Darbības ar dokumentu

Pamatnostādnes sagatavojusi starpinstitūciju pārstāvju darba grupa (izveidota ar Ministru prezidenta 03.02.2003. Rīkojumu nr.73 “Par darba grupu”). Valsts stratēģijas mērķi ir nodrošināt privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā, paātrināt zemes privatizāciju (reformu), kā arī veicināt dzīvojamo māju privatizāciju un pabeigt lielo uzņēmumu valsts kapitāla daļas privatizāciju.

Pamatnostādnes ietver esošās situācijas novērtējumu privatizācijas sertifikātu izlietojumā, privatizācijas līdzšinējās norises analīzi un konkrētus priekšlikumus tās pabeigšanai. Ir noteikti optimālie virzieni un paņēmieni privatizācijas beigu posma pamatmērķa sasniegšanai – pilnīga sertifikātu izlietojuma panākšana, vienlaikus nodrošinot iespējami lielus naudas ieņēmumus no privatizācijas. Lai to sekmīgi nodrošinātu ir jāveic attiecīgie grozījumi normatīvajos aktos, kas saistīti ar zemes pastāvīgā lietotāja statusu un zemes reformas likumos noteiktās izpirkšanas kārtību, valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un atsavināšanas kārtību, kā arī privatizācijas sertifikātu izmantošanu.

Līdz 2003.gada 1.jūnijam vairāk kā 2,4 milj. Latvijas iedzīvotāju piešķirti 111,41 milj. sertifikātu, t.sk. 7,53 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu. 2003.gada 1.jūnijā nebija izmantoti 10,97 milj. sertifikātu (9,8% no piešķirtajiem), t.sk. 1,07 milj. īpašuma kompensācijas sertifikāti (14,2% no piešķirtajiem). Apmēram 764 tūkst. fizisko personu kontos ir 4,13 milj. sertifikāti, pārējie neizmantotie sertifikāti pieder juridiskām personām (5,45 milj.) vai nav ieskaitīti kontos (1,39 milj.). Par sertifikātiem privatizēti 394 tūkst. dzīvokļu, vairāk kā 1,2 milj. ha zemes, 128,7 milj. publiskās apgrozības akciju un citi valsts un pašvaldību īpašumi.

Likumā noteiktie privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņi 1999., 2001. un 2002.gadā ir pagarināti ne tikai tāpēc, ka bija liels neizmantoto sertifikātu skaits (vairāk kā 10% no piešķirtajiem), bet arī tāpēc, ka līdz likumā noteiktajam sertifikātu izmantošanas termiņam visi objekti nebija nodoti privatizācijai un nebija sagatavoti privatizācijai visi valsts un pašvaldību īpašumi (zeme, dzīvokļi, uzņēmumi utt.), par kuriem bija saņemti privatizācijas ierosinājumi, un tādejādi nevarēja veikt attiecīgos maksājumus privatizācijas sertifikātos.

Patreizējais valstij piekrītošās zemes pastāvīgā lietotāja statuss ļauj viņiem lietot valstij piekrītošo zemi, maksājot tikai nekustamā īpašuma nodokli (1,5% no kadastrālās vērtības), kā arī palēninājis zemes tirgus attīstību lauku apvidos, zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā un civiltiesisku attiecību nostiprināšanos lauku apvidus zemes tirgū. Tā rezultātā nav veicināta atteikšanās no faktiski neizmantotās zemes lietošanas tiesībām, respektīvi, ir kavēta zemes reformas pabeigšana un valsts zemes pārdošana brīvā tirgū.

Šobrīd nav privatizēti 113 tūkst. valsts un pašvaldību dzīvokļu, 0,9 milj. ha brīvās (nepieprasītās) vai pastāvīgā lietošanā esošās, vai iznomātās valsts un pašvaldību zemes.

Šo īpašumu privatizācijai nepieciešami vairāk kā 16 milj. sertifikātu, t.sk., visi atlikušie īpašuma kompensācijas sertifikāti, respektīvi, zemes izpirkšana, atsavināšana un privatizācija, kā arī dzīvojamo māju privatizācija ar nozīmīgu pārpalikumu nodrošina iespēju izlietot visus privatizācijas sertifikātus.

Darba grupa ir izvērtējusi privatizācijas pabeigšanas un sertifikātu izlietojuma racionālākās iespējas, kurās tiek gūti iespējami lielāki valsts ieņēmumi un paredzama minimāla sociālā spriedze. Noteiktas sertifikātu izmantošanā nozīmīgāko objektu grupas, to privatizācijas optimālie varianti un veikts to savstarpējais salīdzinājums. Darba grupas atbalstītais risinājums privatizācijas sertifikātu īpašniekiem nodrošina lielākas iespējas piedalīties valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā. Darba grupas veiktā analīze liecina, ka saistībā ar privatizācijas sertifikātu pilnīgu realizāciju praktiski nav paredzami nozīmīgi sociālie un ekonomiskie riski, jo privatizējamo objektu vērtība daudzkārt pārsniedz atlikušo privatizācijas sertifikātu vērtību un zemes un dzīvojamo ēku privatizācijā iespējams pilnībā realizēt visus sertifikātus.

