Darbības ar dokumentu
1. pants. Latvijas Republikas Valsts kontroles pamatuzdevums
Latvijas Republikas Valsts kontroles (turpmāk — Valsts kontroles) pamatuzdevums ir nodrošināt Latvijas Republikas teritorijā parlamentāro kontroli pār republikas valdības programmu izpildi un Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu un pildīšanu valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju darbībā, uzņēmējdarbības jomā un citās sfērās.
2. pants. Valsts kontroles struktūra un pakļautība
Valsts kontroli izveido Latvijas Republikas Augstākā Padome, un Valsts kontrole ir tai tieši pakļauta. Valsts kontroli vada galvenais valsts kontrolieris.
Valsts kontroles sastāvā ietilpst: — valsts kontrolieri; — galvenā valsts kontroliera kanceleja.
Galveno valsts kontrolieri iecel amatā Latvijas Republikas Augstākā Padome uz savu pilnvaru laiku.
Galveno valsts kontrolieri var atcelt no amata pirms termiņa ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu.
Valsts kontrolierus ieceļ amatā un atbrīvo no tā Latvijas Republikas Augstākā Padome pēc galvenā valsts kontroliera ieteikuma.
Valsts kontrolieriem ir aizliegts ieņemt citus atalgotus amatus un strādāt citu algotu darbu.
Galvenais valsts kontrolieris savas pilnvaras noliek pēc jaunā galvenā valsts kontroliera iecelšanas.
3. pants. Valsts kontroliera zvērests
Valsts kontrolieris, stājoties amatā, dod šādu zvērestu: «Es zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai un stingri ievērot tās likumus. Savus pienākumus pildīšu godīgi, pēc labākās sirdsapziņas.»
Galvenā valsts kontroliera un valsts kontrolieru zvērestu pieņem Latvijas Republikas Augstākās Padomes plenārsēdē Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs.
4. pants. Valsts kontroles darbības tiesiskais pamats
Valsts kontrole darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem Latvijas Republikas likumiem.
5. pants. Valsts kontroles darba pamatprincipi
Valsts kontrole savu darbu veic Latvijas Republikas Augstākās Padomes, tās Prezidija un pastāvīgo komisiju uzdevumā vai pēc savas iniciatīvas.
Valsts kontrole savā darbā ievēro atklātumu.
Ja Valsts kontrole konstatē, ka likums vai cits normatīvais akts nespēj regulēt tiesiskās attiecības, tā iesniedz Latvijas Republikas Augstākajai Padomei priekšlikumus par attiecīgā likuma vai normatīvā akta pilnveidošanu.
Valsts kontrole, konstatējusi likumpārkāpumu, materiālus par to nodod izskatīšanai tiesībaizsardzības iestādei vai valsts varas vai pārvaldes institūcijai, kurai pārkāpējs ir pakļauts.
6. pants. Valsts kontrolieru tiesības
Valsts kontrolieriem ir tiesības:
1) griezties pie visām valsts un pašvaldību institūcijām, visu veidu organizācijām, kā arī amatpersonām ar pieprasījumu jautājumos, kas saistīti ar kontroles veikšanu, un piedalīties šo jautājumu izskatīšanā;
2) netraucēti apmeklēt valsts un pašvaldību institūcijas un visu veidu organizācijas, kā arī tikties ar to vadītājiem un citām amatpersonām. Kārtību, kādā valsts kontrolieri apmeklē organizācijas, kuru darbība saistīta ar valsts noslēpumu un citiem ar likumu aizsargātiem noslēpumiem, nosaka likums;
3) pieprasīt un nekavējoties saņemt no ikvienas amatpersonas mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumu par tās rīcību (darbību vai bezdarbību) ;
4) saskaroties ar pilsoņu tiesību un likumīgo interešu pārkāpumiem, prasīt nekavējoties izbeigt šos pārkāpumus un, ja nepieciešams, pieprasīt, lai attiecīgās valsts un pašvaldību institūcijas, visu veidu organizācijas un amatpersonas veic pasākumus šo tiesībpārkāpumu izbeigšanai;
5) piedalīties Latvijas Republikas Augstākās Padomes un tās institūciju sēdēs, Ministru Padomes un tās institūciju sēdēs.
7. pants. Galvenā valsts kontroliera pienākumi
Galvenais valsts kontrolieris:
1) sniedz pārskatus par Valsts kontroles darbu Latvijas Republikas Augstākajai Padomei un tās institūcijām;
2) pieņem darbā un atbrīvo no tā galvenā valsts kontroliera kancelejas darbiniekus, apstiprina valsts kontrolieru dienesta nolikumus un amata instrukcijas, iekšējās darba kārtības noteikumus;
3) iesniedz apstiprināšanai Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijam Valsts kontroles izdevumu tāmi un apstiprinātās tāmes ietvaros nosaka Valsts kontroles struktūru un štatu sarakstu;
4) ir tiesīgs ar savu lēmumu apturēt uz laiku līdz 10 dienām prettiesiskus amatpersonu lēmumus un rīkojumus, vienlaikus informējot par to augstāku institūciju vadītājus, kā arī dot atzinumu par šo amatpersonu atbilstību ieņemamajam amatam.
Galvenajam valsts kontrolierim ir likumdošanas iniciatīvas tiesības.
Galvenā valsts kontroliera prombūtnes laikā galvenā valsts kontroliera pienākumus viņa uzdevumā pilda viens no valsts kontrolieriem.
8. pants. Valsts un pašvaldību institūciju, visu veidu organizācijai un uzņēmumu, kā arī amatpersonu pienākumi pret Valsts kontroli
Valsts un pašvaldību institūcijām, visu veidu organizācijām un uzņēmumiem, kā arī amatpersonām ir pienākums:
1) triju darba dienu laikā atbildēt valsts kontrolierim uz viņa pieprasījumu, bet, ja nepieciešama papildu pārbaude, — ne vēlāk kā divu nedēļu laikā;
2) pēc valsts kontroliera pieprasījuma nekavējoties veikt pasākumus pārkāpumu novēršanai un vainīgo amatpersonu saukšanai pie atbildības, kā ari izlemt jautājumu par viņu atbrīvošanu no ieņemamā amata;
3) nodrošināt šā likuma 6. pantā noteikto tiesību izpildi.
10. pants. Valsts kontroles tiesiskais stāvoklis
Valsts kontrole ir juridiskā persona, un tai ir zīmogs ar papildināto Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un savu nosaukumu.
11. pants. Valsts kontrolieru tiesiskā aizsardzība, tiem pildot dienesta pienākumus
Par valsts kontrolieru kavēšanu pildīt dienesta pienākumus vainīgās personas sauc pie likumā noteiktās atbildības.
12. pants. Galvenā valsts kontroliera lēmumi
Galvenā valsts kontroliera lēmumus, kuri pieņemti, realizējot šajā likumā noteiktās kontroles funkcijas, var atcelt tikai Latvijas Republikas Augstākā Padome.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
 |
 |
 |
 |