Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
Šis likums nosaka operatīvās darbības tiesiskos pamatus, principus, uzdevumus, mērķus un saturu, reglamentē tās procesu, formas un veidus, operatīvās darbības subjektu amatpersonu statusu, tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī šīs darbības finansēšanu, uzraudzību un kontroli.
1. pants. Operatīvās darbības jēdziens
Operatīvā darbība ir šajā likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
2. pants. Operatīvās darbības uzdevumi
(1) Operatīvās darbības uzdevumi ir:
1) personu aizsargāšana pret noziedzīgiem apdraudējumiem;
2) noziedzīgu nodarījumu profilakse, to novēršana un atklāšana, noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu un pierādījumu avotu noskaidrošana;
3) to personu meklēšana, kuras likumā noteiktajā kārtībā tiek turētas aizdomās, ir apsūdzētas vai notiesātas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
4) noziedzīgi iegūtas mantas, kā arī citas tādas mantas (arī finanšu līdzekļu) meklēšana, kas var tikt pakļauta arestam saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
5) to personu meklēšana, kuras pēkšņi un bez acīmredzama iemesla pametušas savu pastāvīgo vai pagaidu uzturēšanās vietu, neievēro savu ierasto dzīvesveidu un sazināšanās ar tām nav iespējama, kā arī nepilngadīgo un to personu meklēšana, kuras vecuma, to fiziskā, garīgā stāvokļa vai slimības dēļ ir aprūpējamas, bet aizgājušas no mājām, ārstniecības iestādēm vai citām uzturēšanās vietām (bez vēsts pazudušās personas);
6) valsts neatkarības, konstitucionālās iekārtas, teritoriālās integritātes, ekonomiskās suverenitātes, militārā potenciāla, kā arī citu valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu konstatēšana un novēršana;
7) valsts noslēpuma aizsardzība;
8) informācijas iegūšana par konkrētām personām, ja izlemjams jautājums par šo personu pieeju valsts noslēpumam, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības vai ārvalstu institūciju klasificētajai informācijai vai jautājums par personu tiesībām uz tādu nodarbošanos vai amatu, attiecībā uz kuru likums paredz valsts drošības iestāžu vai sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas iestāžu atzinuma sniegšanu;
9) likumā noteiktajos gadījumos — personu speciālās aizsardzības nodrošināšana.
(2) Operatīvās darbības pasākumi citu uzdevumu un mērķu īstenošanai ir aizliegti.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997., 27.06.2002., 26.03.2009. un 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
3. pants. Operatīvās darbības tiesiskais pamats
(1) Operatīvās darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Kriminālprocesa likums, šis likums, kā arī citi likumi un starptautiskie līgumi, kas reglamentē valsts drošības, aizsardzības, ekonomiskās suverenitātes un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas subjektu uzdevumus, tiesības un pienākumus, kā arī personu pamattiesības.
(2) Valsts institūcijas, kurām ar likumu ir noteiktas tiesības veikt operatīvo darbību, savas kompetences ietvaros un atbilstoši šim likumam izdod iekšējos normatīvos aktus par šīs darbības organizāciju, metodēm, taktiku, līdzekļiem un uzskaiti. Šie normatīvie akti stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos akceptējis ģenerālprokurors.
(3) (Izslēgta ar 10.03.2016. likumu)
(27.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2005., 11.10.2007. un 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
4. pants. Operatīvās darbības principi
(1) Operatīvā darbība organizējama un veicama, pamatojoties uz likumību, ievērojot personu pamattiesības, sadarbojoties ar iedzīvotājiem un balstoties uz viņu palīdzību.
(2) Veicot operatīvās darbības pasākumus, aizliegts nodarīt personām fizisku vai materiālu kaitējumu, apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību; draudēt lietot vai lietot fiziskās ietekmēšanas līdzekļus; kūdīt personas uz noziedzīgu rīcību, kā arī nodarīt būtisku kaitējumu apkārtējai videi.
(3) Operatīvās darbības pasākumiem, to veikšanas veidam, apjomam un intensitātei ir jāatbilst apdraudējuma veidam un bīstamības pakāpei. Operatīvā darbība veicama, iespējami mazāk iejaucoties personu pamattiesībās.
(4) Operatīvās darbības pasākumi uzsākami un veicami tikai tad, ja šā likuma 2. pantā minēto uzdevumu izpilde un 1. pantā noteikto mērķu sasniegšana ar Kriminālprocesa likumā vai citos procesuālajos likumos paredzētajiem līdzekļiem un metodēm vai arī citā veidā nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta. Ja operatīvās darbības pasākuma veikšanai ir zudusi nepieciešamība vai zudis pamats, tā veikšanu pārtrauc.
(5) Operatīvās darbības pasākumi veicami neatkarīgi no personu izcelsmes, dienesta un mantiskā stāvokļa un amata, pilsonības, rases vai etniskās piederības, attieksmes pret reliģiju, politiskajiem uzskatiem un piederības pie politiskajām partijām, sabiedriskajām organizācijām, biedrībām vai citiem apstākļiem. Minētie faktori nedrīkst ietekmēt operatīvo darbību, ja tas nav īpaši norādīts likumā.
(6) Operatīvās darbības subjektiem un to amatpersonām ir aizliegts tieši vai pastarpināti rīkoties politisko partiju, organizāciju un kustību vai personu interesēs, iesaistīties valsts varas un pārvaldes institūcijās, prokuratūras un tiesu iestādēs, kā arī sabiedrisko, politisko un reliģisko organizāciju darbībā, lai tās ietekmētu vai iespaidotu, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams noziedzīgu nodarījumu novēršanai vai atklāšanai.
(7) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem mērķtiecīgi iegūt informāciju laikā, kad tiek sniegta zvērinātu advokātu, ārstu, psihologu un reģistrētu reliģisko organizāciju garīdznieku profesionālā palīdzība, izņemot gadījumus, kad pret minētajām personām šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek veikta operatīvā izstrāde.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. un 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
5. pants. Personas tiesību un brīvību aizsardzība
Ja persona uzskata, ka operatīvās darbības subjekts ar savu rīcību ir pārkāpis tās likumīgās tiesības un brīvības, šī persona ir tiesīga iesniegt sūdzību prokuroram, kas, veicis pārbaudi, sniedz atzinumu par operatīvās darbības subjekta amatpersonu rīcības atbilstību likumam, kā arī tā var vērsties tiesā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
6. pants. Operatīvās darbības saturs
(1) Operatīvās darbības saturs ir operatīvās darbības pasākumi un to īstenošanas metodes. Operatīvās darbības pasākumi ir:
1) operatīvā izzināšana;
2) operatīvā novērošana (izsekošana);
3) operatīvā apskate;
4) operatīvā paraugu iegūšana un operatīvā izpēte;
5) personas operatīvā aplūkošana;
6) operatīvā iekļūšana;
7) operatīvais eksperiments;
71) kontrolētā piegāde;
8) operatīvā detektīvdarbība;
81) operatīvā darījumu pārraudzība kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā;
9) operatīvā korespondences kontrole;
10) operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem;
11) operatīvā sarunu noklausīšanās;
12) operatīvā publiski nepieejamas vietas videonovērošana.
(2) Šajā pantā dots pilnīgs operatīvās darbības pasākumu uzskaitījums, un to var grozīt vai papildināt tikai ar likumu.
(3) Operatīvās darbības pasākumu gaitā var izdarīt ierakstus ar video un audio, kino un foto aparatūru, kā arī izmantot dažādas informācijas sistēmas, tehniskos, ķīmiskos un bioloģiskos līdzekļus. Šo līdzekļu izmantošana nedrīkst nodarīt kaitējumu iedzīvotāju veselībai un apkārtējai videi. To izmantošanas kārtību nosaka operatīvās darbības subjekts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2005., 10.12.2009., 01.03.2012. un 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
7. pants. Operatīvās darbības pasākumu veikšanas vispārējais un sevišķais veids
(1) Šā likuma 6. pantā norādītos operatīvās darbības pasākumus var veikt vispārējā un sevišķajā veidā.
(2) Operatīvās darbības pasākumi veicami vispārējā veidā, ja to veikšanas paņēmieni, forma un apjoms būtiski neaizskar personu pamattiesības. Šos pasākumus amatpersona uzsāk ar tās tiešā vadītāja (priekšnieka) vai viņa vietnieka akceptu, ja šajā likumā nav paredzēts citādi.
(3) Operatīvās darbības pasākumi, kuru gaitā tiek būtiski aizskartas personu pamattiesības, veicami sevišķajā veidā — tas ir, ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu vai, ja likumā paredzēts, — ar prokurora akceptu.
(4) Operatīvā korespondences kontrole, operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausīšanās (arī pa tālruni, ar elektroniskajiem un cita veida sakaru līdzekļiem), operatīvā publiski nepieejamas vietas videonovērošana, operatīvā darījumu pārraudzība kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā, operatīvā iekļūšana un ilgstoša operatīvā novērošana (izsekošana) veicama tikai sevišķajā veidā un ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu. Atļauju veikt šos operatīvās darbības pasākumus var izsniegt uz laiku līdz trim mēnešiem, bet pamatotas nepieciešamības gadījumā to var pagarināt uz laiku līdz trim mēnešiem. Minētās atļaujas pagarināšanas reižu skaits nav ierobežots, taču attiecīgo operatīvās darbības pasākumu veikšana pieļaujama tikai tajā laikā, kamēr tiek veikta operatīvā izstrāde.
(5) Gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu vai atklātu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, ja reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums, šā panta ceturtajā daļā minētos operatīvās darbības pasākumus var veikt ar prokurora piekrišanu. Nākamajā darbdienā, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā, jāsaņem tiesneša akcepts.
(6) Tiesneša akcepts nav nepieciešams gadījumos, kad operatīvās darbības subjekts pēc konkrētas personas rakstveida iesnieguma noklausās šīs personas sarunas.
(7) (Izslēgta ar 10.03.2016. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997., 27.06.2002., 13.10.2005., 10.12.2009., 01.03.2012. un 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
8. pants. Operatīvās darbības metodes
(1) Operatīvās darbības metode ir operatīvās darbības pasākumu, līdzekļu un taktikas kopums, to veikšanas secība un kārtība konkrētu šā likuma 2. pantā minēto operatīvās darbības uzdevumu izpildei un 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanai.
(2) Operatīvās darbības metodes tiek izstrādātas šā likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
(3) Operatīvās darbības pasākumu organizācija, metodika un taktika ir valsts noslēpums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. un 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
8.1 pants. Informācijas izplatīšana ar Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas palīdzību
(1) Ja šā likuma 2.pantā minēto uzdevumu izpildei un operatīvās darbības mērķu sasniegšanai nepieciešams noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, operatīvās darbības subjekta amatpersona var lemt par ziņu iekļaušanu Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai.
(2) Ja operatīvās darbības procesā zudusi nepieciešamība vai zudis pamats noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, operatīvās darbības subjekts lemj par ziņu dzēšanu no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas.
(3) Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas pamatu un mērķi, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve iekļautajām ziņām, kā arī rīcību, konstatējot personu, mantu vai dokumentu, par kuru ziņas ir iekļautas Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets.
(26.03.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.04.2009.)
9. pants. Operatīvā izzināšana
(1) Operatīvā izzināšana ir operatīvās darbības subjektu amatpersonu atklāta vai maskēta darbība, kuras gaitā, izmantojot operatīvo aptauju, operatīvo uzziņu, operatīvo datu iegūšanu no elektronisko sakaru komersantiem, operatīvo noskaidrošanu un operatīvo ziņu iegūšanu no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm, tiek iegūta informācija par faktiem, personām un lietām.
(2) Operatīvo aptauju veic, aptaujājot personas par operatīvās darbības subjektu interesējošiem faktiem.
(3) Operatīvo uzziņu veic, vācot informāciju par konkrētām personām.
(4) Operatīvo noskaidrošanu veic, izzinot informāciju no personām, ja ir pamats uzskatīt, ka šī informācija ir attiecīgo personu rīcībā, bet tās nevēlas to tieši sniegt.
(5) Operatīvo datu iegūšanu no elektronisko sakaru komersantiem — tas ir, tādu datu iegūšanu, kuru saglabāšana elektronisko sakaru komersantam noteikta likumā (saglabājamie dati), — veic ar operatīvās darbības subjekta vadītāja (priekšnieka) vai viņa pilnvarotas amatpersonas akceptu, pieprasot datus no elektronisko sakaru komersantiem. Ja saglabājamie dati attiecībā uz identificētu personu konkrētajā operatīvās darbības procesā kopumā pieprasīti par laikposmu, kas pārsniedz 30 dienas, operatīvās darbības subjekta pieprasījumam nepieciešams rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarota tiesneša akcepts.
(6) Operatīvo ziņu iegūšanu no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm — tas ir, kredītiestāžu vai finanšu iestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu vai dokumentu, kuri satur šādas ziņas, pieprasīšanu no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm — veic ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. un 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016. Grozījumi piektajā daļā, kuri paredz saglabājamo datu iegūšanu ar īpaši pilnvarota rajona (pilsētas) tiesas tiesneša akceptu, stājas spēkā 01.01.2020. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)
10.pants. Operatīvā novērošana (izsekošana)
(1) Operatīvās darbības subjektu amatpersonas ir tiesīgas veikt personu novērošanu (izsekošanu), dažādu stacionāro un mobilo objektu novērošanu un ar tiem saistīto personu novērošanu (izsekošanu).
(2) Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatota informācija par personas gatavotu vai izdarītu noziedzīgu nodarījumu vai tās radītu valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu, ir atļauta šīs personas ilgstoša operatīvā novērošana (izsekošana).
(3) Ir atļauta arī tādas personas ilgstoša operatīvā novērošana (izsekošana), kura ir saistīta ar šā panta otrajā daļā minēto personu vai šā panta pirmajā daļā minēto objektu, meklējamo personu, noziedzīgi iegūtu mantu un citu mantu (arī finanšu līdzekļiem), kas var tikt pakļauta arestam saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas ilgstoša operatīvā novērošana (izsekošana) ļaus noskaidrot noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus vai to izdarījušās personas, meklējamās personas atrašanās vietu, novērst vai atklāt valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu vai arī ļaus identificēt vai atrast šajā pantā minēto mantu.
(4) Par ilgstošu operatīvo novērošanu (izsekošanu) uzskatāma personas novērošana (izsekošana), kas konkrētā operatīvās darbības procesā slepeni ilgst vairāk nekā 30 dienas. Ilgstoša operatīvā novērošana (izsekošana) ir pieļaujama tikai operatīvās izstrādes gadījumos.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
11. pants. Operatīvā apskate
(1) Operatīvās darbības subjektu amatpersonas ir tiesīgas, neizpaužot savu dienesta piederību un patieso iemeslu, apskatīt telpas, teritoriju un citas publiski pieejamas lietas.
(2) Dzīvokļus, telpas, transportlīdzekļus, teritoriju un citas lietas, kuras nav publiski pieejamas, drīkst apskatīt, iekļūstot tajās vai piekļūstot tām, tikai ar attiecīgo valdītāju piekrišanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2005. un 26.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2009.)
12. pants. Paraugu operatīvā iegūšana un operatīvā izpēte
(1) Operatīvās darbības subjektu amatpersonas ir tiesīgas iegūt personas rokraksta, balss un smaržas paraugus, tās pirkstu nospiedumus, lietas, to daļas un kopijas, materiālus, vielas, produktus, cilvēku un dzīvnieku rīcības pēdas un izdalījumus un citus paraugus, kā arī iegūt gatavās produkcijas, pusfabrikātu, izejvielu un materiālu paraugus, dokumentus un to kopijas, kā arī citus priekšmetus.
(2) Operatīvo izpēti veic, ar salīdzināšanas paņēmienu un ar citiem paņēmieniem izpētot dažādas lietas, to daļas un kopijas, materiālus, vielas, produktus, preces, izstrādājumus, cilvēku un dzīvnieku rīcības pēdas un izdalījumus.
(3) Paraugu operatīvās izpētes rezultātus nedrīkst izmantot kā procesuālus pierādījumus.
13. pants. Personas operatīvā aplūkošana
Personas operatīvo aplūkošanu veic, neatklājot personai operatīvās darbības subjekta intereses un aplūkošanas nolūku un speciāli radot tādus apstākļus, lai persona nonāktu situācijā, kas dotu iespēju veikt šo operatīvo darbību.
14. pants. Operatīvā iekļūšana
Operatīvo iekļūšanu veic, slepeni iekļūstot dzīvoklī, telpās, transportlīdzekļos un citos publiski nepieejamos objektos, lai nodrošinātu operatīvās darbības pasākumu īstenošanu. Operatīvā iekļūšana pieļaujama tikai operatīvās izstrādes gadījumos.
15. pants. Operatīvais eksperiments
(1) Operatīvais eksperiments ir operatīvās darbības subjekta amatpersonu darbība, kuras mērķis ir radīt noteiktus apstākļus (situāciju), lai noskaidrotu interesējošās personas un lietas vai lai noteiktu personu rīcību vai lietu kustību šajos apstākļos un noskaidrotu šo personu rīcības motivāciju (subjektīvo pusi).
(2) Operatīvo eksperimentu izdara arī, lai:
1) pārbaudītu personu rīcības iespējamību un tās mērķus;
2) modelētu personu iespējamo rīcību un pārbaudītu lietu esību vai to kustību;
3) radītu operatīvās darbības subjektam labvēlīgu situāciju operatīvo uzdevumu risināšanai.
(3) Operatīvo eksperimentu, kura mērķis ir fiksēt, kā noziedzīgu vai citādu prettiesisku rīcību izraisošā situācijā rīkojas personas, izdara, pamatojoties uz operatīvās darbības subjekta amatpersonas lēmumu, ko akceptējis prokurors.
(4) Operatīvo eksperimentu šā panta trešajā daļā minētā mērķa sasniegšanai var veikt attiecībā uz personu, par kuru operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatota informācija, ka šī persona gatavo vai izdara noziedzīgu nodarījumu vai ir iesaistīta darbībās, kas rada valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu.
(08.12.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.01.2022.)
15.1 pants. Kontrolētā piegāde
(1) Kontrolētā piegāde ir preču vai citu vērtību (to skaitā vielu, maksāšanas līdzekļu vai citu finanšu instrumentu) pārvietošana pa Latvijas teritoriju vai pāri valstu robežām un ar šo pārvietošanu saistīto personu kontrole, kuras mērķis ir novērst vai atklāt noziedzīgus nodarījumus un noskaidrot tos izdarījušās personas, ja saņemtas ziņas vai ir pamatotas aizdomas par pārvietojamo preču vai citu vērtību saistību ar noziedzīgu nodarījumu.
(2) Veicot tādu preču un vielu kontrolēto piegādi, kuru brīva pārdošana un iegāde ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem vai minētajām darbībām nepieciešama speciāla atļauja, preces vai vielas var pilnīgi vai daļēji izņemt vai samainīt.
(3) Kontrolētā piegāde nav pieļaujama, ja nav iespējams pilnīgi novērst:
1) apdraudējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai;
2) cilvēku dzīvībai bīstamu vielu izplatīšanos;
3) (izslēgts ar 26.03.2009. likumu);
4) ekoloģisku katastrofu vai neatgriezenisku mantisku zaudējumu.
(4) Kontrolētā piegāde veicama, pamatojoties uz operatīvās darbības subjekta amatpersonas lēmumu, ko akceptējis prokurors.
(5) Ja kontrolētās piegādes laikā īstenojami arī sevišķajā veidā veicamie operatīvās darbības pasākumi, atļauja to īstenošanai jāsaņem šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(13.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.2009. un 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
16.pants. Operatīvā detektīvdarbība
(1) Operatīvā detektīvdarbība ir operatīvās darbības pasākumi, kurus publiskās vietās tieši (personiski) veic operatīvās darbības subjekta amatpersona, lai novērojot un izsekojot konstatētu ar noziedzīgu darbību saistītos faktus, lietas un personas, novērstu vai atklātu noziedzīgus nodarījumus, valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu, kā arī meklētu aizdomās turētos, apsūdzētos, notiesātos un bez vēsts pazudušas personas.
(2) Operatīvā detektīvdarbība veicama gan atklāti, gan slēpjot piederību pie operatīvās darbības subjekta, un tās gaitā ar operatīvās darbības subjekta vadītāja vai viņa vietnieka atļauju var nodibināt sakarus ar operatīvo interesi izraisošām personām.
(3) Operatīvās darbības subjektu amatpersonas operatīvās izstrādes uzdevumu risināšanai ir tiesīgas veikt operatīvo detektīvdarbību, iesaistoties noziedzīgā vidē (tieši un leģendēti), nodibinot sakarus ar operatīvajā uzskaitē esošajām personām un ar tām saistītajām personām. Šāda darbība un amatpersonas identitāte ir valsts noslēpums.
(4) Operatīvo detektīvdarbību, iesaistoties noziedzīgā vidē, veic, pamatojoties uz operatīvās darbības subjekta amatpersonas lēmumu, ko akceptējis prokurors.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
16.1 pants. Operatīvā darījumu pārraudzība kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā
(1) Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatota informācija par personas gatavotu vai izdarītu noziedzīgu nodarījumu vai tās radītu valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu, ir atļauta šīs personas darījumu pārraudzības pieprasīšana kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā.
(2) Ir atļauta arī tādas personas darījumu pārraudzības pieprasīšana kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā, kura ir saistīta ar šā panta pirmajā daļā minēto personu, meklējamo personu, noziedzīgi iegūtu mantu un citu mantu (arī finanšu līdzekļiem), kas var tikt pakļauta arestam saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja ir pamats uzskatīt, ka darījumu pārraudzība kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā ļaus noskaidrot noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus vai to izdarījušās personas, meklējamās personas atrašanās vietu, novērst vai atklāt valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu vai arī ļaus identificēt vai atrast šajā pantā minēto mantu.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
17.pants. Operatīvā korespondences kontrole, operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, operatīvā sarunu noklausīšanās un operatīvā publiski nepieejamas vietas videonovērošana
(1) Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatota informācija par personas gatavotu vai izdarītu noziegumu vai tās radītu valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu vai nozieguma izdarīšanā aizdomās turētā, apsūdzētā vai notiesātā persona tiek meklēta, ir atļauta:
1) operatīvā korespondences kontrole — tas ir, šīs personas nosūtāmās un saņemamās pasta, telegrāfa un cita veida korespondences (sūtījuma), kā arī šādas korespondences (sūtījuma) nosūtīšanai un saņemšanai paredzētās, šīs personas rīcībā esošās elektrosakaru un cita veida sistēmas kontrole bez nosūtītāja un adresāta ziņas;
2) operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem — tas ir, šīs personas paustās vai uzglabātās informācijas satura noņemšana vai kopēšana no personu īpašumā vai rīcībā esošajām elektroniskajām un cita veida informācijas glabāšanas ierīcēm un informācijas kanāliem bez šo elektronisko un cita veida informācijas glabāšanas ierīču un informācijas kanālu vai datu īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas;
3) operatīvā sarunu noklausīšanās — tas ir, to sarunu noklausīšanās, kuras notiek starp šo personu un citām personām (arī pa tālruni, ar elektroniskajiem un cita veida sakaru līdzekļiem);
4) operatīvā publiski nepieejamas vietas videonovērošana — tas ir, publiski nepieejamā vietā notiekošo norišu videonovērošana bez šīs vietas īpašnieka, valdītāja un apmeklētāju ziņas.
(2) Ir atļauta arī tādas personas operatīvā korespondences kontrole, operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem vai operatīvā sarunu noklausīšanās, kura šā panta pirmajā daļā minētajām personām sniedz jebkādu palīdzību nozieguma gatavošanā, izdarīšanā vai nozieguma pēdu slēpšanā vai palīdz slēpties nozieguma izdarīšanā aizdomās turētajai, apsūdzētajai vai notiesātājai meklējamai personai, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgais operatīvās darbības pasākums ļaus noskaidrot nozieguma apstākļus vai to izdarījušās personas, noskaidrot meklējamās personas atrašanās vietu, novērst vai atklāt valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu vai arī ļaus identificēt vai atrast noziedzīgi iegūtu mantu.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
18. pants. Operatīvās darbības process
(1) Operatīvās darbības process ir visi operatīvās darbības pasākumi, ko noteiktā kārtībā veic operatīvās darbības subjektu amatpersonas.
Šādas darbības un to rezultāti fiksējami dienesta dokumentos, kas noformējami atbilstoši šā likuma, likuma "Par valsts noslēpumu", Informācijas atklātības likuma un citu informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
(2) Operatīvās darbības process var sākties pirms kriminālprocesa uzsākšanas, tas var norisēt kriminālprocesa laikā un turpināties pēc tā pabeigšanas.
(3) Operatīvās darbības procesam ir šādas stadijas:
1) operatīvā izziņa;
2) operatīvā pārbaude;
3) operatīvā izstrāde.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2005. un 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
19. pants. Pamatojums operatīvās darbības pasākumu uzsākšanai un veikšanai
(1) Operatīvās darbības pasākumi ir uzsākami tikai saskaņā ar šā likuma 4. panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem.
(2) Ievērojot šā panta pirmajā daļā minētos nosacījumus, operatīvās darbības pasākumus var veikt arī saskaņā ar:
1) prokuratūras, pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu iestāžu rakstveidā iesniegtu atsevišķu uzdevumu krimināllietās, kuras atrodas šo iestāžu lietvedībā;
2) citu operatīvās darbības subjektu rakstveida pieprasījumu;
3) starptautisku un ārvalstu tiesībaizsardzības un valsts drošības un aizsardzības iestāžu pieprasījumu vai vienošanos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2002.)
19.1 pants. Personu speciālās aizsardzības nodrošināšana
(Izslēgts ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2005.)
20. pants. Operatīvā izziņa
(1) Operatīvā izziņa ir operatīvās darbības subjektu amatpersonu darbība, lai iegūtu pamatojumu operatīvās pārbaudes vai operatīvās izstrādes uzsākšanai.
(2) Operatīvās izziņas procesā var veikt šā likuma 9.pantā (izņemot tā sestajā daļā minēto pasākumu), 11. un 13. pantā un 16. panta pirmajā daļā minētos operatīvās darbības pasākumus. To gaitā jāievēro šā likuma 7. panta otrajā daļā minētās prasības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. un 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
21. pants. Operatīvā pārbaude
(1) Operatīvās darbības subjekts atbilstoši saviem uzdevumiem un savai kompetencei, veicot šā likuma 6. pantā minētos pasākumus, var izdarīt attiecīgo faktu operatīvo pārbaudi.
(2) Operatīvo pārbaudi uzsāk ar operatīvās darbības subjekta vadītāja vai viņa vietnieka akceptētu lēmumu un īsteno viņa kontrolē.
(3) Par katru operatīvo pārbaudi jāierosina operatīvās pārbaudes lieta. Lietvedības termiņš šajās lietās ir divi mēneši. To var pagarināt ar operatīvās darbības subjekta vadītāja vai viņa vietnieka akceptu.
(4) Operatīvās pārbaudes kārtību nosaka operatīvās darbības subjekta vadītājs vai viņa vietnieks.
(5) (Izslēgta ar 10.03.2016. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997., 13.10.2005. un 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
22. pants. Operatīvā izstrāde
(1) Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir informācija par konkrētām personām (iegūta arī operatīvās pārbaudes rezultātā) un tā dod pietiekamu pamatu turēt šīs personas aizdomās par noziedzīga nodarījuma gatavošanu vai izdarīšanu vai par valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu, vai arī tās tiek meklētas par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, attiecībā uz šīm personām jāuzsāk operatīvā izstrāde.
(2) Operatīvo izstrādi uzsāk, pieņemot par to lēmumu, ko akceptē operatīvās darbības subjekta vadītājs vai viņa vietnieks. Par to tiek informēts prokurors.
(3) Par operatīvo izstrādi jāierosina operatīvās izstrādes lieta, bet personas, attiecībā uz kurām tiek veikta operatīvā izstrāde, iekļaujamas operatīvajā uzskaitē.
(4) Operatīvās izstrādes procesā var izmantot jebkurus šā likuma 6. pantā norādītos operatīvās darbības pasākumus un 7. pantā minētos šo pasākumu veikšanas veidus.
(5) Operatīvās izstrādes termiņš šajās lietās ir seši mēneši, un to vēl uz sešiem mēnešiem var pagarināt ar operatīvās darbības subjekta vadītāja vai viņa vietnieka akceptu. Vēlreizējs termiņa pagarinājums iespējams tikai ar ģenerālprokurora vai viņa speciāli pilnvarota prokurora akceptu, bet ne ilgāk par tā noziedzīga nodarījuma noilguma termiņu, sakarā ar kuru operatīvā izstrāde tiek veikta.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997., 27.06.2002. un 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
23. pants. Operatīvā uzskaite
(1) Operatīvās darbības subjekti ir tiesīgi vākt, sistematizēt, analizēt, uzglabāt un uzskaitīt publiski pieejamo un slepeno informāciju par personām, faktiem, notikumiem un lietām (pasīvā uzskaites forma), kas nepieciešama un kam ir nozīme operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai.
(11) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, ciktāl to pieļauj attiecīgās informācijas aizsardzība, var iekļaut Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmā. Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu, informācijas iekļaušanas un dzēšanas kārtību un nosacījumus, institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve šajā sistēmā iekļautajai informācijai, kā arī šajā sistēmā iekļautās informācijas glabāšanas termiņus nosaka Ministru kabinets.
(2) Iekļaut personas operatīvajā uzskaitē (aktīvā uzskaites forma) ir atļauts tikai tad, ja attiecībā uz tām tiek veikta operatīvā izstrāde.
(3) Operatīvajā uzskaitē iekļauto personu tiesības un brīvības var ierobežot tikai Kriminālprocesa likumā vai citos likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(4) Ja ziņas, uz kuru pamata persona iekļauta operatīvajā uzskaitē, nav apstiprinājušās, šī persona no uzskaites noņemama. Operatīvās uzskaites lietas (operatīvās pārbaudes un operatīvās izstrādes lietas) izbeidzamas, ja:
1) pārbaudāmais fakts nav apstiprinājies;
11) turpmāka šā likuma 2.pantā minēto uzdevumu izpilde un 1.pantā noteikto mērķu sasniegšana nav iespējama vai nav samērīga ar apdraudējuma veidu vai bīstamības pakāpi;
2) noziedzīgs nodarījums un šo noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas ir noskaidrotas;
3) ir izpildīti citi operatīvās darbības uzdevumi;
4) iestājies kriminālatbildības noilgums.
(5) Operatīvās uzskaites lietas pēc to izbeigšanas tiek uzglabātas likumā un operatīvās darbības subjekta noteiktajā kārtībā. Operatīvās uzskaites lietas pēc to izbeigšanas glabā 10 gadus, bet lietas, kas saistītas ar personu speciālās aizsardzības nodrošināšanu, — 75 gadus. Iznīcinot operatīvās uzskaites lietu, operatīvās darbības subjekts saglabā dokumentus (materiālus), kas satur informāciju, kura nepieciešama un kurai ir nozīme operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997., 27.06.2002., 13.10.2005., 10.03.2016. un 08.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2022. 1.1 daļa stājas spēkā 01.02.2022. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)
23.1 pants. Tiesneša un prokurora akcepta saņemšana operatīvās darbības pasākuma veikšanai
(1) Lai īstenotu sevišķajā veidā veicamu operatīvās darbības pasākumu, operatīvās darbības subjekta amatpersona pieņem attiecīgu lēmumu, kurā norāda:
1) tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kas pieņēma lēmumu;
2) tā operatīvās darbības procesa stadiju, kurā nepieciešams veikt attiecīgo operatīvās darbības pasākumu, lietas numuru un iestādi, kas veic lietvedību šajā lietā;
3) veicamās darbības un to veikšanas laikposmu vai ilgumu;
4) operatīvās darbības pasākuma veikšanas nepieciešamības pamatojumu;
5) gaidāmo rezultātu;
6) iemeslu, kas neļauj gaidāmo rezultātu sasniegt citā veidā vai tā sasniegšanu būtiski apgrūtina.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju norāda arī šā likuma 15.panta trešajā daļā, 15.1 panta ceturtajā daļā un 16.panta ceturtajā daļā minētajā operatīvās darbības subjekta amatpersonas lēmumā.
(3) Lēmumā par operatīvās darbības pasākuma veikšanu vienlaikus var iekļaut informāciju par vairākiem sevišķajā veidā veicamiem vai šā likuma 15.panta trešajā daļā, 15.1 panta ceturtajā daļā un 16.panta ceturtajā daļā minētajiem operatīvās darbības pasākumiem, ja šo pasākumu veikšana ir savstarpēji saistīta un visus šos operatīvās darbības pasākumus akceptē (dod piekrišanu) attiecīgi tiesnesis vai prokurors.
(4) Lēmumu par attiecīgā operatīvās darbības pasākuma veikšanu saskaņo operatīvās darbības subjekta amatpersonas tiešais vadītājs (priekšnieks) vai viņa vietnieks.
(5) Lai izlemtu, vai attiecīgais operatīvās darbības pasākums ir akceptējams, tiesnesis vai prokurors iepazīstas ar lēmumu par operatīvās darbības pasākuma veikšanu, kā arī ar tiem operatīvās darbības subjekta rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju, ar ko tiek pamatota konkrētā operatīvās darbības pasākuma veikšanas nepieciešamība.
(6) Tiesnesis vai prokurors, lemjot par operatīvās darbības pasākuma akceptēšanu, izvērtē tā veikšanas pamatojumu, kā arī šā likuma 4.pantā minēto operatīvās darbības principu ievērošanu. Lemjot par operatīvās iekļūšanas akceptēšanu, tiesnesis izvērtē arī tā operatīvās darbības pasākuma pamatojumu, kura īstenošanai tiek veikta operatīvā iekļūšana.
(7) Tiesnesis, lemjot par tāda operatīvās darbības pasākuma akceptēšanu, kas veikts neatliekamos gadījumos saskaņā ar šā likuma 7.panta piektās daļas nosacījumiem, papildus šā panta sestajā daļā minētajam izvērtē operatīvās darbības pasākuma neatliekamās uzsākšanas pamatotību. Ja minētajā gadījumā tiesnesis atzinis operatīvās darbības pasākuma veikšanu par nepamatotu vai prettiesisku, operatīvās darbības subjekts iegūto informāciju nekavējoties iznīcina.
(8) Akceptējot operatīvās darbības pasākumu, norāda tā veikšanai atļauto laikposmu vai ilgumu.
(9) Lēmums par operatīvās darbības pasākuma veikšanu, tiesneša vai prokurora akcepts šā pasākuma veikšanai vai atteikums to akceptēt noformējams rakstveidā, ievērojot šā likuma, likuma "Par valsts noslēpumu", Informācijas atklātības likuma un citu informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
23.2 pants. Tiesneša un prokurora akceptētā operatīvās darbības pasākuma veikšanas pārskats
(1) Operatīvās darbības subjekta amatpersona 10 darbdienu laikā pēc tāda operatīvās darbības pasākuma veikšanas, kuru akceptējis tiesnesis vai prokurors, vai pēc tam, kad beidzies akceptā norādītais pieļaujamais laiks, vai pēc atteikšanās veikt operatīvās darbības pasākumu sagatavo operatīvās darbības pasākuma veikšanas pārskatu, kurā norāda:
1) vai operatīvās darbības pasākums ir veikts;
2) operatīvās darbības pasākuma faktisko veikšanas laikposmu vai ilgumu;
3) vai operatīvās darbības pasākuma veikšanas laikā notika atkāpšanās no akcepta, kā tā izpaudās un kādi bija šādas atkāpšanās iemesli;
4) sasniegto rezultātu.
(2) Operatīvās darbības pasākuma veikšanas pārskatu apstiprina operatīvās darbības subjekta amatpersonas tiešais vadītājs (priekšnieks) vai viņa vietnieks. Minēto pārskatu pievieno attiecīgās operatīvās darbības procesa materiāliem.
(3) Ja operatīvās darbības subjekta amatpersonas tiešais vadītājs (priekšnieks) vai viņa vietnieks konstatē, ka ir notikusi atkāpšanās no akcepta, attiecīgais operatīvās darbības subjekts informē par to ģenerālprokuroru, kas norīko prokuroru pārbaudes veikšanai.
(4) Prokurors, veicot pārbaudi, izvērtē to, vai atkāpšanās no akcepta būtiski aizskāra personas pamattiesības, un operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības pamatotību. Ja prokurors atzīst, ka atkāpšanās no akcepta ir bijusi nepamatota un tā būtiski aizskārusi personas pamattiesības, viņš uzdod operatīvās darbības subjekta amatpersonai nekavējoties iznīcināt informāciju, kas iegūta, pārkāpjot akceptu, un informē Augstākās tiesas priekšsēdētāju, ja pieļauta atkāpšanās no tiesneša akcepta.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
24. pants. Iegūtās informācijas tiesiskā nozīme un izmantošana
(1) Operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtā informācija ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpuma objekts. Šādu informāciju kā pierādījumu kriminālprocesā drīkst izmantot tikai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nodrošinot operatīvās darbības pasākumu īstenošanas un tajos iesaistīto personu konfidencialitāti un drošību.
