Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 14.01.1994. - 31.05.1996. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu
I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Deputāts — valsts varas pārstāvis

Deputāti ir pilnvaroti Latvijas tautas pārstāvji. Piedalīdamies Latvijas Republikas Augstākās Padomes un tās institūciju darbā, deputāti izlemj jebkurus valsts politiskās, saimnieciskās, sociālās un kultūras dzīves jautājumus, pieņem likumus, lēmumus un citus tiesiskus un politiskus dokumentus, realizē kontroles funkcijas visās dzīves jomās.

Deputāts savā darbā vadās pēc Latvijas Republikā spēkā esošās Konstitūcijas un likumiem, vēlētāju norādījumiem, savas priekšvēlēšanu programmas un pārliecības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.1991. likumu, kas stājas spēkā 26.03.1991.)

2. pants. Likumdošana par deputāta statusu

Deputāta statusu nosaka Republikā spēkā esošā Konstitūcija, šis un citi likumi.

3. pants. Deputāta pilnvaru laiks

Deputāta pilnvaras sākas ar jaunievēlētās Augstākās Padomes pirmās sesijas atklāšanu. Augstākās Padomes ievēlētā Mandātu komisija pārbauda deputātu pilnvaras. Pēc Mandātu komisijas priekšlikuma Augstākā Padome lemj par deputātu pilnvaru atzīšanu, bet, ja pārkāpts likums par Latvijas Republikas tautas deputātu vēlēšanām, — par atsevišķu deputātu vēlēšanu atzīšanu par spēkā neesošām. Deputāta pilnvaras izbeidzas ar jauna sasaukuma Latvijas Republikas Augstākās Padomes pirmās sesijas atklāšanu.

4. pants. Deputāta amata pildīšana

Deputātam pastāvīgi jāpiedalās Augstākās Padomes darbā.

Deputātam divas reizes gadā jāiesniedz Augstākās Padomes Mandātu un deputātu ētikas komisijai tās noteiktajā termiņā savu ienākumu deklarācija, uzrādot ienākumu avotu un saņemtās summas, kā arī jāsniedz ziņas par viņam piederošo īpašumu (kapitāla daļām) uzņēmējsabiedrībās un uzņēmumos un jāpaziņo, kādus amatus viņš ieņem citās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī sabiedriskajās organizācijās un uzņēmējsabiedrībās. Sniegto ziņu pareizību deputāts apliecina ar savu parakstu. Deklarācija ir publiski pieejama.

Deputāts nedrīkst ne pats, ne arī uz citas personas vārda saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas. Šis aizliegums neattiecas uz valsts pasūtījumiem zemnieku saimniecībām lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

Deputāta statuss nav savienojams ar atrašanos militārajā dienestā, tiesneša un prokurora amatā.

Ja deputāts ieņem amatu, kas nav savienojams ar deputāta pienākumu pildīšanu, viņam mēneša laikā no dienas, kad atzītas deputāta pilnvaras, iepriekšējais darbs jāatstāj.

Deputāts savu pilnvaru laikā tiek atbrīvots no iesaukšanas obligātajā valsts dienestā, kā arī militārajās vai pārbaudes apmācībās.

(30.06.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.1992.)

5. pants. Deputāta pilnvaru izbeigšanās pirms termiņa

Deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa:

1) ja deputāts iesniedz personisku iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu;

2) ja vēlētāji atsauc deputātu;

3) ja deputāta amatu neļauj pildīt slimība. Jautājumu par deputāta nespēju sakarā ar slimību pildīt savu amatu izlemj Augstākā Padome pēc Augstākās Padomes Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšlikuma, kas pamatots ar medicīniskās komisijas atzinumu;

4) ja Augstākā Padome anulē deputāta mandātu.

Augstākā Padome lemj par deputāta mandāta anulēšanu, ja deputāts:

1) vienas sesijas laikā bez attaisnojoša iemesla nav apmeklējis vairāk nekā pusi no plenārsēdēm vai pastāvīgo komisiju sēdēm;

2) šā likuma 4. pantā paredzētajā termiņā nav iesniedzis ienākumu deklarāciju vai apzināti uzrādījis tajā nepareizas ziņas;

3) pārkāpis šā likuma 4. pantā paredzētos aizliegumus;

4) notiesāts par tīšu noziegumu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

5) darbojies pretēji Latvijas Republikas Satversmei un citiem likumiem, Augstākās Padomes lēmumiem, kuri nodrošina Latvijas kā neatkarīgas demokrātiskas valsts pastāvēšanu, ja tas konstatēts ar Augstākās Padomes komisijas slēdzienu un apstiprināts Augstākās Padomes plenārsēdē.

