Darbības ar dokumentu
Rīgā 2003.gada 2.septembrī (prot. Nr.47, 23.§)
1. Noteikumi nosaka labturības prasības to teļu turēšanai, kuri nav vecāki par sešiem mēnešiem, kā arī teļu turētāja tiesības un pienākumus.
5. Teļu piesiešanai izvēlas valgu no atbilstoša materiāla, kas nerada dzīvniekiem ievainojumus, piemērotā garumā, lai neapgrūtinātu piecelšanos, apgulšanos un barības uzņemšanu. Ja teļi ir piesieti, tos regulāri pārbauda un sakārto valgu.
6. Teļus pēc astoņu nedēļu vecuma netur individuālajos sprostos, izņemot praktizējoša veterinārārsta noteiktus gadījumus, kad teļus nepieciešams izolēt veselības stāvokļa vai uzvedības dēļ.
(MK 15.05.2007. noteikumu Nr.328 redakcijā)
8. Teļus no divu nedēļu vecuma nodrošina ar svaigu ūdeni teļu fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošā daudzumā. Slimiem teļiem, kā arī karstā laikā teļiem ir pastāvīgi pieejams svaigs ūdens.
9. Teļus baro ne retāk kā divas reizes dienā ar to vecumam, svaram, uzvedības un fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu barību. Barība:
9.1. satur nepieciešamo dzelzs daudzumu, lai nodrošinātu asinīs vidējo hemoglobīna līmeni vismaz 4,5 mmol/l teļiem, kas ir vecāki par divām nedēļām;
9.2. ir sagremojama, šķiedrvielām bagāta sausa barība. Teļiem vecumā no astoņām līdz divdesmit nedēļām šķiedrvielas daudzumu palielina no 50 līdz 250 gramiem.
9.1 Teļus no divu nedēļu vecuma nodrošina ar barības maisījumiem, kas paredzēti teļu ēdināšanai kā papildbarība.
(MK 15.05.2007. noteikumu Nr.328 redakcijā)
10. Teļiem, kurus tur grupās, nodrošina vienlaicīgu piekļūšanu barībai, izņemot gadījumus, ja to barošanai izmanto zīdīšanu vai automātiskās barošanas metodi.
17. Teļu guļvietas:
17.1. uztur sausas, izmantojot dzīvnieku veselībai nekaitīgus pakaišus;
17.2. ierīko tā, lai nodrošinātu dzīvniekiem iespēju brīvi piecelties, apgulties, atpūsties un redzēt vienam otru;
17.3. nodrošina ar piemērotiem pakaišiem visiem teļiem, kas ir jaunāki par divām nedēļām.
18. Novietnes grīdas ir:
18.1. mehāniski izturīgas;
18.2. gludas un neslidenas, lai nepieļautu iespēju teļiem savainoties;
18.3. tīrāmas un dezinficējamas.
19. Individuālos sprostus, izņemot sprostus, kuros ievieto slimos teļus, izveido:
19.1. ar redeļveida sānu sienām, lai nodrošinātu redzes un ožas kontaktu ar blakussprostos esošajiem dzīvniekiem;
19.2. noteiktā augstumā, kas nav zemāks par ievietotā dzīvnieka skausta augstumu, tam stāvot;
19.3. noteiktā garumā, kas nav mazāks par ievietotā dzīvnieka garumu (mēra no dzīvnieka purngala līdz sēdes kaulam un iegūto skaitli reizina ar 1,1).
20. Teļiem, kurus tur grupās, atbilstoši to svaram nodrošina katram šādu platību:
20.1. līdz 150 kg smagiem teļiem - ne mazāku par 1,5 m2;
20.2. no 150 līdz 220 kg smagiem teļiem - ne mazāku par 1,7 m2;
20.3. 220 kg un smagākiem teļiem - ne mazāku par 1,8 m2.
23. Teļu turētājam ir tiesības:
23.1. saņemt dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi;
23.2. saņemt atzinumu par teļu veselības stāvokli vai to nobeigšanās cēloni;
23.3. pieprasīt praktizējoša veterinārārsta rakstisku apliecinājumu par teļiem izdarītajām veterinārmedicīniskajām darbībām un to rezultātiem.
25. Teļus, kurus tur novietnē, pārbauda ne retāk kā divas reizes diennaktī, teļus, kurus tur ārpus novietnes, - ne retāk kā reizi diennaktī.
30.1 Šo noteikumu 4., 5., 6., 18., 19. un 25.punktā noteiktās prasības neattiecas uz brīvās turēšanas sistēmu, kad teļus tur pie zīdītājgovs.
(MK 15.05.2007. noteikumu Nr.328 redakcijā)
31. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumus Nr.55 "Teļu labturības prasības" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 23.nr.; 2002, 26.nr.).
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1991.gada 19.novembra Direktīvas 91/629/EEK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai;
2) Padomes 1997.gada 20.janvāra Direktīvas 97/2/EK, ar kuru izdara grozījumus Direktīvā 91/629/EEK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai.
Zemkopības ministrs M.Roze
 |
 |
 |
 |