Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) kultūrvēsturiska vērtība — cilvēka radošā gara meistardarbs, kas demonstrē nozīmīgu cilvēces vērtību mijiedarbību noteiktā laika posmā vai vietā saistībā ar arhitektūras vai tehnoloģijas attīstību, monumentālo mākslu, pilsētas plānošanu, ainavu dizainu, kas tieši vai materiāli ir saistīts ar notikumiem, dzīvām tradīcijām, mākslas vai literāriem darbiem, kam piemīt īpaša universāla vērtība un kas nav jaunāks par 25 gadiem;
2) kultūrvēsturiskā vide — cilvēces attīstības gaitā apzinātas darbības rezultātā radīta vieta, ja tai vai atsevišķiem tās elementiem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska, ainaviska vai citāda saglabājama kultūras vērtība;
3) kultūrvēsturiskās vides pārveidošana — jebkura tehniska, būvnieciska, saimnieciska darbība, kuras rezultātā tiek fiziski mainīta kultūrvēsturiskā vide (tās funkcija, forma, krāsa, atsevišķas detaļas, materiāls), kā arī cita kultūras vērtība;
4) publiskā ārtelpa — ielas, bulvāri, laukumi, parki, skvēri, krastmalas, kvartālu telpa, pagalmi, kas bez ierobežojumiem pieejami sabiedrībai neatkarīgi no tā, kā īpašumā tie atrodas;
5) Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums — teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas izstrādāts šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un nosaka prasības Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanai un apbūvei.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2023.)
2.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un kvalitatīvu attīstību.
3.pants. Šā likuma uzdevums ir noteikt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas statusu, teritoriju, saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un prasības Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādei.
4.pants. (1) Rīgas vēsturiskā centra teritorija 438,3 hektāru platībā un Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorija 1574,2 hektāru platībā ir Rīgas pilsētas teritorijas daļa. Abu minēto teritoriju robežas tiek noteiktas saskaņā ar šā likuma 1.pielikumā doto robežu plānu un 2.pielikumā doto robežu aprakstu.
(2) Rīgas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes kultūras pieminekļa daļa. Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules mantojuma sarakstā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu un aizsardzību reglamentē šis likums, likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", 1972.gada Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un citi normatīvie akti.
5.pants. (1) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu.
(2) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā saglabājamas un aizsargājamas šādas tajā esošās autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības:
1) vēsturiskā plānojuma struktūra (ar vēlākos laikos veiktiem kvalitatīviem pārveidojumiem);
2) panorāma un siluets, skatu perspektīvas;
3) vēsturiskā apbūve (īpaši — viduslaiku, jūgendstila un koka apbūve), tās mērogs un raksturs;
4) arheoloģiskais kultūrslānis;
5) publiskā ārtelpa;
6) zaļumu un zaļo zonu sistēma;
7) vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpes;
8) vēsturiskais zemes virsmas iesegums (bruģa segumi, grants celiņi u.c.);
9) vēsturiskie labiekārtojuma elementi.
(3) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā saglabājamo kultūrvēsturisko vērtību pārveidošana pieļaujama, ja nepieciešamā pārveidojuma veikšana ir vienīgais veids, kā nodrošināt pilsētas attīstību, un ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas kultūrvēsturiskā vērtība.
(4) Rīgas vēsturiskajā centrā nav pieļaujama tāda vēsturisko dzīvojamo ēku pārbūve vai šo ēku stāvu pārplānošana, kuras rezultātā tiek neatgriezeniski zaudēta iespēja izmantot attiecīgo ēku dzīvošanai. Šis noteikums neattiecas uz vēsturisko dzīvojamo ēku pirmajiem stāviem, pagrabstāviem vai puspagraba stāviem, kā arī uz pagalmos esošām dzīvojamām ēkām, ja tās to izveidojuma vai izvietojuma dēļ nav piemērotas dzīvošanai.
(5) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā kvalitatīvus mūsdienu arhitektūras un vides dizaina objektus drīkst radīt, kā arī pieminekļus uzstādīt, ievērojot šādus noteikumus: objektam izraudzītā vieta nav pretrunā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas pilsētas plānojuma struktūru; tiek respektēts vēsturiskās apbūves raksturs, mērogs, ritms, tradicionālā materiālu izvēle un arhitektūras radītā noskaņa; objekts iekļaujas vēsturiskajā vidē.
