1. Noteikumi nosaka kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku (turpmāk — dzīvnieki) aizsardzības prasības to pirmskaušanas turēšanas, apdullināšanas un nogalināšanas laikā.
1.1 Noteikumos lietotie termini:
1.1 1. apdullināšana – process, kas dzīvniekam rada tūlītēju samaņas zudumu, kurš ilgst līdz tā nāvei;
1.1 2. nogalināšana – process, kas izraisa dzīvnieka nāvi;
1.1 3. kaušana – dzīvnieka nāves izraisīšana, nolaižot tam asinis;
1.1 4. ārkārtas kaušana – ievainota vai slima dzīvnieka nogalināšana, ja tas ir pakļauts stiprām sāpēm un ciešanām, kuras praktiski nav iespējams novērst;
1.1 5. piespiedu nogalināšana – dzīvnieka nogalināšana Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības un labturības vai vides aizsardzības nolūkos;
1.1 6. savaldīšana – dzīvnieka kustību ierobežošana, lai aiztaupītu tam sāpes, bailes vai satraukumu un veicinātu apdullināšanas un nogalināšanas efektivitāti.
(MK 20.10.2009. noteikumu Nr.1219 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.07.2011. noteikumiem Nr.526)
2. Noteikumi attiecas uz dzīvnieku pirmskaušanas turēšanu, pārvietošanu, savaldīšanu, apdullināšanu, kaušanu un nogalināšanu.
(MK 05.07.2011. noteikumu Nr.526 redakcijā)
5. Pārtikas un veterinārais dienests:
5.1. uzrauga un kontrolē šo noteikumu izpildi;
5.2. uzrauga un kontrolē dzīvnieku apdullināšanai, kaušanai un nogalināšanai paredzētos instrumentus, iekārtas un aprīkojumu.
7. Kautuves telpas, instrumenti un citas iekārtas vai piederumi un dzīvnieku turēšanas vietas ir izveidotas, tiek uzturētas un izmantotas tā, lai pasargātu dzīvniekus no satraukuma, sāpēm un ciešanām.
8. Dzīvnieku pārvietošanas, pirmskaušanas turēšanas, savaldīšanas, apdullināšanas, kaušanas un nogalināšanas laikā aizliegts dzīvniekus baidīt, uztraukt un pakļaut sāpēm, ciešanām un stresam.
(Grozīts ar MK 05.07.2011. noteikumiem Nr.526)
9. Darba instrumentus, aprīkojumu un iekārtas, kuras izmanto dzīvnieku apdullināšanai, nokaušanai un nogalināšanai, izvieto, uztur un izmanto tā, lai nodrošinātu ātru un efektīvu dzīvnieku apdullināšanu, nokaušanu vai nogalināšanu.
10. Kautuvē darba kārtībā tiek turēti un pirms darba uzsākšanas pārbaudīti rezerves darbarīki un aprīkojums dzīvnieku apdullināšanai, kaušanai un nogalināšanai.
11. Kautuvē Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts:
11.1. veic dzīvnieku pirmskaušanas apskati saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (turpmāk – regula (EK) Nr. 854/2004), I pielikuma I sadaļas II nodaļas B daļu un III sadaļas II nodaļas 2.punktu;
11.2. novērtē dzīvnieku labturību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I sadaļas II nodaļas C daļu;
11.3. reģistrē šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minētās apskates rezultātus, kā arī konstatētos dzīvnieku labturības prasību pārkāpumus un nekavējoties par tiem ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai;
11.4. veic šo noteikumu V I nodaļā minētās kaušanas pastāvīgu uzraudzību.
(MK 05.07.2011. noteikumu Nr.526 redakcijā)
12. Kautuves teritorijā ir iekārtas (platformas, rampas vai tilti) dzīvnieku izkraušanai no transportlīdzekļiem.
13. Dzīvnieku izkraušanas iekārtas ir aprīkotas ar sānu malām, lai dzīvnieki neizkristu. Iekārtu grīdas ir izgatavotas no neslidena materiāla, bez spraugām un starpposmiem, kas apgrūtina dzīvnieku pārvietošanos. Dzīvnieku izkraušanas iekārtu slīpuma leņķis nav lielāks par 20 grādiem.