Par deputāta mandāta anulēšanu Augstākā Padome pieņem lēmumu. Pēc tam tā reorganizē attiecīgos vēlēšanu apgabalus, uzticot šo apgabalu vēlētāju pārstāvību blakus esošo vēlēšanu apgabalu deputātiem vai arī izveidojot attiecīgajā administratīvajā teritorijā vienu vēlēšanu apgabalu un uzticot šīs teritorijas vēlētāju pārstāvību tajā ievēlētajiem deputātiem.

(30.06.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.1992.)

II. DEPUTĀTA DARBĪBA PADOMĒ

6. pants. Deputāta tiesības Augstākās Padomes sesijā

Deputātam ir lēmēja balsstiesības visos jautājumos, ko izskata Augstākās Padomes plenārsēdēs.

Deputāts var piedalīties ar padomdevēja balsstiesībām to vietējo padomju darbā, kuru teritorijā atrodas viņa vēlēšanu apgabals.

Deputātam ir tiesības:

— vēlēt Augstākās Padomes institūcijas un tikt tajās ievēlētam;

— iesniegt priekšlikumus, piezīmes un protestus par sesijas darba un dienas kārtību, apspriežamo jautājumu izskatīšanas būtību un secību;

— iesniegt likumu, lēmumu un citu dokumentu projektus un to labojumus;

— iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli par Augstākās Padomes izveidojamo institūciju personālo sastāvu;

— iesniegt deputāta pieprasījumus, jautājumus un iesniegumus;

— piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, pamatot savus priekšlikumus un balsošanas motīvus, sniegt uzziņas;

— iesniegt priekšlikumus par balsošanas veidu;

— apvienoties frakcijās, kā arī pastāvīgās un pagaidu darba un interešu grupās.

Deputāts apspriežamajā jautājumā var iesniegt sekretariātā savas runas tekstu, priekšlikumus vai iebildes rakstveidā to ietveršanai sesijas vai sēdes protokolā.

7. pants. Deputāta pienākumi Augstākās Padomes sesijā

Deputātam jāpiedalās plenārsēdēs un to Augstākās Padomes institūciju sēdēs, kuru sastāvā viņš ievēlēts. Gadījumā, ja deputāts nevar ierasties uz sesiju vai sēdi, viņam līdz sēdes sākumam par to jāpaziņo sekretariātam vai pastāvīgās komisijas priekšsēdētājam.

Ja deputāts ar savu uzvedību pārkāpj deputāta ētikas normas, viņa rīcību izskata Augstākās Padomes Mandātu un deputātu ētikas komisija.

8. pants. Deputāta jautājums

Deputāta jautājums ir Augstākās Padomes sesijas laikā izteikta prasība valsts vai sabiedrisko organizāciju institūcijām vai amatpersonām sniegt oficiālu paskaidrojumu vai informāciju savas kompetences ietvaros.

Jautājumu var iesniegt deputāts vai deputātu grupa rakstveidā vai mutvārdos. Atbilde uz jautājumu adresātam jādod ne vēlāk kā triju dienu laikā. Ja atbildes sagatavošana prasa ilgāku laiku, Augstākās Padomes priekšsēdētājs ar savu lēmumu var termiņu pagarināt, paziņojot par to deputātam.

Ja deputāts vai deputātu grupa ar atbildi nav apmierināti, viņi var pieprasīt nolasīt to Augstākās Padomes sesijā vai iesniegt deputāta pieprasījumu.

9. pants. Deputāta pieprasījums

Deputāta pieprasījums ir Augstākās Padomes sesijā valsts vai sabiedrisko organizāciju institūcijām vai amatpersonām adresēta prasība nolūkā pilnveidot to organizāciju vai ietekmēt darbību.

Pieprasījumu deputāts vai deputātu grupa iesniedz rakstveidā, un tas jānolasa Augstākās Padomes sesijā. Atbilde uz pieprasījumu jādod tajā pašā Augstākās Padomes sesijā ne vēlāk kā triju dienu laikā. Ja atbildes sagatavošana prasa ilgāku laiku, Augstākā Padome ar savu lēmumu nosaka citu termiņu atbildes sniegšanai.

Par deputāta pieprasījuma izskatīšanas rezultātiem Augstākā Padome pieņem lēmumu.

