Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 22.11.1996. - 11.06.2002. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2002. gada 9. maija likumu: Valsts kontroles likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Valsts kontroli

(Likuma nosaukums 06.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

(Preambula izslēgta ar  06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas revidē valsts un pašvaldību mantas (arī finansu līdzekļu) stāvokli un rīcību ar to.

Valsts kontroles darbība nav attiecināma uz Saeimu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

2.pants. Valsts kontroles uzdevums ir uzraudzīt, lai valsts un pašvaldību pamatbudžeta un speciālā budžeta līdzekļu iekasēšana un to izlietošana, kā arī rīcība ar valsts un pašvaldību mantu būtu likumīga, lietderīga un pareiza.

(06.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

3. pants. Valsts iestāžu norēķini, kā arī citas Valsts kontroles pieprasītās zinas un dokumenti iesniedzami Valsts kontrolei tās noteiktajā kartībā un terminā.

4. pants. Valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un fiziskajām personām, kuru rīcībā ir valsts vai pašvaldību manta vai kuras finansē no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, vai kuras izpilda valsts vai pašvaldību pasūtījumus un piegādes, jāuzrāda Valsts kontrolei grāmatvedības reģistri un dokumenti, kā arī jāsniedz tai vajadzīgie paskaidrojumi.

Pēc valsts kontroliera pieprasījuma, ja tas nepieciešams Šā likuma 1. pantā minēto darbību veikšanai, bankām un citām kredītiestādēm jāsniedz zinas Valsts kontrolei par Šā likuma 4. panta pirmajā daļā minēto juridisko personu kontiem un Šo personu veiktajām operācijām.

Valsts kontrolierim, Valsts kontroles revīzijas departamentu direktoriem un vecākajiem Valsts kontroles revidentiem, Valsts kontroles revidentiem (turpmāk — Valsts kontroles revidentiem) ir tiesības netraucēti apmeklēt valsts, pašvaldību un citas iestādes, uzņēmumus {uzņēmējsabiedrības) neatkarīgi no to pakļautības un īpašuma piederības, ja tas nepieciešams, lai revidētu valsts un pašvaldību mantas stāvokli un rīcību ar to.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

5. pants. Ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai Valsts kontroles darbiniekiem, kuru amats nav zemāks par revidenta amatu, ir tiesības pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām un privātpersonām.

6.pants. Institūcijām, kuras iesniedz Ministru kabinetam projektus, kas saistīti ar valsts un pašvaldību ieņēmumiem un izdevumiem un paredz rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, tie ir jāiesniedz arī Valsts kontrolei.

(06.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

7.pants. Valsts kontrolei ir tiesības sūtīt savus pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām uz tām valsts un pašvaldību koleģiālo lēmējinstitūciju sēdēm, kurās tiek apspriesti saimnieciskie jautājumi.

(06.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

8. pants. Valsts kontroles darbības kārtību nosaka Saeimas pieņemts Revīzijas reglaments.

II NODAĻA
VALSTS KONTROLES DARBINIEKU IECELŠANAS UN APSTIPRINĀŠANAS KĀRTĪBA

9. pants. Valsts kontrolieri ieceļ Saeima uz septiņiem gadiem.

Valsts kontroliera amats nav savienojams ar deputāta amatu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

10.pants. Valsts kontroles padomes un revīzijas departamentu kolēģiju locekļus pēc valsts kontroliera priekšlikuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem. Padomes un kolēģiju locekļus var apstiprināt amatā no jauna. Ja kāds no padomes vai kolēģijas locekļiem tiek atbrīvots pirms termiņa, viņa vietā uz atlikušo laiku apstiprināms cits padomes vai kolēģijas loceklis.

(06.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

11. pants. Valsts kontroles revidentus, viņu palīgus, kancelejas un citus darbiniekus pieņem darbā valsts kontrolieris.

12.pants. Valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļu, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļu, Valsts kontroles revidentu un revidentu palīgu uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļi nedrīkst būt politisko organizāciju (partiju) biedri.

Valsts kontroles revidenti un revidentu palīgi nevar ieņemt amatus politisko organizāciju (partiju) vēlētās institūcijās.

(06.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

III NODAĻA
VALSTS KONTROLES SASTĀVS UN KOMPETENCE

13. pants. Valsts kontroles sastāvā ietilpst valsts kontrolieris, Valsts kontroles padome, revīzijas departamenti un konceleja.

A. Valsts kontrolieris

14. pants. Valsts kontroli vada valsts kontrolieris, kas savās tiesībās ir pielīdzināms ministram. Valsts kontrolierim ir tiesības piedalīties Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

Valsts kontroliera slimības vai prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda tas padomes loceklis, kuru pilnvarojis valsts kontrolieris. Ja šāda pilnvarojuma nav, valsts kontroliera pienākumus pilda vecākais padomes loceklis — departamenta direktors.