14. Dzīvniekus pēc to atvešanas uz kautuvi nekavējoties izkrauj. Ja dzīvniekus nav iespējams nekavējoties izkraut, nodrošina ventilāciju un aizsardzību pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Ja izkraušana ilgst vairāk nekā četras stundas, nodrošina Padomes 2004.gada 22.decembra Regulas (EK) 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 I pielikuma III nodaļas 1.punktā minēto prasību izpildi.
(MK 05.07.2011. noteikumu Nr.526 redakcijā)
15. Dzīvniekus tur šķirti pēc vecuma, sugas, dzimuma un izcelsmes, kā arī nošķir agresīvos dzīvniekus.
16. Kautuves īpašnieks vai turētājs nodrošina dzīvnieku veselības stāvokļa un to turēšanas apstākļu pārbaudi no rīta un vakarā.
(MK 05.07.2011. noteikumu Nr.526 redakcijā)
17. Ārkārtas kaušanai paredzētus dzīvniekus un dzīvniekus, kas ir cietuši sāpes pārvadāšanas vai izkraušanas laikā, kā arī zīdāmus dzīvnieku mazuļus nokauj nekavējoties. Ja šo dzīvnieku tūlītēja nokaušana nav iespējama, tos nošķir no pārējiem dzīvniekiem un nokauj divu stundu laikā pēc atvešanas uz kautuvi. Dzīvniekus, kas nespēj pārvietoties patstāvīgi, nokauj vietā, kur tie atrodas, vai uz kaušanas vietu nogādā, izmantojot pārvietojamu platformu.
(MK 05.07.2011. noteikumu Nr.526 redakcijā)
17.1 Slimus dzīvniekus kauj saskaņā ar regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma II sadaļas III nodaļas 4. un 5.punktā minētajām prasībām.
(MK 05.07.2011. noteikumu Nr.526 redakcijā)
18. Izkraujot dzīvniekus no transportlīdzekļa vai konteinera, kā arī to pārvietošanas laikā aizliegts pret dzīvniekiem izturēties cietsirdīgi — celt tos, turot aiz galvas, ragiem, ausīm, kājām, astes, vilnas vai nogāžot tos no kājām. Ja nepieciešams, dzīvniekus izkrauj individuāli.
19. Dzīvniekus pārvieto ar pienācīgu rūpību. Kautuves gaiteņos ir līdz minimumam samazināts dzīvnieku savainošanās risks, un dzīvniekiem tiek radīta iespēja izpaust bara instinktus.
21. Dzīvnieku dzīšanas rīkus, kas izraisa elektriskās strāvas triecienu, izmanto:
21.1. tikai pieaugušiem liellopiem un cūkām, iedarbojoties uz gurnu daļas muskuļiem, ja dzīvnieki atsakās pārvietoties;
21.2. ne ilgāk par vienu sekundi;
21.3. ja dzīvnieku priekšā ir brīva telpa, kur tiem pārvietoties, un dzīvnieki nav izvietoti cieši viens pie otra.
(Grozīts ar MK 05.07.2011. noteikumiem Nr.526)
22. Aizliegts sist, grūst un spert dzīvniekus, kā arī spiest uz dzīvnieka ķermeņa jutīgajām vietām (acīm, ausīm). Dzīvnieka asti nelauž, nespiež un nesavij.
23. Ja dzīvniekus tūlīt pēc izkraušanas nenokauj, tos izvieto aplokos, aizgaldos vai nojumēs, kur tiem ir pieejams svaigs dzeramais ūdens. Liellopus, cūkas, aitas un kazas nokauj 72 stundu laikā pēc to izkraušanas.
(MK 05.07.2011. noteikumu Nr.526 redakcijā)
24. Dzīvniekus, kurus nenokauj 12 stundu laikā pēc to atvešanas uz kautuvi:
24.1. nodrošina ar barību;
24.2. ja nepieciešams, piesien tā, lai tie varētu bez grūtībām apgulties un piecelties. Ja dzīvnieki netiek piesieti, barību dod tā, lai tie netraucēti varētu paēst.
25. Dzīvniekus izvieto tā, lai tos pasargātu no sāpēm, ciešanām, satraukuma, savainojumiem vai kontūzijas.
26. Kautuves aploki vai aizgaldi dzīvnieku izmitināšanai ir tādā daudzumā, lai tajos varētu brīvi izmitināt visus dzīvniekus un lai dzīvnieki būtu pasargāti no nelabvēlīgiem laikapstākļiem.
27. Aplokos vai aizgaldos ir:
27.1. piederumi dzīvnieku piesiešanai;
27.2. pakaiši vai alternatīvs materiāls, kas nodrošina urīna un izkārnījumu drenāžu un absorbēšanu un atbilstošu dzīvnieka komforta līmeni, ja dzīvnieki aplokos vai aizgaldos paliek pa nakti;
27.3. ventilācija. Ja ventilāciju nodrošina automātiska iekārta, izveido arī rezerves ventilācijas sistēmu, kas darbojas pamatsistēmas bojājuma laikā;
27.4. neslidenas grīdas;
27.5. pietiekams dabīgais vai mākslīgais apgaismojums, lai veiktu dzīvnieku pārbaudi.
(Grozīts ar MK 05.07.2011. noteikumiem Nr.526)
28. Ārpus telpām izvietotos aplokos un aizgaldos ir nodrošināta dzīvnieku aizsardzība pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem, kā arī pret fizisku, ķīmisku vai citu iedarbību, kas var radīt kaitējumu dzīvnieku veselībai.
29. Konteinerus, kuros ir dzīvnieki:
29.1. mehāniski izkrauj horizontālā stāvoklī;
29.2. aizliegts mest un mehāniski bojāt.
30. Dzīvniekus, kurus piegādā konteineros ar caurumotām vai kustīgām grīdām, rūpīgi izkrauj, lai dzīvniekus neievainotu. Ja iespējams, dzīvniekus no konteineriem izkrauj individuāli.
31. Ja dzīvniekus piegādā konteineros, bet tūlīt nekauj, dzīvniekus pārvieto uz aizgaldiem vai aplokiem atbilstoši šo noteikumu 23. un 24.punktā noteiktajām prasībām.
32. Pirms apdullināšanas vai kaušanas dzīvnieku kājas nesasien un tos nepakar vertikālā stāvoklī. Mājputnus un trušus var pakārt vertikālā stāvoklī tā, lai bez vilcināšanās varētu tos apdullināt.
33. Dzīvnieku apdullina:
33.1. izmantojot triecienpistoli;
33.2. kontuzējot galvas smadzenes;
33.3. ar elektrisko strāvu;
33.4. ar oglekļa dioksīdu.
34. Ja dzīvniekus apdullina, uz galvas apvidu iedarbojoties ar mehāniskām vai elektriskām ierīcēm:
34.1. nodrošina precīzu, drošu un ātru apdullināšanu;
34.2. lieto aprīkojumu galvas kustību ierobežošanai (ja nepieciešams).
35. Elektriskās apdullināšanas iekārtas neizmanto, lai dzīvniekus savaldītu, padarītu nekustīgus vai lai liktu tiem kustēties.
