Lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta bāzes un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, kā arī lai radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai Olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām, Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:
1. Piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu šādām starptautisko sporta federāciju prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta bāzēm neatkarīgi no tā, kā īpašumā tās atrodas:
Latvijas Nacionālajam valsts sporta centram "Mežaparks",
Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam,
valsts tenisa centram "Lielupe",
valsts uzņēmumam "Rīgas sporta pils",
valsts uzņēmumam "Siguldas mācību un treniņu centrs kamaniņu sportā un bobslejā",
lietišķo sporta veidu Latvijas Nacionālās sporta skolas bāzei "Kleisti",
valsts uzņēmumam "Biķernieku kompleksā sporta bāze",
sporta biedrības "Daugava" Rīgas sporta kombinātam,
sporta biedrības "Daugava" Centrālajam sporta namam,
Rīgas pilsētas municipālajam uzņēmumam "Rīgas sporta manēža",
J.Daliņa Valmieras stadions,
Aizsardzības spēku sporta kluba sporta komplekss,
bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību Olimpiskā centra "Ventspils" Ventspils sporta hallei",
Sporta kompleksam “Arkādija”.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1997., 18.06.1997., 17.12.1998. un 13.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)
2. Noteikt, ka 1.punktā minētās sporta bāzes var privatizēt vai atsavināt, ja tam piekrīt Nacionālā sporta padome, to privatizācijas vai atsavināšanas noteikumos paredzot, ka objekta ieguvēja pienākums ir saglabāt attiecīgās sporta bāzes darbības profilu, to ekonomiski un finansiāli garantēt, kā arī paredzot tajos nosacījumus starptautisko un valsts nozīmes sporta sacensību rīkošanai. Minēto sacensību atbilstību nepieciešamajām prasībām izvērtē Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde. Ja privatizētajām vai atsavinātajām sporta bāzēm mainās īpašnieks, minētie nosacījumi ir saistoši arī turpmākajiem nacionālo sporta bāzu ieguvējiem.
(13.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.)
3. Pirms attiecīgās nacionālās sporta bāzes privatizācijas vai atsavināšanas noteikumu apstiprināšanas valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija nosūta noteikumu projektu privatizējamās vai atsavināmās nacionālās sporta bāzes darbinieku arodorganizācijai, bet, ja sporta bāzē nav arodorganizācijas, — sporta bāzes darbinieku kolektīvam, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldei un Nacionālajai sporta padomei.
(13.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.)
4. Apstiprinot privatizējamās vai atsavināmās nacionālās sporta bāzes privatizācijas vai atsavināšanas noteikumus, valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija pieaicina šīs sporta bāzes darbinieku arodorganizācijas pārstāvi, bet, ja sporta bāzē nav arodorganizācijas, — sporta bāzes darbinieku kolektīva norīkotu pārstāvi, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes un Nacionālās sporta padomes pārstāvi.
(13.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.)
5. Nacionālās sporta bāzes, kuras atrodas uz zemes, kas līdz 1940.gada 21.jūnijam bija fizisko personu īpašumā, var nodot privatizācijai vai atsavināšanai tikai pēc tam, kad bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteiktajā kārtībā ir saņēmuši kompensāciju vai līdzvērtīgu zemesgabalu citā vietā.
(18.06.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)
6. Uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei līdz 1992. gada 1. decembrim apstiprināt "Nolikumu par nacionālās sporta bāzes darbību un tās finansēšanas kārtību".
6.1 Šā lēmuma 3. un 4.punktā paredzētās valsts īpašuma atsavināšanu veicošās institūcijas funkcijas pilda bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” līdz brīdim, kad Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par valsts īpašuma atsavināšanu veicošo institūciju un bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu ir nodevusi tai šīs funkcijas.
(13.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.)