Darbības ar dokumentu

(Likuma nosaukums 18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) fonda ieguldītājs — persona, kurai pieder ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecība;

2) fonda manta — lietas, kuru kopība veido ieguldījumu fondu;

3) ieguldījumu apliecība — pārvedams vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā vai apakšfondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības;

4) ieguldījumu fonds (turpmāk arī — fonds ) — lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī lietas, kas iegūtas darījumos ar fonda mantu;

5) ieguldījuma objekts — pārvedami vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti, noguldījums kredītiestādē un citi finanšu instrumenti, kurus saskaņā ar šā likuma noteikumiem ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu;

6) sabiedrības amatpersonas — ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā;

7) sabiedrības ieinteresētās personas — ieguldījumu pārvaldes sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni;

8) riska samazināšanas princips — finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus;

9) turētājbanka — persona, kura glabā fonda aktīvus, veic to uzskaiti, darījumus ar fonda līdzekļiem un citus šajā likumā un turētājbankas līgumā noteiktos pienākumus;

10) turētājbankas ieinteresētās personas — turētājbankas padomes un valdes locekļi, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu turētājbankas balsstiesīgo akciju, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni;

11) pārvedami vērtspapīri — kapitāla vērtspapīri (akcijas un citi kapitāla vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību emitenta kapitālā); obligācijas un citi parāda vērtspapīri; citi vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas un kuros nostiprinātas tiesības iegādāties minētos pārvedamos vērtspapīrus parakstīšanās vai apmaiņas ceļā;

12) naudas tirgus instrumenti — likvīdas parādsaistības, kuras var precīzi novērtēt jebkurā laikā un kuras parasti tirgo naudas tirgū;

13) (izslēgts ar 30.03.2017. likumu);

14) atvasinātie finanšu instrumenti — finanšu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finanšu riski, kas piemīt atvasinātā finanšu instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasinātā finanšu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums, salīdzinot ar citiem līgumiem, kas ir līdzīgā veidā atkarīgi no tirgus apstākļu pārmaiņām, turklāt ar līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē;

15) pārvaldes pakalpojumi — ieguldījumu fondu pārvalde, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu, privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu un Pan-Eiropas privāto pensiju produkta pārvaldīšana;

16) pārvaldes sabiedrības izcelsmes valsts — valsts, kurā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir reģistrēta (kurā pārvaldes sabiedrībai ir juridiskā adrese);

17) pārvaldes sabiedrības uzņēmējvalsts — valsts, kuras teritorijā pārvaldes sabiedrībai ir filiāle vai kuras teritorijā pārvaldes sabiedrība sniedz pārvaldes pakalpojumus;

18) kontrole — personas kontrole pār komercsabiedrību, ja:

a) šai personai ir izšķiroša ietekme uz līdzdalības vai koncerna līguma pamata saskaņā ar koncernus regulējošajiem normatīvajiem aktiem,

b) starp personu un komercsabiedrību pastāv šā punkta "a" apakšpunktā minētajām attiecībām analoģiskas attiecības;

19) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību;

20) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība;

21) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā — tieša līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentus no balsstiesībām vai pamatkapitāla, vai kontrole pār šāda apjoma balsstiesībām vai pamatkapitālu,

b) kontroles veidā,

c) ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

22) apakšfonds — nošķirta ieguldījumu fonda mantas daļa, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar šo mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas;

23) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu);

24) Desmit valstu grupa — valstis, kuras ar Starptautisko Valūtas fondu noslēgušas Vispārējo vienošanos par aizņēmumiem;

25) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu;

26) kritiskās situācijas analīze — analīze, ko ieguldījumu pārvaldes sabiedrība veic, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu potenciālo ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāna portfeli;

27) fonda pārrobežu pārvalde — pārvaldes pakalpojums, kas tiek sniegts valstī, kas nav fonda pārvaldošās sabiedrības izcelsmes valsts;

28) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

29) fonda izcelsmes valsts — valsts, kurā fonds ir reģistrēts;

30) fonda uzņēmējvalsts — valsts, kura nav fonda izcelsmes valsts un kuras teritorijā ir atļauts laist publiskā apgrozībā šā fonda ieguldījumu apliecības;

31) filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta ieguldījumu pārvaldes sabiedrības struktūrvienība, kam nav juridiskās personas statusa un kas sniedz pārvaldes pakalpojumus, kurus atbilstoši dalībvalsts uzraudzības institūcijas izsniegtajai licencei ir tiesīga sniegt šī ieguldījumu pārvaldes sabiedrība;

32) fondu apvienošana — tiesisko pasākumu kopums, kura rezultātā:

a) pievienojamais fonds — viens vai vairāki fondi vai apakšfonds — tiek pievienots iegūstošajam fondam — citam pastāvošam fondam vai apakšfondam. Pievienojamais fonds nodod visus savus aktīvus un saistības iegūstošajam fondam un beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa. Pievienojamā fonda ieguldītāji apmaiņā pret pievienojamā fonda ieguldījumu apliecībām saņem iegūstošā fonda ieguldījumu apliecības un samaksu naudā, kas nepārsniedz 10 procentus no šo ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības,

b) pievienojamais fonds — divi vai vairāki fondi vai apakšfonds —, beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un saistības iegūstošajam fondam — jaundibinātajam fondam vai apakšfondam. Pievienojamā fonda ieguldītāji apmaiņā pret savām ieguldījumu apliecībām saņem iegūstošā fonda ieguldījumu apliecības un samaksu naudā, kas nepārsniedz 10 procentus no šo ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības,

c) pievienojamais fonds — viens vai vairāki fondi vai apakšfonds —, kas turpina pastāvēt līdz saistību izpildei, nodod visus savus aktīvus iegūstošajam fondam — tā paša fonda apakšfondam, jaundibinātajam fondam vai citam pastāvošam fondam vai tā apakšfondam;

33) fondu pārrobežu apvienošana — tādu fondu apvienošana:

a) no kuriem vismaz divi ir reģistrēti dažādās dalībvalstīs,

b) kuri reģistrēti vienā dalībvalstī un kurus apvieno jaunizveidotā fondā, ko reģistrē citā dalībvalstī;

34) fondu iekšzemes apvienošana — divu vai vairāku Latvijā reģistrētu ieguldījumu fondu apvienošana;

35) pastāvīgs informācijas nesējs — jebkurš instruments, kas ieguldītājam dod iespēju uzglabāt viņam personiski adresētu informāciju tā, lai nodrošinātu informācijas pieejamību un izmantošanu nemainītā veidā par informācijas sniegšanai nepieciešamo laikposmu;

36) galvenās un pakārtotās struktūras darījumi — galvenā un pakārtotā fonda veiktie savstarpējie struktūras darījumi, kas tiek veikti starp diviem ieguldījumu fondiem un kuru rezultātā pakārtotais fonds iegulda vismaz 85 procentus no saviem aktīviem galvenajā fondā;

37) pakārtotais fonds — ieguldījumu fonds vai tā apakšfonds, kurš ir saņēmis atļauju galvenās un pakārtotās struktūras darījuma veikšanai un kuram, neievērojot šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus ieguldījumu fondos, ir atļauts vismaz 85 procentus no saviem aktīviem ieguldīt citā ieguldījumu fondā vai apakšfondā;

38) galvenais fonds — ieguldījumu fonds vai tā apakšfonds, kura ieguldītājs ir cits ieguldījumu fonds, kas vismaz 85 procentus no saviem aktīviem ieguldījis šajā fondā vai apakšfondā;

39) ar sabiedrību saistīta persona — sabiedrības amatpersona, sabiedrības darbinieks, kā arī cita fiziskā persona, kura ir iesaistīta to pārvaldes pakalpojumu sniegšanā, ko veic sabiedrība, un kuras darbību šī sabiedrība kontrolē, vai fiziskā persona, kura ir tieši iesaistīta deleģētā pakalpojuma sniegšanā tādai sabiedrībai, kas sniedz pārvaldes pakalpojumus;

40) klients — ieguldījumu fonds, alternatīvo ieguldījumu fonds, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāns, privāto pensiju fondu izveidotais pensiju plāns, kas saņem ieguldījumu pārvaldes sabiedrības sniegtos pārvaldes pakalpojumus, vai persona, kas saņem ieguldījumu pārvaldes sabiedrības sniegtos šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus;

41) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība (turpmāk arī — pārvaldes sabiedrība vai sabiedrība) — komercsabiedrība, kuras pamatdarbība ir ieguldījumu fondu pārvalde vai valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvalde;

42) naudas tirgus fonds — ieguldījumu fonds, kuram piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija regulā (ES) 2017/1131 par naudas tirgus fondiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.  2017/1131) noteiktās prasības.

(2) Ar šajā likumā lietoto terminu "finanšu instrumenti" saprot finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas Finanšu instrumentu tirgus likums.

(3) Šādi termini atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulā (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (turpmāk — Regula Nr.  2019/2088) lietotajiem terminiem:

1) ilgtspējas risks — terminam "ilgtspējas risks" Regulas Nr.  2019/2088 2. panta 22. punkta izpratnē;

2) ilgtspējas faktori — terminam "ilgtspējas faktori" Regulas Nr.  2019/2088 2. panta 24. punkta izpratnē.

(4) Termini "ilgtspējas ziņojums" un "konsolidētais ilgtspējas ziņojums" ir lietoti Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 24.10.2002., 18.03.2004., 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010., 13.10.2011., 09.07.2013., 30.03.2017., 25.10.2018., 28.04.2022., 13.10.2022. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un ieguldījumu fondu tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un atbildību, dibināšanas kārtību un darbības principus, reglamentēt prasības ieguldījumu fondu pārvaldīšanai un ieguldījumu veikšanai, kā arī regulējošo prasību ievērošanas uzraudzību.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

3.pants. Likumā regulētā darbība

(1) Šis likums regulē kārtību, kādā tiek publiski piesaistīti naudas līdzekļi Latvijā un tiek veikta to apvienota ieguldīšana piesaistītāja vārdā.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā iegūto naudas līdzekļu ieguldīšana atļauta tikai šajā likumā noteiktajos ieguldījuma objektos.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto darbību drīkst veikt tikai:

1) Latvijā reģistrēta komercsabiedrība, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai;

2) dalībvalstī licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība šā likuma 77.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 18.03.2004. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.)

(Nodaļa 18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

4.pants. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības darbības uzsākšana

(1) Latvijā ieguldījumu pārvaldes sabiedrību dibina akciju sabiedrības formā. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība darbojas saskaņā ar šo likumu, Komerclikumu, citiem normatīvajiem aktiem un saviem statūtiem.

(1¹) Sabiedrība uzskatāma par finanšu tirgus dalībnieku Latvijas Bankas likuma izpratnē.

(2) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(3) Sabiedrība drīkst uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Latvijas Banka šajā likumā noteiktajā kārtībā tai ir izsniegusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai (turpmāk — licence).

(4) Licencē norāda tos pārvaldes pakalpojumus, kurus sabiedrība ir tiesīga sniegt atbilstoši šā likuma 5.pantam.

(5) Latvijas Banka licenci izsniedz bez termiņa ierobežojuma.

(6) Latvijas Banka savā mājaslapā internetā nodrošina pieejamību sabiedrības un ieguldījumu fonda darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011., 30.03.2017., 28.04.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. 1.¹ daļas un trešās daļas jaunā redakcija, kā arī grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

5.pants. Sabiedrības darbības veidi

(1) Sabiedrības pamatdarbība ir ieguldījumu fondu pārvalde un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana. Sabiedrības darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā regulē arī Valsts fondēto pensiju likums. Ieguldījumu fondu pārvalde ietver šādus pakalpojumus:

1) fonda ieguldījumu pārvaldīšana;

2) fonda administratīvā vadība, kas ietver šādas darbības:

a) fonda juridisko lietu un grāmatvedības kārtošana,

b) informācijas sniegšana pēc fonda ieguldītāju vai citu sabiedrības klientu pieprasījuma,

c) fonda vērtības un ieguldījumu apliecību cenas noteikšana,

d) fonda darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzība,

e) fonda ienākuma sadale,

f) ieguldījumu apliecību emisija un atpakaļpirkšana,

g) norēķinu par līgumsaistībām izpilde,

h) ar fonda līdzekļiem saistīto darījumu uzskaites kārtošana,

i) fonda ieguldījumu apliecību turētāju reģistra kārtošana;

3) fonda mārketings (reklamēšana, ieguldījumu apliecību izplatīšana, tirgus izpēte un citi līdzīgi pakalpojumi).

(2) Sabiedrība papildus ieguldījumu fondu pārvaldei drīkst veikt ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu, ja šo portfeli veido viens vai vairāki Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētie finanšu instrumenti.

(3) Sabiedrība, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta licence šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanai, drīkst sniegt konsultācijas par ieguldījumiem Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētajos finanšu instrumentos un veikt ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību turēšanu un administrēšanu.

(3¹) Sabiedrība drīkst reģistrēt un izplatīt Pan-Eiropas privāto pensiju produktu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulu (ES) 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) un Privāto pensiju fondu likuma III¹ nodaļu.

(4) Sabiedrība nedrīkst sniegt vienīgi šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus, kā arī šā panta trešajā daļā minētos blakuspakalpojumus, ja tai saskaņā ar šo likumu nav atļauts sniegt šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus.

(5) Sabiedrība papildus šā panta pirmās daļas pirmajā teikumā minētajām darbībām drīkst veikt privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanu saskaņā ar Privāto pensiju fondu likumu un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldi saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumu.

(6) Sabiedrība nav tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī šā likuma 76.pantā noteiktajā kārtībā, ja tā par pamatdarbību ir izvēlējusies vienīgi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu.

(7) Sabiedrība nav tiesīga sniegt šajā pantā neminētus pakalpojumus.

(19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 13.10.2011., 09.07.2013., 28.04.2022. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Sk. pārejas noteikumu 48. punktu)

6. pants. Sabiedrības atrašanās vieta un firma

(1) Latvijā reģistrētas sabiedrības valdei (sabiedrības sēdeklim) jāatrodas Latvijā.

(2) Sabiedrības firmā iekļaujama vārdkopa "ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" vai tās saīsinājums "IPS".

(3) Komercsabiedrības, kas neveic šajā likumā paredzēto darbību, savā firmā nedrīkst lietot papildinājumus, kuri tieši vai netieši norāda uz sabiedrību.

7.pants. Prasības sabiedrības akcionāriem

(1) Par sabiedrības akcionāru drīkst būt tikai tāda persona:

1) kuras identitāti iespējams pārbaudīt;

2) kurai ir nevainojama reputācija;

3) kurai ir stabils finansiālais stāvoklis, ko iespējams dokumentāri pierādīt.

(2) Izvērtējot personas reputāciju un finanšu stāvokli, Latvijas Banka pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus par finansiālo stāvokli, kuri ļauj pārliecināties par brīva kapitāla pietiekamību sabiedrības kapitālā izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī par to, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.

(3) Par sabiedrības akcionāru nevar būt fiziskā persona un juridiskās personas akcionāri un īpašnieki (patiesie labuma guvēji), uz kuriem var attiecināt šā likuma 9.panta trešās daļas 1., 2., 3. vai 5.punktā noteiktos ierobežojumus.

(4) Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt sabiedrības akcionāru identitāti, bet, ja sabiedrības akcionāri ir juridiskās personas, — ziņas par to akcionāriem un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Minētajām personām ir pienākums nodrošināt Latvijas Banku ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Latvijas Banka ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(11.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

7.² pants. Netieši iegūta līdzdalība

Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības apmēru sabiedrībā, ņem vērā attiecīgās personas (turpmāk šajā pantā — konkrētā persona) šādas sabiedrībā iegūtās balsstiesības:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona noslēgusi vienošanos, uzliekot tai par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un ilgtermiņa rīcības politiku attiecībā uz sabiedrības pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā periodā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šā panta 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no konkrētajai personai turējumā nodotajām akcijām un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām;

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var īstenot kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

9) balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.)

7.³ pants. Neziņošanas sekas

(1) Ja persona, kas tiek turēta aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 7.¹ panta trešajā daļā minēto informāciju un tās līdzdalība kopā aptver 10 un vairāk procentus no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, tā nevar izmantot visu tai piederošo akciju balsstiesības. Latvijas Banka nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus un sabiedrību.

(2) Akcionāram nav tiesību izmantot visu tam piederošo akciju balsstiesības sabiedrībā, un akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz to pamata nedrīkst prasīt, lai tiktu izdarīti ieraksti komercreģistrā un citos publiskos reģistros, ja:

1) Latvija Banka šajā likumā minētajos gadījumos ir aizliegusi personai izmantot tai piederošo akciju balsstiesības;

2) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību sabiedrībā pirms šā likuma 7.¹ panta otrajā vai ceturtajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Latvijas Bankai;

3) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību sabiedrībā šā likuma 7.¹ panta otrajā vai ceturtajā daļā minētā paziņojuma izskatīšanas laikā.

(3) Ja sabiedrības akcionāram ir aizliegts izmantot tam piederošo akciju balsstiesības sabiedrībā, kopējo lemttiesīgo akciju skaitu aprēķina, no visām balsstiesīgajām akcijām atņemot tās akcijas, kuru balsstiesību izmantošana ir aizliegta. Šā likuma noteikumi par būtisku līdzdalību nav attiecināmi uz sabiedrības akcionāru, kuram būtiska līdzdalība sabiedrībā rodas citam akcionāram piemērotā balsstiesību aizlieguma dēļ.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

9.pants. Prasības sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām

(1) Par sabiedrības amatpersonu drīkst būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) tā ir pietiekami kompetenta tajā jomā, par kuru būs atbildīga;

2) tai ir augstākā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze;

3) tai ir nevainojama reputācija;

4) tai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par sabiedrības padomes locekli drīkst būt persona, kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un atbilst šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām.

(3) Par sabiedrības padomes locekli un amatpersonu nevar būt persona, kura:

1) ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību vai par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā, vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu;

2) notiesāta vai kurai piemērots prokurora priekšraksts par sodu saistībā ar šīs daļas 1. punktā minētā tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, atbrīvojot no soda, vai pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, — kamēr nav pagājis gads pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā;

3) ir sniegusi nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Latvijas Bankai dokumentus, lai saņemtu licenci sabiedrības darbībai.

(4) Izvērtējot sabiedrības amatpersonu un padomes locekļu reputāciju, Latvijas Banka ņem vērā šo personu paziņojumā sniegto informāciju, no iepriekšējām darbavietām saņemtās atsauksmes un citas ziņas par minēto personu iepriekšējo profesionālo pieredzi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

10.pants. Licences saņemšanai iesniedzamie dokumenti un ziņas

(1) Lai saņemtu licenci, sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu licences saņemšanai. Iesniegumam pievieno dokumentus par sabiedrības reģistrāciju, akcionāriem, padomes locekļiem un amatpersonām, par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas nodrošināšanai izstrādātajām procedūrām un politikām, kā arī citus šajā pantā minētos dokumentus.

(2) Par sabiedrību un tās akcionāriem Latvijas Bankai iesniedzami šādi dokumenti:

1) dokuments, kas apliecina sākotnējā kapitāla samaksu;

2) sabiedrības akcionāru saraksts un šādas ziņas par akcionāriem:

a) par fiziskajām personām — pases vai cita personu apliecinoša dokumenta lapas kopija, kurā norādīti personas identifikācijas dati [vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir)],

b) par juridiskajām personām — firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta. Ārvalstī reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas,

c) dokumenti, kas apliecina sabiedrības akcionāru (kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā) finanšu līdzekļu esamību un izcelsmi, lai viņi varētu veikt ieguldījumus sabiedrības kapitālā,

d) ziņas par sabiedrības akcionāru (kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā) īpašniekiem (līdz fiziskajai personai, par kuru sniedz ziņas atbilstoši šā punkta "a" apakšpunktam).

(3) Par sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām Latvijas Bankai iesniedzami šādi dokumenti un ziņas:

1) paziņojums, kuru aizpilda katrs sabiedrības padomes loceklis un katra amatpersona. Paziņojumā norādāma šāda informācija:

a) sabiedrības firma un amats, uz kuru persona kandidē,

b) vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir) un pilsonība,

c) izglītība (zinātniskais grāds),

d) kvalifikācijas paaugstināšana,

e) vai ir bijusi sodāmība,

f) vai ir bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību,

g) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu īss apraksts;

2) pases vai cita personu apliecinoša dokumenta lapas kopija, kurā norādīti personas identifikācijas dati [vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir)];

3) izglītību apliecinošu dokumentu kopijas.

(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā paziņojumā sniegtās informācijas patiesumu ar parakstu apliecina persona, par kuru paziņojums sagatavots, kā arī sabiedrības valdes priekšsēdētājs.

(5) Latvijas Bankai iesniedzams sabiedrības ieinteresēto personu saraksts. Sarakstā norāda katras personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, izglītību, amatus, kurus tā ieņēmusi pēdējo piecu gadu laikā, un uz darba aprakstu attiecināmos sabiedrības un attiecīgās personas noslēgto līgumu noteikumus. Juridiskā persona norāda firmu, reģistrācijas numuru un pārvaldes institūciju locekļus, kā arī iesniedz Latvijas Bankai pēdējā gada pārskatu.

(6) Par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmu Latvijas Bankai iesniedzami šādi dokumenti:

1) organizatoriskās struktūras apraksts ar skaidri norādītiem padomes un amatpersonu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem sabiedrības struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem. Ja sabiedrība plāno izveidot filiāles, Latvijas Bankai iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un filiāļu vadītāju pienākumu aprakstu;

2) vadības informācijas sistēmas apraksts;

3) grāmatvedības politikas un grāmatvedības uzskaites organizācijas galvenie principi;

4) būtisku darbības risku pārvaldīšanas politikas un procedūru apraksts;

5) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumi, arī fonda ieguldījumu apliecību reģistra un citu sabiedrības pārvaldīšanā esošo finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumi;

6) iekšējās revīzijas sistēmas apraksts, arī noteikumi par to, kā tiek pārbaudīti sabiedrības un tās darbinieku uz pašu rēķina veiktie darījumi un to atbilstība prasībām par interešu konfliktu novēršanu;

7) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru apraksts;

8) fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūras apraksts;

9) interešu konflikta novēršanas politika;

10) darījumu izpildes politika;

11) procedūras apraksts par iekšējās ziņošanas kārtību attiecībā uz šā likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, kā arī saņemto ziņojumu izskatīšanas kārtība.

(7) Par sabiedrības plānoto darbību Latvijas Bankai iesniedz vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem izstrādātu un sabiedrības akcionāru sapulces apstiprinātu darbības plānu, kas izvērsti atspoguļo sabiedrības darbības stratēģiju (norāda arī tos pakalpojumus, kurus sabiedrība plāno sniegt papildus pamatdarbībai), finansiālās prognozes, ietverot pārskata projektu, kas atspoguļo finanšu stāvokli vismaz triju turpmāko darbības gadu beigās, finansiālās darbības rezultāta pārskata projektu par vismaz trim turpmākajiem darbības gadiem, pašu kapitāla aprēķina projektu un fiksēto pieskaitāmo izdevumu summu gadā, tirgus izpētes aprakstu, kā arī citu informāciju, kas sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par sabiedrības plānoto darbību.

(7¹) Sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai dokumentu, kurā apraksta un skaidro, kā pārvaldnieka ieguldījumu stratēģijā tiek iekļauta akcionāra tiesību izmantošana šīs akciju sabiedrības pārvaldē (turpmāk — iesaistīšanās politika), ja ieguldījumu politika paredz ieguldīt ieguldījumu fonda, valsts fondēto pensiju shēmas vai privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū.

(7²) Ja sabiedrība plāno sniegt šā likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā minētos pakalpojumus, tā iesniedz Latvijas Bankai dokumentus atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 103. panta prasībām.

(8) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(9) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek pārmaiņas Latvijas Bankai sniegtajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, sabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Latvijas Bankai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(10) Latvijas Banka konsultējas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām pirms licences izsniegšanas sabiedrībai, ja sabiedrība ir:

1) dalībvalstī licencētas sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) tādas sabiedrības meitas sabiedrība, kuras meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība;

3) tāda sabiedrība, kuru kontrolē persona, kas vienlaikus kontrolē citu dalībvalstī licencētu sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 13.10.2011., 30.03.2017., 20.06.2019., 28.04.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

11.pants. Licences izsniegšanas noteikumi

(1) Latvijas Banka lēmumu par licences izsniegšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(2) Latvijas Banka izsniedz licenci 10 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu.

(3) Latvijas Banka neizsniedz licenci, ja:

1) dibinot sabiedrību, nav ievērots šis likums un citi normatīvie akti;

2) sabiedrības padomes locekļi un amatpersonas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) sabiedrības kapitāls neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

4) sabiedrības ciešas attiecības ar trešajām personām apdraud vai var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

5) ārvalsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar sabiedrību, ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām sabiedrībā ir būtiska līdzdalība;

7) Latvijas Banka konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda sabiedrības kapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve.

(4) Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, atkārtoti iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt pēc atteikumā norādīto trūkumu novēršanas.

(5) Latvijas Banka par licences izsniegšanu informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 13.10.2011. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu

12. pants. Grozījumi sabiedrības licencē

(1) Ja sabiedrība vēlas, lai tai izsniegtajā licencē norādītie pakalpojumi tiktu papildināti ar jauniem, vai vēlas atteikties no kāda licencē norādītā pakalpojuma sniegšanas, tā vienlaikus ar attiecīgu iesniegumu Latvijas Bankai iesniedz:

1) papildinājumus darbības plānā un grozījumus iekšējās kontroles sistēmas politikās un procedūrās, kas nepieciešami, lai nodrošinātu attiecīgo pārvaldes pakalpojumu sniegšanu atbilstoši šā likuma prasībām;

2) dokumentus atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 103. panta prasībām, ja sabiedrība vēlas uzsākt šā likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu.

(2) Lēmumu par grozījumiem sabiedrības licencē Latvijas Banka pieņem viena mēneša laikā pēc visu šajā pantā minēto atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

(28.04.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

13.¹ pants. Sabiedrības pienākumi, sniedzot pārvaldes pakalpojumus

(1) Sabiedrībai, sniedzot pārvaldes pakalpojumus, ir pienākums rīkoties taisnīgi un neatkarīgi no turētājbankas un kā godīgam, gādīgam un rūpīgam saimniekam un nodrošināt, lai attiecīgie pakalpojumi tiktu sniegti ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību vienīgi fonda un fonda ieguldītāju un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēs un neapdraudot finanšu tirgus stabilitāti.

(1¹) Sabiedrība nedrīkst darboties vienlaikus kā pārvaldes pakalpojumu sniedzējs un kā turētājbanka.

