Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 4

Par cenām un materiālo resursu sadales kārtību būvniecībā 1991. gadā

Lai nodrošinātu būvniecības uzņēmumu un organizāciju ekonomisko patstāvību un ieinteresētu tos palielināt produkcijas izlaidi un paaugstināt ražošanas efektivitāti, kā arī lai radītu nepieciešamos priekšnoteikumus izvērstai šo uzņēmumu un organizāciju darbībai tirgus ekonomikas apstākļos, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Noteikt, ka, sākot ar 1991. gada janvāri, Latvijas Republikas būvmateriālu ražošanas un būvniecības uzņēmumos un organizācijās (neatkarīgi no to organizatoriskās struktūras, īpašuma formas un resorpakļautības) jāievieš:

1.1. regulējamas cenas un līgumcenas būvmateriāliem, būvkonstrukcijām un būvdetaļām, nepārsniedzot katram uzņēmumam un organizācijai noteikto rentabilitātes normatīvu. Līdz šī normatīva noteikšanai visiem uzņēmumiem un organizācijām pieņemt vienotu nepārsniedzamu rentabilitātes normatīvu - 25 procenti salīdzinājumā ar pašizmaksu.

Ja noteiktais rentabilitātes līmenis pēc visas pusgadā realizētās produkcijas tiek pārsniegts, būvmateriālu ražošanas un būvniecības uzņēmumiem un organizācijām jāpārskaita vienādās daļās republikas budžetā un vietējā budžeta visa pārsnieguma summa divkāršā apmērā;

1.2. līgumcenas celtniecības, montāžas un remonta darbiem, nenosakot rentabilitātes normatīvu.

2. Uzdot Arhitektūras un celtniecības ministrijai pēc saskaņošanas ar Ekonomikas ministriju mēneša laikā pēc Latvijas Republikas likumu par nodokļiem pieņemšanas noteikt katram būvmateriālu ražošanas uzņēmumam un organizācijai šī lēmuma 1.1. apakšpunktā minēto rentabilitātes normatīvu 1991. gada pārējiem periodiem.

3. Apstiprināt pievienotos:

3.1. Noteikumus par būvmateriālu, būvkonstrukciju un būvdetaļu cenām 1991. gadā;

3.2. Noteikumus par materiālo resursu sadali un valsts pasūtījumu būvmateriālu ražošanā un būvniecībā, kā arī ēku un būvju remontdarbos 1991. gadā;

3.3. Nolikumu par darbuzņēmuma līgumiem būvniecībā 1991. gadā.

4. Noteikt, ka šie noteikumi un nolikums stājas spēkā ar 1991. gada 1. janvāri.

5. Noteikt, ka būvmateriālu ražošanas un būvniecības uzņēmumu un organizāciju, kā arī būvuzņēmēju un pasūtītājorganizāciju domstarpības par cenu piemērošanas jautājumiem, kuri nav atrunāti šī lēmuma 3. punktā minētajos noteikumos un nolikumā, izskata un izlemj:

5.1. attiecīgo resoru arbitrāžas - domstarpības starp viena resora uzņēmumiem un organizācijām;

5.2. Valsts arbitrāža vai tiesa - domstarpības starp dažādu resoru vai ārpusresoru uzņēmumiem un organizācijām.

6. Uzdot Arhitektūras un celtniecības ministrijai:

6.1. šī lēmuma 3. punktā minētos noteikumus un nolikumu mēneša laikā pavairot un izsūtīt vietējās pašvaldības iestādēm, ministrijām, resoriem, apvienībām, asociācijām un citām ieinteresētajam būvniecības kompleksa organizācijām;

6.2. līdz 1991. gada 1. jūlijam kopīgi ar Ekonomikas ministriju, Finansu ministriju un attiecīgajām bankām, kā arī būvmateriālu ražošanas un būvniecības uzņēmumu vai organizāciju apvienībām, asociācijām un koncerniem iesniegt izskatīšanai Latvijas Republikas Valdībai priekšlikumus par papildinājumiem un grozījumiem spēkā esošajos likumdošanas aktos par būvniecību;

6.3. kopīgi ar Valsts statistikas komiteju apkopot būvniecības kompleksa apvienību, asociāciju, uzņēmumu un organizāciju saimnieciskās un finansiālās darbības rezultātus par 1991. gada trim ceturkšņiem un līdz 1991. gada 1. novembrim kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem iesniegt tos izskatīšanai Latvijas Republikas Ministru Padomē;

6.4. kopīgi ar Latvijas banku un Latvijas republikāniskajām bankām izstrādāt priekšlikumus par būvniecības finansēšanas kārtības vienkāršošanu un līdz 1991. gada 1. februārim iesniegt tos izskatīšanai Latvijas Republikas Ministru Padomē.

