Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.220

Rīgā 1996.gada 20.jūnijā (prot. nr.32 15.§)

Satiksmes ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Satiksmes ministrija (turpmāk tekstā - "ministrija") ir centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku sauszemes transporta, jūrniecības, aviācijas, sakaru un informātikas nozarē.

2. Ministrija darbojas saskaņā ar Satversmi, likumiem, citiem tiesību aktiem un šo nolikumu.

3. Ministrija ir juridiska persona. Tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.

4. Ministrijas centrālo aparātu finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

II. Ministrijas darbība

5. Ministrija savas kompetences ietvaros veic šādus uzdevumus:

5.1. vispārīgajā jomā:

5.1.1. izstrādā transporta nozares, sakaru nozares un informātikas nozares attīstības nacionālās programmas;

5. l .2. sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par attiecīgo valsts programmu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo budžeta finansējumu;

5.1.3. sagatavo stratēģiskajās programmās noteikto mērķu realizācijai nepieciešamos priekšlikumus par grozījumiem tiesību aktos;

5.1.4. izstrādā transporta nozari, sakaru nozari un informātikas nozari reglamentējošus tiesību aktus, saskaņojot tos ar Eiropas savienības līguma prasībām un Baltās grāmatas rekomendācijām, nodrošina to ieviešanu un kontrolē to izpildi;

5.1.5. pārstāv valsti starptautiskajās transporta, sakaru un informātikas organizācijās;

5.1.6. koordinē vienota transporta kompleksa (ieskaitot cauruļvadu transportu), sakaru nozares un informātikas nozares darbību;

5.1.7. analizē tranzītpārvadājumu stāvokli un koordinē minētos pārvadājumus veicinošu pasākumu izstrādāšanu un realizāciju;

5.1.8. koordinē sadarbību ar pašvaldībām satiksmes un sakaru jomā;

5.1.9. vada pakļauto valsts pārvaldes institūciju darbību;

5.1.10. apstiprina ar pārvaldes funkciju veikšanu saistīto pakalpojumu maksājumus;

5.1.11. izsniedz tiesību aktos noteiktās atļaujas, apliecības, licences un sertifikātus dzelzceļa satiksmes, autosatiksmes, jūrniecības, aviācijas, sakaru un informātikas jomā;

5.2. dzelzceļa satiksmes nozarē:

5.2.1. plāno dzelzceļa tīkla attīstību un izstrādā attiecīgas prognozes;

5.2.2. atklāj (slēdz) stacijas un pieturas punktus visu vai atsevišķu pārvadājumu veikšanai;

5.3. autosatiksmes nozarē:

5.3.1. risina valsts autoceļu un sabiedriskā autobusu transporta finansēšanas jautājumus;

5.3.2. apstiprina pasažieru komercpārvadājumu (ar autotransportu) maršrutu tīklu un kustības režīmu;

5.3.3. risina ar starptautiskās autosatiksmes nodrošināšanu saistītos jautājumus;

5.3.4. izstrādā vienota autoceļu tīkla attīstības plānus un prognozes; .

5.3.5. organizē Valsts ceļu dienesta darbību;

5.3.6. pārzina un attīsta valsts autoceļu fondu un kontrolē tā izmantošanu;

5.4. jūrniecības nozarē:

5.4.1. sagatavo divpusējus un daudzpusējus kuģošanas līgumus;

5.4.2. koordinē ostu darbību;

5.5. aviācijas nozarē:

5.5.1. organizē konkursus par tiesībām veikt gaisa pārvadājumus pa noteiktiem maršrutiem vai atsevišķos reģionos un veikt attiecīgā profila aviācijas darbus noteiktā reģionā, kā arī izdod attiecīgas licences;

5.5.2. apkopo un analizē statistikas datus atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasībām;

5.5.3. nosaka Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas kārtību un kontrolē minētās kārtības ievērošanu;

5.6. sakaru un informātikas nozarē:

5.6. l. izstrādā pasta, telekomunikāciju, informātikas, kā arī radio un televīzijas raidlīdzekļu vienotas tehniskās un stratēģiskās attīstības koncepcijas, lai nodrošinātu vienotas sakaru infrastruktūras veidošanu, un koordinē attiecīgo koncepciju īstenošanu;

5.6.2. uzrauga sakaru uzņēmumu, to skaitā sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lattelekom", attīstības politikas īstenošanu saskaņā ar telekomunikāciju nozares attīstības nacionālo programmu;

5.6.3. koordinē sabiedriskā telekomunikāciju tīkla un specializēto valsts telekomunikāciju tīklu darbību atbilstoši valsts interesēm;

5.6.4. organizē iedzīvotājiem un tautsaimniecībai sniegto pasta un elektrosakaru pakalpojumu kvalitātes kontroli;

5.6.5. veic nepieciešamos pasākumus sertifikātu izsniegšanai telekomunikāciju tīklos un pasta sakaru nozarē izmantojamajām iekārtām;

5.6.6. pārrauga Valsts Radio un televīzijas centra un Rīgas Valsts radio translācijas uzņēmuma darbību.

6. Ministrija ir tiesīga:

6 l kontrolēt valsts budžeta izmantošanu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās institūcijās;

6.2. kontrolēt valdības apstiprināto tranzītpārvadājumu veicināšanas pasākumu izpildi;

6.3. iesaistīt tranzītpārvadājumu un informātikas problēmu risināšanā attiecīgo ministriju un citu valsts iestāžu speciālistus un atbilstošās nozares zinātniekus un praktiķus;

6.4. uzturēt divpusējus un daudzpusējus starpvaldību starptautiskus sakarus, kā ari slēgt starptautiskus līgumus sauszemes transporta, jūrniecības, aviācijas, sakaru un informātikas jomā;

6.5. dibināt, reorganizēt un likvidēt ministrijas pakļautība esošas institūcijas un apstiprināt to nolikumus;

6.6. dot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu projektiem;

6.7. likumā noteiktajos gadījumos pieprasīt un saņemt bez maksas no fiziskām un juridiskām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus.

III. Ministrijas struktūra

1. Ministriju vada satiksmes ministrs (turpmāk tekstā-"ministrs"), kas ir politiski atbildīgs Saeimai par ministrijas darbību.

8. Ministrs ir tiesīgs:

8.1. pārstāvēt ministriju citās institūcijās bez īpaša pilnvarojuma;

8.2. izdot pavēles, rīkojumus, instrukcijas, ieteikumus, normatīvus, standartus un citus tiesību aktus, kas ir obligāti ministrijas darbiniekiem, tās pakļautībā un pārraudzībā esošajām institūcijām, kā ari - tiesību aktos noteiktajos gadījumos - visām juridiskajām un fiziskajām personām;

8.3. apstiprināt ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību nolikumus, kā arī ministrijas pakļautībā un - likumos un Ministru kabineta tiesību aktos noteiktajos gadījumos - ministrijas pārraudzībā esošo institūciju un uzņēmumu nolikumus vai statūtus;

8.4. ieteikt Ministru prezidentam parlamentārā sekretāra kandidatūru, kā ari pieprasīt parlamentārā sekretāra atkāpšanos no amata;

8.5. iecelt amatā un atbrīvot no amata ministrijas valsts sekretāru saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 52.nr; 1995, 82.nr.; 1996, 49.nr.);

8.6. parakstīt starptautiskos līgumus savas kompetences ietvaros;

8.7. vadīt un pārraudzīt visu ministrijas institūciju un amatpersonu darbību;

8.8. izlemt visus ministrijas kompetencē esošos jautājumus, izņemot jautājumus, kuru izlemšana saskaņā ar tiesību aktiem ir noteikta ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo pārvaldes institūciju vai amatpersonu kompetencē;

8.9. veikt citas likumos un tiesību aktos noteiktās funkcijas.

9. Ministrijas parlamentārais sekretārs ministra uzdevumā:

9.1. nodrošina saikni ar Saeimu;

9.2. piedalās Saeimas un tās komisiju darbā;

9.3. aizstāv ministrijas sagatavotos likumprojektus Saeimā, tās komisijās un citās valsts institūcijās;

9.4. pārstāv ministra politisko viedokli Saeimā, tās komisijās un citās valsts institūcijās un pašvaldībās.