Galvenie stratēģijā paredzētie un darba grupas atbalstītie pasākumi ir:

1) privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas termiņa noteikšana dzīvojamo māju privatizācijā (līdz 2005.gada 31.decembrim) un zemes izpirkšanā, privatizācijā un atsavināšanā (12 mēnešu laikā pēc attiecīgo zemes reformas, privatizācijas un atsavināšanas likumu grozījumu spēkā stāšanās);

2) zemes pastāvīgā lietotāja statusa grozīšana;

3) privatizācijas sertifikātu piešķiršanas, kontu atvēršanas nosacījumu un izmantošanas termiņu grozīšana;

4) iespējami lielāku ieņēmumu gūšana lielo uzņēmumu valsts kapitāla daļu privatizācijā par naudu.

I. Vispārīgie jautājumi:

1.1. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģija (pamatnostādnes) ietver esošās situācijas novērtējumu privatizācijas sertifikātu izlietojumā, zemes privatizācijas līdzšinējās norises analīzi, esošā stāvokļa konstatāciju un konkrētus priekšlikumus tās pabeigšanai. Politikas plānošanas dokumentā norādīti pamatprincipi valsts kapitāla daļu privatizācijai lielajās uzņēmējsabiedrībās. Noteiktas valsts stratēģijas pamatnostādnes valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas pabeigšanai. Viens no darba grupas nozīmīgākajiem rezultātiem ir privatizācijas sertifikātu līdzšinējā izlietojuma analīze, norādot nozīmīgākos kavēkļus un sniedzot atlikušo sertifikātu izlietojuma variantu izvērtējumu. Ir noteikti optimālie virzieni un paņēmieni privatizācijas beigu posma pamatmērķa sasniegšanai – pilnīga sertifikātu izlietojuma panākšana, vienlaikus nodrošinot maksimālus naudas ieņēmumus no privatizācijas. Pamatnostādnēs norādīti darba grupas (izveidota ar Ministra prezidenta 2003.gada 25.februāra rīkojumu Nr.73 “Par darba grupu”) ieteiktie risinājumi un paņēmieni maksimāli ātram un pilnīgam privatizācijas sertifikātu izlietojumam.

1.2. Privatizācijas mērķis – mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objektu īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji, – pamatā ir sasniegts. Ministru kabineta 1995.gada 21.februārī akceptētajā Privatizācijas programmā iekļauto uzdevumu īstenošana ir nodrošinājusi privātā sektora īpatsvara dominējošo stāvokli ražojošās nozarēs (izņemot elektroenerģijas un ūdens apgādi, jo nozares monopoluzņēmumi netiek privatizēti) un lielākajā daļā pakalpojumus sniedzošo nozaru. Privātā sektora īpatsvars 2002.gadā kopējā pievienotajā vērtībā sastādīja – 70 % (2001.gadā – 69 %); nodarbināto skaitā – 73 % (2001.gadā – 72 %) no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) līdz 2003.gada 30.aprīlim ir nodrošinājusi 956 uzņēmumu (statūtsabiedrību) privatizāciju (69,4% no privatizācijai nodotajiem), no kuriem 21 pirkuma līguma darbības periodā (3 gadi no noslēgšanas brīža) ir atzīti par maksātnespējīgiem (bankrotējuši ir 2 privatizētie valsts uzņēmumi un 19 to pircēji). Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras datiem privatizācija līdz 2003.gada 1.jūlijam nav pabeigta 71 valsts uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), par kuriem ir ziņas, ka pēc privatizācijas maksātspējīgi (bankrotējuši) kļuvuši 48 objektu pircēji un 21 privatizētais valsts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), bet 2 objekti tiek likvidēti bez maksātspējas. Lielākie privatizācijas darījumi: akciju sabiedrības “LaSam” valsts kapitāla daļas pārdošana (Ls 72 480 588), valsts uzņēmuma “Rīgas transporta flote” un tā ieguldījumu uzņēmējsabiedrībās privatizācija (Ls 8 304 500), nekustamā īpašuma Rīgā, Aspazijas bulvārī 22 pārdošana (Ls 7 425 000), valsts Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas 1.objekta (pamatražotnes) privatizācija (Ls 5 635 000), valsts akciju sabiedrība “Latvijas Balzāms” akciju pārdošana (divas akciju paketes katra par Ls 5 149 931) un valsts akciju sabiedrības “Latvijas gāze” akciju pārdošana (divas akciju paketes katra par Ls 3 375 000).

