstī pieņemtajos topogrāfiskajos apzīmējumos un datu līmeņos. Topogrāfiskā plāna vienu eksemplāru izdrukas veidā ar inženiertehnisko dienestu oriģināliem saskaņojumiem un digitālā faila (.dgn.) veidā jāiesniedz Būvvaldē,

c) Valsts un pašvaldības institūciju izsniegtie tehniskie noteikumi, ja tie prasīti Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai Būvvaldes atzinumā, par būvniecības ierosināšanu.

2.2. Tehnisko noteikumu nepieciešamību nosaka Būvvalde, atzīmējot Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai Būvvaldes atzinumā, pamatojoties uz MK noteikumiem, uz projektējamā objekta specifikas un novietnes pagastā.

2.3. Gadījumos, kad tiek izbūvētas vai rekonstruētas inženiertehniskās komunikācijas, būvprojektos ir jāuzrāda jaunbūvējamo vai rekonstruējamo inženiertehnisko komunikāciju un būvju ekspluatācijas aizsargjoslas un to pamatojums.

2.4. Izstrādāto būvprojektu akceptēšana. Būvprojektu, kas atbilst visām normatīvo aktu prasībām, Mārupes pagasta apbūves noteikumiem, Mārupes pagasta teritorijas plānojumam un spēkā esošajiem detālplānojumiem akceptē Būvvalde.

- Būvprojektā jābūt attiecīgo iestāžu saskaņojumiem, ja tas prasīts izsniegtajos tehniskajos noteikumos vai, ja būvprojektā ir atkāpes no normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

- Ja apbūvējamais zemes gabals atrodas 50m attālumā vai tuvāk no kaimiņu pašvaldības robežas ir jāveic saskaņojums ar kaimiņu pašvaldību.

- Būvvalde pieprasa būvprojekta ekspertīzi MK noteiktajos gadījumos un, ja būvprojektā ir paredzētas netipiskas konstrukcijas vai būvmateriāli, ja ir pielietotas netipiskas projektēšanas metodes, ja projektējamais objekts rada palielinātu piesārņojumu vai palielina riska faktoru, ja izvēlētais arhitektoniskais veidols ir pretrunā ar apkārtējo pagasta vidi.

- Būvprojekts tiek akceptēts ar spiedogu - "AKCEPTĒTS", ar Mārupes pagasta Būvvaldes vadītāja, galvenā arhitekta parakstu un ierakstu būvprojektu akceptēšanas reģistrācijas žurnālā. Papildus akceptam var būt amatpersonas piezīmes par būvdarbu veikšanu, kuras jāievēro izpildītājam.

- Ģimeņu māju būvprojektus, tai skaitā saimniecības ēkas un maza, nenozīmīga apjoma būvprojektus (tai skaitā arī inženierkomunikācijas) saskaņo, akceptē Mārupes pagasta Būvvaldes vadītājs, pagasta galvenais arhitekts.

- Publisko, ražošanas, komunālo, inženiertehnisko ēku un būvju, maģistrālo inženiertīklu, ielu, ceļu projektus saskaņo Mārupes pagasta galvenais arhitekts, akceptē Mārupes pagasta Būvvalde.

- Būvvaldes akcepts oriģinālā tiek veikts uz 3 būvprojekta eksemplāriem - uz ģenerālplāna lapas, no kuriem vienu eksemplāru - būvprojekta kopiju ar saskaņojumu oriģināliem projektētājs iesniedz Būvvaldē glabāšanai arhīvā.

2.5. Akcepta derīguma termiņi. Ja būvniecības darbi nav uzsākti divu gadu laikā pēc būvprojekta akceptēšanas, akceptēšana ir jāveic atkārtoti.

2.6. Būvprojekta sastāvam ir jābūt atbilstošam normatīvo aktu prasībām un atbilstoši īpašām prasībām, ja tās noteiktas Plānošanas un arhitektūras uzdevumā vai Būvvaldes atzinumā par būvniecības ierosināšanu.

 

 

3. nodaļa. Būvatļaujas saņemšana un būvniecības gaita

3.1. Jebkurai būvei Mārupes pagastā (neatkarīgi no īpašuma formas ) pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem noteikta parauga noformēta būvatļauja. To izsniedz Mārupes pagasta būvvaldes būvinspektors uz noteiktā kārtībā akceptēta būvprojekta pamata. Par būvatļaujas izsniegšanu pasūtītājam jāmaksā pašvaldības nodeva.