7. Atzīt par lietderīgu, lai Latvijas banka kopīgi ar Latvijas republikāniskajām bankām noteiktu kārtību, kādā kreditējami būvmateriālu ražošanas un būvniecības uzņēmumi un organizācijas un kādā izdarāma kreditēšanas komerciālā ekspertīze.

8. Atzīt par spēku zaudējušu ar 1991. gada 1. janvāri Latvijas PSR Ministru Padomes 1990. gada 28. februāra lēmumu Nr. 46 «Par dažiem pasākumiem nepabeigtās celtniecības samazināšanai un kārtību norēķiniem par izpildītajiem darbiem 1990. gadā».

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1991. gada 7. janvārī

APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1991. gada 7. janvāra lēmumu Nr. 4

NOTEIKUMI
par būvmateriālu, būvkonstrukciju un būvdetaļu cenām 1991. gadā

1. Būvmateriālus, būvkonstrukcijas un būvdetaļas uzņēmumi un organizācijas realizē par regulējamām cenām un līgumcenām.

Regulējamās cenas piemēro to veidu būvmateriāliem, būvkonstrukcijām un būvdetaļām, ko ražo republikas teritorijā un kam noteiktā kārtībā līdz 1991. gada 1. janvārim apstiprinātas jaunas vairumcenas. Pārējo veidu būvmateriāliem, arī produkcijai, kas izgatavota pēc atsevišķiem vai vienreizējiem pasūtījumiem, tiek piemērotas līgumcenas.

2. Regulējamās cenas nosaka ražošanas uzņēmumi un organizācijas, piemērojot šo noteikumu 1. punktā minētajām vairumcenām attiecīgus labojuma koeficientus (uzcenojumus vai atlaides), kā arī ievērojot faktiskos izdevumus un to, lai uzņēmuma un organizācijas rentabilitāte nepārsniegtu noteikto normatīvu.

Šos labojuma koeficientus apstiprina uzņēmumu un organizāciju augstāka instance pēc saskaņošanas ar Arhitektūras un celtniecības ministriju, bet ārpusresoru uzņēmumiem un organizācijām - minētā ministrija.

Apstiprinātie labojuma koeficienti desmit dienu laikā noteiktā kārtībā iesniedzami Ekonomikas ministrijas Cenu departamentam deklarēšanai.

3. Ja nepieciešams, regulējamo cenu līmenis sakarā ar ekonomiski pamatotām ražošanas izmaksu izmaiņām var tikt pārskatīts, bet ne biežāk kā reizi ceturksnī. Turklāt jaunās cenas noteiktā kārtībā jāapstiprina ne vēlāk kā kārtējā ceturkšņa pirmajā mēnesī un desmit dienu laikā pēc apstiprināšanas jāiesniedz noteiktā kārtībā Ekonomikas ministrijas Cenu departamentam deklarēšanai.

4. Līgumcenas nosaka un apstiprina ražotājuzņēmums vai ražotājorganizācija pēc vienošanās ar pircēju, pamatojoties uz produkcijas pašizmaksu. Turklāt uzņēmuma vai organizāciju rentabilitāte nedrīkst pārsniegt noteikto normatīvu.

5. Ražotājs ir atbildīgs par rentabilitātes normatīva ievērošanu.

Ja pēc visas pusgadā realizētās produkcijas faktiskā rentabilitāte pārsniedz noteikto rentabilitātes līmeni, tad uzņēmums vai organizācija pārskaita vienādās daļās republikas budžetā un vietējā budžetā visu pārsnieguma summu divkāršā apmērā.

6. Piemērojot regulējamās cenas bez deklarēšanas Ekonomikas ministrijas Cenu departamentā, ražotājuzņēmums vai ražotājorganizācija pārskaita vienādās daļās republikas budžeta un vietējā budžeta sodu naudu 30 procentu apmērā no summas, kas iegūta, realizējot produkciju par šādām cenām.

7. Šajos noteikumos paredzētā kārtība, kādā, ievērojot spēkā esošos produkcijas kvalitātes normatīvus, regulējamas saražoto būvmateriālu, būvkonstrukciju un būvdetaļu cenas, ir obligāta visiem šīs produkcijas izgatavotājiem uzņēmumiem un organizācijām Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to resorpakļautības un īpašuma formas.

APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1991. gada 7. janvāra lēmumu Nr. 4

NOTEIKUMI
par materiālo resursu sadali un valsts pasūtījumu būvmateriālu ražošanā un būvniecībā, kā arī ēku un būvju remontdarbos 1991. gadā

I. Būvmateriālu sadales kārtība

1. Būvmateriālu resursi 1991. gadam tiek sadalīti, vadoties no Ekonomikas ministrijas un Lauksaimniecības ministrijas noteiktajiem:

1.1. republikas nozīmes valsts pasūtījuma objektiem un tiem plānotajiem būvniecības apjomiem, kā arī republikānisko uzņēmumu un iestāžu ēku un būvju remontdarbu (tālāk tekstā - «remontdarbi») apjomiem;

1.2. būvniecības un remontdarbu apjomiem, kuru pasūtītājas ir republikānisko pilsētu un rajonu pašvaldības iestādes.

2. Latvijas Republikā centralizēti tiek sadalīti:

2.1. PSRS valsts pārvaldes iestāžu centralizēti iedalītie materiālie resursi;

2.2. Latvijas Republikas uzņēmumu un organizāciju pēc valsts pasūtījuma ražotie būvmateriāli un būvkonstrukcijas;

2.3. būvmateriāli, kurus Materiālo resursu ministrija ieguvusi preču apmaiņas ceļā.

3. Būvmateriālu un būvkonstrukciju ražošanas valsts pasūtītājs pats sadala valsts pasūtījuma apjomu patstāvīgi vai ievērojot Ekonomikas ministrijas sadali.

4. Centralizēti sadalāmi šiem noteikumiem pievienotajā nomenklatūrā (pielikums) norādītie būvmateriāli un būvkonstrukcijas.

5. Centralizēti sadalāmo materiālo resursu limitus Ekonomikas ministrija un Materiālo resursu ministrija iedala pasūtītājiem - ministrijām, resoriem un vietējās pašvaldības iestādēm.

6. Lauksaimniecības ministrijai centralizēti iedala materiālos resursus kopumā visu tās sistēmā ietilpstošo uzņēmumu, organizāciju un saimniecību (neatkarīgi no īpašuma formas un finansēšanas avota) vajadzībām.

7. Pievienotajā nomenklatūrā norādītos centralizēti sadalāmos būvmateriālus un būvkonstrukcijas iedala:

7.1. republikas nozīmes valsts pasūtījuma objektu būvniecībai un remontam;

7.2. vietējās nozīmes valsts pasūtījuma objektu būvniecībai un remontdarbiem.

8. Pasūtītājs (ministrija, pašvaldības iestāde) ir tiesīgs būvmateriālu resursus iedalīto limitu ietvaros:

8.1. izlietot valsts pasūtījuma objektu būvniecībai un remontdarbiem;

8.2. izlietot būvniecībai un remontdarbiem, ko veic saimnieciskā kārtā;

8.3. nodot būvorganizācijām. Noslēdzot ar tām tiešos līgumus, tiek ņemts vērā, ka daļu materiālu var piegādāt un komplektēt būvorganizācijas pašas;

8.4. novirzīt tādu objektu būvniecības un remonta darbiem, kuriem nav vajadzīgi deficītie materiāli.

II. Valsts pasūtījums būvmateriālu ražošanā

9. Valsts pasūtītājs būvmateriālu ražošanā ir:

9.1. Ekonomikas ministrija un Materiālo resursu ministrija attiecībā uz šiem noteikumiem pievienotajā nomenklatūrā norādītajiem būvmateriāliem un būvkonstrukcijām, kurus ražo Latvijas Republikā;

9.2. Lauksaimniecības ministrija un rajonu pašvaldības iestādes savu izejvielu resursu ietvaros.

10. Valsts pasūtītājs noslēdz līgumu ar būvmateriālu ražošanas uzņēmumu vai šo uzņēmumu sabiedrību par valsts pasūtījumu izpildi.

Līgumā jāparedz, ka valsts pasūtījuma izpildei nepieciešamos izejvielu, enerģētiskos un citus resursus valsts pasūtījuma izpildītājam iedala saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1990. gada 26. novembra lēmumā Nr. 207 «Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām» noteikto kārtību.

11. Nepieciešamo valsts pasūtījuma apjomu vietējo būvmateriālu ražošanā nosaka Ekonomikas ministrija tā, lai tiktu sabalansēti vietējo un centralizēti saņemamo būvmateriālu apjomi.

III. Valsts pasūtījums būvniecībā

12. Valsts pasūtījums būvniecībā ir būvdarbi un remontdarbi (neatkarīgi no īpašuma formas un finansēšanas avota).

13. Būvdarbu un remontdarbu valsts pasūtītājs ir:

13.1. Latvijas Republikas ministrijas un resori vai arī valsts iestādes un uzņēmumi, kuriem valsts pārvaldes iestādes piešķīrušas valsts pasūtītāju pilnvaras;

13.2. republikānisko pilsētu un rajonu pašvaldības iestādes.

14. Par būvdarbu un remontdarbu valsts pasūtījumu valsts pasūtītājs un izpildītājs paraksta protokolu-pasūtījumu (veidlapa 05-23 PEP) un noslēdz darbuzņēmuma līgumu par valsts pasūtījumu izpildi.

15. Pamatojoties uz parakstīto protokolu-pasūtījumu vai noslēgto darbuzņēmuma līgumu, Ekonomikas ministrija un Materiālo resursu ministrija nodod ģenerāluzņēmējam (ar ģenerāluzņēmēja piekrišanu - arī apakšuzņēmējiem) centralizēti sadalāmo materiālo resursu fondus, nepārsniedzot pasūtītājam iedalītos limitus.

16. Noteikt, ka valsts pasūtījuma apjoms tiek limitēts atkarībā no to centralizēti sadalāmo materiālo resursu daudzuma, kuru deficīts neļauj pilnībā nokomplektēt objektus.

 

Pielikums
Noteikumiem par materiālo resursu sadali un valsts pasūtījumu būvmateriālu ražošanā
un būvniecībā, kā arī ēku un būvju remontdarbos 1991. gadā

Centralizēti sadalāmo būvmateriālu un būvkonstrukciju
NOMENKLATŪRA

Ministrija	Ministrija
1. Ekonomikas ministrija	Cements
	Metāla velmējumi, metāla konstrukcijas
	Metāla caurules
	Kokmateriāli
	tai skaitā:
	zāģbaļķi
	pārējā lietkoksne
	koka skaidu plātnes
	koka šķiedru plātnes
	zāģmateriāli
	finieris
	parkets
	Polistirols
	Ķieģeļi
	Gāzbetona un keramzītbetona sienu bloki
	Citi materiāli, kuru ražošana noteikta ar republikas valsts pasūtījumu
2. Materiālo resursu ministrija	Radiatori un konvektori
	Stikls
	Mīkstie jumta seguma materiāli (ruberoīds, pergamīns u. c.)
	Vannas
	Sanitārtehniskie izstrādājumi (mazgājamie galdi, sēdpodi, izlietnes u. c.)
	Linolejs
	Apdares plātnītes
	Minerālvate
	Azbestcementa loksnes
	Papīra tapetes
	Noslēgarmatūra
	Apkures katli

 

 

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1991. gada 7. janvāra lēmumu Nr. 4

NOLIKUMS
par darbuzņēmuma līgumiem būvniecībā 1991. gadā

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Nolikums attiecas uz darbuzņēmuma līgumiem par valsts pasūtījuma objektu un pārējo objektu būvniecību, paplašināšanu, rekonstrukciju, tehnisko modernizēšanu, restaurāciju un remontu* (tālāk tekstā- būvniecība) visā Latvijas Republikas teritorijā, un tas obligāti jāievēro visiem pasūtītājiem un darbuzņēmējiem neatkarīgi no to organizatoriskās struktūras, īpašuma formas vai resorpiederības.

2. Valsts pasūtījuma objektus iekļauj attiecīgajos sarakstos un noteiktā kārtībā nodrošina ar materiālajiem resursiem. Minēto objektu iedalījums ir šāds:

2.1. objekti, kuru būvniecību nosaka Ekonomikas ministrija un Lauksaimniecības ministrija (republikas nozīmes objekti);

2.2. objekti, kuru būvniecību nosaka republikānisko pilsētu vai rajonu pašvaldības iestādes (vietējās nozīmes objekti).

3. Valsts pasūtījuma objektu pasūtītāji ir Latvijas Republikas ministrijas, resori, republikānisko pilsētu un rajonu pašvaldības iestādes vai uzņēmumi un organizācijas, kas tos pārstāv un kam saskaņā ar šī nolikuma 2. punktā minētajiem sarakstiem noteikti attiecīgo objektu būvniecības apjomi.

4. Ja objekti neietilpst valsts pasūtījumā (pārējie objekti), to pasūtītājs var būt jebkura ministrija, resors, pašvaldības iestāde, uzņēmums, organizācija vai cita juridiskā vai fiziskā persona.

5. Pasūtītājs noslēdz darbuzņēmuma līgumu par darbu izpildi pilnā apjomā vai daļēji uz visu būvniecības laiku atbilstoši būvniecības organizēšanas projektam vai būvmontāžas darbu grafikam. Līgumu noslēdz:

5.1. ar vienu darbuzņēmēju, kurš savukārt kā ģenerāluzņēmējs var slēgt darbu apakšuzņēmuma līgumus ar specializētajām darbuzņēmējām organizācijām;

5.2. ar vairākiem darbuzņēmējiem;

5.3. ar starpniecības firmu, kura apņemas veikt daļu no pasūtītāja funkcijām (iekārtu, mēbeļu vai inventāra pasūtīšana un uzstādīšana u.c.) un kura vienlaicīgi var būt arī būvniecības ģenerāluzņēmējs, kas slēdz attiecīgus līgumus ar citām organizācijām vispārējo un specializēto būvdarbu veikšanai, kā arī slēdz līgumus par iekārtu piegādēm.

II. DARBUZŅĒMUMA LĪGUMU NOSLĒGŠANAS KĀRTĪBA

6. Ja darbuzņēmuma līgumu slēdz par valsts pasūtījuma objektiem:

6.1. pasūtītājs pēc iepriekšējām pārrunām izvēlas darbuzņēmējus un atbilstoši paredzētajiem būvniecības darbu apjomiem noteiktā kārtībā sastāda protokolu-pasūtījumu pēc veidlapas 05-23 PEP, uz kura pamata tiek noslēgts darbuzņēmuma līgums šī nolikuma 5. punktā minēto darbu un pakalpojumu izpildīšanai.

Protokolu-pasūtījumu iesniedz Materiālo resursu ministrijai darbuzņēmēja materiāltehniskās apgādes organizēšanai;

6.2. darbuzņēmējs, pamatojoties uz iepriekšējām pārrunām ar pasūtītāju, sastāda līguma projektu saskaņā ar protokolu-pasūtījumu, kas saskaņots ar Materiālo resursu ministriju un Lauksaimniecības ministriju (par objektiem, kurus būvē Lauksaimniecības ministrijai pakļautie darbuzņēmēji), un būves projekta dokumentāciju un iesniedz šo līguma projektu pasūtītājam:

- par 1991. gadā ekspluatācijā nododamajiem objektiem - ne vēlāk kā līdz 1991. gada 15. februārim vai mēneša laikā pēc centralizēti iedalīto materiālo resursu sadalījuma paziņošanas;

- par 1992. gadā un turpmākajos gados ekspluatācijā nododamajiem objektiem - līdz iepriekšējā gada 1. novembrim;

6.3. pasūtītājs līgumprojektu paraksta un nosūta darbuzņēmējiem 15 dienu laikā pēc tā saņemšanas.

Ja pasūtītājam ir iebildumi, viņš sastāda domstarpību protokolu un kopā ar līgumprojektu nosūta darbuzņēmējam, kuram kopīgi ar pasūtītāju nesaskaņas jānoregulē  15 dienu laikā.

Par republikas nozīmes objektiem pēc tam, kad protokols-pasūtījums sastādīts un saskaņots, līguma noslēgšana ir obligāta kā darbuzņēmējam, tā arī pasūtītājam.

Ja līgumslēdzējas puses nav vienojušās par līgumcenām, tad domstarpības pēc pasūtītāja ierosinājuma izskata un dod savu slēdzienu Arhitektūras un celtniecības ministrija un Ekonomikas ministrija.

Ja pēc protokola-pasūtījuma sastādīšanas un saskaņošanas darbuzņēmējs atsakās sastādīt līguma projektu par vietējās nozīmes objekta būvniecību vai arī ja nav panākta vienošanās pasūtītāja iesniegtajā jautājumā par domstarpībām, līgums paliek nenoslēgts. Šādos gadījumos jautājumus, kas saistīti ar līguma noslēgšanu un būvniecību, izskata un izlemj vietējās pašvaldības iestādes.

7. Par pārējiem objektiem pasūtītājs, ievērojot iepriekšējo pārrunu rezultātus, izvēlas darbuzņēmēju, kurš sastāda līguma projektu. Par šiem objektiem līguma noformēšanas un domstarpību noregulēšanas termiņus pasūtītājs un darbuzņēmējs nosaka pēc savstarpējas vienošanās.

Ja vienošanās nav panākta, līgums paliek nenoslēgts.

8. Darbuzņēmuma līgumā nosaka:

8.1. iesniedzamo projekta dokumentāciju un tās iesniegšanas termiņus.

Kārtību un termiņus, kādos jāiesniedz un jāsaskaņo projekta dokumentācija pēc līguma noslēgšanas, paredz līguma īpašie nosacījumi;

8.2. līgumcenas, būvniecības termiņus, finansēšanas un norēķinu kārtību.