Valsts īpašuma objektu privatizācijas ieņēmumi laika periodā no Privatizācijas aģentūras darbības sākuma 1994.gadā līdz 2003.gada 1.jūnijam kopā sastāda Ls 1 705 160 006, t.sk., latos – 284 178 318 , privatizācijas sertifikātos – 1 420 981 688 Ls nominālvērtībā. Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izmantošanas pamatvirzienus nosaka likumā par kārtējā gada budžetu. Kopš 2000.gada minētie līdzekļi ir izmantoti valsts ārējā parāda dzēšanai un pārstrukturēšanai (pielikums). Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtos līdzekļus pirms ieskaitīšanas privatizācijas fondā novirzīja maksātnespējīgo uzņēmumu bijušo darbinieku prasījumu apmierināšanai, politiski represēto personu privatizācijas sertifikātu, zemes īpašuma lauku apvidos kompensācijas sertifikātu dzēšanai naudā un citu mērķu finansēšanai: 2000.gadā šādi izlietoti 23 737 tūkst. latu, 2001.gadā – 10 288 tūkst. latu un 2002.gadā – 30 982 tūkst. latu un 2003.gada četros mēnešos 4735 tūkst. latu, t.sk., 2440 tūkst. latu Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekta finansēšanai saskaņā ar noteikto likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”.

1.3. Pamatnostādnes sagatavotas, ņemot vērā valdības 07.11.2002. Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību 4.1.punktu un 4.3.punktu, kuros ir noteikts, ka ir jāveic lielo valsts uzņēmumu (statūtsabiedrību) privatizācija un jāatrisina privatizācijas gaitā neizmantoto privatizācijas sertifikātu problēma.

1.4. Politikas plānošanas dokumentā “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģija (pamatnostādnes) iekļauta informācija un problēmu risinājumi gan par saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldības īpašuma objektu privatizāciju” (turpmāk tekstā – Privatizācijas likums) privatizējamiem, gan izpērkamiem (zemes reformas likumi), gan Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (turpmāk tekstā – Atsavināšanas likums), likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitāla sabiedrībām” (turpmāk – Kapitālsabiedrību likums) un citos likumos noteiktā kārtībā atsavināmiem valsts un pašvaldību īpašuma objektiem, kā arī privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana.

1.5. Līdz 1994.gada martam valsts īpašuma privatizācija notika decentralizēti (nozaru ministriju privatizācijas komisijas), bet no 18.03.1994. valsts īpašuma objektu privatizāciju (no 01.07.1997. zemi) nodrošina Privatizācijas aģentūra.

1.6. Pamatnostādnēs lietotie termini:

Lielie valsts uzņēmumi – A/S “Ventspils nafta”, SIA “Lattelekom”, A/S “Latvijas kuģniecība”;

Vidējie un mazie uzņēmumi – visi valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības), kas ar Ministru kabineta vai pašvaldības lēmumu nodoti privatizācijai, izņemot Lielos valsts uzņēmumus;

Valsts un pašvaldību īpašuma objekts – uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, šā uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības mantas sastāvā esošs nekustamais īpašums vai nekustamā īpašuma daļa, manta vai kapitāla daļa, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā;

Pastāvīgā lietošanā esošā zeme – valstij un pašvaldībai piekrītoša zeme, kas nav ierakstīta zemesgrāmatā un ir piešķirta beztermiņa lietošanā fiziskai vai juridiskai personai saskaņā ar valsts vai pašvaldību institūciju administratīvu aktu;

Nekustamais īpašums – ķermeniskas lietas, kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz citu, tās ārēji nebojājot, izņemot valstij un pašvaldībām piederošo vai piekrītošo zemi, ko var pārdot zemes reformas un citos likumos noteiktā kārtībā;

Privatizācijas ierosinājums – ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju (izpirkšanu, atsavināšanu) saistītajos likumos un Ministru kabineta noteikumos noteikts dokuments, uz kura pamata valsts un pašvaldību institūcija attiecīgā likumā noteiktā kārtībā uzsāk valsts vai pašvaldības īpašuma (arī zemes, dzīvokļa u.c. valsts un pašvaldības īpašuma) sagatavošanu privatizācijai (pārdošanai, izpirkšanai).

II. Pašreizējā situācija valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā (izpirkšanā, pārdošanā)

2.1. Privatizācijas sertifikātu (īpašuma kompensācijas sertifikātu) piešķiršana un izmantošana (līdz 01.06.2003.)

2.1.1. Piešķirto privatizācijas sertifikātu (īpašuma kompensācijas sertifikātu) skaits uz 01.06.2003.attēlots 1.tabulā.

1.tabula

2.1.2. Līdz 2003.gada 1.jūnijam 2383 tūkst. personu sertifikātu kontos ieskaitīti 110,02 milj. sertifikātu (98,8% no kopējā piešķirto sertifikātu skaita), t.sk., 7,52 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu (99,9% no kopējā piešķirto kompensācijas sertifikātu skaita). 1619 tūkstoši personu izmantojuši visus piešķirtos sertifikātus un slēguši kontus.