36. Apdullinot dzīvniekus ar triecienpistoli, ievēro šādas prasības:
36.1. nodrošina, lai lādiņš nokļūtu galvas smadzeņu garozā;
36.2. uz liellopiem šauj, tiem esot stāvus stāvoklī;
36.3. uz aitām un kazām šauj, tām atrodoties stāvus vai guļus stāvoklī, ja ragu stāvoklis traucē izmantot stāvus pozīciju. Šādos gadījumos šāvienu izdara tieši aiz ragu pamatnes, tēmējot mutes virzienā, lai asiņošana sākas 15 sekunžu laikā pēc šāviena izdarīšanas;
36.4. pēc katra šāviena triecienpistoles lietotājs pārliecinās, ka elements, kas rada triecienu, pilnībā ievelkas un ieņem agrāko stāvokli. Bojātu triecienpistoli izmantot aizliegts;
36.5. dzīvniekus apdullina pēc to ievietošanas apdullināšanas aizgaldā. Tieši pirms apdullināšanas dzīvniekiem drīkst ierobežot galvas kustības;
36.6. dzīvniekus (izņemot aitas un kazas) atasiņo 60 sekunžu laikā pēc triecienpistoles lietošanas.
37. Ja dzīvniekus apdullina, izraisot galvas smadzeņu kontūziju, ievēro šādas prasības:
37.1. saskaņā ar ražotāja instrukciju instrumentu lieto pareizā virzienā un ar piemērotu spēku, lai, mehāniski iedarbojoties, apdullinātu dzīvnieku, neielaužot tā galvaskausu;
37.2. ja nelielu skaitu trušu apdullina, izmantojot neautomatizētu galvaskausa kontuzēšanu, panāk dzīvnieka tūlītēju samaņas zudumu, kas saglabājas līdz tā nāvei.
38. Apdullinot dzīvnieku ar elektrisko strāvu, elektrodus novieto tā, lai tie aptver galvu un lai strāva iziet cauri smadzenēm. Lai paaugstinātu elektrovadītspēju, elektrodu novietošanas vietā dzīvniekam noskuj apmatojumu vai samitrina ādu.
39. Dzīvnieku apdullināšanai izmanto šādu minimālo strāvas stiprumu:
39.1. teļiem – 1,25 ampēri;
39.2. liellopiem – 1,28 ampēri;
39.3. aitām, kazām – 1 ampērs;
39.4. cūkām – 1,30 ampēri;
39.5. vistām – 0,24 ampēri.
(MK 05.07.2011. noteikumu Nr.526 redakcijā)
39.1 Apdullinot dzīvnieku atbilstoši šo noteikumu 39.punktam, nodrošina, ka strāvas spriegums, strāvas iedarbības laiks un pārējie kritēriji atbilst apdullināšanas iekārtas ražotāja instrukcijā norādītajiem kritērijiem.
(MK 05.07.2011. noteikumu Nr.526 redakcijā)
40. Ja, izmantojot elektrisko strāvu, dzīvniekus apdullina individuāli, dzīvnieku apdullināšanas iekārtā ir:
40.1. elektriskās strāvas sprieguma un stipruma mērīšanas skala, kas ir skaidri salasāma;
40.2. ierīce apdullināšanas iekārtas izslēgšanai, ja netiek nodrošināta apdullināšanai nepieciešamā minimālā elektriskās strāvas plūsma;
40.3. skaņas vai vizuālais signāls elektriskās strāvas iedarbības ilguma noteikšanai.
41. Izmantojot mājputnu apdullināšanai ūdens peldi, ievēro šādas prasības:
41.1. ūdens līmeni noregulē tā, lai putna galva būtu saskarē ar ūdeni;
41.2. strāvas spriegums ir pietiekami liels, lai apdullinātu visus putnus (ja apdullina vairākus putnus reizē);
41.3. pārliecinās, ka strāva plūst pareizi, ir labs elektriskais kontakts un āķis, uz kura tiek uzkarināti mājputni, ir mitrs;
41.4. ūdens vannas lielums un dziļums atbilst putnu lielumam, un tā nepārplūst, kad putni tiek tajā ievietoti. Ūdenī iegremdētais elektrods ir garāks par ūdens vannu;
41.5. nodrošina vismaz četras sekundes ilgu apdullināšanu, ja frekvence ir:
41.5.1. līdz 200 herciem, – vistām 100 miliampēru, tītariem 250 miliampēru, pīlēm un zosīm 130 miliampēru, paipalām 45 miliampēri;
41.5.2. no 200 līdz 400 herciem, – vistām 150 miliampēru, tītariem 400 miliampēru;
41.5.3. no 400 līdz 1500 herciem, – vistām 200 miliampēru, tītariem 400 miliampēru.