10. Ministrijas valsts sekretārs:

10. l. organizē ministrijas darbu ministra noteikto pilnvaru ietvaros;

10.2. pārstāv ministrijas intereses valsts pārvaldes institūcijās un pašvaldībās bez īpaša pilnvarojuma;

10.3. saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus) un saskaņā ar Latvijas darba likumu kodeksu pieņem darbā un atbrīvo no darba ministrijas darbiniekus;

10.4. izdod pavēles un rīkojumus ministrijas aparāta darba organizācijas jautājumos;

10.5. apstiprina ministrijas centrālā aparāta štatu sarakstu saskaņā ar valsts budžetā ministrijai paredzēto štata vienību skaitu un darba samaksas fondu;

10.6. veic citus likumos un citos tiesību aktos noteiktos uzdevumus.

11. Valsts sekretāram ir vietnieki, kuru funkcijas nosaka valsts sekretārs.

12. Ministrijas departamentus vada departamentu direktori, kuru kompetence ir noteikta attiecīgā departamenta nolikumā un direktora amata aprakstā. Departamenta direktora vietniekam (ja tāds ir) viņam uzticēto pilnvaru ietvaros ir tādas pašas tiesības kā departamenta direktoram.

13. Ministrijas departamenti un patstāvīgās nodaļas veic ministra apstiprinātajos nolikumos noteiktās funkcijas un ir pakļautas valsts sekretāram.

14. Lai izskatītu ministrijas kompetencē esošos jautājumus, ministrs vai valsts sekretārs ministra uzdevumā var izveidot ministrijā padomes, komisijas un citas konsultatīvas un metodiskas institūcijas. Minēto institūciju nolikumus apstiprina ministrs.

IV. Ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās valsts pārvaldes institūcijas

15. Ministrijai ir pakļautas šādas valsts pārvaldes institūcijas:

15.1. Autoceļu direkcija;

15.2. Autotransporta direkcija;

15.3. Ceļu satiksmes drošības direkcija;

15.4. Civilās aviācijas administrācija;

15.5. Jūras administrācija;

15.6. Valsts elektrosakaru inspekcija.

16. Ministrijai pakļautās valsts pārvaldes institūcijas ir juridiskās personas, tām ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un attiecīgās institūcijas pilnu nosaukumu.

17. Šo noteikumu 15.punktā minēto valsts pārvaldes institūciju vadītājus ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrs saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu".

18. Valsts pārvaldes institūciju struktūra tiek noteikta attiecīgo institūciju nolikumos.

19. Ministrijas valsts pārvaldes institūcijām, realizējot valsts pārvaldes funkcijas, tiesību aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā ir tiesības izdarīt pārbaudes, saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām, kā ari no pašvaldībām nepieciešamās ziņas un uzlikt tiesību aktos paredzētos administratīvos sodus.

20. Ministrijas pārraudzībā ir:

20.1. Telekomunikāciju tarifu padome, kas darbojas saskaņā ar likumu "Par telekomunikācijām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 20.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 60.nr.) un ministra apstiprinātu nolikumu (statūtiem);

20.2. valsts iestāde "Latvijas pasts", kas darbojas saskaņā ar "Pasta likumu" (Latvijas

Vēstnesis, 1994, 64., 149.nr.) un ministra apstiprinātu nolikumu.

V. Noslēguma jautājumi

21. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1993.gada 12.oktobra lēmumu nr.28 "Par Satiksmes ministrijas pagaidnolikumu" (Latvijas Vēstnesis, 1993,100.nr.; 1995, l. nr.; 1996, ll. nr.).

22 Izdarīt Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra noteikumos nr.22 "Noteikumi par Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes pakļautību" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 11., 61.nr.) grozījumu un svītrot 3.punktu.

23. Izdarīt Ministru kabineta 1994.gada 27.decembra rīkojumā nr.571-r "Par Satiksmes ministrijas Zivsaimniecības departamenta reorganizāciju un Valsts zivsaimniecības pārvaldes izveidošanu Zemkopības ministrijas pārraudzībā" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 1.nr.) grozījumu un svītrot 4.punktu.

Ministru prezidents A.Šķēle

Satiksmes ministrs V.Krištopans