2.1.3. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana par nodzīvoto laiku un politiskajām represijām praktiski ir pabeigta līdz 2003.gadam. Pašlaik aktīvi tiek piešķirti īpašuma kompensācijas sertifikāti (2003.gada pirmajos piecos mēnešos 1415 personām piešķirti 73532 īpašuma kompensācijas sertifikātu). No atlikušajiem 764 tūkstošiem fizisko personu sertifikātu kontiem vairāk kā 400 tūkstošos kontos atrodas ļoti mazs daudzums privatizācijas sertifikātu (kontu vidējais atlikums sastāda apmēram 5 sertifikātus).

2.1.4. Līdz 01.06.2003. neizmantoto sertifikātu sadalījums pa īpašnieku grupām atspoguļots 2.tabulā.

2.tabula

Neizmantoto sertifikātu sadalījums pa īpašnieku grupām

2.1.5. Privatizācijas sertifikātu, t.sk. īpašuma kompensācijas sertifikātu izmantošana privatizācijā līdz 01.06.2003. ir parādīta 3.tabulā.

3.tabula

Privatizācijas un īpašuma kompensācijas sertifikātu izlietojums

2.1.6. Ekonomikas ministrijā līdz 01.06.2003. akceptēto pašvaldības īpašuma privatizācijas projektu skaits norādīts 4.tabulā.

4.tabula

Pašvaldību īpašuma privatizācija

2.1.7. Ir dzēsti 0,62 milj. zemes kompensācijas sertifikātu, izmaksājot naudu 8,3 tūkst. personām Ls 17,4 milj. apjomā. 0,15 milj. sertifikātu ir dzēsti, izmaksājot naudu 24,4 tūkst. politiski represētām personām Ls 4,2 milj. apjomā. 0,05 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu ir dzēsti, izmaksājot naudā Ls 1,5 milj. par politiski represētajām personām atņemto mantu.

2.1.8. Likumā noteiktie privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņi 1999., 2001. un 2002.gadā ir pagarināti ne tikai tāpēc, ka bija liels neizmantoto sertifikātu skaits (vairāk kā 10% no piešķirtajiem), bet arī tāpēc, ka līdz likumā noteiktajam sertifikātu izmantošanas termiņam visi objekti nebija nodoti privatizācijai, tai nebija sagatavoti visi valsts un pašvaldību īpašumi (zeme, dzīvokļi, uzņēmumi utt.), par kuriem bija saņemti privatizācijas ierosinājumi, un tādejādi nebija nodrošināta iespēja veikt attiecīgos maksājumus privatizācijas sertifikātos.

2.2. Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācija

2.2.1. Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” laika posmā līdz 2003.gada 1.jūnijam valstī sagatavotas un nodotas privatizācijai 27 015 valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas ar 486 765 dzīvokļiem, kas ir 98% no kopējā privatizējamo dzīvokļu skaita. Turpinās dzīvojamo māju pārņemšana valsts īpašumā (bezmantinieku ēkas u.tml.), kas saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ir nododamas privatizācijai par sertifikātiem.

2.2.2. Līdz 2003.gada 1.jūnijam privatizēti (noslēgti pirkuma līgumi) 381 402 valsts un pašvaldību dzīvokļi (76,8% no kopējā valsts un pašvaldību privatizējamo dzīvokļu skaita). No neprivatizētajiem 115,1 tūkst. dzīvokļiem – 18,4 tūkst. (16%) atrodas Rīgā, 29,4 tūkst. (26%)– pārējās republikas nozīmes pilsētās un 67,3 tūkst. (58%)– rajonos.

2.2.3. Ja visi īrnieki izmanto tiesības privatizēt īrēto dzīvokli, tad atlikušo valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizācijā saskaņā ar Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas informāciju var izmantot apmēram 7 milj. privatizācijas sertifikātu.

2.3. Zemes privatizācija (izpirkšana)

2.3.1. Turpinās lauku apvidus un pilsētu zemes reforma. Pamatā izskatīti visi lauku apvidus zemes pieprasījumi, bet turpinās zemes nodošana lietošanā saskaņā ar likumu “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”, kā arī pastāvīgā lietošanā esošās zemes izpirkšana (2002.gadā – 74 tūkst. ha). Patreizējais valstij piekrītošās zemes pastāvīgā lietotāja statuss ļauj tiem izmantot valstij piekrītošo zemi, maksājot tikai nekustamā īpašuma nodokli (1,5% no kadastrālās vērtības), kā arī sarežģījis lauku apvidus zemes tirgu un neveicina atteikšanos no faktiski neizmantotās zemes lietošanas tiesībām, respektīvi, kavē zemes reformas pabeigšanu un valsts zemes pārdošanu brīvā tirgū.

2.3.2. Privatizācijas aģentūra un valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” pārdod apbūvēto valsts zemi uz tās atrodošos ēku (būvju) īpašniekiem un neapbūvēto valsts zemi (līdz 01.06.2003. saņemti 5 544 valsts zemes privatizācijas ierosinājumi, un pārdoti 3630 zemesgabali).