(Grozīts ar MK 05.07.2011. noteikumiem Nr.526)
42. Izmantojot cūku apdullināšanai oglekļa dioksīdu, ievēro šādas prasības:
42.1. tā koncentrācija kamerā nav mazāka par 70 % no kopējā gaisa tilpuma;
42.2. kamera ir izveidota tā, lai cūkas nesavainotos vai nesaspiestu krūšu kurvi. Kamera ir apgaismota, lai cūkas varētu redzēt viena otru vai apkārtni;
42.3. kamera ir aprīkota ar iekārtu, kas mēra oglekļa dioksīda koncentrāciju un dod vizuālu vai skaņas brīdinājuma signālu, ja gāzes koncentrācija ir zemāka par 70 % no kopējā gaisa tilpuma kamerā;
42.4. cūkas no aizgalda vai konteinera, kurā tās var viena otru redzēt, 30 sekunžu laikā nogādā gāzes kamerā. Cūkas pēc iespējas ātrāk nogādā no ieejas līdz vietai, kur gāzes koncentrācija ir vislielākā, un pakļauj gāzes iedarbībai, panākot dzīvnieka samaņas zudumu, kas saglabājas līdz tā nāvei.
43. Ja dzīvnieku apdullināšanai izmanto elektrisko strāvu, triecienpistoli vai izraisa galvas smadzeņu kontūziju, apdullināšanas un kaušanas vietu norobežo no pārējo dzīvnieku redzesloka. Dzīvnieka (izņemot aitas un kazas) apdullināšana atļauta tikai apdullināšanas aizgaldā, ievedot tajā dzīvniekus pa vienam un tikai tūlītējai nokaušanai.
(MK 05.07.2011. noteikumu Nr.526 redakcijā)
44. Dzīvnieku nogalināšanai izmanto:
44.1. pistoli vai šauteni;
44.2. elektrisko strāvu;
44.3. oglekļa dioksīdu.
45. Ja dzīvniekus nogalina atbilstoši kvalificēti darbinieki, ievērojot šo noteikumu 8.punktā minētās prasības, Pārtikas un veterinārais dienests var atļaut nogalināt:
45.1. ierobežotās platībās turētus savvaļas sugas dzīvniekus (izņemot putnus un zaķus) un brīvās turēšanas sistēmā turētus gaļas šķirnes liellopus, izmantojot šauteni vai bisi;
45.2. mājputnus, nocērtot galvu;
45.3. dzīvniekus, izmantojot elektrisko strāvu vai oglekļa dioksīdu saskaņā ar šo noteikumu 38., 39., 41. un 42.punktu.
(Grozīts ar MK 05.07.2011. noteikumiem Nr.526)
47. Kautuvē, ņemot vērā dzīvnieku apdullināšanai, kaušanai un nogalināšanai izmantojamo metodi, ir izstrādāta darbības instrukcija dzīvnieku apdullināšanai, kaušanai un nogalināšanai.
48. Lai īstenotu dzīvnieku piespiedu nogalināšanu, dzīvniekus nogalina, izmantojot šo noteikumu 44.punktā minētos dzīvnieku nogalināšanas paņēmienus un ievērojot šo noteikumu 8.punktā minētās prasības. Ja dzīvnieku nogalināšanai nav iespējams izmantot šo noteikumu 44.punktā minētos dzīvnieku nogalināšanas paņēmienus, dzīvnieku nogalināšanai (nodrošinot, ka dzīvnieks tiek nekavējoties nogalināts, pirms tas nāk pie samaņas, un pirms dzīvnieka nāves ar to netiek veiktas nekādas darbības) drīkst izmantot:
48.1. starptautiski atzīta un Latvijas veterināro zāļu reģistrā reģistrēta dzīvnieku eitanāzijas līdzekļa injekciju;
48.2. gāzes vai to maisījumus — oglekļa monoksīdu, oglekļa dioksīdu un argonu vai nitrogēnu, nitrogēnu un argonu, cianīda hidrogēnu.
