Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka nelaimes gadījumu darbā (turpmāk — nelaimes gadījums) izmeklēšanas un uzskaites kārtību.

2. Nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība attiecināma uz tiem nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar nodarbinātajiem un citām personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pakļautas apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām (turpmāk — cietušais).

3. Noteikumos noteiktā nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība neattiecas uz tiem nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošas struktūrvienības karavīriem.

4. Nelaimes gadījumu izmeklē šādos gadījumos:

4.1. nelaimes gadījums izraisījis cietušajam darbspēju zaudējumu uz laiku, kas ir ilgāks par vienu diennakti;

4.2. cietušais pēc nelaimes gadījuma saskaņā ar medicīnisko atzinumu pārcelts citā darbā uz vienu darbdienu vai ilgāku laikposmu.

5. Izmeklē visus nelaimes gadījumus, kas notikuši ar nodarbināto:

5.1. pildot darba vai dienesta pienākumus, arī:

5.1.1. ražošanas vai mācību prakses laikā;

5.1.2. komandējuma laikā;

5.1.3. pārvietojoties starp objektiem, ja šī darbība saistīta ar darba pienākumiem;

5.2. veicot jebkuru darbību uzņēmuma interesēs, arī ja nav bijis darba devēja rīkojuma;

5.3. atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī maiņu starplaikā (vilcienu, lidmašīnu, jūras un upju kuģu apkalpes locekļi, autotransporta vadītāji un kravu pavadoņi);

5.4. darba laikā, arī:

5.4.1. ja darbinieks prettiesiski nonāvēts (tīši vai aiz neuzmanības) vai viņam nodarīti smagi miesas bojājumi, pildot darba vai dienesta pienākumus;

5.4.2. ar darba vai dienesta pienākumu pildīšanu saistīta strīda laikā;

5.4.3. izmantojot personisko transportlīdzekli, kuru ar darba devēja rakstisku rīkojumu izmanto darba vai dienesta vajadzībām vai darba devēja uzdevumā;

5.5. atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī ceļā uz darbu vai no darba;

5.6. uzņēmuma teritorijā vai citā darba vietā darba laikā un noteiktajos pārtraukumos (piemēram, tehnoloģiskajos pārtraukumos, pusdienas pārtraukumos), nodarbinātajam sakārtojot darba vietu, lietojot darba aprīkojumu un individuālos aizsardzības līdzekļus, atrodoties sanitārajās un sadzīves telpās, kā arī ražošanas objektu vai iekārtu avārijas laikā un nodarbinātajam pārvietojoties uz darba vietu pirms darba sākuma vai no tās pēc darba beigām;

5.7. ja vienreizēja (ne vairāk kā vienas darba maiņas laikā) darba vides riska faktoru iedarbība uz organismu izraisījusi akūtu profesionālu saslimšanu, darba vides riska faktoru iedarbība izraisījusi hronisko saslimšanu saasināšanos vai dabas katastrofa (piemēram, zemestrīce, nogruvums, plūdi, vētra), dzīvnieki un kukaiņi izraisījuši nodarbinātā veselības traucējumus;

5.8. nonākot saskarē ar inficētām asinīm vai citiem inficētiem (iespējams, inficētiem) šķidrumiem un ja ir inficēšanās varbūtība, bet nav radusies tūlītēja darbnespēja;

5.9. pie cita darba devēja viņa pilnvarotas personas vadībā;

5.10. glābjot personas dzīvību, aizstāvot sabiedrisko kārtību, valsts vai personas īpašumu, — ja nodarbinātais ir Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi (arī tad, ja nelaimes gadījums noticis no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā).

6. Ārvalstī izsniegtos dokumentus, kas apliecina nelaimes gadījumu, pielīdzina šo noteikumu 20.punktā minētajam aktam par nelaimes gadījumu darbā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

6.1. dokumentos ietvertā informācija nepārprotami apliecina, ka nodarbinātais, kuram tie izsniegti, ir cietis nelaimes gadījumā;

6.2. ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem ir pievienots notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā (izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus);

6.3. nodarbinātais, kuram dokumenti izsniegti, ir ievērojis starptautiskajos līgumos un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību attiecīgajā ārvalstī izsniegto dokumentu īstuma apliecināšanai.

7. Nodarbinātais vai persona, kura pārstāv viņa intereses, dokumentus, kas apliecina ārvalstī notikušo nelaimes gadījumu, iesniedz Valsts darba inspekcijā (turpmāk — inspekcija). Inspekcija piecu darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas nosūta to kopijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pēc nodarbinātā dzīvesvietas. Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi vai persona, kura pārstāv viņa intereses, dokumentus, kas apliecina ārvalstī notikušo nelaimes gadījumu, iesniedz Iekšlietu ministrijā. Iekšlietu ministrija piecu darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas nosūta to kopijas inspekcijai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pēc attiecīgā darbinieka dzīvesvietas.

8. Nelaimes gadījumu, kas noticis ar ārvalsts darba devēja nodarbināto, kurš nodarbināts Latvijā, izmeklē saskaņā ar šiem noteikumiem vai starptautiskajiem līgumiem. 

9. Ja noticis nelaimes gadījums, nodarbinātais un nelaimes gadījuma liecinieki nekavējoties par to ziņo darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam. Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi un liecinieki par nelaimes gadījumu nekavējoties ziņo nodarbinātā tiešajam priekšniekam vai operatīvajam dežurantam. Minētās personas pakļautības kārtībā par nelaimes gadījumu ziņo iestādes priekšniekam.

10. Citas personas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pakļautas apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām, par nelaimes gadījumu ziņo inspekcijai.

11. Darba devējs, tiešais darba vadītājs vai darba aizsardzības speciālists un liecinieki nekavējoties sniedz nelaimes gadījumā cietušajam pirmo palīdzību un nodrošina medicīnisko palīdzību (nogādā cietušo ārstniecības iestādē vai izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību). Darba devējs (šo noteikumu 18. un 19.punktā minētajos gadījumos — inspekcija) no ārstniecības iestādes pieprasa šo noteikumu 12.punktā minēto izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi. Līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas sākumam notikuma vietu saglabā neskartu, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību un vidi, neizraisa avāriju vai ugunsgrēku un netraucē darba procesu.

12. Lai inspekcija varētu veikt nelaimes gadījumu uzskaiti atbilstoši statistiskās uzskaites prasībām, ārstniecības iestāde triju dienu laikā pēc darba devēja vai inspekcijas pieprasījuma saņemšanas izsniedz izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi saskaņā šo noteikumu 1.pielikumu. Izziņā norāda, vai veselības traucējumi ir smagi vai nav smagi (atbilstoši šo noteikumu 13.punktam), norāda nelaimes gadījumā cietušo ķermeņa daļu (atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajai klasifikācijai) un nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu veidu (atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajai klasifikācijai).

13. Smagi veselības traucējumi ir:

13.1. dzīvības apdraudējums (dzīvībai bīstami ir miesas bojājumi, kuri to nodarīšanas brīdī vai turpmākajās stundās paši par sevi apdraud cietušā dzīvību neatkarīgi no medicīniskās palīdzības efekta, slimības norises un iznākuma):

13.1.1. bojājumi, kas penetrē galvaskausa, krūšu un vēdera dobumu vai mugurkaula kanālu, arī ja nav iekšējo orgānu bojājumu;

13.1.2. slēgti un vaļēji galvaskausa velves vai pamatnes lūzumi, izņemot izolētus galvaskausa velves ārējās plātnītes lūzumus;

13.1.3. lielo asinsvadu — aortas, kopējās, ārējās un iekšējās miegartērijas, iegurņa, ciskas, paceles artērijas — un attiecīgi vēnu bojājumi;

13.1.4. perifēro asinsvadu — galvas, vidukļa, ekstremitāšu — bojājumi (dzīvībai bīstams asins zaudējums, kolapss, šoks), kurus kvalificē, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu katrā atsevišķā gadījumā;

13.1.5. ar objektīviem datiem apstiprināts intrakraniāls asinsizplūdums;

13.1.6. smags un vidēji smags smadzeņu bojājums vai smadzeņu sasitums, kas (pēc klīniskās izpausmes) lokalizējas smadzeņu stumbra daļā;

13.1.7. viena vai vairāku skriemeļu lūzumi, lūzumi ar mežģījumiem vai mežģījumi;

13.1.8. slēgti krūšu, vēdera un iegurņa dobuma orgānu, kā arī nieru bojājumi ar simptomiem, kas liecina, ka ir apdraudēta dzīvība;

13.1.9. III un IV pakāpes apdegumi, kas aptver ne mazāk kā 10 % ķermeņa virsmas, II pakāpes apdegumi, kas aptver vairāk nekā 20 % ķermeņa virsmas, elpošanas ceļu apdegumi;

13.1.10. penetrējoši rīkles, balsenes, trahejas un barības vada bojājumi;

13.1.11. kakla orgānu saspiešana ar izteiktu asfiksijas parādību kompleksu (piemēram, smadzeņu asins cirkulācijas traucējumi, bezsamaņa, amnēzija);

13.1.12. citi bojājumi, kas izraisījuši dzīvībai bīstamu stāvokli, smagu šoku, kolapsu, tauku emboliju, dzīvībai bīstamu (akūtu) asins zaudējumu;

13.2. garo cauruļkaulu — augšdelma, augšstilba, lielā lielkaula vai abu apakšdelma kaulu — lūzums;

13.3. iegurņa kaulu lūzumi;

13.4. krūšu kaula vai triju un vairāk ribu lūzumi;

13.5. daudzu ķermeņa un locekļu skeleta kaulu vienlaicīgi lūzumi (arī bez smaga šoka);

13.6. slēgts vai atklāts lielo locītavu (pleca, elkoņa, spieķa kaula un plaukstas pamatnes, gūžas, ceļa, apakšstilba un pēdas) bojājums — novērtē, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu (dzīvību apdraudoša asiņošana, smags šoks, akūta tauku embolija);

13.7. redzes vai dzirdes zaudējums vai abu ausu gliemežnīcu zaudējums;

13.8. balss zaudējums vai mēles zaudējums vidējās trešdaļas līmenī;

13.9. anatomisks rokas vai kājas zaudējums (rokas vai kājas, arī plaukstas vai pēdas atdalījums no ķermeņa);

13.10. pirmā un otrā (I+II) pirksta, trīs pirkstu (no tiem viens — pirmais) vai četru pirkstu amputācija (abām rokām);

13.11. kāda cita orgāna vai orgānu sistēmas zaudējums vai tā funkcijas zaudējums (paralīze vai cits nefunkcionēšanas stāvoklis);

13.12. grūtniecības pārtraukšana (neatkarīgi no grūtniecības ilguma), izņemot gadījumus, ja grūtniecības pārtraukšanai ir cits cēlonis, kas nav saistīts ar darba vidi, piemēram, mātes organisma individuālās īpatnības, endokrīnie, imunoloģiskie faktori, mātes lietotie medikamenti vai viņas hroniska slimība.

14. Ja nelaimes gadījums noticis ar nodarbināto, kurš strādā pie darba devēja, nelaimes gadījumu izmeklē izmeklēšanas komisija (turpmāk — komisija). Komisiju izveido darba devējs ar rakstisku rīkojumu triju darbdienu laikā.

15. Komisijas sastāvā ir:

15.1. darba devēja norīkota persona;

15.2. darba aizsardzības speciālists vai persona, kura pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus;

15.3. nodarbināto uzticības persona vai galvenā uzticības persona;

15.4. citi speciālisti, ja tas nepieciešams.

16. Ja cietušais ir Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi nelaimes gadījumu izmeklē ar iestādes priekšnieka rakstisku rīkojumu izveidota komisija ne mazāk kā triju amatpersonu sastāvā. Komisijas sastāvā iekļauj personāla nodaļas amatpersonu un citus speciālistus.

(Grozīts ar MK 20.01.2004. noteikumiem Nr. 39)

17. Ja nelaimes gadījums noticis ar nodarbināto, kurš uz laiku nodarbināts pie cita darba devēja viņa pilnvarotas personas vadībā (šo noteikumu 5.9.apakšpunktā minētajā gadījumā) vai uz laiku nosūtīts pildīt dienesta pienākumus citā iestādē, izveido komisiju saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu. Komisijas sastāvā iekļauj cita darba devēja pilnvaroto personu vai tās iestādes pārstāvi, kurā cietušais pildījis dienesta pienākumus.

18. Ja nelaimes gadījums noticis ar nodarbināto, kurš strādā pie darba devēja, kas nodarbina ne vairāk kā piecus nodarbinātos, nelaimes gadījumu izmeklē inspekcijas amatpersona kopīgi ar darba devēja pilnvarotu personu.

19. Ja nelaimes gadījums noticis ar citu personu, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pakļauta apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām, nelaimes gadījumu izmeklē inspekcija.

20. Komisija pēc tās izveidošanas vai inspekcijas amatpersona pēc attiecīgā ziņojuma saņemšanas nekavējoties uzsāk un sešu darbdienu laikā pabeidz nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kā arī sastāda aktu par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk — akts) saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu vai atzinumu par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk — atzinums) saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu.

21. Ja inspekcijas amatpersona izmeklē nelaimes gadījumu ar personu, kura saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir pakļauta apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām, tā akta 2. un 3.punktā aizpilda tikai aili “cita persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pakļauta apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām”, kā arī neaizpilda akta 4. un 9.punktu vai atzinuma 2. un 3.punktu.

22. Atzinumu sastāda, ja izmeklēšanā noskaidrots, ka:

22.1. darbspēju zaudējums vai nāve iestājusies alkoholisko, narkotisko, toksisko, psihotropo vai citu kaitīgo vielu vai to produktu lietošanas dēļ un to nav izraisījusi minēto vielu izmantošana darba procesā vai attiecīgo vielu neatbilstoša glabāšana vai pārvietošana;

22.2. nāves cēlonis nav saistīts ar nelaimes gadījumu, un to apliecina tiesu medicīnas ekspertīzes atzinums;

22.3. izdarīta pašnāvība vai tās mēģinājums, un to apstiprina tiesībaizsardzības institūcijas;

22.4. nelaimes gadījums noticis, nodarbinātajam izdarot noziedzīgu nodarījumu, un par to ir ierosināta krimināllieta, izņemot gadījumu, ja nodarbinātais tiek saukts pie kriminālatbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli;

22.5. nelaimes gadījums noticis pirms darba laika vai pēc darba laika, noteiktajā tehnoloģiskā procesa pārtraukumā, pusdienas pārtraukumā vai citā pārtraukumā un nav konstatēta darba vides riska faktoru iedarbība, izņemot gadījumus, ja persona saskaņā ar tās dienesta pienākumiem glābusi citu personu vai īpašumu un novērsusi draudošās briesmas;

22.6. nelaimes gadījums noticis strīda laikā, un tā cēlonis nav saistīts ar darba pienākumu pildīšanu;

22.7. nav darba līguma ar darba devēju vai citu juridisko dokumentu, kas apliecina, ka cietušais ir nodarbināts pie attiecīgā darba devēja;

22.8. nelaimes gadījums noticis, Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekam ar speciālo dienesta pakāpi pārkāpjot reglamentu, rīkojumu (pavēļu) un normatīvo aktu prasības, izņemot gadījumus, ja tas izdarīts, glābjot citas personas dzīvību, dienesta interesēs vai aizstāvot sabiedrisko kārtību un īpašumu.

23. Šo noteikumu 22.4.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja krimināllieta izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ vai noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ vai tiesa pasludinājusi attaisnojošu spriedumu, aktu sastāda 15 dienu laikā pēc lēmuma par krimināllietas izbeigšanu pieņemšanas vai attaisnojošā sprieduma spēkā stāšanās.

24. Šo noteikumu 22.7.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja ir tiesas spriedums par to, ka nelaimes gadījumā cietušais ticis nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, aktu sastāda 15 dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās.

25. Ja par nelaimes gadījumu nav paziņots darbdienas laikā vai nelaimes gadījumā cietušajam darbspēju zaudējums iestājies vēlāk, komisija vai inspekcijas amatpersona izmeklē nelaimes gadījumu un mēneša laikā pēc rakstiska iesnieguma vai citas rakstiskas informācijas par nelaimes gadījumu saņemšanas sastāda aktu vai atzinumu.

26. Aktu vai atzinumu sastāda četros eksemplāros. Pirmajam eksemplāram pievieno izmeklēšanas materiālus (rīkojumu par komisijas izveidošanu, medicīnisko atzinumu, nelaimes gadījumā cietušā, liecinieku un atbildīgo amatpersonu paskaidrojumus, plānus, shēmas un dokumentus, kas raksturo notikuma vietu, mašīnas, mehānismus, iekārtas, darba vides riska faktorus).

27. Ja nelaimes gadījumā cietuši vairāki nodarbinātie, aktu vai atzinumu, kā arī šo noteikumu 34.4.apakšpunktā minēto paziņojumu par nelaimes gadījumā darbā gūtajiem veselības traucējumiem sastāda par katru cietušo vai bojā gājušo.

28. Akta vai atzinuma pirmo eksemplāru un izmeklēšanas materiālus glabā darba devējs. Vienu akta vai atzinuma eksemplāru darba devējs vai inspekcijas amatpersona nekavējoties nosūta:

28.1. cietušajam vai personai, kura pārstāv viņa intereses;

28.2. inspekcijai vai Iekšlietu ministrijai (ja cietušais ir Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi);

28.3. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālei pēc nodarbinātā dzīvesvietas.

(Grozīts ar MK 20.01.2004. noteikumiem Nr. 39)

29. Ja inspekcija pēc akta vai atzinuma saņemšanas konstatē, ka nelaimes gadījums ir izmeklēts un attiecīgie dokumenti sagatavoti, neievērojot šos noteikumus, vai dokumentos ir atklātas neprecizitātes, inspekcija ir tiesīga pieprasīt darba devējam desmit darbdienu laikā atkārtoti izmeklēt nelaimes gadījumu.

30. Ja cietušais vai persona, kura pārstāv viņa intereses, nepiekrīt komisijas vai inspekcijas amatpersonas sastādītā akta vai atzinuma saturam, tai ir tiesības sešu mēnešu laikā to apstrīdēt, vēršoties pie inspekcijas direktora. Inspekcijas direktors pieņem lēmumu par nepieciešamību atkārtoti izmeklēt nelaimes gadījumu. Inspekcijas direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

31. Cietušais Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi vai persona, kura pārstāv viņa intereses, aktu vai atzinumu var apstrīdēt desmit darbdienu laikā, vēršoties pie iestādes priekšnieka. Iestādes priekšnieka lēmumu 30 darbdienu laikā var apstrīdēt, vēršoties Iekšlietu ministrijā. Ja Iekšlietu ministrija konstatē, ka nelaimes gadījums ir izmeklēts un attiecīgie dokumenti sagatavoti, neievērojot šos noteikumus, vai dokumentos ir atklātas neprecizitātes, tā ir tiesīga izveidot komisiju nelaimes gadījuma speciālai izmeklēšanai vai pieprasīt darba devējam desmit darbdienu laikā atkārtoti izmeklēt nelaimes gadījumu.

(Grozīts ar MK 20.01.2004. noteikumiem Nr. 39)

32. Inspekcija pēc savas iniciatīvas vai pēc tiesībaizsardzības institūciju pieprasījuma ir tiesīga papildus izmeklēt nelaimes gadījuma apstākļus.

33. Inspekcijas amatpersona vai komisija, izmeklējot nelaimes gadījumu, ir tiesīga pieprasīt un saņemt no darba devēja nepieciešamos uzziņas materiālus un rakstisku paskaidrojumu, kā arī rakstiskus paskaidrojumus no cietušā, lieciniekiem un amatpersonām.

34. Darba devējs:

34.1. informē nodarbināto vai personu, kura pārstāv viņa intereses, par tiesībām uz apdrošināšanas atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

34.2. iepazīstina ar nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem atbildīgās amatpersonas, nodarbinātos un uzticības personas;

34.3. aktā vai atzinumā noteiktajā termiņā veic pasākumus, lai novērstu nelaimes gadījuma cēloņus;

34.4. pēc nodarbinātā pārejošas darbnespējas izbeigšanās, bet ne vēlāk kā 16 kalendāra nedēļu laikā pēc nelaimes gadījuma, nosūta inspekcijai paziņojumu par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības traucējumiem un darba devēja zaudējumiem (6.pielikums). Paziņojumā norāda, vai darbnespēja ir beigusies vai turpinās.

35. Aktu vai atzinumu un izmeklēšanas materiālus darba devējs uzglabā 45 gadus un nodod arhīvā likumā noteiktajā kārtībā. 

36. Nelaimes gadījuma speciālo izmeklēšanu (turpmāk — speciālā izmeklēšana) veic, ja nelaimes gadījumā:

36.1. konstatēta viena vai vairāku cietušo nāve;

36.2. cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi.

37. Par šo noteikumu 36.punktā minētajiem nelaimes gadījumiem (arī ja cietušais miris nelaimes gadījuma izraisītajā darbnespējas periodā) darba devējs nekavējoties paziņo inspekcijai un tai Valsts policijas pārvaldei (nodaļai), kuras darbības zonā noticis nelaimes gadījums, vai, ja cietušais ir Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi, — arī augstākam priekšniekam pakļautības kārtībā un diennakts laikā — Iekšlietu ministrijai. Paziņojumā norāda darba devēja nosaukumu, nelaimes gadījuma datumu, laiku un vietu, nelaimes gadījumā cietušo nodarbināto skaitu, vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimumu, dzīvesvietu, profesiju, kā arī sniedz ziņas par izpildāmo darbu un nelaimes gadījuma apstākļiem.

(Grozīts ar MK 20.01.2004. noteikumiem Nr. 39)

38. Speciālo izmeklēšanu veic inspekcijas amatpersona. Tā pieaicina darba devēja norīkoto personu, nodarbinātā uzticības personu un attiecīgus speciālistus (ja nepieciešams).

39. Ja nelaimes gadījums ir izraisījis divu vai vairāku nodarbināto nāvi, speciālo izmeklēšanu veic inspekcijas izveidota speciālās izmeklēšanas komisija.

40. Ja cietušais ir Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi, nelaimes gadījuma speciālo izmeklēšanu veic ar iekšlietu ministra rīkojumu izveidota speciālās izmeklēšanas komisija.

(Grozīts ar MK 20.01.2004. noteikumiem Nr. 39)

41. Inspekcijas amatpersona vai speciālās izmeklēšanas komisija 15 darbdienu laikā veic nelaimes gadījuma speciālo izmeklēšanu un sagatavo attiecīgus dokumentus. Speciālās izmeklēšanas termiņu var pagarināt ar inspekcijas direktora vai, ja cietušais ir Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi, — ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vai viņa īpaši pilnvarotas amatpersonas rīkojumu.

(Grozīts ar MK 20.01.2004. noteikumiem Nr. 39)

42. Ja nodarbinātais miris nelaimes gadījuma izraisītajā darbnespējas periodā, speciālās izmeklēšanas laiku skaita no nodarbinātā nāves dienas, ja iepriekš nav veikta speciālā izmeklēšana.

43. Veicot speciālo izmeklēšanu, inspekcijas amatpersona vai speciālās izmeklēšanas komisija ir tiesīga:

43.1. pieprasīt rakstiskus un mutiskus paskaidrojumus no darba devēja, lieciniekiem, nelaimes gadījumā cietušā un atbildīgajām amatpersonām;

43.2. pieprasīt, lai darba devējs:

43.2.1. pieaicina speciālistus un ekspertus;

43.2.2. nodrošina iespēju veikt tehniskos aprēķinus un laboratoriskos mērījumus, novērtēt drošības atbilstību, fotografēt bojātos objektus un notikuma vietu, kā arī veic citas speciālajai izmeklēšanai nepieciešamās darbības un sedz izdevumus, kas saistīti ar minētajiem pasākumiem;

43.2.3. iesniedz speciālajai izmeklēšanai nepieciešamos materiālus un izziņas;

43.2.4. nodrošina speciālās izmeklēšanas komisiju ar transportlīdzekļiem un sakariem;

43.2.5. nodrošina speciālās izmeklēšanas materiālu pavairošanu;

43.2.6. ja nepieciešams, nodrošina speciālajā izmeklēšanā iesaistītās personas ar attiecīgu aizsargapģērbu, apaviem un citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

43.3. pieprasīt no valsts institūcijām ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu saistīto materiālu kopijas;

43.4. izmeklējot ceļu satiksmes negadījumu, iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem Ceļu policijas pārvaldē.

