Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2009. gada 25. jūnija noteikumus Nr. 646 "Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām".
Rīgā 2003.gada 27.maijā (prot. Nr.31 38.§)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā (turpmāk — plāns) sniedzamās informācijas saturu un veidu, kā arī papildu informāciju, kas iekļaujama plānā, to atjaunojot;
1.2. minimālās prasības, nosacījumus un aizliegumus, kurus ietver pasākumu programmā (turpmāk — programma).
2. Pēc upju baseinu pārvalžu (turpmāk — pārvalde) pieprasījuma valsts institūcijas un pašvaldības sniedz vispārpieejamo informāciju, kas nepieciešama plānu un programmu izstrādei, tajā skaitā:
2.1. virszemes un pazemes ūdeņu un Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto aizsargājamo teritoriju (turpmāk — aizsargājamā teritorija), kā arī piesārņojuma emisijas monitoringa un cita veida vides monitoringa datus;
2.2. informāciju, kas iegūta, izpildot šo noteikumu 21.1., 21.2., 21.3., 21.4., 21.5., 21.6., 21.7., 21.8. un 21.9.apakšpunktā minētajos normatīvajos aktos noteiktās prasības;
2.3. ar ūdenssaimniecību un ūdens resursu lietošanu saistītos plānus un programmas;
2.4. pašvaldības politikas plānošanas dokumentus un teritorijas plānojumus;
2.5. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus.
3. Ja šo noteikumu 2.punktā minētā informācija tiek apkopota valsts vai pašvaldību institūcijā, pārvaldes pieprasa informāciju no attiecīgās institūcijas.
4. Plānu un programmu projekti, kā arī apstiprinātie plāni un programmas ir pieejamas sabiedrībai Valsts ģeoloģijas dienestā, pārvaldēs un Latvijas Vides aģentūrā, kā arī Vides ministrijas un pārvalžu mājas lapās internetā.
5. Plānā iekļauj informāciju saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 4., 11., 12., 13., 14., 17. un 18.pantu.
7. Upju baseinu apgabala (turpmāk — apgabals) raksturojumā ietver:
7.1. precīzu informāciju par apgabala robežām;
7.2. apgabala fizioģeogrāfiskā stāvokļa, reljefa, ģeoloģisko un klimatisko apstākļu un dabas resursu aprakstu;
7.3. apgabala hidrogrāfisko raksturojumu un hidroloģiskā režīma aprakstu;
7.4. apgabala sociālekonomisko raksturojumu;
7.5. norādes par virszemes ūdensobjektu tipiem, pazemes ūdensobjektu raksturojumu un virszemes un pazemes ūdensobjektu stāvokļa atbilstības ūdens kvalitātes kritērijiem novērtējumu;
7.6. šādu informāciju par pārvaldi un konsultatīvo padomi:
7.6.1. pārvaldes adrese;
7.6.2. pārvaldes funkcijas un tiesības upju baseinu apgabala apsaimniekošanā (pielikumā pievieno pārvaldes reglamenta kopiju);
7.6.3. pārvaldes sadarbības partneri Latvijā un ārvalstīs (ja ir izveidots starptautisks upju baseinu apgabals) un pārvaldes funkcijas sadarbībā ar partneriem;
7.6.4. konsultatīvās padomes sastāvs, funkcijas un tiesības.
