Darbības ar dokumentu

1.1. “Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi” (tālāk tekstā — noteikumi) sagatavoti, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu, un nosaka vadlīnijas aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes novērtēšanai, to klasifikācijai atbilstoši noteiktajai kredītriska pakāpei, kā arī to kvalitātes izmaiņu atspoguļošanai finanšu pārskatos.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.283)

1.2. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētajām krājaizdevu sabiedrībām (tālāk tekstā – iestāde), un ieteicams tos piemērot apdrošinātājiem, apdrošināšanas starpniekiem, privātajiem pensiju fondiem, fondu biržām, Latvijas Centrālajām depozitārijam, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kurām nav saistošas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas "Aktīvu kvalitātes un uzkrājumu veidošanas normatīvo noteikumu" prasības, veicot aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes novērtēšanu.

(FKTK 19.12.2013. noteikumu Nr.283 redakcijā)

1.3. Noteikumu prasības attiecas uz visu veidu kredītiem, citiem līdz termiņa beigām turētiem finanšu aktīviem, kā arī ārpusbilances saistībām, kam piemīt kredītrisks.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.283)

1.4. Noteikumos lietotie termini

1.4.1. Kredītrisks — zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja parādnieks (debitors) nespēs vai atteiksies pildīt saistības pret iestādi atbilstoši līguma noteikumiem.

1.4.2. Kredītspēja — parādnieka (debitora) spēja un griba pildīt saistības atbilstoši līguma noteikumiem.

1.4.3. Valsts risks — zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja iestādes parādnieks (debitors), kas ir nerezidents, nespēs atbilstoši līguma noteikumiem pildīt saistības pret iestādi tās valsts politisko, sociālo un ekonomisko apstākļu dēļ, kuras rezidents ir parādnieks (debitors).

1.4.4. Patiesā vērtība — vērtība, kas atbilst naudas vai tās ekvivalentu daudzumam, par kādu aktīvu iespējams apmainīt darījumā starp labi informētu, ieinteresētu pircēju un labi informētu, ieinteresētu pārdevēju, kuri nav finansiāli saistīti.

1.4.5. Tirgus vērtība — vērtība, kas atbilst naudas vai tās ekvivalentu daudzumam, kādu var iegūt, pārdodot aktīvu likvīdā tirgū.

1.4.6. Tīrā iegūstamā vērtība — aplēsts naudas vai tās ekvivalentu daudzums, ko var iegūt, pārdodot kādu aktīvu parastās saimnieciskās darbības gaitā, un kas ir samazināts par izmaksām, kuras saistītas ar pārdošanu.

1.4.7. Pašreizējā vērtība — parastās saimnieciskās darbības ietvaros no kāda aktīva gaidāmās nākotnes tīrās naudas plūsmas summas diskontētā vērtība.

1.4.8. Bilances vērtība — summa, kādā aktīvs ir uzrādīts bilancē, kas nav samazināta par speciālo un vispārējo uzkrājumu summu.

1.4.9. Parāds — iestādes prasību kopsumma (pamatsumma un uzkrātie procenti) pret parādnieku (debitoru).

1.4.10. No nodrošinājuma atkarīgs kredīts — kredīts, kura atmaksas primārais un/vai vienīgais avots ir nodrošinājuma pārdošana.

1.5. Iestādei jānosaka aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes pasliktināšanās, ja pastāv varbūtība, ka iestāde nevarēs atgūt (vai nav pamatotas pārliecības, ka varēs atgūt) visu parādu saskaņā ar līguma noteikumiem.

1.6. Aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes pasliktināšanās rezultāts jāatzīst finanšu pārskatos, veidojot speciālos un vispārējos uzkrājumus periodā, kad pasliktinājusies aktīvu vai ārpusbilances saistību kvalitāte.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.283)

1.7. Lai savlaicīgi noteiktu aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes pārmaiņas, tās jānovērtē regulāri, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, un katru reizi, kad iestādes rīcībā nonāk informācija, kas norāda, ka notikusi būtiska kāda aktīva vai kādu ārpusbilances saistību kvalitātes pasliktināšanās.

2.1. Kredīta novērtēšanas galvenais kritērijs ir aizņēmēja kredītspēja.

2.2. Vērtējot kredītu, jāņem vērā visi būtiskie faktori, kas ietekmē aizņēmēja kredītspēju kredīta novērtēšanas brīdī, t.sk.:

2.2.1. aizņēmēja kredītvēsture;

2.2.2. aizņēmēja finansiālais stāvoklis;

2.2.3. aizņēmēja saimnieciskās darbības rezultāti un perspektīvas;

2.2.4. kredīta mērķa atbilstība parāda samaksas avotiem;

2.2.5. maksātspējīgo galvotāju esamība;

2.2.6. aizņēmēja pašreizējās un prognozējamās naudas plūsmas pietiekamība parāda samaksai;

2.2.7. nodrošinājuma vērtība;

2.2.8. līgumā noteikto parāda samaksas termiņu ievērošana;

2.2.9. valsts risks, ja kredīts ir izsniegts nerezidentam.

2.3. No nodrošinājuma atkarīgu kredītu vērtē, pamatojoties uz kredīta nodrošinājuma patieso vērtību.

2.4. Kredīta nodrošinājuma patiesā vērtība jānosaka, ievērojot piesardzības principu. Ja kredīta nodrošinājums ir brīvi pārdodams likvīdā tirgū, par šā nodrošinājuma patieso vērtību var pieņemt tā tirgus vērtību (vai tīro iegūstamo vērtību, ja izmaksas, kas saistītas ar pārdošanu, ir ievērojamas). Ja kredīta nodrošinājuma tirgus vērtību nevar noteikt, jo tirgus nepastāv vai tas ir ierobežots, tā patiesā vērtība nosakāma, pamatojoties uz tās paredzamās naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kura ir gaidāma no kredīta nodrošinājuma.

2.5. Vērtējot procentu samaksas termiņu ievērošanu kredītiem, kuriem ir noteikts parāda samaksas grafiks, jāņem vērā, vai ir veikta procentu samaksa vai notikusi procentu kapitalizācija, t.i., vai nesaņemtie procenti pieskaitīti kredīta pamatsummai vai samaksāti uz aizņēmējam izsniegta jauna kredīta rēķina.

2.6. Ja procentu kapitalizācija nav ekonomiski pamatota, kapitalizētie procenti uzskatāmi par kavētiem procentiem un procentu samaksas kavējums tiek rēķināts, skaitot no termiņa, kas noteikts līgumā pirms procentu kapitalizācijas.

2.7. Procentu kapitalizāciju uzskata par ekonomiski pamatotu, ja ir spēkā visi šādi nosacījumi:

2.7.1. aizņēmējs ir spējīgs samaksāt parādu parastās saimnieciskās darbības gaitā;

2.7.2. procentu kapitalizācija ir paredzēta sākotnējā līgumā un pamatojas uz aizņēmēja prognozējamo naudas plūsmu, kura ir pietiekama, lai veiktu parāda samaksu līgumā paredzētajos termiņos;

2.7.3. procentu kapitalizācija veikta ne vairāk kā divu līgumā paredzēto secīgo procentu maksājumu vietā un kopējais laika periods, par kuru procenti ir kapitalizēti, nepārsniedz sešus mēnešus.

2.8. Pamatojoties uz kredītu novērtējumu, kredīti klasificējami kā standarta, uzraugāmie, zemstandarta, šaubīgie un zaudētie kredīti.

2.9. Standarta kredīti ir kredīti, kuri neapšaubāmi tiks samaksāti. Kā standarta kredītus klasificē:

2.9.1. kredītus aizņēmējiem, kuriem nav gaidāmas problēmas ar parāda samaksu, jo pašreizējā un prognozējamā naudas plūsma ir pietiekama, lai samaksātu parādu, un kuri parāda samaksu veic saskaņā ar līgumā noteiktajiem termiņiem vai kavē parāda samaksu līdz 5 dienām;

2.9.2. no nodrošinājuma atkarīgos kredītus, ja to nodrošinājuma vērtība (t.sk. piespiedu pārdošanas gadījumā) ir vienāda vai lielāka par parāda summu, ja šo nodrošinājumu var savlaicīgi pārdot, jo pastāv likvīds tirgus, un iestādei nav juridisku šķēršļu šā nodrošinājuma atsavināšanai.