Deputāta pieprasījumu, atbildi uz to un Augstākās Padomes lēmumu par pieprasījuma izskatīšanas rezultātiem publicē reglamentā noteiktajā kārtībā.

Augstākajai Padomei ir tiesības pieprasīt, lai valsts vai sabiedrisko organizāciju institūcijas vai amatpersonas sniegtu pārskatu par to, kā tiek pildīts Augstākās Padomes lēmums par deputāta pieprasījumu.

10. pants. Augstākās Padomes sesijā iesniegto deputātu priekšlikumu un piezīmju izskatīšanas kārtība

Priekšlikumus un piezīmes, ko deputāti iesnieguši sēdes vadītājam rakstveidā, Augstākā Padome vai tās komisijas izskata pašas vai nosūta izskatīšanai attiecīgajām valsts vai sabiedrisko organizāciju institūcijām vai amatpersonām.

Valsts un sabiedrisko organizāciju institūcijām, kā arī amatpersonām, kurām nosūtīti Augstākās Padomes sesijā iesniegtie deputātu priekšlikumi un piezīmes, ne vēlāk kā divu nedēļu laikā tie jāizskata un par rezultātiem jāpaziņo deputātam vai Augstākās Padomes attiecīgajai pastāvīgajai komisijai.

11. pants. Deputāta piedalīšanās Augstākās Padomes institūciju darbā

Deputātam, kas nepiekrīt tās Augstākās Padomes institūcijas lēmumam, kuras sastāvā viņš ietilpst, ir tiesības savu viedokli izteikt Augstākās Padomes plenārsēdē.

12. pants. Deputāta piedalīšanās valsts institūciju un visu veidu organizāciju darba pārbaudēs

Deputātam ir tiesības ierosināt Augstākajā Padomē, tās Prezidijā un komisijās jautājumu par nepieciešamību izdarīt valsts institūciju, kā arī visu veidu organizāciju darba pārbaudi jebkurā Republikas valsts un sabiedriskās dzīves jautājumā.

Augstākās Padomes vai tās institūciju uzdevumā, kā arī pēc paša iniciatīvas deputātam ir tiesības piedalīties valsts institūciju un visu veidu organizāciju darba pārbaudēs, iepazīties ar nepieciešamajiem dokumentiem. Par pārbaudes rezultātiem deputāts informē Augstāko Padomi vai tās institūcijas, kā arī attiecīgās valsts institūcijas vai citas organizācijas un, ja nepieciešams, iesniedz priekšlikumus par to darba uzlabošanu, atklāto trūkumu novēršanu, nelikumīgo lēmumu atcelšanu un valsts disciplīnas un likumības pārkāpšanā vainīgo personu saukšanu pie atbildības.

III. DEPUTĀTA DARBĪBA REPUBLIKĀ UN VĒLĒŠANU APGABALĀ

13. pants. Deputāta tiesības, veicot darbu vēlēšanu apgabalā

Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir tiesības:

— piedalīties valsts pārvaldes institūciju darbā, tiem izskatot jautājumus, kas skar vēlētāju intereses;

— pēc savas iniciatīvas pārbaudīt ziņas par likumu, pilsoņu un organizāciju tiesību un likumīgo interešu pārkāpumiem, birokrātisma izpausmēm, saņemt tam nepieciešamo informāciju un prasīt, lai attiecīgās institūcijas un amatpersonas novērš atklātos pārkāpumus;

— rīkot apgabala vēlētāju sapulces un konferences, tikšanās ar darba kolektīviem un sabiedriskajām organizācijām;

— piedalīties sabiedriskās pašvaldības iestāžu sēdēs, darba kolektīvu sapulcēs un iedzīvotāju sapulcēs dzīvesvietās.

14. pants. Deputāta pienākumi, veicot darbu vēlēšanu apgabalā

Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir pienākums:

— informēt iedzīvotājus par Augstākās Padomes darbu, par ekonomiskās un sociālās attīstības programmu, vēlētāju norādījumu, kā arī savas priekšvēlēšanu programmas izpildi;

— piedalīties likumu, Augstākās Padomes un tās institūciju lēmumu izpildes organizēšanā un kontrolē;

— noskaidrot sabiedrisko domu un vēlētāju vajadzības, ziņot par tām Augstākajai Padomei un tās institūcijām, iesniegt priekšlikumus un veikt citus pasākumus šo vajadzību apmierināšanai.

15. pants. Iedzīvotāju ierosinājumu un iesniegumu izskatīšana

Deputāts izskata iedzīvotāju ierosinājumus un iesniegumus, veic pasākumus, lai tie tiktu pareizi un savlaicīgi izlemti; regulāri pieņem iedzīvotājus vēlēšanu apgabalā.

Deputātam ir tiesības uzaicināt vēlēšanu apgabalā esošo valsts institūciju un jebkuras organizācijas amatpersonas piedalīties iedzīvotāju pieņemšanā.

Deputātam ir tiesības kontrolēt, kā viņa priekšlikumus un iesniegumus izskata valsts institūcijās, uzņēmumos, organizācijās, iestādēs un sabiedriskajās organizācijās, kā arī personiski piedalīties to izskatīšanā. Valsts institūciju, uzņēmumu, organizāciju, iestāžu un sabiedrisko organizāciju amatpersonu pienākums ir nodrošināt deputātam kontroles iespēju pār priekšlikumu un iesniegumu izskatīšanu.

16. pants. Deputāta pārskati vēlētājiem

Deputātam periodiski, taču ne retāk kā vienu reizi gadā, jāsniedz vēlētājiem, darba kolektīviem un sabiedriskajām organizācijām, kas viņu izvirzījuši par deputāta kandidātu, pārskats par savu darbu, par priekšvēlēšanu programmas un vēlētāju norādījumu izpildes gaitu, par Augstākās Padomes un tās institūciju darbu, kurās viņš ievēlēts. Deputāta darba pārskatu var rīkot arī tad, ja to ierosina vēlētāji, darba kolektīvs vai sabiedriskā organizācija, kas viņu izvirzījuši par deputāta kandidātu.

Sapulce (konference), kurā noklausās deputāta pārskatu, var pieņemt lēmumu par deputāta darbu. Lēmumu paziņo vēlētājiem vai darba kolektīviem un sabiedriskajām organizācijām, kas viņu izvirzījušas par deputāta kandidātu.

17. pants. Palīdzība deputātam pārskatu sniegšanā un tikšanos organizēšanā ar vēlētājiem, darba kolektīviem un sabiedriskajām organizācijām

Deputātam nodrošināmi nepieciešamie apstākļi, lai viņš varētu sniegt pārskatu par savu darbu un tikties ar vēlētājiem, darba kolektīviem un sabiedriskajām organizācijām. Šajā nolūkā attiecīgās padomes prezidijs vai izpildkomiteja, uzņēmumu, organizāciju, iestāžu administrācija un sabiedriskās organizācijas piešķir telpas, paziņo par laiku un vietu, kad un kur deputāts sniegs pārskatu un tiksies ar vēlētājiem, darba kolektīviem un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un pieņems iedzīvotājus.

Pārskatam nepieciešamos uzziņu un informācijas materiālus deputātam sniedz Augstākās Padomes Prezidijs, vietējo padomju prezidiji vai izpildkomitejas.

18. pants. Vēlētāju norādījumi un deputātu piedalīšanās darbā ar tiem

Augstākā Padome pēc attiecīgo komisiju ierosinājuma pieņem lēmumu par vēlētāju norādījumu pieņemšanu izpildei vai to noraidīšanu.

Izpildu un rīcības iestādes ne retāk kā vienu reizi gadā ziņo Augstākajai Padomei, kā .tiek pildīti lēmumi par vēlētāju norādījumiem.

Deputātam jāpiedalās Augstākās Padomes akceptēto vēlētāju norādījumu realizēšanas pasākumu izstrādāšanā, jākontrolē to izpilde un regulāri jāinformē vēlētāji par norādījumu izpildes gaitu.

19. pants. Deputāta iesniegumi

Deputātam ir tiesības jautājumos, kas saistīti ar deputāta darbību, griezties ar prasību pie visām valsts institūcijām, visu veidu organizācijām, kā arī amatpersonām un piedalīties izvirzīto jautājumu izskatīšanā. Minētajām institūcijām un amatpersonām triju dienu laikā jāatbild deputātam uz viņa iesniegumu, bet, ja ir nepieciešama papildu noskaidrošana vai pārbaude, — ne vēlāk kā divu nedēļu laikā.

20. pants. Deputāta tiesības apmeklēt valsts institūcijas, visu veidu organizācijas un amatpersonas

Deputātam ir tiesības deputāta darbības jautājumos Latvijas teritorijā brīvi apmeklēt valsts institūcijas un visu veidu organizācijas, kā arī tiesības nekavējoties tikties ar to vadītājiem un citām amatpersonām.

