Darbības ar dokumentu

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) tiek dzēsti peļņas nodokļa parādi vai, ja šādu parādu nav, samazināti uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar valsts pasūtījumu izpildi un Latvijas rubļa ieviešanu 1992. gadā un ir saskaņoti ar nozaru ministrijām un iesniegti Ministru Padomē izskatīšanai 1992. gadā.

Šie noteikumi attiecināmi arī uz tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmuši peļņas nodokļa parāda samaksas termiņa pagarinājumu un veic parāda samaksu saskaņā ar Saistību rakstu (Ministru kabineta 1994. gada 18. oktobra noteikumu Nr. 207 "Par kārtību, kādā līdz trijiem gadiem pagarināmi termiņi nokavētajiem valsts budžetā pārskaitāmajiem maksājumiem" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 126) 4. pielikums un Finansu ministrijas apstiprinātās Kārtības, kādā līdz vienam gadam pagarināmi termiņi nokavētajiem valsts budžetā pārskaitāmiem maksājumiem (Latvijas Vēstnesis, 1994, 120) 4. pielikums).

2. Šo noteikumu 1. punktā minētie zaudējumi tiek samazināti par kompensācijas summām, kas tika izmaksātas atbilstīgi Ministru Padomes 1992. gada 16. novembra lēmumam Nr. 482 "Par zaudējumu kompensāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7) un Augstākās Padomes 1993. gada 5. janvāra lēmumam "Par to nodevu un nodokļu pārrēķinu, kuri aprēķināti par maksājumiem laika posmā no 1992. gada 20. jūlija līdz 2. oktobrim" (Latvijas Republikas Augstākas Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3).

3. Privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) peļņas nodokļa parādi netiek dzēsti vai, ja šādu parādu nav, uzņēmuma ienākuma nodoklis netiek samazināts, ja par zaudējumu summu tika samazināts izpirkuma summas apmērs.

4. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem radās šo noteikumu 1. punktā minētie zaudējumi, līdz 1995. gada 1. jūnijam iesniedz Valsts īpašuma fondam:

4.1. iesniegumu par peļņas nodokļa parāda dzēšanu vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu nepiemērošanu un zaudējumu aprēķinu (atbilstīgi šo noteikumu 1. punktā minētajām prasībām) un ziņas par 1992. gadā un 1993. gadā saņemtajām kompensāciju summām;

4.2. ja ir notikusi uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārveidošana (tas ir privatizēts vai reorganizēts), — arī dokumentus, kas apliecina, ka uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir pārveidotā (privatizētā vai reorganizētā) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) tiesību un saistību pārņēmējs;

4.3. privatizētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) — arī Privatizācijas aģentūras vai citas valsts institūcijas (privatizācijas veicējas) izziņu, kas apliecina, ka, nosakot izpirkuma summu, zaudējumi netika ņemti vērā.

5. Valsts īpašuma fonds 30 dienu laikā pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesnieguma saņemšanas pārbauda zaudējumu aprēķina atbilstību tām zaudējumu summām, kuras 1992. gadā saskaņotas ar nozaru ministrijām un iesniegtas Ministru Padomē izskatīšanai, sagatavo atzinumu par zaudējumu dzēšanu un iesniedz to apstiprināšanai Nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņu pagarināšanas komisijai (tālāk tekstā — "komisija"), kas izveidota, pamatojoties uz Ministru kabineta 1995. gada 31. rnarta noteikumiem Nr. 81 "Noteikumi par kārtību, kādā uzņēmumiem pagarināmi nokavēto valsts budžetā pārskaitāmo nodokļu maksājumu samaksas termiņi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 51).

6. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmuši peļņas nodokļa parāda samaksas termiņa pagarinājumu un saskaņā ar Saistību rakstu veic parāda samaksu, pamatojoties uz Valsts īpašuma fonda atzinumu, komisijai iesniedz lūgumu par korekcijām šajā Saistību rakstā.

7. Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) apzināti ir sniedzis nepareizas ziņas par faktiskajiem zaudējumu apmēriem un (vai) faktiski saņemtajām kompensācijas summām, tas pilnībā zaudē tiesības uz zaudējumu dzēšanu.

8. Komisija sagatavo ieteikumu par peļņas nodokļa parāda dzēšanu vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu nepiemērošanu attiecīgajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) vai korekcijām attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) Saistību rakstā.

Pamatojoties uz minēto ieteikumu, finansu ministrs izdod rīkojumu, kuru nosūta Valsts ieņēmumu dienestam, attiecīgās Valsts ieņēmumu dienesta nodaļas nodokļu inspekcijai, Privatizācijas aģentūrai (vai citai valsts institūcijai — privatizācijas veicējai) un attiecīgajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai).

9. Valsts ieņēmumu dienests atbilstīgi likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 32) Pārejas noteikumu 7. punktam un komisijas atzinumam izpilda finansu ministra rīkojumu.

10. Komisijas sastāvā iekļaujams Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Ekonomikas ministrijas Rūpniecības politikas departamenta direktors.