Darbības ar dokumentu

1. pants. Vispārīgie noteikumi

Likums nosaka vienotus organizācijas un darbības pamatprincipus visām valsts īpašuma privatizācijas komisijām, kas tiek izveidotas, lai veiktu valsts īpašuma objektu privatizāciju saskaņā ar likumu «Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju», likumu «Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos», likumu «Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju» un likumu «Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju», kā arī visām pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām.

Lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizācijas komisiju izveidošanu un darbību regulē likums «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju».

2. pants. Pašvaldību īpašuma privatizācijas komisiju izveidošana

Pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijas kā pastāvīgi funkcionējošas komisijas pašvaldību īpašuma objektu privatizācijai izveido attiecīgās pašvaldības augstākā lēmējinstitūcija. Privatizācijas komisijas var izveidot arī atsevišķu pašvaldības īpašuma objektu privatizācijai.

3. pants. Pašvaldību īpašuma privatizācijas komisiju sastāvs

Pašvaldību īpašuma privatizācijas komisiju skaitlisko sastāvu un personālsastāvu nosaka attiecīgā padome, ievērojot šā likuma 5. pantā noteiktos ierobežojumus.

Pašvaldību īpašuma privatizācijas komisiju sastāvā iekļaujams attiecīgā rajona (pilsētas) arodu organizāciju koordinācijas centra pārstāvis. Ja privatizācijas komisija izveidota atsevišķa pašvaldības īpašuma objekta privatizācijai, privatizācijas komisijas sastāvā iekļaujams attiecīgas arodu organizācijas pārstāvis, bet, ja arodu organizācijas nav, — privatizējamā objekta darbinieku pilnvarots pārstāvis.

Domstarpības par privatizācijas komisijas sastāvu izskata Ekonomikas ministrija.

4. pants. Informācija par privatizācijas komisiju izveidošanu

Par privatizācijas komisiju izveidošanu jāsniedz informācija presē.

Pašvaldībām desmit dienu laikā pēc tam, kad apstiprināts pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas sastāvs vai arī pieņemts lēmums par šīs komisijas reorganizāciju vai likvidāciju, jāinformē par to Ekonomikas ministrija.

5. pants. Privatizācijas komisijas locekļa tiesību ierobežojumi

Privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un komisijas locekli, kā arī viņu pirmās un otrās pakāpes radinieki un laulātais nedrīkst pretendēt uz privatizējamā valsts vai pašvaldības īpašuma objekta vai tā mantas īpašnieka, kopīpašnieka vai nomnieka statusu nedz tad, kad komisija darbojas šajā objektā, nedz arī divus gadus pēc objekta privatizēšanas.
Tiklīdz minētie apstākļi ir objektīvi iestājušies, katram šādam komisijas loceklim jāpaziņo par savas darbības pārtraukšanu komisijā.

Ja privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks, komisijas locekļi vai viņu pirmās vai otrās pakāpes radinieki vai laulātais pretēji šā panta pirmās daļas noteikumiem kļuvuši par privatizētā īpašuma objekta īpašnieku, kopīpašnieku vai nomnieku, darījums uzskatāms par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža, bet par attiecīgā komisijas locekļa rīcību jāziņo tiesībaizsardzības iestādēm, lai tās pārbaudītu, vai komisijas locekļa rīcībā nav nozieguma sastāva pazīmes.

Šā panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi nav attiecināmi uz privatizācijas komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un komisijas locekļiem gadījumos, kad tiek privatizēti dzīvokļi, kuros komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks, komisijas locekļi vai viņu pirmās vai otrās pakāpes radinieki vai laulātais pastāvīgi dzīvo.

6. pants. Privatizācijas komisiju funkcijas

Privatizācijas komisijas patstāvīgi, kā arī ar pieaicināto ekspertu palīdzību vada attiecīgo īpašuma objektu privatizāciju saskaņā ar likumdošanas aktiem, kas regulē šo objektu privatizācijas kārtību.

Privatizācijas komisijas pieņem lēmumus un rīkojas patstāvīgi, ciktāl to darbību nereglamentē šis likums vai citi attiecīgajai komisijai saistoši likumdošanas akti.

7. pants. Pienākumu sadale starp privatizācijas komisijas locekļiem

Privatizācijas komisijas savu darbību veic koleģiāli, tās ir tiesīgas pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no komisijas locekļiem.

Ja komisijas sastāvā ir trīs locekļi, komisijas sēdē ir obligāta viņu visu piedalīšanās.

Privatizācijas komisija pieņem lēmumus ar komisijas locekļu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja alternatīvi lēmumi saņem vienādu balsu skaitu, komisijas lēmums tiek pieņemts tādā redakcijā, par kuru balsojis komisijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē — komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Privatizācijas komisijas lēmumi ir jāprotokolē, turklāt, ja rodas domstarpības par komisijas lēmuma saturu vai tā izpildes kārtību, lēmums ir spēkā tādā formulējumā, kādā tas ierakstīts komisijas sēdes protokolā.

Komisijas loceklim, kas nepiekrīt komisijas lēmumam, ir tiesības rakstveidā pievienot protokolam savu atsevišķo viedokli.
Privatizācijas komisijas locekļu funkcijas un viņu pienākumu sadali savas kompetences ietvaros komisija nosaka patstāvīgi.

8. pants. Privatizācijas komisijas priekšsēdētāja tiesības

Privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē — komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir tiesīgs ar vienpersonisku lēmumu apturēt komisijas lēmuma izpildi, nekavējoties paziņojot par to komisijas locekļiem un attiecīgā lēmuma tiešajiem izpildītājiem, ja viņš var pamatot, ka attiecīgais komisijas lēmums nav likumīgs vai ka tas radīs nelabvēlīgas sekas komisijas darbībā vai īpašuma objektu privatizācijā.

Ja privatizācijas komisija, nedēļas laikā pēc attiecīgā lēmuma apturēšanas to atkārtoti izskatījusi pēc būtības, atzīst, ka komisijas priekšsēdētāja lēmums apturēt komisijas lēmumu nav objektīvs, tā pieņem atkārtotu lēmumu, kas ir galīgs.

9. pants. Kārtība, kādā izskatāmas domstarpības par privatizācijas komisiju darbību

Privatizācijas komisiju darbības gaitā radušās domstarpības, kurām šajā likumā nav paredzēta citāda izskatīšanas kārtība, izskata institūcija, kas izveidojusi attiecīgo komisiju, turklāt tās lēmums ir galīgs. Sūdzības iesniegšana par lēmumu neaptur tā izpildi.

11. pants. Privatizācijas komisijas reorganizācija un likvidācija

Privatizācijas komisiju reorganizē vai likvidē institūcija, kas izveidojusi attiecīgo komisiju.

Privatizācijas komisiju reorganizē šādos gadījumos:

1) ja institūcija, kas izveidojusi attiecīgo komisiju, atzīst, ka tās pašreizējais sastāvs nevar veikt komisijai uzliktos pienākumus;

2) šā likuma 5. pantā minētajos gadījumos.

Privatizācijas komisiju likvidē šādos gadījumos:

1) ja sasniegts komisijas izveidošanas mērķis;

2) ja institūcija, kas izveidojusi attiecīgo komisiju, atzīst, ka komisijas izveidošanas mērķis nav sasniedzams.

12. pants. Uzraudzība pār privatizācijas komisiju darbību

Vispārējo uzraudzību pār privatizācijas komisiju darbību veic Ekonomikas ministrija un tiesībaizsardzības iestādes vispārējā kārtībā.

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1992. gada 17. marta likums «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13/14) un Augstākās padomes lēmums «Par Latvijas Republikas likuma «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām» spēkā stāšanās kārtību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13/14).