(2) Sabiedrība fonda ieguldītāju un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēs nodrošina:

1) skaidru, precīzu un caurskatāmu finanšu instrumentu novērtēšanas metožu izmantošanu, lai pierādītu, ka pārvaldīšanā esošo portfeļu vērtība ir noteikta pareizi;

2) ka fonda ieguldītājiem un pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem netiek noteiktas nepamatotas izmaksas.

(3) Sabiedrība nodrošina vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret pārvaldīšanā esošo fondu ieguldītājiem, nevērtējot kāda fonda ieguldītāja vai kādas fonda ieguldītāju grupas intereses augstāk par citu fonda ieguldītāju interesēm.

(4) Sabiedrība izstrādā un ievēro procedūru, kas novērš ļaunprātīgu rīcību, kura var ietekmēt finanšu tirgus stabilitāti, lai nepieļautu tādu situāciju, ka atsevišķu fonda ieguldītāju interesēs veiktu sabiedrības darbību rezultātā tiek īstenota negodīga attieksme pret citiem fonda ieguldītājiem vai apdraudēta finanšu tirgus stabilitāte un integritāte.

(5) Sabiedrībai ir aizliegts saistībā ar ieguldījumu fonda, valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāna ieguldījumu pārvaldīšanu vai administratīvo vadību, kā arī privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu ieguldījumu pārvaldīšanu veikt vai saņemt maksājumus, kā arī sniegt vai pieņemt cita veida labumu, izņemot maksājumus:

1) ko veic vai saņem pārvaldes pakalpojuma saņēmējs vai persona, kas rīkojas tā vārdā, vai cita veida labumu, ko sniedz vai saņem pārvaldes pakalpojuma saņēmējs vai persona, kas rīkojas tā vārdā;

2) ko veic vai saņem trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, vai cita veida labumu, ko sniedz vai saņem trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, ja:

a) maksājuma vai labuma esība, raksturs un summa vai, ja summa nav nosakāma, šīs summas aprēķināšanas metode ir izskaidrota pārvaldes pakalpojuma saņēmējam pilnīgā, precīzā un saprotamā veidā pirms attiecīgā pakalpojuma sniegšanas. Šo informāciju var sniegt kopsavilkuma veidā, bet fonda ieguldītājam ir tiesības saņemt arī detalizētu informāciju,

b) maksājuma veikšanas vai cita veida labuma sniegšanas nolūks ir paaugstināt attiecīgā pakalpojuma kvalitāti un šis nolūks neietekmē sabiedrības pienākumu rīkoties klientu interesēs;

3) kas nodrošina attiecīgā pakalpojuma sniegšanu vai ir nepieciešami šā pakalpojuma sniegšanai, tai skaitā finanšu instrumentu turēšanas izmaksas, norēķinu un tirdzniecības vietas izmaksas, administratīvās nodevas vai maksa par juridiskiem pakalpojumiem, ja maksājumi pēc to rakstura nevar nonākt pretrunā ar sabiedrības pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli klientu interesēs.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 26.04.2017.)  

13.² pants. Pienācīga rūpība pārvaldes pakalpojumu sniegšanā

(1) Sabiedrība ievēro pienācīgu rūpību ieguldījumu izvēlē un pārvaldīšanā ne tikai pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēs, bet arī tādēļ, lai neapdraudētu finanšu tirgus stabilitāti un integritāti.

(2) Sabiedrība nodrošina, ka:

1) tās valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis, kā arī fonda pārvaldnieks ir ieguldījumu jautājumos kompetentas personas;

2) ieguldījumi tiek veikti tikai tādos finanšu instrumentos, par kuru būtību sabiedrības amatpersonām ir izpratne un ir pieejama risku izvērtēšanai nepieciešamā informācija.

(3) Sabiedrība izstrādā un dokumentē darījumu veikšanas un kontroles kārtību, lai nodrošinātu, ka lēmumi, kas tiek pieņemti par ieguldījumiem pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā, ir izvērtēti un izpildīti ar pienācīgu rūpību un saskaņā ar fonda prospektā noteikto ieguldījumu mērķi, ieguldījumu politiku un ieguldījumu ierobežojumiem.

(4) Sabiedrība ar pienācīgu rūpību pieņem lēmumus par risku pārvaldīšanas funkcijas deleģēšanu vai deleģētā pakalpojuma saņemšanas pārtraukšanu. Šai nolūkā sabiedrība izstrādā un ievēro kārtību, kādā izvērtējama un pārbaudāma persona, kurai tiks deleģēta riska pārvaldīšanas funkcija, šīs personas kompetence un spēja uzticami, profesionāli un efektīvi veikt fonda risku pārvaldīšanu, kā arī pastāvīgu šīs personas darbības novērtēšanas procedūru.

(5) Sabiedrība, izpildot šā panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas prasības, ņem vērā ilgtspējas riskus.

(6) Ja sabiedrība lēmumā par ieguldījumiem ņem vērā svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem atbilstoši Regulas Nr.  2019/2088 4. panta 1. punkta "a" apakšpunkta vai Regulas Nr.  2019/2088 4. panta 3. vai 4. punkta prasībām, sabiedrība šo ietekmi ņem vērā, arī izpildot šā panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas prasības.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Piektā un sestā daļa stājas spēkā 01.08.2022. Sk. pārejas noteikumu 46. punktu)

13.³ pants. Labāko rezultātu nodrošināšana

(1) Sabiedrība, izpildot lēmumus par darījumu slēgšanu ieguldījumu portfeļu pārvaldīšanas ietvaros, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem nodrošinātu pēc iespējas labākus rezultātus, ņemot vērā darījuma cenu, izmaksas, izpildes ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, darījuma apmēru un specifiku vai jebkurus citus apsvērumus attiecībā uz darījuma rīkojuma izpildi.

(2) Izvērtējot šā panta pirmajā daļā minēto faktoru nozīmīgumu darījumu rīkojumu izpildē, ņem vērā arī šādus kritērijus:

1) fonda prospektā vai pārvaldes nolikumā noteikto ieguldījumu mērķi, ieguldījumu politiku un riskus;

2) rīkojuma veidu;

3) finanšu instrumenta — rīkojuma priekšmeta — veidu;

4) iespējamo darījumu rīkojuma izpildes vietu (regulētais tirgus, daudzpusējā tirdzniecības sistēma, sistemātisks internalizētājs, tirgus uzturētājs vai cits likviditātes nodrošinātājs). Sabiedrība izstrādā un īsteno darījumu izpildes politiku, kas paredz, kā tiek izvērtēti minētie kritēriji un šā panta pirmajā daļā minētie faktori, lai pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem nodrošinātu labāko iespējamo rezultātu.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas prasības attiecināmas arī uz tādai personai nodoto darījumu rīkojumu izpildi, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām (turpmāk šajā pantā — persona).

(4) Sabiedrība darījumu izpildes politikā attiecībā uz katru finanšu instrumentu veidu norāda personu, kurai var tikt nodoti darījumu rīkojumi to izpildei. Sabiedrība ir tiesīga slēgt vienošanos ar personu par rīkojumu izpildi tikai tad, ja ir ievērotas visas šā panta prasības.

(5) Lai varētu atklāt trūkumus un konstatētos trūkumus novērst, sabiedrība regulāri izvērtē darījumu izpildes politiku un ar to saistīto procedūru efektivitāti, īpaši pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā citai personai nodoto rīkojumu izpildes kvalitāti. Darījumu izpildes politiku sabiedrība pārskata reizi gadā vai gadījumā, kad rodas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē sabiedrības spēju arī turpmāk nodrošināt pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem labāko iespējamo rezultātu.

(6) Sabiedrībai, kas plāno sniegt pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī reģistrētam fondam, kas dibināts kā komercsabiedrība, ir pienākums pirms tam, kad tā sāk sniegt pārvaldes pakalpojumus, saņemt fonda piekrišanu tās izstrādātajai darījumu izpildes politikai.

(7) Sabiedrība savā mājaslapā internetā publicē darījumu izpildes politiku, kā arī informāciju par šajā politikā veiktajām būtiskajām izmaiņām.

(8) Sabiedrībai ir pienākums pierādīt, ka pārvaldes pakalpojumu saņēmēja vārdā izpildītie darījumu rīkojumi, tai skaitā citai personai izpildei nodotie darījumu rīkojumi, atbilst darījumu izpildes politikai.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.)

13.⁴ pants. Darījumu rīkojumu izpildes noteikumi

(1) Sabiedrība izstrādā procedūras un ievieš nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tūlītēju, godīgu un ātru to darījumu rīkojumu izpildi, kuri saistīti ar pārvaldes pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem. Rīkojoties pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā, sabiedrība nodrošina šādu prasību izpildi:

1) rīkojumi, kas izpildīti pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā, tiek nekavējoties un precīzi reģistrēti;

2) salīdzināmi pārvaldes pakalpojumu saņēmēju rīkojumi tiek izpildīti nekavējoties to iesniegšanas secībā, ja vien rīkojumu īpatnības vai tirgus apstākļi tos nepadara neizpildāmus šādā veidā vai minēto personu intereses neprasa citādu rīcību;

3) darījuma rezultātā saņemtie finanšu instrumenti vai naudas līdzekļi tiek nekavējoties un pilnībā ieskaitīti pārvaldes pakalpojumu saņēmēja finanšu instrumentu kontā vai naudas līdzekļu kontā.

(2) Sabiedrība, kā arī ar sabiedrību saistītas personas nedrīkst ļaunprātīgi izmantot to rīcībā esošo informāciju par neizpildītiem pārvaldes pakalpojumu saņēmēju rīkojumiem.

(3) Sabiedrībai ir tiesības apvienot darījuma rīkojumu klienta vārdā ar darījuma rīkojumu pašas sabiedrības vārdā vai cita klienta vārdā tikai tad, ja tai ir izstrādāta un tiek īstenota rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika. Rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika var būt iekļauta darījumu izpildes politikā un paredz:

1) apvienot rīkojumus tikai tad, ja nekas neliecina, ka rīkojumu apvienošana varētu kaitēt to klientu interesēm, kuru rīkojumus apvieno;

2) apvienoto rīkojumu godīgu sadalījumu un skaidrojumu par to, kā rīkojumu apmērs un cena ietekmē rīkojumu sadalīšanu un izpildi;

3) kārtību, kādā tiek sadalīti ar apvienoto rīkojumu saistītie darījumi, ja apvienotais rīkojums ir izpildīts daļēji;

4) kārtību, kas nodrošina šā panta ceturtās un piektās daļas prasību izpildi attiecībā uz rīkojumu pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vai citu klientu vārdā un rīkojumu par darījumiem pašas sabiedrības vārdā sadalīšanu vai pārdalīšanu.

(4) Ja sabiedrība ir apvienojusi rīkojumus par darījumiem savā vārdā ar vienu vai vairākiem rīkojumiem klientu vārdā, tā attiecīgo darījumu sadala vai pārdala, nekaitējot klientu interesēm.

(5) Ja sabiedrība apvieno rīkojumu klienta vārdā ar rīkojumu par darījumu savā vārdā un apvienotais rīkojums tiek izpildīts daļēji, tā attiecīgos darījumus sadala prioritārā secībā — vispirms par labu klientam un tad — sabiedrībai. Ja sabiedrība var pamatoti pierādīt, ka bez šādas apvienošanas tā nebūtu varējusi rīkojumu izpildīt ar tik izdevīgiem nosacījumiem vai vispār nebūtu varējusi izpildīt, tā attiecībā uz darījumu savā vārdā var piemērot proporcionālu ienākumu sadalījumu.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.)

13.⁵ pants. Iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšana

(1) Sabiedrība nodrošina, ka fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūra ir brīvi pieejama sabiedrības atrašanās vietā un elektroniskā veidā sabiedrības mājaslapā internetā, ja tāda ir izveidota.

(2) Fonda ieguldītāji un iespējamie ieguldītāji var bez maksas iesniegt sabiedrības norādītajā pakalpojumu sniegšanas vietā iesniegumus un sūdzības par saņemtajiem pārvaldes pakalpojumiem.

(3) Sabiedrība 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts rakstveida iesniegums vai sūdzība (strīds) par pārvaldes pakalpojumu, sniedz rakstveida atbildi. Ja šo termiņu objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot, sabiedrība ir tiesīga to pagarināt, par to rakstveidā paziņojot iesnieguma vai sūdzības (strīda) iesniedzējam.

(4) Sabiedrība, kas sniedz pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī vai izplata Latvijā reģistrēta ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecības citā dalībvalstī, nodrošina fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūras tulkojumu un attiecīgo iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanu sabiedrības un fonda uzņēmējvalsts noteiktajā valodā.

(5) Fonda ieguldītāji, kas uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ir tiesīgi iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram iesniegumus un sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tie saistīti ar pārvaldes pakalpojumu sniegšanu.

(6) Ja fonda ieguldītājs cieš zaudējumus sabiedrības sniegtās nepareizās informācijas dēļ vai tādēļ, ka sabiedrība nav pildījusi šā likuma prasības, fonda ieguldītājam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu likumos noteiktajā vispārējā kārtībā.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

14.pants. Interešu konflikts

(1) Sabiedrība nodrošina tādu iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli samazina iespēju rasties interešu konfliktam starp:

1) sabiedrību un tās klientiem;

2) sabiedrības pārvaldē esošajiem fondiem;

3) sabiedrības klientiem;

4) sabiedrības klientiem un sabiedrības pārvaldē esošajiem fondiem;

5) alternatīvo ieguldījumu fondu vai tā ieguldītājiem un sabiedrības pārvaldē esošu ieguldījumu fondu vai ieguldījumu fonda ieguldītājiem;

6) sabiedrību un akciju sabiedrību, kuras akcijās sabiedrība iegulda ieguldījumu fonda, valsts fondēto pensiju shēmas vai privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus, ja šīs akciju sabiedrības juridiskā adrese ir dalībvalstī un tās akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū.

(2) Lai identificētu interešu konfliktu veidus, kas var rasties, sniedzot pārvaldes pakalpojumus un veicot tādas darbības, kas var kaitēt fonda interesēm, sabiedrība ņem vērā situācijas, kad sabiedrība vai ar sabiedrību saistīta persona, vai persona, kura kontrolē (tieši vai netieši) sabiedrību:

1) varētu gūt peļņu vai novērst finansiālus zaudējumus uz fonda rēķina;

2) ir ieinteresēta fondam vai citam klientam sniedzama pakalpojuma vai fonda vārdā veicama darījuma rezultātā, kas neatbilst fonda interesēm;

3) finansiāli vai citādi ir ieinteresēta darboties par labu citam klientam vai klientu grupai, nevis fonda interesēs;

4) veic tādas pašas darbības gan fonda, gan klienta interesēs vai tādas klientu grupas interesēs, kura nav fonds;

5) saņem vai saņems par fondam sniegto pārvaldes pakalpojumu no citas personas, kura nav fonds, atlīdzību tādā naudas, preču vai pakalpojumu veidā, kas nav standarta maksa par šo pakalpojumu.

(3) Sabiedrība, identificējot interešu konfliktu veidus, ņem vērā:

1) sabiedrības intereses, tai skaitā intereses, kas izriet no sabiedrības piederības pie kādas grupas vai no pakalpojumu un darbību izpildes, kā arī klientu intereses un sabiedrības pienākumus pret fondu;

2) divu vai vairāku pārvaldīto fondu intereses.

(3¹) Identificējot tos interešu konfliktu veidus, kuru pastāvēšana var kaitēt fonda interesēm, sabiedrība ņem vērā arī tādu interešu konfliktu veidus, kuri var rasties, integrējot ilgtspējas riskus tās procesos un sistēmās, tai skaitā iekšējās kontroles sistēmā

(4) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi, sabiedrība atbilstoši tās lielumam un organizācijai, kā arī darījumu specifikai, apjomam un sarežģītībai izstrādā interešu konfliktu novēršanas politiku. Ja sabiedrība ietilpst komercsabiedrību grupā, interešu konfliktu novēršanas politika paredz arī tādu interešu konfliktu novēršanu, kuri var rasties citas grupā ietilpstošas komercsabiedrības darbības vai struktūras dēļ.

(5) Sabiedrība interešu konfliktu novēršanas politikā:

1) identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada būtisku apdraudējumu vai kaitējumu fondam vai viena vai vairāku klientu interesēm sakarā ar pārvaldes pakalpojumiem, ko sniedz sabiedrība vai trešā persona sabiedrības vārdā;

2) nosaka interešu konflikta novēršanai nepieciešamās procedūras un pasākumus.

(6) Nosakot interešu konfliktu novēršanas procedūras un pasākumus, sabiedrība nodrošina, ka tie ir samērīgi ar pašas sabiedrības vai tās grupas lielumu un profesionālo darbību, kurā sabiedrība ietilpst, kā arī ar klientu interešu apdraudējuma būtiskumu.

(7) Izpildot šā panta piektās daļas 2.punkta prasības, sabiedrība atbilstoši tās struktūrai un sniegto pakalpojumu veidiem paredz:

1) efektīvas procedūras, lai novērstu vai kontrolētu informācijas apmaiņu starp tām ar sabiedrību saistītām personām, kuras iesaistītas pārvaldes pakalpojumu sniegšanā un kuru darbībā pastāv interešu konflikta risks, ja šāda informācijas apmaiņa var kaitēt viena vai vairāku klientu interesēm;

2) atsevišķu uzraudzību ar sabiedrību saistītām personām, kuru galvenie pienākumi ir pārvaldes pakalpojumu sniegšana klientu vārdā vai pakalpojumu sniegšana klientiem vai fonda ieguldītājiem, kuru intereses var būt konfliktā vai kuri citādā veidā pārstāv atšķirīgas intereses, kas var nonākt konfliktā, tai skaitā ar sabiedrības interesēm;

3) novērst tiešu saikni starp atalgojumu vai ienākumiem, ko gūst ar sabiedrību saistītas personas, kuru darbība saistīta ar atšķirīgu pārvaldes pakalpojumu sniegšanu, ja interešu konflikts var rasties attiecībā uz pārvaldes pakalpojumu sniegšanas procesā veiktajām darbībām;

4) pasākumus, kas novērš vai ierobežo trešo personu neatbilstošu ietekmi uz pārvaldes pakalpojumiem un ko veic ar sabiedrību saistīta persona;

5) pasākumus, kas novērš vai kontrolē ar sabiedrību saistītu personu vienlaicīgu vai secīgu iesaistīšanu dažādās pārvaldes pakalpojumu sniegšanas procesā ietilpstošās darbībās, ja šāda iesaistīšana var vājināt interešu konfliktu pārvaldību;

6) citas papildu procedūras un pasākumus, kas nepieciešami un piemēroti, lai novērstu interešu konflikta rašanos, ja organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko sabiedrība saskaņā ar šā panta prasībām noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami.

(8) Sabiedrība glabā un pastāvīgi atjaunina informāciju par ieguldījumu fondu pārvaldes darbībām, kuras veikusi pati vai kuras veiktas tās vārdā un izraisījušas vai, ja šīs darbības turpinās, var izraisīt interešu konfliktu, kas būtiski apdraud viena vai vairāku fondu vai citu klientu intereses.

(9) Pārvaldes pakalpojumu sniegšanā iesaistītās personas informē sabiedrības valdi par gadījumu, kad organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko sabiedrība saskaņā ar šā panta prasībām noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami, lai ar pienācīgu pārliecību nodrošinātu, ka kaitējuma risks fonda vai tā ieguldījumu apliecību turētāju interesēm būs novērsts. Pēc tam kad sabiedrības valde tiek informēta par šajā daļā minēto gadījumu, tā pieņem attiecīgus lēmumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu fonda un tā ieguldījumu apliecību turētāju interešu aizsardzību.

(10) Sabiedrība, izmantojot jebkuru piemērotu pastāvīgu informācijas nesēju, informē ieguldītājus par šā panta devītajā daļā minētajiem gadījumiem un pieņemto lēmumu.

(11) Sabiedrība nodrošina, lai viens un tas pats sabiedrības darbinieks veiktu tikai vienu no šādiem pienākumiem:

1) sabiedrībai piederošo finanšu instrumentu pārvaldīšana un ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei;

2) fonda ieguldījumu un klientu finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana un ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei;

3) finanšu instrumentu darījumu iegrāmatošana.

(12) Sabiedrībai ir pienākums izstrādāt kārtību, kādā tā var izmantot balsstiesības, kas izriet no fonda ieguldījumu portfelī esošajiem finanšu instrumentiem. Minētajā kārtībā nosaka darbības, kas nepieciešamas, lai:

1) uzraudzītu un nodrošinātu to, ka balsstiesības tiek izmantotas saskaņā ar attiecīgā fonda ieguldījumu mērķiem un politiku;

2) novērstu vai pārvaldītu visus no balsstiesību izmantošanas izrietošos interešu konfliktus.

(13) Sabiedrība savā mājaslapā internetā publicē īsu šā panta divpadsmitajā daļā minētās kārtības izklāstu, kā arī pēc pieprasījuma bez maksas informē fonda ieguldītājus par darbībām, kas veiktas, pamatojoties uz šo kārtību.

(14) Sabiedrībai nav tiesību ieguldīt savus līdzekļus citā sabiedrībā, kā arī iegādāties pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecības.

(15) Šā panta četrpadsmitajā daļā noteiktie ierobežojumi, kas attiecas uz sabiedrības pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecību iegūšanu, nav attiecināmi uz gadījumiem, kad sabiedrība pārņem citas sabiedrības izveidota fonda pārvaldi. Šādā gadījumā sešu mēnešu laikā no pārņemšanas pabeigšanas dienas sabiedrība veic attiecīgus pasākumus, lai tās turpmākā darbība atbilstu šā panta četrpadsmitās daļas noteikumiem.

(16) Ja sabiedrība pārvalda klientu individuālos finanšu instrumentu portfeļus, arī privātā pensiju fonda izveidoto pensiju plānu līdzekļus, tā nedrīkst šajā portfelī ietilpstošos līdzekļus ieguldīt sabiedrības pārvaldīšanā esošajos fondos, ja vien ar klientu noslēgtajā līgumā par šā pakalpojuma sniegšanu šāds pilnvarojums nav nepārprotami piešķirts.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013.,  20.06.2019. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. 3.¹ daļa stājas spēkā 01.08.2022. Sk. pārejas noteikumu 46. punktu)

14.¹ pants. Personīgo darījumu veikšanas ierobežojumi

(1) Personīgais darījums ir tirdzniecības darījums ar finanšu instrumentiem, ko veikusi ar sabiedrību saistīta persona, vai darījums, kas veikts šīs personas vārdā, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) darījums nav izpildīts ar sabiedrību saistītas personas darba pienākumu vai profesionālās darbības ietvaros;

2) darījums veikts par līdzekļiem, kas pieder ar sabiedrību saistītai personai;

3) darījums veikts par līdzekļiem, kas pieder ar sabiedrību saistītas personas laulātajam, bērnam, pabērnam (laulātā bērns, kas nav minētās personas bērns) vai citam radiniekam, kuram vismaz vienu gadu pirms darījuma veikšanas bijusi kopīga saimniecība ar minēto personu;

4) darījums veikts par līdzekļiem, kas pieder citai personai, kura ir tieši vai netieši mantiski ieinteresēta darījuma iznākumā, kas nav maksa par darījuma izpildi.

(2) Ar sabiedrību saistītām personām ir aizliegts:

1) veikt personīgo darījumu, pamatojoties uz tādu iekšējo informāciju atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, kas personai ir pieejama, veicot darba pienākumus vai profesionālo darbību sabiedrībā, kā arī veikt personīgo darījumu, izmantojot vai izpaužot darījuma noslēpumu saturošu informāciju, vai veikt personīgo darījumu, kas ir pretrunā ar šajā likumā sabiedrībai noteiktajām prasībām;

2) ieteikt trešajai personai veikt ar finanšu instrumentiem tādu darījumu, kurš personai, kas darījumu ieteikusi, būtu kvalificējams kā personīgais darījums, uz kuru attiecas šīs daļas 1.punktā minētie ierobežojumi, vai kurš citādi izraisītu tās rīcībā esošās informācijas par neizpildītiem klienta uzdevumiem ļaunprātīgu izmantošanu, izņemot gadījumu, kad darījums tiek ieteikts, veicot darba pienākumus vai profesionālo darbību;

3) atklāt trešajai personai informāciju vai izteikt viedokli, ja persona, kas informāciju atklājusi, zina vai tai vajadzētu zināt, ka informācijas atklāšanas rezultātā trešā persona veiks vai varētu veikt vai ieteikt citai personai veikt tādu darījumu ar finanšu instrumentiem, kurš personai, kas informāciju atklājusi, būtu kvalificējams kā personīgais darījums, uz kuru attiecas šīs daļas 1. punktā minētie ierobežojumi, vai kurš citādi izraisītu tās rīcībā esošās informācijas par neizpildītiem klienta uzdevumiem ļaunprātīgu izmantošanu, izņemot gadījumu, kad informācija tiek atklāta vai viedoklis tiek izteikts, veicot darba pienākumus vai profesionālo darbību.

(3) Ar sabiedrību saistītas personas informē sabiedrību par to veiktajiem personīgajiem darījumiem.

(4) Sabiedrība nodrošina, ka ar sabiedrību saistītām personām tiek darīts zināms šajā pantā noteiktais pienākums informēt sabiedrību par to veiktajiem personīgajiem darījumiem un attiecībā uz personīgo darījumu veikšanu noteiktajiem ierobežojumiem.

(5) Sabiedrībai ir tiesības noteikt, ka ar sabiedrību saistītai personai personīgo darījumu veikšanai ir nepieciešama sabiedrības izsniegta atļauja.

(6) Sabiedrība uzrauga, kā ar sabiedrību saistītas personas ievēro šā panta prasības.

(7) Sabiedrība izveido un uztur reģistru, kurā glabā informāciju par darījumiem, ko veikušas ar sabiedrību saistītas personas, pamatojoties uz attiecīgo personu sniegto vai uzraudzības gaitā atklāto informāciju. Ja sabiedrība kādu pārvaldes pakalpojumu deleģē citai personai, ārpakalpojumu līgumā paredz ar sabiedrību saistītu personu personīgo darījumu reģistra uzturēšanas kārtību un kārtību, kādā sabiedrība no deleģētā pakalpojuma sniedzēja var saņemt informāciju par šo personu veiktajiem personīgajiem darījumiem.

(8) Ja sabiedrība ir noteikusi, ka personīgo darījumu veikšanai nepieciešama atļauja, tā glabā informāciju par personīgo darījumu veikšanai izsniegtajām atļaujām vai atteikumiem izsniegt atļauju.

(9) Šā panta noteikumus nepiemēro, ja:

1) personīgais darījums ir veikts ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālas pārvaldīšanas ietvaros un sakarā ar šo darījumu nav notikusi iepriekšēja saziņa starp portfeļa pārvaldītāju un ar sabiedrību saistītu personu vai citu personu, kuras vārdā darījums tiek veikts;

2) personīgais darījums ir veikts ar fonda ieguldījumu apliecībām un ar sabiedrību saistīta persona vai cita persona, kuras vārdā darījums veikts, nav iesaistīta fonda pārvaldē.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 45. punktu)

15.pants. Fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšana

(1) Sabiedrība uz līguma pamata var deleģēt tiesības sniegt atsevišķus fonda pārvaldē ietilpstošos pakalpojumus (turpmāk — fonda pārvaldes pakalpojumi) citai personai, kurai ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze minēto pakalpojumu sniegšanā.

(1¹) Ja sabiedrība, kas pārvalda citā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu fondu, vēlas deleģēt kādu šā fonda pārvaldes pakalpojumu, Latvijas Banka pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas no sabiedrības nekavējoties par to informē fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.

(2) Fonda ieguldījumu pārvaldīšanu sabiedrība drīkst deleģēt tikai citai sabiedrībai vai citā dalībvalstī licencētam pārvaldes pakalpojumu sniedzējam.

(3) Fonda ieguldījumu pārvaldīšanu nedrīkst deleģēt sabiedrībai, kura vienlaikus ir turētājbankas ieinteresētā persona, sabiedrības ieinteresētā persona vai jebkura cita persona, kuras intereses var būt pretrunā ar sabiedrības vai fonda ieguldītāju interesēm.

(4) Pirms fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanas citai personai sabiedrība izstrādā attiecīgu pakalpojumu deleģēšanas politiku un procedūru, kas nosaka:

1) kārtību, kādā sabiedrība lemj par pakalpojumu deleģēšanu;

2) fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanas līguma (turpmāk — deleģēšanas līgums) slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) personas (amatpersonas un darbiniekus) un struktūrvienības, kas atbildīgas par sadarbību ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniedzēju (turpmāk — pakalpojuma sniedzējs) un saņemtā fonda pārvaldes pakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību, kā arī šo personu tiesības un pienākumus;

4) ar fonda pārvaldes pakalpojuma saņemšanu saistīto risku novērtēšanas un pārvaldīšanas kārtību;

5) sabiedrības rīcību gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt deleģēšanas līguma noteikumus.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto politiku un procedūru sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai pirms fonda pārvaldes pakalpojuma deleģēšanas citai personai. Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas izskata un izvērtē to atbilstību šā likuma prasībām.

(6) Ja tiek deleģēta fonda ieguldījumu pārvaldīšana, sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai motivētu iesniegumu par minētā pakalpojuma deleģēšanas nepieciešamību un deleģēšanas līguma oriģinālu vai kopiju, kuras īstumu ir apliecinājusi sabiedrības amatpersona, kā arī šā panta ceturtajā daļā minēto dokumentu, ja vien sabiedrība to jau nav iesniegusi Latvijas Bankai iepriekš.

(7) Sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai visus šajā likumā paredzēto Latvijas Bankai iesniedzamo dokumentu grozījumus, ja šādi grozījumi sakarā ar fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanu ir izdarīti.

(8) Pakalpojuma sniedzējs drīkst uzsākt fonda ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai, ja Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc šā panta ceturtajā un sestajā daļā minēto dokumentu saņemšanas nav nosūtījusi sabiedrībai lēmumu, ar kuru tai aizliedz saņemt plānoto fonda ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojumu no attiecīgā pakalpojuma sniedzēja.

(9) Fonda administratīvās vadības vai fonda mārketinga pakalpojumu deleģēšanas gadījumā sabiedrība piecu darbdienu laikā pēc deleģēšanas līguma noslēgšanas informē par to Latvijas Banku, iesniedzot deleģēšanas līguma oriģinālu vai kopiju, kuras īstumu ir apliecinājusi sabiedrības amatpersona.

(10) Deleģēšanas līgumā sabiedrība iekļauj vismaz šādus noteikumus:

1) saņemamā fonda pārvaldes pakalpojuma aprakstu;

2) precīzas saņemamā fonda pārvaldes pakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;

3) sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā:

a) sabiedrības tiesības pastāvīgi uzraudzīt deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

b) sabiedrības tiesības dot pakalpojuma sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,

c) sabiedrības tiesības pieprasīt pakalpojuma sniedzējam pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas nekavējoties izbeigt deleģēšanas līgumu;

4) Latvijas Bankas tiesības iepazīties ar šā panta trīspadsmitajā daļā minētajiem dokumentiem un pieprasīt no pakalpojuma sniedzēja citu informāciju, kas saistīta ar fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanu un ir nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.

(11) Latvijas Banka aizliedz deleģēt fonda pārvaldes pakalpojumus, ja:

1) fonda pārvaldes pakalpojuma deleģēšana traucē sabiedrībai pilnvērtīgi pārvaldīt fondu un var aizskart fonda ieguldītāju intereses;

2) fonda pārvaldes pakalpojuma deleģēšana traucē Latvijas Bankai veikt sabiedrības darbības uzraudzību;

3) deleģēšanas līgums neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja paredzamo sadarbību deleģēšanas līguma darbības laikā;

4) fonda prospektā nav minēti tie pakalpojumi, kurus sabiedrība vēlas deleģēt citai personai;

5) pēc pakalpojumu deleģēšanas sabiedrība vairs nesniedz nevienu no fonda pārvaldē ietilpstošajiem pakalpojumiem.

(12) Sabiedrība nodrošina, lai ne vēlāk kā 10 dienas pirms tam, kad deleģēto fonda pārvaldes pakalpojumu uzsāk sniegt cita persona, fonda ieguldītāji tiktu par to informēti fonda pārvaldes nolikumā vai fonda prospektā noteiktajā kārtībā. Paziņojumā fonda ieguldītājiem sabiedrība norāda deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma veidu un šā likuma 57.panta trešās daļas 22.punktā minēto informāciju par pakalpojuma sniedzēju.

(13) Latvijas Bankai ir tiesības veikt pakalpojuma sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai pakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no šā pakalpojuma sniedzēja informāciju, kas saistīta ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.

(14) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai sabiedrība, kas deleģējusi fonda pārvaldes pakalpojumus citai personai, nekavējoties izbeidz spēkā esošo deleģēšanas līgumu, ja konstatē:

1) ka sabiedrība neveic deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;

2) ka sabiedrība neveic ar deleģēto fonda pārvaldes pakalpojumu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) pakalpojuma sniedzēja darbībā būtiskus trūkumus, kuri apdraud vai var apdraudēt sabiedrības saistību izpildi;

4) ka iestājies kāds no šā panta vienpadsmitajā daļā minētajiem apstākļiem.

(15) Pārvaldes pakalpojuma deleģēšana citai personai neatbrīvo sabiedrību no šajā likumā noteiktās atbildības par fonda pārvaldi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 11.03.2010., 13.10.2011., 09.07.2013. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

16.pants. Fonda pārvaldes tiesību nodošana citai sabiedrībai

(1) Sabiedrība drīkst nodot tās izveidotā fonda pārvaldi citai sabiedrībai tikai ar Latvijas Bankas atļauju.

(2) Lai saņemtu Latvijas Bankas atļauju nodot fonda pārvaldi, sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievienojami šādi dokumenti:

1) fonda nodošanas līgums;

2) fonda prospekta, fonda ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas un fonda pārvaldes nolikuma, kā arī turētājbankas līguma grozījumi, kurus nepieciešams izdarīt saistībā ar sabiedrības maiņu.

(3) Latvijas Banka mēneša laikā pēc visu šajā pantā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju nodot fonda pārvaldi citai sabiedrībai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) fonda pārvaldes nodošana neaizskar fonda ieguldītāju intereses;

2) fonda pārvaldes nodošanai iesniegtie dokumenti ir sagatavoti atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) sabiedrība, kurai tiek nodota fonda pārvalde, atbilst prasībām, kuras šajā likumā noteiktas sabiedrības kapitālam.

(4) Sabiedrība, kura nodod fonda pārvaldi, pēc Latvijas Bankas lēmuma saņemšanas fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē visus fonda ieguldītājus par sabiedrības maiņu, kā arī publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā dienas laikrakstā paziņojumu par fonda nodošanu citai sabiedrībai. Paziņojumā norāda šīs sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un valdes atrašanās vietu.

(5) Līgums par fonda pārvaldes nodošanu citai sabiedrībai stājas spēkā ne agrāk kā mēnesi pēc šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas. Grozījumi fonda prospektā, fonda ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā, fonda pārvaldes nolikumā un turētājbankas līgumā stājas spēkā vienlaikus ar līgumu par fonda pārvaldes nodošanu.

(6) Līdzko līgums par fonda pārvaldes nodošanu stājas spēkā, visas ar ieguldījumu fondu saistītās tiesības un pienākumi pāriet jaunajai sabiedrībai.

(7) Ja sabiedrība vēlas nodot fonda pārvaldes tiesības citā dalībvalstī licencētai sabiedrībai, sabiedrība, kurai tiek plānots nodot šīs fonda pārvaldes tiesības, papildus šajā pantā noteiktajam ievēro šā likuma 77.¹ panta noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 13.10.2011., 09.07.2013. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

17.pants. Fonda pārvaldes tiesību pāreja turētājbankai

(1) Ja sabiedrības tiesības pārvaldīt fondu izbeidzas, tiesības pārvaldīt fondu pāriet šā fonda turētājbankai, izņemot šā likuma 16.pantā noteikto gadījumu.

(2) Turētājbanka nekavējoties iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā dienas laikrakstā paziņojumu par fonda pārvaldes tiesību pāreju. Paziņojumā norāda:

1) tās sabiedrības firmu, kuras pārvaldē šis ieguldījumu fonds atradās;

2) ieguldījumu fonda nosaukumu;

3) turētājbankas firmu un valdes atrašanās vietu.

(3) Sabiedrība, kuras tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu ir izbeigušās citādi, nevis ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai, nekavējoties nodod turētājbankai visus ar fonda pārvaldi saistītos dokumentus.

(4) Turētājbankai, kurai pārgājušas ieguldījumu fonda pārvaldes tiesības, ir visas sabiedrības tiesības, izņemot tiesības emitēt tās pārvaldē esošā fonda ieguldījumu apliecības un veikt apliecību atpakaļpirkšanu.

(5) Triju mēnešu laikā no fonda pārvaldes tiesību pārejas dienas turētājbanka nodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai. Latvijas Banka var šo termiņu pagarināt līdz sešiem mēnešiem.

(6) Fonda pārvaldes tiesības nodot citai sabiedrībai drīkst tikai ar Latvijas Bankas atļauju.

(7) Ja šā panta piektajā daļā noteiktajos termiņos turētājbanka nenodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai, turētājbanka veic fonda likvidāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu

18.pants. Fonda pārvaldes tiesību izbeigšanās

Sabiedrības tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu izbeidzas:

1) līdz ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai;

2) līdz ar licences anulēšanu;

3) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu);

4) līdz ar fonda likvidācijas pabeigšanu, ja to veic pati sabiedrība;

5) ar brīdi, kad Latvijas Banka ieceļ fonda likvidatoru saskaņā ar šā likuma 35.panta sesto daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

19.pants. Sabiedrības reorganizācija un likvidācija

(1) Sabiedrību drīkst reorganizēt vai likvidēt tikai ar Latvijas Bankas atļauju. Izvērtējot sabiedrības reorganizācijas procesu, Latvijas Banka, lai nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību, papildus Komerclikumā minētajiem pienākumiem var uzlikt sabiedrībai par pienākumu izpildīt noteiktus reorganizācijas nosacījumus.

(2) Sabiedrību reorganizē un likvidē saskaņā ar Komerclikumu.

(3) (Izslēgta ar 19.06.2008. likumu)

(4) (Izslēgta ar 19.06.2008. likumu)

(5) (Izslēgta ar 19.06.2008. likumu)

(6) Sabiedrība nedrīkst pabeigt savu likvidāciju, pirms nav beigušās tās tiesības pārvaldīt visus tās pārvaldē esošos ieguldījumu fondus un tā nav nokārtojusi visas saistības pret citiem saviem klientiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

20.pants. Ieguldījumu fonda un tā mantas tiesiskais statuss

(1) Ieguldījumu fonds ir atvērts fonds, kura mērķis ir apvienot publiski piesaistītus naudas līdzekļus ieguldīšanai šajā likumā noteiktajos ieguldījumu objektos, ievērojot riska samazināšanas principu un šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, un kuru pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums, ja fonda ieguldītāji to pieprasa, ne vēlāk kā mēneša laikā veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu. Ieguldījumu fonds nav juridiskā persona.

(2) Fonda manta ir fonda vai tā apakš­fondu (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšf­ondiem) ieguldītāju kopīga manta, un tā turama, iegrāmatojama un pārvaldāma šķirti no sabiedrības, citu tās pārvaldē esošo fondu vai to apakšfondu (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem), kā arī turētājbankas mantas. Fonda (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem) manta ir apakšfondu kopīgā manta. Šādam fondam nevar būt mantas, kas neietilpst kādā no apakšfondiem.

(3) Fonda ieguldītājam nav tiesību prasīt fonda dalīšanu. Šādu tiesību nav arī ieguldītāja ieķīlātās mantas ķīlas ņēmējam, kreditoram vai administratoram ieguldītāja maksātnespējas procesā.

(4) Fonda mantu nedrīkst iekļaut sabiedrības, turētājbankas vai trešās personas, pie kuras turētājbanka tur tai turēšanā nodotos fonda aktīvus, kā parādnieka mantā un sadalīt vai realizēt to kreditoru labā, ja sabiedrība, turētājbanka vai attiecīgā trešā persona pasludināta par maksātnespējīgu vai ir uzsākta parādnieka likvidācija.

(5) Prasījumus pret fonda ieguldītāju par tā saistībām var vērst uz viņa ieguldījumu apliecībām, bet ne uz fonda mantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 09.07.2013. un 30.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 26.04.2017.)

23.pants. Fonda reģistrācija

(1) Lai reģistrētu fondu, sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu. Iesniegumam pievieno:

1) fonda prospektu (divus oriģināleksemplārus);

1¹) fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju (divus oriģināleksemplārus);

2) fonda pārvaldes nolikumu (divus oriģināleksemplārus);

3) turētājbankas līgumu;

4) to turētājbankas darbinieku sarakstu, kuri būs atbildīgi par turētājbankas funkciju izpildi (norāda darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un pēdējo triju gadu darba pieredzi).

(2) Sabiedrība šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus iesniedz Latvijas Bankai vienā no šādiem veidiem:

1) kā elektroniskus dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu;

2) kā papīra dokumentus (šajā gadījumā dokumentus iesniedz arī elektroniski, nosūtot uz Latvijas Bankas elektroniskā pasta adresi).

(3) Latvijas Banka 60 dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi visus dokumentus, kuri sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pieņem lēmumu par fonda reģistrāciju.

(4) Latvijas Banka nereģistrē fondu šādos gadījumos:

1) sabiedrības pašu kapitāls neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

2) fonda reģistrācijai iesniegtie dokumenti neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) turētājbankas darbiniekiem, kuri būs atbildīgi par turētājbankas pienākumu izpildi, nav attiecīgas pieredzes, lai nodrošinātu kvalificētu turētājbankas pienākumu izpildi;

4) fonda pārvaldes nolikumā vai prospektā ir paredzēts, ka fonda ieguldījumu apliecības nedrīkst laist publiskajā apgrozībā Latvijā;

5) sabiedrībai nav spēkā esošas licences pārvaldes pakalpojumu sniegšanai.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004., 08.03.2007., 13.10.2011., 09.07.2013. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

24.pants. Fonda nosaukums

(1) Fonda nosaukumā iekļaujama vārdkopa "ieguldījumu fonds" vai "investīciju fonds" vai tās saīsinājums "IF". Šīs vārdkopas un saīsinājumu nedrīkst iekļaut komersantu firmās.

(2) Fonda nosaukumam ir būtiski jāatšķiras no citu fondu nosaukumiem, kuru ieguldījumu apliecības vai tām pielīdzināmie vērtspapīri tiek izplatīti Latvijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

25.pants. Fonda ieguldītāju tiesības

(1) Fonda ieguldītājam ir šādas tiesības:

1) bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu apliecības, ja likums nenosaka citādi;

2) proporcionāli ieguldījumu apliecību skaitam saskaņā ar likumu un fonda prospektu piedalīties darījumos ar fonda mantu gūto ienākumu sadalē;

3) proporcionāli ieguldījumu apliecību skaitam piedalīties fonda likvidācijas ieņēmumu sadalē.

(2) Fonda ieguldītājam ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība atpērk tā ieguldījumu apliecības.

(3) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(4) Citas fonda ieguldītāju tiesības nosaka likums un fonda prospekts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

26.pants. Fonda ieguldītāju atbildības norobežošana

(1) Fonda ieguldītājs neatbild par sabiedrības saistībām.

(2) Fonda ieguldītājs atbild par prasījumiem, kuri var tikt vērsti pret fonda mantu, tikai ar tam piederošajām fonda daļām.

(3) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta noteikumiem, nav spēkā ar noslēgšanas brīdi.

27.pants. Slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulce

(Izslēgts ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

28.pants. Fonda pārvaldes nolikums

(1) Fonda pārvaldes nolikums (turpmāk — nolikums) nosaka fonda pārvaldīšanas kārtību un ieguldījumu ierobežojumus.

(2) Nolikumam jābūt brīvi pieejamam visiem fonda ieguldītājiem pēc to pieprasījuma.

(3) Nolikumā norāda:

1) fonda nosaukumu;

2) sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un licences numuru;

3) fonda pārvaldes vispārīgos principus un kārtību, īpaši norādot lēmumu pieņemšanas kompetenci un kārtību, kādā var rīkoties ar fonda mantu;

3¹) fonda ieguldījumu ierobežojumus;

4) fonda ieguldītāju apkalpošanas kārtību, īpaši norādot to, kādā kārtībā:

a) izsniedzams fonda prospekts un fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija,

b) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu),

c) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu),

d) sniedzama informācija par tām pārmaiņām darījumos ar fonda mantu gūto ienākumu sadalē, kuras skar fonda darbību, un par līdzīgiem notikumiem,

e) veicama ieguldījumu apliecību emisija, atpakaļpirkšana un atpakaļpieņemšana;

5) fonda vērtības, ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenas, kā arī fonda ienākumu aprēķināšanas principus;

5¹) to, ka fonda dažādu klašu ieguldījumu apliecību līdzekļus (ja šādas klases ieguldījumu apliecībām ir izveidotas) iegulda atbilstoši fonda prospektā noteiktajai ieguldījumu politikai un ievērojot noteiktos ieguldījumu ierobežojumus. Ieguldījumu apliecībās nostiprinātās tiesības un saistības aptver visu fonda mantu. Viena fonda vienas klases ieguldījumu apliecībās ir nostiprinātas vienādas tiesības;

5²) katras klases ieguldījumu apliecībām raksturīgās iezīmes, nostiprinātās tiesības un darījumu specifiku šo tiesību īstenošanai, kā arī sniedz norādi par fonda ienākumu un pastāvīgo maksu, kas nav tieši saistītas ar attiecīgās klases ieguldījumu apliecību darījumiem, sadalījumu;

5³) fonda darījumu uzskaites kārtību, lai nodrošinātu, ka darbības rezultāts no darījumiem vienas klases ieguldījumu apliecību ietvaros neietekmē citā ieguldījumu apliecību klasē nostiprinātās ieguldītāju tiesības un intereses, kā arī kārtību, kādā vienas klases ieguldījumu apliecības tiek apmainītas pret citas klases ieguldījumu apliecībām, ja šāda iespēja ir paredzēta;

6) fonda likvidācijas kārtību;

7) kārtību, kādā notiek fonda pārvaldes tiesību un mantas nodošana turētājbankai vai citām personām;

8) kārtību, kādā noris sabiedrības sadarbība ar turētājbanku fondu pārvaldīšanā;

9) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu);

10) fondam piekritīgu maksājumu veidu sarakstu un aprēķināšanas kārtību;

11) kārtību, kādā sniedzami publiski paziņojumi un publiski pieejamā informācija;

12) nolikuma grozīšanas kārtību.

(4) Nolikumā drīkst ietvert arī citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu vai Latvijas Bankas noteikumiem.

(5) Ja nolikumā tiek izdarīti grozījumi, sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par nolikuma grozījumu reģistrāciju. Iesniegumam pievieno:

1) attiecīgās sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmumu par nolikuma grozījumu apstiprināšanu;

2) nolikuma grozījumus un fonda nolikuma tekstu, kurā ir iekļauti grozījumi. Nolikuma grozījumus un nolikuma tekstu sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai vienā no šā likuma 23.panta otrajā daļā minētajiem veidiem.

3) (izslēgts ar 11.03.2010. likumu)

(6) Latvijas Banka izskata iesniegtos grozījumus un 15 darbdienu laikā reģistrē grozījumus, ja tie atbilst šā likuma prasībām un nav pretrunā ar fonda ieguldītāju likumīgajām interesēm.

(7) Grozījumi nolikumā stājas spēkā ne agrāk kā 10 dienas pēc to reģistrācijas Latvijas Bankā vai citā Latvijas Bankas noteiktajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par trim mēnešiem no grozījumu reģistrācijas dienas un tiek noteikts, ievērojot nolikuma grozījumu saturu un fonda ieguldītāju intereses.

(8) Ja sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus informācijā, kas tiek sniegta saskaņā ar šā panta trešās daļas 2.punktu, sabiedrība izdara attiecīgus grozījumus nolikumā, tos iepriekš nereģistrējot Latvijas Bankā, bet atbilstoši šā panta piektās daļas 2.punktam iesniedzot Latvijas Bankai pilnu nolikuma tekstu. Šādi grozījumi nolikumā stājas spēkā pēc to apstiprināšanas sabiedrības pārvaldes institūcijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 18.03.2004., 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010., 13.10.2011., 09.07.2013., 30.03.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

29.pants. Fonda pārvaldnieks

(1) Sabiedrības valde ieceļ katram ieguldījumu fondam pārvaldnieku (turpmāk — fonda pārvaldnieks), kurš rīkojas ar pārvaldāmā fonda mantu saskaņā ar sabiedrības statūtiem un fonda nolikumu.

(2) Fonda pārvaldnieks drīkst strādāt tikai vienā ieguldījumu sabiedrībā.

(3) Fonda pārvaldnieks drīkst pārvaldīt vairākus vienas sabiedrības pārvaldē esošus fondus.

30.pants. Fonda vērtība un fonda daļas vērtība

(1) Fonda vērtība (turpmāk arī — fonda aktīvu neto vērtība) ir fonda aktīvu vērtības un saistību vērtības starpība. Apakšfonda vērtība ir apakšfonda aktīvu vērtības un sais­tību vērtības starpība.

(2) Fonda daļa ir vienā ieguldījumu apliecībā nostiprinātās prasījuma tiesības atbilstoši fonda daļas vērtībai. Ja fondam ir dažādas klases ieguldījumu apliecības, ieguldījumu apliecībā nostiprinātās prasījuma tiesības nosaka katrai klasei atsevišķi atbilstoši fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumiem.

(3) Fonda daļas vērtība ir fonda vērtības dalījums ar emitēto, bet neatpirkto ieguldījumu apliecību skaitu. Apakšfonda daļas vērtība ir apakšfonda vērtības dalījums ar emitēto, bet neatpirkto ieguldījumu apliecību skaitu. Ja fondam ir dažādas klases ieguldījumu apliecības, katras klases ieguldījumu apliecību vērtību aprēķina, ņemot vērā šīs klases ieguldījumu apliecībās nostiprinātās tiesības.

(4) Fonda daļas vērtību sabiedrība nosaka katru dienu.

(5) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(08.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

31.pants. Atlīdzība sabiedrībai, turētājbankai un trešajām personām

(1) Atlīdzība sabiedrībai, turētājbankai un trešajām personām, kā arī jebkuri citi maksājumi, kas gulstas uz ieguldījumu fondu, jānomaksā no fonda mantas atbilstoši fonda prospekta noteikumiem.

(2) Ja ieguldījumu fondu līdzekļi tiek ieguldīti ieguldījumu fondos, ko pārvalda pati sabiedrība vai cita sabiedrība, kurai šī sabiedrība deleģējusi pārvaldes pakalpojumu vai ar kuru šai sabiedrībai ir ciešas attiecības, vai kurā šai sabiedrībai ir būtiska līdzdalība, nevienai no minētajām sabiedrībām nav tiesību uz komisijas naudu un kompensāciju par darījumiem, kas saistīti ar fonda mantas ieguldīšanu attiecīgajās ieguldījumu apliecībās vai to atpakaļpirkšanu.

(3) Par vienā grupā ietilpstošām komercsabiedrībām uzskata komercsabiedrības, kuru finanšu pārskati konsolidējami saskaņā ar starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

32.pants. Darījumi ar fonda mantu

Sabiedrība veic darījumus ar fonda mantu saskaņā ar šo likumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu.

33.pants. Darījumu ierobežojumi

(1) Sabiedrībai nav tiesību uzņemties saistības uz fonda mantas rēķina, ja šīs saistības tieši neattiecas uz fondu.

(2) Sabiedrība nedrīkst veikt bezatlīdzības darījumus ar fonda mantu.

(3) Prasījumi pret sabiedrību un fonda mantā ietilpstošie prasījumi nav savstarpēji ieskaitāmi.

(4) Fonda mantu nedrīkst ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām, izņemot, ja:

1) tā kalpo kā nodrošinājums, saņemot aizņēmumus šā panta devītajā un desmitajā daļā noteiktajā kārtībā;

2) uz fonda mantas rēķina tiek veikti pārdošanas darījumi ar atpirkšanu (repo);

3) tā kalpo kā nodrošinājums, veicot darījumus ar šā likuma 65.pantā minētajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

(5) Sabiedrība nedrīkst, tieši vienojoties, atsavināt fonda mantu par labu:

1) šo fondu pārvaldošajai sabiedrībai un tās ieinteresētajām personām;

2) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu);

3) citiem fondiem, ko pārvalda tā pati sabiedrība.

(6) Sabiedrība nedrīkst, tieši vienojoties, iegādāties uz fonda rēķina mantu no šā panta piektajā daļā minētajām personām.

(6¹) Šā panta piektās daļas 1.punktā un sestajā daļā noteiktie ierobežojumi darījumiem ar sabiedrības ieinteresētajām personām nav attiecināmi uz darījumiem ar sabiedrības ieinteresētajām personām, kuras ir Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes.

(7) Tādu vērtspapīru iegādei, kurus emitējusi kāda no šā panta piektās daļas 1.punktā minētajām personām, fonda mantu drīkst izmantot tikai ar regulētā tirgus starpniecību.

(8) Uz fonda rēķina nedrīkst veikt šādas darbības:

1) izpildīt sabiedrības saistības, kuras tai radušās tās vārdā un uz tās rēķina;

2) emitēt vērtspapīrus, izņemot ieguldījumu apliecības;

3) uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līgumiem;

4) piešķirt aizdevumus. Minētais aizliegums nav attiecināms uz aktīvu pirkšanas darījumiem ar atpakaļpārdevumu (reversais repo), kurus ir atļauts veikt, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus.

(9) Sabiedrība drīkst ņemt aizņēmumus uz fonda rēķina, ja šie aizņēmumi tiek ņemti uz laiku līdz trim mēnešiem un to kopsumma nepārsniedz 10 procentus no fonda vērtības.

(10) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(11) Sabiedrība nedrīkst ņemt aizņēmumus uz atvērtā fonda rēķina no šā panta piektajā daļā minētajām personām, izņemot bezprocentu aizņēmumus no sabiedrības un aizņēmumus no turētājbankas par procentu likmi, kas nepārsniedz finanšu tirgus vidējo kredītprocentu likmi aizņēmuma ņemšanas brīdī.

(12) Sabiedrība nedrīkst uz fonda rēķina pārdot finanšu instrumentus vai uzņemties saistības par finanšu instrumentu pārdošanu, ja tie darījuma noslēgšanas brīdī nav fonda manta.

(13) Sabiedrība nedrīkst uz fonda rēķina iegādāties mantu par cenu, kas ir augstāka par tirgus cenu, vai atsavināt fonda mantu par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu.

(14) Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, drīkst ieguldīt līdzekļus sabiedrības nodibinātajā ieguldījumu fondā, ja, akcionāram ieguldot līdzekļus fondā vai izstājoties no fonda, netiek aizskartas citu fonda ieguldītāju likumīgās intereses.

(15) Ja sabiedrības akcionārs, kuram ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, ir ieguldījis līdzekļus atbilstoši šā panta četrpadsmitās daļas noteikumiem, fonda pārskatos sniedzama informācija par šāda ieguldījuma apjomu.

(16) Veicot fonda pārvaldīšanu un saņemot nodrošinājumu saskaņā ar noslēgtajiem finanšu nodrošinājuma līgumiem, saņemot galvojumus, veicot aktīvu pārdošanas darījumus ar atpirkšanu, kā arī aizdodot vērtspapīrus vai veicot citus ar fonda pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem saistītus darījumus, sabiedrība pārliecinās, vai minētie darījumi nodrošina fonda ieguldījumu portfeļa efektīvu vadību.

(17) Fonda ieguldījumu portfeļa efektīva vadība tiek nodrošināta, ja šā panta sešpadsmitajā daļā minētie darījumi atbilst šādiem kritērijiem:

1) to izmantošana ir pamatota un ekonomiski izdevīga;

2) to izmantošana paredzēta vismaz vienam no šādiem mērķiem:

a) riska samazināšanai,

b) izmaksu samazināšanai,

c) fonda neto vērtības vai ienākumu palielināšanai atbilstoši fonda ieguldījumu riska profilam un šā likuma 66.pantā minētajiem ieguldījumu ierobežojumiem;

3) ar tiem saistītie riski tiek atbilstoši ietverti fonda riska pārvaldības procesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 24.10.2002., 18.03.2004., 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

34.pants. Fonda reorganizācija

(1) Fonda sadalīšana nav atļauta.

(2) Ieguldījumu fondus vai apakšfondus var apvienot tādos veidos, kādi noteikti šā likuma 1.panta 32.punktā, veicot gan iekšzemes apvienošanu, gan pārrobežu apvienošanu.

(3) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(4) Fondu vai apakšfondu iekšzemes apvienošanu un pārrobežu apvienošanu, ja pārrobežu apvienošanā iesaistītais pievienojamais fonds ir reģistrēts Latvijā, atļauj Latvijas Banka.

(5) Šā likuma 1.panta 32.punkta "a" apakšpunktā noteiktais ieguldījumu fondu apvienošanas veids paredz, ka:

1) visus pievienojamā fonda aktīvus un saistības nodod iegūstošajam fondam vai iegūstošā fonda turētājbankai;

2) pievienojamā fonda ieguldītāji kļūst par iegūstošā fonda ieguldītājiem un, ja apvienošanas noteikumi to paredz, tiem ir tiesības uz naudas samaksu, kas nepārsniedz 10 procentus no tiem piederošo pievienojamā fonda ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības;

3) apvienošanai stājoties spēkā, pievienojamais fonds tiek uzskatīts par likvidētu.

(6) Šā likuma 1.panta 32.punkta "b" apakšpunktā noteiktais ieguldījumu fondu apvienošanas veids paredz, ka:

1) visus pievienojamā fonda aktīvus un saistības nodod jaunizveidotajam iegūstošajam fondam vai iegūstošā fonda turētājbankai;

2) pievienojamā fonda ieguldītāji kļūst par jaunizveidotā iegūstošā fonda ieguldītājiem un, ja apvienošanas noteikumi to paredz, tiem ir tiesības uz naudas samaksu, kas nepārsniedz 10 procentus no tiem piederošo pievienojamā fonda ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības;

3) apvienošanai stājoties spēkā, pievienojamais fonds tiek uzskatīts par likvidētu.

(7) Šā likuma 1.panta 32.punkta "c" apakšpunktā noteiktais ieguldījumu fondu apvienošanas veids paredz, ka:

1) pievienojamā fonda neto aktīvus nodod iegūstošajam fondam vai iegūstošā fonda turētājbankai;

2) pievienojamā fonda ieguldītāji kļūst par iegūstošā fonda ieguldītājiem;

3) pievienojamais fonds turpina pastāvēt līdz saistību pilnīgai izpildei.

(8) Iegūstošā fonda pārvaldes sabiedrība sagatavo procedūru, kas ietver kārtību, kādā fonda turētājbankai tiek paziņots par aktīvu un, ja nepieciešams, saistību nodošanas pabeigšanu.

(9) Iegūstošais fonds sešus mēnešus pēc apvienošanas atļaujas saņemšanas var pārsniegt šā likuma 66.pantā, izņemot tā septīto un trīspadsmito daļu, noteiktos ieguldījumu ierobežojumus.

(10) Fondu apvienošanas procesā iesaistīto fondu ieguldītājiem ir tiesības bez maksas, izņemot fondu ieturēto maksu ieguldījumu samazināšanas vai realizēšanas izmaksu segšanai, pieprasīt savu ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu vai, ja iespējams, apmainīt tās pret tāda cita fonda ieguldījumu apliecībām, kuram ir līdzīga ieguldījumu politika un kuru pārvalda tā pati sabiedrība vai cita sabiedrība, ko ar attiecīgo sabiedrību saista ciešas attiecības vai būtiska līdzdalība. Šīs tiesības rodas brīdī, kad pievienojamā fonda un iegūstošā fonda ieguldītāji ir informēti par ierosināto apvienošanu saskaņā ar šā likuma 34.¹ panta ceturto daļu vai 34.² panta devīto daļu, un izbeidzas piecas darbdienas pirms dienas, kad tiek aprēķināts šā likuma 34.¹ panta sešpadsmitajā daļā minētais apmaiņas koeficients.

(11) Latvijas Bankai fondu apvienošanas procesā ir tiesības ieguldītāju tiesisko interešu aizsardzības nolūkā pieprasīt vai atļaut, lai sabiedrība uz laiku pārtrauc apvienošanā iesaistīto fondu ieguldījumu apliecību pārdošanu, atpakaļpirkšanu vai atpakaļpieņemšanu. Ja Latvijas Banka pieņēmusi šajā daļā minēto lēmumu, sabiedrība netiek atbrīvota no šā panta desmitās daļas noteikumu ievērošanas, bet lēmuma darbības laikā ir tiesīga neievērot šā likuma 54.panta pirmās daļas prasības.

(12) Apvienošanā iesaistītās sabiedrības nodrošina, ka apvienošanas procesa izmaksas tiek segtas no šo sabiedrību pašu līdzekļiem.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

34.² pants. Fondu pārrobežu apvienošana

(1) Lai veiktu fondu pārrobežu apvienošanu, izmanto fondu apvienošanas veidu, kas ir atļauts saskaņā ar pievienojamā fonda izcelsmes valsts normatīvajiem aktiem. Fondu pārrobežu apvienošanas procesā sabiedrība ievēro šā likuma 34. un 34.¹ pantā noteikto kārtību, ja tā nav pretrunā ar šā panta noteikumiem.

(2) Ja pārrobežu apvienošanā iesaistītais pievienojamais fonds ir reģistrēts Latvijā, pirms šādas apvienošanas uzsākšanas pievienojamo fondu pārvaldošā sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai šā likuma 34.¹ panta pirmajā daļā minētos dokumentus, kā arī iegūstošā fonda prospekta, pārvaldes nolikuma vai tam pielīdzināma dokumenta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas jaunāko redakciju.

(3) Šā likuma 34.¹ panta pirmajā daļā un šā panta otrajā daļā minētos dokumentus sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai gan latviešu valodā, gan iegūstošā fonda izcelsmes valsts valodā vai valodā, ko akceptējusi attiecīgā uzraudzības institūcija.

(4) Kad Latvijas Bankai ir iesniegti visi šā likuma 34.¹ panta pirmajā daļā un šā panta otrajā daļā minētie dokumenti, kas noformēti atbilstoši šā likuma prasībām, Latvijas Banka nekavējoties nosūta šo dokumentu kopijas iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai.

(5) Ja iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcija lūdz precizēt iegūstošā fonda ieguldītājiem paredzēto informāciju, Latvijas Banka lēmumu par fondu apvienošanu pieņem tikai pēc tam, kad iesniegtie dokumenti ir precizēti atbilstoši iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas norādījumiem.

(6) Ja pārrobežu apvienošanā iesaistītais iegūstošais fonds ir reģistrēts Latvijā, Latvijas Banka 15 darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas no pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas var pieprasīt, lai iegūstošo fondu pārvaldošā sabiedrība precizē tā ieguldītājiem paredzēto informāciju. Šajā gadījumā Latvijas Banka informē par to pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un 20 darbdienu laikā pēc precizētās informācijas saņemšanas pārsūta to pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai.

(7) Fondu pārrobežu apvienošanas gadījumā Latvijas Banka, pieņemot šā likuma 34.¹ panta divpadsmitajā daļā minēto lēmumu, ņem vērā arī iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas sniegto informāciju par iegūstošā fonda ieguldītājiem paredzētās informācijas atbilstību minētās valsts normatīvo aktu prasībām. Ja 20 darbdienu laikā no dienas, kad Latvijas Banka atbilstoši šā panta ceturtajai daļai nosūtījusi dokumentu kopijas iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai, Latvijas Banka nav saņēmusi norādi par to, ka iegūstošā fonda ieguldītājiem paredzētā informācija ir precizējama, Latvijas Banka var pieņemt lēmumu par fondu apvienošanas atļaušanu vai aizliegšanu.

(8) Latvijas Banka par savu lēmumu atļaut vai aizliegt fondu apvienošanu informē iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.

(9) Fondu pārrobežu apvienošanas gadījumā šā likuma 34.¹ panta pirmās daļas 3.punktā minēto informāciju par ierosināto apvienošanu gan pievienojamā, gan iegūstošā fonda ieguldītājiem sniedz pēc tam, kad ierosināto apvienošanu atļāvusi pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcija.

(10) Fondu pārrobežu apvienošanas gadījumā šā likuma 34.¹ panta devītajā daļā minētā atzinuma kopiju pēc pieprasījuma bez maksas izsniedz arī apvienošanā iesaistīto fondu uzraudzības institūcijām. Šajā gadījumā atzinumu papildus sagatavo arī valodā, ko akceptējusi attiecīgās valsts uzraudzības institūcija.

(11) Lēmuma par apvienošanas atļaušanu spēkā stāšanās dienu nosaka atbilstoši iegūstošā fonda izcelsmes valsts normatīvo aktu prasībām. Ja iegūstošais fonds ir reģistrēts Latvijā, šāds lēmums stājas spēkā četrdesmitajā kalendāra dienā pēc pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas lēmuma paziņošanas Latvijas Bankai.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

35.pants. Fonda likvidācija

(1) Fonda likvidāciju veic likvidators. Likvidators var būt sabiedrība, turētājbanka vai Latvijas Bankas iecelta persona.

(1¹) Par Latvijas Bankas iecelto personu var būt fiziskā persona, zvērināts advokāts vai zvērināts revidents, kurš atbilst šā panta 1.² daļas prasībām un uz kuru nevar attiecināt šā panta 1.³ daļā noteiktos ierobežojumus.

(1²) Par Latvijas Bankas iecelto personu var būt fiziskā persona, par kuras rīcības objektivitāti attiecībā uz konkrēto fondu nav šaubu un kurai ir:

1) valsts atzīta otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība vai augstākā akadēmiskā izglītība un atbilstoša kvalifikācija;

2) atbilstoša kompetence un pietiekama profesionālā darba pieredze;

3) nevainojama reputācija.

(1³) Par Latvijas Bankas iecelto personu nevar būt fiziskā persona, kura ir:

1) atzīstama par ieinteresētu personu attiecībā uz fondu;

2) sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību vai par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā, vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu;

3) notiesāta vai kurai piemērots prokurora priekšraksts par sodu saistībā ar šīs daļas 2. punktā minētā tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, atbrīvojot no soda, vai pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, — kamēr nav pagājis gads pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā.

(1⁴) (Daļa stājas spēkā 01.12.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.12.2025. Sk. pārejas noteikumu 49. punktu)

(2) Sabiedrība veic fonda likvidāciju ja:

1) nākamajā dienā pēc turētājbankas līguma izbeigšanās nav stājies spēkā jauns turētājbankas līgums;

2) gada laikā pēc fonda nodibināšanas nav laista apgrozībā neviena ieguldījumu apliecība;

3) sabiedrība ir pieņēmusi lēmumu par ieguldījumu fonda likvidāciju;

4) Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu par ieguldījumu fonda likvidācijas uzsākšanu.

(3) (Izslēgta ar 08.03.2007. likumu)

(4) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(5) Turētājbanka veic fonda likvidāciju, ja tā nenodod fonda pārvaldi ieguldījumu sabiedrībai šā likuma 17.panta septītajā daļā noteiktajā termiņā.

(6) Ja sabiedrība vai turētājbanka neuzsāk fonda likvidāciju mēneša laikā no dienas, kad likvidāciju atbilstoši šā likuma prasībām bija nepieciešams uzsākt, Latvijas Bankai ir tiesības iecelt fonda likvidatoru. Latvijas Banka ieceļ fonda likvidatoru arī šā panta otrās daļas 4.punktā minētajā gadījumā. Šajā daļā noteiktajā kārtībā ieceltam likvidatoram ir visas sabiedrībai noteiktās tiesības attiecībā uz fonda likvidāciju.

(7) Likvidācijas gaitā nedrīkst veikt ieguldījumu apliecību emisiju, atpakaļpirkšanu un fonda prospektā paredzēto fonda ienākumu sadali fonda ieguldītājiem. Likvidatoram ir tiesības veikt tikai ar likvidāciju saistītās darbības.

(8) Likvidatoram ir jārīkojas kreditoru un fonda ieguldītāju interesēs.

(9) Likvidators pilnā apmērā atbild fonda ieguldītājiem un trešajām personām par zaudējumiem, kas nodarīti likvidācijas gaitā, ja likvidators ar nolūku vai aiz neuzmanības pārkāpis likumu vai fonda pārvaldes nolikumu vai nolaidīgi veicis savus pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 08.03.2007., 13.10.2011., 09.07.2013., 23.09.2021. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

35.¹ pants. Fonda likvidācija, pamatojoties uz sabiedrības lēmumu

(1) Lai likvidētu fondu, pamatojoties uz sabiedrības lēmumu, sabiedrībai pirms fonda likvidācijas uzsākšanas jāsaņem Latvijas Bankas atļauja.

(2) Lai saņemtu atļauju uzsākt fonda likvidāciju, sabiedrība 20 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par fonda likvidāciju, iesniedz Latvijas Bankai sabiedrības valdes lēmumu, kurā norādīts fonda likvidācijas pamatojums.

(3) Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju uzsākt fonda likvidāciju vai atļaujas atteikumu.

(4) Latvijas Banka neatļauj uzsākt fonda likvidāciju, ja šāda likvidācija neatbilst ieguldītāju likumīgajām interesēm.

(08.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

36.pants. Paziņojums par fonda likvidāciju

(1) Par fonda likvidācijas uzsākšanu likvidators nekavējoties paziņo Latvijas Bankai un publicē attiecīgu paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Paziņojumā par likvidāciju jāsniedz ziņas par likvidatoru, jānorāda kreditoru pieteikšanās termiņš un vieta. Kreditoru pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no paziņojuma publicēšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

37.pants. Fonda mantas pārdošana un prasījumu apmierināšana

(1) Pēc likvidācijas uzsākšanas likvidators organizē un veic fonda mantas, izņemot fondā esošo naudas līdzekļu, pārdošanu.

(2) No likvidējamā fonda mantas pārdošanas gūtos ieņēmumus un fondā esošos naudas līdzekļus (turpmāk — likvidācijas ieņēmumi) turētājbanka vai likvidators sadala šādā secībā:

1) nodrošināto kreditoru prasījumi;

2) to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus paziņojumā noteiktajā termiņā;

3) to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus pēc paziņojumā noteiktā termiņa, bet pirms likvidācijas ieņēmumu sadales.

(3) (Izslēgta ar 30.03.2017. likumu)  

(4) (Izslēgta ar 30.03.2017. likumu)

(5) Atlikušie likvidācijas ieņēmumi sadalāmi fonda ieguldītājiem proporcionāli viņu ieguldījumu apliecību skaitam.

(6) Turētājbanka vai likvidators iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par likvidācijas ieņēmumu sadali fonda ieguldītājiem, norādot par vienu apliecību izmaksājamo summu, kā arī maksājumu veikšanas vietu un laiku.

(7) Visi maksājumi kreditoriem un fonda ieguldītājiem jāveic naudā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. un 30.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 26.04.2017.)

38.pants. Fonda likvidācijas izdevumi

(1) Likvidatoram ir tiesības likvidācijas gaitā segt likvidācijas izdevumus no likvidācijas ieņēmumiem. Šādus maksājumus attiecina uz fonda izdevumiem, kas tiek maksāti no fonda mantas, un to maksimālo apmēru norāda fonda pārvaldes nolikumā.

(2) Likvidācijas izdevumi nedrīkst pārsniegt divus procentus no likvidācijas ieņēmumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. un 30.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 26.04.2017.)

38.¹ pants. Apakšfonda likvidācija

(1) Uz apakšfonda likvidāciju attiecas šajā nodaļā noteiktā fonda likvidācijas kārtība.

(2) Pēc apakšfonda likvidācijas pabeigšanas sabiedrība izdara attiecīgus grozījumus fonda pārvaldes nolikumā un fonda prospektā.

(08.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

39.pants. Likvidācijas pārskati

(1) Likvidators reizi mēnesī iesniedz Latvijas Bankai pārskatu par likvidācijas gaitu.

(2) Likvidators 10 dienu laikā pēc likvidācijas pabeigšanas iesniedz Latvijas Bankai paziņojumu par likvidācijas pabeigšanu un likvidācijas beigu pārskatu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 18.03.2004. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

40.pants. Turētājbankai izvirzītie vispārīgie noteikumi

(1) Darījumus ar fonda mantu sabiedrība veic ar turētājbankas starpniecību.

(2) Par Latvijā reģistrēta fonda turētājbanku var būt Latvijā licencēta kredītiestāde vai dalībvalstī licencētas kredītiestādes filiāle Latvijā.

(2¹) Sabiedrība nodrošina, ka katram fondam ir tikai viena turētājbanka.

(3) Turētājbanka, veicot likumā noteiktos pienākumus, darbojas godīgi, taisnīgi, profesionāli, neatkarīgi no sabiedrības un vienīgi fonda un fonda ieguldītāju interesēs, kā arī ievēro Regulas Nr. 2016/438 prasības.

(4) Turētājbanka drīkst ieguldīt savus līdzekļus tāda fonda ieguldījumu apliecībās, kura turētājbanka tā ir, tikai gadījumā, ja turētājbanka ir fondu pārvaldošās sabiedrības akcionārs ar būtisku līdzdalību un ir ievēroti šā likuma 33.panta četrpadsmitās un piecpadsmitās daļas noteikumi.

(4¹) Turētājbanka nedrīkst veikt fonda vai tās sabiedrības uzdevumā, kura rīkojas fonda vārdā, tādas darbības vai pienākumus, kas var radīt interešu konfliktu starp turētājbanku un fondu, tā ieguldītājiem vai sabiedrību, izņemot gadījumu, kad turētājbanka ir funkcionāli un hierarhiski nošķīrusi no turētājbankas pienākumiem citus pienākumus, kas rada iespējamus interešu konfliktus, un šie iespējamie interešu konflikti tiek pienācīgi identificēti, pārvaldīti un pārraudzīti atbilstoši iekšējām procedūrām, un par tiem ir informēti fonda ieguldītāji.

(5) Notiekot turētājbankas maiņai, jaunajai turētājbankai, ja nepieciešams, sešu mēnešu laikā no turētājbankas līguma spēkā stāšanās dienas jāveic pasākumi, lai tās darbība atbilstu šā panta ceturtās daļas noteikumiem.

(6) Turētājbanka izveido speciālu un neatkarīgu ziņošanas kanālu, kas nodrošina tās darbiniekiem iespēju anonīmi turētājbankas ietvaros ziņot par šā likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 18.03.2004., 19.06.2008., 13.10.2011., 30.03.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

41. pants. Fonda mantas turēšana turētājbankā

(1) Sabiedrība atver atsevišķu kontu turētājbankā katram tās pārvaldē esošajam fondam. Par fonda identifikācijas datiem, atverot kontu turētājbankā, tiek uzskatīts fonda nosaukums un Latvijas Bankas piešķirtais reģistrācijas numurs.

(2) Ienākumi no fonda mantas un ienākumi no ieguldījumu apliecību emisijas ieskaitāmi attiecīgā fonda kontā turētājbankā.

(3) Turētājbanka drīkst veikt maksājumus no fonda konta tikai uz sabiedrības rīkojuma pamata saskaņā ar likumu, fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un turētājbankas līgumu.

(4) Turētājbanka nodrošina, ka visi fonda naudas līdzekļi ir uzskaitīti un visi fonda ieguldītāju vai to vārdā veiktie maksājumi par fonda ieguldījumu apliecību iegādi saņemti un iegrāmatoti vienā vai vairākos fonda naudas kontos:

1) kas atvērti uz fonda, sabiedrības vai turētājbankas vārda, ja sabiedrība vai turētājbanka rīkojas fonda vārdā;

2) kas atvērti dalībvalsts centrālajā bankā, ja tā sniedz šādu pakalpojumu, Latvijā licencētā kredītiestādē vai dalībvalstī licencētā kredītiestādē, vai ārvalstī licencētā kredītiestādē;

3) kuros esošo naudas līdzekļu uzskaite tiek veikta saskaņā ar šā panta piektās daļas noteikumiem.

(5) Veicot naudas līdzekļu vai turēšanā esošo fondam piederošo finanšu instrumentu uzskaiti, turētājbanka nodrošina, ka:

1) uzskaite tiek veikta tādā veidā, kas nodrošina, ka klientu naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek iegrāmatoti laikus, pilnīgi un precīzi;

2) ir iespējams jebkurā brīdī nošķirt fondam piederošos naudas līdzekļus vai finanšu instrumentus no pašai turētājbankai vai citam turētājbankas klientam piederošajiem naudas līdzekļiem vai finanšu instrumentiem;

3) uzskaite tiek regulāri salīdzināta ar tās trešās personas naudas līdzekļu vai finanšu instrumentu uzskaiti, pie kuras tiek turēti naudas līdzekļi vai pie kuras turētājbanka tur finanšu instrumentus;

4) ir izveidota atbilstoša organizatoriskā sistēma, lai mazinātu risku attiecībā uz klientu aktīvu vai ar šiem aktīviem saistīto tiesību zaudējuma vai samazinājuma iespējamību, kas var rasties aktīvu nepareizas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldes, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ.

(6) Turētājbanka pieņem turēšanā tādus fondam piederošos finanšu instrumentus, kurus var iegrāmatot finanšu instrumentu kontā, kas atvērts turētājbankā, un tādus finanšu instrumentus, kurus var pārvest turētājbankai, un nodrošina to iegrāmatošanu atsevišķos turētājbankas kontos, kas atvērti uz tās sabiedrības vārda, kura rīkojas fonda vārdā, vai uz fonda vārda, un uzskaiti saskaņā ar šā panta piektās daļas prasībām.

(7) Turētājbanka pieņem turēšanā citus fonda aktīvus, ja ir pārliecinājusies, ka fondam vai sabiedrībai, kas rīkojas fonda vārdā, ir īpašumtiesības uz šiem aktīviem. Turētājbanka pastāvīgi veic minēto īpašumtiesību pārbaudi un atjauno uzskaiti, pamatojoties uz fonda vai tās sabiedrības sniegtajiem īpašumtiesības apliecinošajiem dokumentiem, kura rīkojas fonda vārdā, kā arī uz informāciju, ko turētājbankai ir pienākums iegūt no publiskajiem reģistriem, ja tāda ir pieejama.

(8) Turētājbanka sniedz sabiedrībai pilnīgu pārskatu par tai turēšanā nodotajiem fonda aktīviem turētājbankas līgumā noteiktajā kārtībā.

(9) Turētājbanka vai trešā persona, pie kuras tiek turēti fonda aktīvi, nedrīkst savā vārdā atkārtoti izmantot tai turēšanā nodotos fonda aktīvus. Aktīvu atkārtota izmantošana ietver jebkādas darbības ar turēšanā pieņemtajiem aktīviem, tai skaitā to pārvešanu, apgrūtināšanu, pārdošanu un aizdošanu.

(10) Turētājbanka ir tiesīga atkārtoti izmantot tai turēšanā nodotos aktīvus, ievērojot visus turpmāk minētos nosacījumus:

1) fonda aktīvi tiek izmantoti uz fonda rēķina un izpildot tās sabiedrības norādījumus, kura rīkojas fonda vārdā;

2) atkārtota aktīvu izmantošana ir fondam izdevīga un ir tā ieguldītāju interesēs;

3) no darījumiem izrietošo saistību izpilde garantēta ar augstas kvalitātes un likvīdu nodrošinājumu, ko saskaņā ar īpašumtiesību nodošanas kārtību ir saņēmis fonds. Nodrošinājuma tirgus vērtība vienmēr ir vismaz atkārtoti izmantoto aktīvu tirgus vērtībā, pieskaitot maksu par aktīvu atkārtotu izmantošanu.