3.2. Lai noformētu būvatļauju, būvētājam būvinspektoram jāiesniedz:

a) iesniegums uz veidlapas 2 eksemplāros,

b) noteiktā kārtībā saskaņots un akceptēts būvprojekts,

c) zemes gabala īpašuma vai lietošanas tiesības un apbūves tiesības apliecinošus dokumentus,

d) būvuzņēmēja saistību raksts par darbu izpildi atbilstoši akceptētam projektam,

e) būvdarbu vadītāja saistību raksts par darbu izpildes kontroli atbilstoši akceptētajam projektam un būvnormatīviem,

f) līgums ar būvuzņēmēju par darbu izpildi,

g) līgums par autoruzraudzības noformēšanu publiskām ēkām un būvēm, publiskām restaurējamām un rekonstruējamām būvēm, maģistrālajām inženierkomunikācijām un citām ēkām un būvēm, ja to pieprasa būvvalde,

h) pirms būvniecības uzsākšanas būvvaldē ir jāreģistrē būvdarbu un autoruzraudzības žurnāli, ja to nepieciešamību nosaka būvvalde,

i) būvatļauja tiek izdota uz norādīto laiku vai uz vienu gadu.

3.3. Būvatļauju anulē, ja:

a) būvdarbi nav uzsākti līdz norādītajam termiņam,

b) būvlaukumā nav ievērotas ugunsdrošības, darba aizsardzības vai vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

3.4. Būvatļauja tiek apturēta, ja būvdarbi tiek veikti ar atkāpēm no akceptētā būvprojekta.

3.5. Vispārējo būvuzraudzību Mārupes pagastā veic Mārupes pagasta būvvalde, Mārupes pagasta būvinspektors un būves pasūtītāja (būvētāja) pārstāvis - sertificēts būvuzraugs, kuri kontrolē būvdarbu vadīšanu un izpildes kvalitāti, būvdarbu atbilstību spēkā esošajām prasībām.

3.6. Pirms būvprojektā paredzēto zemes rakšanas darbu uzsākšanas:

a) ielu un ceļu sarkano līniju robežās;

b) uz ielu un ceļu brauktuvēm, ietvēm, trotuāriem un velosipēdistu celiņiem, kuriem nav noteiktas sarkanās līnijas;

c) jebkurā teritorijā inženierkomunikāciju un citās ekspluatācijas aizsargjoslās;

d) jebkurā teritorijā, kas saistīta ar inženierkomunikāciju un citu attīstības priekšlikumu realizāciju un avāriju likvidāciju;

e) iepriekšminētajās teritorijās, kas saistītas ar pagaidu žogu, sastatņu un citu konstrukciju vai materiālu novietošanu.

Saskaņā ar saistošajiem noteikumi "Noteikumi par rakšanas darbu veikšanu Mārupes pagastā" nepieciešams saņemt rakšanas atļauju šo noteikumu noteiktajā kārtībā.

3.7. Būvētājam Būvvaldē būvinspektoram jāiesniedz paziņojums pēc būves galīgās pabeigšanas.

3.8. Ja būvniecības laikā rodas būtiskas nesaistes ar projekta dokumentāciju, fasāžu risinājumu vai ja tiek mainītas būvkonstrukcijas, būvētājam obligāti ir jāsaskaņo izmaiņas dokumentācijā ar projekta autoru, ar Mārupes pagasta galveno arhitektu un, ja nepieciešams ar Mārupes pagasta Būvvaldi.

3.9. Būvvalde, būvinspektors var veikt būves apskati un dot slēdzienu par darbu kvalitāti un atbilstību būvprojektam. Būvvaldes, būvinspektora un citu uzraudzības dienestu atklātie pārkāpumi, kas fiksēti priekšrakstos, aktos vai ierakstos darbu veikšanas vai autoruzraudzības žurnālos, ir novēršami nekavējoties vai līdz noradītajam termiņam, par ko darbu vadītājam jāpaziņo Būvvaldei.

3.10. Par visām izmaiņām būvētāja būvuzņēmēja attiecībās (atbildīgo personu atlaišanu, aizvietošanu ) jāpaziņo Būvvaldei.

3.11. Par patvaļīgi uzsāktu jaunu būvniecību, pārplānošanu, rekonstrukciju, renovāciju, restaurāciju un nojaukšanu, ko fiziska vai juridiska persona ir uzsākusi bez attiecīgas Mārupes pagasta Būvvaldes būvatļaujas vai būvniecību, kura tiek veikta ar atkāpēm no akceptēta būvprojekta, tiek piemērots sods atbilstoši LR spēka esošam Administratīvo pārkāpumu kodeksam.

3.12. Būvdarbu gaitā būvlaukumam ir jābūt iežogotam. Pie publisko ēku un būvju būvlaukumiem ir jābūt pieejamai informācijai par jaunbūvējamo objektu un būvuzņēmēju.

3.13. Būvju obligātā civiltiesiskā apdrošināšana ir veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3.14. Pēc visu būvdarbu pabeigšanas, būves īpašnieka pienākums ir pasūtīt uzbūvētā objekta tehniskās inventarizācijas dokumentus.