2.3.3. Privatizācijai un atsavināšanai tiek gatavoti 2112 zemesgabali, t.sk., par 997 zemesgabaliem pieņemti attiecīgi Ministru kabineta rīkojumi, bet nav noslēgti pirkuma līgumi.

2.3.4. Līdz 01.06.2003. Ekonomikas ministrijā ir akceptēti vairāk kā 1,3 tūkst. pašvaldību zemesgabalu privatizācijas noteikumi ar kopējo zemesgabalu vērtību 14,5 milj. latu (11,7 milj. latu jāapmaksā īpašuma kompensācijas sertifikātos).

2.3.5. Augšminētajos (2.3.2., 2.3.3., un 2.3.4.p.) punktos norādīto zemes gabalu privatizācijā pircējs 80% maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem (īpaši atbalstāmajos reģionos – 90%).

2.3.6. Zemes izpirkšanas un privatizācijas gaita pilsētās un lauku apvidos līdz 01.06.2003. ir atspoguļota 5. tabulā.

5.tabula

Zemes izpirkšana un privatizācija

2.3.7. 2003.gada 1.janvārī brīvās (nepieprasītās) valsts zemes platība bija 122,4 tūkst. hektāru, 136,9 tūkst. fizisko personu pastāvīgā lietošanā atradās 816,0 tūkst. ha (27,0 tūkst. ha nepilsoņu lietošanā) un 6,9 tūkst. juridisko personu lietošanā – 51 tūkst. ha valstij piekrītošās zemes. Šajā punktā minētās zemes privatizācijā tās pastāvīgie lietotāji saskaņā ar Valsts zemes dienesta aprēķināto kadastrālo vērtību var izmantot vairāk kā 8 milj. sertifikātu.

2.3.8. Atbilstīgi Privatizācijas aģentūras un VAS “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” sniegtajām ziņām Privatizācijas likumā un Atsavināšanas likumā noteiktā kārtībā pārdodamās valsts zemes platība ir lielāka par 20,5 tūkst. ha un tās kadastrālās vērtības prognoze ir apmēram 66 milj. Ls, respektīvi, šīs zemes pirkšanā tās nomnieki var izmantot vairāk kā 1,9 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu (atbilstīgi pašreizējai maksāšanas līdzekļu proporcijai), t.i., vairāk kā neizmantoto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits.

2.3.9. Pašvaldībām piekrītošās zemes, ko privatizēs, izmantojot arī īpašuma kompensācijas sertifikātus, kadastrālā vērtības prognoze ir mazāka par 5 milj. Ls, respektīvi, nozīmīgi neietekmē īpašuma kompensācijas sertifikātu izmantošanu. Šī prognoze var palielināties, ja normatīvajos aktos tiks noteikti lielāki naudas ieņēmumi pašvaldību zemes privatizācijā (atsavināšanā).

2.4. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija.

2.4.1. Tuvojas noslēgumam pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu, statūtsabiedrību, zemesgabalu, pašvaldības kapitāla daļu) privatizācija (4.tabula). Laika periodā no privatizācijas uzsākšanas līdz 2003.gada 1.janvārim pašvaldību ieņēmumi no pašvaldības īpašuma privatizācijas ir 84,45 milj. latu apmērā (maksājot naudā – 30,7 milj. latu; maksājot ar 2,1 milj. privatizācijas sertifikātiem – 58,75 milj. latu nominālvērtībā).

2.4.2. Pašvaldību īpašuma privatizācijā izmantojamo sertifikātu prognoze ir apmēram 0,3 milj. sertifikātu (kopš 05.03.2002. ir izbeigta pašvaldībām piederoša nekustama īpašuma nodošana privatizācijai saskaņā ar Privatizācijas likumu) un būtiski neietekmē privatizācijas sertifikātu izmantošanas iespējas.

2.5. Valsts īpašuma objektu privatizācija.

2.5.1. Valsts uzņēmumu (statūtsabiedrību), nekustamā īpašuma u.c. mantas privatizācija. Pašlaik turpinās privatizācijai (likvidācijai) nodoto valsts uzņēmumu (statūtsabiedrību), valsts kapitāla daļu, valsts nekustamo īpašumu un zemesgabalu, kā arī iepriekš privatizētu uzņēmumu neprivatizētas mantas privatizācijas process (privatizācijas pamatnosacījumu un noteikumu apstiprināšana, pirkuma līgumu slēgšana un to izpildes kontrole).

2.5.2. Punktā 2.5.1. minēto valsts īpašuma objektu privatizācijā (izņemot Lielo valsts uzņēmumu akciju pārdošanu) varētu izmantot vēl aptuveni 0,2 milj. privatizācijas sertifikātu.

2.6. Privatizācijā izmantojamo sertifikātu maksimālā skaita prognoze, ņemot vērā augšminētajos punktos norādīto informāciju (attēlota 6.tabulā).

