Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2003. gada 20. novembra likumu: Meliorācijas likums.

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par meliorāciju

LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI

Zemes meliorācija - šā likuma izpratnē radikāla zemes uzlabošana, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi, uz ilgu laiku uzlabo augsnes auglību, veicina zemes, meža un ūdens resursu līdzsvarotu izmantošanu un saglabāšanu.

Meliorācijas sistēma - būvju un ierīču komplekss meliorējamās zemes ūdens režīma regulēšanai.

Nosusināšanas sistēma - būvju un ierīču komplekss meliorējamās zemes nosusināšanai.

Apūdeņošanas sistēma - būvju un ierīču komplekss meliorējamās zemes apūdeņošanai.

Divpusējas darbības meliorācijas sistēma - nosusināšanas sistēma, kas pielāgota arī zemes apūdeņošanai.

Valsts meliorācijas sistēmu būves un ierīces - ūdensnotekas, dambji, sūkņu stacijas, ūdenstilpes (ūdenskrātuves), slūžas un citas nozīmīgākās meliorācijas sistēmas būves un ierīces, kas nodotas valsts meliorācijas dienesta pārziņā.

Koplietošanas meliorācijas sistēmu būves un ierīces - būves un ierīces, kas regulē vairāku īpašnieku (lietotāju) zemes ūdens režīmu.

Vienas saimniecības zemes īpašnieka (lietotāja) meliorācijas sistēmu būves un ierīces - būves un ierīces, kas regulē tikai viena īpašnieka (lietotāja) zemes ūdens režīmu.

Ūdensnoteka - dabiska, regulēta vai ierīkota ūdenstece ūdens aizvadīšanai.

Meliorācijas sistēmu uzturēšana (ekspluatācija) - meliorācijas sistēmu būvju un ierīču darbināšanas, uzraudzības, kopšanas un remonta darbu komplekss, kas nodrošina meliorācijas sistēmu būvju un ierīču normālu darbību un saglabāšanu.

Meliorācijas kadastrs - valsts zemes kadastra sastāvdaļa sistematizētai meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu būvju un ierīču kvantitatīvai un kvalitatīvai uzskaitei.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma uzdevumi

Šis likums valsts un zemes īpašnieku (lietotāju) interesēs reglamentē zemes meliorāciju, meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ierīkošanu, izmantošanu, uzturēšanu, pārvaldi un aizsardzību. Likums ir saistošs visām fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic meliorācijas būvdarbus, izmanto vai ar savu darbību skar meliorācijas sistēmu būves un ierīces.

2. pants. Meliorācijas sistēmu būvju un ierīču iedalījums un piederība

1. Meliorācijas sistēmu būves un ierīces iedala šādi:

1) nosusināšanas būves un ierīces;

2) apūdeņošanas būves un ierīces;

3) divpusējas darbības būves un ierīces.

2. Atbilstoši piederībai izšķir šādas meliorācijas sistēmu būves un ierīces:

1) valsts meliorācijas sistēmu būves un ierīces;

2) koplietošanas meliorācijas sistēmu būves un ierīces;

3) vienas saimniecības meliorācijas sistēmu būves un ierīces.

3. pants. Meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ierīkošanas un izmantošanas tiesības

Zemes īpašniekam (lietotājam) ir tiesības veikt zemes meliorāciju un izmantot meliorācijas sistēmu būves un ierīces, kas regulē zemes ūdens režīmu. Veicot iepriekšminētos darbus, jāievēro meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ierīkošanas un ekspluatācijas noteikumi, kā arī vides aizsardzības prasības.

Nav pieļaujama ūdens novadīšana uz svešu zemi, ja tādējādi tiek pasliktināti tās mitruma apstākli.

Ja, ūdeni novadot uz svešu zemi vai vadot pa to, tiek nodarīti zaudējumi šīs zemes īpašniekam (lietotājam), viņam ir tiesības saņemt atlīdzību par zaudējumiem un prasīt, lai tiktu ierīkota nepieciešamā ūdensnoteka līdz pastāvošajai notekai.

Zemes īpašniekam (lietotājam) ir tiesības savas zemes robežās aizturēt cauri tekošo ūdeni (izņemot publiskās upes) un izmantot to savām vajadzībām, ja tas netraucē augstāk vai zemāk esošās zemes meliorāciju un nenodara zaudējumus tās īpašniekiem (lietotājiem).

Publiskajās upēs un ezeros ūdens noteces aizturēšana un izmantošana pieļaujama tikai augstākās valsts vides aizsardzības institūcijas noteiktajā kārtībā.

Visu meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ierīkošanas un rekonstrukcijas darbu izpilde, kā arī esošo būvju un ierīču darba režīma maina saskaņojama ar valsts meliorācijas dienestu.

