Darbības ar dokumentu
Rīgā 2002.gada 17.decembrī (prot.Nr.75, 30.§)
(Rīgas domes 28.01.2014. saistošo noteikumu Nr.94 redakcijā)
Pakalpojumu sniedzējs — uzņēmums, kurš ūdensapgādes un kanalizācijas nozarē sniedz sabiedriskos pakalpojumus.
Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu lietotājs (turpmāk — Pakalpojumu lietotājs) — fiziskas vai juridiskas personas, kuras no Pakalpojumu sniedzēja saņem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus.
Klients — ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu lietotājs, kurš ar Pakalpojumu sniedzēju noslēdzis līgumu par šo pakalpojumu lietošanu.
Blakusklients — ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu lietotājs, kas saņem šos pakalpojumus pa Pakalpojumu sniedzēja jau esoša Klienta iekšējiem vai pagalma tīkliem, šķērsojot cita īpašnieka zemi, kā arī noslēdz līgumu ar Klientu par šo pakalpojumu lietošanu.
Notekūdeņi — ražošanas notekūdeņi, kas radušies uzņēmējdarbības un ražošanas vietās un nav klasificējami kā sadzīves vai lietus notekūdeņi, sadzīves notekūdeņi, ja tie radušies publiskās un dzīvojamās ēkās un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnas un sadzīves darbību dēļ, un lietus notekūdeņi, ja tie tiek novadīti pilsētas kanalizācijas tīklā.
Pagaidu ūdensvada tīkli — tīkli, kuri izbūvēti celtniecības vajadzībām uz celtniecības laiku, un tīkli, kuri izbūvēti un tiek ekspluatēti par Pakalpojumu lietotāja līdzekļiem, un neatbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 01.02.2000. noteikumiem Nr.38 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves”” (turpmāk — Latvijas būvnormatīvs).
Verifikācija — atbilstības noteikšana normatīvajiem aktiem.
Segtie darbi — būvdarbi, kuru apjoma un kvalitātes kontroli pēc tiem sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildu darba, kā arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas.
Tīklu apkalpošanas robežu akts — Pakalpojumu sniedzēja un Klienta vai Klienta un Blakusklienta sastādīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra puse.
Ūdens patēriņa starpība — starpība, kas veidojas starp Pakalpojumu sniedzēja valdījumā esošā mājas kopējā ūdens patēriņa skaitītāja uzrādīto, dzīvojamai mājai piegādāto ūdens daudzumu un mājas dzīvokļos un neapdzīvojamās telpās (ieskaitot mākslinieku darbnīcas) uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju uzrādīto ūdens patēriņa daudzumu, no kura atskaitīts ūdens patēriņš dzīvokļos bez skaitītājiem, fiksētie ūdens zudumi mājā, kā arī ūdens patēriņš mājas koplietošanas vajadzībām.
(Grozīts ar Rīgas domes 27.09.2005. saistošajiem noteikumiem Nr.20)
1.1. Šie noteikumi nosaka savstarpējās attiecības starp Rīgas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzējiem un pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu lietotājiem. Noteikumi nosaka projektēšanas, jaunu un rekonstruējamu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijā pieņemšanas kārtību, kā arī attiecības, kas veidojas starp Pakalpojumu sniedzēju un Pakalpojumu lietotāju un norēķinu kārtību par šiem pakalpojumiem.
1.2. Noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām, kas ir Rīgas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu lietotāji, un ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzējiem Rīgas pilsētā.
1.3. Pakalpojumu sniedzēja uzdevumi:
1.3.1. dzeramā ūdens ieguve un ražošana atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība";
1.3.2. dzeramā ūdens piegāde, nodrošinot ūdens spiedienu pilsētas ūdensvada tīklā ne mazāku par Latvijas būvnormatīvā paredzēto piecstāvu dzīvojamajai apbūvei;
1.3.3. no ūdensvada tīkla piegādātā dzeramā ūdens realizācija;
1.3.4. notekūdeņu savākšana un novadīšana līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām; notekūdeņu attīrīšana un novadīšana līdz iztekai ūdenstilpē atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 22.01.2002. noteikumu Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” prasībām.