(6) Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiek neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta šo teritoriju platība, kā arī tiek mainīta šo teritoriju vai to daļu izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim. Vēsturisko dārzu, parku un kapsētu robežas nosaka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
(7) Ja Rīgas vēsturiskā centra vai tā aizsardzības zonā iet bojā vai tiek patvaļīgi nocirsts koks, kas veido zaļumu un zaļo zonu sistēmu, zemes īpašniekam gada laikā ir pienākums tā vietā iestādīt jaunu līdzvērtīgu vai vērtīgāku koku. Iestādāmā koka precīzu novietojumu, sugu, izmērus un kopšanas nosacījumus nosaka Rīgas domes par apstādījumiem atbildīgā institūcija, kura tos saskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Kokus un citus stādījumus, kuri attiecināmi uz Rīgas vēsturiskā centra zaļumu un zaļo zonu sistēmu, pēc saskaņošanas ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā (turpmāk — Rīgas vēsturiskā centra plānojums).
(8) Ja kultūrvēsturiski unikāla, ļoti vērtīga vai vērtīga ēka ir bojāta tā, ka tās kultūrvēsturiskā vērtība zudusi un nav iespējama tās renovācija un restaurācija, tās vietā pieļaujama tikai tāda paša apjoma un tādu pašu būvmateriālu ēkas būvniecība, saglabājot esošos autentiskos ēkas elementus ar kultūrvēsturisku vērtību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.2017., 20.09.2018. un 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2023.)
6.pants. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija, kas saskaņā ar Rīgas brīvostas likumu vienlaikus ir arī Rīgas brīvostas teritorija, tiek apbūvēta vai citādi pārveidota, ievērojot šā likuma noteikumus.
7.pants. Ministru kabinets izdod noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanu, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību, nosakot attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības (turpmāk — Ministru kabineta noteikumi par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību).
8.pants. (1) Rakstveidā un grafiski parādītu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas pašreizējo un plānoto (atļauto) izmantošanu, izmantošanas aprobežojumus, prasības kultūrvēsturiskās vides un vēsturisko vērtību saglabāšanai nosaka Rīgas vēsturiskā centra plānojums.
(2) Rīgas vēsturiskā centra plānojumā noteiktās prasības var detalizēt vai grozīt lokālplānojumā vai precizēt detālplānojumā. Ja Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā izstrādā lokālplānojumu teritorijai, kas ir mazāka par kvartālu, un tas groza Rīgas vēsturiskā centra plānojumu, lokālplānojuma izstrādes ietvaros veic šo grozījumu iespējamās ietekmes izvērtējumu attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā saglabājamām kultūrvēsturiskajām vērtībām vismaz kvartāla robežās.
(3) (Izslēgta ar 27.04.2017. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.2017. un 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2023.)
9. pants. (1) Rīgas valstspilsētas daļai — Rīgas vēsturiskajam centram un tā aizsardzības zonai — Rīgas vēsturiskā centra plānojumu izstrādā un apstiprina Rīgas dome saistošo noteikumu veidā, ievērojot šo likumu, kā arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes prasības un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas (turpmāk — Latvijas Nacionālā komisija) rekomendācijas. To izstrādā, pamatojoties arī uz pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un izvērtējot Rīgas teritorijas plānojumā ietvertos saistītos risinājumus, kā arī ņemot vērā Teritorijas attīstības plānošanas likumu un citus normatīvos aktus, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(2) Rīgas vēsturiskā centra plānojuma, tā grozījumu vai lokālplānojuma, ar kuru groza Rīgas vēsturiskā centra plānojumu, projekts pirms tā apstiprināšanas Rīgas domē saskaņojams ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi un, ja tai nav iebildumu, virzāms apstiprināšanai Rīgas domē. Rīgas vēsturiskā centra plānojuma projekts vienlaikus nosūtāms izskatīšanai Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomei.
(3) Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde vai jebkura cita ieinteresētā persona ierosina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram apturēt Rīgas domes saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts Rīgas vēsturiskā centra plānojums vai lokālplānojums, ja:
1) nav ievērotas likumā noteiktās prasības attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra plānojuma vai lokālplānojuma izstrādāšanas un saskaņošanas kārtību;
2) Rīgas vēsturiskā centra plānojums vai lokālplānojums ir pretrunā ar šā likuma, likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", Aizsargjoslu likuma vai citu normatīvo aktu noteikumiem.