3.15. Inženierkomunikāciju izbūves darbu veicējam savlaicīgi jāveic izpilduzmērījumi digitālā un izdrukas veidā ar attiecīgo dienestu oriģināliem saskaņojumiem ir jāiesniedz Būvvaldē, saskaņā ar Mārupes pagasta saistošajiem noteikumiem. Pēc pazemes inženierkomunikāciju izbūves, pirms tranšejas aizbēršanas jāsastāda trases izpildshēma, kurai jāatbilst noteiktajām prasībām:

a) digitālā formā ar "Microstation" savienojamu failu veidā (DGN; DWG; DXF formātā) vai uz digitālā veidā sagatavota topogrāfiskā plāna, kas saskaņots ar inženierkomunikāciju turētāju organizācijām un pašvaldības datu bāzes turētāju, uzrādot horizontālās piesaistes un vertikālās atzīmes;

b) pēc inženierizpētes materiālu saskaņošanas viens oriģināla eksemplārs- topogrāfiskā uzmērījuma plāns ar visiem Būvvaldes noteiktajiem oriģinālajiem saskaņojumiem jānodod pašvaldības datu bāzē;

c) topogrāfiskajam uzmērījumam jāatbilst sekojošām prasībām:

- LKS-92 koordinātu sistēmā un Baltijas augstumu sistēmā,

- valstī apstiprinātajiem topogrāfiskajiem apzīmējumiem un līmeņu sadalījumiem,

- mēroga 1: 500 precizitātei.

3.16. Pēc inženierkomunikāciju izbūves un noteiktajā kārtībā topogrāfisko uzmērījumu materiālu iesniegšanas Mārupes pagasta būvvaldē un datu bāzes turētājam, tiek noteiktas inženierkomunikāciju un būvju ekspluatācijas aizsargjoslas, kas tiek apstiprinātas ar Mārupes pagasta lēmumu. Pēc būvdarbu pabeigšanas un ēkas vai būves nodošanas ekspluatācijā, minētās aizsargjoslas tiek attēlotas zemes robežu plānā; Mārupes pagasta padome vai datu bāzes turētājs izmaiņas zemes robežu plānos iesniedz Valsts zemes dienestam. Komunikāciju īpašnieka pienākums ir nodrošināt zemes robežu plāna izmaiņu apstiprināšanu Zemesgrāmatā.

3.17. Pēc būvdarbu un labiekārtošanas darbu pabeigšanas ēkas un būves tiek pieņemtas ekspluatācijā normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

3.18. Ja ēkas un būves tiek pieņemtas ekspluatācijā ziemas periodā, labiekārtošanas darbi jāpabeidz termiņā, kas norādīts ēku un būvju pieņemšanas ekspluatācijā aktā.

 

 

4. nodaļa. Mārupes pagasta apbūves noteikumu stāšanās spēkā, grozīšanas un papildināšanas noteikumi

4.1. Mārupes pagasta apbūves noteikumu stāšanās spēkā - nākamajā dienā pēc to publikācijas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Mārupes pagasta apbūves noteikumi ir apskatāmi un darbojas vienoti ar Mārupes pagasta teritorijas plānojumu.

4.2. Apbūves noteikumu darbība. Ja kāda nodaļa vai punkts tiek atzīti par spēkā neesošiem, pārējā apbūves noteikumu daļa saglabā spēku.

4.3. Publiskums. Mārupes pagasta apbūves noteikumi ir pieejami visiem interesentiem Būvvaldē. Informācija par apbūves noteikumu grozījumu izstrādāšanu tiek paziņota Ministru kabineta noteiktajā kārtībā laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā.

4.4. Mārupes pagasta apbūves noteikumu grozījumi veicami:

a) vienlaikus ar jauna teritorijas plānojuma izstrādāšanu vai esošā plānojuma grozījumu sagatavošanu,

b) grozīšanu var pamatot un veikt arī ar detālplānojumu, ievērojot plānojuma izstrādāšanas procedūru atbilstoši MK noteikumiem,

c) īpašos gadījumos - neizstrādājot attiecīgu teritorijas plānojumu, pieļaujama Mārupes pagasta apbūves noteikumu grozīšana ar Mārupes pagasta lēmumu, ievērojot teritorijas plānojumu grozījumu izstrādāšanas procedūru,

d) Apbūves noteikumu grozījumi negroza normatīvo aktu noteiktās prasības.

4.5. Mārupes pagasta apbūves noteikumu papildinājumi ir veicami izstrādājot detālplānojumus. Būvvaldē ir iespējams iepazīties ar spēkā esošo detālplānojumu sarakstu, kur uzrādītas prasības, kas precizē šos Mārupes pagasta apbūves noteikumus, kā arī citus noteikumus, kas pamatoti ar detālplānojumu.

 

 

5. nodaļa. Atbildība par apbūves noteikumu neievērošanu

5.1. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kura pārkāpj Mārupes pagasta apbūves noteikumus, ir vainīga pārkāpumā un sodāma saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu.

5.2. Vainīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai ir pienākums novērst Mārupes pagasta apbūves noteikumu pārkāpumu.

5.3. Par saistošo noteikumu "Mārupes pagasta apbūves noteikumi" pārkāpumiem administratīvo protokolus ir tiesīgas sastādīt Mārupes pagasta Būvvaldes amatpersonas.

 

Mārupes pagasta apbūves noteikumi

APB_NOTEIKUMI.JPG (126881 bytes)

24.09.2003