(2) Iegūtos materiālus un ziņas var izmantot arī, sagatavojot un veicot likumā paredzētās izmeklēšanas darbības krimināllietās, plānojot un veicot operatīvās darbības pasākumus, analizējot kriminogēno situāciju un izstrādājot pasākumus tās uzlabošanai, atklājot reālo un potenciālo draudu faktorus un to avotus, veicot pasākumus, lai prognozētu, novērstu vai neitralizētu krīzes situāciju valstī un tās sekas, izstrādājot valsts drošības un aizsardzības stratēģiju un sagatavojot un īstenojot tās komplekso programmu.
(3) Ar operatīvās darbības pasākumu rezultātā iegūto informāciju jāiepazīstina valsts varas un pārvaldes institūciju vadītāji, viņu vai ar likumu pilnvarotās amatpersonas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā tās operatīvās darbības subjektu amatpersonas, kurām šī informācija nepieciešama dienesta uzdevumu veikšanai, ja tās saturs ir saistīts ar šīm amatpersonām uzticēto pienākumu izpildi.
(4) Ja kriminālprocesā kā pierādījumu izmanto operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju vai šāda informācija tiek izmantota, sagatavojot un veicot izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma ar šajā operatīvās darbības procesā iegūto informāciju, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu vai izmeklēšanas darbību sagatavošanu un veikšanu, jāiepazīstina kriminālprocesa virzītājs.
(5) Sevišķajā veidā veicamā operatīvās darbības pasākuma gaitā iegūto informāciju par personu cita operatīvās darbības procesa mērķa sasniegšanai drīkst nodot tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgā mērķa sasniegšanai, ja šī informācija norāda uz iespēju, ka attiecīgā persona izdarījusi vai plāno izdarīt citu noziedzīgu nodarījumu vai radījusi vai gatavojas radīt valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu.
(6) Ja sevišķajā veidā veicamā operatīvās darbības pasākuma gaitā iegūtā informācija par personu tiek nodota cita operatīvās darbības procesa mērķa sasniegšanai, tad tā operatīvās darbības procesa materiāliem, kurā tika īstenots sevišķajā veidā veicamais operatīvās darbības pasākums, pievieno šādu informāciju:
1) operatīvās darbības subjekts, kuram nodota informācija;
2) informācijas nodošanas pamatojums;
3) informācijas nodošanas datums un apjoms.
(7) Ja, veicot operatīvās darbības pasākumus, ir iegūta informācija, kas izpausta, lai saņemtu zvērinātu advokātu, ārstu, psihologu un garīdznieku profesionālo palīdzību, šādu informāciju nekavējoties iznīcina. Ja attiecīgā informācija norāda uz minēto personu izdarītu vai gatavotu noziedzīgu nodarījumu vai radītu apdraudējumu valsts vai sabiedrības drošībai, šīs informācijas saglabāšana ir pieļaujama tikai ar ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora akceptu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002., 13.10.2005. un 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
24.1 pants. Informācijas sniegšana par operatīvās darbības pasākumu veikšanu
(1) Pabeidzis operatīvās darbības procesu, operatīvās darbības subjekts par sevišķajā veidā veikto operatīvās darbības pasākumu un tā veikšanas laiku informē personu, pret kuru minētais pasākums tika veikts.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto personu neinformē par veikto operatīvo darbību, ja tas var:
1) radīt kaitējumu citas personas likumīgajām tiesībām un interesēm;
2) atklāt operatīvās darbības slepenā palīga vai tās personas identitāti vai slepenās sadarbības faktu, kura konfidenciāli sniedza palīdzību operatīvās darbības subjekta amatpersonai;
3) atklāt operatīvās darbības nodrošināšanai izveidotās segorganizācijas un citus maskēšanās līdzekļus;
4) atklāt operatīvās darbības pasākumu organizāciju, metodiku un taktiku;
5) kaitēt valsts drošības interesēm;
6) kaitēt operatīvās darbības uzdevumu izpildei;
7) kaitēt kriminālprocesam.
(3) Ja ir konstatēti šā panta otrajā daļā minētie apstākļi, operatīvās darbības subjekta amatpersona par to sagatavo pamatotu uzziņu, ko apstiprina operatīvās darbības subjekta vadītājs (priekšnieks) vai viņa pilnvarota amatpersona.
(4) Šā panta pirmajā daļā minēto personu informē par veikto operatīvās darbības pasākumu, tiklīdz beidz pastāvēt šā panta otrajā daļā minētie apstākļi, ja vien attiecīgā operatīvās uzskaites lieta nav iznīcināta.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
24.2 pants. Iegūtās informācijas un operatīvās uzskaites lietu iznīcināšana
(1) Šajā likumā paredzētajos gadījumos, iznīcinot operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūto informāciju, raksta informācijas iznīcināšanas aktu un pievieno to attiecīgās operatīvās darbības procesa lietas materiāliem.
(2) Kad beidzies šā likuma 23.panta piektajā daļā paredzētais operatīvās uzskaites lietas glabāšanas termiņš, operatīvās uzskaites lietu iznīcina un par to raksta aktu, kurā norāda lietas numuru, nosaukumu, lietas uzsākšanas, izbeigšanas un iznīcināšanas datumu, kā arī dokumentus (materiālus), kas saglabāti operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai. Mēnesi pirms operatīvās uzskaites lietas iznīcināšanas par to informē ģenerālprokuroru vai viņa īpaši pilnvarotu prokuroru.
(3) Iznīcinot ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpuma objektu, ievēro attiecīgajai informācijai paredzēto iznīcināšanas kārtību.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
25. pants. Operatīvās darbības subjekti
(1) Operatīvās darbības subjektu sistēmu veido valsts drošības, aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas iestādes, kā arī citas īpaši pilnvarotas valsts institūcijas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības savas kompetences ietvaros veikt operatīvās darbības pasākumus un kuru īpaši pilnvarotas amatpersonas ir tiesīgas tos īstenot šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Valsts operatīvās darbības subjekti likumdošanas aktos noteiktās kompetences ietvaros pilda savus uzdevumus gan patstāvīgi, gan arī sadarbojoties ar citiem šīs sistēmas subjektiem kā Latvijas Republikā, tā ārvalstīs.
26. pants. Operatīvās darbības subjektu un to amatpersonu kompetence
(1) Operatīvās darbības subjekti veic tikai to šajā likumā noteikto operatīvo darbību, kas nepieciešama ar likumu noteikto uzdevumu un mērķu sasniegšanai, un tikai likumā noteiktās kompetences ietvaros.
(2) Operatīvās darbības galvenos virzienus, tās veidu, saturu, apjomu un intensitāti nosaka operatīvās darbības subjekta vadītājs, ņemot vērā operatīvo un kriminogēno situāciju un pārmaiņas savas darbības sfērā, kā arī pastāvošā apdraudējuma veidu un bīstamību, lai nodrošinātu likumā noteikto uzdevumu izpildi un mērķu sasniegšanu.
(3) Operatīvās darbības subjektu amatpersonas ir tiesīgas veikt operatīvās darbības pasākumus tikai tādā apjomā, kāds noteikts likumos, kas reglamentē šo subjektu amatpersonu tiesības un pienākumus.
(4) Veicot operatīvās darbības pasākumus, operatīvās darbības subjektu amatpersonas ir tiesīgas rīkoties atklāti un slepeni, darboties tieši (pašas) un pastarpināti (ar citu personu palīdzību).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2002.)
