Darbības ar dokumentu

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) cenu labojumi — labojumi, kurus izdara eksportētājvalsts, likvidējot vai ierobežojot subsīdiju, vai eksportētājs, pārskatot subsidētās preces cenu vai pārtraucot attiecīgās preces eksportu uz Latviju;

2) eksportētājvalsts — importētās preces izcelsmes valsts, kura eksportē šo preci, vai starpniekvalsts, no kuras prece ir importēta Latvijā;

3) ieinteresētās puses —

a) subsidētās preces eksportētāji vai ārvalstu ražotāji,

b) subsidētās preces importētāji,

c) tirdzniecības asociācijas, kuru dalībnieku lielākā daļa ir subsidētās preces ražotāji, eksportētāji vai importētāji,

d) eksportētājvalsts (eksportētājvalstu) valdība (valdības),

e) līdzīgu preču vietējie ražotāji,

f) tirdzniecības un ražotāju asociācijas, kuru dalībnieku lielākā daļa ražo līdzīgas preces Latvijā,

g) patērētāji un importēto preču pārstrādātāji;

4) kompensācijas pasākumi — cenu labojumi, pagaidu pasākumi vai kompensācijas maksājumi;

5) līdzīgas preces — preces, kuras ir identiskas, tas ir, visos aspektos līdzīgas pārbaudei pakļautajai importa precei, vai, ja nav šādu preču, citas preces, kuru īpašības, lai arī ne visos aspektos, ir tuvas pārbaudei pakļautās importa preces īpašībām;

6) ražošanas nozares izveidošanās būtiska kavēšana — zaudējumu nodarīšana vietējiem ražotājiem, kad ražošanas nozare vēl nav izveidojusies, bet ir pierādījumi par tās gaidāmo izveidošanos un subsidētais imports būtiski kavē šādas ražošanas nozares izveidošanos, kas citādi būtu notikusi godīgas konkurences apstākļos.

2.pants. Likuma mērķis un darbības principi

(1) Likuma mērķis ir kompensēt subsīdiju, ja saskaņā ar šā likuma noteikumiem izdarītās pārbaudes rezultātā tiek konstatēts, ka subsidētais imports nodara zaudējumus vietējiem ražotājiem.

(2) Likums nosaka kārtību, kādā veicami pasākumi, lai kompensētu subsīdiju, kas tieši vai netieši piešķirta eksportētājvalstī tādas preces ražošanai, eksportēšanai vai transportēšanai, kuras izlaišana brīvam apgrozījumam Latvijas teritorijā rada zaudējumus vietējiem ražotājiem.  

3.pants. Atbildīgā institūcija

Šo likumu īsteno Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs.

4.pants. Subsīdijas jēdziens

(1) Subsīdija ir:

1) valsts finansiāls ieguldījums, kad:

a) valsts tieši vai netieši piešķir līdzekļus preces ražotājam vai eksportētājam,

b) netiek piemērota vai aprēķināta valsts nodeva vai nodoklis, kuram citādi vajadzētu tikt iekasētam. Ja, eksportējot preces uz citu valsti, atbrīvojums no šādas valsts nodevas un nodokļa vai nodokļa atlaides nepārsniedz nodokli, kuru iekasē par iekšējā tirgus patēriņam paredzētajām precēm, šāds atbrīvojums vai atlaide netiek uzskatīta par subsīdiju,

c) valsts nodrošina preču piegādes vai pakalpojumus ar citādiem noteikumiem nekā tie, kas ir spēkā esošajā infrastruktūrā, vai arī iepērk preces ar atvieglotiem noteikumiem,

d) valsts veic maksājumus fondā vai pēc tās pilnvarojuma tiek veiktas viena vai vairākas no šā punkta iepriekšējos apakšpunktos minētajām funkcijām, kuras parasti veic valsts un kuras neietilpst attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas kompetencē;

2) jebkura veida ienākuma vai cenas atbalsts 1994.gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XVI panta izpratnē.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais valsts finansiālais ieguldījums vai ienākuma vai cenas atbalsts nav uzskatāms par subsīdiju, ja šāda ieguldījuma vai atbalsta dēļ saņēmējam nav piešķirts mantisks labums.

(3) Atbilstoši šā likuma noteikumiem preces ir subsidētas, ja to ražošana vai eksports tiek atbalstīts ar kompensējamu subsīdiju saskaņā ar šā likuma 5.pantu.

5.pants. Kompensējamās subsīdijas

(1) Subsīdijas ir kompensējamas, ja tās saskaņā ar šīs daļas 2., 3. un 4.punkta noteikumiem ir īpašas uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), nozarei, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai nozaru grupai. Subsīdija ir īpaša, ja:

1) valsts paver iespēju atsevišķiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) saņemt subsīdiju, tādējādi ierobežojot pārējo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) tiesības uz subsīdijas saņemšanu;

2) tā piešķirta ierobežotam uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) lokam noteiktā ģeogrāfiskā reģionā. Nodokļu noteikšana vai grozījumi nodokļu likmēs netiek uzskatīti par īpašu subsīdiju;

3) tā ir eksporta subsīdija, kas atsevišķi vai kā viens no vairākiem citiem nosacījumiem saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem aktiem vai faktiski ir atkarīga no preču eksporta. Subsīdija ir faktiski atkarīga no preču eksporta, ja pierādījumi liecina, ka tās piešķiršana nav juridiski atkarīga no preču eksporta, bet faktiski ir saistīta ar esošo vai paredzēto eksportu vai ienākumiem, kas gūti, eksportējot preces. Tikai tas fakts, ka subsīdija piešķirta eksportējošiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), neļauj uzskatīt subsīdiju par eksporta subsīdiju;

4) tā atsevišķi vai kā viens no vairākiem citiem nosacījumiem attiecas uz Latvijas preču lietošanu pretstatā ārvalstu izcelsmes precēm.

(2) Subsīdija nav īpaša, ja valsts nosaka objektīvus kritērijus vai nosacījumus tiesībām uz subsīdijas saņemšanu un tās apmēru. Objektīvie kritēriji un nosacījumi ir neitrāli, nerada priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), ir ekonomiskas dabas, un tos lieto horizontālā līmenī, pamatojoties uz atsevišķiem rādītājiem [uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) nodarbināto skaits vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) lielums]. Minētie kritēriji nosakāmi normatīvajos aktos.

(3) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktā un otrajā daļā minētajiem noteikumiem nav nosakāms, vai subsīdija ir īpaša, izvērtēšanā var ņemt vērā citus faktorus [subsīdiju programmas izmantošana ierobežotā konkrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) lokā, atsevišķu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārsvars subsīdijas izmantošanā, nesamērīgi lielu subsīdiju piešķiršana konkrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un veids, kādā ir pieņemts lēmums par subsīdijas piešķiršanu]. Izvērtēšanā ņem vērā informāciju par subsīdijas pieprasījumu noraidīšanas vai atbalstīšanas biežumu un attiecīgā lēmuma pieņemšanas iemeslus, ievērojot tās institūcijas kompetencē esošās ekonomiskās darbības daudzveidību, kura piešķīrusi subsīdiju, un laikposmu, kurā subsīdiju programma ir darbojusies.

6.pants. Nekompensējamās subsīdijas

(1) Subsīdijas, kuras nav pakļautas kompensācijas pasākumiem (turpmāk — nekompensējamās subsīdijas), ir:

1) subsīdijas, kuras nav īpašas;

2) subsīdijas, kuras ir īpašas šā likuma 5.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta izpratnē, bet kuras atbilst šā panta otrās, ceturtās vai piektās daļas noteikumiem;

3) subsīdijas valsts iekšējā atbalsta pasākumiem, kas noteikti Pasaules tirdzniecības organizācijas Līguma par lauksaimniecību 2.pielikumā.

(2) Subsīdijas pētniecības darbībai, ko veic uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), augstākās izglītības iestādes vai valsts zinātniskās institūcijas, pamatojoties uz līgumu ar uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), ir nekompensējamās subsīdijas, ja tās sedz ne vairāk kā 75 procentus no rūpnieciskās pētniecības izmaksām vai 50 procentus no pirmskonkurences attīstības darbību izmaksām un ietver tikai un vienīgi:

1) personāla atalgojumu;

2) izmaksas par instrumentiem, iekārtām, zemi un ēkām, ja šie instrumenti, iekārtas, zeme un ēkas tiek pastāvīgi izmantoti pētniecības darbībai (izņemot gadījumus, kad tie tiek izmantoti, lai gūtu peļņu);

3) pētniecības darbībai nepieciešamo konsultāciju un līdzīgu pakalpojumu izmaksas, arī iepirkto pētījumu, tehnisko zināšanu, patentu un citas izmaksas;

4) jebkuras citas izmaksas, kas radušās pētniecības darbības rezultātā.

(3) Subsīdijas, kas īpaši atbalstāmiem reģioniem eksportētājvalsts teritorijā piešķirtas atbilstoši vispārējai reģionālās attīstības shēmai, ir nekompensējamās subsīdijas, ja:

1) katrs īpaši atbalstāmais reģions ir skaidri noteikta patstāvīga ekonomiska un administratīva teritoriālā vienība;

2) reģions atzīts par īpaši atbalstāmu, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktiem neitrāliem un objektīviem kritērijiem, norādot, ka attiecīgā reģiona grūtības saistītas ar tādiem apstākļiem, kuri nav pagaidu rakstura apstākļi.

(4) Subsīdija, kas piešķirta, lai veicinātu esošo ražotņu pielāgošanu jaunām normatīvajos aktos noteiktām vides prasībām, un kas rada lielākus ierobežojumus un palielina izdevumus vai samazina ieņēmumus uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), ir nekompensējama subsīdija, ja tā:

1) ir vienreizējs pasākums;

2) ir ierobežota līdz 20 procentiem no izmaksām, kas saistītas ar esošo ražotņu pielāgošanu jaunām normatīvajos aktos noteiktām vides prasībām;

3) nesedz subsidētā ieguldījuma lietošanas izmaksas, kuras pilnībā jāsedz uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai);

4) ir tieši saistīta ar uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) plānoto vides piesārņojuma samazināšanu, ir proporcionāla šai samazināšanai un nesedz iespējamos ražošanas izmaksu ietaupījumus;

5) ir pieejama visiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri var ieviest jaunas iekārtas vai ražošanas tehnoloģijas.

(5) Pirmskonkurences attīstības darbības ir rūpnieciskās pētniecības atzinumu ietveršana plānā vai projektā, lai pārdošanai vai lietošanai radītu jaunus, pārveidotus vai uzlabotus produktus, ražošanas tehnoloģijas vai pakalpojumus, izņemot parastas vai periodiskas izmaiņas esošajās precēs, ražošanas līnijās, ražošanas tehnoloģijās vai pakalpojumos, pat ja šīs izmaiņas var radīt uzlabojumus. Pirmskonkurences attīstības darbības var ietvert arī preču, tehnoloģiju vai pakalpojumu konceptuālo formulējumu un dizainu, alternatīvas un paraugdemonstrējumu vai vadības projektus, ja tie netiek izmantoti ražošanai vai komerciālai lietošanai.

8.pants. Pārbaudes ierosināšana

(1) Lai noteiktu subsīdijas esamību, tās raksturu, apmēru un ietekmi, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs sāk pārbaudi, pamatojoties uz vietējos ražotājus pārstāvošās fiziskās vai juridiskās personas rakstveida iesniegumu, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Pārbaudi var sākt arī pēc Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja iniciatīvas, ja tā rīcībā ir pierādījumi par kompensējamās subsīdijas esamību un tās radītajiem zaudējumiem.  

9.pants. Vietējie ražotāji

(1) Vietējie ražotāji ir līdzīgu preču ražotāju kopums Latvijas teritorijā vai ražotāji, kuru kopējais līdzīgu preču ražošanas apjoms veido lielāko daļu no šo preču kopējā vietējās ražošanas apjoma, izņemot gadījumus, kad vietējie ražotāji un subsidēto preču eksportētāji un importētāji ir savstarpēji saistītas personas.

(2) Vietējie ražotāji un subsidēto preču eksportētāji un importētāji ir savstarpēji saistītas personas tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka šo attiecību rezultātā attiecīgie vietējie ražotāji rīkojas citādi nekā savā starpā nesaistītie ražotāji un ja tie atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1) viens no tiem tieši vai netieši kontrolē otru;

2) abus tieši vai netieši kontrolē trešā persona;

3) abi kopā tieši vai netieši kontrolē trešo personu.

(3) Šā likuma izpratnē uzskatāms, ka viens kontrolē otru, ja viens ir spējīgs ierobežot vai vadīt otru.  

10.pants. Iesnieguma saturs

(1) Iesniegumā ietverama šāda informācija:

1) iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods, adrese un tālruņa numurs vai — ja iesniedzējs ir juridiskā persona — nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs, tālruņa numurs, kā arī visu citu zināmo attiecīgo ražotāju nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un tālruņa numurs;

2) rakstveida iesnieguma atbalsta apliecinājums, ko sniedz katrs vietējais ražotājs, kurš atbalsta šo iesniegumu;

3) līdzīgās preces kopējais apjoms un vērtība, kā arī iesniedzēja un katra attiecīgā ražotāja ražotās līdzīgās preces apjoms un vērtība;

4) pilnīgs subsidētās preces apraksts, arī preces kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, preces tehniskais apraksts un izmantošana;

5) subsidētās preces eksportētājvalsts;

6) katra zināmā eksportētāja, ārvalstu ražotāja un importētāja identitātes dati;

7) pierādījumi par subsīdijas esamību, tās veidu un, ja iespējams, apmēru;

8) informācija par izmaiņām subsidētā importa apjomā, šā importa ietekmi uz līdzīgās preces cenu iekšējā tirgū un šā importa turpmāko ietekmi uz vietējo ražošanu, ko pierāda attiecīgie vietējās ražošanas stāvokli noteicošie faktori un rādītāji.  

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā informācija nav pieejama, iesnieguma iesniedzējs norāda informācijas nesniegšanas iemeslus. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs izvērtē, vai iesniegumā norādītās informācijas apjoms ir pietiekams pārbaudes uzsākšanai, un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju saskaņā ar likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību" 3.panta piektās daļas noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

11.pants. Iesnieguma atsaukšana

Iesniegumu, kas iesniegts saskaņā ar šā likuma 8.pantu, iesniedzējs var atsaukt jebkurā laikā pirms vai pēc pārbaudes sākšanas. Šajā gadījumā pārbaude netiek sākta vai tiek pārtraukta bez kompensācijas pasākumu veikšanas, ja vien Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs nekonstatē, ka valsts interesēs ir pārbaudi turpināt.  

12.pants. Eksportētājvalsts informēšana

Ja saņemts iesniegums, kas pilnībā atbilst šā likuma 10.panta noteikumiem, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs informē eksportētājvalsts valdību par šāda iesnieguma saņemšanu, pirms tiek pieņemts lēmums par pārbaudes sākšanu.  

14.pants. Ieinteresēto pušu informēšana

(1) Ja tiek pieņemts lēmums par pārbaudes sākšanu, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs nosūta zināmajiem eksportētājiem un attiecīgajām eksportētājvalsts institūcijām saskaņā ar šā likuma 8.pantu saņemtā iesnieguma tekstu. Ja eksportētāju skaits ir liels, iesniegumu nosūta tikai attiecīgajai eksportētājvalsts institūcijai vai sabiedriskajai organizācijai, kura pārstāv eksportētājus vai ārvalsts ražotājus.

(2) Ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs ir pieņēmis lēmumu pārbaudi nesākt, iesniedzējs tiek informēts par šāda lēmuma pieņemšanas iemesliem.  

15.pants. Muitas procedūras

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja sāktā pārbaude nedrīkst traucēt importēto preču muitas procedūru veikšanu.  

17.pants. Informācijas pārbaude

(1) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs var iepazīties ar ieinteresēto pušu rīcībā esošajiem oficiālajiem dokumentiem un pārbaudīt saņemto informāciju.

(2) Lai pārbaudītu saņemto informāciju vai iegūtu papildu datus, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs var veikt pārbaudi citās valstīs ar noteikumu, ka tiek panākta vienošanās ar attiecīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), par to paziņots attiecīgās valsts valdībai un tā neiebilst pret pārbaudes veikšanu.  

18.pants. Ieinteresēto pušu uzklausīšana

(1) Ieinteresētā puse pārbaudes gaitā var pieprasīt individuālu uzklausīšanu vai tādu uzklausīšanu, kurā piedalās arī citas ieinteresētās puses, ja tā publiskajā paziņojumā par pārbaudes sākšanu noteiktajā laikposmā iesniegusi rakstveida pieprasījumu, pamatojot pārbaudes rezultāta iespējamo ietekmi uz attiecīgās personas interesēm un šādas uzklausīšanas nepieciešamību.

(2) Nevienai no ieinteresētajām pusēm nav pienākuma piedalīties uzklausīšanas procesā, un atsacīšanās piedalīties tajā nevar kaitēt ieinteresētajai pusei.

(3)  (Izslēgta ar 16.04.2003. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2003.)

19.pants. Informācijas nesniegšanas un pārbaudes aizkavēšanas sekas

(1) Ja ieinteresētā puse pārbaudes laikā nesadarbojas — atsaka piekļūšanu informācijai, noteiktā laikā nesniedz nepieciešamo informāciju vai citādi būtiski kavē pārbaudi, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs lēmumu pieņem, pamatojoties tikai uz pieejamo informāciju.

(2) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs rakstveidā paziņo ieinteresētajām pusēm par šā panta pirmajā daļā minētās rīcības sekām.  

20.pants. Pārbaudē izmantojamā informācija

(1) Jebkura ierobežotas pieejamības informācija pārbaudē izmantojama tikai tiem mērķiem, kādiem tā pieprasīta, un šo informāciju ir aizliegts izpaust bez tās sniedzēja piekrišanas.

(2) Ieinteresētās puses iesniedz Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojam arī vispārpieejamu pārskatu par sniegto informāciju. Ja ieinteresētās puses vispārpieejama pārskata iesniegšanu uzskata par neiespējamu, norādāmi šādas rīcības iemesli.

(3) Ja ieinteresētās puses neiesniedz vispārpieejamu pārskatu un Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs konstatē, ka prasība saglabāt ierobežotas pieejamības informācijas statusu nav pamatota, šādu informāciju pārbaudē neizmanto un nosūta atpakaļ tās iesniedzējam.  

21.pants. Informācijas pieejamība ieinteresētajām pusēm

(1) Ieinteresētās puses, kuras ir pieteikušās piedalīties pārbaudē saskaņā ar šā likuma 24.panta otro daļu, var iepazīties ar visu pārbaudē izmantojamo informāciju. Ar ierobežotas pieejamības informāciju var iepazīties Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ieinteresētās puses var pieprasīt, lai tām tiek sniegta informācija, uz kuras pamata Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pieņēmis lēmumu par pagaidu pasākumu veikšanas nepieciešamību. Ieinteresētās puses iesniedz rakstveida informācijas pieprasījumu tūlīt pēc pagaidu pasākumu veikšanas. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs informāciju sniedz rakstveidā 14 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

(3) Ieinteresētās puses var pieprasīt, lai tām tiek sniegta informācija, uz kuras pamata pieņemts lēmums par kompensācijas maksājumu nepieciešamību vai pārbaudes izbeigšanu bez pasākumu veikšanas, īpašu uzmanību veltot faktiem vai apsvērumiem, kuri atšķiras no tiem, kas izmantoti pagaidu pasākumu gadījumā. Ieinteresētās puses iesniedz rakstveida informācijas pieprasījumu ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad publicēts paziņojums par pagaidu pasākumu veikšanu. Ja pagaidu pasākumi nav veikti, ieinteresētās puses var iesniegt informācijas pieprasījumu Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja noteiktajā termiņā.  

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2003.)

22.pants. Pārbaudes ilgums

Pārbaude pabeidzama 13 mēnešu laikā no tās sākšanas dienas.  

23.pants. Pārbaudes izbeigšana bez kompensācijas pasākumu veikšanas

Pārbaudi nekavējoties izbeidz, ja:

1) iesniegums ir atsaukts saskaņā ar šā likuma 11.pantu;

2) kompensējamās subsīdijas apmērs ir minimāls, tas ir, subsīdijas vērtība ir mazāka par vienu procentu no preces vērtības;

3) zaudējumi ir nelieli;

4) importa apjomi ir nelieli saskaņā ar šā likuma 13.pantu.  

24.pants. Paziņojumi

(1) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs sniedz paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un informē ieinteresētās puses par:

1) pārbaudes sākšanu;

2) pagaidu pasākumu veikšanu;

3) cenu labojumu pieņemšanu;

4) kompensācijas maksājumu piemērošanu;

5) kompensācijas maksājumu piemērošanu ar atpakaļejošu datumu;

6) kompensācijas maksājumu un cenu labojumu pārskatīšanu;

7) kompensācijas maksājumu un cenu labojumu termiņa beigšanos.

(2) Paziņojumā par pārbaudes sākšanu ietverama šāda informācija:

1) attiecīgās preces eksportētājvalsts (eksportētājvalstis);

2) attiecīgās preces apraksts un kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kā arī preces tehniskais apraksts un izmantošanas mērķis;

3) pārbaudes sākšanas datums;

4) to faktoru kopsavilkums, uz kuriem pamatojas pieņēmumi par subsīdijas esamību, zaudējumiem un cēlonisko saikni starp subsidēto importu un zaudējumiem;

5) tās vietas adrese, kur sniedzama informācija un komentāri;

6) paredzētais pārbaudes grafiks, arī termiņi, kuros ieinteresētās puses var pieteikt dalību pārbaudē, iesniedzot rakstveida argumentus.

(3) Paziņojumā par pagaidu pasākumu veikšanu ietverama šāda pārbaudes gaitā iegūtā informācija un izdarītie secinājumi:

1) zināmie eksportētāji un ražotāji (nosaukumi), kuru preces pakļautas pārbaudei;

2) attiecīgās preces apraksts un kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kā arī preces tehniskais apraksts un izmantošanas mērķis;

3) kompensējamās subsīdijas apmērs un fakti, uz kuru pamata pierādīta subsīdijas esamība;

4) vērā ņemtie faktori, kas ļāvuši noteikt zaudējumus un konstatēt cēlonisko saikni starp subsidēto importu un zaudējumiem;

5) noteikto pagaidu pasākumu apmērs un iemesli, kādēļ šādi pagaidu pasākumi ir nepieciešami, lai novērstu zaudējumus pārbaudes laikā.

(4) Paziņojumā par kompensācijas maksājumu piemērošanu ietverama informācija, kas attiecas uz konkrēto lietu un lēmuma pieņemšanas iemesliem, arī:

1) zināmie eksportētāji un ražotāji (nosaukumi), kuru preces pakļautas pārbaudei;

2) attiecīgās preces apraksts un kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu;

3) kompensējamās subsīdijas apmērs un fakti, uz kuru pamata pierādīta subsīdijas esamība;

4) vērā ņemtie faktori, kas ļāvuši noteikt zaudējumus un konstatēt cēlonisko saikni starp subsidēto importu un zaudējumiem;

5) iemesli, kādēļ ir pieņemti vai noraidīti eksportētāju un importētāju būtiski pamatojumi vai prasības;

6) piemērojamo kompensācijas maksājumu apmērs, arī apsvērumi, kas ir būtiski valsts interešu izvērtēšanai, un apsvērums par to, vai maksājums, kas ir mazāks par noteikto kompensējamās subsīdijas apmēru, būtu pietiekams, lai novērstu zaudējumus vietējiem ražotājiem;

7) šāda lēmuma pieņemšanas iemesli, ja kompensācijas maksājums tiek piemērots importam, attiecībā uz kuru veikti pagaidu pasākumi.

25.pants. Pagaidu pasākumu veikšana

(1) Pagaidu pasākumi var izpausties kā importētāja atbildības apdrošināšana vai bankas galvojums (turpmāk — galvojums).

(2) Pagaidu pasākumus veic ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā deviņus mēnešus no pārbaudes sākšanas dienas.  

26.pants. Pagaidu pasākumu veikšanas nosacījumi

Pagaidu pasākumus var veikt, ja:

1) sākta pārbaude saskaņā ar šā likuma 8.pantu;

2) sniegts publisks paziņojums un ieinteresētajām pusēm dota iespēja iesniegt informāciju un komentārus saskaņā ar šā likuma 24.pantu;

3) pieņemts iepriekšējs apstiprinošs lēmums par to, ka importētās preces ražotājs vai eksportētājs guvis labumu no kompensējamās subsīdijas un radušies zaudējumi vietējiem ražotājiem;

4) pagaidu pasākumu veikšana ir valsts interesēs.  

27.pants. Pagaidu pasākumu apmērs

Pagaidu pasākumu apmērs nedrīkst pārsniegt iepriekšēja lēmuma rezultātā noteikto kompensējamās subsīdijas kopējo apmēru. Pagaidu pasākuma apmērs var būt mazāks par noteikto subsīdijas apmēru, ja mazāks apmērs ir pietiekams, lai novērstu zaudējumus vietējiem ražotājiem.  

28.pants. Pagaidu pasākumu veikšanas kārtība

Ministru kabinets noteiktā kārtībā pieņem lēmumu par pagaidu pasākumiem, pamatojoties uz Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja iesniegtajiem priekšlikumiem.  

29.pants. Pagaidu pasākumu ilgums

Pagaidu pasākumu ilgums nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus.

30.pants. Cenu labojumu principi

(1) Pārbaudi var izbeigt bez pagaidu pasākumu veikšanas vai kompensācijas maksājumu piemērošanas, ja no eksportētājvalsts vai eksportētāja saņemts cenu labojumu piedāvājums.

(2) Cenu palielinājums saskaņā ar šādiem cenu labojumiem nedrīkst būt lielāks par to, kāds nepieciešams, lai atlīdzinātu kompensējamo subsīdiju ietekmi. Šim palielinājumam jābūt mazākam par kompensējamo subsīdiju apmēru, ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs noteic, ka mazāks cenu palielinājums ir pietiekams, lai novērstu vietējo ražotāju zaudējumus.

(3) Cenu labojumus var ierosināt Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs, bet neviena eksportētājvalsts vai eksportētājs nav spiests uzņemties šos labojumus. Pārbaudi nedrīkst ietekmēt tas, ka eksportētājvalsts vai eksportētājs nepiedāvā vai nepieņem ierosinājumu veikt cenu labojumus.

(4) Eksportētājvalsts vai eksportētājs, kas piedāvā cenu labojumus, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojam iesniedz vispārpieejamu pārskatu par cenu labojumiem, kurā nav ietverta ierobežotas pieejamības informācija.  

32.pants. Cenu labojumu noraidīšana

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs nepieņem piedāvātos cenu labojumus, ja to pieņemšana uzskatāma par nelietderīgu tajos gadījumos, kad faktisko vai potenciālo eksportētāju skaits ir pārāk liels, vai arī citu iemeslu dēļ. Ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs nolemj nepieņemt piedāvātos cenu labojumus, eksportētājvalsts vai eksportētājs tiek informēti par iemesliem, kuru dēļ cenu labojumu pieņemšana uzskatīta par nelietderīgu. Eksportētājvalstij vai eksportētājam ir tiesības izteikt savu viedokli par šādu lēmumu.

33.pants. Pārbaudes izbeigšana, ja pieņemti cenu labojumi

(1) Ja ir pieņemti cenu labojumi, subsidēšanas un zaudējumu pārbaude attiecībā uz konkrēto eksportētāju tiek izbeigta. Šādā gadījumā, ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs ir pieņēmis lēmumu, ka kompensējama subsīdija un zaudējumi nepastāv, cenu labojumi tūlīt zaudē spēku, izņemot gadījumus, kad šādu lēmumu lielā mērā ietekmējusi cenu labojumu esamība. Ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja lēmums par subsidēšanu un zaudējumiem ir apstiprinošs, cenu labojumi paliek spēkā.

(2) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pieprasa, lai eksportētājs, no kura pieņemti cenu labojumi, periodiski sniegtu informāciju par cenu labojumu ievērošanu, kā arī atļautu attiecīgo datu pārbaudi. Uz šo datu izplatīšanu attiecas šā likuma 20.panta noteikumi par ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumu nepildīšana uzskatāma par cenu labojumu pārkāpšanu, un šādā gadījumā ir piemērojami šā likuma 34.panta noteikumi.  

34.pants. Cenu labojumu pārkāpšana

Ja cenu labojumi ir pārkāpti vai atcelti, galīgais lēmums par subsidēšanu un zaudējumiem pieņemts un eksportētājam dota iespēja izteikt savu viedokli, saskaņā ar šā likuma noteikumiem nekavējoties piemērojami kompensācijas maksājumi. Ja cenu labojumi ir pārkāpti vai ir iemesls uzskatīt, ka tie pārkāpti, un pārbaude, kuras rezultātā veikti cenu labojumi, vēl nav pabeigta, veicami tūlītēji pagaidu pasākumi saskaņā ar šā likuma 25.panta noteikumiem, kā arī pamatojoties uz faktiem, kuri konstatēti pārbaudes laikā un ir bijuši par pamatu cenu labojumu pieņemšanai.

35.pants. Kompensācijas maksājumi un to apmērs

(1) Kompensācijas maksājumus piemēro papildus citiem muitas maksājumiem, kas noteikti attiecīgajai importa precei. Attiecībā uz subsidēto importu, kas rada zaudējumus, muitas iestādes iekasē kompensācijas maksājumus noteiktos apmēros no visām valstīm, uz kurām attiecas pārbaude, izņemot importu no tām valstīm, kuru ierosinātie cenu labojumi ir pieņemti saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Kompensācijas maksājumi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(2) Kompensācijas maksājumu apmērs nedrīkst pārsniegt kompensējamās subsīdijas apmēru. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs izvērtē, vai maksājums, kas ir mazāks par kompensējamās subsīdijas kopējo apmēru, varētu būt pietiekams, lai novērstu zaudējumus vietējiem ražotājiem. Ja tiek konstatēts, ka šāds mazāks maksājums var būt pietiekams zaudējumu novēršanai, kompensācijas maksājumu apmērs nedrīkst pārsniegt mazāko maksājumu.  

36.pants. Kompensācijas maksājumu piemērošanas kārtība un valsts interešu izvērtēšana

(1) Kad Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs ir pieņēmis galīgo lēmumu par kompensējamo subsīdiju, zaudējumiem un cēlonisko saikni starp subsidēto importu un zaudējumiem, kā arī ir konstatēts, ka pastāv visi nosacījumi kompensācijas maksājumu piemērošanai, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs izvērtē, vai šo maksājumu piemērošana ir valsts interesēs. Ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs, pamatojoties uz visu saņemto informāciju, pieņem lēmumu, ka kompensācijas maksājumu piemērošana nav valsts interesēs, šie maksājumi netiek piemēroti.

(2) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pieņem lēmumu par valsts interesēm tikai pēc tam, kad ieinteresētajām pusēm ir dota iespēja paust savu viedokli šajā jautājumā, iesniedzot informāciju vai pieprasot noklausīšanos publiskajā paziņojumā par pārbaudes sākšanu noteiktajā termiņā, kā arī ir saņemti atzinumi no citām valsts pārvaldes institūcijām.

(3) Ministru kabinets pieņem lēmumu par kompensācijas maksājumu piemērošanu, pamatojoties uz Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja sniegto informāciju. Kompensācijas maksājumus iekasē vispārējā kārtībā kā muitas maksājumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

37.pants. Kompensācijas maksājumu piemērošanas nosacījumi

Izņemot šā likuma 31., 38. un 39.pantā paredzētos gadījumus, kompensācijas maksājumus piemēro tikai tām precēm, kuras ievestas patēriņam attiecīgajā datumā vai pēc tam, kad publicēts apstiprinošs iepriekšējs vai galīgais lēmums par pārbaudi vai pārskatīšanu, kas veikta saskaņā ar šā likuma VII nodaļā noteikto.  

38.pants. Pagaidu pasākumu rezultātā noteikto maksājumu iekasēšana

(1) Ja ir veikti pagaidu pasākumi un pieņemts galīgais lēmums par kompensējamo subsīdiju un zaudējumiem, Ministru kabinets neatkarīgi no tā, vai tiek piemēroti kompensācijas maksājumi, izlemj, kāds pagaidu pasākumu rezultātā noteikto maksājumu apmērs tiks iekasēts. Pagaidu maksājumu iekasēšanas nolūkos uzskatāms, ka zaudējumi neietver kādas ražošanas nozares izveidošanās būtisku kavēšanu un zaudējumu draudus, izņemot gadījumus, kad tiek konstatēts, ka, neveicot pagaidu pasākumus, subsidētā importa ietekme varētu radīt zaudējumus.

(2) Ja kompensācijas maksājums ir lielāks par pagaidu pasākumu veikšanas laikā noteikto maksājumu, starpība netiek iekasēta. Ja kompensācijas maksājums ir mazāks par pagaidu pasākumu veikšanas laikā noteikto maksājumu, tas tiek pārrēķināts.

(3) Ja tiek pieņemts lēmums par zaudējumu draudiem vai kādas ražošanas nozares izveidošanās būtisku kavēšanu (bet zaudējumi vēl nav radušies), kompensācijas maksājumu var piemērot tikai ar dienu, kad pieņemts šāds lēmums, izņemot šā panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus. Galvojums, kas sniegts pagaidu pasākumu veikšanas laikā, tiek atzīts par spēkā neesošu.

(4) Ja lēmums par kompensācijas maksājumu piemērošanu ir negatīvs, pagaidu pasākumi netiek apstiprināti un galvojums, kas iesniegts pagaidu pasākumu laikā, tiek atzīts par spēkā neesošu.  

(5) Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde anulē attiecīgo pagaidu pasākumu laikā iesniegto galvojumu, ja tā ir saņēmusi Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja paziņojumu par šā galvojuma anulēšanu saskaņā ar šā panta trešo un ceturto daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

40.pants. Kompensācijas maksājumu spēkā esamība

Kompensācijas maksājumi paliek spēkā tikai tik ilgi un tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai atlīdzinātu subsīdijas radītos zaudējumus.  