2.10. Uzraugāmie kredīti ir kredīti, kuriem nepieciešama pastiprināta iestādes vadības kontrole, jo tiem piemīt potenciāla nedrošība, kas, ja situācija netiek mainīta, nākotnē var ietekmēt parāda samaksu un iestādei radīt zaudējumus. Kā uzraugāmos kredītus klasificē kredītus, ja:

2.10.1. ekonomiskie vai tirgus apstākļi var nelabvēlīgi ietekmēt aizņēmēju;

2.10.2. vērojamas aizņēmēja darbības pasliktināšanās tendences vai aizņēmēja bilancē ir nelīdzsvarotas pozīcijas, bet ne tik nozīmīgas, lai apdraudētu parāda samaksu;

2.10.3. aizņēmējs kavē parāda samaksu līdz 30 dienām;

2.10.4. aizņēmējs kavē parāda samaksu 31—90 dienas, bet sekundārais kredīta samaksas avots ir drošs;

2.10.5. no nodrošinājuma atkarīgo kredītu nodrošinājuma stāvoklis un tā kontroles iespējas izraisa šaubas;

2.10.6. nav iespējams nodrošināt atbilstošu kredīta uzraudzību līguma kvalitātes dēļ;

2.10.7. konstatētas novirzes no iestādes kredītriska pārvaldīšanas politikas un procedūrām.

2.11. Zemstandarta kredīti ir kredīti, kuriem ir skaidri izteikta nedrošības pakāpe, kas liek apšaubīt pilnu parāda samaksu, un kuri kredītiestādei radīs zaudējumus, ja šī nedrošība netiks novērsta. Kā zemstandarta kredītus klasificē kredītus, ja:

2.11.1. aizņēmēja naudas plūsma nav pietiekama, lai regulāri veiktu parāda maksājumus;

2.11.2. iestāde nesaņem apmierinošu kārtējo informāciju par aizņēmēja finansiālo stāvokli vai atbilstošu dokumentāciju par kredīta nodrošinājumu un parāda samaksas avotiem;

2.11.3. aizņēmējs kavē parāda samaksu 31—90 dienas;

2.11.4. aizņēmēja finansiālais stāvoklis kļūst nedrošs, parāda samaksas kavējums pārsniedz 90 dienas, bet sekundārais kredīta samaksas avots ir drošs.

2.12. Šaubīgie kredīti ir kredīti, kuru dēļ iestādei ir liela zaudējumu iespēja, novērtēšanas laikā nav iespējams precīzi noteikt zaudējumu apjomu, bet ir pamatotas cerības daļēji atgūt kredītu. Kā šaubīgos kredītus klasificē to aizņēmēju kredītus:

2.12.1. kuriem ir likviditātes problēmas un faktiskās maksātnespējas pazīmes;

2.12.2. kuri ir likvidējami un to aktīvu vērtība ir nepietiekama, lai pilnā apjomā apmierinātu iestādes prasības;

2.12.3. kuri parāda samaksu kavējuši 91—180 dienas un kuriem izsniegto kredītu sekundārais kredīta samaksas avots ir apšaubāms.

2.13. Zaudētie kredīti ir kredīti, kuriem novērtēšanas laikā nav reālas vērtības. Kā zaudētos kredītus klasificē to aizņēmēju kredītus, kuri:

2.13.1. parāda samaksu kavējuši vairāk nekā 180 dienas;

2.13.2. ir miruši, atrodas bezvēsts prombūtnē vai pārtraukuši savu darbību;

2.13.3. ar tiesas lēmumu atzīti par bankrotējušiem (uzsākta bankrota procedūra).

2.14. Kredīti, kuriem nav noteikts parāda samaksas grafiks un procenti parasti tiek kapitalizēti (piemēram, konta debeta atlikums (overdraft), kredītlīnija) un kuriem ir grūti nodalīt pamatsummas samaksu un procentu samaksu un tāpēc grūti noteikt procentu maksājumu kavējumus, jāklasificē ne augstāk kā zemstandarta, ja:

2.14.1. 90 dienu laikā nav veikti maksājumi vai, ja tie veikti, samaksātās summas ir mazākas nekā procentu summa, kura uzkrāta attiecīgajā periodā;

2.14.2. konta debeta atlikums pārsniedz apstiprināto limitu par 10% vai arī par jebkādu summu 30 dienas pēc kārtas;

2.14.3. konta debeta atlikums pieļauts 30 dienas pēc kārtas un kontiem nav apstiprināti konta debeta atlikuma limiti;

2.14.4. kredīta izmantošanas termiņš ir notecējis, maksājumi ir kavēti vairāk nekā 30 dienas, nav apstiprināts jauns konta debeta atlikuma limits.

2.15. Vairākus vienam aizņēmējam izsniegtus kredītus novērtē, nosakot riska grupu katram kredītam atsevišķi un augstāko riska grupu piemērojot visiem kredītiem.

2.16. Ja aizņēmējs pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupas un kaut vienai šīs grupas personai izsniegtais kredīts ir klasificēts kā šaubīgs vai zaudēts, šā aizņēmēja kredīti nevar tikt klasificēti augstāk kā uzraugāmie.

2.17. Izņēmuma gadījumā kredītus, kuri ir izsniegti vienam aizņēmējam vai aizņēmējiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupas, var klasificēt citādi, nekā tas izriet no 2.15. un 2.16. punkta prasībām, ja iestādes lēmums ir atbilstoši pamatots.

2.18. Iestāde var paaugstināt kāda kredīta klasifikāciju vienīgi tad, ja ir apliecinājums tam, ka ievērojami un nepārprotami uzlabojusies aizņēmēja kredītspēja, t.i.:

2.18.1. vai nu kredīta pamatsumma un procenti, kuru maksāšanas termiņš ir nokavēts, ir samaksāti vai aizņēmējs ir atsācis veikt šos maksājumus līgumā paredzētajā apjomā un termiņā, turklāt veicis vismaz trīs maksājumus pēc kārtas, un iestādei ir pamatota pārliecība par turpmāko saistību izpildi;

2.18.2. vai arī iegūts papildu nodrošinājums.

2.19. Pārējie aktīvi un ārpusbilances saistības tiek novērtēti tāpat kā kredīti.

3.1. Aktīviem un ārpusbilances saistībām, kas ir klasificētas zemāk nekā standarta, jāveido speciālie uzkrājumi. Speciālo uzkrājumu apjomu nosaka procentos no aktīvu bilances vērtības un ārpusbilances saistību pamatvērtības un to apmērs nedrīkst būt mazāks:

3.1.1. uzraugāmajiem — par 10%;

3.1.2. zemstandarta — par 30%;

3.1.3. šaubīgajiem — par 60%;

3.1.4. zaudētajiem — par 100%.

3.2. Aktīva kvalitātes pasliktināšanās rezultātu un attiecīgi nepieciešamo speciālo uzkrājumu apjomu var noteikt, nevis pamatojoties uz klasifikāciju un 3.1. punktā noteikto speciālo uzkrājumu apmēru, bet:

3.2.1. kā starpību starp aktīva bilances vērtību un parāda samaksai paredzamās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību gadījumos, kad laika faktors ir būtisks. Paredzamās nākotnes naudas plūsmas diskontēšanai jālieto kredīta faktiskā procentu likme saskaņā ar sākotnējā kredītlīguma noteikumiem. Faktiskā procentu likme ir likme, kas precīzi diskontē paredzamās nākotnes naudas plūsmas līdz aktīva pašreizējai vērtībai;

3.2.2. kā starpību starp aktīva bilances vērtību un nodrošinājuma patieso vērtību gadījumos, ja aktīvs ir atkarīgs no nodrošinājuma. Ja ar nodrošinājuma pārdošanu saistītās izmaksas būtiski samazina naudas plūsmu parāda samaksai, nodrošinājuma patiesā vērtība ir tā tīrā iegūstamā vērtība.

3.3. Ja ir liela varbūtība, ka iestādei būs jāpārņem aktīva nodrošinājums, šādam aktīvam nepieciešamais speciālo uzkrājumu apjoms jānosaka saskaņā ar 3.2.2. punkta prasībām.

3.4. Ārpusbilances saistību kvalitātes pasliktināšanās rezultāta un attiecīgo speciālo uzkrājumu apjoma noteikšanai var piemērot kārtību, kas noteikta 3.2. punktā.

3.5. Speciālie uzkrājumi uzkrātiem ieņēmumiem jāveido saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā — Komisija) “Krājaizdevu sabiedrību ienākumu un izdevumu uzskaites normatīvajiem noteikumiem”.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.283)

3.6. Ja ir grūti nodalīt pamatsummas samaksu un procentu samaksu un tādēļ noteikt procentu maksājumu kavējumus, speciālie uzkrājumi tiek veidoti pamatsummas un uzkrāto procentu kopsummai.

4.1. Viendabīgiem nelieliem kredītiem (piemēram, patēriņa kredīts, kredītkaršu kredīts u.c.), ja to skaits ir liels, kredītu kvalitātes pasliktināšanos un speciālo uzkrājumu apjomu var noteikt, nevis klasificējot katru kredītu atsevišķi saskaņā ar 2. punkta prasībām, bet pamatojoties uz kredītportfeļa bāzi. Šiem kredītiem jābūt ar līdzīga rakstura riskiem, vienveidīgu nodrošinājumu, kredīta mērķi u.c. pazīmēm.

4.2. Speciālo uzkrājumu apjomu viendabīgo kredītu grupai nosaka, pamatojoties uz parāda samaksas termiņu ievērošanu kā galveno kritēriju, ņemot vērā pieredzi, kas uzkrāta, analizējot viendabīgo kredītu grupas iepriekšējo periodu zaudējumus, pašreizējos ekonomiskos apstākļus un citus būtiskus faktorus.

4.3. Iestādei jābūt izstrādātiem viendabīgo kredītu grupu novērtēšanas noteikumiem, kas ietver:

4.3.1. kritērijus, pēc kuriem kredīti tiek apvienoti noteiktā viendabīgo kredītu grupā;

4.3.2. metodi, kuru iestāde lieto, analizējot iepriekšējo periodu zaudējumus, kas saistīti ar attiecīgo viendabīgo kredītu grupu;

4.3.3. faktorus, kuri jāievēro, novērtēšanā izmantojot uzkrāto pieredzi.

5.1. Ja novērtēšanas brīdī atbilstoši uzkrātajai pieredzei ir zināms, ka ir radušies zaudējumi, bet tos vēl nevar attiecināt uz atsevišķiem aktīviem un ārpusbilances saistībām, jāveido vispārējie uzkrājumi nedrošiem parādiem. Vispārējie uzkrājumi neaizstāj speciālos uzkrājumus un nav paredzēti to zaudējumu segšanai, kuri radīsies nākotnes notikumu rezultātā.

5.2. Nosakot vispārējo uzkrājumu apjomu, jāņem vērā uzkrātā pieredze, pašreizējie ekonomiskie apstākļi un citi būtiski faktori, kuri var ietekmēt aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitāti, t.sk. aktīvu nozaru un reģionālā koncentrācija, pārmaiņas kredītpolitikā vai kredītportfeļa struktūrā un apjomā, kā arī citi riska faktori, kuri nav ņemti vērā, veidojot speciālos uzkrājumus.

5.3. Kad iestādes rīcībā nonāk informācija, kas ļauj attiecināt iespējamos zaudējumus, kuru segšanai bija izveidoti vispārējie uzkrājumi, uz atsevišķiem aktīviem vai ārpusbilances saistībām, vispārējie uzkrājumi jāaizstāj ar speciālajiem uzkrājumiem.

6.1. Pārstrukturēts kredīts ir kredīts, kura nosacījumi būtiski mainīti par labu aizņēmējam tā finansiālo grūtību dēļ, t.i., piešķirti atvieglojumi, kas citā gadījumā nebūtu piešķirti.

6.2. Pārstrukturēšana var izpausties kā:

6.2.1. kredīta nosacījumu pārveide, piemēram, sākotnējās procentu likmes samazināšana vai parāda samazināšana;

6.2.2. kustamā un nekustamā īpašuma, debitoru parādu, citu aktīvu vai aizņēmēja pamatkapitāla daļas pārņemšana pilnīgai vai daļējai kredīta samaksai;

6.2.3. sākotnējā aizņēmēja aizstāšana vai papildu parādnieka iesaistīšana.

6.3. Pārstrukturēts kredīts nav kredīts, kura samaksas termiņš ir pagarināts vai kurš aizstāts ar jaunu kredītu ar līdzīgu risku, nemainot procentu likmi, vai kura procentu likme mainīta, lai tā būtu vienāda ar pašreizējo (tirgus) procentu likmi vai ar procentu likmi, kāda raksturīga līdzīgiem kredītiem līguma nosacījumu pārveides brīdī.

6.4. Pārstrukturēta kredīta bilances vērtība jāsamazina līdz tā aplēstai atgūstamai vērtībai, ņemot vērā visu piešķirto atvieglojumu izmaksas. Vērtības samazināšanās zaudējumus jāgrāmato peļņas vai zaudējumu aprēķinā kredīta pārstrukturēšanas periodā.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.283)

6.5. Ja kredītam pirms pārstrukturēšanas izveidoti speciālie uzkrājumi, tā bilances vērtības samazinājumu kompensē, samazinot speciālos uzkrājumus.

6.6. Pārstrukturēts kredīts jāvērtē saskaņā ar šiem noteikumiem, ņemot vērā aizņēmēja spēju kārtot savas saistības pret iestādi saskaņā ar mainītajiem līguma noteikumiem.

6.7. Ja pārstrukturēšanas gaitā parāda pilnīgai vai daļējai samaksai pārņemti kādi aktīvi un tie tiks izmantoti iestādes darbībā, tos grāmato pēc to patiesās vērtības pārņemšanas brīdī (attiecīgi samazinot parāda summu par pārņemto aktīvu patieso vērtību) un turpmāk vērtē un atspoguļo tāpat kā līdzīgus bilances aktīvus saskaņā ar iestādes grāmatvedības politiku.

6.8. Pārstrukturēšanas gaitā pārņemto kustamo un nekustamo īpašumu, kura pārņemšanas vienīgais mērķis ir tā pārdošana parāda atgūšanai, grāmato pēc tā tīrās iegūstamās vērtības pārņemšanas brīdī. Ja pārņemtā kustamā un nekustamā īpašuma tīrā iegūstamā vērtība līdz pārdošanas brīdim kļūst mazāka nekā tā bilances vērtība, to koriģē, veidojot papildu speciālos uzkrājumus.

6.9. Jāatšķir aktīvu pārņemšana no ķīlas tiesību izmantošanas, kad iestāde, lai atgūtu kredītu, izmanto tiesības pārdot ķīlu, neiegūstot īpašuma tiesības uz to. Šajā gadījumā kredītu līdz ķīlas pārdošanai bilancē jāturpina uzrādīt kā kredītu vērtībā, kas nepārsniedz pārdodamās ķīlas tīro iegūstamo vērtību.

