Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 07.01.2004. - 06.01.2014. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.48

Rīgā 2003.gada 1.jūlijā (prot.Nr.97, 65.§)
Īslaicīgas lietošanas būvju — tirdzniecības kiosku un paviljonu, sezonas terašu un nojumju izvietošanas un ekspluatācijas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām43.panta pirmās daļas 1.punktu
(Rīgas domes 16.12.2003. saistošo noteikumu Nr.55 redakcijā)
Noteikumos lietotie termini

Īslaicīgas lietošanas būve — pēc kapitalitātes iedalījuma V un VI grupas būve (Latvijas būvnormatīvs LBN 401), kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par 10 gadiem. Par īslaicīgas lietošanas būvi šo noteikumu izpratnē nav uzskatāma pagaidu būve, kura ir nepieciešama būvdarbu veikšanai; par īslaicīgas lietošanas būvēm nav uzskatāmas tirdzniecībai paredzētas pārvietojamas iekārtas, kas izmantojamas tikai atsevišķos pasākumos to norises laikā.

Kiosks — būve (mazā arhitektūras forma), kuras platība ir līdz 15 m2 un kurā pircējam nav iespējams ieiet.

Paviljons — vienstāva būve, kuras platība ir līdz 30 m2 un kurā pircējs var ieiet.

Sezonas terases un nojumes — viegli uzstādāmas konstrukcijas būves, kas paredzētas lietošanai konkrētā sezonā.

1. Vispārīgie noteikumi

Šo noteikumu mērķis ir veidot harmoniski attīstītu pilsētvidi, regulējot īslaicīgas lietošanas būvju — tirdzniecības kiosku un paviljonu, sezonas terašu un nojumju izvietošanu un ekspluatāciju Rīgā.

Īslaicīgas lietošanas būvju — tirdzniecības kiosku un paviljonu, sezonas terašu un nojumju izvietošanas un ekspluatācijas noteikumi nosaka īslaicīgas lietošanas būvju izvietojumu, būvprojektu izskatīšanas un akceptēšanas kārtību, kā arī nojaukšanas kārtību pēc ekspluatācijas termiņa beigām.

Īslaicīgas lietošanas būves izvietojamas atbilstoši Rīgas pilsētas apbūves noteikumiem.

2. Īslaicīgas lietošanas būvju izvietojums

2.1. Kiosku un paviljonu izvietošanas pamatprincipi:

— brīvi izvietoti kioski un paviljoni;

— viena kioska (paviljona) vai divu kiosku (paviljonu) un tālruņa automāta izvietojums saistībā ar sabiedriskā transporta pieturvietas nojumi;

— moduļu principa izmantojums kiosku un paviljonu izvietojumā, kad moduļi veido vienu objektu.

2.2. Kioskus, paviljonus, sezonas terases un nojumes var izvietot jebkurā pilsētas teritorijas zonā (atbilstoši Rīgas attīstības plānā noteiktajam pilsētas teritorijas zonējumam).

2.3. Izvietojot kioskus un paviljonus valsts un vietējās nozīmes aizsargājamās apbūves teritorijās, kā arī pie galvenajām pilsētas maģistrālēm, ņemot vērā konkrēto situāciju pilsētvidē, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk — Rīgas pilsētas būvvalde) var pieprasīt veikt kiosku un paviljonu uzstādīšanu pēc individuāli izstrādāta projekta.

2.4. Kioskiem, paviljoniem, sezonas terasēm un nojumēm var būt tikai seklie stabveida pamati (bez grunts nomaiņas zem būves), nedrīkst būt lentveida vai cita veida pamati.

2.5. Uz kioskiem, paviljoniem, sezonas būvēm — terasēm un nojumēm neattiecas Rīgas pilsētas apbūves noteikumu 5.nodaļas nosacījumi par automašīnu novietošanu.

3. Īslaicīgas lietošanas būvju būvprojektu izskatīšanas un akceptēšanas kārtība

3.1. Attīstības priekšlikums par kioska, paviljona, sezonas terases vai nojumes izbūvi jāiesniedz Rīgas pilsētas būvvaldē. Tam pievienojami šādi dokumenti:

— zemesgabala plānojuma skice (uz topogrāfiskā plāna ar apakšzemes inženierkomunikācijām, ielu sarkanajām līnijām un zemesgabala robežām — M 1:500);

— zemesgabala īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošs dokuments (zemes lietošanas tiesību apliecinoša dokumenta saņemšanas kārtība, kas attiecas uz Rīgas pilsētai piederošajām, piekrītošajām vai rīcībā esošajām zemēm, noteikta citos Rīgas domes normatīvajos dokumentos).