6.tabula

2.7. Sertifikātu izmantošanas prognoze.

2.7.1. Iegūtie rezultāti norāda, ka turpmākajai privatizācijai piedāvājamo objektu vērtība vairāk kā 1,5 reizes lielāka par privatizācijā izlietojamo atlikušo sertifikātu vērtību jeb zemes izpirkšana, atsavināšana un privatizācija, kā arī dzīvojamo māju privatizācija ar nozīmīgu pārpalikumu nodrošina praktiski visu privatizācijas sertifikātu izlietojumu. Šis arguments ļauj ar pietiekami lielu drošības pakāpi Lielo valsts uzņēmumu valsts kapitāla daļas privatizēt, pārdodot tās par naudu ar mērķi gūt iespējami lielus ieņēmumus.

2.7.2. Gadījumā, ja sertifikātu īpašniekam nav iespējas vai nav vēlēšanās piedalīties privatizācijas procesā, viņam ir nodrošināta iespēja sertifikātus pārdot.

III. Valsts stratēģijas pamatnostādnes valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas pabeigšanai un rīcībai ar privatizācijas un īpašuma kompensācijas sertifikātiem

3. Valsts stratēģijas pamatnostādnes

3.1. Stratēģijas mērķi privatizācijas beigu posmā ir:

• nodrošināt privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā;

• paātrināt zemes privatizāciju (reformu);

• veicināt dzīvojamo māju privatizāciju;

• pabeigt lielo uzņēmumu valsts kapitāla daļas privatizāciju (mazo un vidējo uzņēmumu privatizācija pamatā ir pabeigta).

Stratēģijas pamatnostādņu izstrādē ir ņemts vērā, cik atbilstošs ir privatizācijas sertifikātu segums un cik nozīmīgus ieņēmumus valsts var prognozēt no privatizējamo objektu pārdošanas. Darba grupas veiktā analīze liecina, ka saistībā ar visu privatizācijas sertifikātu realizāciju praktiski nav paredzami nozīmīgi sociālie un ekonomiskie riski, jo privatizējamo objektu vērtība pārsniedz atlikušo privatizācijas sertifikātu vērtību, kā arī zemes un dzīvojamo ēku privatizācijā iespējams pilnībā realizēt visus sertifikātus. Izstrādātās privatizācijas stratēģijas pamatnostādnes ļauj savstarpēji nodalīt privatizācijas sertifikātu izmantošanas nepieciešamību no iespējami lieliem ienākumiem Valsts kasē.

3.2. No sertifikātu izlietojuma viedokļa ir pamatoti par sertifikātiem privatizējamajiem objektiem prioritāri izvēlēties zemi un dzīvokļus, naudas ieņēmumus gūstot no Lielo valsts uzņēmumu privatizācijas (pārdošanas) (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kas paredz izbeigt valsts nekustamā īpašuma objektu, kas nav valsts uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas sastāvā, nodošanu privatizācijai), iesniegts Valsts kancelejā ar Ekonomikas ministrijas 03.07.2003. vēstuli Nr.1–910). Lai nodrošinātu privatizācijas sertifikātu pilnīgu izlietojumu, jāgroza zemes reformas, privatizācijas un atsavināšanas likumi, un jāpagarina privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas termiņi, nosakot, ka pēc tam sertifikātus var izmantot tikai noteiktā termiņā pieprasīto objektu privatizācijā.

3.3. Darba grupa ir izvērtējusi privatizācijas pabeigšanas un sertifikātu izlietojuma racionālākās iespējas, kurās tiek gūti iespējami lielāki ieņēmumi un paredzama minimāla sociālā spriedze, noteikusi sertifikātu izmantošanā nozīmīgākos objektus, to privatizācijas optimālos variantus un veikusi to savstarpējo salīdzinājumu. Darba grupas atbalstītais risinājums turpmākajā tekstā visos gadījumos minēts kā 1.variants, kas privatizācijas sertifikātu īpašniekiem nodrošina lielākas iespējas piedalīties valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā.

3.4. Noteikt dzīvokļa privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas termiņu līdz:

1.variants: līdz 2005.gada 31.decembrim.

2.variants: līdz 2003.gada 31.decembrim.

Risinājuma ietekme.

1.variants dos iespēju sagatavot privatizācijai praktiski visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, ko pašvaldības nevar pārveidot par sociālām mājām, palielinās privatizēto dzīvokļu skaitu , ko nevar pārveidot par sociāliem dzīvokļiem, kā arī palielināsies iespējas par maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus.

2.variants samazinās iespēju sagatavot privatizācijai valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, samazinās izmantoto sertifikātu skaitu un ļaus uzsākt 2004.gadā valsts un pašvaldību dzīvokļu pārdošanu par naudu Atsavināšanas likuma kārtībā.