4. pants. Meliorācijas sistēmu valsts pārvalde un valsts meliorācijas dienesta galvenie uzdevumi

Meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi veic Lauksaimniecības ministrija un Lauksaimniecības ministrijas valsts meliorācijas dienests sadarbībā ar Meža ministriju, valsts virsmežniecībām, pašvaldībām un valsts vides aizsardzības institūcijām.

Valsts meliorācijas dienesta struktūru un sastāvu nosaka Lauksaimniecības ministrija.

Valsts meliorācijas dienesta galvenie uzdevumi ir šādi:

1) izstrādāt zemes meliorācijas pasākumus un programmas;

2) kontrolēt un uzraudzīt meliorācijas sistēmu uzturēšanu un saglabāšanu;

3) kārtot meliorācijas kadastru un organizēt melioratīvās hidro-metrijas darbu;

4) kontrolēt, lai meliorācijai piešķirtie valsts līdzekļi tiek izmantoti mērķtiecīgi un efektīvi;

5) organizēt meliorācijas sistēmu projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas normatīvu (standartu) izstrādāšanu un kontrolēt to ievērošanu;

6) veicināt meliorācijas praktiskās zinātnes pētījumus un izstrādnes;

7) organizēt valsts meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ekspluatāciju;

8) veicināt vides aizsardzības prasību ievērošanu zemes meliorācijā un meliorācijas sistēmu uzturēšanā.

2. NODAĻA

MELIORĀCIJAS SISTĒMU REĢISTRĀCIJA UN MELIORĀCIJAS KADASTRS

5. pants. Meliorācijas sistēmu reģistrācija un uzskaite

Visas meliorācijas sistēmu būves un ierīces pakļautas valsts reģistrācijai un uzskaitei saskaņā ar meliorācijas kadastru.

6. pants. Meliorācijas kadastrs

Meliorācijas kadastrs nodrošina tautsaimniecībai nepieciešamo informāciju par meliorētajām zemēm, meliorācijas sistēmām un šo sistēmu būvēm un ierīcēm.

Norādījumus par meliorācijas kadastru apstiprina Lauksaimniecības ministrija, saskaņojot ar Valsts zemes dienestu.

3. NODAĻA

MELIORĀCIJAS PLĀNOŠANA UN MELIORĀCIJASSISTĒMU BŪVNIECĪBA

7. pants. Meliorācijas plānošana

Zemes meliorāciju plāno zemes īpašnieki vai viņu izveidotās meliorācijas sabiedrības, pieaicinot valsts meliorācijas dienesta speciālistus.

Valsts kapitālieguldījumus lauksaimniecībā izmantojamās zemes meliorācijai plāno Lauksaimniecības ministrija, meža zemes meliorācijai - Meža ministrija, bet pilsētu zemes meliorācijai - attiecīgās pašvaldības, ievērojot valsts, tautsaimniecības nozaru, pašvaldību un zemes īpašnieku (lietotāju) vajadzības, ekonomiskās un sociālās attīstības tendences, kā arī vides aizsardzības prasības.

8. pants. Meliorācijas sistēmu projektēšana un būvniecība

Meliorācijas būvdarbi veicami saskaņā ar projektiem, kas izstrādāti Lauksaimniecības ministrijas un Meža ministrijas noteiktajā kārtībā un saskaņoti ar augstāko valsts vides aizsardzības institūciju, un atbilstoši būvdarbu tehniskajiem noteikumiem.

Meliorācijas darbi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un piekrastes aizsargjoslās jāsaskaņo ar attiecīgās aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju vai vides aizsardzības institūciju (ja nav pārvaldes institūcijas).

9. pants. Zemes piešķiršana valsts meliorācijas sistēmu būvju un ierīču vajadzībām

Zemi valsts meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ierīkošanai, rekonstrukcijai un uzturēšanai piešķir saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 21. jūnija likumu «Par zemes lietošanu un zemes ierīcību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31/32).

10. pants. Meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ierīkošana un uzturēšana uz svešas zemes

Meliorācijas sistēmu būves un ierīces atļauts ierīkot uz svešas zemes, ja ieinteresētā zemes īpašnieka (lietotāja) zemi nevar meliorēt, neskarot svešu zemi. Turklāt ir jāievēro šādi noteikumi:

1) meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ierīkošanai uz svešas zemes jāizvēlas tāda vieta, kur ierīkojamās būves un ierīces vismazāk kaitē svešajai zemei un vismazāk traucē tās izmantošanu;

2) tikai ar svešās zemes īpašnieka (lietotāja) atļauju drīkst ierīkot meliorācijas sistēmu būves pagalmos, augļu dārzos, parkos un vietās, kuras apbūvētas ar ēkām vai kur ierīkotas akas, un ievadīt

ūdeņus ūdenskrātuves, kuras nav ierīkotas, izmantojot pastāvošas ūdensnotekas;

3) svešā zemē ierīkotas meliorācijas sistēmu būves un ierīces jāuztur to ierīkotajam un zemes īpašniekam (lietotājam) atbilstoši iegūstamajam labumam;

4) meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ierīkošanai un uzturēšanai svešā zemē likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā jānosaka servitūts vai arī zeme jāpiešķir daļējā lietošanā;

5) veicot zemes izpētes darbus, jāievēro Latvijas Republikas 1991. gada 21. jūnija likumā «Par zemes lietošanu un zemes ierīcību» un ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991. gada 25. novembra lēmumu Nr. 322 apstiprinātajā «Nolikumā par lauku apvidu zemi» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10) noteiktā kārtība;

6) ja zemes īpašnieki (lietotāji) apvienojas meliorācijas kooperatīvajā (kopdarbības) sabiedrībā, meliorācijas jautājumos viņu zemes nav uzskatāmas par svešām zemēm (ja tas paredzēts statūtos).

4. NODAĻA

MELIORĀCIJAS SISTĒMU UZTURĒŠANA UN AIZSARDZĪBA

11. pants. Meliorācijas sistēmu uzturēšana

Zemes īpašniekiem (lietotājiem) jāuztur un jāsaglabā darba kārtībā viņu īpašumā (lietojumā) nodotās meliorācijas sistēmu būves un ierīces atbilstoši meliorācijas sistēmu ekspluatācijas noteikumiem.

Meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ekspluatācijas noteikumus apstiprina Lauksaimniecības ministrija, saskaņojot ar Meža ministriju un augstāko valsts vides aizsardzības institūciju.

Meliorācijas sistēmu būvju un ierīču uzturēšanu darba kārtībā organizē: attiecībā uz valsts meliorācijas sistēmām - attiecīgie zemes īpašnieki (lietotāji), bet vienas saimniecības meliorācijas sistēmām - attiecīgās zemes īpašnieks (lietotājs).

Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvju un ierīču uzturēšanai darba kārtībā zemes īpašnieki (lietotāji) var apvienoties meliorācijas kooperatīvajās (kopdarbības) sabiedrībās saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 6. augusta likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 35/36).

12. pants. Meliorācijas sistēmu aizsardzība

Meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ekspluatācijas noteikumu ievērošanu kontrolē valsts meliorācijas dienests kopā ar pašvaldībām.

Par šā likuma un citu meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ierīkošanu, uzturēšanu, aizsardzību un pārvaldi regulējošo normatīvo aktu neievērošanu vainīgās personas sauc pie atbildības Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

13. pants. Citu būvju ierīkošana meliorētajās zemēs

Citu būvju un komunikāciju ierīkošana, pārvietošana vai rekonstrukcija meliorētajās zemēs vai ārpus tām nedrīkst pasliktināt meliorētās zemes ūdens režīmu un meliorācijas sistēmu darbību.

Citu būvju un komunikāciju ierīkošanai, pārvietošanai vai rekonstrukcijai, kas var ietekmēt meliorācijas sistēmu darbību, valsts meliorācijas dienests izsniedz tehniskos noteikumus, kas ir saistoši darbu izpildītājiem.

Meliorācijas sistēmu būvju un ierīču šķērsošana ar sakaru un elektropārvades līnijām, kabeļiem, cauruļvadiem, ceļiem un ar citām būvēm vai komunikācijām jāsaskaņo ar meliorācijas sistēmu būvju un ierīču uzturētājiem atbilstoši šā likuma 2. pantā noteiktajai meliorācijas sistēmu būvju un ierīču piederībai.

14. pants. Meliorācijas sistēmu būvju izmantošana citām vajadzībām

Meliorācijas sistēmu būves atļauts izmantot ūdenstransporta, enerģētikas, organizētās rekreācijas, zivsaimniecības, notekūdeņu aizvadīšanas un citām vajadzībām augstākās valsts vides aizsardzības institūcijas un Lauksaimniecības ministrijas noteiktajā kārtībā.

5. NODAĻA

MELIORĀCIJAS DARBU FINANSĒŠANA

15. pants. Meliorācijas darbu finansēšana

Zemes meliorācijas, meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas un kapitālremonta, kā arī meliorētās zemes ielabošanas darbus finansē no šim nolūkam paredzētajiem valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem, kā arī no zemes īpašnieku (lietotāju) līdzekļiem.

Finansēšanu var veikt no valsts budžeta tiešajiem vai kreditētajiem līdzekļiem.

Melioratīvo hidrometriju, meliorācijas praktiskās zinātnes pētījumus un izstrādnes, nozares normatīvās (standartu) sistēmas izstrādāšanu un meliorācijas kadastra kārtošanu finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Valsts meliorācijas sistēmu būvju un ierīču uzturēšanu finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvju uzturēšanu finansē attiecīgie zemes īpašnieki (lietotāji) proporcionāli zemes platībām, kuru ūdens režīma regulēšanu nodrošina šīs būves.

Vienas saimniecības meliorācijas sistēmu būvju un ierīču uzturēšanu finansē zemes īpašnieks (lietotājs).

16. pants. Meliorācijas fonds

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes meliorācijas un meliorācijas sistēmu ekspluatācijas darbu mērķtiecīgai un plānveidīgai veikšanai var izveidot meliorācijas fondu.

6. NODAĻA

AR MELIORĀCIJAS JAUTĀJUMIEM SAISTĪTO STRĪDU IZŠĶIRŠANA

17. pants. Ar meliorācijas jautājumiem saistītie strīdi

Ar meliorācijas jautājumiem saistītie strīdi ir strīdi, kas rodas starp fiziskajām personām, starp fiziskajām un juridiskajām personām un starp juridiskajām personām par zemes meliorāciju un meliorācijas sistēmu būvju un ierīču uzturēšanu.

18. pants. Valsts institūciju un pašvaldību kompetence strīdu izskatīšanā

Strīdus par zemes meliorāciju un meliorācijas sistēmu būvju un ierīču uzturēšanu izskata rajona lauksaimniecības departaments, pieaicinot rajona valsts meliorācijas dienesta, attiecīgā pagasta (pilsētas) pašvaldības un attiecīgās virsmežniecības pārstāvjus.

Strīdus, kas skar vairāku rajonu vai nozaru intereses, izskata attiecīgi Lauksaimniecības ministrija vai Meža ministrija kopā ar pašvaldībām.

19. pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdus izskata pēc vienas puses motivēta iesnieguma, kam pievienoti izskatīšanai nepieciešamie dokumenti.

Strīdu izskatīšanā uzaicina abas puses, un tie jāizskata mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja puses, kurām rakstveidā paziņota strīda izskatīšanas diena, neierodas, strīdu izskata bez to piedalīšanās.

Institūcijai, kas izskata strīdu, jāpieņem lēmums un, ja nepieciešams, jānorāda tā izpildes termiņš, kārtība un pasākumi, kas veicami strīdīgo jautājumu atrisināšanai.

Pieņemtie lēmumi, ja tie desmit dienu laikā netiek pārsūdzēti, ir obligāti abām pusēm, amatpersonām, fiziskajām un juridiskajām personām.

20. pants. Strīdā ieinteresēto pušu tiesības un pienākumi

Ar meliorācijas jautājumiem saistītā strīdā ieinteresētajām pusēm ir šādas tiesības un pienākumi:

1) iepazīties ar strīda izskatīšanai sagatavotajiem materiāliem;

2) piedalīties strīda izskatīšana, iesniegt dokumentus un citus pierādījumus;

3) izteikt lūgumu par liecinieku un ekspertu pieaicināšanu;

4) sniegt mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

5) iebilst pret otras puses lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

6) pieprasīt un saņemt pieņemtā lēmuma norakstu;

7) pārsūdzēt pieņemto lēmumu likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

21. pants. Strīdu izskatīšanas rezultātā pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

Desmit dienu laikā pēc tam, kad paziņots lēmums, kas pieņemts ar meliorācijas jautājumiem saistītā strīda izskatīšanas rezultātā, to ir tiesības pārsūdzēt tiesā Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Lēmuma pārsūdzēšana šajā likumā noteiktajā kārtībā aptur tā izpildi līdz iesniegtās prasības izskatīšanai. Par šāda lēmuma pārsūdzēšanas kārtībā saņemto iesniegumu tiesa paziņo tai institūcijai, kuras lēmums tiek apstrīdēts.

7. NODAĻA

ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀŠANA VALSTIJ VAI ZEMES ĪPAŠNIEKIEM (LIETOTAJIEM)

22. pants. Zaudējumu atlīdzināšana

Zaudējumus, kas valstij vai zemes īpašniekiem (lietotājiem) radušies meliorācijas sistēmu būvju un ierīču bojāšanas vai iznīcināšanas rezultātā, pilnā apjomā atlīdzina fiziskās vai juridiskās personas, kuru vainas dēļ šie zaudējumi radušies. Tāpat atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu izmantošanas tiesību ierobežošanu. Nodarītie zaudējumi atlīdzināmi Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

23. pants. Zaudējumu noteikšana

Kārtību, kādā aprēķināmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas radušies meliorācijas sistēmu būvju un ierīču bojāšanas vai iznīcināšanas rezultātā vai saistīti ar meliorācijas sistēmu izmantošanas tiesību ierobežošanu, nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 20. aprīlī

13.05.1993