44. Pēc speciālās izmeklēšanas beigšanas inspekcijas amatpersona vai speciālās izmeklēšanas komisija, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūtajiem materiāliem, sastāda aktu vai atzinumu piecos eksemplāros.

45. Speciālās izmeklēšanas materiāli ir:

45.1. akts vai atzinums;

45.2. notikuma vietas plāns, shēma, fotoattēli, videomateriāli un citi materiāli;

45.3. liecinieku un amatpersonu rakstiski paskaidrojumi;

45.4. rīkojumi (pavēles), lēmumi, instrukcijas un citi dokumenti, kas saistīti ar nelaimes gadījumu;

45.5. ziņas par nodarbinātā instruktāžu un apmācību darba aizsardzībā;

45.6. objekta tehniskā stāvokļa atbilstības novērtēšanas un darba vides bīstamo vai kaitīgo faktoru analīzes materiāli;

45.7. šo noteikumu 12.punktā minētā ārstniecības iestādes izziņa vai nāvi apliecinoša dokumenta kopija;

45.8. izziņa par nodarbinātā veselības stāvokli pirms nelaimes gadījuma, ja tāda ir bijusi nepieciešama;

45.9. tiesībaizsardzības institūcijas apstiprinājums, ja ir izdarīta pašnāvība;

45.10. speciālistu un ekspertu atzinumi;

45.11. izraksti no darba aizsardzību regulējošiem un citiem normatīvajiem aktiem, darba koplīguma, rīkojumiem (pavēlēm), kuros paredzēti pasākumi, kas garantē drošus darba apstākļus, un noteiktas par darba aizsardzību atbildīgās personas;

45.12. rīkojums par speciālās izmeklēšanas komisijas izveidošanu.

46. Inspekcijas amatpersona vai speciālās izmeklēšanas komisija pēc dokumentu sagatavošanas triju darbdienu laikā nosūta:

46.1. speciālās izmeklēšanas materiālu oriģinālus — darba devējam;

46.2. akta vai atzinuma oriģinālu:

46.2.1. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai;

46.2.2. tai Valsts policijas pārvaldei (nodaļai), kuras darbības zonā noticis nelaimes gadījums;

46.2.3. cietušajam vai personai, kura pārstāv viņa intereses;

46.3. akta vai atzinuma oriģinālu un izmeklēšanas materiālu kopijas — inspekcijai vai Iekšlietu ministrijai (ja cietušais ir Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi);

46.4. speciālās izmeklēšanas materiālu kopijas — Valsts policijas pārvaldei (nodaļai), kuras darbības zonā ir noticis nelaimes gadījums. Attiecīgā Valsts policijas pārvalde (nodaļa) pēc minēto dokumentu izskatīšanas pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu vai atteikumu ierosināt krimināllietu un informē par to inspekciju.

47. Pēc speciālās izmeklēšanas materiālu saņemšanas darba devējs veic šo noteikumu 34.punktā minētās darbības, kā arī rakstiski paziņo inspekcijai par veiktajiem pasākumiem nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.  

48. Nelaimes gadījumus, par kuriem sastādīts akts vai atzinums, darba devējs uzskaita un reģistrē nelaimes gadījumu darbā uzskaites žurnālā (7.pielikums).

49. Nelaimes gadījumus reģistrē un uzskaita inspekcija. Nelaimes gadījumus, kuros cietuši Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm, reģistrē un uzskaita Iekšlietu ministrija.

50. Ārvalstī notikušo nelaimes gadījumu inspekcija reģistrē pēc tam, kad cietušais vai persona, kura pārstāv viņa intereses, iesniedz dokumentus (to kopijas), kas apliecina nelaimes gadījumu, saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu.

51. Noteikumu ievērošanu uzrauga inspekcija, bet attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm — Iekšlietu ministrija.