(Grozīts ar MK 05.07.2011. noteikumiem Nr.526)
49. Slimus vai ievainotus dzīvniekus, kuriem pārvietošanās sagādā ciešanas, nogalina vietā, kur tie atrodas. Praktizējošs veterinārārsts var atļaut aizvest slimu vai ievainotu dzīvnieku uz kautuvi, ja pārvietošana dzīvniekam neizraisa papildu ciešanas.
51. Lai nodrošinātu ātru un pilnīgu atasiņošanu, pārgriež vienu no miega artērijām vai asinsvadiem, no kuriem tās sākas. Pēc asinsvadu pārgriešanas līdz dzīvnieka atasiņošanas pabeigšanai aizliegts dzīvniekam novilkt ādu (putnus – atspalvot), atdalīt jebkuras ķermeņa daļas vai iekšējos orgānus no liemeņa vai veikt stimulāciju ar elektrību.
(MK 05.07.2011. noteikumu Nr.526 redakcijā)
52. Ja dzīvnieku apdullina, iekar ķēdēs, paceļ un atasiņo viens darbinieks, viņš visas minētās darbības veic vispirms ar vienu dzīvnieku un pēc tam ar nākamo dzīvnieku.
53. Ja putnu atasiņošanai lietotā automātiskā iekārta sabojājas, nekavējoties nodrošina alternatīvu kaušanas iespēju.
54. Kažokzvēru nogalināšanai izmanto:
54.1. galvas smadzeņu mehāniskās traumēšanas iekārtas, ja kažokzvēru gaļu paredzēts izmantot pārtikā (piemēram, nutrijām un trušiem);
54.2. starptautiski atzīta un Latvijas veterināro zāļu reģistrā reģistrēta dzīvnieku eitanāzijas līdzekļa injekciju;
54.3. elektrisko strāvu, izraisot tūlītēju un neatgriezenisku samaņas zudumu un sirdsdarbības apstāšanos. Elektrisko strāvu nogalināšanai neizmanto nutrijām un citu sugu dzīvniekiem, kas ir izturīgi pret elektrisko strāvu;
54.4. argonu;
54.5. hloroformu;
54.6. oglekļa dioksīdu.
55. Piemērotāko paņēmienu dažādu sugu kažokzvēru nogalināšanai, ievērojot šo noteikumu 8.punktu, nosaka Pārtikas un veterinārais dienests.
56. Izmantojot iekārtas galvas smadzeņu mehāniskai traumēšanai:
56.1. iekārtas novieto tā, lai lādiņš nokļūtu smadzeņu garozā;
56.2. izraisa tūlītēju pilnīgu asiņošanu.
57. Ja kažokzvērus nogalina, izmantojot eitanāzijas līdzekļa injekciju, izvēlas tādu anestezējošo vielu, devu un ievadīšanas vietu, lai nodrošinātu tūlītēju samaņas zudumu un pēc tā sekojošu nāvi.
58. Ja kažokzvērus nogalina, izmantojot elektrisko strāvu, elektrodus novieto katrā galvas pusē un sirds apvidū un izvēlas strāvas stiprumu, kas izraisa tūlītēju kažokzvēra samaņas zudumu un sirdsdarbības apstāšanos. Lapsām elektrodus novieto pie mutes un anālās atveres, nodrošinot vismaz trīs sekundes ilgu 0,3 ampērus stipru strāvu un 110 voltu spriegumu. Šinšillu nogalināšanai nodrošina vismaz 60 sekunžu ilgu 0,57 ampērus stipru strāvu.
(MK 05.07.2011. noteikumu Nr.526 redakcijā)
59. Šinšillu nogalināšanai izmanto hloroformu, ievērojot šādas prasības:
59.1. dzīvniekus ievieto kamerā, kas piesātināta ar hloroforma un gaisa maisījumu;
59.2. kamera ir izveidota tā, lai dzīvnieki nesavainotos un tos varētu uzraudzīt;
59.3. gāze rada vispārēju anestēziju, kas izraisa nāvi;
59.4. dzīvniekus tur kamerā tik ilgi, kamēr iestājas nāve.
60. Caunu, sermuļu un šinšillu nogalināšanai izmanto oglekļa dioksīdu, ievērojot šādas prasības:
60.1. dzīvniekus ievieto kamerā pēc tam, kad oglekļa dioksīda koncentrācija ir sasniegusi vismaz 80 %, un to izdala 100 % oglekļa dioksīda avots;
60.2. kamera ir izveidota tā, lai dzīvnieki nesavainotos un tos varētu uzraudzīt;
60.3. gāze rada vispārēju anestēziju, kas izraisa nāvi;
60.4. dzīvniekus tur kamerā tik ilgi, kamēr iestājas nāve.
(Grozīts ar MK 05.07.2011. noteikumiem Nr.526)
61. Cāļus nogalina, izmantojot:
61.1. iekārtu ar automātiski darbināmiem rotējošiem asmeņiem vai lāpstiņām, izraisot momentānu nāvi;
61.2. oglekļa dioksīdu.
62. Ja cāļu nogalināšanai izmanto oglekļa dioksīdu, ievēro šādas prasības:
62.1. oglekļa dioksīda koncentrācija ir sasniegusi augstāko iespējamo pakāpi, un to izdala 100 % oglekļa dioksīda avots;
62.2. pirms cāļu izņemšanas no kameras pārliecinās par to nāvi.
63. Ja cāļu nogalināšanai izmanto iekārtu ar automātiski darbināmiem rotējošiem asmeņiem vai lāpstiņām, nodrošina tādu iekārtas jaudu, lai visus cāļus nogalinātu uzreiz, pat ja vienlaikus tiek nogalināts liels skaits cāļu.
64. Inkubējamās olas (cāļu embrijus) iznīcina, izmantojot iekārtu ar automātiski darbināmiem rotējošiem asmeņiem vai lāpstiņām, izraisot tūlītēju nāvi.
(Nodaļa MK 20.10.2009. noteikumu Nr.1219 redakcijā)
64.1 Liellopu un aitu kaušana saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm atļauta šim nolūkam atzītā kautuvē, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas Nr. 852/2004/EK par pārtikas produktu higiēnu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas Nr. 853/2004/EK, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, prasībām.
(Grozīts ar MK 05.07.2011. noteikumiem Nr.526)
64.3 Katru dzīvnieku atsevišķi ievieto attiecīgā mehāniski ierobežojošā un dzīvnieka galvu fiksējošā iekārtā.
64.4 Kaušanu izdara ar īpašu šim nolūkam piemērotu nazi, pārgriežot jugulārās vēnas (v.jugularis externa) un kopējās miega artērijas (a.carotis communis dextra et sinistra).
64.5 Pēc grieziena izdarīšanas nekavējoties veic pēckaušanas apdullināšanu saskaņā ar šo noteikumu 33.1., 36.1., 36.2., 36.3. un 36.4.apakšpunkta prasībām.
64.6 Pirms sāk ādas novilkšanu, ķermeņa daļu vai iekšējo orgānu atdalīšanu, Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarotais veterinārārsts pārliecinās par to, vai ir iestājusies dzīvnieka nāve.
(MK 05.07.2011. noteikumu Nr.526 redakcijā)
64.7 Atbilstoši šīs nodaļas prasībām kauto dzīvnieku gaļu marķē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par gaļas, maltas gaļas, mehāniski atdalītas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanu.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1993.gada 22.decembra Direktīvas 93/119/EEK par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā.