(Noteikumu nosaukums MK 21.06.2004. noteikumu Nr.545 redakcijā)
1. Noteikumi nosaka labturības prasības dējējvistu (Gallus gallus sugas vistas, kas sasniegušas dēšanas vecumu un no kurām iegūtās olas paredzēts izmantot cilvēku uzturā un tās nav paredzētas perēšanai) turēšanai un dējējvistu turēšanas komercsabiedrību, individuālo uzņēmumu, zemnieku saimniecību vai individuālo komersantu (turpmāk - uzņēmums) reģistrācijas kārtību.
(MK 29.08.2006. noteikumu Nr.719 redakcijā)
2. Noteikumi attiecas uz uzņēmumiem, kuros ir vairāk par 50 dējējvistām. Uz uzņēmumiem, kuros tur 51-350 dējējvistas, neattiecas šo noteikumu 22.punktā, IV nodaļā (izņemot 29., 31. un 36.punktu), V un VI nodaļā noteiktās prasības.
(MK 29.08.2006. noteikumu Nr.719 redakcijā)
3. Uzņēmuma īpašnieks norīko personu, kas ir atbildīga par dējējvistu labturības prasību ievērošanu uzņēmumā.
(Grozīts ar MK 21.06.2004. noteikumiem Nr.545)
4. Olas patēriņam cilvēku uzturā iegūst uzņēmumā, kurš atbilst šo noteikumu prasībām un ir reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā.
(Grozīts ar MK 21.06.2004. noteikumiem Nr.545; MK 29.08.2006. noteikumiem Nr.719)
6. Dējējvistu novietnēs izmanto šādas dējējvistu turēšanas metodes:
6.1. dziļos pakaišus;
6.2. nemodernizētos sprostus;
6.3. modernizētos sprostus.
(Grozīts ar MK 21.06.2004. noteikumiem Nr.545)
7. Dējējvistas nodrošina ar iespēju brīvi uzņemt to sugas fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu barību un dzeramo ūdeni, izņemot gadījumus, ja nepieciešams ārstēt dējējvistas vai veikt profilaktiskos pasākumus.
8. Dējējvistu novietnē nodrošina attiecīgās sugas fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu:
8.1. temperatūru;
8.2. gaisa mitrumu;
8.3. ventilāciju, kas pievada svaigu gaisu, novērš ūdens kondensāta un dējējvistu veselībai kaitīgu gāzu uzkrāšanos.
9. Aizliegts pārveidot dējējvistu izskatu, izņemot gadījumus, ja pēc turēšanas apstākļu koriģēšanas saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu nenovēro uzlabojumus dējējvistu uzvedībā. Šādā gadījumā, lai novērstu apspalvojuma izknābšanu un kanibālismu, cāļiem līdz 10 dienu vecumam atļauts veikt knābju korekciju. Knābju formas korekciju cāļiem veic apmācīts darbinieks.
(MK 29.08.2006. noteikumu Nr.719 redakcijā)
10. Persona, kura strādā ar dējējvistām, ne retāk kā reizi dienā apseko dējējvistas un novietnes aprīkojumu. Apsekošanas laikā konstatētos bojājumus nekavējoties novērš.
11. Ja dējējvistām konstatē veselības vai uzvedības traucējumus, vispirms novērtē to turēšanas apstākļus. Ja veselības vai uzvedības traucējumu cēlonis ir turēšanas apstākļu nepilnības, kuras nav iespējams novērst nekavējoties, to veic pēc dējējvistu izvešanas no novietnes.
(Grozīts ar MK 29.08.2006. noteikumiem Nr.719)
14. Ēku, tehnikas vai aprīkojuma daļas, kas nonāk saskarē ar dējējvistām, regulāri, kā arī katru reizi pēc dējējvistu partijas kaušanas un pirms jaunas partijas ievešanas obligāti tīra un dezinficē. Kamēr sprosti ir aizņemti, to virsmas un aprīkojumu uztur tīru. Mēslus izvāc tik bieži, cik tas nepieciešams.
(MK 29.08.2006. noteikumu Nr.719 redakcijā)
16. Novietnē ierīko apgaismojumu, kas nodrošina iespēju:
16.1. dējējvistām redzēt vienai otru un saskatīt apkārtējo vidi;
16.2. dējējvistām saglabāt fizioloģisku aktivitātes līmeni;
16.3. (svītrots ar MK 29.08.2006. noteikumiem Nr.719).
18. Ja novietnē ir mākslīgais apgaismojums, nodrošina:
18.1. apgaismojuma režīmu saskaņā ar diennakts 24 stundu ciklu;
18.2. nepārtrauktu tumsas periodu ne mazāk par astoņām stundām diennaktī;
18.3. pakāpenisku apgaismojuma izslēgšanu, lai dējējvistas atrastu tām piemērotu atpūtas vietu.
19. Pakaiši novietnē ir jebkurš vistai nekaitīgs un turēšanas tehnoloģijai piemērots materiāls, kas nodrošina dējējvistu dabiskās vajadzības knābāt un kašņāties. Pakaiši ir sausi, dējējvistu veselībai nekaitīgi, šķidrumu un gāzes absorbējoši.
(Grozīts ar MK 29.08.2006. noteikumiem Nr.719)
20. Dējējvistu novietnē lieto ūdeni, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām dzeramā ūdens nekaitīguma prasībām.
21. Sprostu grīdas ir ierīkotas tā, lai dējējvistas varētu atbalstīties vienlaikus ar abu kāju uz priekšu vērstajiem pirkstiem.
23. Turot dējējvistas modernizētajos sprostos vai dziļajos pakaišos, tām nodrošina izmantojamo platību, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
23.1. grīdas laukums ir vismaz 30 cm platumā;
23.2. augstums ir vismaz 45 cm;
23.3. grīdas slīpums nav lielāks par 14 %.
(Grozīts ar MK 29.08.2006. noteikumiem Nr.719)
24. Ligzdas (olu dēšanai paredzēta atsevišķa vieta, kuras grīdas daļa, ar kuru saskarē nonāk dējējvista, nav no stiepļu pinuma) platību neieskaita sprosta izmantojamā platībā.
(MK 29.08.2006. noteikumu Nr.719 redakcijā)
27. Ja novietnēs sprostu baterijas izvietotas vairākos stāvos, nodrošina atbilstošu iekārtu vai aprīkojumu, lai atvieglotu dējējvistu apsekošanu un to izņemšanu no sprostiem.
(Grozīts ar MK 29.08.2006. noteikumiem Nr.719)
28. Novietnē nodrošina minimālu trokšņa līmeni, kā arī nepieļauj pēkšņu trokšņa rašanos. Ventilācijas, barošanas un citas iekārtas konstruē, novieto, darbina un to tehnisko apkopi veic tā, lai neradītu troksni vai tā līmenis būtu iespējami zemāks.
30. Pakaišu platība novietnē aizņem ne mazāk par vienu trešdaļu no grīdas platības, un katrai dējējvistai nodrošina pakaišus vismaz 250 cm2 platībā.
31. Dēšanai ierīko individuālās vai grupveida ligzdas, nodrošinot ne mazāk par vienu individuālo ligzdu uz septiņām dējējvistām vai ne mazāk par kvadrātmetru ligzdas platības uz 120 dējējvistām, ja ierīko grupveida ligzdas. Stiepļu sieta grīda nav uzskatāma par ligzdu.
32. Ņemot vērā barošanas sistēmas uzbūvi, katrai dējējvistai nodrošina 10 cm no barības siles garuma vai attiecīgi 4 cm no apaļā barības trauka platības.
33. Ņemot vērā dzirdināšanas sistēmas uzbūvi, katrai dējējvistai nodrošina 2,5 cm no caurteces siles garuma vai attiecīgi 1 cm no apaļās dzirdnes platības.
34. Ja dzirdināšanai izmanto:
34.1. nipeļa veida dzirdnes vai traukus, tad uz 10 dējējvistām paredz vismaz vienu nipeļa veida dzirdni vai dzirdināšanas trauku;
34.2. dzirdināšanas sistēmas, kuras ir pievienotas pie ūdensvada, tad katrai dējējvistai ir pieejamas divas nipeļa veida dzirdnes vai divi dzirdināšanas trauki.