3.5. Zemes privatizācijas (reformas) paātrināšanas risinājumi

3.5.1. Pastāvīgā lietošanā piešķirtā zeme:

3.5.1.1. grozīt zemes pastāvīgā lietotāja statusu (ierobežojot personu loku, kas tiesīgas pārņemt pastāvīgās lietošanas tiesības, un noteikt tādu pašu nomas maksu (5%), kā privatizēto ēku īpašniekiem);

3.5.1.2. noteikt valsts institūciju, kas apkopo un publisko informāciju (atrašanās vieta, platība, robežas u.tml.) par brīvajām valsts zemēm.

3.5.1.3. noteikt termiņu, līdz kuram zemes pastāvīgie lietotāji var iesniegt valstij vai pašvaldībai piekrītošā zemesgabala privatizācijas ierosinājumus par privatizācijas sertifikātiem:

1.variants – 12 mēnešu laikā pēc attiecīgo zemes reformu likumu grozījumu stāšanās spēkā.

2.variants –2003.gada 31.decembris.

Risinājuma ietekme.

1.variants palielinās privatizācijas sertifikātu izmantošanu zemes reformā (privatizācijā) un privātīpašumā nodotās zemes platību.

2.variants samazinās zemes reformā (privatizācijā) izmantoto sertifikātu skaitu un dos iespēju 2004.gadā uzsākt īpašumā nepieprasītās zemes pārdošanu par naudu, palielinot ārpusbudžeta ieņēmumus.

3.5.1.4. Pēc noteiktā termiņa valstij piekrītošā privatizācijai (izpirkšanai) nepieprasītā un noteiktā kārtībā neprivatizētā (neizpirktā) lauku apvidus zemes piekrīt pašvaldībām (izņemot valsts institūciju valdījumā esošo ēku (būvju) uzturēšanai nepieciešamo un nepieprasīto zemi), bet valstij piekrītošā zeme pilsētās, kas reformas laikā ir nodota pašvaldību rīcībā, tiek reģistrēta uz valsts vārda. Valstij un pašvaldībai piederošo zemi turpmāk pārdod par naudu Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā (izņemot privatizācijai par sertifikātiem pieprasīto zemi).

3.5.2. Apbūvētā zeme (Privatizācijas un Atsavināšanas likumi):

3.5.2.1. Noteikt vienādu pirkšanas cenas noteikšanas kārtību gan zemes privatizācijai, gan atsavināšanai – saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes kadastrālās vērtības aprēķināšanu noteikto bāzes vērtību, kas tiek noteikta atbilstoši tirgus vērtībai (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” iesniegts Ministru kabinetam ar Ekonomikas ministrijas 03.07.2003. vēstuli Nr.1–908, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” iesniegts Ministru kabinetam ar Ekonomikas ministrijas 03.07.2003. vēstuli Nr.1–907 un likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” iesniegts Ministru kabinetam ar Ekonomikas ministrijas 03.07.2003. vēstuli Nr.1–905, izpildot Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa sēdes lēmumu (protokols Nr.21, 36.§, 3.2.punkts). Tiesību aktu projektos paredzēts noteikt vienādu pirkšanas cenas noteikšanas kārtību gan zemes privatizācijai, gan atsavināšanai (Rīgā, Jūrmalā – tirgus vērtība, pārējā teritorijā – kadastrālā vērtība)).

3.5.2.2. Noteikt zemes privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas beigu termiņu;

1.variants – 12 mēnešu laikā pēc Privatizācijas likuma un Atsavināšanas likuma grozījumu stāšanās spēkā.

2.variants – 2003.gada 31.decembris.

Risinājuma ietekme.

1.variants nodrošinās iespēju katram ēku (būvju) īpašniekam izveidot vienotu nekustamo īpašumu (ēkas (būves) un zeme), kas ir svarīgi uzņēmējdarbības attīstībai un visu īpašuma kompensācijas sertifikātu izmantošanai zemes privatizācijā.

2.variants var radīt problēmas kompensācijas sertifikātu izmantošanā (ja ēku īpašnieku iesniegto zemes privatizācijas ierosinājumi būs nepietiekošā apjomā), bet dos iespēju 2004.gadā uzsākt zemes pārdošanu par naudu.

3.5.2.3. mainīt īpašuma kompensācijas sertifikātu un naudas attiecību zemes privatizācijā (palielinot naudas daļu atkarībā no privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas termiņa, zemes gabala atrašanās vietas u.tml.) 2003.gadā, jo valsts un pašvaldību neprivatizētās zemes kadastrālā vērtība pārsniedz neizmantoto īpašuma kompensācijas sertifikātu nominālvērtību:

1.variants – saglabāt esošo proporciju.

2.variants – mainīt.

Risinājuma ietekme.

1. variants ļauj realizēt atlikušos īpašuma kompensācijas sertifikātus, tomēr var radīt situāciju, kad īpašuma kompensācijas sertifikātu nepietiek visas privatizācijai (atsavināšanai) nodotās zemes pirkuma līgumu apmaksai.