(11) Norēķinu kontos, kas atvērti uz tās turētājbankas vārda, kura rīkojas fonda vārdā, nedrīkst iegrāmatot trešās personas un pašas turētājbankas naudas līdzekļus.

(30.03.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

42.pants. Turētājbankas pienākumi

(1) Turētājbankai ir šādi pienākumi:

1) glabāt fonda mantu saskaņā ar likumu un turētājbankas līgumu;

2) nodrošināt, lai fonda ieguldījumu apliecību emisija, pārdošana, atpakaļpirkšana, dzēšana un anulēšana notiktu saskaņā ar likumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu;

3) nodrošināt, lai fonda ieguldījumu apliecību vērtība tiktu aprēķināta saskaņā ar likumu, Latvijas Bankas noteikumiem, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu;

4) izpildīt sabiedrības rīkojumus, ja tie nav pretrunā ar likumu, Latvijas Bankas noteikumiem, fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un turētājbankas līgumu;

5) nodrošināt, lai fonda ienākumi tiktu izlietoti saskaņā ar likumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu;

6) nodrošināt, lai darījumos ar fonda mantu atlīdzība fondam tiek izmaksāta laikus;

7) ieguldījumu fondu apvienošanas gadījumā apliecināt, ka šā likuma 34.¹ panta septītās daļas 1., 6. un 7.punktā minētā informācija par fondu, kura turētājbankas funkcijas tā veic, atbilst šā likuma, attiecīgā fonda prospekta un pārvaldes nolikuma prasībām;

8) pēc Latvijas Bankas pieprasījuma sniegt informāciju, ko turētājbanka saņēmusi, pildot fonda turētājbankas pienākumus.

(2) (Izslēgta ar 01.06.2000. likumu.)

(3) Turētājbankai ir pienākums savā vārdā celt fonda ieguldītāju prasības pret sabiedrību, ja attiecīgie apstākļi to prasa. Tas neierobežo fonda ieguldītāju tiesības celt šādas prasības savā vārdā.

(4) Turētājbankai ir pienākums celt pretprasību gadījumā, ja sakarā ar tās saistībām tiek vērsta piedziņa pret fonda mantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 13.10.2011., 30.03.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

43. pants. Aktīvu turēšana pie trešās personas

(1) Turētājbanka drīkst turēt finanšu instrumentus vai citus fonda aktīvus pie trešās personas, ja tam ir pamatots iemesls un turētājbanka neizvairās no šā likuma prasību ievērošanas, tas ir paredzēts turētājbankas līgumā un tiek ievēroti šā panta nosacījumi.

(2) Turētājbankai ir aizliegts nodot trešajām personām šā likuma 41. panta ceturtajā daļā un 42. panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktos pienākumus.

(3) Turētājbankai turēšanā nodoto fonda aktīvu turēšana pie trešajām personām neatbrīvo turētājbanku no likumā un turētājbankas līgumā paredzētās atbildības.

(4) Turētājbanka, piesaistot fonda finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšanai trešo personu, ievēro šādus nosacījumus:

1) prasmīgi un rūpīgi izvēlas trešo personu un visu laiku, kamēr pie tās tiek turēti finanšu instrumenti vai citi fonda aktīvi, prasmīgi un rūpīgi periodiski pārbauda un regulāri uzrauga, kā trešā persona izpilda tai uzticētos pienākumus;

2) regulāri pārliecinās, ka trešajai personai ir atbilstoša organizatoriskā struktūra, pietiekama pieredze un zināšanas fonda finanšu instrumentu vai citu aktīvu turēšanai;

3) regulāri pārliecinās par to, ka valstī, kurā tiek turēti finanšu instrumenti, uz trešo personu attiecas Latvijā noteiktajām uzraudzības prasībām līdzvērtīgas darbību regulējošas prasības un to uzraudzība, kā arī par to, ka šī persona ir pakļauta ikgadējai obligātai zvērināta revidenta revīzijai, saņemot atzinumu par finanšu instrumentu esību;

4) regulāri pārliecinās, ka trešā persona turētājbankas klientu aktīvus tur šķirti no saviem un turētājbankas aktīviem tā, lai tos var skaidri identificēt kā konkrētas turētājbankas klientiem piederošus aktīvus;

5) regulāri pārliecinās, ka trešā persona veic visus nepieciešamos pasākumus, lai tās maksātnespējas gadījumā fonda aktīvi, kas tiek turēti pie trešās personas, nav iekļauti trešās personas kā parādnieka mantā;

6) regulāri pārliecinās, ka trešā persona ievēro šā likuma 40. panta trešajā un 4.¹ daļā, 41. panta sestajā, septītajā, devītajā un desmitajā daļā, 47. panta pirmajā daļā un otrās daļas 15. punktā attiecībā uz turētājbanku izvirzītās prasības.

(5) Ja ārvalsts tiesību akti paredz atsevišķu finanšu instrumentu turēšanu tikai šajā ārvalstī reģistrētā komercsabiedrībā, taču attiecīgajā valstī nav tādu komercsabiedrību, kas atbilstu šā panta ceturtās daļas 3. punktā minētajām prasībām, turētājbanka drīkst turēt finanšu instrumentus šā panta ceturtās daļas 3. punkta prasībām neatbilstošā ārvalstī reģistrētā komercsabiedrībā tik ilgi, līdz ārvalstī tiek reģistrēta šajā pantā trešajai personai izvirzītajām prasībām atbilstoša komercsabiedrība.

(6) Ja turētājbanka tur fonda finanšu instrumentus šā panta piektajā daļā minētajā ārvalsts komercsabiedrībā, sabiedrība nodrošina, ka fonda ieguldītāji pirms ieguldījumu veikšanas tiek informēti par finanšu instrumentu turēšanu ārvalsts komercsabiedrībā, pamatojoties uz ārvalsts tiesību aktos noteikto par šādas turēšanas pamatojumu un ar to saistītajiem riskiem un par to, ka turētājbanka no sabiedrības, kas darbojas fonda vārdā, ir saņēmusi rakstveida norādījumus šo finanšu instrumentu turēšanai ārvalsts komercsabiedrībā.

(7) Trešā persona drīkst turēt fonda finanšu instrumentus vai citus fonda aktīvus pie citas personas, ja attiecībā uz šo personu tiek ievērotas tādas pašas prasības, kādas izvirzītas trešajai personai. Finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšana pie trešajām personām neatbrīvo turētājbanku no šajā likumā noteiktās atbildības par tai uzticēto pienākumu izpildi.

(8) Par finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšanu pie trešās personas šā panta izpratnē neuzskata likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" minēto maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmu sniegtos pakalpojumus vai līdzīgus pakalpojumus, ko sniedz ārvalsts finanšu instrumentu norēķinu sistēmas.

(30.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.04.2017. Sk. pārejas noteikumu 36. punktu)

44.pants. Turētājbankas atlīdzība

(1) Turētājbankai ir tiesības uz atlīdzību par turētājbankas līgumā noteikto pakalpojumu sniegšanu.

(2) Turētājbankas atlīdzība tiek segta no fonda mantas uz sabiedrības rīkojuma pamata saskaņā ar turētājbankas līgumu.

45.pants. Pienākums ziņot

Turētājbankai ir pienākums nekavējoties ziņot Latvijas Bankai un sabiedrības padomei par turētājbankai zināmo sabiedrības rīcību, kas ir pretrunā ar likumu, fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu vai turētājbankas līgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

46.pants. Turētājbankas atbildība

(1) Turētājbanka pilnā apmērā atbild fondam, fonda ieguldītājiem un sabiedrībai par zaudējumiem, kas nodarīti, ja turētājbanka ar nolūku pārkāpusi likumu vai turētājbankas līgumu vai nolaidīgi veikusi savus pienākumus.

(1¹) Turētājbanka atbild fondam un fonda ieguldītājiem par to finanšu instrumentu zudumu, kuri turēti pie turētājbankas vai trešās personas.

(1²) Finanšu instrumentu zuduma gadījumā turētājbanka nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, aizstāj fondam un fonda ieguldītājiem zudušos finanšu instrumentus ar tādas pašas kategorijas finanšu instrumentiem, citiem finanšu instrumentiem, kas pēc vērtības un likviditātes ir līdzvērtīgi zudušajiem finanšu instrumentiem, vai izmaksā zudušo finanšu instrumentu vērtībai atbilstošu kompensāciju naudā. Kompensācijas apmēru nosaka atbilstoši fondam piederošo finanšu instrumentu uzskaites vērtībai dienā, kad konstatēts neatgriezenisks finanšu instrumentu zudums.

(1³) Turētājbanka neatbild fondam vai fonda ieguldītājiem par to finanšu instrumentu zudumu, kuri turēti pie turētājbankas vai trešās personas, ja turētājbanka var pierādīt, ka zudums radies tādu ārēju apstākļu dēļ, kurus turētājbanka ar saprātīgiem līdzekļiem nav varējusi ietekmēt un kuru sekas būtu bijušas neizbēgamas, neraugoties uz centieniem ar saprātīgiem līdzekļiem panākt pretējo.

(2) Ja turētājbanka devusi piekrišanu darījumam, kas neatbilst šā likuma nosacījumiem, vai nav iesniegusi pretenziju par šā likuma noteikumu pārkāpumu, turētājbanka un sabiedrība ir solidāri atbildīgas par fondam nodarītajiem zaudējumiem.

(3) Turētājbankas atbildību, kas noteikta saskaņā ar šā panta pirmo, 1.¹, 1.² un 1.³ daļu, nedrīkst izslēgt vai ierobežot ar līgumu. Jebkurš līgums, kas ir pretrunā ar šīs daļas pirmo teikumu, nav spēkā ar noslēgšanas brīdi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 26.04.2017. Sk. pārejas noteikumu 36. punktu)

48.pants. Turētājbankas līguma izbeigšanās

(1) Turētājbankas līgums izbeidzas šādos gadījumos:

1) izbeidzas līgumā noteiktais termiņš;

2) līguma puses savstarpēji vienojas;

3) viena puse vienpusēji atkāpjas no līguma, ievērojot šā panta otrajā daļā noteiktos termiņus;

4) rodas apstākļi, kuru rezultātā turētājbanka vairs neatbilst likuma prasībām;

5) turētājbanka tiek atzīta par maksātnespējīgu;

6) turētājbanka izbeidz darbību;

7) pabeigta fonda likvidācija;

8) Latvijas Banka dod rīkojumu sabiedrībai mainīt turētājbanku;

9) citos turētājbankas līgumā noteiktajos gadījumos.

(2) Pusei, kura vienpusēji atkāpjas no līguma, ir pienākums paziņot par to otrai pusei trīs mēnešus iepriekš, ja turētājbankas līgumā nav noteikts ilgāks termiņš.

(3) Turētājbankas līgums neizbeidzas ar fonda pārvaldes tiesību pāreju turētājbankai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

49.pants. Rīkojums par turētājbankas maiņu

(1) Latvijas Bankai ir tiesības dot sabiedrībai rīkojumu mainīt turētājbanku, ja turētājbanka pārkāpj šā likuma vai turētājbankas līguma noteikumus vai ja tas nepieciešams fonda ieguldītāju interešu aizsardzībai.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā turētājbankas līgums izbeidzas Latvijas Bankas noteiktajā termiņā un kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

50.pants. Jauna turētājbankas līguma noslēgšana

(1) Sabiedrība nodrošina, ka nākamajā dienā pēc turētājbankas līguma izbeigšanās stājas spēkā jauns turētājbankas līgums, izņemot gadījumus, kad līgums izbeidzas sakarā ar fonda likvidāciju.

(2) Ja sabiedrība šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nenoslēdz jaunu turētājbankas līgumu, tai jāuzsāk fonda likvidācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000.)

51.pants. Ieguldījumu apliecības

(1) Ieguldījumu apliecību publiskā apgrozība notiek saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Fonda ieguldījumu apliecībām var būt dažādas klases ar šādām iezīmēm: ar atšķirīgu nominālvērtību, ieguldījuma minimālo apmēru, valūtu, piemērotām maksām, atšķirīgām balsstiesībām vai tiesībām uz fonda ienākumu sadali. Ja fondam ir paredzētas dažādu klašu ieguldījumu apliecības, sabiedrība ievēro šādus noteikumus:

1) nodrošina šā likuma 28. panta trešās daļas 5.¹ un 5.³ punktā noteikto prasību izpildi;

2) veidojot jaunu vai slēdzot esošu ieguldījumu apliecību klasi, sabiedrība izdara grozījumus fonda prospektā, norādot tajā šajā daļā minēto informāciju, kā arī sniedz skaidrojumu par iespējamo ietekmi uz esošajiem ieguldītājiem.

(3) Ar ieguldījumu apliecības atsavināšanu ieguvējam pāriet arī attiecīgā atsavinātāja mantas domājamā daļa fondā.

(4) Ieguldījumu apliecības tiek emitētas dematerializētā formā.

(5) Fonda ieguldījumu apliecības uzskatāmas par publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem arī tad, ja tās nav iekļautas regulētā tirgū.

(6) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(7) Lai ieguldījumu apliecības iekļautu regulētā tirgū, fonda prospekts un nolikums pielīdzināmi prospektam, kas sagatavots atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam.

(8) Ieguldījumu apliecības ir dalāmas. Fonda prospektā nosaka kārtību, kādā tiek noapaļots ieguldījumu apliecību skaits pēc to sadalīšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004., 08.03.2007., 09.07.2013. un 30.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 26.04.2017.)

52.pants. Ieguldījumu apliecību emisija

(1) Ieguldījumu fonda, izņemot Komisijas regulas Nr. 583/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju un nosacījumiem, kuri jāievēro, nodrošinot ieguldītājiem pamatinformāciju vai prospektu pastāvīgā informācijas nesējā, kas nav papīrs, vai tīmekļa vietnē, (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 583/2010) 36.pantā minēto strukturēto fondu, ieguldījumu apliecību skaitu un emisijas laiku nedrīkst ierobežot.

(2) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(3) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(4) Ieguldījumu apliecības tiek emitētas tikai pret pilnu šo apliecību cenas samaksu naudā saskaņā ar fonda prospekta noteikumiem. Par ieguldījumu apliecībām saņemtā nauda, izņemot izlaišanas komisijas naudu, nekavējoties ieskaitāma fondā.

(5) Ja ieguldījumu apliecības laistas apgrozībā, bet attiecīgo fonda daļu vērtība netiek ieskaitīta fondā, sabiedrībai no savas mantas jāiegulda fondā trūkstošā summa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

53.pants. Ieguldījumu apliecības cena

(1) Fonda ieguldījumu apliecības emisijas cena ir pirmās ieguldījumu apliecības pārdošanas cena.

(2) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(3) Fonda ieguldījumu apliecības emisijas cenu nosaka sabiedrība saskaņā ar fonda prospekta noteikumiem.

(4) Fonda ieguldījumu apliecības pārdošanas cena ir ieguldījumu fonda daļas vērtības un izlaišanas komisijas naudas summa.

(5) Izlaišanas komisijas nauda ir atlīdzība sabiedrībai par ieguldījumu apliecību emisiju.

(6) Atpakaļpirkšanas komisijas nauda ir atlīdzība sabiedrībai par fonda ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu.

(7) Fonda ieguldījumu apliecības pārdošanas cena nosakāma vienlaikus ar fonda daļas vērtību, un informācijai par to jābūt pieejamai fonda prospektā norādītajās vietās.

(8) Fonda ieguldījumu apliecības atpakaļpirkšanas cena ir ieguldījumu fonda daļas vērtība, kas samazināma par atpakaļpirkšanas komisijas naudu saskaņā ar fonda prospektu. Ja fondam ir dažādas klases ieguldījumu apliecības, ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas cenu nosaka katrai ieguldījumu apliecību klasei atsevišķi.

(9) Ja sabiedrība paziņo ieguldījumu apliecību pārdošanas cenu, tās pienākums ir paziņot arī atpakaļpirkšanas cenu un otrādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

54.pants. Ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšana

(1) Fondu pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu pēc fonda ieguldītāja pieprasījuma, samaksājot viņam atpakaļpirkšanas cenu naudā saskaņā ar fonda prospekta noteikumiem.

(2) Ieguldījumu apliecības tiek izņemtas no apgrozības, kad sabiedrība saņem no ieguldītāja atpakaļpirkšanas pieteikumu un ieguldītājs ieskaita ieguldījumu apliecību fonda emisijas kontā. Pēc izņemšanas no apgrozības fonda ieguldītājiem izbeidzas visas no ieguldījumu apliecības izrietošās tiesības, izņemot prasījuma tiesību ieguldījumu apliecības atpakaļpirkšanas cenas apmērā.

(3) Sabiedrība drīkst uz laiku pārtraukt fonda ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu fonda prospektā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Atpakaļpirkšanas pārtraukumu drīkst paredzēt tikai ārkārtējos gadījumos, ja apstākļi to prasa un pārtraukums ir attaisnojams, ņemot vērā ieguldītāju intereses.

(4) Atpakaļpirkšanas cena maksājama no fonda mantas fonda prospektā noteiktajā kārtībā un termiņā.

(5) Ieguldījumu apliecības atpērkamas atpakaļpirkšanas prasību iesniegšanas secībā.

(6) Fondu pārvaldošā sabiedrība ir atbrīvota no pienākuma veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu, ja ieguldījumu apliecības tiek tirgotas regulētajā tirgū un fondu pārvaldošā sabiedrība veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu apliecību tirgus cena būtiski neatšķiras no fonda daļas vērtības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

54.¹ pants. Paziņojums par ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecību pirkšanas un atpakaļpirkšanas pieteikuma izpildi

(1) Sabiedrība ar pastāvīgā informācijas nesēja starpniecību nosūta fonda ieguldītājam paziņojumu, kas apstiprina pieteikuma izpildi, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma izpildes vai, ja sabiedrība šo apstiprinājumu saņem no trešās personas, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc apstiprinājuma saņemšanas no trešās personas.

(2) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja sabiedrības paziņojums satur to pašu informāciju, kas ietverta apstiprinājumā, ko fonda ieguldītājam nekavējoties nosūta trešā persona.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

1) sabiedrības identifikācijas dati;

2) fonda ieguldītāja identifikācijas dati (vārds, uzvārds vai nosaukums);

3) pieteikuma saņemšanas datums, laiks un maksāšanas veids;

4) izpildes datums;

5) fonda identifikācijas dati;

6) pieteikuma veids — pirkšana, atpakaļpirkšana vai atpakaļpieņemšana;

7) ieguldījumu apliecību skaits;

8) ieguldījumu apliecības vērtība pirkšanas, atpakaļpirkšanas vai atpakaļpieņemšanas brīdī;

9) datums, kurā nosaka ieguldījumu apliecības vērtību;

10) pieteikuma bruto vērtība, ieskaitot izlaišanas komisijas naudu, vai neto vērtība, atskaitot atpakaļpirkšanas komisijas naudu;

11) ar darījumu saistītas komisijas naudas un citu iekasēto maksājumu kopējā summa un, ja fonda ieguldītājs to pieprasa, detalizēts iekasēto maksājumu uzskaitījums.

(4) Ja sabiedrība fonda ieguldītāja pieteikumus izpilda periodiski, tā ievēro šā panta pirmās daļas prasības vai arī vismaz reizi sešos mēnešos sniedz fonda ieguldītājam šā panta trešajā daļā noteikto informāciju par veiktajiem darījumiem.

(5) Sabiedrībai ir pienākums pēc fonda ieguldītāja pieprasījuma sniegt informāciju par fonda ieguldītāja pieteikuma izpildes statusu.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

55.pants. Ieguldījumu apliecību atpakaļpieņemšanas prasība

(1) Ja sabiedrības vainas dēļ fonda prospektā un tam pievienotajos dokumentos ziņas, kurām ir būtiska nozīme ieguldījumu apliecību novērtējumā, ir nepareizas vai nepilnīgas, fonda ieguldītājam ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība pieņem atpakaļ viņa ieguldījumu apliecību un atlīdzina viņam visus šā iemesla dēļ radušos zaudējumus.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā fonda ieguldītājs ir ieguvis ieguldījumu apliecību no personas, kura nodarbojas ar starpniekdarbību vērtspapīru tirgū, šī persona līdz ar sabiedrību ir solidāri atbildīga par zaudējumu atlīdzināšanu fonda ieguldītājam. Šī persona nav atbildīga, ja tā pierāda, ka nav zinājusi un nevarēja zināt, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas.

(3) Ja brīdī, kad fonda ieguldītājs ir uzzinājis, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas, viņš vairs nav ieguldījumu apliecības īpašnieks, viņam ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība samaksā starpību, par kādu viņa ieguldītā summa pārsniedz ieguldījumu apliecības atpakaļpirkšanas cenu atpakaļpirkšanas brīdī.

(4) Prasība saskaņā ar šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem ceļama sešu mēnešu laikā no dienas, kad fonda ieguldītājs ir uzzinājis, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no ieguldījumu apliecības iegādes dienas.

56.pants. Fonda prospekts, ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija un to grozījumi

(1) Ieguldījumu apliecību emisiju nedrīkst uzsākt bez sabiedrības apstiprināta fonda prospekta. Sabiedrība izstrādā arī fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju, kurā norāda šā likuma 57.¹ pantā minēto informāciju.

(2) Fonda prospektā sniedz informāciju, kas nepieciešama ieguldītājiem, lai viņi varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu un potenciālo risku, kas ir saistīts ar šādu ieguldījumu.

(2¹) Ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā saīsinātā veidā iekļauj attiecīgā fonda būtiskākos darbības rādītājus. Sabiedrība nodrošina, ka ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija ir patiesa, skaidra un nav maldinoša, kā arī atbilst attiecīgā fonda prospektā minētajai informācijai.

(3) Fonda prospektā sniedz šā likuma 57.pantā minēto informāciju. Fonda prospektā nav jāatkārto tā informācija, kas iekļauta attiecīgā fonda pārvaldes nolikumā un ir līdzvērtīga šā likuma 57.pantā minētajai informācijai.

(4) Fonda prospekts un fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija stājas spēkā ar brīdi, kad fonds ir reģistrēts Latvijas Bankā.

(5) Ja sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus informācijā, kura tiek sniegta atbilstoši šā likuma 57.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 9., 10.¹, 11., 12., 13., 14., 15., 16., 23., 26. un 27. punktam, tā pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas Latvijas Bankai iesniedz:

1) attiecīgās sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmumu par fonda prospekta grozījumu apstiprināšanu;

2) fonda prospekta grozījumus un fonda prospekta tekstu, kurā ir iekļauti grozījumi. Fonda prospekta grozījumus un fonda prospekta tekstu sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai vienā no šā likuma 23.panta otrajā daļā minētajiem veidiem.

(6) Latvijas Banka izskata iesniegtos fonda prospekta grozījumus un 15 darbdienu laikā reģistrē grozījumus, ja tie atbilst šā likuma prasībām un nav pretrunā ar ieguldītāju likumīgajām interesēm.

(7) Ja fonda prospektā nepieciešams izdarīt grozījumus, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrības kapitālā, padomes vai amatpersonu sastāvā vai citas pārmaiņas sabiedrības vai fonda darbībā, kuras atbilstoši šim likumam ir saskaņojamas ar Latvijas Banku, sabiedrība pēc šo pārmaiņu saskaņošanas ar Latvijas Banku izdara attiecīgus grozījumus fonda prospektā bez iepriekšējas to reģistrācijas Latvijas Bankā un atbilstoši šā panta piektās daļas 2.punktam iesniedz Latvijas Bankai pilnu fonda prospekta tekstu.

(8) Sabiedrība pēc fonda prospekta grozījumu reģistrācijas Latvijas Bankā fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē fonda ieguldītājus par fonda prospekta grozījumiem un to spēkā stāšanos.

(9) Šā panta piektajā daļā minētie fonda prospekta grozījumi stājas spēkā ne agrāk kā 10 dienas pēc to reģistrācijas Latvijas Bankā vai citā Latvijas Bankas noteiktajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par trim mēnešiem no grozījumu reģistrācijas dienas un tiek noteikts, ievērojot fonda prospekta grozījumu saturu un fonda ieguldītāju intereses.

(10) Šā panta septītajā daļā minētie fonda prospekta grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas sabiedrības pārvaldes institūcijā.

(11) Ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas grozījumiem piemēro šajā pantā minētos fonda prospekta grozīšanas noteikumus, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 583/2010 prasības.

(18.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010., 13.10.2011., 09.07.2013., 30.03.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

57.pants. Fonda prospekta saturs

(1) Fonda prospektam ir titullapa. Titullapā iekļaujama šāda informācija:

1) fonda veids un nosaukums, kā arī norāde uz valsti, kurā fonds dibināts (reģistrēts);

2) fonda sabiedrības firma un juridiskā adrese;

3) fonda turētājbankas firma;

4) fonda ieguldījumu apliecību izplatītāja firma un izplatīšanas vietu adreses;

5) fonda zvērināta revidenta vārds un uzvārds vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības firma;

6) fonda dibināšanas datums un darbības termiņš (ja tāds paredzēts);

7) atzīme par fonda reģistrāciju Latvijas Bankā;

8) atzīme par fonda prospektā izdarītajiem grozījumiem un to spēkā stāšanās datums;

9) tās vietas adrese, kur var saņemt fonda prospektu, ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju un fonda pārvaldes nolikumu (ja tas nav pievienots fonda prospektam), fonda gada vai pusgada pārskatus, kā arī ziņas par fonda vērtību un ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenu.

(2) Fonda prospektā ir satura rādītājs un lietoto terminu un saīsinājumu skaidrojums.

(3) Fonda prospektā šajā daļā minētajā secībā iekļaujama vismaz šāda informācija:

1) fonda ieguldīšanas mērķis, arī finansiālais mērķis (piemēram, kapitāla pieaugums vai ienākums no ieguldījumiem), ieguldījumu politika (piemēram, ieguldījuma objektu veidi, specializācija noteiktos ģeogrāfiskajos rajonos vai industriālajos sektoros), kā arī šā likuma 65.pantā noteiktā informācija;

1¹) paziņojums, kas vērš ieguldītāju uzmanību uz šādām fonda darbības iezīmēm:

a) lielāko daļu no fonda līdzekļiem plānots ieguldīt ieguldījumu objektos, kas nav pārvedami vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti,

b) fonds plāno veikt kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšanu,

c) fonda neto aktīvu vērtībai piemīt augsts svārstīguma līmenis;

2) fonda riska profila apraksts un ar ieguldījumiem saistītā riska analīze;

3) fonda ieguldījumu ierobežojumi un fonda pārvaldē izmantojamās ieguldīšanas prakses vai tehnikas apraksts, arī uz fonda rēķina izdarāmo aizņēmumu principi un kārtība;

4) šajā likumā paredzēto fonda ieguldītāju tiesību īss skaidrojums, kā arī ieguldījumu apliecībās nostiprināto tiesību īss apraksts;

5) tipiskā ieguldītāja (ieguldītājs, kuram paredzēts fonds) raksturojums;

6) ziņas par fonda ieguldītājam piemērojamiem nodokļu un nodevu maksājumiem un to veikšanas kārtību;

7) par ieguldījumu apliecību pārdošanu un atpakaļpirkšanu iekasējamās komisijas naudas maksimālais apmērs (procentos no fonda daļas vērtības);

8) sabiedrībai, turētājbankai un citām fonda prospektā minētajām personām no fonda mantas izmaksājamās atlīdzības maksimālais apmērs (kopējais un katrai personai atsevišķi maksājamās atlīdzības apmērs) un aprēķināšanas kārtība, šīs atlīdzības samaksas kārtība. Maksimālo atlīdzības apmēru norāda procentos no fonda neto aktīvu vidējās vērtības;

9) citi iespējamie izdevumi un maksājumi, kā arī to segšanas kārtība. Atsevišķi norāda tos maksājumus, kas būs jāveic fonda ieguldītājiem personiski, un tos, kurus veiks no fonda līdzekļiem;

10) ziņas par fonda revidentu — vārds, uzvārds un sertifikāta numurs vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības firma, reģistrācijas numurs un licences numurs;

10¹) šā likuma 28. panta trešās daļas 5.² punktā minētā informācija;

11) ieguldījumu apliecību pārdošanas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā tiek noapaļots ieguldījumu apliecību daļu skaits pēc ieguldījumu apliecību sadalīšanas;

12) apstākļi, kādos var apturēt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu un atpakaļpieņemšanu;

13) ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenas aprēķināšanas metodes un biežums, kā arī ziņas par to, kur un cik bieži šīs cenas tiek nodotas atklātībā;

14) fonda vērtības noteikšanas principi un noteikumi;

15) noteikumi par fonda ienākumu aprēķināšanu, izlietošanu un sadali fonda ieguldītājiem;

16) fonda pārskata gada sākums un beigas;

17) sabiedrības firma, reģistrācijas datums un numurs, juridiskā adrese un, ja sabiedrība ir izveidojusi filiāli, tās atrašanās vietas adrese;

18) sabiedrības reģistrētā un apmaksātā kapitāla apjoms;

19) sabiedrības padomes locekļu un amatpersonu vārds, uzvārds un amats sabiedrībā, kā arī viņu pienākumi ārpus sabiedrības, ja tiem ir nozīme sabiedrības darbībā;

20) citu sabiedrības pārvaldāmo fondu nosaukums;

21) turētājbankas firma, reģistrācijas datums un numurs, juridiskā adrese un faktiskās atrašanās vietas adrese, turētājbankas pienākumi un ar to izpildi saistītie iespējamie interešu konflikti. Ja turētājbanka tur fonda aktīvus pie trešās personas, šī turētājbanka sniedz šo trešo personu sarakstu un norādi uz iespējamiem interešu konfliktiem, kas saistīti ar turēšanu, kā arī paziņojumu, ka aktualizēta šajā punktā norādītā informācija fonda ieguldītājiem būs pieejama pēc pieprasījuma;

22) konsultanta, kā arī citu pakalpojumu sniedzēju vārds, uzvārds vai firma, reģistrācijas numurs un atrašanās vietas adrese, ja sabiedrība ir noslēgusi līgumu par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu fonda pārvaldē un saskaņā ar šo līgumu pakalpojuma sniedzējam atlīdzība tiek maksāta no fonda līdzekļiem. Īss attiecīgā pakalpojuma sniedzēja pamatdarbības un to pakalpojuma līguma noteikumu apraksts, kuri ir svarīgi fonda ieguldītājiem;

23) ja sabiedrība plāno kādu no fonda pārvaldes pakalpojumiem nodot trešajai personai, — norāde uz šiem pakalpojumiem un apraksts, kādā kārtībā pakalpojumi var tikt nodoti;

24) fonda iepriekšējās darbības raksturojums un finansiālo rādītāju salīdzinošā tabula par pēdējiem trim gadiem (sagatavota atbilstoši fonda pārskatu noteikumiem). Pēc šīs informācijas iekļaujams paziņojums, ka šie rādītāji nenosaka (neietekmē) turpmāko fonda darbību. Minēto informāciju var iekļaut fonda prospektā vai pievienot tam;

25) fonda gada un pusgada pārskatu saņemšanas veids un kārtība;

26) aktuālā sabiedrības atalgojuma politika, kas ietver vismaz šādus elementus: aprakstu, kā sabiedrība aprēķina atalgojumu, personas, kuras ir atbildīgas par atalgojuma piešķiršanu, atalgojuma komitejas sastāvu, ja tāda ir izveidota. Fonda prospektā var sniegt tikai šīs informācijas kopsavilkumu, ja prospektā ir norādīta saite uz sabiedrības mājaslapu internetā, kur minētā informācija pieejama pilnībā un kur to ir iespējams saņemt pēc pieprasījuma papīra formā bez maksas;

27) ja turētājbanka plāno turēt fonda finanšu instrumentus šā likuma 43. panta piektajā daļā minētajā ārvalsts komercsabiedrībā, — informācija par finanšu instrumentu turēšanu ārvalsts komercsabiedrībā, pamatojoties uz ārvalsts tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem, šādas turēšanas pamatojumu un ar to saistītajiem riskiem.

(4) (Izslēgta ar 13.10.2011. likumu)

(5) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(6) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(7) Fonda prospekta noteikumi kļūst saistoši sabiedrības un ieguldītāja savstarpējās attiecībās, tiklīdz ieguldītājs fonda prospektā un pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā ir ieguvis attiecīgā fonda ieguldījumu apliecības.

(18.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010., 13.10.2011., 09.07.2013., 30.03.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

58.pants. Fonda prospekta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas pieejamība

(1) Sabiedrības pienākums ir nodrošināt fonda prospekta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas izsniegšanu bez maksas visām ieinteresētajām personām.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi, sabiedrība ievieto fonda prospektu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju savā mājaslapā internetā vai izmanto pastāvīgu informācijas nesēju, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 583/2010 prasības.

(3) Pēc ieguldītāju pieprasījuma viņiem bez maksas nodrošina fonda prospekta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas kopiju papīra formā.

(4) Ja fonda prospektā vai ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā tiek izdarīti grozījumi, sabiedrība pēc to spēkā stāšanās nekavējoties nodrošina, ka tās mājaslapā internetā ir pieejams pilns fonda prospekta teksts, kurā norādīti grozījumi un to spēkā stāšanās datums, kā arī pēdējā ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas versija.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.)

58.¹ pants. Pamatinformācijas prasības attiecībā uz komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktiem

(1) Ja atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra regulas (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (turpmāk — Regula Nr. 1286/2014) prasībām sabiedrībai nepieciešams izstrādāt, sniegt, aktualizēt un tulkot pamatinformācijas dokumentu, tiek uzskatīts, ka minētais dokuments atbilst šā likuma prasībām, kas piemērojamas fonda ieguldītājiem paredzētajai pamatinformācijai.

(2) Ja sabiedrība ir iesniegusi Latvijas Bankai atbilstoši Regulas Nr. 1286/2014 prasībām sagatavotu pamatinformācijas dokumentu, Latvijas Banka nepieprasa sabiedrībai papildus sagatavot fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju atbilstoši šā likuma prasībām.

(28.04.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. un 47. punktu)

59.pants. Fonda emisijas reklāma

(1) Fonda emisijas reklāmā, ievietojot sludinājumus vai publiski paziņojot emisijas noteikumus, obligāti jānorāda:

1) fonda nosaukums;

2) fondu pārvaldošās sabiedrības firma, juridiskā adrese un izpildinstitūcijas atrašanās vieta;

3) turētājbankas firma, juridiskā adrese un atrašanās vieta;

4) ieguldījumu apliecību izvietošanas sākuma datums;

5) ieguldījumu apliecību emisijas vai pārdošanas cena;

6) (izslēgts ar 07.10.2021. likumu);

7) ka netiek garantēta peļņa.

(2) (Izslēgta ar 07.10.2021. likumu);

(3) Ja fonda ieguldījumu politika paredz lielāko daļu no fonda līdzekļiem ieguldīt ieguldījumu objektos, kas nav pārvedami vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti, vai ja fonds plāno veikt kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšanu, vai ja fonda neto aktīvu vērtībai piemīt augsts svārstīguma līmenis, fonda emisijas reklāmā iekļauj paziņojumu, kas pievērš potenciālo ieguldītāju uzmanību šajā daļā minētajām ieguldījumu politikas iezīmēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 13.10.2011. un 07.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 02.11.2021.)

60.pants. Ārvalstu atvērto fondu ieguldījumu apliecību publiskā apgrozība

(Izslēgts ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.)

(Nodaļa 24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

62.pants. Ieguldījumi pārvedamos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos

(1) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt pārvedamos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tie tiek tirgoti dalībvalsts regulētajā tirgū vai citā dalībvalsts tirdzniecības vietā, kas minēta Eiropas Komisijas 2006.gada 10.augusta regulas Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem, (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 1287/2006) 2.panta 8.punktā;

2) tie ir iekļauti ārvalsts fondu biržas oficiālajā sarakstā vai tiek tirgoti citā ārvalsts tirdzniecības vietā, kas minēta Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 2.panta 8.punktā, un šāda biržas vai tirdzniecības vietas izvēle ir paredzēta fonda prospektā;

3) tie nav iekļauti fondu biržu oficiālajos sarakstos vai netiek tirgoti regulētos tirgos, bet šo vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu emisijas noteikumos paredzēts, ka tie tiks iekļauti šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto fondu biržu oficiālajos sarakstos vai regulētajos tirgos un šo vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu iekļaušana notiks gada laikā no dienas, kad uzsākta parakstīšanās uz šiem vērtspapīriem vai naudas tirgus instrumentiem.

(2) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt naudas tirgus instrumentos, kas netiek tirgoti regulētos tirgos, ja tie ir brīvi pārvedami (nepastāv darījumu ierobežojoši nosacījumi) un ir iestājies viens no šādiem nosacījumiem:

1) tos ir emitējusi vai garantējusi dalībvalsts vai dalībvalsts pašvaldība, cita valsts vai federālā valstī — viena no federācijas loceklēm, vai starptautiska institūcija, ja viena vai vairākas dalībvalstis ir tās locekles;

2) tos ir emitējusi vai garantējusi dalībvalsts centrālā banka, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka;

3) tos ir emitējusi komercsabiedrība, kuras vērtspapīri tiek tirgoti šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajā kārtībā;

4) tos ir emitējusi vai garantējusi kredītiestāde, kura reģistrēta dalībvalstī un kuras darbību uzrauga finanšu pakalpojumu uzraudzības institūcija atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām, vai emitents, kura darbību regulējošās prasības ir vismaz tikpat stingras kā Eiropas Savienībā noteiktās un kurš atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

a) tas ir reģistrēts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, kas ietilpst Desmit valstu grupā,

b) tam ir piešķirts investīciju līmeņa reitings,

c) emitenta darbības tiesiskā regulējuma izsmeļoša analīze apliecina, ka tā darbību regulējošās prasības ir vismaz tikpat stingras kā Eiropas Savienībā noteiktās;

5) tos ir emitējusi komercsabiedrība, kuras kapitāla un rezervju apjoms ir 10 miljoni euro vai lielāks un kura sagatavo un publicē revidētu gada pārskatu atbilstoši gada pārskatu sagatavošanas un publicēšanas prasībām, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām. Šāda komercsabiedrība ir vienā grupā ar vienu vai vairākām komercsabiedrībām, kuru akcijas tiek tirgotas regulētā tirgū, un ir paredzēta tam, lai piesaistītu naudas līdzekļus grupai, vai šāda komercsabiedrība ir īpašam nolūkam izveidota struktūra, kura ir specializējusies parādu vērtspapīrizēšanā un kurai par likviditātes nodrošināšanu ir noslēgta vienošanās ar tādu banku, kas atbilst šīs daļas 4.punktā kredītiestādei izvirzītajām prasībām. Uz ieguldījumiem šādos naudas tirgus instrumentos attiecas ieguldītāju aizsardzība, kas līdzvērtīga šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajai aizsardzībai.

(3) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt vērtspapīrošanas pozīcijās, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — Regula Nr.  2017/2402) prasības. Ja kāds no ieguldījumiem vērtspapīrošanas pozīcijās vairs neatbilst Regulas Nr.  2017/2402 prasībām, sabiedrība lemj par fonda ieguldītāju interesēm atbilstošu rīcību un, ja nepieciešams, veic korektīvu pasākumu neatbilstības novēršanai.

(19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011., 19.09.2013. un 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018. Trešā daļa stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu)

63.pants. Noguldījumi kredītiestādēs

(1) Fonda līdzekļus drīkst noguldīt kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai valstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts un kas saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 ir atzīta par valsti, kurā kredītiestādēm piemēro uzraudzības un darbību regulējošās prasības, kas ir līdzvērtīgas tām, ko piemēro Eiropas Savienībā.

(2) Noguldījumus kredītiestādēs drīkst veikt, ja tie ir atmaksājami pēc pieprasījuma vai tos var izņemt pirms termiņa un to termiņš nepārsniedz 12 mēnešus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004., 19.06.2008. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

64.pants. Ieguldījumi fonda ieguldījumu apliecībās (daļās)

(1) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu fonda vai tam pielīdzināma tāda kopējo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecībās vai daļās, kura darbības regulējums ir analoģisks šā likuma prasībām.

(2) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt ārvalsts ieguldījumu fonda vai tam pielīdzināma kopējo ieguldījumu uzņēmuma apliecībās vai daļās, ja ieguldījumu fonds vai tam pielīdzināms kopējo ieguldījumu uzņēmums atbilst šādām prasībām:

1) tas ir reģistrēts ārvalstī, kuras tiesiskais regulējums paredz šādu uzņēmumu uzraudzību, kas ir līdzvērtīga šajā likumā noteiktajai uzraudzībai, un attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcija sadarbojas ar Latvijas Banku;

2) tā darbību regulējošās prasības, tai skaitā ieguldītāju aizsardzība, ieguldījumu un darījumu ierobežojumi, ir analoģiskas šā likuma noteikumiem par ieguldījumu fondu darbību;

3) tas sagatavo un publisko pusgada un gada pārskatus, lai būtu iespējams novērtēt tā aktīvus, saistības, ienākumus un darbību pārskata periodā.

(3) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto fondu un kopējo ieguldījumu uzņēmumu apliecībās (daļās), ja fonda vai kopējo ieguldījumu uzņēmuma [kura ieguldījumu apliecības (daļas) paredzēts iegādāties] prospektā, pārvaldes nolikumā vai tiem pielīdzināmā dokumentā ir noteikts, ka ieguldījumi citos fondos vai kopējo ieguldījumu uzņēmumos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no fonda vai kopējo ieguldījumu uzņēmuma aktīviem.

(4) Ja fonda līdzekļi pārsvarā tiks ieguldīti šajā pantā minētajos fondos vai kopējo ieguldījumu uzņēmumos, fonda prospektā iekļauj informāciju par maksimālajām fondu pārvaldīšanas izmaksām, kuras var ieturēt gan no paša fonda, gan arī no tiem fondiem vai kopējo ieguldījumu uzņēmumiem, kuros šis fonds veic ieguldījumus.

(5) Ja fonda (apakšfonda) līdzekļus paredzēts ieguldīt vienā grupā esošu sabiedrību pārvaldītajos fondos (apakšfondos), prospektā norāda šos fondus (apakšfondus) un tajos plānoto kopējo ieguldījumu maksimālo apjomu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004., 08.03.2007., 19.06.2008., 13.10.2011., 09.07.2013. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

67.pants. Ieguldījumu ierobežojumi attiecībā uz vienu emitentu

(1) Fonda ieguldījumi atsevišķos ieguldījumu objektos nedrīkst pārsniegt šādus rādītājus:

1) 10 procentus no viena emitenta to akciju nominālvērtības, kurām nav balsstiesību;

2) 10 procentus no viena emitenta emitēto parāda vērtspapīru kopējā apjoma;

3) 25 procentus no viena fonda vai kopējo ieguldījumu uzņēmuma vērtības;

4) 10 procentus no viena emitenta emitēto naudas tirgus instrumentu kopējās vērtības.

(2) Ne visu sabiedrības pārvaldē esošo fondu līdzekļu ieguldījumi kopā, ne katra fonda ieguldījumi atsevišķi tieši vai netieši nedrīkst pārsniegt 10 procentus no jebkura šāda rādītāja:

1) viena emitenta pamatkapitāla;

2) viena emitenta balsstiesību kopējā apjoma.

(3) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 09.07.2013. un 30.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 26.04.2017.)

68.pants. Ieguldījumi nekustamajā īpašumā

(Izslēgts ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

69.pants. Ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana

(1) Šajā likumā noteikto ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana neatceļ attiecīgā darījuma spēkā esamību, bet sabiedrība atbild fonda ieguldītājiem un trešajām personām par zaudējumiem, kas radušies šādas darbības dēļ, izņemot šā panta otrajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Ir pieļaujama šā likuma 66.pantā, izņemot tā septīto un trīspadsmito daļu, kā arī 67.pantā noteikto ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana sešu mēnešu laikā pēc fonda reģistrācijas Latvijas Bankā.

(3) Šā panta otrā daļa nav attiecināma uz fondiem, kuru vērtība pārsniedz 710 000 euro.

(4) Ir pieļaujama šajā likumā noteikto ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana, ja to izraisījusi no fonda mantā ietilpstošajiem pārvedamajiem vērtspapīriem vai naudas tirgus instrumentiem izrietošo parakstīšanās tiesību izmantošana vai citi apstākļi, kurus sabiedrība nevarēja paredzēt. Lai novērstu ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšanu, sabiedrībai nekavējoties jāveic pārdošanas operācijas atbilstoši riska samazināšanas principam un fonda ieguldītāju interesēm.

(5) Ieguldījuma izdarīšanas brīdī šā likuma 67.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus pieļaujams pārsniegt, ja tobrīd nav iespējams noteikt vai aprēķināt visu to emitēto vērtspapīru daudzumu vai vērtību, kuros nostiprinātas parādsaistības, vai emitēto vai apgrozībā esošo ieguldījumu apliecību daļu vērtību vai skaitu.

(6) Sabiedrības pienākums ir nekavējoties informēt Latvijas Banku par ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšanu, kā arī par pasākumiem tās novēršanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011., 09.07.2013., 19.09.2013. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

70.pants. Noteikumi darījumiem ar atvasinātiem vērtspapīriem

(Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

71.pants. Ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana

(Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

(Nodaļa 13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.)

71.¹ pants. Darbības joma

(1) Ieguldījumu fondi ir tiesīgi veikt galvenās un pakārtotās struktūras darījumus. Pakārtotais fonds līdz 15 procentiem no saviem aktīviem, kas nav ieguldīti galvenajā fondā, drīkst ieguldīt:

1) aktīvos atbilstoši šā likuma 61.panta ceturtajai daļai;

2) darījumos ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, ja tie tiek veikti, lai ierobežotu risku, atbilstoši šā likuma 65.panta pirmās daļas un 33.panta sešpadsmitās daļas prasībām, kā arī ievērojot 66.panta septītajā daļā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus.

(2) Lai nodrošinātu šā likuma 66.panta septītās daļas prasību ievērošanu, pakārtotais fonds savam aprēķinātajam kopējam riskam, kas izriet no darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, pieskaita galvenā fonda kopējo risku. Galvenā fonda kopējo risku nosaka proporcionāli pakārtotā fonda ieguldījumam galvenajā fondā, aprēķinam izmantojot galvenā fonda faktisko kopējo risku vai galvenā fonda pārvaldes nolikumā vai prospektā noteikto maksimāli iespējamo kopējo risku. Pakārtotais fonds turpmāk izmanto izraudzīto kopējā riska aprēķināšanas veidu.

(3) Galvenais fonds atbilst šādām prasībām:

1) vismaz viens no fonda ieguldītājiem ir pakārtotais fonds;

2) fonds pats nav pakārtotais fonds;

3) fonds nav pakārtotā fonda ieguldītājs.

(4) Attiecībā uz galveno fondu piemēro šādus izņēmumus:

1) ja vismaz divi pakārtoti fondi ir galvenā fonda ieguldītāji, galvenais fonds var nepiesaistīt papildu līdzekļus no citiem ieguldītājiem;

2) ja galvenais fonds neizplata fonda ieguldījumu apliecības citā dalībvalstī, bet tam šajā dalībvalstī ir viens vai vairāki pakārtotie fondi, galvenais fonds var neievērot šā likuma 77.² un 77.³ panta prasības.

(5) Pakārtotā fonda pienākums ir uzraudzīt galvenā fonda darbības atbilstību fonda prospektā un pārvaldes nolikumā noteiktajai kārtībai. Izpildot šo pienākumu, pakārtotajam fondam ir tiesības paļauties uz informāciju un dokumentiem, kas saņemti no galvenā fonda vai — ja nepieciešams — no to pārvaldošās sabiedrības, turētājbankas un fonda revidenta, ja vien nav pamatota iemesla apšaubīt to pareizību. Fonda revidents šīs nodaļas izpratnē ir fonda prospektā vai pārvaldes nolikumā, vai tam pielīdzināmā dokumentā norādītais revidents.

(6) Ja pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība vai jebkura cita persona, kas rīkojas šā fonda vai šo fondu pārvaldošās sabiedrības vārdā, sakarā ar ieguldījumu galvenā fonda ieguldījumu apliecībās saņem komisijas naudu vai citu maksājumu, šo naudu vai maksājumu ieskaita pakārtotā fonda aktīvos.

(7) Galvenais fonds nekavējoties informē Latvijas Banku par katru pakārtoto fondu, kurš veic ieguldījumus tā ieguldījumu apliecībās. Ja pakārtotais fonds ir nodibināts citā dalībvalstī, Latvijas Banka par šādu ieguldījumu nekavējoties informē pakārtotā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.

(8) Galvenais fonds neiekasē no pakārtotā fonda komisijas naudu sakarā ar ieguldījumu apliecību izlaišanu vai atpakaļpirkšanu.

(9) Galvenais fonds nodrošina, ka visa informācija, ko tas sniedz saskaņā ar šo likumu vai Latvijas Bankas noteikumiem, fonda pārvaldes nolikumu vai prospektu, laikus ir pieejama pakārtotā fonda sabiedrībai, uzraudzības institūcijai, turētājbankai un fonda revidentam.

(10) Ja galvenais fonds un pakārtotais fonds ir reģistrēti Latvijā, Latvijas Banka nekavējoties informē pakārtoto fondu par visiem pieņemtajiem lēmumiem un konstatētajiem šīs nodaļas prasību pārkāpumiem galvenā fonda darbībā un galvenā fonda sabiedrības, turētājbankas vai fonda revidenta darbībā.

(11) Ja galvenais fonds un pakārtotais fonds ir nodibināti dažādās dalībvalstīs, Latvijas Banka nekavējoties informē pakārtotā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju par visiem pieņemtajiem lēmumiem un konstatētajiem šā likuma vai citu normatīvo aktu prasību pārkāpumiem saistībā ar Latvijā reģistrēta galvenā fonda darbību un galvenā fonda sabiedrības, turētājbankas vai fonda revidenta darbību. Latvijas Banka nekavējoties informē pakārtoto fondu, kas reģistrēts Latvijā, par informāciju, ko tā saņēmusi no galvenā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

71.² pants. Atļaujas saņemšana galvenās un pakārtotās struktūras darījumu veikšanai

(1) Galvenās un pakārtotās struktūras darījumu drīkst veikt tikai pēc tam, kad saņemta pakārtotā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas atļauja un ir stājusies spēkā šā likuma 71.³ panta pirmajā daļā un 71.⁴ panta pirmajā un septītajā daļā minētā vienošanās vai noteikumi.

(2) Ja pakārtotā fonda izcelsmes valsts ir Latvija, pirms galvenās un pakārtotās struktūras darījuma veikšanas pakārtotais fonds saņem Latvijas Bankas atļauju šāda darījuma veikšanai. Latvijas Banka izsniedz atļauju, ja pakārtotais fonds, tā turētājbanka un fonda revidents, kā arī galvenais fonds atbilst visām šīs nodaļas prasībām. Atļaujas saņemšanai pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai šādus dokumentus:

1) pakārtotā fonda un galvenā fonda pārvaldes nolikumu;

2) pakārtotā fonda un galvenā fonda prospektu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju;

3) šā likuma 71.³ panta pirmajā daļā minēto vienošanos vai noteikumus par pakārtotā fonda un galvenā fonda darbības nosacījumiem;

4) pārveidojot esošu fondu par pakārtotu fondu, — pakārtotā fonda ieguldītājiem sniedzamo informāciju, kas minēta šā likuma 71.⁶ panta pirmajā daļā;

5) ja galvenajam fondam un pakārtotajam fondam ir dažādas turētājbankas, — šā likuma 71.⁴ panta pirmajā daļā minēto vienošanos par informācijas apmaiņu starp šīm turētājbankām;

6) ja galvenajam fondam un pakārtotajam fondam ir dažādi fonda revidenti, — šā likuma 71.⁴ panta septītajā daļā minēto vienošanos par informācijas apmaiņu starp šiem revidentiem.

(3) Ja galvenā fonda izcelsmes valsts nav Latvija, pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība papildus šā panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz Latvijas Bankai arī galvenā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas apliecinājumu, ka galvenais fonds ir atvērtais ieguldījumu fonds vai tāda fonda apakšfonds, kas atbilst šā likuma 71.¹ panta trešās daļas 2. un 3.punkta prasībām. Minēto apliecinājumu sabiedrība iesniedz latviešu valodā vai citā valodā, kuras izmantošanai piekritusi Latvijas Banka.

(4) Pēc šā panta otrajā un trešajā daļā minēto dokumentu saņemšanas Latvijas Banka 15 darbdienu laikā rakstveidā informē pakārtoto fondu pārvaldošo sabiedrību par atļauju vai aizliegumu veikt pakārtotā fonda ieguldījumu galvenajā fondā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

71.⁵ pants. Pakārtotā fonda sniedzamā informācija

(1) Pakārtotā fonda prospektā papildus informācijai, kas paredzēta šā likuma 57.pantā, iekļauj šādu informāciju:

1) apliecinājums, ka fonds ir pakārtots konkrētam galvenajam fondam un 85 procentus vai vairāk no saviem aktīviem pastāvīgi iegulda galvenā fonda ieguldījumu apliecībās;

2) ieguldījumu mērķis un politika, tai skaitā riska profils un ziņas par to, vai pakārtotā fonda un galvenā fonda darbības rezultāti ir identiski, vai par to, cik lielā mērā un kādu iemeslu dēļ tie atšķiras, tai skaitā šā likuma 71.¹ panta pirmajā daļā noteikto ieguldījumu nosacījumu apraksts;

3) īss galvenā fonda apraksts, kas ietver arī ziņas par tā organizāciju, ieguldījumu mērķiem un politiku, riska profilu un to, kā var iegūt aktualizētu galvenā fonda prospektu;

4) saskaņā ar šā likuma 71.³ panta pirmo daļu noslēgtās vienošanās par pakārtotā fonda un galvenā fonda darbības nosacījumiem īss apraksts;

5) ziņas par to, kā fonda ieguldītāji var iegūt pilnīgu informāciju par galveno fondu un par vienošanos, ko pakārtotais fonds un galvenais fonds noslēguši saskaņā ar šā likuma 71.³ panta pirmo daļu;

6) atlīdzība un maksājumi, ko pakārtotais fonds maksā sakarā ar saviem ieguldījumiem galvenā fonda ieguldījumu apliecībās, kā arī pakārtotā fonda un galvenā fonda kopējie maksājumi;

7) pakārtotajam fondam piemērojamo nodokļu un nodevu maksājumi, ja tas iegulda savus aktīvus galvenajā fondā.