Būvniecības kreditēšanas kārtību nosaka finansētājas bankas, un tā darbuzņēmuma līgumā netiek uzrādīta:

8.3. apstākļus, kādus nepieciešams radīt būvlaukumā vai apbūves teritorijā būvdarbu veikšanai, kā arī pārējos apstākļus, kurus līgumslēdzējas puses uzskata par nepieciešamu iekļaut līgumā (līgumslēdzēju darbības koordinācija būvlaukumā; pasūtītāja līdzdalība darbuzņēmēja sadzīves, kadru un transporta jautājumu risināšanā; tieši vai šefības kārtā veicamās iekārtu montāžas, kā arī iekārtu noregulēšanas un pārbaudes kārtības noteikšana; termiņu noteikšana, kādos izskatāmi priekšlikumi par līguma grozīšanu vai anulēšanu).

9. Līgumam obligāti jāpievieno:

- nolikuma 6. punktā minētais protokols-pasūtījums (ja līgumu slēdz par valsts pasūtījuma objektiem);

- pasūtītāja izziņa par finansēšanas nodrošināšanu visam celtniecības laikam ar sadalījumu pa gadiem saskaņā ar darbu grafiku;

- pasūtītāja izziņa par to, ka būvniecība noteiktā kārtībā saskaņota, un vietējās pašvaldības iestādes lēmums par objektu būvniecību (izņemot objektus, kuru pasūtītājs ir pašvaldības iestāde);

- būvmontāžas darbu izpildes grafiks un gatavā objekta nodošanas-pieņemšanas noteikumi;

- īpašie nosacījumi, kuri paredz līgumslēdzēju pušu papildu pienākumus un pakalpojumus.

Bez šiem dokumentiem līgumam var tikt pievienots iekārtu un materiālu piegādes grafiks, nododamās projekta dokumentācijas saraksts, kā arī citi nepieciešamie dokumenti.

III. PASŪTĪTĀJA UN DARBUZŅĒMĒJA PIENĀKUMI, TIESĪBAS UN GARANTIJAS

10. Pasūtītāja pienākums ir:

10.1. nodot darbuzņēmējam saskaņotu objekta projekta dokumentāciju tādos termiņos un tādā sastāvā, kā noteikts darbuzņēmuma līgumā, un būvatļauju, kā arī noformēt noteiktā kārtībā dokumentus par zemes gabala iedalīšanu;

10.2. nodot nostiprināto dabā ģeodēziskā pamata tīklu ēku un būvju nospraušanai;

10.3. nodrošināt darbu finansēšanu un norēķinus par izpildītajiem darbiem saskaņā ar darbuzņēmuma līgumu;

10.4. veikt būvuzraudzību un risināt valsts būvniecības inspekcijas izvirzītos jautājumus, kuri ietilpst pasūtītāja kompetencē;

10.5. nodrošināt atļauju saņemšanu jaunu inženiertīklu un sliežu ceļu pieslēgšanai pie esošajiem inženiertīkliem un sliežu ceļiem, ņemot vērā, ka šie darbi veicami ar darbuzņēmēja spēkiem;

10.6. veikt drošības tehnikas, apsardzes un ugunsdrošības pasākumus, ja tiek rekonstruēti un tehniski modernizēti strādājošie uzņēmumi, kā arī kopīgi ar darbuzņēmēju risināt citus būvniecības gaitā radušos jautājumus;

10.7. kopīgi ar darbuzņēmēju organizēt valsts pieņemšanas komisijas darbu un nodot gatavo objektu ekspluatācijā,

11. Pasūtītājam ir tiesības kontrolēt līguma noteikumu izpildi, kā arī būvdarbu un izmantojamo materiālu kvalitāti, neiejaucoties darbuzņēmēja operatīvi saimnieciskajā darbībā.

12. Pasūtītājs saskaņā ar darbuzņēmuma līgumu ir atbildīgs (dod garantiju) par darbuzņēmējam nododamo iekārtu spēju darboties, nododamo materiālu un konstrukciju atbilstību projektam un spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem, būvniecības finansēšanu un norēķināšanos par izpildītajiem būvmontāžas darbiem, kā arī par citu līgumsaistību izpildi.

13. Darbuzņēmēja pienākums ir:

13.1. izpildīt darbus objektā saskaņā ar projekta dokumentāciju un būvniecības normatīviem un nodot pasūtītājam izpildrasējumus un citu izpilddokumentāciju, stingri ievērojot noteikto kārtību;

13.2. ievērot līgumā noteiktos termiņus; kopīgi ar apakšuzņēmēju pieņemt iekārtas no pasūtītāja un nodrošināt pasūtītājam apstākļus, lai varētu veikt iekārtas montāžu šefības kārtā, kā arī noregulēšanas un pārbaudes darbus saskaņā ar līgumu;

13.3. nodot pasūtītājam gatavo objektu un piedalīties valsts pieņemšanas komisijas darbā;

13.4. novērst darbuzņēmēja vainas dēļ radušos defektus, kuri konstatēti divu gadu laikā pēc objekta ekspluatācijā pieņemšanas akta parakstīšanas, ja līgumā nav paredzēti citi garantijas termiņi;

13.5. ja darbuzņēmuma līgums noslēgts saskaņā ar šī nolikuma 5.3. apakšpunktu, tad jāpilda nolikuma 10. punkta attiecīgajos apakšpunktos paredzētie pienākumi;

13.6. nodrošināt būvmateriālu un būvkonstrukciju piegādi pasūtītāja iedalīto resursu ietvaros un centralizēti iedalītos materiālos resursus izlietot tikai paredzētajiem mērķiem.

14. Darbuzņēmējam ir tiesības pieprasīt pasūtītājam risināt tā pienākumos ietilpstošos jautājumus, kuri rodas būvniecības gaitā un kuru risināšana līgumā nav atrunāta.

15. Darbuzņēmējs ir atbildīgs (dod garantijas):

- par izpildīto darbu kvalitāti un samontēto iekārtu darbošanos garantijas laikā, ko aprēķina, sākot no dienas, kad parakstīts objekta ekspluatācijā pieņemšanas akts;

- par piegādāto būvmateriālu un būvkonstrukciju stiprību un izturību; par visu darbu izpildi atbilstoši darbuzņēmuma līgumam, projektam un būvniecības normām; par tiešo sakaru saglabāšanu. Saņemtie būvmateriāli un būvkonstrukcijas pirmām kārtām izmantojami valsts pasūtījuma izpildei.

IV. LĪGUMCENAS UN BŪVOBJEKTA FINANSĒŠANA

16. Pasūtītājs un darbuzņēmējs savstarpēji norēķinās, piemērojot līgumcenas, kuras nosaka, slēdzot darbuzņēmuma līgumu. Tās var būt gan fiksētās cenas, gan arī slīdošās cenas vai cenas, kas veidojas būvniecības gaitā.

17. Fiksētās cenas ir galīgās cenas, un būvniecības gaitā tās netiek mainītas, izņemot gadījumus, kad:

- pasūtītājs noteiktā kārtībā izdara izmaiņas projekta risinājumos pēc projekta dokumentācijas apstiprināšanas un nodošanas darbuzņēmējam;

- izpildīto darbu pašizmaksa pieaug sakarā ar neparedzētām izmaksām no darbuzņēmēja neatkarīgu iemeslu dēļ (Valdības lēmumi par pāreju uz jaunām cenām, tarifiem, nodokļu likmēm, sociālās apdrošināšanas atskaitījumiem u. c.).

Šajos gadījumos darbuzņēmējam papildizmaksas var atlīdzināt, noslēdzot noteiktā kārtībā papildvienošanos un iekļaujot norādītās izmaksas līgumcenās vai kompensējot šīs izmaksas bez iekļaušanas līgumcenās. Ja nepieciešams, var noteiktā kārtībā no jauna apstiprināt būves izmaksu.

18. Slīdošās cenas vai būvniecības gaitā izveidojušās cenas koriģē sakarā ar tādām ekonomisko apstākļu izmaiņām, kuras nav saistītas ar Valdības lēmumiem par jaunu cenu ieviešanu visā tautsaimniecībā, kā arī gadījumos, kad pasūtītājs noteiktā kārtībā maina projekta risinājumus pēc projekta dokumentācijas apstiprināšanas un nodošanas darbuzņēmējam.

Cenu izmaiņu uzskaites kārtību nosaka līgumā.

Šajās cenās drīkst iekļaut visas būvobjekta faktiskās izmaksas, kas saistītas ar būvuzņēmēja saimniecisko darbību, kā arī peļņu un maksu par risku (neparedzēti darbi un izdevumi), izņemot maksu par brāķa izlabošanu un citas izmaksas, kas saistītas ar darbuzņēmēja nesaimniecisku rīcību.

Norēķinoties pēc slīdošajam cenām vai cenām, kas izveidojušās būvniecības gaitā, darbuzņēmējs iesniedz pasūtītājam apmaksai rēķinus kopā ar nepieciešamajām kalkulācijām (aprēķiniem), kurus pasūtītājs akceptē un desmit dienu laikā apmaksā. Līgumā var paredzēt arī citādu norēķināšanās kārtību.