2. variants neprognozējami ietekmēs īpašuma kompensācijas sertifikātu tirgu, taču palielinās ēku (būvju) īpašnieku motivāciju savlaicīgi iesniegt privatizācijas ierosinājumus un pašvaldību motivāciju paātrināt pašvaldību apbūvētās zemes privatizāciju (attiecīgs Ministru kabineta rīkojuma projekts “Noteikumi par maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību, privatizējot vai atsavinot valsts un pašvaldību zemi pilsētas un lauku apvidos, un par iegūto līdzekļu ieskaitīšanu privatizācijas fondos un valsts vai pašvaldības budžetā” iesniegts Valsts kancelejai 03.07.2003. ar Ekonomikas ministrijas vēstuli Nr.1–906 (līdz 31.07.2003. saņemtajiem privatizācijas ierosinājumiem nemainīt proporciju neapbūvētai zemei, pārējiem – noteikt jaunu));

3.5.2.4. zemi, kas ietilpst valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma sastāvā pārdot tikai par naudu.

3.5.3. Neapbūvētā zeme (Privatizācijas un Atsavināšanas likumi):

3.5.3.1. neapbūvētos zemesgabalus privatizēt (atsavināt) tikai par naudu.

4. Priekšlikumi turpmākai rīcībai ar privatizācijas sertifikātiem un īpašuma kompensācijas sertifikātiem

4.1. Jāgroza sertifikātu izmantošanas termiņš, pēc kura tiktu anulēti neizmantotie sertifikāti (šobrīd spēkā esošais ir 2003.gada 31.decembris).

4.2. Jānosaka privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanas un papildus piešķirto sertifikātu ieskaitīšanas kontos beigu termiņš 2003.gada 31.decembrī (pēc šī termiņa kontos var ieskaitīt pēc 2002.gada 31.decembra par politiskām represijām un īpašuma kompensācijai piešķirtos sertifikātus).

4.3. Jānosaka beigu termiņš (31.12.2003.) pieteikumu un prasību iesniegšanai tiesā u.c. valsts institūcijās kompensācijas un citu sertifikātu piešķiršanai (jāgroza likumi “Par lauku apvidus zemes reformas pabeigšanu” un “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”, “Par privatizācijas sertifikātiem”).

5. Lielo valsts uzņēmumu kapitāla daļu privatizācija:

5.1. sertifikātu izmantošana:

1.variants – lielo valsts uzņēmumu kapitāla daļas privatizē, tās pārdodot par naudu.

2.variants – ņemot vērā dzīvokļu un zemes privatizācijas rezultātus, atsevišķu lielo uzņēmējsabiedrību valsts kapitāla daļas Ministru kabinetā noteiktā apjomā privatizē arī par sertifikātiem.

Risinājuma ietekme.

1.variants dod iespēju valstij gūt iespējami lielākus ieņēmumus lielo valsts uzņēmumu privatizācijā.

2.variants par atbilstošu summu samazina valsts naudas ieņēmumus, bet dod iespēju Ministru kabinetam lemt par privatizācijas sertifikātu izmantošanu atsevišķu lielo uzņēmumu valsts kapitāla daļu privatizācijā, ja zemes un dzīvokļu privatizācijā izmantoto sertifikātu apjoms būs neliels. Darba grupa ir secinājusi, ka ar ekonomiskām metodēm šobrīd nevar noteikt, kādai jābūt publiskā piedāvājumā par sertifikātiem piedāvājamo valstij piederošo akciju vērtībai un uzņēmumu skaitam. Pagaidām vienīgā metode, kā to var noteikt, ir politisks lēmums, kas tiktu balstīts uz lietderības, samērības un sabiedriskā labuma apsvērumiem.

5.2. Lielo valsts uzņēmumu kapitāla daļu turpmākajā privatizācijā jāievēro katra šī objekta nozīmīgas īpatnības. A/S “Ventspils nafta” un citu statūtsabiedrību valsts kapitāla daļu privatizācijā ekonomiski pamatotu privatizācijas nosacījumu izstrādāšanai ir lietderīgi piesaistīt starptautiskas investīciju konsultantu firmas. Privatizācijas sertifikātu izmantošana lielo valsts uzņēmumu valsts kapitāla daļu privatizācijā pieļaujama, pārdodot akcijas uzņēmuma darbiniekiem un pensionāriem apmēram tādā pašā apjomā, kādā tās pārdotas citos lielajos uzņēmumos. SIA “Lattelekom” privatizācijas procesā jāievēro ierobežojošie faktori, kas saistīti ar šīs statūtsabiedrības juridisko statusu (līdzīpašniekam ir kapitāla daļu pirmpirkuma tiesības).

IV. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Par šo pamatnostādņu izpildes gaitu regulāri, t.i., reizi gadā tiks sagatavots informatīvs ziņojums Ministru kabinetam, kas izvērtēs gada laikā veiktos pasākumus privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanā, kā arī valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā.