Darbības ar dokumentu

Vēloties dot iespēju visiem Baltijas reģiona iedzīvotājiem pilnībā izmantot studiju iespējas jebkurā no reģiona valstīm,

ņemot vērā, ka 1997. gada 11. aprīlī Lisabonā pieņemtajai Eiropas reģiona konvencijai par tādu kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību, turpmāk "Lisabonas konvencija", jātiek pilnībā ieviestai nolūkā stiprināt Baltijas kopējo izglītības telpu un stimulēt akadēmisko atzīšanu, kā arī studentu un mācībspēku mobilitāti starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku,

ņemot vērā, ka pēc Lisabonas konvencijas ratifikācijas Baltijas valstīs ir vēlami turpmāki pasākumi starpvaldību līguma formā, kas regulē konkrētu izglītības kvalifikāciju atzīšanu Baltijas valstu starpā,

Latvijas Republikas valdība, Igaunijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība, turpmāk tekstā "Puses", vienojas par sekojošo:

1. pants. DEFINĪCIJAS

Šajā Līgumā termini lietoti šādā nozīmē:

(Individuālu kvalifikāciju) vērtējums — ārvalstīs iegūtu kvalifikāciju vērtējums, ko kādai personai rakstveidā sniedz kompetenta iestāde.

Tiesības stāties (augstskolā) — kvalificētu pretendentu tiesības pieteikties un pretendēt uz uzņemšanu augstskolā.

Uzņemšana (augstākās izglītības iestādēs un programmās) — lēmums vai sistēma, kas ļauj kvalificētiem pretendentiem studēt attiecīgā konkrētā augstākās izglītības iestādē un/vai attiecīgā programmā.

Augstākā izglītība — visu veidu pēcvidusskolas līmeņa studiju kursi vai studiju kursu kopums, mācības vai gatavošana pētniecības darbam, ko Puses attiecīgās varas iestādes atzīst par piederīgiem pie savas augstākās izglītības sistēmas.

Augstākās izglītības iestāde — iestāde, kas sniedz augstāko izglītību un ko Puses kompetentās iestādes atzīst par piederīgu pie savas augstākās izglītības sistēmas.

Augstākās izglītības programma — studiju kurss, ko Puses kompetentās iestādes atzīst par piederīgu savai augstākās izglītības sistēmai un kura pabeigšana studentam sniedz augstākās izglītības kvalifikāciju.

Studiju periods — jebkura kādas augstākās izglītības programmas sastāvdaļa, kas ir novērtēta un dokumentēta un, nebūdama pilna studiju programma, tomēr ir zināšanu un iemaņu nozīmīga apguve.

Kvalifikācija:

A. Augstākās izglītības kvalifikācija — jebkurš grāds, diploms vai cits dokuments, ko piešķir kompetenta iestāde, apliecinot augstākās izglītības programmas sekmīgu pabeigšanu.

B. Kvalifikācija, kas dod tiesības stāties augstskolā — jebkurš kompetentas iestādes izsniegts diploms vai cita apliecība, kas apliecina izglītības programmas sekmīgu pabeigšanu un piešķir īpašniekam tiesības pretendēt uz uzņemšanu augstskolā (sal. ar definīciju tiesībām stāties augstskolā).

Atzīšana — kompetentas iestādes veikta ārzemēs iegūtas izglītības kvalifikācijas vērtības formāla atzīšana attiecībā uz tiesībām veikt izglītības un/vai profesionālu darbību.

2. pants. PAMATPRINCIPI

1) Baltijas valstis — Latvijas Republika, Igaunijas Republika un Lietuvas Republika (turpmāk tekstā Valstis) — vienojas atzīt cita citas augstākās izglītības kvalifikācijas un kvalifikācijas, kas dod tiesības stāties augstskolā, izņemot gadījumus, kad ir skaidri saskatāmas būtiskas atšķirības.

2) Šis Līgums attiecas uz kvalifikācijām, kas piešķirtas pēc attiecīgajā valstī atzītu studiju programmu sekmīgas pabeigšanas.

3) Augstākās izglītības kvalifikācija vai kvalifikācija, kas dod tiesības stāties augstskolā, tās īpašniekam pārējās Valstīs dod tādas pašas tiesības kā Valstī, kurā tā ir piešķirta.

3. pants. VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS KVALIFIKĀCIJAS, KAS DOD TIESĪBAS STĀTIES AUGSTSKOLĀS BALTIJAS KOPĒJĀ IZGLĪTĪBAS TELPĀ

Valstis atzīst sekojošas kvalifikācijas, kas dod tiesības stāties augstskolā kādā no Valstīm.

Latvijas Republikā piešķirtās kvalifikācijas:

1) Atestāts par vispārējo vidējo izglītību.

2) Diploms par vidējo speciālo izglītību.

3) Diploms par arodizglītību, ja programmas ilgums ir 4 gadi.

4) Diploms par vidējo profesionālo izglītību (sākot no 2000. gada).

Igaunijas Republikā piešķirtās kvalifikācijas:

1) Gūmnaasiumi lõputunnistus (atestāts par vidējo izglītību).

2) Lõputunnistus kutse- ja keskhariduse omandamise kohta (vidējās profesionālās izglītības atestāts).

3) Lõputunnistus keskerihariduse omandamise kohta (pēcvidusskolas profesionālās izglītības atestāts).

1)-3). punktā minētās kvalifikācijas apliecina tiesības stāties augstskolā tikai kopā ar Riigieksamitunnistus (apliecību par valsts eksāmenu nokārtošanu).

Lietuvas Republikā piešķirtās kvalifikācijas:

1) Brandos atestatas (gatavības apliecība).

4. pants. SPECIFISKĀS UZŅEMŠANAS PRASĪBAS UN UZŅEMŠANA AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS STUDIJĀS

Uzņemšana noteiktā augstākās izglītības programmā var būt saistīta ar specifisku prasību izpildi:

— var tikt pieprasīta noteiktu mācību priekšmetu sekmīga apguve vidējās izglītības līmenī,

— var tikt pieprasīta noteikta iepriekšēja izglītība vai spējas.

Ja šādu specifisku prasību izpilde ir priekšnoteikums pretendentu uzņemšanai no savas valsts, tādas pašas prasības var izvirzīt arī pretendentiem no pārējām Valstīm.

5. pants. PIRMO AKADĒMISKO GRĀDU ATZĪŠANA UZŅEMŠANAI TĀLĀKĀS STUDIJĀS

Latvijas bakalaura grāds, Igaunijas bakalaureusekraad un Lietuvas bakalauro laipsnis dod vienādas tiesības stāties tālākās studijās maģistra grāda iegūšanai Latvijā, magistrikraad iegūšanai Igaunijā un magistro laipsnis iegūšanai Lietuvā.

Šie paši nosacījumi attiecas uz tiesībām stāties tādās profesionālās programmās, kuru uzņemšanas priekšnoteikums ir pirmais akadēmiskais grāds.

Gadījumos, kad pirmais akadēmiskais grāds kādā no Valstīm var tikt iegūts pēc triju gadu studijām, turklāt tā iegūšanai nav nepieciešams noslēguma darbs, augstākās izglītības iestādes pārējās Valstīs var izvirzīt papildus prasības, kas izpildāmas pirms uzņemšanas tālākās studijās.

6. pants. ATZĪŠANA UZŅEMŠANAI DOKTORANTŪRĀ

Latvijas maģistra grāds, Igaunijas magistrikraad, Lietuvas magistro laipsnis vai līdzvērtīgas augstākās izglītības kvalifikācijas, kas dod tiesības stāties doktorantūrā tajā Valstī, kurā tās ir piešķirtas, dod vienādas tiesības stāties studijās doktora grāda iegūšanai Latvijā, doktorikraad iegūšanai Igaunijā un daktaro laipsnis iegūšanai Lietuvā.

7. pants. DOKTORA GRĀDU ATZĪŠANA

Katra Valsts atzīst citās valstīs piešķirtos doktora grādus. Valstis veiks pasākumus, lai citās Valstīs piešķirto doktora grādu īpašniekiem dotu tādas pašas tiesības veikt akadēmisku un pētniecisku darbību, kādas tiem ir Valstī, kurā doktora grāds ir piešķirts.

8. pants. PROFESIONĀLO STUDIJU SEKMĪGAS PABEIGŠANAS REZULTĀTĀ PIEŠĶIRTO KVALIFIKĀCIJU AKADĒMISKĀ ATZĪŠANA

Katra Valsts atzīst kvalifikācijas, kas piešķirtas profesionālo studiju sekmīgas pabeigšanas rezultātā citās Valstīs.

Profesionālo augstskolas studiju rezultātā piešķirta kvalifikācija dos tiesības stāties turpmākās studijās maģistra grāda iegūšanai Latvijā, magistrikraad iegūšanai Igaunijā un magistro laipsnis iegūšanai Lietuvā, ja tā dod šādas tiesības Valstī, kurā tā iešķirta.

Ja kvalifikācija, kas piešķirta profesionālo studiju rezultātā, dod tiesības stāties turpmākās studijās maģistra grāda, magistrikraad vai magistro laipsnis iegūšanai Valstī, kurā tā piešķirta, Valstis centīsies rast iespēju atzīt tās par studiju periodiem pretendenta tālākās akadēmiskās studijās.

9. pants. STUDIJU PERIODU ATZĪŠANA

Katra Valsts atzīst studiju periodus, kas nobeigti augstākās izglītības studiju ietvaros citās Valstīs.

Gadījumos, kad studiju periodi ir nobeigti saskaņā ar augstākās izglītības iestāžu iepriekšēju vienošanos, iegūtie kredīti tiek ieskaitīti pilnībā.

Visos pārējos gadījumos Valstis centīsies atbilstoši programmai ieskaitīt maksimāli daudz kredītu.

10. pants. ŠĀ LĪGUMA SEKAS ATTIECĪBĀ UZ ATZĪŠANU PROFESIONĀLIEM NOLŪKIEM

Citās Valstīs piešķirto kvalifikāciju atzīšanai jāatvieglo arī šo kvalifikāciju atzīšana profesionāliem nolūkiem..

Gadījumos, kad darbību profesijā regulē attiecīgajā Valstī spēkā esošie normatīvie akti vai attiecīgajai Valstij saistoši starptautiski tiesību akti, kvalifikāciju profesionālā atzīšana notiek atbilstoši šiem tiesību aktiem.

11. pants. TĀDU KVALIFIKĀCIJU ATZĪŠANA, KAS VAIRS NETIEK PIEŠĶIRTAS

Tādas augstākās izglītības kvalifikācijas un kvalifikācijas, kas dod tiesības stāties augstskolā, kuras tika piešķirtas citās Valstīs pārejas periodā pēc neatkarības atgūšanas un kuras vairs netiek piešķirtas, katra no Valstīm atzīst sekojošā veidā:

— kvalifikācijas, kas to īpašniekam deva tiesības stāties augstskolā un kuras joprojām dod šādas tiesības vienā no Valstīm, dod tiesības stāties augstskolā arī pārējās Valstīs;

— augstākās izglītības kvalifikācijas, kas atbilst noteiktai augstākās izglītības kvalifikācijai pašreizējā izglītības sistēmā vienā no Valstīm, tiek atzītas arī pārējās Valstīs.

12. pants. PUŠU NACIONĀLO AKADĒMISKĀS ATZĪŠANAS INFORMĀCIJAS CENTRU LOMA ŠĀ LĪGUMA DARBĪBAS NODROŠINĀŠANĀ

Nacionālie akadēmiskās atzīšanas informācijas centri (ENIC/NARIC centri) veic sekojošas funkcijas šā Līguma darbības nodrošināšanā:

— sniedz atbilstošās Valsts augstskolām un/vai darba devējiem atbilstošu informāciju par izglītības sistēmām un kvalifikācijām, kas piešķirtas pārējās Valstīs;

— sniedz pārējo Pušu ENIC/NARIC centriem informāciju par attiecīgās Valsts izglītības sistēmu un kvalifikācijām;

— izvērtē citās Valstīs piešķirtās kvalifikācijas;

— sniedz un regulāri atjauno informāciju par atzītām augstākās izglītības iestādēm un studiju programmām savā Valstī.

13. pants. LĪGUMA ĪSTENOŠANAS PĀRRAUDZĪBA

Līguma īstenošanas pārraudzību veic Baltijas Augstākās Izglītības Koordinācijas Komiteja (BAIKK). Katru gadu vismaz viena no BAIKK sēdēm ir veltīta jautājumiem, kas saistīti ar šā Līguma īstenošanu.

BAIKK stimulē Lisabonas konvencijas starpvaldību Komitejas lēmumu/rekomendāciju ieviešanu Baltijas reģionā un, ja nepieciešams, ierosina atbilstošus šā Līguma grozījumus.

14. pants. LĪGUMA SPĒKĀ STĀŠANĀS

Šis Līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad tā Puses diplomātiskā ceļā paziņojušas cita citai, ka ir izpildījušas savas iekšējās likumdošanas aktos paredzētās prasības, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā.

15. pants. LĪGUMA DARBĪBAS TERMIŅŠ

Šis Līgums ir spēkā nenoteiktu laika posmu. Jebkura Puse var denonsēt Līgumu, par to pa diplomātiskajiem kanāliem rakstiski informējot pārējās Puses, un Līgums zaudē spēku vienu gadu pēc šāda paziņojuma.

Līgums parakstīts Tallinā, 2000. gada 18. februārī trijos oriģināla eksemplāros latviešu, igauņu, lietuviešu un angļu valodā, turklāt visu četru valodu teksti ir vienādi autentiski. Ja rodas domstarpības par Līguma interpretāciju, noteicošais ir teksts angļu valodā.

Desiring to enable all people of the Baltic States to benefit fully from the study opportunities in any of the States,

Considering that the Convention on the Recognition of Qualifications Concerning Higher Education in the European Region adopted in Lisbon on 11 April 1997, (hereinafter "the Lisbon Convention"), should be fully implemented in order to strengthen the Baltic common educational space and to stimulate the academic recognition as well as the mobility of students and teaching staff among the Republic of Latvia, Republic of Estonia and Republic of Lithuania,

Considering that a follow-up to the ratification of the Lisbon Convention in the Baltic States in a form of Agreement regulating the recognition of the concrete educational qualifications among the Baltic States is desirable,

the Government of the Republic of Latvia, the Government of the Republic of Estonia and the Government of the Republic of Lithuania hereinafter referred to as "Parties" agree upon the following:

Article 1. DEFINITIONS

For the purposes of this Agreement, the following terms shall have the following meaning:

Assessment (of individual qualifications) — the written appraisal or evaluation of an individual's foreign qualifications by a competent authority.

Access (to higher education) — the right of qualified applicants to apply and to be considered for admission to higher education.

Admission (to higher education Institutions and programmes) — the act of, or system for, allowing qualified applicants to pursue studies in higher education at a given institution and/or a given programme.

Higher education — all types of courses of study, or sets of courses of study, training or training for research at the post secondary level which are recognised by the relevant authorities of a Party as belonging to its higher education system.

Higher education institution — an establishment providing higher education and recognised by the competent authority of a Party.

Higher education programme — a course of study recognised by the competent authority of a Party as belonging to its system of higher education, and the completion of which provides the student with a higher education qualification.

Period of study — any component of a higher education programme which has been evaluated and documented and, while not a complete programme of study in itself, represents a significant acquisition of knowledge or skill.

Qualification

A. Higher education qualification — any degree, diploma or other certificate issued by a competent authority attesting the successful completion of a higher education programme.

B. Qualification giving access to higher education — any diploma or other certificate issued by a competent authority attesting the successful completion of an education programme and giving the holder of the qualification the right to be considered for admission to higher education (cf. the definition of access).

Recognition — a formal acknowledgement by a competent authority of the value of a foreign educational qualification with a view to access to educational and/or employment activities.

Article 2. BASIC PRINCIPLES

1) The Baltic States — the Republic of Latvia, the Republic of Estonia and the Republic of Lithuania (hereinafter, States) — agree to recognise each other's higher education qualifications and qualifications giving access to higher education unless there is an evidence of substantial differences.

2) This Agreement shall deal with the qualifications awarded after completion of study programmes, which are recognised in the home country.

3) A higher education qualification or a qualification providing access to higher education shall give its holder the same rights in the other Parties as it gives in the State in which it has been awarded.

Article 3. SECONDARY EDUCATION QUALIFICATIONS GIVING ACCESS TO HIGHER EDUCATION IN THE BALTIC COMMON EDUCATIONAL SPACE

The Parties shall recognise the following qualifications giving access to higher education studies in the Baltic States:

Qualifications issued in the Republic of Latvia:

1) Atestāts par vispārējo vidējo izglītību (certificate of General secondary education).

2) Diploms par vidējo speciālo izglītību (diploma of Secondary specialised education).

3) Diploms par arodizglītību (Diploma of vocational education), if the duration of programme is 4 years.

4) Diploms par vidējo profesionālo izglītību (diploma of secondary professional education) — starting from year 2000.

Qualifications issued in the Republic of Estonia:

1) Gūmnaasiumi lõputunnistus (Secondary school leaving certificate).

2) Lõputunnistus kutse- ja keskhariduse omandamise kohta (Upper-secondary vocational school leaving certificate).

3) Lõputunnistus keskerihariduse omandamise kohta (Post-secondary professional school leaving certificate).

The qualifications 1 - 3 are only valid together with Riigieksamitunnistus (State Examination Certificate) as the access qualifications.

Qualifications issued in the Republic of Lithuania:

1) Brandos atestatas (maturity certificate).

Article 4. SPECIFIC ADMISSION REQUIREMENTS AND ADMISSION TO HIGHER EDUCATION STUDIES

The admission to the higher education programme in question may require fulfilment of specific requirements:

— specific subjects to be successfully completed by the applicant at the secondary education level,

— specific previous training or ability.

If fulfilment of such specific requirements is a precondition for admission of applicants from their own country, the same requirements may be applied for the applicants from the other States.

Article 5. RECOGNITION OF THE FIRST ACADEMIC DEGREES FOR FURTHER STUDIES

The Latvian Bakalaura grāds, the Estonian Bakalaureusekraad and the Lithuanian Bakalauro laipsnis give equal access to further studies towards Maģistra grāds in Latvia, Magistrikraad in Estonia and Magistro laipsnis in Lithuania.

The same conditions apply for access to professional study programmes that have the first academic degrees as the entrance requirement.

In the case if the first degree in one of the States is awarded after a three-year study programme and the studies towards this degree do not include final thesis, the higher education institutions in the other States may impose additional requirements before admission of the holder to further studies.

Article 6. RECOGNITION FOR ADMISSION TO DOCTORAL STUDIES

The Latvian Maģistra grāds, the Estonian Magistrikraad and the Lithuanian Magistro laipsnis or equivalent higher education qualifications which provide access to doctoral studies in the State where they were awarded, give equal access to further studies towards Doktora grāds in Latvia, Doktorikraad in Estonia and Daktaro laipsnis in Lithuania.

Article 7. RECOGNITION OF DOCTORAL DEGREES

Each State shall recognise the doctoral degrees awarded in other States. Parties will take measures in order to give the holders of doctoral degrees from other States the same rights to pursue academic and research activities they have in the country in which the doctoral degree was awarded.

Article 8. ACADEMIC RECOGNITION OF QUALIFICATIONS AWARDED AFTER COMPLETION OF HIGHER PROFESSIONAL STUDIES

Each State shall recognise higher education qualifications awarded in the other States after completion of higher professional studies.

A qualification awarded after higher professional studies shall provide access to further studies towards Maģistra grāds in Latvia, Magistrikraad in Estonia and Magistro laipsnis in Lithuania, if it provides such access in the State in which the qualification has been awarded.

If a qualification awarded after higher professional studies does not provide access to further studies towards Maģistra grāds, Magistrikraad or Magistro laipsnis in the State in which it was awarded, the Parties should look for possibilities of recognising it as periods of study in applicants further academic studies.

Article 9. RECOGNITION OF PERIODS OF STUDY

Each State shall recognise the periods of study completed within the framework of a higher education programme in the other States.

In cases when periods of study have been completed according to previous Agreements among higher education institutions, a full credit transfer shall be granted.

In all other cases the parties should look towards transfer of maximum credits relevant to the programme.

Article 10. CONSEQUENCES OF THIS AGREEMENT REGARDING PROFESSIONAL RECOGNITION

The academic recognition of higher education qualifications awarded in other States should facilitate recognition of these qualifications also for professional purposes.

In these cases when the professional activity is regulated by national or international legislation binding to a State, the appropriate legislation applies to the professional recognition.

Article 11. RECOGNITION OF SUCH QUALIFICATIONS WHICH ARE NOT AWARDED ANY MORE

Each State shall recognise higher education qualifications and qualifications giving access to higher education awarded in the other States during the transition period after re-gaining independence, and which are not awarded any longer, as following:

— qualifications which gave access to higher education and correspond to the present general access requirements in one State shall be given access in the other States;

— higher education qualifications which correspond to the certain qualification in the present higher educational system in one Party shall be recognised in other Parties.

Article 12. THE ROLE OF THE NATIONAL ACADEMIC RECOGNITION INFORMATION CENTRES IN IMPLEMENTATION OF THIS AGREEMENT

The National Academic Recognition Information Centres (ENIC/NARIC centres) shall fulfil the following functions towards implementation of this Agreement:

— provide the higher education institutions and/or employers of the appropriate State with the relevant information regarding educational systems, and qualifications awarded in other States;

— provide the ENIC/NARIC centres of other Parties with information on the educational system, and qualifications awarded in the appropriate State;

— evaluate the qualifications awarded in other parties;

— provide and regularly renew information about State recognised higher education institutions and programmes in their State

Article 13. OVERSIGHT OF THE AGREEMENT IMPLEMENTATION

The oversight of the implementation of this Agreement shall be carried out by the Baltic Higher Education Co-ordination Committee (BHECC). Each year no less than one of the BHECC meetings shall be devoted to questions related to implementation of this Agreement. In particular BHECC shall facilitate implementation of decisions/recommendations of the intergovernmental committee of the Lisbon Convention in the Baltic area and suggest appropriate changes of this Agreement if necessary.

Article 14. ENTERING INTO FORCE

The present Agreement shall enter into force on the first day of the third month, following the date when the Contracting Parties have notified each other through diplomatic channels of the fulfilment their internal legal procedures for its entry into force.

Article 15. REMAINING IN FORCE

The present Agreement shall stay in effect for a non-fixed period. This Agreement can be denounced in writing through diplomatic channels by either Party and the Agreement will be no longer in force after the notification after one year.

The Agreement is done in three original copies at Tallinn on the 18th day of February, 2000 in the Latvian, Estonian, Lithuanian, and English languages, all texts are equally authentic. In case of divergency in interpretation, the English text shall prevail.