(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.02.2023.)
10.pants. (1) Lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, tiek izveidota Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome (turpmāk — Padome), kuras sastāvu (pēc kultūras ministra ierosinājuma) un nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
(2) Padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras sastāvā ir desmit locekļi:
1) Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs;
2) Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes amatpersona, kas atbild par kultūras pieminekļu uzskaiti un izpēti;
3) Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes arheologs vai arhitekts;
4) par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās Rīgas domes institūcijas vadītājs;
5) Rīgas domes atbildīgās institūcijas amatpersona, kas atbild par Rīgas vēsturiskā centra attīstību;
6) Rīgas domes atbildīgās institūcijas amatpersona, kas atbild par Rīgas pilsētas plānošanu;
7) kultūras ministra uzaicināts speciālists;
8) Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis;
9) Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis;
10) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis.
(3) Padomes sastāvu apstiprina uz trim gadiem. Padomes priekšsēdētāju no sava vidus uz trim gadiem ievēlē Padomes locekļi.
(4) Padomes tehnisko un organizatorisko darbību nodrošina Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. un 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)
11.pants. Padomes kompetencē ir:
1) veicināt Rīgas vēsturiskā centra plānojuma izstrādes un īstenošanas gaitu;
2) sniegt atzinumu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei un Rīgas domes atbildīgajai institūcijai par izstrādāto Rīgas vēsturiskā centra plānojuma, tā grozījumu vai lokālplānojuma, ar kuru groza Rīgas vēsturiskā centra plānojumu, projektu pirms tā apstiprināšanas Rīgas domē;
3) izvērtēt ieceres par jaunu objektu būvniecību, ēku un būvju rekonstrukciju vai nojaukšanu, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā un sniegt atzinumus Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei un par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgajai Rīgas domes institūcijai par attiecīgās ieceres ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi, ja kāda no minētajām institūcijām to lūgusi. Pieņemot lēmumu attiecīgajā jautājumā, jāņem vērā Padomes sniegtais atzinums;
31) sniegt atzinumu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošo vēsturisko dārzu, parku un kapsētu robežu, teritorijas un tās izmantošanas jautājumos;
4) sniegt atzinumu, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei un par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgajai Rīgas domes institūcijai, izskatot jautājumu par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību vai attīstību, ir atšķirīgi viedokļi un ja kāda no minētajām institūcijām to lūgusi. Pieņemot lēmumu attiecīgajā jautājumā, jāņem vērā Padomes sniegtais atzinums;
5) ierosināt attiecīgajām institūcijām veikt kontroli pār to, vai naudas līdzekļi, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas iegūst, izīrējot (iznomājot) Rīgas vēsturiskā centra teritorijā esošos valstij vai pašvaldībai piederošos kultūras pieminekļus, kā arī citi ieņēmumi tiek izlietoti atbilstoši šā likuma prasībām;
6) sniegt atzinumu par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību reglamentējošo normatīvo aktu projektiem;
7) ieteikt tos Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā esošos kvartālus un kvartālu grupas, kuriem izstrādājams lokālplānojums;
8) ierosināt citu ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību saistīto jautājumu izskatīšanu attiecīgajās institūcijās, kā arī piedalīties šādu jautājumu izskatīšanā un sniegt atzinumus par tiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.2017., 20.09.2018. un 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2023.)
12.pants. Padome ir tiesīga bez maksas saņemt tās kompetencē esošo jautājumu izlemšanai nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām un būvniecības ieceres autora vai iesniedzēja.
13.pants. Padome ir tiesīga bez maksas saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām par to naudas līdzekļu izlietošanu, kurus tās iegūst, izīrējot (iznomājot) Rīgas vēsturiskajā centrā esošos valstij vai pašvaldībai piederošos kultūras pieminekļus, kā arī par citu šajā likumā paredzēto ieņēmumu izlietošanu.
14. pants. Jaunu ēku būvniecība Rīgas vēsturiskā centra publiskajā ārtelpā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem, to publiskas izvērtēšanas, Padomes pozitīva atzinuma saņemšanas un saskaņošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. Atklātu arhitektūras ideju konkursu rīkošanas prasība neattiecas uz īslaicīgas lietošanas un pagaidu ēkām, kā arī uz tādu jaunu ēku izcilas arhitektūras iecerēm, par kurām saņemts Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas pilsētas būvvaldes un Padomes vienbalsīgs atzinums.