Kārtību, kādā deputāti apmeklē organizācijas, kuru darbība saistīta ar valsts noslēpumiem un citiem ar likumu aizsargātiem noslēpumiem, nosaka likumdošana.

21. pants. Deputāta tiesības prasīt paskaidrojumu amatpersonām

Deputātam ir tiesības pieprasīt un nekavējoties saņemt mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumu no ikvienas amatpersonas par tās rīcību vai bezdarbību.

22. pants. Deputāta tiesības prasīt tiesībpārkāpumu novēršanu

Saskaroties ar pilsoņu tiesību un likumīgo interešu pārkāpumiem vai citiem tiesībpārkāpumiem, deputātam kā valsts varas pārstāvim ir tiesības prasīt nekavējoties izbeigt šos pārkāpumus un, ja nepieciešams, pieprasīt, lai attiecīgās valsts institūcijas un amatpersonas veiktu pasākumus šo tiesībpārkāpumu izbeigšanai. Pārkāpuma faktu var fiksēt protokolā, ko sastāda deputāts vai, — pēc viņa pieprasījuma — attiecīgās tiesībaizsardzības vai kontroles iestādes pārstāvis.

Valsts un sabiedrisko institūciju amatpersonām, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju administrācijai, kā arī tiesībaizsardzības vai kontroles iestāžu darbiniekiem, kam adresēta deputāta prasība, nekavējoties jāveic pasākumi pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, vainīgo saukšanai pie atbildības, pēc tam par to informējot deputātu.

23. pants. Amatpersonas atbildība par deputāta darbības kavēšanu

Amatpersonas, kas kavē deputātu realizēt šajā likumā paredzētās tiesības, sauc pie disciplinārās atbildības vai kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

IV. DEPUTĀTA DARBĪBAS GARANTIJAS

24. pants. Deputātu pilnvaru realizēšanai nepieciešamo apstākļu nodrošināšana

Augstākās Padomes Lietu pārvalde nodrošina visiem deputātiem iespēju izmantot telpas, lai piedalītos attiecīgi Augstākās Padomes, tās pastāvīgo komisiju, deputātu frakciju un grupu darbā, kā arī Augstākās Padomes bibliotēku fondus un arhīvus, sakaru līdzekļus, datoru, kopēšanas, pavairošanas un iespiešanas tehniku, kura ir Augstākās Padomes rīcībā.

Deputātam ir priekšroka savas deputāta darbības jautājumos runāt radio un televīzijas pārraidēs, publicēties periodiskajos izdevumos. Iesniegtos materiālus bez saskaņošanas ar deputātu rediģēt nav atļauts.

Valsts institūcijām un visu veidu organizācijām jārada nepieciešamie apstākļi deputāta darbībai.

Latvijas Republikas Ministru Padomes un vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomiteju pienākums ir nodrošināt deputātam transporta līdzekļus, dienesta telpas, kā arī vietas viesnīcās. Deputātiem, kuri pastāvīgi strādā Augstākajā Padomē, ja nepieciešams, piešķir dienesta dzīvojamo platību uz visu šīs darbības laiku.

Augstākā Padome nosaka kārtību, kādā jāatlīdzina ar deputāta darbību saistītie izdevumi.

Latvijas Republikas tautas deputāts ir tiesīgs izmantot no valsts budžeta algotu palīgu-sekretāru pakalpojumus. Palīgi-sekretāri strādā pēc deputāta tiešiem norādījumiem un saskaņā ar nolikumu par palīgu-sekretāru, ko apstiprina Augstākā Padome.

25. pants. Deputāta tiesības saņemt informāciju un konsultācijas

Augstākās Padomes sekretariāts nodrošina deputātu ar Augstākās Padomes pieņemtajiem dokumentiem, izdevumiem un informatīvajiem materiāliem, kā arī ar plenārsēžu stenogrammām.

Valsts institūcijām un visu veidu organizācijām pēc deputāta lūguma jānodrošina viņam speciālistu konsultācijas, jāsniedz nepieciešamā informācija jautājumos, kas saistīti ar deputāta darbību.

26. pants. Deputāta tiesības bez maksas izmantot satiksmes līdzekļus

Latvijas Republikas tautas deputātam ir garantētas tiesības Latvijas teritorijā bez maksas izmantot visus sabiedriskā transporta līdzekļus, izņemot individuālā lietojuma taksometrus.

