Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības (turpmāk — hidromelioratīvā būvniecība) — projektēšanas sagatavošanas, būvprojektu izstrādāšanas un būvdarbu veikšanas — kārtību, ciktāl to nenosaka citi normatīvie akti, kas reglamentē būvniecību.

2. Noteikumi neattiecas uz ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvniecību.

3. Būvniecības ierosinātājs iesniedz attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldē būvniecības pieteikumu–uzskaites karti.

4. Būvniecības pieteikumu–uzskaites karti neiesniedz, ja veic vienas saimniecības meliorācijas sistēmas regulējošā vai norobežojošā tīkla renovāciju.

5. Būvvalde 14 dienu laikā pēc tam, kad sniegts pozitīvs atzinums par būvniecības atbilstību teritorijas plānojumam vai pieņemts lēmums atļaut būvniecību:

5.1. izsniedz būvniecības ierosinātājam attiecīgo atzinumu vai lēmumu, kā arī plānošanas un arhitektūras uzdevumu;

5.2. nosūta attiecīgajai reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei būvniecības pieteikumu–uzskaites karti un izsniegtā atzinuma vai lēmuma kopiju.

6. Reģionālā lauksaimniecības pārvalde reģistrē būvniecības pieteikumu–uzskaites karti un pēc tās izskatīšanas sagatavo un izsniedz attiecīgās hidromelioratīvās būvniecības tehniskos noteikumus.

7. Tehniskajos noteikumos sniedz informāciju par paredzētajā būvobjektā un blakusobjektos esošajām meliorācijas sistēmām un to piederību, nosaka meliorācijas sistēmu ūdeņu novadīšanas nosacījumus un raksturīgākās atzīmes, kā arī prasības attiecībā uz blakus esošajām meliorācijas sistēmām, nepieciešamos inženierizpētes darbus, saskaņojumus un būvprojekta stadijas.

8. Lai uzsāktu hidrotehnisko būvju projektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti un materiāli:

8.1. zemes robežu plāns vai izkopējums no kadastra kartes, zemes vienības situācijas plāna vai meža zemju plāna (ja būvobjekts skar meža zemi), kur iezīmēta zemes vienība, kurā notiek hidrotehniskās būves projektēšana;

8.2. zemes meliorācijas pases materiāli (ja zeme meliorēta);

8.3. meža inventarizācijas materiāli (ja būvobjekts skar meža zemi);

8.4. būves inventarizācijas materiāli;

8.5. plānošanas un arhitektūras uzdevums;

8.6. reģionālās vides pārvaldes sagatavotie tehniskie noteikumi vai Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu;

8.7. ja paredzēta lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija, — transformācijas atļauja, kas izsniegta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 28.augusta noteikumiem Nr.385 “Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas nosacījumi un zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtība”;

8.8. virsmežniecības izsniegts zaudējumu aprēķins par dabiskās meža vides iznīcināšanu;

8.9. zemesgabala topogrāfiskais plāns pasūtītāja noteiktajā mērogā ar reljefa šķēluma augstumu 0,5 m;

8.10. situācijas plāns pasūtītāja noteiktajā mērogā;

8.11. būves tehniskās apsekošanas un uzmērīšanas materiāli, hidroloģiskās izpētes materiāli un aprēķini, ūdensteces vai ūdenstilpes uzmērīšanas (profilēšanas) materiāli, inženierģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās izpētes materiāli;

8.12. citi būvprojektēšanai nepieciešamie materiāli, ja to nosaka plānošanas un arhitektūras uzdevums vai hidromelioratīvās būvniecības tehniskie noteikumi.