(27.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)
15.pants. Pirms būvniecības ieceres saskaņošanas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sadarbībā ar Latvijas Nacionālo komisiju informē Pasaules mantojuma komiteju par paredzētajiem būtiskiem kultūrvēsturiskās vides pārveidojumiem Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kuri var ietekmēt tā kultūrvēsturisko vērtību. Informācija Pasaules mantojuma komitejai jāsniedz iespējami drīz, lai nodrošinātu Rīgas vēsturiskā centra kā pasaules kultūras mantojuma saglabāšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.2017. un 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)
16.pants. Naudas līdzekļus, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas iegūst, izīrējot (iznomājot) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā esošos valstij vai pašvaldībai piederošos kultūras pieminekļus, naudas sodus par šo kultūras pieminekļu bojāšanu un iznīcināšanu, kā arī ar šiem kultūras pieminekļiem saistīto zaudējumu atlīdzību ieskaita valsts vai pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumos.
(19.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.06.2005.)
2. Rīgas dome veic nepieciešamos pasākumus, lai Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums tiktu izstrādāts, pieņemts un stātos spēkā ne vēlāk kā 2004.gada 1.jūlijā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)
3. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā Ministru kabinets apstiprina Padomes sastāvu un tās nolikumu.
5. Līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegts veikt jaunu ēku būvniecību publiskajā ārtelpā (izņemot šo pārejas noteikumu 8.punktā minētos gadījumus), vēsturisko ēku nojaukšanu (izņemot avārijas stāvoklī esošās ēkas, ja tās publiskajā ārtelpā apdraud cilvēku veselību vai dzīvību), ēku un būvju rekonstrukciju, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu, ja tas būtiski pārveido kultūrvēsturisko vidi.
6. Ieceres par jaunu objektu būvniecību, vēsturisko ēku nojaukšanu, ēku un būvju rekonstrukciju, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu (turpmāk šajā un pārejas noteikumu 7.punktā — būvniecības iecere) Rīgas vēsturiskajā centrā, uz kurām neattiecas pārejas noteikumu 5.punktā minētie aizliegumi, līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim tiek izskatītas Padomē. Padome ir tiesīga akceptēt būvniecības ieceri vai pieprasīt, lai tiek veiktas nepieciešamās korekcijas un iesniegti būvniecības ieceres dokumenti atkārtotai izskatīšanai Padomē, vai arī noraidīt būvniecības ieceri. Padome iesniegtos priekšlikumus izskata ne retāk kā reizi mēnesī. Padome lēmumu pieņem ar balsu vairākumu ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc būvniecības ieceres dokumentu iesniegšanas. Padomes pieņemtie lēmumi ir publiski pieejami. Ja Padome noraida iesniegto būvniecības ieceri, projekta īstenošana tiek apturēta līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma vai konkrētās teritorijas kvartāla vai kvartālu grupas detālā plānojuma spēkā stāšanās brīdim.
7. Šo pārejas noteikumu 6.punktā noteiktajā kārtībā pieņemtos Padomes lēmumus nosūta Rīgas domei, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei un būvniecības ieceres autoram. Lēmumus var apstrīdēt Kultūras ministrijā vai pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)
8. Līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim, bet gadījumos, kad saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu izstrādājams kvartāla vai kvartālu grupas detālais plānojums, — līdz attiecīgā detālā plānojuma spēkā stāšanās brīdim Padome apstiprina to pilsētbūvnieciski nozīmīgo potenciāli apbūvējamo vietu sarakstu, kur jaunu objektu būvniecība publiskajā ārtelpā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem, to publiskas izvērtēšanas, izskatīšanas Padomē un saskaņošanas ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)
9. Līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās dienai par šo pārejas noteikumu 6., 7. un 8.punktā Padomei deleģēto uzdevumu veikšanai nepieciešamo materiālo un finansiālo nodrošinājumu, kā arī par šo uzdevumu tiesisku un lietderīgu izpildi, veicot uzraudzību pār to, ir atbildīga Kultūras ministrija.
10. Fiziskās vai juridiskās personas var turpināt līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim likumīgi uzsāktos būvdarbus Rīgas vēsturiskajā centrā.
11. Rīgas vēsturiskajā centrā esošo ēku īpašnieki, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, uzsākuši un veikuši ēku pārbūvi vai pārplānošanu, līdz 2004.gada 1.jūlijam sakārto ēku dokumentāciju atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajam attiecīgās ēkas izmantošanas veidam.
12. Vēsturisko dārzu, parku un kapsētu robežas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nosaka ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. maijam. Ja laika periodā līdz vēsturisko robežu noteikšanai Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā iecerēti šā likuma 5. panta sestajā daļā paredzētie kultūrvēsturiskās vides pārveidojumi, kas var ietekmēt noteiktus vēsturiskos dārzus, parkus vai kapsētas, kurām robežas vēl nav noteiktas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde attiecīgās robežas nosaka ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts kultūrvēsturiskās vides pārveidojumu ierosinātāja iesniegums.
(27.04.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)
13. Rīgas pilsētas būvvalde pārbauda tās inženierbūvju būvniecības ieceres Rīgas vēsturiskā centra vai tā aizsardzības zonā esošu dārzu, parku vai kapsētu teritorijās, kurām līdz 2017. gada 31. maijam ir izdota būvatļauja, bet būvprojekts atzīmes izdarīšanai par projektēšanas nosacījumu izpildi nav iesniegts. Rīgas pilsētas būvvalde izvērtē iecerēto būvdarbu atbilstību šā likuma 5. panta sestās daļas prasībām un lemj par nepieciešamību papildināt būvatļaujā ietvertos projektēšanas nosacījumus.
(27.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2017.)
14. Pēc tam, kad stājas spēkā šā likuma grozījumi attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu, Rīgas dome veic nepieciešamos pasākumus, lai jauns Rīgas vēsturiskā centra plānojums tiktu izstrādāts un apstiprināts ne vēlāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim.
(09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.02.2023.)
2.pielikums
(Pielikums 09.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.02.2023.)
Rīgas vēsturiskā centra robežas
Pasaules kultūras mantojuma vieta — RĪGAS VĒSTURISKAIS CENTRS — aptver teritoriju, kuru ierobežo: Hanzas iela, Ugunsdzēsēju laukums, Emiļa Melngaiļa iela, Krišjāņa Valdemāra iela līdz Mālpils ielai, līnija dienvidrietumu virzienā līdz Palīdzības ielai, Palīdzības iela, Aristida Briāna iela, Tallinas iela, Aleksandra Čaka iela, Matīsa iela, Avotu iela, Lāčplēša iela, Ernesta Birznieka-Upīša iela, Elizabetes iela, Satekles iela, Marijas iela, 13. janvāra iela, Gogoļa iela, Turgeņeva iela, Ģenerāļa Radziņa krastmala, 11. novembra krastmala, Muitas iela, Citadeles iela, pilsētas kanāla zaļā josla un Eksporta ielai piegulošā teritorija Andrejostas austrumu pusē līdz Hanzas ielai.
Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas robežas
Pasaules kultūras mantojuma vietas — RĪGAS VĒSTURISKĀ CENTRA — aizsardzības zona aptver teritoriju, kuru ierobežo: Salu tilts, pagrieziens uz Mūkusalas ielu, Bieķensalas iela, Jelgavas iela, Jelgavas iela no dzelzceļa līdz Raņķa dambim, Raņķa dambis, Āgenskalna līča dienvidu un rietumu krastmala, Āzenes rietumu krastmala, Zunda rietumu krastmala, Zunda viduslīnija un tās turpinājums pāri Daugavai līdz Eksportostas mola vidum, no tā līnija līdz Eksporta ielas un Lugažu ielas krustojumam, Lugažu iela, ostas dzelzceļa atzara līnijas dienvidu puse līdz krustojumam ar Ganību dambi, ostas dzelzceļa atzara līnija uz dienvidiem no Bukultu ielas līdz Duntes ielai, ostas dzelzceļa atzara līnija uz ziemeļiem no Laktas ielas līdz krustojumam ar dzelzceļu Zemitāni–Skulte, dzelzceļš Rīga–Lugaži–valsts robeža līdz krustojumam ar Lāčplēša ielu, Lāčplēša iela līdz Salu tiltam.
 |
 |
 |
 |