3.2. Rīgas pilsētas būvvalde sagatavo atzinumu par būvniecības iespēju un, ja nepieciešams, izsniedz plānošanas un arhitektūras noteikumus.

3.3. Rīgas pilsētas būvvalde atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumiem Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” akceptē būvprojektu un izsniedz būvatļauju.

3.4. Īslaicīgas lietošanas būves pieņem ekspluatācijā saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes slēdzienu.

4. Īslaicīgas lietošanas būvju nojaukšanas kārtība

4.1. Īslaicīgas lietošanas būve nojaucama bez jebkādas kompensācijas, ja beidzies būves ekspluatācijas termiņš vai zemes lietošanas termiņš:

4.1.1. saņemot no inženierkomunikāciju ekspluatācijas dienestiem tehniskos noteikumus par būves atslēgšanu no inženierkomunikācijām;

4.1.2. veicot būves atslēgšanu no inženierkomunikācijām.

4.2. Būve jānojauc, sakārtojot teritoriju.

4.3. Par būves nojaukšanu jāpaziņo Rīgas pilsētas būvvaldei, lai saņemtu izziņu par nojaukšanas faktu.

4.4. Par īslaicīgas lietošanas būves nojaukšanu pēc ekspluatācijas termiņa vai zemes lietošanas termiņa beigām ir atbildīgs būves īpašnieks.

4.5. Ja Rīgas pilsētas būvvalde devusi negatīvu atzinumu par būves atbilstību akceptētajam projektam, var izskatīt jautājumu par būves nojaukšanu pirms zemes lietošanas tiesību termiņa beigām.

4.6. Ja īslaicīgas lietošanas būve netiek nojaukta pēc ekspluatācijas termiņa beigām vai zemes lietošanas termiņa beigām, tad nojaukšanu realizē attiecīgā Rīgas (priekšpilsētas) rajona izpilddirekcija atbilstoši Rīgas domes 22.09.1998. lēmumam Nr.6392 “Par kārtību, kādā sakārtojamas vai nojaucamas fizisko un juridisko personu īpašumā esošās būves Rīgā”, bet būves īpašnieks samaksā nojaukšanas izdevumus.

4.7. Rīgas pilsētas būvvalde kontrolē, kā tiek ievēroti īslaicīgas lietošanas būvju ekspluatācijas termiņi.

4.8. Īslaicīgas lietošanas būves, kas neatbilst šo noteikumu 2., 3. un 4.nodaļas nosacījumiem, nojaucamas šajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

5. Atbildība par noteikumu neievērošanu

5.1. Par īslaicīgas lietošanas būves izmantošanu pēc ekspluatācijas termiņa beigām, kā arī būves nenojaukšanu ir paredzēts administratīvais sods līdz Ls 50.

5.2. Administratīvā pārkāpuma protokolu ir tiesīgi sastādīt Rīgas pašvaldības policijas darbinieki un būvinspektori.

5.3. Administratīvos pārkāpumus izskata Rīgas domes Administratīvā komisija.

5.4. Iekasētā soda nauda tiek izlietota šādi:

5.4.1. 50% no soda naudas – administratīvajā procesā iesaistīto darbinieku prēmēšanai;

5.4.2. 50% no soda naudas tiek ieskaitīti Rīgas pilsētas budžetā.

6. Lēmumu kontrole un pārsūdzēšanas kārtība

6.1. Rīgas domes Administratīvās komisijas pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

6.2. Saistošo noteikumu izpildi kontrolē Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja.

Pārejas noteikumi

1. Īslaicīgas lietošanas būves, kas likumīgi izvietotas Rīgas administratīvajā teritorijā, bet kuru izmantošana neatbilst šiem noteikumiem, var izmantot līdz zemes lietošanas termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 31.12.2003.

2. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Rīgas Balss”.

Rīgas domes priekšsēdētājs G.Bojārs
07.01.2004