15. pants. Valsts kontrolieris:

1) vada un pārrauga Valsts kontroles darbu;

2) Revīzijas reglamenta ietvaros apstiprina instrukcijas par kārtību, kādā izdarāmas revīzijas;

3) nosaka kārtību, kādā iesniedzamas un izlemjamas lietas un jautājumi Valsts kontroles padomes un revīzijas departamentu kolēģiju sēdēs;

4) savas kompetences ietvaros uzliek administratīvos sodus.

16. pants. Valsts kontrolieris ik gadu sniedz Saeimai pārskatu par iepriekšējā gada valsts budžeta faktisko izpildi, kā arī dod atsauksmi par valsts līdzekļu iekasēšanu, izlietošanu un vispār par rīcību ar valsts mantu. Valsts kontrolierim ir tiesības iesniegt Saeimai ziņojumu jautājumos, kas ir viņa kompetencē.

B. Valsts kontroles padome

17. pants. Valsts kontroles padomes sastāvā ietilpst valsts kontrolieris un seši padomes locekļi.

Valsts kontrolieris ir Valsts kontroles padomes priekšsēdētājs

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

18. pants. Valsts kontroles padomes sēdes notiek valsts kontroliera noteiktajos termiņos un ir tiesīgas, ja tajās piedalās padomes priekšsēdētājs un ne mazāk ka trīs tās locekļi. Jautājumus izlemj ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

19. pants. Valsts kontroles padome:

1) izlemj padomes locekļu vai revīzijas departamentu kolēģiju ierosinātos jautājumus par revīzijas darbu;

2) izlemj tos revīzijas departamentu iesniegtos jautājumus, kuri pārsniedz revīzijas departamentu kolēģiju kompetenci:

3) izskata Ministru kabineta sagatavoto pārskatu par valsts budžeta izpildi un dod atzinumu par to Saeimai;

4) ieteic valsts kontrolierim kandidātus revidentu un augstākiem amatiem;

5) izlemj iesniegtos ierosinājumus par revīzijas darbu;

6) izskata sūdzības par revīzijas departamentu kolēģiju lēmumiem;

7) izskata un akceptē Valsts kontroles iekšējo dokumentu projektus;

8) izskata un apstiprina Valsts kontroles darbinieku štatu sarakstu un darba samaksas sistēmu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

20. pants. Personas, kuru intereses vai tiesības aizskar revīzijas departamenta kolēģijas lēmums, mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas var iesniegt sūdzību Valsts kontroles padomei ar tā departamenta starpniecību, kura kolēģija pieņēmusi šo lēmumu.

21. pants. Valsts kontroles padome savās sēdēs izskata šā likuma 20. pantā minētās sūdzības. Sūdzības iesniedzējam par padomes sēdi tiek paziņots, viņam tiek garantētas tiesības piedalīties sēdē un dota iespēja sniegt paskaidrojumus.

Valsts kontroles padomes lēmumu mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.

22.—27. pants izslēgts.

C. Revīzijas departamenti

28. pants. Revīzijas darbus sadala starp revīzijas departamentiem.

29. pants. Katra revīzijas departamenta sastāvā ietilpst kolēģija, Valsts kontroles revidenti un viņu palīgdarbinieki. Revīzijas departamentu direktorus un viņu biedrus valsts kontrolieris ieceļ amata no Valsts kontroles padomes locek|u vidus. Minēto amatpersonu tiesības un pienākumus nosaka Valsts kontroles padomes pieņemta un valsts kontroliera apstiprināta instrukcija.

Valsts revidenta kvalifikācijai jāatbilst likumā «Par zvērinātiem revidentiem» noteiktajām prasībām.

30. pants. Revīzijas departamenta lietas izlemj kolēģija, kuras sastāvā ietilpst departamenta direktors un kolēģijas locekļi (ne vairāk par sešiem katrā departamentā).

31. pants. Revīzijas departamenta kolēģijas sēžu laiku nosaka departamenta direktors. Sēde ir tiesiga, ja tajā piedalās direktors un ne mazāk kā divi locekļi.

32. pants. Revīzijas departamenta kolēģijas uzdevums ir izskatīt un pārbaudīt revīzijas rezultātus.

33. pants. Revīzijas departamenta kolēģijai ir tiesības:

1) apstiprināt valsts vai pašvaldības institūciju norēķinus neatkarīgi no summu lieluma un revīzijas rezultātus par darījumiem, kuri atzīti par pareiziem gan no likuma viedokļa, gan pēc būtības;

2) apstiprināt norēķinus līdz 3000 latiem par darījumiem, kuri no likuma viedokļa nav pietiekami attaisnoti, bet pēc būtības ir attaisnojami;

3) noteikt uzrēķinu apmēru par darījumiem, kuri atzīti par nelikumīgiem vai nepareizi veiktiem;

4) pēc attiecīgās institūcijas vadītajā ierosinājuma atstāt bez piedzīšanas zaudējumus līdz 5000 latiem darījumos, kuri veikti atbilstoši likuma prasībām un likumā noteiktajā kārtībā;

5) atļaut segt atsevišķus zaudējumus līdz 3000 latiem no attiecīgajā darījumā iegūtajiem līdzekļiem;

6) dzēst uzrēķinus līdz 1000 latiem, kuri būtu nosakāmi iestādēm vai personām par to nepareizu rīcību, ja šīs rīcības rezultātā nav nodarīti valstij vai pašvaldībai tieši zaudējumi;

7) atstāt bez piedzīšanas zaudējumus, ja to summa, rēķinot uz katru amatpersonu, kas atbildīga par zaudējumu, viena gada laikā nepārsniedz 100 latu;

8) apstiprināt zaudējumu segšanu no valsts vai pašvaldības līdzekļiem tajos gadījumos, kad uzrēķini sakarā ar to apšaubāmas piedzīšanas iespējamību vai citu likumīgu iemeslu dēļ iestādēm un amatpersonām dzēsti uz tām piešķirto tiesību pamata;

9) izskatīt revidentu ierosinātos revīzijas jautājumus.

Izlemjot kolēģijā jautājumu par uzrēķina apmēru, attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvim ir tiesības sniegt savus paskaidrojumus; revīzijas departamenta kolēģijas pienākums ir savlaicīgi paziņot attiecīgajai institūcijai jautājuma izlemšanas dienu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

D. Kanceleja

34. pants. Valsts kontroles kancelejā apvienota visa Valsts kontroles lietvedība.

35. pants. Kanceleju vada kancelejas pārvaldnieks, kas ir tieši pakļauts valsts kontrolierim.

36. pants. Kancelejas darbinieku pienākumus nosaka valsts kontroliera apstiprināta instrukcija.

IV NODAĻA
VALSTS KONTROLES DARBINIEKU ATBILDĪBA

37. pants. Valsts kontrole tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Valsts kontroles darbības attīstīšanai un veicināšanai izmanto 20 procentus no summām, kas piedzītas no tās noteiktajiem uzrēķiniem un dod papildu ienākumus valsts vai pašvaldību budžetam.

Šie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kontroles budžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un to izlietošanu nosaka valsts kontroliera apstiprināts nolikums.

(06.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

38. pants. Valsts kontroles štata vienību skaitu un budžetu apstiprina un to izpilda saskaņā ar likumu par valsts budžetu.

V NODAĻA
VALSTS KONTROLES DARBINIEKU ATBILDĪBA

39. pants. Valsts kontroles darbiniekiem bez valsts kontroliera atļaujas ir aizliegts izpaust informāciju, kas viņiem, izpildot dienesta pienākumus, ir kļuvusi zināma par atsevišķām personām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām un iestādēm.

40. pants. Par šā likuma 39. pantā minētās informācijas nesankcionētu izpaušanu Valsts kontroles darbinieki tiek sodīti likumos noteiktajā kārtībā.

41. pants nosakot Valsts kontroles darbinieku atbildību par disciplināriem pārkāpumiem, tiek piemērots likums par valsts civildienestu.

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas Republikas 1991. gada 17. decembra likumu «Par Latvijas Republikas Valsts kontroli» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 4/5) un Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1993. gada 9. marta lēmumu «Par Latvijas Republikas Valsts kontroli» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 10/11).

2. Galvenajam valsts kontrolierim un valsts kontrolieriem sagatavot nodošanai jaunizveidotajām valsts kontroles institūcijām pārbaužu materiālus un lietas.

3. Jaunieceltajam valsts kontrolierim divu mēnešu laikā izdarīt Valsts kontroles reorganizāciju, izveidojot likumā noteiktās Valsts kontroles institūcijas un sastādot štatu sarakstu, kā arī veikt darbinieku atestāciju atbilstoši likuma «Par 1923. gada 2. augusta likuma «Par valsts kontroli» atjaunošanu» prasībām.

Likums stājas spēkā ceturtajā dienā pēc izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 1993. gada 28. oktobrī
Valsts prezidents G. ULMANIS
Rīgā 1993. gada 4. novembrī
22.11.1996