Darbības ar dokumentu

1. pants. Sociālais nodoklis veido Latvijas Republikas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus, kurus izlieto sociālās palīdzības sniegšanai personām noteiktu sociālā statusa izmaiņu un sociālā riska gadījumos.

2. pants. Sociālā nodokļa maksātāji ir:

— darba devēji (juridiskās un fiziskās personas), ar kurām personas stājas darba attiecībās;

— personas, kas ir darba attiecībās ar darba devēju;

— personas, kas gūst ienākumus ārpus attiecībām ar darba devēju, un to ģimenes locekļi;

— personas, kuru nodarbinātības veidus ieskaita darba stāžā.

Darba devējiem un citiem sociālā nodokļa maksātājiem ir jāreģistrējas rajona (pilsētas) sociālās nodrošināšanas nodaļās kā apdrošinātājiem Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā.

3. pants. Darba devēji Latvijas Republikas teritorijā izdara sociālā nodokļa pieskaitījumu darba ņēmējiem aprēķinātajai darba samaksai un tai pielīdzinātajām izmaksām naudā un natūrā (pārrēķinot naudā):

1) vispārējā gadījumā — 37 procentu apmērā. Tādā pašā veidā pieskaitījumu izdara juridiskās personas, kas izmaksā honorārus un autoratlīdzības summas;

2) darba devēji, kuriem ne mazāk par 50 procentiem no strādājošo kopskaita ir invalīdi, — 8 procentu apmērā;

3) par lauksaimniecisko darbību un pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi — 18,5 procentu apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.1991. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1991.)

4. pants. Sociālā nodokļa pieskaitījumu, kas paredzēts 3. pantā, neizdara no šādām izmaksām:

1) no pensijām, pabalstiem un citām izmaksām no sociālās apdrošināšanas budžeta;

2) no kompensācijas izmaksām valdības noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu atlaišanas gadījumā un kompensāciju par personisko transportlīdzekļu izmantošanu dienesta vajadzībām;

3) no atlīdzības par nodarīto kaitējumu sakarā ar darbaspēju zaudēšanu;

4) no stipendijām, kas likumdošanas aktos noteiktajā apmērā tiek izmaksātas mācību iestāžu audzēkņiem;

5) no arodskolu audzēkņu darba samaksas;

6) no palīdzības stihisko nelaimju gadījumos vai citos ārkārtējos gadījumos, ja to sniedz, pamatojoties uz valsts un pašvaldību institūciju lēmumu;

7) no atlīdzības par asiņu nodošanu un cita veida donorpalīdzību;

8) no autoratlīdzības summām, ko izmaksā Latvijas Republikas teritorijā nedzīvojošiem ārvalstu pilsoņiem.

5. pants. Sociālā nodokļa maksājumus 38 procentu apmērā no summas, kas nav mazāka par divkāršu iztikas minimumu, kārto:

1) personas, kuras veic individuālo darbu vai uzņēmējdarbību, izņemot zemnieku saimniecības;

2) iepriekšējā punktā minētās personas — par katru darbaspējīgo uzņēmumā strādājošo ģimenes locekli, ja par viņu nav noteikta cita sociālā nodokļa maksājumu kārtība vai maksājumus neizdara cits darba devējs;

3) reliģiskā kulta kalpotāji un iedzīvotāji, kuriem ir ienākumi no reliģiskajām organizācijām un par reliģisko ceremoniju izpildīšanu.

Zemnieku saimniecības sociālo nodokli maksā 19 procentu apmērā no summas, kas nav mazāka par vienu iztikas minimumu, par sevi un katru savā saimniecībā strādājošo darbaspējīgo ģimenes locekli, ja par viņiem nodokli nemaksā cits darba devējs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.1991. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1991.)

6. pants. Personas sociālo nodokli maksā viena procenta apmērā no ienākumiem, par kuriem darba devējs veicis šā likuma 3. pantā paredzētos pieskaitījumus.

Personas, kuru nodarbinātības veidus ieskaita darba stāžā atbilstoši Latvijas Republikas likuma «Par valsts pensijām» 36. pantam, ja par tām netiek kārtotas citu veidu sociālā nodokļa iemaksas, maksā sociālo nodokli viena procenta apmērā no iztikas minimuma summas.

7. pants. Ja darba ņēmēji nodarbināti darbavietās, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem atbilstoši Latvijas Republikas likuma «Par valsts pensijām» 12. pantam, darba devēji šā likuma 3. pantā noteikto sociālā nodokļa pieskaitījumu veic šādos apmēros:

1) par personām, kas strādā darbos ar sevišķi kaitīgiem vai sevišķi smagiem darba apstākļiem, — 70 procentu apmērā, bet par personām, kas strādā šādos darbos lauksaimniecībā, — 35 procentu apmērā;

2) par personām, kas strādā citos darbos ar kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem, — 50 procentu apmērā, bet par personām, kas strādā šādos darbos lauksaimniecībā, — 25 procentu apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.1991. likumu, kas stājas spēkā 27.03.1991.)

8. pants. Darba devēji pēc normatīvajos aktos paredzēto sociālās apdrošināšanas izmaksu izdarīšanai pieskaitījumu summas atlikumu ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas budžeta kontos banku iestādēs.

Darba devēji un strādājošie ar darba devēja starpniecību sociālā nodokļa maksājumus kārto reizi mēnesī tajā pašā dienā, kad tiek izmaksāta darba alga par iepriekšējo mēnesi.

Personas, kas ienākumus gūst nevis no darba devēja, bet citādi, sociālā nodokļa maksājumus izdara tādā pašā kārtībā un termiņos, kādos ienākuma nodokli maksā personas, kas veic uzņēmējdarbību.

9. pants. Nokavētos sociālā nodokļa maksājumus un soda naudas no apdrošinātājiem iekasē bezstrīdus kārtībā. Par nokavētajiem sociālā nodokļa maksājumiem apdrošinātājs maksā soda naudu 0,1 procenta apmērā par katru kavēto dienu.

Par nepareizu ziņu sniegšanu vai par šo ziņu iesniegšanas termiņu kavējumu, ja tas saistīts ar sociālā nodokļa apjoma samazināšanu, apdrošinātājam jākārto maksājuma parāds un soda naudas maksājuma parāda apmērā.

Ja gada laikā atkārtoti tiek sniegtas nepareizas ziņas vai kavēti to iesniegšanas termiņi, soda naudu maksājuma divkāršā maksājuma parāda apmērā.

10. pants. Šā likuma vienveidīgu piemērošanu nodrošina Latvijas Republikas Sociālās nodrošināšanas ministrija.

Latvijas Republikas Sociālās nodrošināšanas ministrija izdod instrukcijas par sociālā nodokļa aprēķināšanu un maksāšanu, un to noteiktās prasības ir obligātas.