Darbības ar dokumentu
1. pants. Šis likums attiecas uz visiem Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un bezpeļņas organizācijām neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida, uz iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī uz sabiedriskajām organizācijām, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām un sabiedriskajiem fondiem.
2. pants. Uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestādes vai organizācijas (turpmāk — uzņēmuma) grāmatvedībai ir uzskatāmi jāatspoguļo visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis. Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi.
Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt savlaicīgai, nozīmīgai, patiesai un salīdzināmai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana par pārskata periodiem.
Par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā ir atbildīgs tā vadītājs, bet individuālajā uzņēmumā — īpašnieks (turpmāk — vadītājs). Vadītājam ir jānodrošina visu saimnieciskās operācijas apstiprinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu uzglabāšana.
3. pants. Uzņēmuma vadītājs grāmatvedības darbu var organizēt:
1) izveidojot grāmatvedību kā patstāvīgu uzņēmuma dienestu;
2) izmantojot saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem grāmatvedības uzņēmumu vai citu uzņēmumu pakalpojumus.
Individuālā uzņēmuma īpašnieks var kārtot grāmatvedību pats.
Uzņēmuma vadītājs līgumā nosaka tās fiziskās vai juridiskās personas pienākumus un atbildību, kura kārto uzņēmuma grāmatvedības reģistrus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.10.1995.)
4. pants. Grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos.
Visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, Valsts finansu inspekcijai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī citām institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.
6. pants. Grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā. Ja saimnieciskajos darījumos piedalās ārvalstu juridiskā vai fiziskā persona, tad, pusēm vienojoties, var lietot arī otru, šai personai un revidentiem pieņemamu valodu. Ja ierakstos lietoti kodi, saīsinājumi, atsevišķi burti vai simboli, tiem ir jādod skaidrojums.
7. pants. Grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Attaisnojuma dokumentam ir obligāti šādi rekvizīti: uzņēmuma nosaukums, uzņēmuma reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (darījumos ar fizisko personu — personas kods), dokumenta nosaukums, numurs un datums, saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, saimnieciskā darījuma mērītāji (daudzumi, summas) un par saimnieciskā darījuma veikšanu un informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti. Atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem var būt obligāti arī citi papildu rekvizīti (zīmogs un citi), kurus nosaka attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.
Ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta.
Ja ieraksti grāmatvedības reģistros un dokumentos tiek laboti, ir jābūt redzamam to sākotnējam saturam un katram labojumam jābūt atrunātam un apstiprinātam ar parakstu. Nedrīkst izdarīt labojumus tādā veidā, ka nav saprotams, kad un kāpēc tie izdarīti.
Grāmatvedības reģistru kārtošana tikai ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām pieļaujama vienīgi tādā gadījumā, ja netiek pārkāptas šā likuma prasības. Turklāt ir jānodrošina datu attēls trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, — to izraksts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.10.1995.)
8. pants. Kases operāciju uzskaite ir jāizdara tā, lai katrs saņemtais un izdarītais maksājums tiktu reģistrēts ik dienas. Par katru dienu ir jānorāda kases atlikums dienas sākumā, jāsaskaita dienas ieņēmumi un izdevumi un jāaprēķina atlikums dienas beigās.
Uzņēmumos, kuros vidējie dienas ieņēmumi kasē nav lielāki par 100 latiem, var aprēķināt kases atlikumu par nedēļu.
Uzņēmumi, kas lieto kases aparātus vai līdzīgas datu reģistrēšanas iekārtas, var iegrāmatot ieņēmumus ar vienu ierakstu par visu dienu. Pārējie dokumenti par saimnieciskajiem darījumiem ir jāiegrāmato uzņēmuma grāmatvedības kontos pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, uz kuru dokuments attiecas, un obligāti — pārskata perioda beigās.
Ja kādam darījumam ir ārējs attaisnojuma dokuments, tam ir jādod priekšroka salīdzinājumā ar jebkuru iekšējo attaisnojuma dokumentu.
Par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms tāds dokuments, ko sastādījuši citi uzņēmumi, nevis pašu uzņēmums, tā īpašnieks, viņa ģimenes locekļi vai uzņēmums, kurš tiem pieder. Visi citi attaisnojuma dokumenti par saimnieciskajiem darījumiem uzskatāmi par iekšējiem attaisnojuma dokumentiem un tiek sastādīti pašu uzņēmumā, tajos ietverot noteiktos rekvizītus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 31.10.1995.)
9. pants. Uzņēmumos, kuros gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārsniedz 45 000 latu, grāmatvedība jākārto divkāršā ieraksta sistēmā. Pārējos uzņēmumos grāmatvedības kārtošanai var brīvi izvēlēties kādu no vispāratzītām grāmatvedības formām, ievērojot nodokļu likumdošanas normatīvo aktu un šā likuma noteikumus.
Šā panta noteikumi neattiecas uz iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem un kuru grāmatvedības kārtošanas formu nosaka Latvijas Republikas valdība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1995.)
10. pants. Katrā uzņēmumā visi attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri, inventāra saraksti, gada pārskati un to pielikumi, kā arī grāmatvedības organizācijas dokumenti (kontu plāni, kodifikatori u.c.) sistemātiski jāsakārto un jāuzglabā uzņēmuma arhīvā.
Glabāšanas laiks ir:
gada pārskatiem un to pielikumiem, kā arī galvenajai grāmatai — 10 gadi. Pēc tam tie nododami Valsts arhīvos;
inventāra sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem — 10 gadi;
attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem — 75 gadi;
pārējiem attaisnojuma dokumentiem — 5 gadi.
Ja uzskaite tiek kārtota ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām, jānodrošina šā panta otrajā daļā noteiktais datu glabāšanas laiks.
Uzņēmuma likvidācijas gadījumā turpmāko uzņēmuma arhīva uzglabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija, saskaņojot to ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju.
Par uzņēmuma arhīva saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.
11. pants. Uzņēmumam, kas uzsāk darbību, ir jāveic inventarizācija, sastādot tā īpašumā un lietojumā esošo līdzekļu — zemes gabalu, pamatlīdzekļu, ilgtermiņa ieguldījumu, produkcijas, naudas līdzekļu, kā arī prasību un parādu sarakstu. Turpmāk šāda inventarizācija jāveic katra pārskata gada beigās.
Inventarizāciju veic, nosakot īpašuma vai lietojuma objektu apjomu dabā un salīdzinot prasību un parādu summas ar debitoriem un kreditoriem. Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventāra sarakstos, īpašuma vai lietojuma objektu, prasību un parādu novērtēšana jāveic likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.
Tādiem īpašuma vai lietojuma objektiem kā pamatlīdzekļi un ražošanas krājumi, kuri tiek regulāri papildināti, bet to apjoms mainījies maz, atlikumus drīkst parādīt atbilstoši grāmatvedības datiem pārskata sastādīšanas dienā. Tomēr ne retāk kā reizi trijos gados arī šiem īpašuma objektiem ir jāveic vienlaidu inventarizācija dabā, pārbaudot to daudzumu un vērtību.
Līdzīgus krājumu veidus drīkst apvienot vienā grupā, nosakot to vērtību pēc vidējā svērtā metodes.
12. pants. Vienādu priekšmetu inventarizāciju var veikt arī izlases veidā, lietojot datu izvērtēšanā matemātiskās statistikas metodes. Šādā veidā noteiktā materiālo līdzekļu vērtība nedrīkst būtiski atšķirties no vienlaidu inventarizācijas rezultātiem.
Pārskata gada slēguma inventarizācija nav obligāti jāveic pārskata gada pēdējā dienā, ja grāmatvedības dati dod iespēju arī bez dabā veiktas inventarizācijas noteikt patiesos materiālo vērtību veidus, daudzumus un to novērtējumu naudas vienībās.
Pārskata gada slēguma inventarizāciju drīkst veikt triju mēnešu laikā pirms pārskata gada beigu dienas vai mēneša laikā pēc tās, pārrēķinot inventarizācijas dienā konstatētos atlikumus atbilstoši grāmatvedības datiem pārskata gada beigu dienā.
13. pants. Uzņēmumam, uzsākot (izbeidzot) darbību, ir jāparāda savā īpašumā un lietošanā esošo līdzekļu kopvērtība un savi parādi īpašā sākuma (slēguma) bilancē, kas sastādīta no inventarizācijas datiem. Par šīs bilances savlaicīgu un pareizu sastādīšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.
Sākuma (slēguma) bilanci sastādot, jāievēro visi tie noteikumi, kuri attiecas uz pārskata gada slēguma bilances sastādīšanu.
Katram pārskata gadam ir jāsastāda gada pārskats, kas sastāv no bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, pielikuma un ziņojuma.
Iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, sabiedriskajām organizācijām, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām un sabiedriskajiem fondiem ir jāsastāda gada pārskats, kurā jāparāda saņemto līdzekļu summa to izlietošanas pareizība un mērķtiecība.
Gada pārskatu saturu un formu, kā arī to sastādīšanas, pārbaudes iesniegšanas un publicēšanas kārtību nosaka īpaši likumi un normatīvie akti.
14. pants. Pārskata gadam ir jāaptver 12 mēneši, un parasti tam jāsakrīt ar kalendāra gadu. Jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads, kā arī jau esoša uzņēmuma pārskata gads var aptvert īsāku laikposmu.
(05.10.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.10.1995.)
15. pants. Latvijas Republikas valdība pieņem lēmumus par īpaši svarīgiem grāmatvedības jautājumiem, kā arī nosaka valsts pārvaldes institūciju kompetenci grāmatvedības metodiskās vadības jomā.
Latvijas Republikas valdība izveido Grāmatvedības metodisko padomi.
Šīs padomes galvenie uzdevumi ir:
vadīt grāmatvedības organizēšanai un kārtošanai nepieciešamo likumprojektu un citu normatīvo aktu projektu izstrādāšanu;
izvērtēt likumprojektu un citu normatīvo aktu projektus atbilstoši grāmatvedības prasībām un iespējām;
izstrādāt ieteikumus grāmatvedības darbinieku apmācīšanai;
izsniegt licences zvērinātu revidentu darbībai;
izvērtēt grāmatvedībā izmantojamās kompjūterprogrammas un datu pārstrādes sistēmas un ieteikt tās lietošanai Latvijas Republikā.
16. pants. Uzņēmumu vadītāji, kuri ir pieļāvuši likuma "Par grāmatvedību" un citu spēkā esošo grāmatvedības normatīvo aktu pārkāpumus, grāmatvedības datu ļaunprātīgu sagrozīšanu, oficiāli noteikto pārskatu neiesniegšanu vai grāmatvedības dokumentu nozaudēšanu, tiek saukti pie atbildības likumos paredzētajā kārtībā.
(05.10.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.10.1995.)
17. pants. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas, pārkāpjot šā likuma noteikumus viņa vainas dēļ, nodarīti uzņēmumam, valstij (pašvaldībai) vai trešajai personai. Fiziskās un juridiskās personas, kurām šāds zaudējums nodarīts, ir tiesīgas prasīt tā atlīdzināšanu likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.Daudišs
 |
 |
 |
 |