Ministru kabineta noteikumi Nr.443
Rīgā 2001.gada 16.oktobrī (prot. Nr.50, 7.)
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu
1. Valsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas vadības un koordinācijas padome (turpmāk - padome) ir Ministru kabineta izveidota koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir vadīt un koordinēt Ministru kabineta apstiprinātās Valsts pārvaldes reformas stratēģijas (2001.-2006.) ieviešanu.
2. Padomes uzdevums ir izstrādāt Valsts pārvaldes reformas stratēģijas (2001.-2006.) ieviešanas rīcības plāna (turpmāk - rīcības plāns) projektu un koordinēt valsts pārvaldes iestāžu darbību, lai nodrošinātu Ministru kabineta apstiprinātā rīcības plāna izpildi.
3. Padomes funkcijas ir:
3.1. izvērtēt rīcības plāna projektā iekļaujamo informāciju;
3.2. koordinēt rīcības plāna īstenošanu:
3.2.1. noteikt veicamos pasākumus;
3.2.2. noteikt vienotu darbības kārtību;
3.2.3. saskaņot atsevišķu pasākumu īstenošanas kārtību;
3.3. sniegt ieteikumus īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās jautājumos, kas saistīti ar valsts pārvaldes reformas stratēģiju, tās ieviešanas programmu un rīcības plāna aktualizēšanu.
4. Padome reizi pusgadā sagatavo iesniegšanai Ministru kabinetā pārskatu par rīcības plāna izpildi.
5. Padomei ir šādas tiesības:
5.1. bez maksas saņemt no valsts pārvaldes iestādēm padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes darbu;
5.2. uzaicināt uz padomes sēdēm profesionālu konsultāciju sniegšanai ekspertus;
5.3. ierosināt rīcības plāna izpildei nepieciešamo normatīvo aktu projektu izstrādi.
6. Padomi vada padomes priekšsēdētājs - īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās.
7. Padomes locekļi ir visu ministriju valsts sekretāri vai viņu vietnieki, īpašu uzdevumu ministru sekretariātu vadītāji vai viņu vietnieki, Valsts kancelejas direktors vai viņa vietnieks, Eiropas integrācijas biroja direktors vai viņa vietnieks un Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks.
8. Padomes personālsastāvu apstiprina Ministru prezidents.
9. Piedalīties padomes darbā bez balsstiesībām var uzaicināt pārstāvjus no Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts administrācijas skolas un citām iestādēm, ja padome izskata jautājumus, kas saistīti ar attiecīgo iestāžu darbību.
10. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā padomes priekšsēdētāja pienākumus pilda Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta pārstāvis padomē. Abu minēto personu prombūtnē padomes priekšsēdētājs deleģē padomes priekšsēdētāja funkcijas kādam padomes loceklim.
11. Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no padomes locekļiem.
12. Padomes locekli viņa prombūtnes laikā padomes sēdē var pārstāvēt attiecīgās iestādes pilnvarots pārstāvis. Ja padomes loceklis objektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties padomes sēdē, viņš par to ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms sēdes informē padomes sekretāru un paziņo, kura amatpersona piedalīsies sēdē.
13. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Padomes ārkārtas sēdes sasauc, ja to pieprasa padomes priekšsēdētājs. Padomes ārkārtas sēdi var ierosināt ikviens padomes loceklis, pamatojot tās nepieciešamību.
14. Padome pieņem lēmumu, ja to atbalsta vismaz divas trešdaļas no klātesošiem padomes locekļiem. Padomes locekļi, kuri nav atbalstījuši lēmuma pieņemšanu, ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc padomes sēdes sniedz rakstiski noformētus motivētus iebildumus, kurus pievieno sēdes protokolam.
15. Padomes locekļi, kuri atbalstījuši padomes lēmuma pieņemšanu, nodrošina tā izpildi viņu pārstāvētajās iestādēs. Attiecīgās iestādes pārstāvis nākamajā padomes sēdē informē padomi par iepriekšējā sēdē pieņemto lēmumu izpildi vai to izpildes gaitu.
16. Padomes priekšsēdētājs:
16.1. apstiprina padomes sēdes darba kārtību;
16.2. sasauc un vada padomes sēdes;
16.3. paraksta padomes lēmumus, sēžu protokolus un citus padomes dokumentus.
17. Padomes sekretārs ir īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās pilnvarots pārstāvis, kurš nav padomes loceklis.
18. Padomes sekretārs sagatavo padomes sēdes darba kārtību un izskatāmos materiālus, organizatoriski nodrošina padomes sēžu norisi un vismaz piecas dienas pirms padomes sēdes nosūta padomes locekļiem sēdes darba kārtību un attiecīgos dokumentus.
19. Padomes sēdes tiek protokolētas. Padomes sēdes protokolā norāda darba kārtību, sēdes dalībniekus un personas, kuras piedalījušās debatēs par attiecīgo jautājumu, kā arī pieņemtos lēmumus. Desmit darba dienu laikā pēc padomes sēdes padomes sekretārs nosūta padomes sēdes protokola kopiju visiem padomes locekļiem, kā arī nosūta padomes lēmumus visām iesaistītajām institūcijām un amatpersonām.
20. Padomes darbu materiāltehniski nodrošina Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts.
Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ
Īpašu uzdevumu ministrs
valsts reformu lietās J.KRŪMIŅŠ