LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 200
Lai saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par zemes lietošanu un zemes ierīcību» atlīdzinātu lauksaimniecībai un mežsaimniecībai radušos zudumus, kas saistīti ar zemes atņemšanu vai minēto tautas saimniecības nozaru zemes kvalitātes pasliktināšanos, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:
1. Apstiprināt normatīvus radušos zudumu atlīdzināšanai:
1.1. lauksaimniecībai sakarā ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem šim nolūkam paredzētās zemes atņemšanu vai šo zemju kvalitātes pasliktināšanos un atņemtās zemes piešķiršanu lietošanā juridiskajām personām celtniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, valsts aizsardzības un citām nelauksaimnieciskajām vajadzībām (1. pielikums);
1.2. mežsaimniecībai sakarā ar meža zemes atņemšanu, paredzot koku izciršanu, vai šīs zemes kvalitātes pasliktināšanos un atņemtās meža zemes piešķiršanu lietošanā juridiskajām personām vajadzībām, kas nav saistītas ar meža apsaimniekošanu un izmantošanu (2. pielikums).
2. Lauksaimniecībai radušos zudumu apmērus nosaka, pamatojoties uz zemes novērtējumu ballēs un ievērojot zemes novietojuma koeficientu (1. pielikuma 1. un 2. tabula).
3. Mežsaimniecībai radušos zudumu apmērus nosaka pēc meža augšanas apstākļu tipiem un valdošajām koku sugām (2. pielikums).
4. Lauksaimniecībai un mežsaimniecībai radušos zudumu apmērus nosaka republikas pilsētu Tautas deputātu padomju priekšsēdētāju un rajonu izpildkomiteju izveidotas komisijas, kuru sastāvā ietilpst vietējo pašvaldību, finansu, zemes ierīcības, lauksaimniecības, valsts mežsaimniecisko iestāžu, reģionālās vides aizsardzības komitejas un citu ieinteresēto organizāciju pārstāvji.
Minētā komisija sastāda aktu, norādot, kādā apmērā atlīdzināmi lauksaimniecībai un mežsaimniecībai radušies zudumi. Šo aktu izskata un apstiprina republikas pilsētu Tautas deputātu padomju priekšsēdētāji un rajonu izpildkomitejas, un 10 dienu laikā nosūta tai institūcijai, kura saskaņā ar zemes likumdošanas aktiem piešķir atņemto zemi lietošanā citam zemes lietotājam, bet gadījumos, ja pasliktinās zemes kvalitāte, republikas pilsētu valdes un rajonu izpildkomitejas pieņem lēmumu par zudumu atlīdzināšanu.
5. Ar zemes atņemšanu nesaistītajos gadījumos lauksaimniecībai un mežsaimniecībai radušos zudumus pilnā apjomā atlīdzina tās fiziskās un juridiskās personas, kuru darbības vai bezdarbības rezultātā minēto tautas saimniecības nozaru zemes kvalitāte pasliktinās par 20 ballēm (procentiem) un vairāk. Šajos gadījumos zemes kvalitātes pasliktināšanās pakāpi un zudumu apmērus attiecīgi nosaka ar precizitāti līdz 20 ballēm (procentiem).
Ar zemes atņemšanu saistītos zudumus pilnā apjomā atlīdzina tās juridiskās personas, kurām piešķir atņemto zemi lietošanā.
Zudumu atlīdzināšanas apmēri zemes nomas gadījumos jāparāda zemes nomas līgumā.
6. Lauksaimniecībai un mežsaimniecībai radušos zudumu apmērus atlīdzina, pārskaitot līdzekļus speciālos kontos:
6.1. Lauksaimniecības ministrijai par atņemtajiem lauksaimniecībā izmantojamajam zemēm vai saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem šim nolūkam paredzētajām zemēm neatkarīgi no zemju kategorijas (izņemot par atņemtajām zemēm mežsaimnieciskajos zemes lietojumos), arī par atņemtajām meža zemēm lauksaimnieciskajos zemes lietojumos, kā arī par zemes kvalitātes pasliktināšanos lauksaimnieciskajos zemes lietojumos;
6.2. Meža ministrijai par atņemtajām meža zemēm neatkarīgi no zemju kategorijas (izņemot par atņemtajām meža zemēm lauksaimnieciskajos zemes lietojumos), arī par atņemtajām nemeža zemēm mežsaimnieciskajos zemes lietojumos, kā arī par zemes kvalitātes pasliktināšanos mežsaimnieciskajos zemes lietojumos.
7. Līdzekļus, kas iegūti, atlīdzinot lauksaimniecībai un mežsaimniecībai radušos zudumus, var izlietot šo tautas saimniecības nozaru zemes apgūšanas un uzlabošanas, kā arī meža apsaimniekošanas mērķprogrammu realizēšanai.
8. Lauksaimniecībai un mežsaimniecībai radušos zudumus neatlīdzina, piešķirot zemi šādām vajadzībām:
8.1. veselības aizsardzības, izglītības, bērnu iestāžu, sociālo un kultūras objektu, pagastu ceļu celtniecībai un kapu ierīkošanai;
8.2. meža zemes apgūšanai lauksaimniecībā izmantojamā zemē, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežošanai saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātajiem projektiem;
8.3. zemju meliorācijas un apūdeņošanas sistēmu un būvju celtniecībai;
8.4. zivju dīķu ierīkošanai, izņemot uz lauksaimniecībā intensīvi izmantojamām zemēm, kā arī uz zemēm, ko aizņem speciālas nozīmes un vides aizsardzības meži;
8.5. vēstures, arhitektūras, arheoloģijas un citu pieminekļu uzturēšanai;
8.6. vides aizsardzības objektu ierīkošanai.
9. Juridiskās personas, kurām noteiktajā kārtībā, piešķirot zemi, uzlikts par pienākumu atlīdzināt lauksaimniecībai un mežsaimniecībai radušos zudumus, drīkst uzsākt piešķirto zemju izmantošanu tikai pēc šo zudumu atlīdzināšanas pilnā apjomā,
10. Kontroli par lauksaimniecībai un mežsaimniecībai radušos zudumu savlaicīgu atlīdzināšanu pilnā apjomā veic pilsētu (republikas pilsētu) un pagastu Tautas deputātu padomju priekšsēdētāji.
11. Atzīt par spēku zaudējušiem:
11 1. Latvijas PSR Ministru Padomes 1988. gada 3. marta lēmumu Nr. 75 «Par izmaksu apmēru apstiprināšanu lauksaimnieciskās ražošanas zudumu atlīdzināšanai, kuri rodas atņemot lauksaimniecībā izmantojamās zemes nelauksaimnieciskām vajadzībām» (Ziņotājs, 1988, Nr. 19);
11.2. Latvijas PSR Ministru Padomes 1990. gada 9. aprīļa lēmumu Nr. 98 «Par kompensācijas noteikšanu par meža platību izmantošanu vajadzībām, kas nav saistītas ar meža apsaimniekošanu un izmantošanu» (Ziņotājs, 1990, Nr. 19).
Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS
Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS
Rīgā 1991. gada 5. augustā
1. pielikums
Latvijas
Republikas Ministru Padomes
1991. gada 5. augusta lēmumam Nr. 200
Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS
2. pielikums
Latvijas
Republikas Ministru Padomes
1991. gada 5. augusta lēmumam Nr. 200
Piezīmes. 1. Tabulā lietotie saīsinājumi:
SL - sils,
MR - rnētrājs,
LN - lāns,
DM - damaksnis,
VR - vēris,
GR - gārša,
KV - viršu kūdrenis-grīnis,
AM - mētru ārenis,
KM - mētru kūdrenis,
MRS - slapjais mētrājs,
PV - purvājs,
AS - šaurlapju ārenis,
KS - šaurlapju kūdrenis,
ND - niedrājs,
DMS - slapjais damaksnis,
AP - platlapju ārenis,
KP - platlapju kūdrenis,
VRS - slapjais vēris,
GRS - slapjā gārša,
LK - liekņa,
DB - dumbrājs,
AV - viršu ārenis.
2. Speciālas nozīmes mežos ietilpst valsts rezervātu, nacionālo un dabas parku meži, meži ar zinātnisku un vēsturisku nozīmi, pilsētu un apdzīvoto vietu un to zaļo zonu meži, kūrortu, sanitārās aizsardzības zonu meži un meži, ko aizņem dabas pieminekļi.
3. Vides aizsardzības mežos ietilpst meži, kas izvietoti lieguma joslās gar upēm, ezeriem un citiem ūdens objektiem, preterozijas meži, aizsargjoslu meži gar dzelzceļiem un autoceļiem, kā arī citi apkārtējās vides aizsardzības meži.
Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS