Darbības ar dokumentu

1. Aizsardzības ministrija (turpmāk — ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde valsts aizsardzības nozarē.

2. Ministrija ir tieši pakļauta aizsardzības ministram (turpmāk — ministrs).

3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

4. Ministrijai ir šādas funkcijas:

4.1. izstrādāt valsts aizsardzības politiku;

4.2. organizēt un koordinēt valsts aizsardzības politikas īstenošanu;

4.3. organizēt un koordinēt valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, karto­grāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā;

4.4. organizēt un koordinēt valsts politikas īstenošanu militārās izglītības un zinātnes jomā;

4.4.¹ plānot Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa un ilgtermiņa spēju attīstību, tajā skaitā infrastruktūru, personālu, finanses un nodrošinājumu ar materiāltehniskajiem līdzekļiem;

4.4.² organizēt un koordinēt nacionālās aizsardzības un drošības industrijas attīstības veicināšanas politiku;

4.4.³ nodrošināt sabiedrību ar nepieciešamajiem informācijas resursiem par valsts aizsardzības tematiku;

4.4.⁴ veicināt sabiedrības izpratni par Latvijas dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā;

4.4.⁵ veidot audiovizuālos materiālus par valsts drošības un aizsardzības tematiku atbilstoši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas audiovizuālo resursu ražošanas vadlīnijām;

4.4.⁶ pārvaldīt ieguldījumus valsts aizsardzības industrijā, organizēt un koordinēt nacionālās aizsardzības un drošības industrijas attīstības veicināšanas politiku;

4.5. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(MK 07.07.2008. noteikumu Nr. 498 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.03.2010. noteikumiem Nr. 312; MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 576; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 175; MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 454)

5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus:

5.1. nodrošina Nacionālo bruņoto spēku attīstību un atbilstību Ziemeļ­atlantijas līguma organizācijas noteiktajām militārajām spējām;

5.2. sagatavo militāro draudu analīzi, izstrādā valsts aizsardzības kon­cepciju un valsts aizsardzības plānu, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plā­nu un uzņēmējvalsts atbalsta plānu;

5.3. nodrošina valsts aizsardzībā iesais­tītā personāla pārvaldes un militārās izglītības politikas izstrādi;

5.4. piedalās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko drošības un aizsardzības organizāciju drošības un valsts aizsardzības politikas veidošanā;

5.5. nodrošina divpusējo un daudzpusējo valstu sadarbību atbilstoši valsts aizsardzības politikas prioritātēm;

5.6. nodrošina Latvijas līdzdalību starptautiskajos drošības un aizsar­dzības pasākumos;

5.6.¹ plāno Nacionālo bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās;

5.7. vada Nacionālo bruņoto spēku mobilizāciju un to ārvalstu bruņoto spēku piesaistīšanu, par kuru atbalsta nepieciešamību nolēmis Ministru kabinets;

5.8. izstrādā valsts aizsardzības tehniskā nodrošinājuma un apgādes pamatnostādnes, nosaka Nacionālo bruņoto spēku politiskās vadlīnijas, kā arī izstrādā konceptuālos dokumentus nodrošinājuma un apgādes jomā;

5.9. veido politiku karavīru sociālo garantiju jautājumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvam sociālās garantijas;

5.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniedz ārvalstu bruņotajiem spēkiem atļauju bruņojuma ievešanai Latvijas Republikā vai izvešanai no tās, uzskaita un kontrolē ievesto bruņojumu;

5.11. normatīvajos aktos noteiktos gadījumos un kārtībā izsniedz atļaujas (licences) atsevišķu veidu komercdarbībai;

5.12. nodrošina normatīvo aktu projektu izstrādi, kā arī nozares metodisko vadību un pārraudzību ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā;

5.13. izstrādā jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas politikas pamat­nostādnes;

5.14. koordinē sadarbību ar zinātniskām organizācijām valsts aizsardzības jomā;

5.15. izstrādā pamatnostādnes sabiedrības informēšanai par valsts aiz­sardzības un starptautiskās drošības politikas jautājumiem;

5.15.¹ koordinē informācijas tehnoloģiju drošības politikas veidošanu un īstenošanu;

5.15.² nodrošina Digitālās drošības uzraudzības komitejas darbu;

5.15.³ nodrošina normatīvo aktu projektu izstrādi, kā arī valsts politikas ietvaros identificēto atbalsta virzienu īstenošanu nacionālās aizsardzības un drošības industrijas jomā;

5.15.⁴ veido un uztur tīmekļvietni www.sargs.lv un nodrošina tai publisku pieejamību;

5.15.⁵ gatavo fotomateriālus un audiovizuālos materiālus par valsts drošības un aizsardzības tematiku publicēšanai un pārraidīšanai plašsaziņas līdzekļos;

5.15.⁶ izveido un uztur videomateriālu un fotomateriālu datubāzi valsts aizsardzības jomā;

5.15.⁷ sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, veidojot audiovizuālos materiālus valsts drošības un aizsardzības jomā atbilstoši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas audiovizuālo resursu ražošanas vadlīnijām;

5.15.⁸ nodrošina Nacionālā kiberdrošības centra darbu;

5.16. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(MK 07.07.2008. noteikumu Nr. 498 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.03.2010. noteikumiem Nr. 312; MK 09.07.2013. noteikumiem Nr. 377; MK 01.11.2016. noteikumiem Nr. 694; MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 576; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 175; MK 28.01.2021. noteikumiem Nr. 54; MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 454; 5.15.¹⁸ apakšpunkts stājas spēkā 01.09.2024., sk. 27. punktu)

6. Ministrija:

6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;

6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus;

6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par valsts aizsardzībai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta, kā arī citu ar valsts aizsardzību saistītu normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

6.6. savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

6.7. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;

6.8. veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

6.9. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā;

6.10. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.

(Grozīts ar MK 14.06.2005. noteikumiem Nr.411; MK 06.02.2024. noteikumiem Nr. 78)

7. Ministrijas tiesības:

7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

7.2. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus;

7.3. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību;

7.4. veikt auditu un pārbaudi ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

(Grozīts ar MK 30.03.2010. noteikumiem Nr.312)

8. Ministrijas darbu vada ministrs.

9. Ministrs:

9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām;

9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu;

9.4. dod rīkojumus Nacionālo bruņoto spēku amatpersonām un ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu;

9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus;

9.7. var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.8. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.9. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā;

9.10. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus;

9.11. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(Grozīts ar MK 14.06.2005. noteikumiem Nr.411; MK 06.02.2024. noteikumiem Nr. 78)

10. Ministram ir pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

11. Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

12. Valsts sekretārs:

12.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu;

12.2. vada iestādes administratīvo darbu un nodrošina ministrijas funkciju izpildi;

12.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;

12.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;

12.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;

12.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;

12.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

12.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;

12.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

12.10. koordinē ministrijas struktūrvienību un ministrijas pakļautībā esošo institūciju darbu, kā arī sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un ministrijas pārraudzībā esošajām iestādēm;

12.11. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

13. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.

14. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs.

15. (Svītrots ar MK 30.03.2010. noteikumiem Nr.312)

16. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

17. Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieki. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

(Grozīts ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.461)

17.¹ Ministrijas personālu veido ierēdņi, darbinieki un karavīri, kas uz laiku pārvietoti valsts aizsardzības interesēs.

(MK 09.07.2013. noteikumu Nr.377 redakcijā)

18. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs.

19. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

20. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

21. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

22. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

23. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu.

24. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību.

(Nodaļas nosaukums MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 78 redakcijā)

25. Ministrijas padotībā ir:

25.1. Jaunsardzes centrs;

25.2. Militārās izlūkošanas un drošības dienests;

25.3. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs;

25.4. Latvijas Kara muzejs;

25.5. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra;

25.6. Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs;

25.7. Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola.

(MK 30.03.2010. noteikumu Nr. 312 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.07.2013. noteikumiem Nr. 377; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 772; MK 18.06.2019. noteikumiem Nr. 255; MK 28.01.2021. noteikumiem Nr. 54; MK 25.01.2022. noteikumiem Nr. 55)

25.¹ Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Valsts aizsardzības korporācija".

(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 78 redakcijā)

(Nodaļa MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 175 redakcijā)

26. Šo noteikumu 5.15.⁴ apakšpunkts stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

(MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 175 redakcijā)

27. Šo noteikumu 5.15.⁸ apakšpunkts stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī.

(MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 454 redakcijā)