19. Domstarpības starp pasūtītāju un darbuzņēmēju par to papildizdevumu atlīdzināšanu, kuri nav ietverti līgumā noteiktajās cenās, nevar būt par iemeslu līguma anulēšanai.

Ja vienošanās netiek panākta, strīdu pēc ieinteresētās puses iesnieguma izšķir arbitrāža vai tiesa.

V. LĪGUMA GROZĪŠANA UN ANULĒŠANA

20. Darbuzņēmuma līgumu groza vai anulē tikai pēc pasūtītāja un darbuzņēmēja abpusējas vienošanās.

Līguma grozīšanas vai anulēšanas ierosinātājs iesniedz līgumpartnerim motivētus priekšlikumus, uz kuriem līgumpartneris dod atbildi līgumā noteiktajā termiņā. Ja priekšlikumu izskatīšanas termiņš līgumā nav noteikts, atbilde dodama viena mēneša laikā pēc priekšlikuma saņemšanas.

Ja līgumslēdzējas puses nevienojas vai atbilde uz priekšlikumiem noteiktā laikā nav saņemta, strīdu pēc ieinteresētās puses iesnieguma šķir arbitrāža vai tiesa.

Turklāt, ja iesniegums attiecas uz valsts pasūtījumā ietvertajiem republikas nozīmes objektiem, iesniegumam pievieno Ekonomikas ministrijas un Arhitektūras un celtniecības ministrijas kopīgu slēdzienu par līguma anulēšanas iespējamību vai par nepieciešamību turpināt līgumsaistību pildīšanu, bet, ja iesniegums attiecas uz valsts pasūtījumā ietvertajiem vietējās nozīmes objektiem, - iesniegumam pievieno analoģisku vietējās pašvaldības iestādes slēdzienu.

VI. MANTISKĀ ATBILDĪBA

21. Pasūtītājs saskaņā ar darbuzņēmēja iesniegtajām un pasūtītāja akceptētajām kalkulācijām sedz visus darbuzņēmēja papildizdevumus, kas tam radušies pasūtītāja vainas dēļ un kas vienlaicīgi var būt arī par iemeslu būvniecības nepabeigšanai noteiktajā termiņā. Šādā gadījumā līgumā noteiktais būvniecības termiņš tiek attiecīgi pagarināts.

22. Par atteikšanos noslēgt vietējās nozīmes objektu būvniecības darbuzņēmumu līgumu pēc tam, kad protokolu-pasūtījumu Materiālo resursu ministrija ir pieņēmusi izpildīšanai, darbuzņēmējs maksā pasūtītājam soda naudu 120 procentu apmērā no protokolā paredzēto būvmontāžas darbu vērtības.

23. Ja būvmontāžas darbi valsts pasūtījuma objektos nav izpildīti līgumā noteiktajā termiņā, finansētāju banku iestādes no darbuzņēmējiem par katru nokavējuma mēnesi līdz darbu pabeigšanai iekasē l procentu no būvmontāžas darbu pilnas vērtības. Iekasēto summu ieskaita attiecīgā budžeta ieņēmumos.

Ja pasūtītājus un darbuzņēmējus apkalpo dažādu banku iestādes, tad minētās soda naudas iekasēšanai tā bankas iestāde, kas apkalpo pasūtītāju, 15 dienu laikā pēc līgumā noteiktā darbu izpildes termiņa paziņo banku iestādēm, kuras apkalpo darbuzņēmēju, par objektu nenodošanu ekspluatācijā vai būvmontāžas darbu neizpildi.

24. Darbuzņēmuma līgumā puses var paredzēt arī citas sankcijas par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi, tai skaitā sankcijas:

- par pabeigta objekta pieņemšanas ekspluatācijā novilcināšanu;

- par līgumā paredzētās norēķinu kārtības neievērošanu;

- par iekārtas montāžas, regulēšanas un pārbaudes novilcināšanu;

- par būvniecības uzraudzības iestāžu priekšrakstos uzrādīto defektu novēršanas novilcināšanu, kā arī par tādu defektu novēršanas aizkavēšanu, kuri atklāti līgumā paredzētajā garantijas termiņā, un par citu līgumsaistību neievērošanu.

25. Bez sankcijām, kas paredzētas par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi, līgumsaistību pārkāpējs papildus samaksā otrai pusei nodarīta zaudējuma daļu, kuru nesedz saņemtās soda naudas un nokavējuma naudas.

26. Soda naudas un nokavējuma naudas samaksa par darbuzņēmuma līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī nodarīto zaudējumu atlīdzināšana neatbrīvo darbuzņēmēju no turpmākās saistību izpildes, izņemot likumdošanā paredzētos gadījumus.