9. Lai uzsāktu meliorācijas sistēmas būvprojektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti un materiāli:

9.1. zemes robežu plāns vai izkopējums no kadastra kartes, zemes vienības situācijas plāna vai meža zemju plāna (ja būvobjekts skar meža zemi), kur iezīmēta zemes vienība, kurā notiek meliorācijas sistēmas projektēšana;

9.2. zemes meliorācijas pases materiāli (ja zeme meliorēta);

9.3. meža inventarizācijas materiāli (ja būvobjekts skar meža zemi);

9.4. plānošanas un arhitektūras uzdevums;

9.5. reģionālās vides pārvaldes sagatavotie tehniskie noteikumi vai Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu;

9.6. inženierkomunikāciju īpašnieku vai apsaimniekotāju izsniegtie tehniskie (pieslēgšanās, šķērsošanas) noteikumi;

9.7. ja paredzēta lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija, — transformācijas atļauja, kas izsniegta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 28.augusta noteikumiem Nr.385 “Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas nosacījumi un zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtība”;

9.8. zemesgabala topogrāfiskais plāns:

9.8.1. nosusināšanai ar drenāžu vai apūdeņošanai — mērogā 1:2000 ar reljefa šķēluma augstumu 0,5 m;

9.8.2. nosusināšanai ar grāvjiem — mērogā 1:2000 ar reljefa šķēluma augstumu 1,0 m;

9.8.3. atsevišķu nosusināšanas vai norobežojošo grāvju ierīkošanai — mērogā 1:5000 ar reljefa šķēluma augstumu 1,0 m;

9.8.4. ūdensnoteku ierīkošanai vai ūdensteču regulēšanai — mērogā 1:5000 ar reljefa šķēluma augstumu 1,0 m;

9.8.5. aizsargdambju būvniecībai — mērogā 1:5000 ar reljefa šķēluma augstumu 1,0 m;

9.9. situācijas plāns pasūtītāja noteiktajā mērogā;

9.10. hidroloģiskās izpētes materiāli un aprēķini, ūdensteces vai ūdenstilpes uzmērīšanas (profilēšanas) materiāli, melioratīvās izpētes materiāli (botāniskā, kultūrtehniskā un hidrotehniskā izpēte), esošā nosusināšanas tīkla izpētes (drenāžas atrakumu) materiāli;

9.11. būvprojektēšanai nepieciešamie materiāli atbilstoši hidromelioratīvās būvniecības tehniskajiem noteikumiem.

10. Šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.3., 8.4., 8.9., 8.10., 8.11., 9.1., 9.2., 9.3., 9.8., 9.9. un 9.10.apakšpunktā minētos dokumentus un materiālus nodrošina pasūtītājs.

11. Pasūtītājs un projektētājs projektēšanas uzdevumu izstrādā, paraksta un iesniedz saskaņošanai attiecīgajā reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.

12. Būvprojektu izstrādā jaunbūvēm un esošo būvju renovācijai, rekonstrukcijai un restaurācijai, izņemot šo noteikumu 13.punktā minētās būves.

13. Ja būves apjoms un būvvieta saskaņota attiecīgajā reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (būvniecībai pilsētas administratīvajā teritorijā — arī attiecīgajā būvvaldē), būvprojekts nav nepieciešams šādām būvēm:

13.1. iepriekšējās nosusināšanas grāvjiem (pioniergrāvjiem un kartu grāvjiem);

13.2. vienas saimniecības atsevišķiem sekliem (līdz 1,2 m) nosusināšanas vai norobežo­jošiem grāvjiem, kuri neveido sistēmu un kuru kopējais garums nepārsniedz 0,5 km;

13.3. meliorācijas sistēmas renovācijai;

13.4. aizsprostiem uz vienas saimniecības atsevišķiem sekliem (līdz 1,2 m) nosusināšanas vai norobežojošiem grāvjiem ūdens noteces aizturēšanai purvos un palieņu pļavās, ja aizsprostu izveide paredzēta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Šādā gadījumā būves apjomu un būvvietu papildus rakstiski saskaņo ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi, Valsts meža dienesta valsts virsmežniecību (ja darbība plānota meža zemēs) un meliorācijas sistēmu īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kā arī par to rakstiski informē attiecīgās pašvaldības būvvaldi.

(Grozīts ar MK 10.01.2006. noteikumiem Nr. 27)

14. Skiču projektam ir šādas sastāvdaļas:

14.1. paskaidrojuma raksts (būvobjekta novietojums, iepriekš veiktie izpētes darbi, būvprojekti un būvdarbi, veiktie izpētes darbi, paredzētie pasākumi, galveno darbu apjomi, aptuvenās izmaksas un variantu salīdzinājums, apkārtējās vides aizsardzības pasākumi);

14.2. būvprojekta pārskata plāns, kurā ietverti galvenie paredzētie pasākumi;

14.3. raksturīgākie būvju rasējumi, garenprofili un šķērsprofili;

14.4. saskaņojumu saraksts.

15. Tehniskā projekta izstrādāšanas pamats ir būvvaldē un attiecīgajā reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē saskaņots hidromelioratīvās būvniecības skiču projekts.

16. Tehniskajam projektam ir šādas sastāvdaļas:

16.1. titullapa;

16.2. paskaidrojuma raksts;

16.3. saskaņojumu saraksts;

16.4. projektēšanas uzdevums;

16.5. vispārīgā daļa (būvobjekta novietojums, būvprojekti un būvdarbi, veiktie izpētes darbi);

16.6. hidromelioratīvais raksturojums (liekā mitruma cēloņi, apūdeņošanas nepieciešamība, ūdensnotekas, esošā nosusināšanas vai apūdeņošanas tīkla stāvoklis, ūdens ieguves avots, augšņu tipi un laboratorijas analīžu rezultāti par grunts mehānisko sastāvu);

16.7. paredzētie pasākumi (ūdensnotekas un novadošais tīkls, detālais nosusināšanas tīkls, apūdeņošanas tīkls, virszemes noteces regulēšana, būvju izvēle, to arhitektūras un tehnoloģiskais risinājums, uzņēmumu un māju ceļi);

16.8. zemes lauksaimnieciskā apgūšana un uzlabošana (kultūrtehniskie darbi, zemes transformācija);

16.9. vides aizsardzības pasākumi;

16.10. būvdarbu organizēšana (būvdarbu ilgums, būvdarbu kalendāra plāns, būvdarbu tehnoloģiskās shēmas, pievedceļi, nepieciešamie resursi, ierīkoto augstuma reperu saraksts, pasūtāmo iekārtu, materiālu un izstrādājumu specifikācijas, būvju nozīmīgās konstrukcijas un būvdarbu drošības tehnikas prasības, kā arī ieteikumi kvalitātes nodrošināšanas un kontroles organizēšanai, ja to pieprasa pasūtītājs);

16.11. projektēto sistēmu ekspluatācija (uzturēšanas nosacījumi, darbināšanas režīms, ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumi);

16.12. aprēķini (hidroloģiskie, hidrauliskie, hidrotehniskie, statiskie, drenu un grāvju atstatumu aprēķini);

16.13. darbu apjomi un izmaksas (ja to pieprasa pasūtītājs);

16.14. grafiskie materiāli:

16.14.1. būvobjekta pārskata plāns;

16.14.2. projekta plāns, kuram pievienots apliecinājums par būvprojekta risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu, kā arī tehnisko noteikumu prasībām;

16.14.3. hidromezgla ģenerālplāns mērogā 1:500–1:1000;

16.14.4. laistīšanas spiedvadu montāžas shēma;

16.14.5. garenprofili;

16.14.6. šķērsprofili;

16.14.7. hidrotehnisko un transporta būvju fasādes un griezumi, detaļzīmējumi;

16.14.8. būvdarbu ģenerālplāns (jaunceļamās, esošās, nojaucamās un pagaidu būves, pievedceļi, reperi, materiālu, konstrukciju, akmeņu un celmu novietošanas vietas).

17. Tehniskā projekta risinājumam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem, hidromelioratīvās būvniecības un citiem tehniskajiem noteikumiem, projektēšanas uzdevumā noteiktajai detalizācijas pakāpei, kā arī būvvaldē un attiecīgajā reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē saskaņotajam skiču projektam (ja projektēšana notiek divās stadijās).

18. Būvprojektu pasūtītājs saskaņo ar attiecīgo būvvaldi un attiecīgo reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, kā arī ar reģionālo vides pārvaldi (ja paredzēta hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju būvniecība), bet tehniskos risinājumus — ar attiecīgo būvvaldi un institūciju, kas izdevusi tehniskos noteikumus, kuros ir saskaņojuma prasība. Ja grāvju atbērtnes projektētas kā ceļu klātnes ar meža ceļa nozīmi, būvprojektu saskaņo ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” rajona nodaļu.

(Grozīts ar MK 25.10.2005. noteikumiem Nr. 792)

19. Būvprojektu iesniedz Lauku atbalsta dienestā ekspertīzes veikšanai šādos gadījumos:

19.1. ja būvniecība kopumā vai daļēji tiek veikta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem;

19.2. ja būvniecību vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis;

19.3. ja paredzēta hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju būvniecība un to pieprasa attiecīgā reģionālā vides pārvalde.

20. Ja hidromelioratīvā būvniecība tiek veikta par juridisko vai fizisko personu līdzekļiem, būvatļaujas izdevējs vai būvvalde var no pasūtītāja pieprasīt sertificēta eksperta, licencētas juridiskās personas vai Lauku atbalsta dienesta veiktas ekspertīzes atzinumu par būvprojektu.

21. Saskaņoto būvprojektu un ekspertīzes atzinumu (ja ir veikta būvprojekta ekspertīze) iesniedz akceptam:

21.1. Lauku atbalsta dienestā (ja būvniecība tiek veikta par valsts līdzekļiem);

21.2. attiecīgajā reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (ja būvniecība tiek veikta par pašvaldības līdzekļiem vai par juridisko vai fizisko personu līdzekļiem).

22. Lauku atbalsta dienests vai attiecīgā reģionālā lauksaimniecības pārvalde sniedz motivētu rakstisku atteikumu akceptēt būvprojektu, ja tas nav saskaņots šo noteikumu 19.punktā noteiktajā kārtībā vai ekspertīzes atzinums par būvprojektu ir negatīvs.

23. Ja beidzies akceptēta būvprojekta derīguma termiņš vai būvatļauja ir anulēta saskaņā ar Būvniecības likumu, būvprojekts no jauna saskaņojams attiecīgajā būvvaldē un reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.

24. Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes atteikumu akceptēt hidromelioratīvās būvniecības projektu pasūtītājs var apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

25. Pirms hidromelioratīvo būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvatļauju (pielikums). Būvatļauju izsniedz:

25.1. Lauku atbalsta dienests (ja būvniecība tiek veikta par valsts līdzekļiem);

25.2. attiecīgā reģionālā lauksaimniecības pārvalde (ja būvniecība tiek veikta par pašvaldības līdzekļiem vai par juridisko vai fizisko personu līdzekļiem).

26. Būvatļauja nav nepieciešama:

26.1. veicot renovāciju, kurai nav vajadzīgs būvprojekts (piemēram, ja nemainās meliorācijas sistēmas plānojums, netiek nojauktas vai mainītas būves nesošās konstrukcijas);

26.2. iepriekšējās nosusināšanas grāvjiem (pioniergrāvjiem un kartu grāvjiem).

27. Būvētājam nav nepieciešams būvprakses sertifikāts, ja viņš savām vajadzībām savā zemes īpašumā (lietojumā) būvē vienas saimniecības meliorācijas sistēmas būves un ierīces, kuru būvniecībai nav nepieciešams būvprojekts.

28. Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar tehnisko projektu un darbu veikšanas projektu (ja tā izstrādāšanu pieprasa pasūtītājs).