27. pants. Operatīvās darbības subjektu un to amatpersonu pienākumi
Operatīvās darbības subjektu un to amatpersonu pienākums ir:
1) izmantojot nepieciešamos operatīvās darbības pasākumus, to veikšanas veidus un līdzekļus, metodes un taktiku un iespējami mazāk iejaucoties personu pamattiesībās, savlaicīgi iegūt patiesu un pilnīgu informāciju, kas nepieciešama to uzdevumu veikšanai un šā likuma 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanai;
2) nodrošināt sadarbību un darba koordināciju ar citiem operatīvās darbības subjektiem;
3) likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā savlaicīgi informēt valsts varas un pārvaldes iestādes par atklātajiem ārējiem vai iekšējiem valsts neatkarības, konstitucionālās iekārtas, teritoriālās integritātes, ekonomiskās suverenitātes, militārā potenciāla, kā arī citiem valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumiem, likumā noteiktajā kārtībā veikt pasākumus šo apdraudējumu novēršanai vai neitralizēšanai;
4) nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību;
5) nodrošināt operatīvās darbības slepenību un garantēt operatīvās darbības pasākumos iesaistīto personu konfidencialitāti un drošību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
28. pants. Operatīvās darbības subjektu un to amatpersonu tiesības
(1) Operatīvās darbības subjektiem un to amatpersonām, pildot savus dienesta pienākumus, ir tiesības:
1) veikt atklātus un slepenus šā likuma 6. pantā paredzētos operatīvās darbības pasākumus;
2) radīt un izmantot informācijas sistēmas un tehniskos līdzekļus šo pasākumu veikšanai un informācijas fiksēšanai;
3) iesaistīt operatīvās darbības pasākumu veikšanā gan atklāti, gan konfidenciāli atsevišķas amatpersonas, lietpratējus (speciālistus, ekspertus) zinātnes, tehnikas un citās jomās, kā arī atsevišķas personas ar to piekrišanu;
4) pēc savstarpējas vienošanās izmantot operatīvās darbības pasākumu veikšanai īpašnieku īpašumā vai valdītāju valdījumā esošās telpas, mantu, lietas, kā arī transportlīdzekļus un citu īpašumu;
5) izgatavot un izmantot dokumentus un citus maskēšanās līdzekļus, lai slēptu atsevišķu operatīvās darbības subjektu struktūrvienību, to dienesta telpu un transportlīdzekļu patieso piederību un darbinieku, kā arī operatīvajā darbībā iesaistīto personu identitāti;
6) izveidot segorganizācijas, izmantot organizāciju un komersantu reģistrācijas dokumentus un citus dokumentus, kā arī atšķirības (pazīšanas) zīmes, lai nodrošinātu operatīvo darbību un radītu tai labvēlīgus apstākļus.
(2) Operatīvās darbības subjektu amatpersonas ir valsts aizsardzībā, un tām ir ar likumu noteiktās tiesiskās un sociālās garantijas. Zaudējumi, kas nodarīti operatīvās darbības subjekta amatpersonas vai tuvu tās radinieku mantai sakarā ar šīs amatpersonas dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.
(3) Operatīvās darbības pasākumu gaitā operatīvās darbības subjektu amatpersonas ir pakļautas tikai likumam un savam tiešajam priekšniekam. Ja uzdevums vai rīkojums ir pretrunā ar likumu, amatpersonai ir jāvadās pēc likuma prasībām. Ja uzdevuma vai rīkojuma izpildes rezultātā var tikt izdarīts noziedzīgs nodarījums, amatpersonai par to nekavējoties jāziņo augstākam priekšniekam un prokuroram.
(4) Nevienam nav tiesību iejaukties operatīvās darbības subjektu un to amatpersonu operatīvajā darbībā. Izņēmums ir ar likumu īpaši pilnvarotas personas, kas to veic likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002., 13.10.2005. un 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
29. pants. Operatīvās darbības subjektu amatpersonu atbildība
(1) Ja operatīvā darbība veikta, pārkāpjot likuma prasības, attiecīgās amatpersonas ir atbildīgas likumā un dienesta reglamentā noteiktajā kārtībā.
(2) Par likumpārkāpumu netiek atzīta tāda rīcība, kas, pildot uzdevumu, izdarīta attaisnota profesionāla riska situācijā, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās vai galējās nepieciešamības robežu.
(3) (Izslēgta ar 10.03.2016. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
30. pants. Slepenā sadarbība
(1) Operatīvās darbības subjektu pilnvarotām amatpersonām ir tiesības uz brīvprātības un savstarpējas uzticības pamata iesaistīt operatīvajā darbībā kā slepenos palīgus rīcībspējīgas personas.
(2) Šo personu pienākums ir saglabāt slepenībā sadarbības faktu, neizpaust tās gaitā iegūto informāciju, kā arī sniegt operatīvās darbības subjektu amatpersonām vienīgi patiesu informāciju.
(3) Slepenā sadarbība var būt atalgojama. Slepenos palīgus ar viņu piekrišanu var iesaistīt operatīvajā darbībā arī uz līguma pamata.
31. pants. Slepeno palīgu tiesiskā aizsardzība
(1) Slepenie palīgi ir valsts aizsardzībā, un ziņas par viņu identitāti un slepeno sadarbību ar operatīvās darbības subjektu ir valsts noslēpums.
(2) Slepenās sadarbības fakts kā valsts noslēpums tiek nodrošināts ar īpašu uzskaites un informācijas glabāšanas un izsniegšanas kārtību, ko nosaka operatīvās darbības subjekts, ievērojot šā likuma 3. panta otrās daļas nosacījumus. Izsniegt informāciju par slepenā palīga identitāti vai sadarbības faktu drīkst vienīgi šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Slepeno palīgu drīkst iesaistīt kriminālprocesā, neatklājot slepenās sadarbības faktu. Personas slepenās sadarbības faktu vai tās sniegtās ziņas kriminālprocesā drīkst atklāt tad, ja tas nepieciešams izmeklēšanas mērķu sasniegšanai, sabiedriskās drošības garantēšanai, un tikai tad, ja tas neapdraud slepenā palīga vai citas personas dzīvību, veselību, brīvību vai arī slepenā palīga turpmākas izmantošanas iespēju.
(4) Ja sakarā ar slepeno sadarbību rodas reāli draudi slepenā palīga un viņa ģimenes locekļu dzīvībai, veselībai, mantiskajām un citām likumīgajām interesēm, savlaicīgi jāveic nepieciešamie drošības pasākumi šo draudu novēršanai, ieskaitot dzīvesvietas maiņu un personu apliecinošo dokumentu nomaiņu.
32. pants. Slepeno palīgu sociālās garantijas
(1) Operatīvās darbības subjekta un slepenā palīga rakstveidā noslēgtajā sadarbības līgumā var noteikt operatīvās darbības subjekta amatpersonām likumos un citos likumpamatotos normatīvajos aktos paredzēto sociālo garantiju piešķiršanu slepenajam palīgam. Uz slepeno palīgu attiecinātās konkrētās sociālās garantijas norādāmas minētajā līgumā.
(2) Ja slepenais palīgs, veicot operatīvās darbības subjekta uzdevumu, ir ieguvis invaliditāti vai gājis bojā, vai viņam nodarīts veselības kaitējums vai mantiski zaudējumi, viņam vai viņa ģimenes locekļiem tiek izmaksāti pabalsti, pensijas vai kompensācijas atbilstoši likumam, kas paredz šādas izmaksas attiecīgā operatīvās darbības subjekta amatpersonām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.08.1995. un 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
33. pants. Operatīvās darbības finansēšana
(1) Operatīvo darbību finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Operatīvās darbības finansēšanai saņemtos valsts budžeta līdzekļus uzskaita atbilstoši normatīvajiem aktiem grāmatvedības uzskaites jomā, ievērojot valsts noslēpuma aizsardzības noteikumus.