7.1. Speciālie uzkrājumi aktīviem un ārpusbilances saistībām tiek veidoti, debetējot peļņas vai zaudējumu aprēķina kontu “Izdevumi speciālajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem” un kreditējot bilances pasīva kontu “Speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem”.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.283)

7.2. Iestāde speciālos uzkrājumus uzskaita atsevišķi katram izsniegtajam kredītam vai citam aktīvam, viendabīgo kredītu grupai vai darījumam, kas grāmatots ārpusbilances posteņos, bilances pasīva konta “Speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem” atsevišķos kontos.

7.3. Parāds (vai tā daļa), kurš ir novērtēts kā zaudēts un atzīts par neatgūstamu, 30 dienu laikā jānoraksta no bilances, debetējot bilances pasīva konta “Speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem” konkrēto atsevišķo kontu un kreditējot atbilstošo bilances aktīva kontu, kurā uzskaitīts šis parāds.

7.4. Ja parāda, kuram izveidoti speciālie uzkrājumi, kvalitāte ir uzlabojusies vai aizņēmējs parādu samaksā, tad izveidotie speciālie uzkrājumi attiecīgi jāsamazina un šis samazinājums jāiekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķina:

7.4.1. postenī “Izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem” kā izdevumu samazinājums, ja speciālie uzkrājumi izveidoti pārskata gadā;

7.4.2. postenī “Uzkrājumu samazināšanas ieņēmumi” kā uzkrājumu samazinājums, ja speciālie uzkrājumi izveidoti iepriekšējos gados.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.283)

7.5. Ja pēc tam, kad parāds ir norakstīts saskaņā ar 7.3. punkta prasībām, aizņēmējs to tomēr daļēji vai pilnībā samaksā, tad samaksāto summu iestāde iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Uzkrājumu samazināšanas ieņēmumi” kā norakstīto parādu atgūšanu.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.283)

7.6. Vispārējie uzkrājumi nedrošiem parādiem veidojami, debetējot peļņas vai zaudējumu aprēķina kontu “Izdevumi vispārējiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem” un kreditējot bilances pasīva kontu “Vispārējie uzkrājumi nedrošiem parādiem”. Vispārējo uzkrājumu samazinājums jāgrāmato, debetējot bilances kontu “Vispārējie uzkrājumi nedrošiem parādiem” un kreditējot peļņas vai zaudējumu aprēķina kontu “Vispārējo uzkrājumu samazināšanas ieņēmumi”. Ja pārskata periodā notiek gan vispārējo uzkrājumu veidošana, gan to samazināšana, ar to saistītie izdevumi un ieņēmumi savstarpēji jāieskaita un rezultāts jāuzrāda vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Izdevumi vispārējiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem”, vai arī postenī “Uzkrājumu samazināšanas ieņēmumi”.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.283)

7.7. Ja iestādes izveidoto speciālo un vispārējo uzkrājumu nedrošiem parādiem apjoms ir mazāks par Komisijas noteikto apjomu, iestādei Komisijas prasība par uzkrājumu palielināšanu jāizpilda Komisijas noteiktajā termiņā.

8.1. Pamatojoties uz aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas rezultātiem, iestādei jāsagatavo “Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas pārskats” (veidlapa UPDK 0651100, 1. pielikums).

8.2. Gatavojot 8.1. punktā minēto pārskatu, jāievēro, ka aktīvi un ārpusbilances saistības, kam speciālo uzkrājumu apjoms noteikts saskaņā ar 3.2. un 4.3. punkta prasībām, jāuzrāda attiecīgajā pārskata ailē, vispirms nosakot atbilstību kādai no klasifikācijas grupām. Atbilstību kādai no klasifikācijas grupām nosaka, aprēķinot attiecību procentos starp izveidoto speciālo uzkrājumu apjomu un atbilstošo aktīva bilances vērtību vai ārpusbilances saistību pamatvērtību. Aktīvi un ārpusbilances saistības, kam speciālie uzkrājumi ir izveidoti mazāk nekā 10% apmērā, uzrādāmi kā standarta aktīvi un ārpusbilances saistības.

8.3. “Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas pārskats” iestādei jāsagatavo par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī un jāiesniedz Komisijai līdz nākamā mēneša 15. datumam.

(Pielikums grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.283)