8. Informācijā par nozīmīgākajām slodzēm un cilvēku darbības ietekmi uz pazemes un virszemes ūdeņu stāvokli:
8.1. novērtē punktveida piesārņojuma avotu radīto piesārņojumu. Atsevišķi sniedz informāciju par piesārņojumu ar īpaši bīstamām piesārņojošām vielām un vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi, kuras jāņem vērā, nosakot atļauto emisiju ūdenī, un kuras noteiktas Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Noteikumi par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību” 5.pielikumā (turpmāk — īpaši bīstamas piesārņojošas vielas). Norāda, ja kādam operatoram apgabala teritorijā atļauta piesārņojošo vielu tieša emisija pazemes ūdeņos, kā arī šādas atļaujas pamatojumu;
8.2. novērtē difūzā piesārņojuma avotu radīto piesārņojumu. Atsevišķi sniedz informāciju par piesārņojumu ar īpaši bīstamām piesārņojošām vielām un pārskatu par zemes lietošanas veidiem apgabalā;
8.3. norāda virszemes un pazemes ūdensobjektus, kuros piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz normatīvajos aktos par ūdens kvalitāti noteiktos labas ķīmiskās kvalitātes kritērijus;
8.4. novērtē slodzes, kas ietekmē virszemes un pazemes ūdeņu kvantitatīvo stāvokli, arī ūdens ieguves radītās slodzes;
8.5. norāda nozīmīgas ūdens ņemšanas vietas un ūdens izmantošanas mērķus, apraksta ūdens ieguves apjomu un tā pārmaiņas gada laikā, gada kopējo ūdens patēriņu un kopējo ūdens zudumu ūdensapgādes sistēmās, kā arī ūdens lietošanas pārmaiņu tendences pēdējo 10 gadu laikā;
8.6. norāda, kādos apgabalā esošajos virszemes un pazemes ūdensobjektos ūdens ieguve vai regulāra virszemes ūdeņu līmeņa vai režīma maiņa netiek kontrolēta, jo atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens lietošanu šo darbību ietekme uz ūdeņu stāvokli ir nebūtiska;
8.7. apraksta apgabalā veikto noteces regulēšanu (arī hidromelioratīvo būvniecību) un tās ietekmi uz noteces režīmu vai ūdens bilanci;
8.8. norāda mākslīgos un stipri pārveidotos ūdensobjektus un informāciju par šo objektu hidromorfoloģiskajām īpašībām, kuras būtiski mainījusi cilvēku darbība, kā arī pamatojumu attiecīgo ūdensobjektu atzīšanai par mākslīgiem vai stipri pārveidotiem;
8.9. analizē tādas cilvēku darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu stāvokli, kāda nav minēta šajā punktā.
9. Informācijā par aizsargājamām teritorijām ietver šo teritoriju sarakstu, norāda to izveidošanas mērķi un normatīvos aktus, kuri nosaka attiecīgo teritoriju statusu. Norāda īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurām ir izstrādāti dabas aizsardzības plāni, un plānos ietverto informāciju, kura ņemama vērā, izstrādājot programmu.
10. Informācijā par monitoringa tīklu un īstenoto monitoringa programmu rezultātiem ietver šo noteikumu 16.6. un 16.7.apakšpunktā minētās kartes un ziņas par virszemes un pazemes ūdensobjektu un aizsargājamo teritoriju monitoringā iegūto datu ticamību un precizitāti, kā arī par nepieciešamajiem grozījumiem monitoringa programmā.
11. Ekonomiskās analīzes kopsavilkumā:
11.1. apraksta ūdens resursu nozīmi apgabala ekonomiskajā un sociālajā attīstībā;
11.2. sniedz ūdens resursu lietošanas prognozes nākamajiem sešiem gadiem, kā arī laikposmam līdz 2015.gadam;
11.3. informē par valsts atbalstu un investīcijām ūdenssaimniecības sektorā, investīciju piesaistes stratēģiju un prognozēm;
11.4. sniedz novērtējumu, kā un cik lielā apmērā ūdens resursu lietotāji sedz ūdens resursu lietošanas izmaksas;
11.5. apraksta ar ūdens resursu lietošanu saistīto maksājumu sistēmu (ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus, dabas resursu nodokli par ūdens ieguvi un piesārņošanu, maksu par ūdens resursu lietošanu), sniedz tās pamatojumu un ieteikumus par nepieciešamajām pārmaiņām minētajā sistēmā;
11.6. izklāsta secinājumus un priekšlikumus.
12. Plānā norāda ūdensobjektiem un aizsargājamām teritorijām noteiktos vides kvalitātes mērķus un to noteikšanas pamatojumu. Pievieno to ūdensobjektu sarakstu, kuriem saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu piemēroti izņēmumi vides kvalitātes mērķu noteikšanā vai sasniegšanā. Pamato, kāpēc noteikti izņēmumi, un sniedz informāciju par pasākumiem, ko paredzēts veikt šajos ūdensobjektos, lai sasniegtu tiem noteiktos vides kvalitātes mērķus.
13. Informāciju par plānotajiem pasākumiem piesārņojuma emisijas novēršanai vai samazināšanai un vides kvalitātes mērķu sasniegšanai sagatavo kā kopsavilkumu par programmā plānotajiem obligātajiem un papildu pasākumiem, pievienojot analīzi, kā šie pasākumi veicinās vides kvalitātes mērķu sasniegšanu.
14. Informācijā par citām programmām, kuras saistītas ar upju baseinu apgabala apsaimniekošanu, iekļauj sarakstu, kurā nosauktas visas programmas un plāni, kas izstrādāti apgabala teritorijā esošo apakšbaseinu, noteikta tipa ūdeņu vai atsevišķu ūdensobjektu apsaimniekošanai vai konkrētu vides problēmu risināšanai, kā arī rīcības programmas konkrētām uzņēmējdarbības nozarēm. Plānā iekļauj īsu kopsavilkumu par minēto dokumentu saturu.
15. Pārskatā par sabiedrības informēšanu un konsultācijām, ko pārvaldes organizējušas plāna izstrādes vai atjaunošanas laikā:
15.1. norāda sabiedriskās apspriešanas pasākumus un konsultācijas, to norises laiku un vietu. Pārskatam pievieno īsu kopsavilkumu par šo pasākumu rezultātiem un plānā izdarītajiem grozījumiem;
15.2. iekļauj informāciju par to, kur un kādā kārtībā sabiedrībai iespējams iepazīties ar:
15.2.1. plāna sagatavošanā izmantoto dokumentāciju;
15.2.2. plāna izstrādes un sabiedriskās apspriešanas gaitu;
15.2.3. plāna projektu un apstiprināto plānu;
15.2.4. būtiskākajiem ūdens apsaimniekošanas un aizsardzības jautājumiem attiecīgajā apgabalā;
15.2.5. virszemes un pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringa rezultātiem.
16. Plānam pievieno kartes, kurās norādīta šāda informācija:
16.1. virszemes ūdensobjekti un to robežas;
16.2. virszemes ūdensobjektu tips;
16.3. pazemes ūdensobjekti un to robežas;
16.4. aizsargājamās teritorijas apgabalā;
16.5. nozīmīgākie punktveida un difūzā piesārņojuma avoti;
16.6. virszemes un pazemes ūdensobjektu un aizsargājamo teritoriju monitoringa posteņi;
16.7. monitoringa rezultāti, kas atspoguļo:
16.7.1. virszemes ūdensobjektu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti;
16.7.2. stipri pārveidoto un mākslīgo ūdensobjektu ekoloģisko potenciālu;
16.7.3. pazemes ūdensobjektu ķīmisko kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli;
16.7.4. aizsargājamās teritorijās izvietoto ūdensobjektu stāvokli.
17. Valsts ģeoloģijas dienests sadarbībā ar Latvijas Vides aģentūru sagatavo telpisko datu bāzi. Datu bāzē iekļauj šo noteikumu 16.punktā minēto informāciju.
18. Atjaunojot plānu, tajā papildus šo noteikumu 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktā minētajai informācijai iekļauj:
18.1. pārskatu par grozījumiem, kas izdarīti pēc plāna iepriekšējās versijas publicēšanas;
18.2. vides kvalitātes mērķu īstenošanas novērtējumu. Novērtējumam pievieno karti, kurā atspoguļoti iepriekšējā plāna izpildes laikā veiktā monitoringa rezultāti. Ja vides kvalitātes mērķi nav sasniegti, sniedz cēloņu skaidrojumu;
18.3. pārskatu par iepriekšējā plānā iekļautajiem, bet neīstenotajiem pasākumiem un cēloņu skaidrojumu;
18.4. pārskatu par papildu pasākumiem, kas pēc iepriekšējā plāna apstiprināšanas veikti tādos ūdensobjektos, kuru monitoringa rezultāti ir liecinājuši, ka bez papildu pasākumiem tiem noteiktie vides kvalitātes mērķi netiks sasniegti.
19. Ja apgabala teritorijā kādam ūdensobjektam bija piemēroti Ūdens apsaimniekošanas likumā minētie izņēmumi vides kvalitātes mērķu noteikšanai vai sasniegšanai, plāna atjaunotajā versijā norāda:
19.1. vai plāna atjaunotās versijas izstrādes gaitā izņēmumu piemērošanas nepieciešamība ir izvērtēta un kādi lēmumi pieņemti pēc izvērtēšanas;
19.2. kādi pasākumi veikti un kādi veicami minētajos ūdensobjektos, lai nodrošinātu noteikto mērķu sasniegšanu;
19.3. kā ūdensobjektu stāvokli ir ietekmējuši ārkārtēji apstākļi, kādi pasākumi veikti un kādi veicami, lai novērstu ūdeņu stāvokļa pasliktināšanos ārkārtēju apstākļu dēļ un atjaunotu ūdeņu sākotnējo stāvokli.