29. Katrā būvobjektā regulāri izdara ierakstus:

29.1. būvdarbu žurnālā;

29.2. speciālo būvdarbu žurnālā. Žurnāla veidu (ja nav atbilstoša speciālā būvnormatīva) pēc saskaņošanas ar attiecīgo darbuzņēmēju, būvprojekta autoru un pasūtītāju nosaka galvenais būvuzņēmējs;

29.3. autoruzraudzības žurnālā (ja tiek veikta autoruzraudzība).

30. Ja būvētājs būvdarbus veic atbilstoši šo noteikumu 27.punktam, būvvalde var noteikt mazāku būvdarbu veikšanas dokumentācijas apjomu.

31. Pasūtītājs saskaņā ar Būvniecības likuma 27.pantu un Latvijas būvnormatīvu LBN 303-97 būvdarbu kvalitātes kontrolei pieaicina būvuzraugu un iesniedz būvuzrauga saistību rakstu institūcijā, kura izsniegusi būvatļauju.

32. Ja hidromelioratīvā būvniecība tiek veikta par valsts līdzekļiem, būvuzraugu norīko Lauku atbalsta dienests.

33. Institūcija, kura izsniedz būvatļauju, vai būvvalde pieprasa autoruzraudzību šādos gadījumos:

33.1. ja būvniecība paredzēta kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijā, pilsētas dzīvojamo un publisko ēku apbūves teritorijā un teritorijā, kur šāda prasība ir noteikta pašvaldības teritorijas plānojumā;

33.2. hidrotehniskajām būvēm;

33.3. būvēm, kuru autoruzraudzību ierosina reģionālā vides pārvalde;

33.4. ja būvvalde to uzskata par nepieciešamu.

34. Hidromelioratīvās būvniecības būvobjekta pieņemšanu ekspluatācijā pilsētās organizē attiecīgā pašvaldība, lauku apvidos — reģionālā lauksaimniecības pārvalde, pieaicinot attiecīgo pašvaldību. Hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju pieņemšanas komisijā pieaicina reģionālās vides pārvaldes pārstāvi.

35. Būvdarbus var apturēt ar Valsts būvinspekcijas, būvvaldes, Valsts darba inspekcijas vai tās institūcijas lēmumu, kura izsniegusi būvatļauju, vai Valsts ugunsdrošības uzraudzības dienesta rīkojumu:

35.1. ja nav izpildītas būvnormatīvu sarakstā (Latvijas būvnormatīvs LBN 000) minēto tiesību aktu prasības;

35.2. ja nav ievērotas attiecīgās reģionālās vides pārvaldes vai Vides valsts inspekcijas administratīvo aktu prasības hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju būvniecībai vai vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās prasības;

35.3. saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”.

36. Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu un būves konservāciju pasūtītājs var pieņemt pēc savas iniciatīvas vai pēc Valsts būvinspekcijas, būvvaldes vai tās institūcijas pieprasījuma, kura izsniegusi būvatļauju.

37. Ja būvdarbi tiek pārtraukti un nepieciešama būves konservācija, par to rakstiski paziņo būvvaldei vai institūcijai, kura izsniegusi būvatļauju. Būves konservāciju veic šādos gadījumos:

37.1. ja būvdarbi tiek pārtraukti uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu;

37.2. ja būvdarbu pārtraukšana ir bīstama cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi;

37.3. ja būvdarbu pārtraukšana var radīt bīstamus bojājumus konstrukcijās (arī tad, ja būvdarbi tiek pārtraukti uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu).

38. Būvdarbus organizē un veic tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbus organizē un veic, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un prasības. Dabas resursu patēriņam jābūt ekonomiski un sociāli pamatotam.

39. Pirms zemes darbu uzsākšanas (izņemot grāvju rakšanu un drenāžas būvniecību) noņem derīgo augsnes kārtu un nebojātu uzglabā turpmākai izmantošanai.

40. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 9.decembra noteikumus Nr.410 “Hidromelioratīvās būvniecības speciālie būvnoteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 322./323.nr., 2002, 38.nr.).