41.pants. Pārskatīšana pirms kompensācijas maksājumu piemērošanas termiņa beigām

Kompensācijas maksājumus pārtrauc piemērot ne vēlāk kā piecus gadus pēc to piemērošanas uzsākšanas dienas vai ne vēlāk kā piecus gadus no pašas pēdējās pārskatīšanas dienas saskaņā ar šo pantu, ietverot gan subsīdiju, gan zaudējumus. Tomēr kompensācijas maksājumu piemērošana šajā termiņā netiek izbeigta, ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs, veicot pārskatīšanu, kas uzsākta pirms pasākumu termiņa beigu dienas, pēc savas iniciatīvas vai pēc pienācīgi pamatota vietējo ražotāju iesnieguma, kas iesniegts ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms piecu gadu perioda beigām, nolemj, ka maksājuma iekasēšanas izbeigšana varētu izraisīt subsidēšanas vai zaudējumu turpināšanos vai atkārtošanos. Kompensācijas maksājums paliek spēkā, līdz tiek iegūti pārskatīšanas rezultāti.  

42.pants. Pārskatīšana apstākļu maiņas gadījumā

(1) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pārskata kompensācijas maksājumu turpmākās piemērošanas nepieciešamību pēc savas iniciatīvas vai, ja ir pagājis vismaz gads pēc galīgo kompensācijas maksājumu piemērošanas, pēc tam, kad saņemts ieinteresētās puses rakstveida iesniegums, kas pamato pārskatīšanas nepieciešamību.

(2) Pārskatīšanu apstākļu maiņas gadījumā sāk, ja iesniegumā ir ietverti pierādījumi, ka turpmāka kompensācijas maksājumu piemērošana subsīdijas kompensēšanai vairs nav nepieciešama un kompensācijas maksājumu atcelšanas vai grozīšanas gadījumā nav iespējama zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās vai spēkā esošais maksājums vairs nav pietiekams, lai atlīdzinātu subsīdijas radītos zaudējumus.

(3) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs, veicot pārskatīšanu saskaņā ar šā panta noteikumiem, izvērtē, vai apstākļi attiecībā uz subsīdiju un zaudējumiem ir būtiski mainījušies, kā arī to, vai spēkā esošais kompensācijas maksājums dod paredzētos rezultātus zaudējumu kompensēšanai.

(4) Ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pārskatīšanas rezultātā konstatē, ka kompensācijas maksājumi vairs ilgāk nav attaisnojami, Ministru kabinets pēc Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja priekšlikuma noteiktā kārtībā pieņem lēmumu par kompensācijas maksājumu atcelšanu.  

43.pants. Pārskatīšana individuālā kompensācijas maksājuma noteikšanai

Ja prece ir pakļauta kompensācijas maksājumam, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pēc eksportētāja pieprasījuma nekavējoties veic pārskatīšanu, lai noteiktu individuālā kompensācijas maksājuma apmēru eksportētājam, kura prece pārbaudes gaitā nav individuāli pārbaudīta tādu iemeslu dēļ, kuri nav saistīti ar šā likuma 19.pantā minēto nesadarbošanos.  

44.pants. Cenu labojumu spēkā esamības termiņš un pārskatīšanas kārtība

Šā likuma 40., 41. un 42.panta noteikumi piemērojami arī attiecībā uz cenu labojumiem, kuri pieņemti atbilstoši šā likuma V nodaļai.  

45.pants. Kompensācijas maksājumu atmaksāšana

Iekasētos kompensācijas maksājumus importētājam atmaksā Muitas likumā noteiktajā kārtībā, ja no importētāja saņemts iesniegums par atmaksāšanu un Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs konstatē, ka kompensējamās subsīdijas apmērs, uz kura pamata maksājumi izdarīti, likvidēts vai samazināts līdz līmenim, kas ir zemāks par spēkā esošā kompensācijas maksājuma līmeni.  

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

46.pants. Kompensācijas pasākumu atlikšana

Valsts interesēs uz laiku līdz deviņiem mēnešiem var atlikt noteikto kompensācijas pasākumu veikšanu. Šo atlikšanu var pagarināt līdz gadam. Kompensācijas pasākumu veikšanu var atlikt gadījumos, kad tirgus apstākļi ir īslaicīgi mainījušies un Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs konstatē, ka kompensācijas pasākumu veikšana nav valsts interesēs, un dod vietējiem ražotājiem iespēju izteikt savu viedokli. Kompensācijas pasākumus var atjaunot, ja apstākļi, kuru dēļ to veikšana atlikta, vairs nepastāv.  

47.pants. Pārsūdzēšana

Ieinteresētā puse, kas piedalās pārbaudē, pārskatīšanā vai kompensācijas maksājumu atmaksāšanas procedūrā, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumos noteiktajā kārtībā.