20. Programmu izstrādā un tajā iekļaujamos pasākumus izvēlas, pamatojoties uz plānā ietverto informāciju (arī uz ekonomiskās analīzes ieteikumiem).
21. Programmā iekļauj obligātos pasākumus, kas jāveic, lai:
21.1. izpildītu prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos, kuri reglamentē virszemes un pazemes ūdeņu resursu lietošanu un aizsardzību (arī aizliegumu tieši emitēt piesārņojošās vielas pazemes ūdeņos) un ūdeņu stāvokļa kontroli;
21.2. izpildītu normatīvajos aktos par piesārņojuma samazināšanu un kontroli noteiktās prasības;
21.3. izpildītu normatīvajos aktos par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu un samazināšanu noteiktās prasības;
21.4. izpildītu normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteiktās prasības;
21.5. izpildītu normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu aizsardzību noteiktās prasības;
21.6. izpildītu normatīvajos aktos par ķīmisko vielu un produktu lietošanu un par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu noteiktās prasības;
21.7. izpildītu normatīvajos aktos par aizsargjoslām noteiktās prasības;
21.8. izpildītu normatīvajos aktos par hidrotehnisko būvniecību noteiktās prasības;
21.9. izpildītu normatīvajos aktos par zvejniecību noteiktās prasības;
21.10. izpildītu Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktās prasības ūdens resursu lietotājam segt visas ūdens resursu izmantošanas izmaksas un ievērot principu — piesārņotājs maksā;
21.11. nodrošinātu patērētājiem piegādātā dzeramā ūdens atbilstību nekaitīguma prasībām un aizsargātu dzeramā ūdens ieguvei izmantotos vai izmantošanai paredzētos ūdensobjektus;
21.12. kontrolētu virszemes un pazemes saldūdeņu ieguvi un sekmētu to racionālu izmantošanu;
21.13. kontrolētu virszemes saldūdeņu līmeņa vai režīma maiņu;
21.14. kontrolētu pazemes ūdeņu resursu mākslīgu papildināšanu;
21.15. kontrolētu emisiju no punktveida un difūzā piesārņojuma avotiem;
21.16. kontrolētu darbības, kuras būtiski ietekmē ūdeņu stāvokli un ūdensobjektu hidromorfoloģiskās īpašības, lai varētu sasniegt vēlamo ekoloģisko kvalitāti vai potenciāli labu ekoloģisko kvalitāti;
21.17. novērstu virszemes ūdeņu piesārņošanu ar prioritārajām vielām;
21.18. pakāpeniski samazinātu virszemes ūdeņu piesārņojumu ar vielām, kas kavē noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu, un kontrolētu šo vielu emisiju, kā arī netīšas noplūdes no dažādām iekārtām;
21.19. novērstu un samazinātu nejaušu ūdeņu piesārņošanas gadījumu (arī plūdu un avāriju) ietekmi un samazinātu avāriju un negadījumu radīto kaitējumu ūdens ekosistēmām;
21.20. novērstu jūras ūdeņu piesārņojuma palielināšanos;
21.21. kontrolētu tādu nelabvēlīgo ietekmi uz ūdeņu stāvokli, kura nav minēta šajā punktā.
22. Papildu pasākumi ir jebkuri pasākumi, kas nav minēti šo noteikumu 21.punktā un kuri nepieciešami virszemes un pazemes ūdensobjektiem noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanai. Pārvalde programmas projektā ietver priekšlikumus par apgabalā veicamajiem papildu pasākumiem, kurus pēc apspriešanas interešu grupās saskaņo konsultatīvā padome.
23. Programmu izstrādā sešiem gadiem. Reizi gadā, kā arī pēc tam, kad plānā izdarīti grozījumi, pārvaldes un konsultatīvās padomes izskata apstiprināto programmu un pieņem lēmumu par nepieciešamajiem grozījumiem.
Vides ministrs R.Vējonis
 |
 |
 |
 |