35. Dējējvistas nodrošina ar laktām, kas atbilst šādām prasībām:
35.1. lakta ir noapaļota;
35.2. lakta neatrodas virs pakaišiem;
35.3. atstarpe starp laktām nav mazāka par 30 cm;
35.4. atstarpe starp sienu un laktu nav mazāka par 20 cm.
37. Ja atbilstoši turēšanas veidam dējējvistas novietnē brīvi pārvietojas pa vairākiem stāviem, tad:
37.1. iekārto ne vairāk par četriem stāviem;
37.2. augstums starp stāviem ir vismaz 45 cm;
37.3. visām dējējvistām ir brīva pieeja pie barošanas un dzirdināšanas sistēmas;
37.4. nodrošina, lai dējējvistu fekālijas nenokļūst zemākajos stāvos.
38. Ja dējējvistām ir iespēja nokļūt pastaigu laukumos ārpus novietnes:
38.1. visā novietnes garumā no novietnes uz pastaigu laukumu ierīko aizkrītošas durtiņas, kuru augstums ir vismaz 35 cm un platums ir vismaz 40 cm, bet kopējais durtiņu platums uz 1000 dējējvistām ir vismaz 2 m;
38.2. nodrošina atbilstošu pastaigu laukuma platību un segumu, lai neierobežotu dējējvistu kustību brīvību;
38.3. pastaigu laukumus aprīko ar nojumi un iežogo, lai dējējvistas pasargātu no nokrišņiem un plēsīgiem dzīvniekiem un putniem, kā arī, ja nepieciešams, novieto dzirdināšanas traukus.
(Grozīts ar MK 29.08.2006. noteikumiem Nr.719)
40. Sprostā katrai dējējvistai paredz izmantojamo platību, kas nav mazāka par 550 cm2. Sprosta izmantojamo platību nosaka, mērot sprosta horizontālo virsmu, kuru dējējvistas brīvi izmanto bez ierobežojumiem.
(MK 29.08.2006. noteikumu Nr.719 redakcijā)
42. Ja dzirdināšanai izmanto:
42.1. caurteces siles, tad katrai dējējvistai paredz ne mazāk par 10 cm no caurteces siles garuma;
42.2. dzirdināšanas sistēmas, kuras ir pievienotas pie ūdensvada, tad katrā sprostā nodrošina ne mazāk par divām nipeļa veida dzirdnēm vai diviem dzirdināšanas traukiem.
43. Grīdas slīpums sprostā nepārsniedz 14 % jeb 8 grādus, ja grīdas ierīkošanai izmantots stiepļu siets. Ja grīdas ierīkošanai neizmanto stiepļu sietu, tad grīdas slīpums drīkst pārsniegt 14 % jeb 8 grādus.
44. Sprosta augstums:
44.1. vismaz 65 % no sprosta platības ir 40 cm;
44.2. pārējā sprosta daļā — ne mazāks par 35 cm.
(Punkts stājas spēkā 01.05.2004.; sk. 53. punktu)
46. Sprostā katrai dējējvistai paredz:
46.1. platību, kas nav mazāka par 750 cm2, no kuriem 600 cm2 ir brīvi izmantojamā platība;
46.2. vismaz 12 cm no barības trauka garuma;
46.3. ligzdu;
46.4. pakaišus;
46.5. vismaz 15 cm garu laktu.
47. Sprosta augstums virs ligzdas nav mazāks par 20 cm, un neviena sprosta kopējā platība nav mazāka par 2000 cm2.
(MK 29.08.2006. noteikumu Nr.719 redakcijā)
48. Ja dējējvistu dzirdināšanai izmanto nipeļa veida dzirdnes vai dzirdināšanas traukus, tad katrai dējējvistai ir pieejamas divas nipeļa veida dzirdnes vai dzirdināšanas trauki.
49. Izvietojot novietnē sprostus, paredz, ka attālums starp sprostu rindām nav mazāks par 90 cm, bet attālums starp sprosta grīdu un novietnes grīdu nav mazāks par 35 cm.
(Nodaļa MK 21.06.2004. noteikumu Nr.545 redakcijā)
49.1 Pārtikas un veterinārais dienests piešķir dējējvistu turēšanas uzņēmumam reģistrācijas numuru saskaņā ar šo noteikumu 49.6 punktu.
49.2 Uzņēmums Pārtikas un veterinārajā dienestā iesniedz šādu informāciju:
49.21. uzņēmuma nosaukums un adrese;
49.22. uzņēmuma īpašnieka un turētāja (ja tas nav īpašnieks) vārds, uzvārds un adrese;
49.23. citu uzņēmumu reģistrācijas numuri, uz kuriem attiecas šo noteikumu darbības joma un kuri pieder uzņēmuma īpašniekam vai turētājam vai kurus viņš vada;
49.24. dējējvistu turēšanas veids;
49.25. esošo dējējvistu skaits un dējējvistu skaits, ko maksimāli iespējams turēt uzņēmumā;
49.26. ja uzņēmums izmanto dažādus dējējvistu turēšanas veidus, papildus par katru turēšanas veidu norāda dējējvistu skaitu, ko maksimāli iespējams turēt uzņēmumā.
(MK 29.08.2006. noteikumu Nr.719 redakcijā)
49.3 Neviens jauns uzņēmums neuzsāk darbību pirms reģistrācijas pabeigšanas un reģistrācijas numura saņemšanas.
49.5 Uzņēmums 10 dienu laikā rakstiski informē Pārtikas un veterināro dienestu par izmaiņām dējējvistu turēšanā un nepieciešamajām izmaiņām reģistrācijas numurā.
49.6 Dējējvistu turēšanas uzņēmuma reģistrācijas numurs sastāv no:
49.61. skaitļa, kas apzīmē dējējvistu turēšanas veidu;
49.62. Latvijas koda (LV);
49.63. Pārtikas un veterinārā dienesta piešķirtā vienreizējā identifikācijas numura;
49.64. papildu zīmes, kas identificē viena ganāmpulka atsevišķas mītnes.
(Grozīts ar MK 29.08.2006. noteikumiem Nr.719)
49.7 Ja dējējvistas tur atbilstoši prasībām, kas noteiktas Komisijas 2003.gada 23.decembra Regulā (EK) Nr. 2295/2003, ar ko ievieš sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EEK) Nr. 1907/90 par konkrētiem olu tirdzniecības standartiem, tad turēšanas veidu apzīmē ar vienu no šādiem skaitļiem:
49.71. brīva turēšana — "1";
49.72. turēšana kūtī — "2";
49.73. turēšana sprostos — "3".
49.8 Ja dējējvistas tur atbilstoši Padomes 1991.gada 24.jūnija Regulas Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisko ražošanu un attiecīgām norādēm lauksaimniecības produktiem un pārtikai prasībām, tad turēšanas veidu apzīmē ar "0".
49.9 Uzņēmumus, kuros dējējvistu skaits ir no 51 līdz 350, Pārtikas un veterinārais dienests reģistrē, neizvērtējot to atbilstību šo noteikumu IV, V un VI nodaļā noteiktajām prasībām.
(MK 29.08.2006. noteikumu Nr.719 redakcijā)
50. Ja novietnes uzbūvētas vai pārbūvētas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, šo noteikumu IV nodaļā noteiktās prasības dējējvistu turēšanai dziļajos pakaišos stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.
51. Novietnēs, kuras uzbūvētas vai pārbūvētas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, dējējvistu blīvums, turot tās uz dziļajiem pakaišiem, nedrīkst pārsniegt 12 dējējvistas uz kvadrātmetru.
(Grozīts ar MK 29.08.2006. noteikumiem Nr.719)
52. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ierīkotos nemodernizētos sprostus, kas minēti šo noteikumu V nodaļā, ir atļauts izmantot līdz 2011.gada 31.decembrim. Pēc šo noteikumu spēkā stāšanās nemodernizētos sprostus dējējvistu novietnēs neierīko.
53. Šo noteikumu 40. un 44.punkts stājas spēkā ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem.
(Minētie punkti stājas spēkā 01.05.2004.; sk. MK 22.04.2004. noteikumu 425 2.13. apakšpunktu)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1999.gada 19.jūlija Direktīvas 99/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai, un Komisijas 2002.gada 30.janvāra Direktīvas 2002/4/EK par tādu uzņēmumu reģistrāciju, kas tur dējējvistas un uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 1999/74/EK.