(2) Šo līdzekļu izlietošanas, uzskaites un iekšējās kontroles kārtību nosaka operatīvās darbības subjekta vadītājs.
(26.03.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
34. pants. Operatīvās darbības subjektu vispārējā vadība un darbības kontrole
(1) Operatīvās darbības parlamentāro kontroli veic Saeima.
(2) Saeimas Nacionālās drošības komisija ir tiesīga noklausīties operatīvās darbības subjektu vadītāju ziņojumus un pārskatus, izskatīt šo iestāžu pārbaudes rezultātus, kā arī iepazīties ar šo iestāžu dienesta dokumentiem un informāciju, izņemot dokumentus par slepenās informācijas avotiem.
(3) Operatīvās darbības subjektu uzdevumu izpilde tiek kontrolēta likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(4) Operatīvās darbības subjektu iekšējās kontroles kārtību nosaka šo subjektu vadītāji, kas ir personiski atbildīgi par pakļauto struktūrvienību darba organizāciju saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. un 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
35. pants. Operatīvās darbības uzraudzība
(1) Uzraudzību pār operatīvās darbības atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori. Veicot uzraudzību, viņi ir tiesīgi iepazīties ar operatīvās darbības subjekta rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju jebkurā operatīvās darbības stadijā. Informācijas avotu identitāte atklājama vienīgi ģenerālprokuroram, bet viņa īpaši pilnvarotiem prokuroriem — tikai ar operatīvās darbības subjekta vadītāja atļauju.
(2) Ja, veicot uzraudzību pār operatīvās darbības atbilstību likumiem, konstatē likuma pārkāpumu, prokuroram ir pienākums atbilstoši likuma pārkāpuma raksturam:
1) brīdināt par likuma pārkāpuma nepieļaujamību;
2) iesniegt protestu vai iesniegumu par nepieciešamību novērst likuma pārkāpumu;
3) iesniegt prasības pieteikumu tiesā;
4) uzsākt kriminālprocesu;
5) ierosināt izskatīt jautājumu par saukšanu pie administratīvās vai disciplinārās atbildības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
36.pants. Operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības pārbaude
(1) Ja persona iesniegusi sūdzību par iespējamu operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcību, kas pārkāpj tās likumīgās tiesības un brīvības, īpaši pilnvarots prokurors noskaidro, vai pret attiecīgo personu sūdzībā norādītajā laikā tika veikta operatīvā darbība.
(2) Ja pret attiecīgo personu sūdzībā norādītajā laikā tika veikta operatīvā darbība, īpaši pilnvarots prokurors, pārbaudot operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības atbilstību likumam, iepazīstas ar attiecīgajā operatīvās darbības procesā iegūtajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju, ievērojot šā likuma 35.panta pirmās daļas nosacījumus, un noskaidro:
1) vai ievēroti operatīvās darbības procesa, kā arī operatīvās darbības pasākumu veikšanas nosacījumi;
2) vai operatīvās darbības subjekta amatpersona operatīvās darbības pasākumus veikusi atbilstoši izsniegtajam akceptam (piekrišanai);
3) citus apstākļus, kuru pārbaude nepieciešama, lai izskatītu sūdzību.
(3) Ja īpaši pilnvarots prokurors, kas pārbauda operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības atbilstību likumam, attiecīgajā operatīvās darbības procesā akceptējis (sniedzis piekrišanu) operatīvās darbības pasākuma veikšanu, viņš par to informē ģenerālprokuroru, kurš norīko citu īpaši pilnvarotu prokuroru pārbaudes veikšanai.
(4) Pārbaude saistībā ar sūdzību par operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības atbilstību likumam veicama divu mēnešu laikā. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pārbaudi pabeigt divu mēnešu laikā, to ar ģenerālprokurora akceptu var pagarināt vēl uz diviem mēnešiem, par to rakstveidā informējot sūdzības iesniedzēju.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
37.pants. Operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības pārbaudes atzinums
(1) Pabeidzis pārbaudi saistībā ar sūdzību par operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības atbilstību likumam, prokurors sagatavo atzinumu, kurā norāda:
1) kas konstatēts par šā likuma 36.panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem apstākļiem;
2) vai operatīvās darbības gaitā ir pretlikumīgi aizskartas personas likumīgās tiesības un brīvības;
3) vai konstatējama tāda operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcība, kas neatbilst likuma prasībām, un kā tā izpaudās.
(2) Sagatavojot atzinumu, ievēro šā likuma 8.panta trešās daļas, 24.panta pirmās daļas un 31.panta pirmās daļas nosacījumus, kā arī likuma "Par valsts noslēpumu" un citu informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.
(3) Ja prokuroram ir pamats uzskatīt, ka, akceptējot tādu operatīvās darbības pasākumu, kas veicams ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu, nav ievērotas likuma prasības, prokurors par to informē Augstākās tiesas priekšsēdētāju.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
38.pants. Paziņojums par operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības pārbaudi
(1) Kad sagatavots atzinums saistībā ar sūdzību par operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības atbilstību likumam, prokurors informē sūdzības iesniedzēju par pārbaudes pabeigšanu un norāda (nesniedzot papildu skaidrojumu), vai pārbaudē konstatēts personas likumīgo tiesību un brīvību pretlikumīgs aizskārums, kā arī izskaidro viņa tiesības vērsties tiesā.
(2) Paziņojumā par operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības pārbaudi papildu skaidrojums sniedzams tikai tad, ja pieļaujama attiecīgās personas informēšana saskaņā ar šā likuma 24.1 panta nosacījumiem, ka pret to tika veikta operatīvā darbība.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
1. Šis likums stājas spēkā vispārējā kārtībā, ievērojot izņēmumus, kas minēti šo noteikumu 2. un 3. pantā.
2. Šajā likumā minētie operatīvās darbības pasākumi, kuru veikšanai nepieciešams tiesneša akcepts, līdz šā jautājuma izlemšanai likumdošanas ceļā pagaidām veicami ar ģenerālprokurora un viņa īpaši pilnvarotu prokuroru akceptu.
3. Operatīvās darbības subjekti līdz attiecīgo grozījumu izdarīšanai likumos, kas reglamentē to darbību, veic operatīvās darbības pasākumus tikai tādā apjomā un kārtībā, kādu nosaka šis likums.
6. Grozījumi likuma 7. panta ceturtajā daļā, kuri paredz Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu operatīvās darbības pasākumu veikšanai sevišķajā veidā, stājas spēkā 2002. gada 1. novembrī. Ministru kabinets līdz 2002. gada 1. novembrim nodrošina Augstāko tiesu ar valsts noslēpuma aizsardzības noteikumiem atbilstošām telpām un aprīkojumu.
(27.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2002.)
7. Grozījumi šā likuma 9.panta piektajā daļā, kuri paredz saglabājamo datu iegūšanu ar īpaši pilnvarota rajona (pilsētas) tiesas tiesneša akceptu, stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
8. Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.janvārim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par nepieciešamajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu", paredzot kārtību, kādā rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pilnvarojams lemt par akceptu operatīvajai datu iegūšanai no elektronisko sakaru komersantiem.
(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)
9. Šā likuma 23. panta 1.1 daļa stājas spēkā 2022. gada 1. februārī.
(08.12.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.01.2022.)
 |
 |
 |
 |