(Grozīts ar Rīgas domes 28.01.2014. saistošajiem noteikumiem Nr.94)
1.4. Pakalpojumu sniedzēja valdījumā un apkalpes zonā ir:
1.4.1. ielas ūdensvada tīkli un pievadi līdz pirmā zemes gabala robežai vai ēkas ārējai sienai, ja tā sakrīt ar zemes gabala robežu, vai līdz privātkrānam, kvartāla un īszaru tīkli (tīkli, kuri pievienoti ielas ūdensvada tīkliem un kuriem pievienoti divi vai vairāki objekti), ja tie nodoti Pakalpojumu sniedzēja bilancē, ūdensvadi (100 mm un lielāks diametrs) starp dzīvojamajām mājām, cauruļvadu armatūra, plāksnītes ar norādi par hidrantu, armatūras un aku atrašanās vietu;
1.4.2. saimnieciskās kanalizācijas ielu tīkli un ēku izvadi līdz kontrolakai, kas atrodas 1,5 m attālumā aiz zemes gabala robežas, kura paralēla ielas sarkanajai līnijai, vai pagrabstāvā pie ēkas ārējās sienas ielas pusē, notekūdeņu kvartāla tīkli (tīkli, kuri atrodas ārpus ielu sarkanajām līnijām gar ēku apbūvi) bez ēku izvadiem, ja tie nodoti Pakalpojumu sniedzēja bilancē, tīklu cauruļvadu armatūra un skatakas.
1.5. Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli un būves (tai skaitā ūdens patēriņa skaitītāju šahtas un kanalizācijas kontrolakas), tiek ekspluatētas un remontētas par viņa līdzekļiem.
2.1. Projektēšana:
2.1.1. lai fiziska vai juridiska persona varētu pievienot savu objektu pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīklam, jāiesniedz rakstisks iesniegums Pakalpojumu sniedzējam. Iesniegumā jānorāda dati par paredzamo ūdens patēriņu un novadāmo notekūdeņu daudzumu, kā arī jāpievieno zemes gabala topogrāfiskais plāns mērogā 1:500 ar iezīmētām pazemes komunikācijām un īpašuma tiesības apliecinošs dokuments ar zemesgrāmatā nostiprinātām objekta robežām;
2.1.2. pakalpojumu sniedzējs dod savu atzinumu par objekta pievienošanas iespējām un izsniedz tehniskos noteikumus atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumiem Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk — Vispārīgie būvnoteikumi) 20 darbdienu laikā;
2.1.3. tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir viens gads. Termiņam beidzoties, pēc pieprasītāja lūguma Pakalpojumu sniedzējs tehniskos noteikumus izskata atkārtoti;
2.1.4. lai pievienotos pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, ir jāizstrādā projekts saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem;
2.1.5. projekts tiek izskatīts ne vēlāk kā mēneša laikā no tā iesniegšanas Pakalpojumu sniedzējam. Pēc projekta saskaņošanas divi tā eksemplāri paliek pie Pakalpojumu sniedzēja;
2.1.6. saskaņotais projekts ir spēkā vienu gadu. Ja projekts šajā laikā nav īstenots, tas atkārtoti jāsaskaņo ar Pakalpojumu sniedzēju. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs noteikt jaunas prasības;
2.1.7. ja ielas sarkano līniju robežās atrodas Pakalpojumu sniedzēja valdījumā esošs saimnieciskās kanalizācijas tīkls, tam jāpievieno:
2.1.7.1. jaunbūves un rekonstruējamie objekti, kuriem tiek izdoti tehniskie noteikumi par pievienošanos Pakalpojumu sniedzēja komunikācijām;
2.1.7.2. esošie objekti, kuros ir ūdensapgādes sistēmas un kuru vietējā kanalizācijas sistēma neatbilst tehniskajām prasībām un rada ekoloģisku kaitējumu apkārtējai videi;
2.1.8. ja nepieciešams augstāks ūdens spiediens, saskaņojot ar Pakalpojumu sniedzēju, Pakalpojumu lietotājs par saviem līdzekļiem drīkst ierīkot vietējās ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas.
2.2. Iebūve, pievienošana un no jauna izbūvētu vai rekonstruētu tīklu pieņemšana ekspluatācijā:
2.2.1. būvniecības sagatavošanu un būvniecību veic licencēts būvuzņēmējs par pasūtītāja līdzekļiem;
2.2.2. ūdensvada pievadu, kanalizācijas izvadu pievienošanu ielu tīkliem par pasūtītāja līdzekļiem veic licencēti būvuzņēmumi Pakalpojumu sniedzēja uzraudzībā. Ūdens skaitītāju uzstādīšanu par saviem līdzekļiem veic Pakalpojumu sniedzējs;
2.2.3. ūdensvada tīklu hidraulisko pārbaudi, dezinfekciju, skalošanu veic pasūtītājs par saviem līdzekļiem atbilstoši Latvijas būvnormatīvam;
2.2.4. pēc Pakalpojumu sniedzēja bilancē nododamo kanalizācijas tīklu izbūves pasūtītājam par saviem līdzekļiem jāveic cauruļvadu televīzijas inspekcija (caurskate) un pārbaudes rezultāti jāiesniedz Pakalpojumu sniedzējam;
2.2.5. pēc ūdensvada un kanalizācijas būvniecības darbu pabeigšanas un visu šo noteikumu prasību izpildīšanas tiek sastādīts akts par objekta gatavību pievienošanai. Visa izpilddokumentācija, hidraulisko un tehnisko pārbaužu akti, Rīgas Ģeodēziskā centra pārbaudes akti, dezinfekcijas un analīžu rezultāti jānodod Pakalpojumu sniedzējam;
2.2.6. no jauna uzbūvētās vai rekonstruētās ūdensvada un kanalizācijas būves ekspluatācijā pieņem komisija saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem;
2.2.7. uzbūvētajām vai rekonstruētajām ūdensvada un kanalizācijas būvēm jāatbilst apstiprinātajam projektam un izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem. Iespējamās atkāpes no projekta jāsaskaņo atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem;
2.2.8. nododot ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves Pakalpojumu sniedzēja bilancē atbilstoši šo noteikumu 1.4.punktam, jāiesniedz Pakalpojumu sniedzējam:
2.2.8.1. izpilddokumentācija (rasējumi, shēmas) un saskaņots projekts;
2.2.8.2. akti par segtajiem darbiem, akti par hidrauliskajām un tehniskajām pārbaudēm, akti par ūdensvada tīklu skalošanu un hlorēšanu, kā arī ūdens analīžu rezultāti;
2.2.8.3. Rīgas Ģeodēziskā centra pārbaudes akti par ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi;
2.2.8.4. grāmatvedības izziņa par ūdensvada un kanalizācijas tīklu, kurus paredzēts nodot Pakalpojumu sniedzēja bilancē, izmaksām un tehniskajiem rādītājiem (izbūves gads, garums, diametrs, materiāls);
2.2.8.5. akts par ūdens patēriņa skaitītāja mezglu pārbaudi;
2.2.8.6. dokumenti, kas apliecina apgrūtinājumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, ja bilancē nododamie ūdensvada un kanalizācijas tīkli un būves apgrūtina kādu nekustamo īpašumu;
2.2.9. pakalpojumu sniedzēja bilancē netiek pieņemti:
2.2.9.1. ēku ūdensvada un kanalizācijas iekšējie tīkli;
2.2.9.2. objekti, kuri iebūvēti Pakalpojumu lietotāja būvē un kuri atdalīti atsevišķi vienai dzīvojamajai mājai;
2.2.9.3. dzīvojamās mājās iebūvētās ūdens spiediena paaugstināšanas stacijas;
2.2.9.4. ražotņu kanalizācijas tīkli, attīrīšanas ietaises un pārsūknēšanas stacijas;
2.2.9.5. pagaidu ūdensvada tīkli līdz to sakārtošanai atbilstoši Latvijas būvnormatīvam;
2.2.9.6. lietus ūdens novadīšanas sistēmas;
2.2.10. kārtību, kādā Pakalpojumu sniedzēja bilancē nododami agrāk izbūvēti ekspluatācijā esoši tīkli, katrā konkrētajā gadījumā nosaka Rīgas dome vai tās deleģēta institūcija;
2.2.11. pasūtītājs pēc būvniecības pabeigšanas ir pilnīgi atbildīgs par ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju uzturēšanu līdz objektu nodošanai Pakalpojumu sniedzēja bilancē. Aizliegts tos izmantot ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu saņemšanai līdz līguma noslēgšanai ar Pakalpojumu sniedzēju.
3.1. Līguma noslēgšanas kārtība:
3.1.1. lai ūdensvada un kanalizācijas Pakalpojumu lietotājs kļūtu par Pakalpojumu sniedzēja Klientu, Pakalpojumu lietotājam jānoslēdz līgums par pilsētas ūdensvada un kanalizācijas pakalpojumu lietošanu. Līguma noslēgšanai jāiesniedz šādu dokumentu kopijas:
3.1.1.1. fiziskām personām — pase (uzrādīšanai), to pilnvarotām personām — pilnvara, pase (uzrādīšanai);
3.1.1.2. juridiskām personām — reģistrācijas apliecība, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja apliecība, bankas rekvizīti;
3.1.1.3. objekta piederības dokuments (zemesgrāmatas akts, tiesas spriedums, mantojuma apliecība, pirkšanas un pārdošanas līgums, nomas līgums u.c.), līgums par dzīvojamo māju pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un sagatavošanu privatizācijai (tikai privatizējamām dzīvojamām mājām);
3.1.1.4. ūdensvada hidrauliskās un tehniskās pārbaudes akts par pievada izbūvi (jaunizbūvētiem un rekonstruējamiem ūdensvada pievadiem);
3.1.1.5. akts par objekta pievienošanu pilsētas kanalizācijas tīklam (jaunizbūvētiem un rekonstruējamiem kanalizācijas izvadiem);
3.1.1.6. ūdens patēriņa skaitītāja mezgla tehniskās pārbaudes (pieņemšanas) akts;
3.1.1.7. izziņa par teritorijas platību un tās izmantošanas veidu — pilsētas kanalizācijā novadāmo lietus notekūdeņu apjoma aprēķinam;
3.1.1.8. zemes gabala plāns vai skice ar apakšzemes komunikācijām — ūdens patēriņa skaitītāja atrašanās vietu atbildības robežas noteikšanai;
3.1.2. pakalpojumu lietotājam jāuzrāda mājas grāmata un mājas inventarizācijas lieta, ja pakalpojumu apjoma noteikšanai nav uzstādīts ūdens patēriņa skaitītājs;
3.1.3. Pakalpojumu sniedzējs nosaka nepieciešamo ūdens patēriņa skaitītāju daudzumu, to tipus un izmērus atkarībā no paredzamā ūdens patēriņa;
3.1.4. nepieciešamības gadījumā jāsastāda Klienta un Pakalpojumu sniedzēja ūdensvada un kanalizācijas tīklu apkalpošanas robežu akts;
3.1.5. ja mainās objekta vai ēkas īpašnieks vai apsaimniekotājs, iepriekšējam Klientam mēneša laikā par to rakstiski jāinformē Pakalpojumu sniedzējs;
3.1.6. slēdzot jaunu līgumu ar fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir parādi par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt saistību izpildes nodrošinājumu (naudas summas iemaksu).
3.2. Klienta patērētā ūdens daudzuma uzskaite:
3.2.1. ūdens daudzumu, ko patērē Klients, nosaka pēc ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem. Izņēmuma gadījumos, kad ūdens patēriņa skaitītāja nav, — pēc esošajām ūdens patēriņa normām un Klienta sniegtajām ziņām, bet ne vēlāk par līgumā norādīto laiku;
3.2.2. ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus nolasa Klients un līgumā noteiktajā termiņā paziņo tos Pakalpojumu sniedzējam;
3.2.3. ja Klients līgumā noteiktajā termiņā neinformē par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem, ūdens patēriņu nosaka pēc vidējā patēriņa iepriekšējos trīs mēnešos. Ja ūdens patēriņa skaitītājs tiek noņemts uz laiku bojājuma dēļ vai veicot otrreizēju pārbaudi, kā arī ja Klients laikus neizpilda ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotas pārbaudes noteikumus un verifikāciju, norēķini tiek veikti atbilstoši spēkā esošajām ūdens patēriņa normām. Tāda norēķinu kārtība saglabājas līdz jauna vai atjaunotā ūdens patēriņa skaitītāja uzstādīšanai vai līdz brīdim, kad tiek veikta skaitītāja verifikācija;
3.2.4. saņemto pakalpojumu apjoma kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt uz ievadiem kontrolskaitītājus, rakstiski paziņojot par to Klientam.
3.3. Notekūdeņu uzskaite:
3.3.1. kanalizācijā ieplūstošo notekūdeņu daudzumu nosaka pēc ūdens daudzuma, ko ņem no pilsētas ūdensvada, saskaņā ar ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem, kā arī pēc notekūdeņu uzskaites ierīcēm. Ja ūdens patēriņa skaitītāju vai notekūdeņu uzskaites ierīču nav, notekūdeņu daudzumu nosaka pēc spēkā esošajām ūdens patēriņa normām un Klienta sniegtajām ziņām, bet ne ilgāk par līgumā norādīto laiku;
3.3.2. Klientiem, kuriem ir savi vietējie ūdens apgādes avoti un kuri notekūdeņus novada pilsētas kanalizācijas tīklos, notekūdeņu uzskaite tiek veikta atbilstoši artēziskā urbuma ūdens patēriņa skaitītāju vai uz ēku un būvju kanalizācijas izvada uzstādīto uzskaites ierīču rādījumiem;
3.3.3. gadījumos, kad dzeramais ūdens tiek iekļauts ražojamās produkcijas sastāvā un netiek novadīts pilsētas kanalizācijā, notekūdeņu uzskaiti veic atbilstoši notekūdeņu uzskaites ierīcēm vai pamatojoties uz Klienta sniegtiem aprēķiniem, tos kopīgi izskatot un savstarpēji saskaņojot; nosaka pilsētas kanalizācijā novadāmo notekūdeņu daudzuma proporcionālo attiecību pret izmantoto dzeramā ūdens daudzumu;
3.3.4. Klienta kopējā novadīto notekūdeņu daudzumā tiek ietverts tas atmosfēras nokrišņu daudzums, kurš nonāk pilsētas kanalizācijas tīklā no Klienta teritorijas. Tā apjomu (kubikmetri gadā) nosaka aprēķinu ceļā, Klientam un Pakalpojumu sniedzējam savstarpēji vienojoties.
3.4. Norēķinu kārtība par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem:
3.4.1. maksu par patērēto ūdeni un notekūdeņu novadīšanu nosaka saskaņā ar Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteiktajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifiem;
3.4.2. par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu izmaiņām Pakalpojumu sniedzējs informē atbilstoši Latvijas Republikas likumos “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajai kārtībai un termiņiem;
3.4.3. Klients samaksā rēķinu par patērēto ūdeni un novadītajiem notekūdeņiem līgumā ar Pakalpojumu sniedzēju noteiktajā laikā un kārtībā;
3.4.4. ja Klients ir nokavējis līgumā noteikto samaksas termiņu, viņam jāmaksā līgumsods par katru nokavēto dienu 0,1% apmērā no laikā nenomaksātās summas;
3.4.5. pretenzijas par Pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu Klientam jāiesniedz rakstiskā veidā mēneša laikā. Iesniegtā pretenzija neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā līgumā noteiktajā laikā. Pamatotas pretenzijas gadījumā Pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu;
3.4.6. ja līgums tiek lauzts pēc vienas vai otras puses iniciatīvas, Klientam jāveic pilnīgs norēķins par izmantotajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem;
3.4.7. pamatojoties uz Klienta iesniegtajiem ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem, par mājas koplietošanas vajadzībām patērēto, bet kanalizācijā nenovadīto ūdens daudzumu, Pakalpojumu sniedzējs rēķinā iekļauj tikai maksu par ūdens piegādi.
(Grozīts ar Rīgas domes 27.09.2005. saistošajiem noteikumiem Nr.20)
3.5. Patēriņa aprēķināšana noteikumu pārkāpumu gadījumā:
3.5.1. ja ir bijusi patvaļīga pieslēgšanās pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, patēriņš tiek aprēķināts saskaņā ar trīskāršu uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja nominālo caurplūdi 24 stundu darba režīmā; ja skaitītāja nav — atkarībā no ūdens ņemšanas vietu skaita un Latvijas būvnormatīvā noteiktajiem maksimālajiem normatīviem trīskāršā apmērā. Ja pieslēguma laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka pakalpojumi bez atļaujas izmantoti vienu mēnesi;
3.5.2. ja ūdens bez atļaujas tiek lietots no ugunsdzēšanas hidranta, patērētā ūdens daudzumu aprēķina atkarībā no hidranta caurteces spējas un ūdens tecēšanas ātruma — 1,5 m sekundē par visu hidranta izmantošanas laiku. Ja šis laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka hidrants bez atļaujas lietots vienu mēnesi;
3.5.3. ja ir patvaļīgi mainīta ūdens patēriņa skaitītāja pievienošanas shēma, noņemtas vai bojātas plombas, veikta mehāniska iedarbība uz ūdens patēriņa skaitītāju, samazinot tā rādījumus, patēriņš tiek aprēķināts saskaņā ar trīskāršu uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja nominālo caurplūdi 24 stundu darba režīmā. Ja šī pārkāpuma laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka pārkāpums noticis vienu mēnesi iepriekš.
4.1. Ja objektu nav iespējams tieši pievienot pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut pievienot objekta ūdens pievadu un kanalizācijas izvadu saskaņā ar šiem Noteikumiem jau esoša Klienta iekšējiem vai pagalma tīkliem aiz Klienta īpašumā vai valdījumā esošā ūdens patēriņa skaitītāja, kā arī šķērsojot cita īpašnieka zemi, ja:
4.1.1. pievienošanās rakstiski saskaņota ar Klientu un zemes īpašnieku;
4.1.2. pievienošana nepasliktina ūdens piegādi citiem Klientiem;
4.1.3. sastādīts tīklu apkalpošanas robežu akts.
4.2. Par objekta pievienošanas projekta saskaņošanu ar zemes īpašnieku un objekta īpašnieku atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem ir atbildīgs būvprojekta vadītājs.
5.1. Pakalpojumu sniedzējam un Klientam atkarībā no tā, kura valdījumā (īpašumā) atrodas ūdens patēriņa skaitītāji, par saviem līdzekļiem ir jānodrošina šādu prasību izpilde:
5.1.1. “B” precizitātes klasei atbilstošu ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšana ūdensvada pievados;
5.1.2. ūdens patēriņa skaitītāju pārbaude un verifikācija.
5.2. Klientam jāievēro šādi noteikumi:
5.2.1. jāuztur ūdens patēriņa skaitītāja atrašanās vietās (telpās, šahtā) tīrība un kārtība (aizliegta nepiederošu priekšmetu uzglabāšana);
5.2.2. pēc Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma jānodrošina pieeja ūdens patēriņa skaitītājam tā stāvokļa pārbaudei un rādījumu nolasīšanai;
5.2.3. jāaizsargā ūdens patēriņa skaitītāja mezgls no aizsalšanas.
5.3. Ja Klientam radušās šaubas par Pakalpojumu sniedzēja valdījumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu pareizību, viņš ir tiesīgs pieprasīt Pakalpojumu sniedzējam tos pārbaudīt. Ja pārbaudē ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu kļūda nepārsniedz pieļaujamo, pārbaudes izdevumus sedz Klients, bet, ja pārsniedz pieļaujamo normu, — ūdens patēriņa skaitītāju nomaina Pakalpojumu sniedzējs par saviem līdzekļiem.
5.4. Ja Pakalpojumu sniedzējam ir radušās šaubas par Klienta īpašumā vai valdījumā esošā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu pareizību, kā arī ja Klients neizpilda šo noteikumu 5.1.2.apakšpunktā minētās prasības, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs par saviem līdzekļiem veikt skaitītāja pārbaudi un nomaiņu.
5.5. Ja pēc Klienta ierosinājuma veiktajā pārbaudē (verificēšanā) Pakalpojumu sniedzēja bilancē esošais mājas kopējais ūdens patēriņa skaitītājs tiek atzīts par nederīgu, Pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas, samazinot nākamā norēķinu mēneša rēķina summu atbilstoši ūdens patēriņa starpībai pēdējā norēķina mēnesī pirms ūdens skaitītāja verificēšanas. Samaksa par visu mājai pievadīto ūdens daudzumu tiek atjaunota tikai pēc jauna verificēta ūdens patēriņa skaitītāja uzstādīšanas.
(Rīgas domes 27.09.2005. saistošo noteikumu Nr.20 redakcijā)
6.1. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uz laiku samazināt vai pārtraukt ūdens piegādi un pārtraukt notekūdeņu novadīšanu atsevišķiem Klientiem vai rajoniem bez iepriekšēja brīdinājuma:
6.1.1. ja pārtraukta elektroenerģijas piegāde sūkņu stacijām;
6.1.2. ja ir palielināta ūdens piegāde ugunsgrēka vietai;
6.1.3. dabas katastrofas laikā;
6.1.4. avārijas laikā.
6.2. Pakalpojumu sniedzējam jādara viss iespējamais, lai ūdens piegādes piespiedu pārtraukums būtu iespējami īss. Šai laikā Pakalpojumu sniedzējam jānodrošina alternatīva ūdens ņemšanas iespēja.
6.3. Ja Pakalpojumu lietotājs nenovērš savā īpašumā vai valdījumā esošo ūdensvada un kanalizācijas tīklu bojājumus, kas ietekmē ūdensapgādi pārējiem Pakalpojumu lietotājiem vai nodara kaitējumu citam īpašumam, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojumu sniegšanu, brīdinot Pakalpojumu lietotāju piecas diennaktis iepriekš.
6.4. Pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs par pārtraukumiem ūdens piegādē un notekūdeņu novadīšanā, ja Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir bojāti.
6.5. Par nepieciešamību pārtraukt ūdens piegādi plānotā remonta laikā Pakalpojumu sniedzējs Klientu informē ne vēlāk kā piecas diennaktis iepriekš.
6.6. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nekavējoties pārtraukt ūdensapgādes un notekūdeņu novadīšanas pakalpojumu sniegšanu, ja Pakalpojumu lietotājs nenoslēdz līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju.
6.7. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, Klientu iepriekš brīdinot, pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu gadījumos, kas minēti Latvijas Republikas Ministru kabineta 03.07.2001. noteikumos Nr.298 “Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana”, ievērojot tajos noteiktos termiņus un nepieciešamās darbības, ja:
6.7.1. laikus nav samaksāts par izmantotajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem (ja par dzīvojamās telpās saņemtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem nav samaksājusi fiziska persona, Pakalpojumu sniedzējs var pārtraukt ūdens piegādi, nodrošinot Pakalpojumu lietotājam alternatīvu ūdens ņemšanas iespēju — 25 l diennaktī uz vienu personu; par to sastādāms attiecīgs akts);
6.7.2. Klients ar savu darbību vai bezdarbību traucē vai kavē Pakalpojumu sniedzēja darbiniekam piekļūt pie ūdensvada vai kanalizācijas ierīcēm, kā arī kontrolierīcēm;
6.7.3. Klients nesniedz ūdens patēriņa uzskaitei nepieciešamās ziņas;
6.7.4. Klients ir bojājis vai patvaļīgi regulējis ūdens patēriņa skaitītājus;
6.7.5. Klients neievēro noteikto ūdens lietošanas un notekūdeņu novadīšanas režīmu;
6.7.6. Klients patvaļīgi pievienojis jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, kā arī ierīkojis nesaskaņotu pieslēgumu, kas neatbilst hidrauliskajiem un citiem tehniskajiem parametriem.
7.1. Ja Klienta ūdens mērītāja mezglā ir apvadlīnija, lai nodrošinātu ugunsdzēsības un iekšējo hidrantu un iekšējo ugunsdzēsības krānu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī. Klients ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.
7.2. Noņemt plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst, tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Klientam 24 stundu laikā jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.
7.3. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut Klientiem lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiks samaksāts atbilstoši ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem vai pamatojoties uz aprēķiniem.
8.1. Pakalpojumu sniedzēja valdījumā un apkalpes zonā esošos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, ūdensvada pievadus un kanalizācijas izvadus (saskaņā ar noteikumu 1.4.punktu) ekspluatē un remontē Pakalpojumu sniedzējs.
8.2. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs jebkurā diennakts laikā brīvi piekļūt savā bilancē esošajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, kas atrodas zemes gabalu īpašnieku, uzņēmumu un organizāciju teritorijā, šo tīklu tehniskajai apkalpošanai, remontam un avāriju likvidēšanai.
8.3. Vietas, kur atrodas ūdensvada un kanalizācijas tīkli, nedrīkst būt pieblīvētas ar dažādiem materiāliem, iekārtām vai uzceltām būvēm. Aizliegts stādīt kokus tuvāk par pieciem metriem abpus ūdensvada un kanalizācijas cauruļvada. Jābūt iespējai brīvi piebraukt speciālajai tehnikai un mehānismiem, lai varētu likvidēt avāriju un veikt profilaktiskos darbus.
8.4. Aizliegts:
8.4.1. novietot uz ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, armatūras, skatakām un hidrantiem materiālus un citus priekšmetus;
8.4.2. celt jebkādas būves virs ūdensvada un kanalizācijas tīkliem;
8.4.3. nepiederošām personām veikt jebkādus darbus ūdensvada un kanalizācijas tīklos.
8.5. Klients ir pilnībā atbildīgs par savas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tehnisko apkopi un darbību. Ja Klients savām vajadzībām izmanto vietējos ūdens avotus (artēziskos urbumus), šiem ūdensvada tīkliem jābūt fiziski atvienotiem (ar gaisa spraugu) no ūdensvada tīkliem, pa kuriem tiek piegādāts pilsētas ūdens. Klientam jāseko ūdensvada un kanalizācijas iekšējo tīklu un armatūras tehniskajam stāvoklim, un jebkura noplūde nekavējoties jālikvidē par saviem līdzekļiem.
8.6. Klientam jāsaglabā visa savā īpašumā vai valdījumā izbūvēto ūdensvada un kanalizācijas iekārtu tehniskā dokumentācija.
8.7. Objektiem, kuros tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kā arī objekta īpašnieka maiņas gadījumā, ja nav kanalizācijas izvada izpilddokumentācijas, jāveic cauruļvadu televīzijas inspekcija (caurskate) par īpašnieka līdzekļiem.
8.8. Klientam — juridiskai personai notekūdeņus pilsētas kanalizācijas tīklā jānovada atbilstoši Rīgas domes 02.07.2002. noteikumiem Nr.22 “Noteikumi par notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijas tīklā”.
8.9. Klienta — fiziskas personas novadītajos notekūdeņos nedrīkst būt:
8.9.1. cieti priekšmeti, tekstilizstrādājumi, smiltis, grunts, personīgās higiēnas priekšmeti un citas lietas, kas var veicināt tīklu aizsērēšanu;
8.9.2. eļļas un tauki daudzumos, kas pārsniedz normas, kuras noteiktas Rīgas domes 02.07.2002. noteikumos Nr.22 “Noteikumi par notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijas tīklā”;
8.9.3. pārtikas un ražošanas atkritumi nesasmalcinātā veidā;
8.9.4. naftas produkti daudzumos, kas pārsniedz normas, kuras noteiktas Rīgas domes 02.07.2002. noteikumos Nr.22 “Noteikumi par notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijas tīklā”;
8.9.5. vielas, kas var uzliesmot vai veidot sprāgstošu maisījumu.
8.10. Aizliegts bez saskaņošanas ar Pakalpojumu sniedzēju kanalizācijas skataku lūkās izliet notekūdeņus, iztukšot asenizācijas cisternas, izmest cietos atkritumus, novadīt atkušņa ūdeņus.
8.11. Klientam ir jāsagatavo iekšējie tīkli un armatūra, kā arī ūdens mērīšanas mezgli darbam ziemas apstākļos.
8.12. Aizliegts atstāt atvērtus iekšējā ūdensvada tīkla krānus nolūkā novērst ūdensvada tīkla aizsalšanu.
8.13. Klientam piederošās ēkās ar pagraba telpām, kur ir ierīkotas sanitārās iekārtas (izlietnes, sēdpodi, trapi u.c.) un drenāžas sistēmas, aizliegts uzglabāt produktus un materiālās vērtības, kā arī jāierīko aizbīdņi uz kanalizācijas izvada.
8.14. Ja Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis konstatē šo noteikumu un savas kompetences ietvaros Latvijas būvnormatīvu pārkāpumus, Pakalpojumu lietotāja pārstāvja klātbūtnē tiek sastādīts akts, norādot trūkumu novēršanas laiku. Pakalpojumu lietotāja atteikšanās parakstīt aktu neatbrīvo viņu no atbildības un pienākuma novērst trūkumus.
8.15. Ja Klienta ūdensvada pievadam, kanalizācijas izvadam un iekārtām trūkst aizbīdņu, nav hermētiski aizvērtas revīzijas, ir bojātas sanitārās iekārtas, netiek ievēroti šie noteikumi un Latvijas būvnormatīvi, par applūdinātajām telpām un materiālajiem zaudējumiem atbildīgs ir Klients.
8.16. Par zaudējumiem, kas radušies Klienta īpašumā vai valdījumā esošu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju bojājumu dēļ, atbildīgs ir Klients.
8.17. Klientam jāuzrauga ūdensvada pievada aizbīdņi un aizbīdņa kapes, savas teritorijas robežās esošas ūdensvada un kanalizācijas ietaises (caurules, ūdens patēriņa skaitītāji, lūkas, skatakas, režģi, norādījumu plāksnītes u.c.), nepieļaujot to bojāšanu, applūdināšanu un aizsalšanu, kā arī jāattīra no atkritumiem, ledus un sniega skataku vāki. Jāseko, lai uzstādītās plombas netiktu noņemtas vai bojātas, jānodrošina virszemes ūdeņu novadīšana no skatakām. Klientam jāatļauj izvietot uz ēku sienām vai žogiem plāksnītes ar norādi par hidrantu, armatūras un skataku atrašanās vietu.
8.18. Klients nav tiesīgs bez saskaņošanas par Pakalpojumu sniedzēju pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu Blakusklientiem.
8.19. Atklājot ūdensvada un kanalizācijas ielu tīklu un būvju bojājumus, Klientam par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam un iespēju robežās jāiezīmē bojātā vieta.
8.20. Fiziskām un juridiskām personām, kas sabojājušas ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves, nekavējoties jāziņo par to Pakalpojumu sniedzējam, bojājumus jānovērš pašu spēkiem un par saviem līdzekļiem Pakalpojumu sniedzēja tehniskajā uzraudzībā.
8.21. Fiziskām un juridiskām personām pilnā apmērā jāatlīdzina Pakalpojumu sniedzēja zaudējumi par bojātajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un būvēm, kā arī izdevumi notekūdeņu attīrīšanas normāla tehnoloģiska procesa atjaunošanai pilsētas kanalizācijas attīrīšanas iekārtās, ja tie radušies, Klientam pārkāpjot šo noteikumu 8.8., 8.9. un 8.10.punktā minētās prasības. Vainīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai jāsamaksā valsts uzraudzības iestāžu uzliktais naudas sods par ūdenstilpēm un zivsaimniecībai nodarītajiem zaudējumiem, kuri radušies, kaitīgajām vielām no pilsētas kanalizācijas sistēmām ieplūstot ūdenstilpēs.
8.22. Pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja attiecības, kas nav noteiktas šajos noteikumos, regulē Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
9.1. Par noteikumu 5.1.2.apakšpunktā un 8.3., 8.4., 8.9., 8.10., 8.18.punktā minēto prasību pārkāpumiem personas var tikt sodītas ar naudas sodu līdz 80 euro.
(Grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.51)
9.2. Par noteikumu 8.17.punkta pārkāpumu Klients var tikt sodīts ar naudas sodu līdz 20 euro.
(Grozīts ar Rīgas domes 24.09.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.51)
9.3. Noteikumu izpildi kontrolēt un sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgas Rīgas domes Administratīvās inspekcijas amatpersonas.
(Rīgas domes 28.01.2014. saistošo noteikumu Nr.94 redakcijā)
9.4. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem attiecīgās Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas izpilddirektors. Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas izpilddirektora pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var apstrīdēt Rīgas domes Administratīvajā komisijā.
(Rīgas domes 28.01.2014. saistošo noteikumu Nr.94 redakcijā)
9.6. Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas likums “Par policiju”.
10.1. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Rīgas Balss” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
10.2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Rīgas domes 29.08.1995. noteikumi Nr.37 “Rīgas komunālā ūdensvada un kanalizācijas lietošanas noteikumi”.
 |
 |
 |
 |