Deputātu bezmaksas braukšanas noteikumus, kārtību, kādā izdarāmi ar to saistītie norēķini ar transporta organizācijām, kā arī noteikumus par deputāta personiskā autotransporta izmantošanu sakarā ar deputāta darbības veikšanu nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

27. pants. Deputāta darba tiesību aizsardzība

Deputātu pēc administrācijas iniciatīvas nevar atlaist no darba uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, izslēgt no kolhoza (kooperatīva) vai mācību iestādes vai, uzliekot disciplinārsodu, pārcelt zemāk atalgotā darbā (pazemināt amatā) bez Augstākās Padomes iepriekšējas piekrišanas.

Deputātu, kas atbrīvots no ražošanas pienākumiem sakarā ar viņa ievēlēšanu par deputātu, pēc pilnvaru izbeigšanās nodrošina ar iepriekšējo darbu vai citu līdzvērtīgu darbu.

 (Trešā daļa izslēgta ar MK 07.01.1994. noteikumiem Nr. 3)

Laiku, ko deputāts nostrādājis Augstākajā Padomē, ieskaita visu veidu darba stāžā.

(04.09.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 07.01.1994. noteikumiem Nr. 3, kas stājas spēkā 14.01.1994.)

28. pants. Tautas deputāta neaizskaramība

Deputātu nevar saukt pie kriminālatbildības, aizturēt, apcietināt, pakļaut kratīšanai vai cita veida deputāta personas, dzīvojamo un dienesta telpu, personiskā transporta un bagāžas pārbaudei, ko veic milicijas, muitas un citi orgāni, kā arī pakļaut administratīviem sodiem bez Augstākās Padomes piekrišanas.

Krimināllietu pret Latvijas Republikas tautas deputātu var ierosināt tikai Latvijas Republikas Augstākās Tiesas prezidijs, iepriekš saņēmis Augstākās Padomes piekrišanu.

Gadījumos, kad rodas draudi tautas deputāta personai, viņa ģimenes locekļiem vai mantai, valsts garantē to drošību.

Atbildību par deputāta goda un cieņas aizskaršanu nosaka likums.

29. pants. Kārtība, kādā saņemama Augstākās Padomes piekrišana deputāta saukšanai pie atbildības

Lai saņemtu Augstākās Padomes piekrišanu krimināllietas ierosināšanai, deputāta saukšanai pie kriminālatbildības, apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai, aizturēšanai vai pakļaušanai administratīvajiem sodiem, Latvijas Republikas Augstākās Tiesas prezidijs iesniedz Augstākajai Padomei iesniegumu.

Augstākā Padome izskata Augstākās Tiesas prezidija iesniegumu ne vēlāk kā mēneša laikā, pieņem šajā jautājumā lēmumu un triju dienu laikā to paziņo iesniedzējam. Deputātam ir tiesības piedalīties jautājuma izskatīšanā par savu deputāta neaizskaramību.

Republikas prokuroram triju dienu laikā pēc tam, kad pabeigta iepriekšējā izmeklēšana lietā, jāpaziņo Augstākajai Padomei tās rezultāti.

Augstākās Tiesas priekšsēdētājam triju dienu laikā pēc tam, kad lieta izskatīta tiesā, jāpaziņo Augstākajai Padomei tās rezultāti.

30. pants. Deputāta tiesības atteikties liecināt

Deputāts var atteikties liecināt par apstākļiem, kuri viņam kļuvuši zināmi, pildot deputāta pienākumus.

31. pants. Deputāta apliecība un deputāta krūšu nozīme

Deputātam ir deputāta apliecība un deputāta krūšu nozīme, ko viņam izsniedz pēc tam, kad padome atzinusi deputāta pilnvaras. Deputāta apliecību un deputāta krūšu nozīmi deputāts lieto visu savu pilnvaru laiku.

Nolikumus par Latvijas Republikas tautas deputāta apliecību un krūšu nozīmi, kā arī apliecību un krūšu nozīmes paraugu apstiprina Augstākā Padome.

32. pants. Deputāta darbības garantiju termiņi

Deputāts bauda šajā nodaļā paredzētās garantijas, sākot ar ievēlēšanas dienu, un tās izbeidzas līdz ar deputāta pilnvaru izbeigšanos, ja šis likums nenosaka citu kārtību.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1990. gada 28. maijā
14.01.1994