Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) iestāde — ministrijas padotībā esoša institūcija, kā arī Ministru kabinetam tieši padota institūcija;
2) iekšējās kontroles sistēma — finanšu un cita veida kontroles sistēma, ieskaitot ministrijas vai iestādes struktūras, darbības metožu un procedūru kontroli, kuru vadība izveidojusi kopējiem mērķiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību;
3) iekšējais audits — neatkarīga un objektīva darbība, kuru veic iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot ministrijas vai iestādes darbību, sistemātiski pārbaudot un novērtējot ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai.
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt:
1) iekšējās kontroles sistēmas darbības novērtēšanu ministrijās un iestādēs, kā arī ministriju vai iestāžu īstenotajās valsts un Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansētajās programmās un projektos;
2) iekšējo auditoru neatkarību un objektivitāti, veicot iekšējo auditu.
3.pants. Likuma darbība
(1) Likums attiecas uz visām Ministru kabinetam padotajām institūcijām, kas tiek pilnīgi vai daļēji finansētas no valsts budžeta. Šā likuma 11.panta pirmā un otrā daļa attiecas arī uz pašvaldībām, pašvaldību iestādēm, fiziskajām un juridiskajām personām vai to apvienībām, kuras saņēmušas Eiropas Savienības finansēto programmu vai projektu līdzekļus.
(2) Uz citu starptautisko institūciju līdzekļu izlietojuma kontroli šis likums attiecas tad, ja tas izriet no attiecīgo starptautisko līgumu prasībām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2006.)
4.pants. Iekšējās kontroles sistēmas izveidošana
Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs ir atbildīgs par visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī par pastāvīgu iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu un pārraudzību.
5.pants. Iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas pamatprasības
(1) Ministru kabinets nosaka pamatprasības, kas jāievēro, izveidojot iekšējās kontroles sistēmu.
(2) Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs ievēro iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas pamatprasības, kas nodrošina:
1) šīs sistēmas atbilstību normatīvajiem aktiem, ministrijas vai iestādes darbības mērķiem, plāniem un procedūrām;
2) resursu aizsardzību pret nelietderīgu, ļaunprātīgu un kļūdainu izmantošanu un citiem līdzīgiem pārkāpumiem;
3) ministrijas vai iestādes mērķu sasniegšanu un pastāvīgu, efektīvu, ekonomisku un lietderīgu darbību;
4) drošu, savlaicīgu un precīzu informācijas iegūšanu par iestādes darbību, šīs informācijas apkopošanu un saglabāšanu.
6.pants. Iekšējā audita sistēmas izveidošana
(1) Ministrs nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā, pilnvarojot ministrijas iekšējā audita struktūrvienību veikt auditus ministrijas padotībā esošajās institūcijās un nosakot tās padotībā esošās institūcijas, kurās izveidojama iekšējā audita struktūrvienība, kā arī nosaka kārtību, kādā ministrijas padotībā esošo institūciju iekšējā audita struktūrvienības nodrošina ar iekšējo auditu saistītās informācijas apriti.
(2) Ministru prezidents nosaka iekšējā audita sistēmu Ministru prezidentam tieši padotajās institūcijās, pilnvarojot šo institūciju iekšējā audita struktūrvienību veikt auditus Ministru prezidentam tieši padotajās institūcijās un nosakot tās padotībā esošās institūcijas, kurās izveidojama iekšējā audita struktūrvienība, kā arī nosaka kārtību, kādā Ministru prezidentam tieši padoto institūciju iekšējā audita struktūrvienības nodrošina ar iekšējo auditu saistītās informācijas apriti.
(23.02.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2006.)
7.pants. Iekšējā audita struktūrvienības izveidošana
(1) Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs atbild par ministra vai Ministru prezidenta noteiktās iekšējā audita sistēmas darbību un iekšējā audita struktūrvienības izveidošanu ministrijā vai iestādē.
(2) Iekšējā audita struktūrvienība ir tieši pakļauta valsts sekretāram vai iestādes vadītājam.
(3) Iekšējā audita struktūrvienībā ir ne mazāk kā divi iekšējie auditori.
(4) Iekšējā audita struktūrvienības reglamentu izdod struktūrvienības vadītājs pēc saskaņošanas attiecīgi ar valsts sekretāru vai iestādes vadītāju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2006.)
8.pants. Par iekšējā audita struktūrvienības izveidošanu atbildīgās amatpersonas pienākumi
(1) Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs:
1) pieņem lēmumu par iekšējā audita ziņojumā ietverto ieteikumu ieviešanu;
2) apstiprina iekšējā audita struktūrvienības ilgtermiņa attīstības plānu, stratēģisko plānu, gada plānu un iekšējo auditoru mācību plānu;
3) reizi divos gados iesniedz Finanšu ministrijai nepieciešamo informāciju un dokumentus salīdzinošās pārbaudes veikšanai;
4) informē iekšējā audita padomi un Finanšu ministriju par iekšējo auditoru iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata;
5) nosūta tiesībaizsardzības institūcijām informāciju par iekšējā audita veikšanas laikā atklātajiem gadījumiem, kuri saistīti ar nelikumīgām darbībām;
6) nosūta izvērtēšanai Valsts kancelejai informāciju par iekšējā audita veikšanas laikā atklātajiem faktiem, kuri ietekmē valsts pārvaldes darbību kopumā;
7) nosaka kārtību, kādā veicams iekšējais audits un iekšējā audita ieteikumu ieviešanas uzraudzība attiecīgajā ministrijā vai iestādē saskaņā ar iekšējo auditu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
(2) Valsts sekretārs un Ministru kabinetam tieši padotās institūcijas vadītājs nodrošina ministrijas un ministrijas padotībā esošo institūciju vai Ministru kabinetam tieši padoto institūciju un šo institūciju padotībā esošo institūciju iekšējā audita struktūrvienības plānu, kā arī apkopoto gada darbības pārskatu savlaicīgu iesniegšanu Finanšu ministrijai un Valsts kontrolei.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2006.)
9.pants. Iekšējā audita struktūrvienība
(1) Iekšējā audita struktūrvienība sniedz vērtējumu par:
1) iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un atbilstību ministrijas vai iestādes mērķu sasniegšanai;
2) finanšu, uzskaites un citas informācijas ticamību un pietiekamību;
3) ministrijas vai iestādes struktūrvienību darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, noteiktajām funkcijām un apstiprinātajiem rīcības plāniem;
4) resursu izmantošanas efektivitāti un lietderīgumu;
5) resursu izmantošanas kontroles pietiekamību un resursu sargāšanu no zaudējumiem;
6) kopējās pārvaldības procesa pilnveidošanu iestādē, informējot par riskiem un kontroli atbilstošajās jomās, efektīvi koordinējot darbību un informāciju starp iekšējiem un ārējiem auditoriem.
(2) Iekšējā audita struktūrvienība:
1) veic finanšu, vadības, izpildes novērtējuma, kvalitātes un informācijas sistēmu iekšējos auditus;
2) palīdz ministrijai vai iestādei, identificējot un novērtējot būtiskās riska jomas un sniedzot ieguldījumu un konsultācijas risku vadības un kontroles sistēmas uzlabošanā;
3) sniedz konsultācijas vadībai, lai sekmētu ministrijas vai iestādes mērķu sasniegšanu.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā iestādē tiek veikts iekšējais audits.
(4) Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs:
1) atbild par struktūrvienības darba organizāciju un tai noteikto uzdevumu izpildi;
2) (izslēgts ar 23.02.2006. likumu);
3) nodrošina iekšējā audita darba kvalitātes uzraudzību;
4) iesniedz valsts sekretāram vai iestādes vadītājam iekšējā audita struktūrvienības gada darbības pārskatu, ietverot tajā vērtējumu par iekšējās kontroles sistēmu ministrijā vai iestādē;
5) nekavējoties informē valsts sekretāru vai iestādes vadītāju, kā arī attiecīgi nākamo augstāko amatpersonu par iekšējā audita veikšanas laikā konstatētajām nelikumībām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2006.)
10.pants. Iekšējā audita struktūrvienības galvenie uzdevumi
Iekšējā audita struktūrvienībai ir šādi galvenie uzdevumi:
1) sistemātiski pārbaudīt ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas darbību, sniegt valsts sekretāram vai iestādes vadītājam tās novērtējumu un ieteikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem;
2) atbilstoši veiktajam riska novērtējumam izstrādāt un iesniegt valsts sekretāram vai iestādes vadītājam apstiprināšanai iekšējā audita stratēģisko un gada plānu, kā arī izstrādāto ilgtermiņa attīstības plānu un iekšējo auditoru mācību plānu;
3) par katru veikto auditu sagatavot rakstveida noslēguma ziņojuma projektu, kuru nosūta auditētās struktūrvienības vadītājam saskaņošanai;
4) iesniegt valsts sekretāram vai iestādes vadītājam iekšējā audita noslēguma ziņojumu lēmuma pieņemšanai par tajā ietverto ieteikumu ieviešanu, par personām, kuras atbildīgas par šo ieteikumu īstenošanu, un īstenošanas termiņu;
5) informēt valsts sekretāru vai iestādes vadītāju, kā arī attiecīgi nākamo augstāko amatpersonu un Iekšējā audita padomi par gadījumiem, kad tiek ietekmēta iekšējā audita neatkarība vai objektivitāte.
11.pants. Eiropas Savienības finansēto programmu un projektu iekšējais audits
(1) Eiropas Savienības pilnīgi vai daļēji finansēto programmu vai projektu iekšējo auditu, arī pašvaldībās, pašvaldību iestādēs, fiziskajām un juridiskajām personām vai to apvienībām, kuras saņēmušas Eiropas Savienības finansēto programmu vai projektu līdzekļus, veic ministrija vai iestāde, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem pilda Eiropas Savienības pilnīgi vai daļēji finansēto programmu vai projektu ieviešanas institūcijas funkcijas.
(2) Finanšu ministrija veic administratīvās sistēmas, finanšu sistēmas un tehniskās vadības sistēmas iekšējo auditu ministrijā vai iestādē, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem pilda Eiropas Savienības pilnīgi vai daļēji finansēto programmu vai projektu ieviešanas institūcijas funkcijas, kā arī pašvaldībās, pašvaldību iestādēs, fiziskajām un juridiskajām personām vai to apvienībām, kuras saņēmušas Eiropas Savienības finansēto programmu vai projektu līdzekļus.
(3) Ministrija vai iestāde iesniedz Finanšu ministrijai Eiropas Savienības pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu audita gada plānu un audita noslēguma ziņojuma kopiju, kā arī informē par jebkuriem grozījumiem gada plānā.
(4) Finanšu ministrija ir atbildīga par ikgadējo Eiropas Savienības pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu audita gada plānu saskaņošanu ar attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām.
(5) Ministru kabinets apstiprina Eiropas Savienības pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu iekšējā audita metodiku.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2006.)
12.pants. Iekšējā audita struktūrvienības un iekšējā auditora darbības neatkarība
(1) Iekšējā audita struktūrvienība ir neatkarīga no pārējām ministrijas vai iestādes struktūrvienībām savas darbības plānošanā, iekšējā audita veikšanā un ziņojumu sagatavošanā.
(2) Iekšējā audita struktūrvienība vai iekšējais auditors neiesaistās ministrijas vai iestādes tiešo funkciju veikšanā, Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto programmu un projektu īstenošanā, atsevišķu projektu vai programmu izstrādē, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveidošanā. Auditors šādu funkciju veikšanā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām.
(3) (Izslēgta ar 23.02.2006. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2006.)
13.pants. Iekšējā audita koordinācija
(1) Finanšu ministrija atbild par iekšējā audita vispārēju koordināciju.
(2) (Izslēgta ar 23.02.2006. likumu.)
(3) Ministrija un Ministru kabinetam tieši padota institūcija šādā veidā koordinē iekšējā audita struktūrvienības darbību tās padotībā esošajās institūcijās:
1) sniedz ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošā institūcijā izveidotajām iekšējā audita struktūrvienībām konsultatīvu palīdzību iekšējā audita jomā;
2) sagatavo apkopoto gada pārskatu par ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošā institūcijā izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darbību;
3) nodrošina ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošā institūcijā izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darbības metodisko vadību atbilstoši ministra vai Ministru prezidenta noteiktajai kārtībai.
(4) Finanšu ministrijai, veicot iekšējā audita koordināciju, ir šādi uzdevumi:
1) sagatavot un iesniegt Ministru kabinetam un Valsts kontrolei apkopoto gada pārskatu par iekšējā audita struktūrvienību darbību ministrijās un iestādēs;
2) koordinēt iekšējo auditoru mācības un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu;
3) sniegt ministrijām un iestādēm konsultatīvu palīdzību iekšējā audita jomā;
4) reizi divos gados veikt visu ministrijās un iestādēs izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darba salīdzinošo pārbaudi;
5) pārraudzīt iekšējo auditoru sertifikācijas sistēmu;
6) izstrādāt iekšējā audita metodiku.
(5) Ministru kabinets nosaka iekšējo auditoru sertifikācijas kārtību.
(6) Ministru kabinets apstiprina iekšējā audita metodiku.
(7) Ministru kabinets nosaka salīdzinošo pārbaužu veikšanas kārtību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2006.)
14.pants. Iekšējā auditora iecelšana amatā (pieņemšana darbā) un atbrīvošana no amata (atlaišana no darba)
(1) Iekšējos auditorus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā vai atlaiž no darba valsts sekretārs vai iestādes vadītājs, pamatojoties uz Valsts civildienesta likumu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
(2) Stāties valsts civildienesta vai darba tiesiskajās attiecībās, lai pildītu iekšējā auditora pienākumus, var persona, kura atbilst ierēdņa amata pretendentam izvirzītajām obligātajām prasībām.
(3) Valsts civildienesta vai darba tiesiskās attiecības ar iekšējo auditoru izbeidz:
1) Valsts civildienesta likumā un Darba likumā noteiktajos gadījumos;
2) par nolaidīgu amata pienākumu veikšanu vai par apkaunojošu nodarījumu (ētikas principu pārkāpumu), kas nav savienojams ar auditora statusu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2006.)
15.pants. Iekšējā auditora pienākumi
(1) Iekšējais auditors, veicot iekšējo auditu, ievēro iekšējo auditu reglamentējošos normatīvos aktus.
(2) Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs iekšējā auditora amata aprakstā nosaka viņa tiešos pienākumus.
(3) Iekšējam auditoram ir pienākums regulāri papildināt savas zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs un valsts sekretārs vai iestādes vadītājs nodrošina auditoram iespēju celt savu kvalifikāciju.
(4) Iekšējais auditors, pildot amata pienākumus, ir atbildīgs par savas darbības vai bezdarbības likumību. Ja auditoram rodas šaubas par uzdevuma likumīgumu, viņa pienākums ir atteikties no uzdevuma pildīšanas, rakstveidā informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu, kā arī attiecīgi nākamo augstāko amatpersonu.
(5) Iekšējais auditors savā darbībā ievēro šādus profesionāla auditora ētikas principus:
1) nodrošina zināšanu, prasmju un pieredzes izmantošanu iekšējā audita veikšanā;
2) veic savu darbu godīgi, ar pienācīgu rūpību un atbildību;
3) ievēro ministrijas vai iestādes iekšējos ētikas principus;
4) apzināti neiesaistās darbībās, kas diskreditē iekšējā auditora profesiju vai iekšējo auditu;
5) respektē ministrijas vai iestādes likumīgos un ētiskos mērķus, sekmē to sasniegšanu;
6) neizmanto audita gaitā iegūto informāciju tādā veidā, kas kaitētu ministrijas vai iestādes likumīgajiem mērķiem;
7) audita gaitā izvērtē visus apstākļus un pierādījumus, neietekmējoties ne no paša, ne citu personu interesēm;
8) audita noslēguma ziņojumā atklāj visus būtiskos faktus par pārbaudīto sistēmu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2006.)
16.pants. Iekšējā auditora tiesības, veicot iekšējo auditu
Iekšējam auditoram, veicot iekšējo auditu, ir šādas tiesības:
1) pieprasīt un iepazīties ar attiecīgās ministrijas vai iestādes rīcībā esošiem dokumentiem (arī to tekstiem elektroniskā formā), finanšu līdzekļiem, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo iekšējo auditu;
2) saņemt paskaidrojumus un dokumentu kopijas no ministriju vai iestāžu darbiniekiem jautājumos, kas saistīti ar iekšējo auditu.
17.pants. Ierobežojumi iekšējā auditora darbā
(1) Iekšējais auditors vismaz gadu nedrīkst auditēt tās funkcijas, kuras viņš pirms tam ir veicis ministrijā vai iestādē.
(2) Iekšējais auditors rakstveidā ziņo iekšējā audita struktūrvienības vadītājam, bet iekšējā audita struktūrvienības vadītājs — valsts sekretāram vai iestādes vadītājam par ikvienu situāciju, kurā ir vai varētu rasties interešu konflikts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2006.)
18.pants. Iekšējā audita padomes izveidošana
Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma apstiprina Iekšējā audita padomes nolikumu un personālsastāvu.
19.pants. Iekšējā audita padomes mērķis
Iekšējā audita padomes mērķis ir veicināt vienotas politikas un metodikas ieviešanu un attīstību ministrijās un iestādēs.
20.pants. Iekšējā audita padomes funkcijas
(1) Iekšējā audita padome ir konsultatīva institūcija, kura pilda šādas funkcijas:
1) veicina vienotas iekšējā audita valsts politikas un metodikas ieviešanu un attīstību valsts pārvaldē;
2) izvērtē iekšējā audita attīstību valsts pārvaldē un sniedz atzinumu par to;
3) atbilstoši kompetencei sniedz ieteikumus.
(2) Iekšējā audita padomes sekretariāta funkcijas veic Finanšu ministrija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2006.)
1. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi nr.342 "Noteikumi par iekšējo auditu" un Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi nr.346 "Iekšējā audita padomes nolikums", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
2. Grozījumi likuma 14.panta otrajā daļā par auditora amata pretendentam izvirzāmajām prasībām, stājoties darba tiesiskajās attiecībās, nav piemērojami personām, kuras nodibinājušas darba tiesiskās attiecības pirms šo grozījumu spēkā stāšanās.
(23.02.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2006.)
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
 |
 |
 |
 |