(2) Papildus šā likuma 75.pantā minētajai informācijai pakārtotā fonda finanšu pārskatos iekļauj informāciju par pakārtotā fonda un galvenā fonda ieturēto un samaksāto komisijas naudu un citiem maksājumiem. Pakārtotā fonda gada un pusgada pārskatā attiecīgi norāda, kur ir pieejama galvenā fonda gada un pusgada pārskata kopija.

(3) Papildus šā likuma 23.panta pirmās daļas, 56.panta piektās daļas un 75.panta ceturtās un piektās daļas prasībām pakārtotais fonds, kas reģistrēts Latvijā, nosūta Latvijas Bankai galvenā fonda prospektu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju, un šo dokumentu grozījumus, kā arī gada un pusgada pārskatu.

(4) Pakārtotais fonds visos publiskajos paziņojumos norāda, ka tas 85 procentus vai vairāk no saviem aktīviem pastāvīgi iegulda galvenā fonda ieguldījumu apliecībās.

(5) Pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība pēc fonda ieguldītāju pieprasījuma bez maksas izsniedz tiem papīra formā galvenā fonda prospektu, kā arī gada un pusgada pārskatu kopijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

71.⁶ pants. Fonda pārveidošana par pakārtotu fondu un galvenā fonda maiņa

(1) Pirms fonda pārveidošanas par pakārtotu fondu šo fondu pārvaldošā sabiedrība sniedz fonda ieguldītājiem šādu informāciju:

1) apliecinājumu, ka Latvijas Banka ir atļāvusi veikt pakārtotā fonda ieguldījumus attiecīgā galvenā fonda ieguldījumu apliecībās;

2) pakārtotā fonda un galvenā fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju. Pakārtotā fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija tiek precizēta atbilstoši šā fonda plānotajai darbībai;

3) datumu, kad pakārtotais fonds sāks veikt ieguldījumus galvenajā fondā, vai, ja attiecīgie ieguldījumi jau ir veikti, — datumu, kad ieguldījums pārsniegs šā likuma 66.panta desmitajā daļā noteikto ierobežojumu;

4) apliecinājumu, ka fonda ieguldītājiem 30 kalendāra dienu laikā ir tiesības pieprasīt savu ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu bez maksas, izņemot izmaksas, kas saistītas ar fonda aktīvu realizāciju. Šīs tiesības rodas brīdī, kad pakārtotais fonds ir nodrošinājis fonda ieguldītājus ar šajā punktā minēto informāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz ne vēlāk kā 30 kalendāra dienas pirms dienas, kas norādīta šā panta pirmās daļas 3.punktā. Latvijas Banka nosaka šā panta pirmajā daļā minētās informācijas sniegšanas kārtību.

(3) Ja atbilstoši šā likuma 77.² pantā minētajai kārtībai pakārtotā fonda ieguldījumu apliecības tiek izplatītas citā dalībvalstī, šā panta pirmajā daļā minēto informāciju fondu pārvaldošā sabiedrība nodrošina pakārtotā fonda uzņēmējvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām, vai citā valodā, kuras izmantošanai piekritusi pakārtotā fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcija. Pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība atbild par tulkojuma sagatavošanu, kā arī apliecina šajā tulkojumā norādītās informācijas atbilstību tai informācijai, kas norādīta oriģinālvalodā sagatavotajos dokumentos.

(4) Pakārtotais fonds nav tiesīgs veikt ieguldījumus galvenā fonda ieguldījumu apliecībās, pārsniedzot šā likuma 66.panta desmitajā daļā minētos ieguldījumu ierobežojumus, pirms nav beidzies šā panta otrajā daļā noteiktais termiņš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

75.² pants. Sabiedrības gada pārskata sagatavošana, pārbaude un publicēšana

(1) Gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības aktīviem un saistībām, finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Ja atbilstoši šim likumam sagatavotais gada pārskats nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību, gada pārskata pielikumā iekļaujama papildu informācija.

(2) Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, ja tādu sagatavo, revidē zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (turpmāk — zvērināts revidents) atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam. Sabiedrība 10 dienu laikā pēc tās valdei adresētā zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Latvijas Bankai šā ziņojuma kopiju.

(2¹) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai Latvijā licencēta sabiedrība maina gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzijai (pārbaudei) akcionāru sapulcē iecelto zvērinātu revidentu, ja, veicot Latvijā licencētas sabiedrības uzraudzību, Latvijas Banka konstatē, ka šā zvērināta revidenta profesionālā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām.

(3) Akcionāru sapulce pēc zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas ir tiesīga apstiprināt gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, ja tādu sagatavo.

(3¹) Gada pārskatu paraksta sabiedrības valde vai sabiedrības valdes pilnvarots valdes loceklis. Konsolidēto gada pārskatu, ja tādu sagatavo, paraksta komercsabiedrību grupas mātes sabiedrības vadība vai komercsabiedrību grupas mātes sabiedrības vadības pilnvarots loceklis.

(3²) Finanšu pārskatus un konsolidētos finanšu pārskatus, ja tādus sagatavo, paraksta arī tā persona (grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis), kas ar sabiedrību ir noslēgusi rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos, un kas sagatavojusi minētos pārskatus, norādot vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu vai sabiedrības nosaukumu, vai komersanta firmu un amata nosaukumu. Sabiedrība, kurā ir grāmatvedības struktūrvienība un grāmatvedības darbinieki, var noteikt par grāmatvedības kārtošanu un gada pārskata sagatavošanu atbildīgo personu (grāmatvedi vai citu par grāmatvedības kārtošanu atbildīgo personu), kas paraksta finanšu pārskatus un konsolidētos finanšu pārskatus. Šādā gadījumā norāda šīs personas vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu.

(4) (Izslēgta ar 29.05.2008. likumu.)

(4¹) Sabiedrība ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām elektroniskā formā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā gada pārskata atvasinājumu kopā ar akcionāru paskaidrojumu par to, ka gada pārskats apstiprināts, un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju. Sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, papildus šīs daļas pirmajā teikumā noteiktajam ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām elektroniskā formā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā arī konsolidētā gada pārskata atvasinājumu kopā ar akcionāru paskaidrojumu par to, ka konsolidētais gada pārskats apstiprināts, un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju.

(4²) Šā panta 4.¹ un 4.⁴ daļā minētos dokumentus Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski tiešsaistes datu pārraides režīmā nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību.

(4³) Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta 4.² daļā minēto dokumentu saņemšanas publicē tos savā tīmekļvietnēā.

(4⁴) Sabiedrība, kurai ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, šā panta 4.¹ daļā minēto gada pārskata un konsolidētā gada pārskata, ja tādu sagatavo, atvasinājumu elektroniskā formā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un papildus pievieno atsevišķā datnē sagatavoto vadības ziņojumu vienotā elektroniskās ziņošanas formātā saskaņā ar Komisijas 2018. gada 17. decembra deleģēto regulu (ES) 2019/815, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju un finanšu pārskatus vai konsolidētos finanšu pārskatus (ja tie sagatavoti vienotā elektroniskās ziņošanas formātā) kopā ar akcionāru paskaidrojumu par to, ka gada pārskats un konsolidētais gada pārskats apstiprināts, zvērināta revidenta ziņojuma kopiju un zvērināta revidenta apliecinājuma ziņojuma kopiju par ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu.

(5) Sabiedrība papildus šā panta 4.¹ daļā noteiktajam pati nodrošina, lai gada pārskats kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu un apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu, ja tādu sagatavo, tiktu publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.maijā, bet konsolidētais gada pārskats kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu un apliecinājuma ziņojumu par konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ja tādu sagatavo, — ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Minētajam gada pārskatam un konsolidētajam gada pārskatam jābūt identiskam ar zvērināta revidenta pārbaudīto. Sabiedrība attiecīgo informāciju var publiskot savā mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

(6) (Izslēgta ar 29.05.2008. likumu.)

(18.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 29.05.2008., 11.03.2010., 13.10.2011., 09.07.2013., 30.03.2017., 07.10.2021., 28.04.2022., 23.09.2021. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024. Sk. pārejas noteikumu 50. punktu)

75.³ pants. Apakšfondu pārskati

Šajā nodaļā minētos fondu pārskatus fondiem ar apakšfondiem sagatavo par katru apakšfondu atsevišķi. Apakšfondu gada un pusgada pārskatos sabiedrība par vērtības mēru ir tiesīga lietot arī attiecīgajam apakšfondam noteikto valūtu.

(08.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

75.⁴ pants. Iesaistīšanās politikas atklāšana

(1) Ja pārvaldes sabiedrības ieguldījumu politika paredz ieguldīt ieguldījumu fonda, valsts fondēto pensiju shēmas vai privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū (turpmāk šajā pantā — akciju sabiedrība), pārvaldes sabiedrība izstrādā iesaistīšanās politiku.

(2) Iesaistīšanās politikā apraksta, kā pārvaldes sabiedrība pārrauga akciju sabiedrības darbību vismaz šādos jautājumos:

1) stratēģija;

2) finanšu un nefinanšu darbības rezultāti un risks;

3) kapitāla struktūra;

4) sociālā ietekme;

5) ietekme uz vidi;

6) korporatīvā pārvaldība.

(3) Iesaistīšanās politikā papildus šā panta otrajā daļā minētajai informācijai apraksta, kā pārvaldes sabiedrība:

1) īsteno dialogu ar akciju sabiedrību;

2) izmanto akciju sabiedrībā balsstiesības un citas no akcijām izrietošas tiesības, tai skaitā paredzot kritērijus maznozīmīgu balsojumu noteikšanai;

3) sadarbojas ar citiem akciju sabiedrības akcionāriem;

4) sazinās ar akciju sabiedrības ieinteresētajām personām;

5) īsteno faktisko un iespējamo interešu konfliktu pārvaldību attiecībā uz iesaistīšanos akciju sabiedrības pārvaldē.

(4) Pārvaldes sabiedrība katru gadu līdz 1. augustam publisko ziņojumu par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumu sniedz par periodu no dienas, kad pirmo reizi publiskota iesaistīšanās politika vai publiskots pēdējais ziņojums par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumā papildus iekļauj šādu informāciju:

1) vispārīgu informāciju par to, kā pārvaldes sabiedrība īsteno balsošanas tiesības;

2) svarīgāko balsojumu skaidrojumu;

3) informāciju par pilnvaroto padomdevēju (Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta pirmās daļas 106. punkta izpratnē) pakalpojumu izmantošanu.

(5) Pārvaldes sabiedrība papildus šā panta ceturtajā daļā minētajai informācijai publisko savus balsojumus akciju sabiedrības akcionāru sapulcēs. Pārvaldes sabiedrība var neatklāt balsojumus, kuri saskaņā ar iesaistīšanās politiku ir uzskatāmi par maznozīmīgiem.

(6) Pārvaldes sabiedrība var nepiemērot vienu vai vairākas šā panta prasības. Ja pārvaldes sabiedrība nepiemēro kādu no šā panta prasībām, tā sniedz informāciju par to, kura prasība netiek piemērota, un šādas rīcības pamatojumu.

(7) Pārvaldes sabiedrība nodrošina šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 39. un 40. punktu)

(Nodaļa 18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

76.pants. Latvijā licencētas sabiedrības tiesības sniegt pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī

(1) Latvijā licencēta sabiedrība ir tiesīga sniegt dalībvalstī tikai tos pārvaldes pakalpojumus, kurus tai ir atļauts sniegt Latvijā.

(2) Latvijā licencēta sabiedrība ir tiesīga uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī šajā pantā noteiktajā kārtībā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(3) Ja sabiedrība vēlas uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, tā iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu. Iesniegumā sabiedrība norāda dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt pārvaldes pakalpojumus, un veidu, kādā paredzēts sniegt pārvaldes pakalpojumus — atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas. Vienlaikus ar iesniegumu sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai sabiedrības izstrādāto darbības programmu, kurā norādīta šāda informācija:

1) pārvaldes pakalpojumi, kurus sabiedrība plāno sniegt dalībvalstī;

2) sabiedrības riska pārvaldības procedūras apraksts;

3) sabiedrības izstrādātās ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūras un veicamo pasākumu apraksts;

4) sabiedrības izstrādātās procedūras apraksts, kas nodrošina informācijas pieejamību pēc fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma.

(4) Sabiedrība, kura vēlas uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, iesniegumā norāda filiāles adresi un šā likuma 10.panta trešajā daļā noteikto informāciju par filiāles vadītāju. Iesniegumam pievienotajā filiāles darbības programmā sabiedrība papildus norāda filiāles organizatorisko struktūru, kas dod patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem pakalpojumiem, tiem atbilstošu darba organizāciju.

(5) Latvijas Banka izskata iesniegumu par sabiedrības pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu dalībvalstī un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo sabiedrību 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas.

(6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minēto lēmumu Latvijas Banka nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai šā panta trešajā un ceturtajā daļā minēto informāciju un dokumentus, informāciju par Latvijā spēkā esošo ieguldītāju aizsardzības sistēmu un maksimālajiem kompensācijas apmēriem, kā arī gadījumā, ja sabiedrība vēlas dalībvalstī sniegt fonda pārvaldes pakalpojumus, aprakstu par sabiedrībai piešķirtās licences darbības jomu. Ja tiek izdarīti grozījumi šajā daļā minētajā informācijā, Latvijas Banka par to informē sabiedrības uzņēmējvalsts uzraudzības institūciju.

(7) Sabiedrība rakstveidā informē Latvijas Banku un sabiedrības uzņēmējvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības pārtraukšanas.

(8) Informāciju un dokumentus, kas sniegti saskaņā ar šā panta septīto daļu, Latvijas Banka izskata 15 darbdienu laikā. Ja informācijas un dokumentu izskatīšanas gaitā tiek konstatēts, ka plānoto grozījumu rezultātā sabiedrība vairs neatbildīs šā likuma prasībām, Latvijas Banka par to paziņo sabiedrībai un informē sabiedrības uzņēmējvalsts uzraudzības institūciju.

(8¹) Latvijas Banka nekavējoties informē sabiedrības uzņēmējvalsts uzraudzības institūciju par sankcijām un uzraudzības pasākumiem, kas piemēroti sabiedrībai sakarā ar to, ka neatkarīgi no šā panta astotajā daļā minētā Latvijas Bankas paziņojuma saņemšanas šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā informācijā un dokumentos ir izdarīti grozījumi, kuru dēļ sabiedrība vairs neatbilst šā likuma prasībām.

(9) Sabiedrība, sniedzot pakalpojumus dalībvalstī ar filiāles starpniecību, ievēro sabiedrības uzņēmējvalstī spēkā esošos sabiedrības darbības noteikumus.

(10) Sabiedrība, sniedzot pakalpojumus dalībvalstī bez filiāles atvēršanas, ievēro šā likuma 13.¹, 13.², 13.³, 13.⁴, 14., 14.¹ un 54.¹ panta prasības, kā arī prasības efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidei.

(11) Sabiedrība, kas sniedz fonda pārrobežu pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī reģistrētam fondam, dibinot šajā dalībvalstī filiāli vai bez filiāles starpniecības, ievēro šā likuma un Latvijas Bankas noteikumu prasības attiecībā uz sabiedrības darbības organizēšanu, tai skaitā deleģēšanas noteikumus, riska pārvaldības procedūras, sabiedrības darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzības, kā arī sabiedrības pārskatu un ziņojumu sagatavošanas un sniegšanas noteikumus un sabiedrības izstrādātās iekšējās kontroles sistēmas noteikumus.

(12) Sabiedrība, kas veic šā panta vienpadsmitajā daļā minētās darbības, pēc Latvijas Bankas pieprasījuma iesniedz tā fonda gada un pusgada pārskatu kopijas, kuram šī sabiedrība sniedz fonda pārrobežu pārvaldes pakalpojumus, kā arī šā fonda prospektu un visus tā turpmākos grozījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 13.10.2011., 07.10.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

77.¹ pants. Latvijā reģistrēta ieguldījumu fonda pārrobežu pārvalde

(1) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas šā likuma 77.pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, ir tiesīga, ievērojot šajā pantā minēto kārtību, veikt Latvijā reģistrēto ieguldījumu fondu pārvaldi.

(2) Veicot šā panta pirmajā daļā minēto fonda pārrobežu pārvaldi, dalībvalstī licencēta sabiedrība ievēro:

1) sabiedrības izcelsmes valsts normatīvo aktu prasības attiecībā uz sabiedrības darbības organizēšanu, ieskaitot deleģēšanas noteikumus, riska pārvaldības procedūras, sabiedrības darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzības, kā arī sabiedrības pārskatu un ziņojumu sagatavošanas un sniegšanas noteikumus un sabiedrības izstrādātās iekšējās kontroles sistēmas noteikumus;

2) šā likuma un Latvijas Bankas noteikumu prasības attiecībā uz ieguldījumu fonda darbību;

3) tā fonda pārvaldes nolikuma un prospekta noteikumus, attiecībā uz kuru ir pieprasīta atļauja.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minētās prasības attiecas uz:

1) fonda izveidi un reģistrāciju;

2) ieguldījumu apliecību emisiju, pārdošanu, atpakaļpirkšanu un atpakaļpieņemšanu;

3) ieguldījumu politiku un ierobežojumiem, arī aprēķinot kopējo risku un saistības;

4) ierobežojumiem attiecībā uz aizņēmumiem, aizdevumiem un darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tie darījuma noslēgšanas brīdī nav fonda manta;

5) aktīvu novērtēšanu un fonda grāmatvedību;

6) ieguldījumu apliecību emisijas cenas vai atpakaļpirkšanas cenas aprēķināšanu un kļūdām neto aktīvu vērtības un ar to saistītās ieguldītājiem paredzētās kompensācijas aprēķinos;

7) ieņēmumu sadali vai atkārtotu ieguldīšanu;

8) fonda informācijas un ziņojumu sniegšanas prasībām, tai skaitā prasībām attiecībā uz prospektu, pārvaldes nolikumu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju, kā arī periodiskajiem pārskatiem;

9) ar ieguldījumu apliecību izplatīšanu saistītajiem pasākumiem;

10) attiecībām ar fonda ieguldītājiem;

11) fonda reorganizāciju;

12) fonda likvidāciju;

13) ieguldījumu apliecību turētāju reģistra kārtošanu;

14) maksu par fonda reģistrēšanu un uzraudzību;

15) ieguldījumu apliecību turētāju balsstiesību un citu tiesību, kas saistītas ar šīs daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13.punktu, īstenošanu.

(4) Dalībvalstī licencēta sabiedrība ir atbildīga par tās darbības atbilstību šā panta prasībām un organizatorisko lēmumu pieņemšanu un īstenošanu.

(5) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas vēlas pārvaldīt Latvijā reģistrētu fondu, iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par fonda pārvaldi. Iesniegumam pievieno:

1) rakstveida vienošanos ar turētājbanku;

2) informāciju par fonda pārvaldes tiesību deleģēšanas kārtību attiecībā uz fonda ieguldījumu pārvaldīšanu un fonda administratīvo vadību.

(6) Ja dalībvalstī licencēta sabiedrība jau pārvalda Latvijā reģistrētu ieguldījumu fondu, atkārtota Latvijas Bankas rīcībā esošu dokumentu iesniegšana nav nepieciešama. Sabiedrība šajā daļā minēto informāciju norāda iesniegumā par fonda pārvaldi.

(7) Izvērtējot šā panta piektajā daļā minētos dokumentus un ievērojot informāciju, kas norādīta šā likuma 77.panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minētajā aprakstā, Latvijas Banka, ja nepieciešams, vēršas attiecīgās sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijā ar lūgumu sniegt atzinumu par to, vai fonda veids, attiecībā uz kuru ir pieprasīta atļauja, atbilst sabiedrībai piešķirtās atļaujas darbības jomai.

(8) Latvijas Banka var noraidīt dalībvalstī licencētas sabiedrības iesniegumu, ja:

1) sabiedrība neatbilst tām šā panta prasībām, kuru izpildes uzraudzība ietilpst Latvijas Bankas kompetencē;

2) sabiedrība nav saņēmusi savas izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas atļauju pārvaldīt to fonda veidu, attiecībā uz kuru ir pieprasīta atļauja;

3) sabiedrība nav iesniegusi šā panta piektajā daļā minētos dokumentus.

(9) Pirms iesnieguma noraidīšanas Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.

(10) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, veicot šā panta pirmajā daļā minēto darbību, attiecībā uz Latvijā reģistrēto fondu nodrošina, ka:

1) bez Latvijas Bankas atļaujas netiek mainīta fondu pārvaldošā sabiedrība vai turētājbanka;

2) bez Latvijas Bankas atļaujas netiek izdarīti grozījumi fonda prospektā un pārvaldes nolikumā;

3) Latvijas Banka tiek informēta par visiem grozījumiem šā panta piektajā daļā minētajos dokumentos.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013., 30.03.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

77.² pants. Latvijā reģistrēto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību izplatīšana dalībvalstī

(1) Sabiedrība, kas vēlas sākt Latvijā reģistrēta ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu dalībvalstī, pirms minētās darbības uzsākšanas iesniedz Latvijas Bankai paziņojumu, kas aizpildīts atbilstoši Eiropas Komisijas 2010.gada 1.jūlija regulas Nr. 584/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz tipveida paziņojuma vēstules un apliecinājuma par PVKIU formu un saturu, elektroniskās saziņas izmantošanu starp kompetentajām iestādēm paziņošanas nolūkos un kārtību, kādā veicamas pārbaudes uz vietas un izmeklēšana, kā arī informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 584/2010) 1.pielikumam. Paziņojumu aizpilda valodā, kuras izmantošanu ir akceptējusi Latvijas Banka, un to Latvijas Bankai iesniedz, izmantojot elektroniskos datu nesējus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā iekļauj informāciju par fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanas kārtību, kas noteikta dalībvalstī, kurā sabiedrība plāno izplatīt fonda apliecības, tai skaitā informāciju par fonda ieguldījumu apliecību klasēm, ja tādas ir paredzētas.

(3) Ja Latvijā reģistrētu fondu pārvaldošā sabiedrība vēlas attiecīgajā dalībvalstī tikai izplatīt tās pārvaldībā esošā ieguldījumu fonda apliecības bez filiāles atvēršanas un nesniedzot attiecīgajā dalībvalstī nevienu citu šā likuma 5.pantā minēto pakalpojumu, sabiedrība paziņojumā iekļauj norādi, ka ar fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu nodarbojas sabiedrība, kas pārvalda šo fondu.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajam paziņojumam sabiedrība pievieno šādus fonda dokumentus:

1) fonda pārvaldes nolikums;

2) fonda prospekts;

3) fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija;

4) pēdējais revidētais un apstiprinātais gada pārskats, kā arī pusgada pārskats, ja tas apstiprināts pēc gada pārskata apstiprināšanas.

(5) Sabiedrība nodrošina šā panta ceturtajā daļā minēto dokumentu tulkojumu atbilstoši tās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, kurā sabiedrība plāno sākt izplatīt fonda ieguldījumu apliecības.

(6) Latvijas Banka pārbauda, vai sabiedrība ir iesniegusi visus šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētos dokumentus un vai tie ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

(7) Latvijas Banka 10 darbdienu laikā pēc visu šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minēto un atbilstoši noformēto dokumentu saņemšanas elektroniski tos nosūta tās dalībvalsts uzraudzības institūcijai, kurā sabiedrība plāno sākt izplatīt fonda ieguldījumu apliecības. Papildus Latvijas Banka nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai atbilstoši Eiropas Komisijas regulas Nr. 584/2010 2.pielikumam sagatavoto apliecinājumu par fonda reģistrāciju.

(8) Pēc šā panta septītajā daļā minēto dokumentu nosūtīšanas Latvijas Banka paziņo par to sabiedrībai. Sabiedrība ir tiesīga sākt fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu attiecīgajā dalībvalstī ar dienu, kad Latvijas Banka paziņojusi sabiedrībai par šā panta septītajā daļā minēto dokumentu nosūtīšanu.

(9) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(10) Fondu pārvaldošā sabiedrība nodrošina, ka tās mājaslapā internetā ir pieejami šā panta ceturtajā daļā minētie dokumenti un to grozījumi, kā arī šo dokumentu tulkojumi atbilstoši šā panta piektās daļas prasībām.

(11) Fondu pārvaldošā sabiedrība paziņo fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcijai par:

1) jebkuriem grozījumiem šā panta ceturtajā daļā minētajos dokumentos;

2) plānotajiem grozījumiem fonda apliecību izplatīšanas kārtībā vai šā panta pirmajā daļā norādītajā paziņojumā iekļautajā informācijā. Šo informāciju sabiedrība nosūta fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcijai pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas.

(12) Ja fondu pārvaldošā sabiedrība vēlas grozīt informāciju, kas minēta šā panta pirmajā daļā norādītajā paziņojumā, vai izdarīt grozījumus ar izplatāmo fonda ieguldījumu apliecību klasēm saistītajā informācijā, tā 30 dienas pirms plānoto grozījumu izdarīšanas nosūta Latvijas Bankai un fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcijai rakstveida paziņojumu par plānotajiem grozījumiem.

(13) Informāciju un dokumentus, kas sniegti saskaņā ar šā panta divpadsmito daļu, Latvijas Banka izskata 15 darbdienu laikā. Ja informācijas un dokumentu izskatīšanas gaitā tiek konstatēts, ka plānoto grozījumu rezultātā fonds vairs neatbildīs šā likuma prasībām, Latvijas Banka par to paziņo fondu pārvaldošajai sabiedrībai un informē fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūciju.

(14) Latvijas Banka nekavējoties informē fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūciju par sankcijām un uzraudzības pasākumiem, kas piemēroti fondu pārvaldošajai sabiedrībai sakarā ar to, ka ir izdarīti grozījumi šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā norādītajā informācijā vai grozījumi, kas saistīti ar izplatāmo fonda ieguldījumu apliecību klasēm, un šo grozījumu dēļ fonds vairs neatbilst šā likuma prasībām.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013., 07.10.2021. un  23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

77.³ pants. Dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību izplatīšana Latvijā

(1) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas plāno Latvijā izplatīt dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, nodrošina pasākumus, kas vajadzīgi, lai Latvijā:

1) pieņemtu un apstrādātu ieguldījumu apliecību pirkšanas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas pieteikumus un veiktu citus maksājumus fondu ieguldītājiem atbilstoši šā panta ceturtās daļas 3. punktā minētajiem dokumentiem;

2) sniegtu ieguldītājiem informāciju par ieguldījumu apliecību pirkšanas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas pieteikumu iesniegšanu un ar tiem saistītajiem norēķiniem;

3) palīdzētu apstrādāt informāciju saistībā ar ieguldītāju sūdzību izskatīšanu un informētu ieguldītājus par iesniegumu un sūdzību (strīdu) iesniegšanas un izskatīšanas kārtību;

4) nodrošinātu ieguldītājiem pieeju šā panta ceturtās daļas 3. punktā minētajai informācijai un dokumentu kopijām;

5) sniegtu ieguldītājiem informāciju, tostarp izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, par pasākumiem, kurus veic šā panta 2.¹ daļā minētās personas;

6) veiktu kontaktpunkta funkciju, norādot personu saziņai ar Latvijas Banku un citām uzraudzības institūcijām.

(1¹) Veicot šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus, fondu pārvaldošajai sabiedrībai nav pienākuma nodrošināt tās fizisku klātbūtni Latvijā vai deleģēt minēto pasākumu veikšanu trešajai personai.

(2) Veicot šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus, saziņā tiek izmantota latviešu valoda un cita valoda, kuras izmantošanai piekritusi Latvijas Banka.

(2¹) Šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus drīkst veikt:

1) fondu pārvaldošā sabiedrība;

2) finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, kuru uzraudzību veic Latvijas Banka vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcija, vai Eiropas Centrālās bankas uzraudzītie finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki;

3) šīs daļas 1. un 2. punktā minētās personas kopīgi.

(3) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kura vēlas Latvijā bez filiāles atvēršanas izplatīt tās pārvaldībā esošu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, nesniedzot nevienu citu šā likuma 5.pantā minētu pakalpojumu, ievēro tikai šajā pantā noteikto kārtību.

(4) Dalībvalsts fonda apliecības drīkst Latvijā sākt izplatīt ar dienu, kad Latvijas Bankai ir iesniegti šādi atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai noformēti dokumenti:

1) fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas apliecinājums par fonda reģistrāciju, kas atbilst Eiropas Komisijas regulas Nr. 584/2010 2.pielikumam;

2) fondu pārvaldošās sabiedrības paziņojums, kas atbilst Eiropas Komisijas regulas Nr.  584/2010 1. pielikumam un ietver informāciju par:

a) attiecīgā fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanas kārtību Latvijā,

b) adresi, kas nepieciešama, lai Latvijas Banka varētu izrakstīt rēķinu vai paziņot Latvijas Bankai veicamos maksājumus,

c) to, kā tiks nodrošināta šā panta pirmajā daļā minēto pasākumu veikšana;

3) fonda pārvaldes nolikums vai tam pielīdzināms dokuments, prospekts, ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija un fonda pēdējais revidētais un apstiprinātais gada pārskats, kā arī pusgada pārskats, ja tas apstiprināts pēc gada pārskata apstiprināšanas.

(5) Šā panta ceturtās daļas 1. un 2.punktā minētie dokumenti iesniedzami Latvijas Bankai valodā, kuras izmantošanu akceptējusi Latvijas Banka.

(6) Šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētie dokumenti iesniedzami Latvijas Bankai, ievērojot šādas prasības:

1) fonda ieguldītājiem paredzētajai pamatinformācijai, kas noformēta svešvalodā, pievieno tulkojumu latviešu valodā;

2) fonda prospektam, fonda pārvaldes nolikumam vai tam pielīdzināmam dokumentam, kā arī citiem Latvijas Bankai iesniedzamiem dokumentiem, kas noformēti svešvalodā, pievieno tulkojumu latviešu vai angļu valodā vai citā valodā, kuras izmantošanai piekritusi Latvijas Banka.

(7) Tulkojumos ietvertās informācijas atbilstību informācijai, kas norādīta oriģinālvalodā sagatavotajos dokumentos, apliecina persona, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus fonda vārdā. Šā panta sestās daļas prasības piemēro arī attiecīgo dokumentu grozījumiem.

(8) Latvijas Banka reģistrē un glabā visus dalībvalstu uzraudzības institūciju iesniegtos paziņojumus.

(9) Fondu pārvaldošā sabiedrība, izplatot fonda ieguldījumu apliecības Latvijā, ievēro un izpilda šādas prasības:

1) nodrošina, ka ieguldītājiem Latvijā ir pieejama informācija un dokumenti tādā pašā apjomā kā fonda izcelsmes valstī;

2) nodrošina, ka ieguldītāji Latvijā tiek laikus informēti par pārmaiņām fonda un tā pārvaldošās sabiedrības darbībā, grozījumiem fonda prospektā, ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā un fonda pārvaldes nolikumā, ievērojot fonda prospektā vai fonda pārvaldes nolikumā vai tam pielīdzināmā dokumentā noteikto kārtību;

3) nodrošina, ka pēc ieguldītāju pieprasījuma tiem bez maksas izsniedz fonda prospekta, ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas, fonda pārvaldes nolikuma vai tam pielīdzināma dokumenta, fonda gada un pusgada pārskata kopiju papīra formā;

4) nodrošina, ka ieguldītājiem Latvijā ir pieejama fonda pārvaldošās sabiedrības izstrādātā ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas kārtība un tie var iesniegt sūdzības par šīs sabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem latviešu valodā;

5) nodrošina, ka Latvijas Banka laikus tiek informēta par grozījumiem ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā, fonda prospektā, fonda pārvaldes nolikumā vai tam pielīdzināmā dokumentā, norādot, kur minētie dokumenti ir pieejami elektroniski;

6) ievēro fonda izcelsmes valsts normatīvo aktu prasības par ieguldījumu apliecību emisijas, pārdošanas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas publicēšanas kārtību;

7) nodrošina, ka šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētie dokumenti un to grozījumi, kā arī šo dokumentu tulkojumi ir pieejami elektroniski ieguldījumu apliecību izplatītāja, fondu pārvaldošās sabiedrības vai paša fonda mājaslapā internetā;

8) nodrošina, ka ieguldītājiem tiek izskaidrots to fonda dokumentu saturs, kuri netiek tulkoti latviešu valodā.

(9¹) Fondu pārvaldošā sabiedrība, slēdzot līgumu ar šā panta 2.¹ daļas 2. punktā minētajām personām, līgumā iekļauj:

1) noteikumus par šā panta devītās daļas 1., 2., 3., 4., 7. un 8. punktā noteikto prasību ievērošanas kārtību;

2) noteikumus, kas paredz pušu atbildību par to neievērošanu;

3) noteikumus, kas precizē, kurus pasākumus veiks pati fondu pārvaldošā sabiedrība un kurus — šā panta 2.¹ daļas 2. punktā minētās personas;

4) apliecinājumu tam, ka šā panta 2.¹ daļas 2. punktā minētās personas visu tām nepieciešamo informāciju un dokumentus saņems no fondu pārvaldošās sabiedrības.

(10) Ja fondu pārvaldošā sabiedrība vēlas grozīt informāciju, kas minēta šā panta ceturtās daļas 2. punktā norādītajā paziņojumā, vai izdarīt grozījumus ar izplatāmo fonda ieguldījumu apliecību klasēm saistītajā informācijā, tā 30 dienas pirms plānoto grozījumu izdarīšanas nosūta Latvijas Bankai rakstveida paziņojumu par plānotajiem grozījumiem.

(11) Ja sabiedrība vēlas pārtraukt fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu Latvijā vai fonds tiek likvidēts, sabiedrība par plānoto darbību informē Latvijas Banku un pirms fonda darbības izbeigšanas vai fonda likvidācijas nodrošina, ka tiek izpildītas saistības pret Latvijas ieguldītājiem saskaņā ar fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu vai tam pielīdzināmo dokumentu.

(12) Latvijas Banka var apturēt fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu Latvijā jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) Latvijas Banka saņem fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, ka fondu pārvaldošajai sabiedrībai tiek anulēta licence vai tās darbība tiek apturēta;

2) Latvijas Banka saņem fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par fonda darbības ierobežošanu vai apturēšanu;

3) fonds, to pārvaldošā sabiedrība vai fonda ieguldījumu apliecību izplatītājs pārkāpj fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma, vai tam pielīdzināma dokumenta noteikumus;

4) fonds, to pārvaldošā sabiedrība vai fonda ieguldījumu apliecību izplatītājs pārkāpj Latvijas normatīvo aktu prasības, tai skaitā ieguldītāju intereses aizsargājošo normatīvo aktu prasības.

(13) (Izslēgta ar 07.10.2021. likumu)

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013., 30.03.2017., 07.10.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

77.⁴ pants. Citu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību izplatīšana Latvijā

(Izslēgts ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

77.⁵ pants. Latvijā reģistrēto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību izplatīšanas pārtraukšana dalībvalstī

(1) Fondu pārvaldošā sabiedrība, kura citā dalībvalstī sākusi izplatīt Latvijā reģistrēta ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecības, ir tiesīga pārtraukt ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecību, tostarp dažādu klašu ieguldījumu apliecību, izplatīšanu šajā dalībvalstī, ja minētā fondu pārvaldošā sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai paziņojumu, kurā norādīta informācija par visu šādu nosacījumu izpildi:

1) piedāvājums bez komisijas maksas piemērošanas atpakaļpirkt vai atpakaļpieņemt visas ieguldījumu apliecības, kas izplatītas fonda ieguldītājiem attiecīgajā dalībvalstī, ir:

a) izteikts,

b) bijis publiski pieejams vismaz 30 darbdienas,

c) tieši vai ar finanšu starpnieku starpniecību izteikts individuāli katram zināmajam fonda ieguldītājam attiecīgajā dalībvalstī;

2) publiski, tostarp izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ir izplatīts paziņojums par nodomu pārtraukt ieguldījumu apliecību izplatīšanu un izplatīšanas nodrošināšanai nepieciešamos pasākumus;

3) noteiktā datumā, kurš uzskatāms par ieguldījumu apliecību izplatīšanas pārtraukšanas dienu, tiek grozītas vai izbeigtas jebkādas no līguma izrietošās saistības ar finanšu starpniekiem vai ārpakalpojuma sniedzējiem, lai nepieļautu fonda ieguldījumu apliecību tiešas vai netiešas izplatīšanas uzsākšanu vai turpināšanu pēc ieguldījumu apliecību izplatīšanas pārtraukšanas.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā piedāvājumā un 2. punktā minētajā paziņojumā ir iekļaujama informācija fonda ieguldītājiem par sekām, kas radīsies, ja netiks iesniegti viņiem piederošo ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas vai atpakaļpieņemšanas pieteikumi.

(3) Informācija, kas iekļauta šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā piedāvājumā un 2. punktā minētajā paziņojumā, sniedzama attiecīgās fonda uzņēmējvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām, vai valodā, kuras izmantošanu akceptējusi šīs dalībvalsts uzraudzības institūcija.

(4) Ar ieguldījumu apliecību izplatīšanas pārtraukšanas dienu fondu pārvaldošajai sabiedrībai ir aizliegts tieši vai netieši izplatīt fonda ieguldījumu apliecības dalībvalstī, attiecībā uz kuru tā iesniegusi paziņojumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja fondu pārvaldošās sabiedrības iesniegtais paziņojums satur šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, Latvijas Banka paziņojumu 15 darbdienu laikā pārsūta attiecīgās fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei. Latvijas Banka nekavējoties informē fondu pārvaldošo sabiedrību par paziņojuma pārsūtīšanu.

(6) Fondu pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums Latvijas Bankai un fonda ieguldītājiem attiecīgajā dalībvalstī, kuri pēc ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanas pārtraukšanas saglabā fonda ieguldījumu apliecības, sniegt šā likuma 57.¹ pantā minēto informāciju. Fondu pārvaldošā sabiedrība ir tiesīga izmantot jebkādus elektroniskos saziņas līdzekļus, ja informācija fonda ieguldītājiem tiek sniegta un izmantotie saziņas līdzekļi ir attiecīgās fonda uzņēmējvalsts oficiālajā valodā vai valodā, kuras izmantošanu akceptējusi šīs valsts uzraudzības institūcija.

(7) Latvijas Banka nosūta fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcijai informāciju par grozījumiem šā likuma 77.² panta ceturtajā daļā minētajos dokumentos.

(07.10.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

77.⁶ pants. Dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību izplatīšanas pārtraukšana Latvijā

(1) Fondu pārvaldošā sabiedrība, kura Latvijā sākusi izplatīt citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecības, ir tiesīga pārtraukt ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecību, tostarp dažādu klašu ieguldījumu apliecību, izplatīšanu Latvijā, ja Latvijas Banka no fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas ir saņēmusi pārsūtītu fondu pārvaldošās sabiedrības paziņojumu, kurš satur informāciju par ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanas pārtraukšanu un kurā norādīta informācija par visu šādu nosacījumu izpildi:

1) piedāvājums bez komisijas maksas piemērošanas atpakaļpirkt vai atpakaļpieņemt visas ieguldījumu apliecības, kas izplatītas fonda ieguldītājiem Latvijā, ir:

a) izteikts,

b) bijis publiski pieejams vismaz 30 darbdienas,

c) tieši vai ar finanšu starpnieku starpniecību izteikts individuāli katram zināmajam fonda ieguldītājam Latvijā;

2) publiski, tostarp izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ir izplatīts paziņojums par nodomu pārtraukt ieguldījumu apliecību izplatīšanu un izplatīšanas nodrošināšanai nepieciešamos pasākumus;

3) noteiktā datumā, kurš uzskatāms par ieguldījumu apliecību izplatīšanas pārtraukšanas dienu, tiek grozītas vai izbeigtas jebkādas no līguma izrietošās saistības ar finanšu starpniekiem vai ārpakalpojuma sniedzējiem, lai nepieļautu fonda ieguldījumu apliecību tiešas vai netiešas izplatīšanas uzsākšanu vai turpināšanu pēc ieguldījumu apliecību izplatīšanas pārtraukšanas.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā piedāvājumā un 2. punktā minētajā paziņojumā ir iekļaujama informācija fonda ieguldītājiem par sekām, kas radīsies, ja netiks iesniegti viņiem piederošo ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas vai atpakaļpieņemšanas pieteikumi.

(3) Informācija, kas iekļauta šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā piedāvājumā un 2. punktā minētajā paziņojumā, sniedzama latviešu valodā un citā valodā, kuras izmantošanai piekritusi Latvijas Banka.

(4) Ar ieguldījumu apliecību izplatīšanas pārtraukšanas dienu fondu pārvaldošajai sabiedrībai ir aizliegts tieši vai netieši izplatīt fonda ieguldījumu apliecības Latvijā.

(5) Fondu pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums fonda ieguldītājiem Latvijā, kuri pēc ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanas pārtraukšanas saglabā fonda ieguldījumu apliecības, sniegt šā likuma 57.¹ pantā minēto informāciju. Fondu pārvaldošā sabiedrība ir tiesīga izmantot jebkādus elektroniskos saziņas līdzekļus, ja informācija fonda ieguldītājiem tiek sniegta un izmantotie saziņas līdzekļi ir latviešu valodā un citā valodā, kuras izmantošanai piekritusi Latvijas Banka.

(6) No dienas, kad Latvijas Banka ir saņēmusi no fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas pārsūtītu šā panta pirmajā daļā minēto sabiedrības paziņojumu, Latvijas Banka nav tiesīga pieprasīt, lai fondu pārvaldošā sabiedrība pierāda, ka tās darbība atbilst šā likuma un Latvijas Bankas noteikumu prasībām par ieguldījumu apliecību izplatīšanu.

(07.10.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par  vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

(Nodaļa 18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

79.pants. Sabiedrības iekšējā pārbaude

(1) Latvijas Bankai ir tiesības veikt sabiedrības iekšējo pārbaudi.

(2) Sabiedrības pienākums ir atļaut Latvijas Bankas pilnvarotām personām, kuras veic sabiedrības iekšējo pārbaudi, brīvi iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju, kas attiecas uz sabiedrības darbību un fonda pārvaldi.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības veikt turētājbankas iekšējo pārbaudi attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar fondu.

(4) Ja pārbaudes veicējs pārbaudes laikā konstatē sabiedrības darbībā pārkāpumus, viņam ir tiesības uz laiku izņemt attiecīgos dokumentus, par to sastādot aktu.

(5) Pārbaudes veicējam ir tiesības izdarīt izrakstus no dokumentiem, pieprasīt uz sabiedrības rēķina dokumentu kopijas, apliecinātas dokumentu kopijas vai norakstus.

(6) Par pārbaudes rezultātiem Latvijas Banka sagatavo izziņu un iepazīstina ar to sabiedrības valdi.

(7) Ja sabiedrība nepiekrīt Latvijas Bankas sagatavotajai izziņai par veikto pārbaudi, tā ir tiesīga iesniegt sūdzību Latvijas Bankai. Latvijas Banka ir tiesīga noteikt jaunu pārbaudi vai lemt par grozījumu izdarīšanu izziņā par veikto pārbaudi, vai noraidīt sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un septītās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

80.pants. Latvijas Bankas tiesības iegūt informāciju

Latvijas Bankai ir šādas tiesības:

1) rakstveidā pieprasīt un saņemt no sabiedrības, turētājbankas, komercreģistra iestādes, sabiedrības amatpersonām, bet sabiedrības likvidācijas vai maksātnespējas gadījumā — arī no likvidatoriem vai administratoriem informāciju par sabiedrības un fonda darbību;

2) rakstveidā pieprasīt, lai šā panta 1.punktā minētās personas uzrāda to rīcībā esošos dokumentus par sabiedrību un fondu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums 1. punktā par vārdu "Latvijas Bankas" izslēgšanu un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

81.pants. Latvijas Bankas tiesības pieprasīt pārvaldes institūciju sēdes sasaukšanu

Latvijas Bankai ir tiesības:

1) pieprasīt, lai tiek sasaukta sabiedrības valdes vai padomes sēde vai akcionāru sapulce, iepriekš norādot darba kārtību;

2) nosūtīt savu pārstāvi, kuram ir tiesības izteikt savu viedokli un iesniegt priekšlikumus, uz sabiedrības valdes vai padomes sēdi vai akcionāru sapulci, kas sasaukta saskaņā ar šā panta 1.punktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

82.pants. Ierobežojumi tiesībām rīkoties ar sabiedrības un fonda aktīviem

(1) Ja ir pārkāpti normatīvo aktu, fonda pārvaldes nolikuma, fonda prospekta vai turētājbankas līguma noteikumi, Latvijas Bankai ir tiesības iegūt informāciju no kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām par sabiedrības vai fonda (apakšfondu) naudas plūsmu un kontu atlikumu un uz laiku ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar sabiedrības vai fonda (apakšfondu) aktīviem.

(2) Latvijas Bankas lēmums par šā panta pirmajā daļā minēto ierobežojumu noteikšanu izpildāms nekavējoties pēc tā saņemšanas.

(3) Izmaksas no kontiem, uz kuriem attiecas Latvijas Bankas lēmums ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar tiem, lēmuma darbības laikā tiek veiktas tikai ar Latvijas Bankas atļauju.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

83.pants. Licences pārreģistrācija un dublikāta izsniegšana

(1) Ja tiek mainīta sabiedrības firma, Latvijas Banka pārreģistrē licenci.

(2) Sabiedrība iesniegumu par licences pārreģistrāciju iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas komercreģistrā.

(3) Latvijas Banka pārreģistrē licenci ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

(4) Ja licence ir nozaudēta, sabiedrība nekavējoties iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par licences dublikāta saņemšanu.

(5) Latvijas Banka izsniedz licences dublikātu ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

84.pants. Licences anulēšana

(1) Latvijas Banka ar motivētu lēmumu var anulēt sabiedrībai izsniegto licenci šādos gadījumos:

1) sabiedrība ir sniegusi Latvijas Bankai vai publiski izplatījusi nepatiesas ziņas;

2) sabiedrība nav iesniegusi grozījumus Latvijas Bankai iesniegtajos dokumentos;

3) sabiedrība, tās akcionāri, padomes locekļi vai amatpersonas neatbilst šā likuma prasībām;

4) sabiedrības kapitāls neatbilst šā likuma prasībām;

5) sabiedrība neievēro šā likuma un Latvijas Bankas noteikumu prasības vai sistemātiski pārkāpj fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumus;

6) sabiedrības darbība ir pretrunā ar fonda ieguldītāju interesēm;

7) sabiedrība 12 mēnešu laikā pēc licences saņemšanas nav uzsākusi šajā likumā atļauto darbību;

8) sabiedrības darbība izbeigta pēc tiesas nolēmuma;

9) sabiedrība pasludināta par maksātnespējīgu;

10) sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par licences anulēšanu;

11) sabiedrība tiek reorganizēta vai likvidēta.

(2) Ja Latvijas Banka konstatē šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētos pārkāpumus, tā izsaka sabiedrībai brīdinājumu vai uzliek šā likuma 87.pantā paredzēto soda naudu un nosaka termiņu, kādā sabiedrībai jānovērš konstatētais pārkāpums. Pēc attiecīgā termiņa beigām sabiedrības pienākums ir iesniegt Latvijas Bankai ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem.

(3) Ja sabiedrība tai noteiktajā termiņā nav novērsusi Latvijas Bankas konstatētos pārkāpumus, Latvijas Bankas lemj par sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu.

(4) Lēmumu par licences anulēšanu, sabiedrības brīdināšanu vai soda naudas uzlikšanu un pārkāpumu novēršanas termiņa noteikšanu Latvijas Banka rakstveidā paziņo sabiedrībai triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(5) Par licences anulēšanu tādai Latvijā licencētai sabiedrībai, kuras filiāle darbojas dalībvalstī vai kura sniedz pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī bez filiāles atvēršanas, Latvijas Banka nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. Ja Latvijā licencēta sabiedrība pārvalda dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu fondu, Latvijas Banka šajā daļā minēto informāciju nosūta arī šā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai.

(6) Latvijas Banka īsteno sabiedrības uzraudzību līdz brīdim, kad sabiedrība ir pilnībā nokārtojusi saistības pret fonda ieguldītājiem un citiem tās klientiem.

(7) Latvijas Banka par sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 13.10.2011. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

85.pants. Tādas Latvijā licencētas sabiedrības uzraudzība, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī

(1) Latvijas Banka informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms iekšējās pārbaudes veikšanas tādas Latvijā licencētas sabiedrības filiālē, kura šīs dalībvalsts teritorijā sniedz pārvaldes pakalpojumus.

(2) Dalībvalsts uzraudzības institūcija pēc savas iniciatīvas vai Latvijas Bankas lūguma ir tiesīga veikt iekšējo pārbaudi tādas Latvijā licencētas sabiedrības filiālē, kura darbojas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

(3) Latvijas Banka uzrauga šā likuma 76.panta desmitajā un vienpadsmitajā daļā minēto prasību ievērošanu.

(4) Latvijas Banka uzrauga sabiedrības darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, lai sabiedrība, kas sniedz fonda pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī, spētu nodrošināt atbilstību normatīvo aktu prasībām attiecībā uz tās pārvaldītā fonda uzbūvi un darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

86.pants. Tādas dalībvalstī licencētas sabiedrības uzraudzība, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus Latvijā

(1) Latvijas Banka uzrauga, vai citā dalībvalstī licencēta sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijā, atbilst šā likuma 77.panta devītās daļas prasībām. Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt minētās filiāles veiktos pasākumus šo prasību nodrošināšanai.

(2) Latvijas Banka uzrauga tādas citā dalībvalstī licencētas sabiedrības darbības atbilstību šā likuma 77.¹ panta otrās daļas 2. un 3.punkta prasībām, kura atbilstoši šā likuma noteikumiem ir sākusi sniegt Latvijā reģistrēta fonda pārrobežu pārvaldes pakalpojumus.

(3) Ja Latvijas Banka konstatē, ka dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas atbilstoši šā likuma noteikumiem ir atvērusi filiāli vai sākusi sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā, neievēro vai pārkāpj šo likumu un saskaņā ar to izdotos normatīvos aktus, tā pieprasa, lai attiecīgā sabiedrība novērš konstatētos pārkāpumus, un par tiem informē sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā dalībvalstī licencēta sabiedrība nepilda Latvijas Bankas norādījumus, Latvijas Banka informē sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju par konstatētajiem pārkāpumiem un lūdz veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā sabiedrība tos novērš, kā arī lūdz informēt Latvijas Banku par sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas veiktajiem pasākumiem.

(5) Ja, neraugoties uz šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajiem pasākumiem, dalībvalstī licencēta sabiedrība turpina pārkāpt šo likumu un saskaņā ar to izdotos normatīvos aktus, Latvijas Banka pēc sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas informēšanas var veikt šajā likumā paredzētos pasākumus uzraudzības nodrošināšanai, lai novērstu attiecīgās sabiedrības turpmākos pārkāpumus, vai piemērot šajā likumā paredzētos sodus. Latvijas Bankai ir tiesības aizliegt attiecīgajai sabiedrībai turpmāk veikt Latvijā jebkādu darbību, ieskaitot Latvijā reģistrēta ieguldījumu fonda, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu un privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanu. Šādas tiesības Latvijas Bankai ir arī tad, ja sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcija objektīvu apsvērumu dēļ nevar veikt šā panta ceturtajā daļā minētos pasākumus vai šos pasākumus nav iespējams veikt Latvijā.

(6) Šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās prasības neliedz Latvijas Bankai veikt pasākumus, lai novērstu Latvijas normatīvo aktu pārkāpumus ieguldītāju likumīgo interešu aizsardzības jomā. Šo pasākumu ietvaros Latvijas Banka ir tiesīga aizliegt attiecīgajai sabiedrībai turpināt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā līdz pārkāpumu novēršanai.

(7) Ja Latvijas Banka izmanto šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās tiesības un veic pasākumus, kas paredz dalībvalstī licencētai sabiedrībai piemērot sodu vai ierobežot tās darbību Latvijā, Latvijas Banka pamato šādu pasākumu nepieciešamību un nekavējoties informē par tiem attiecīgo sabiedrību un sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju. Sabiedrībai ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt Latvijas Bankas pieņemtos lēmumus atbilstoši Latvijas normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

(8) Ārkārtas gadījumos Latvijas Bankai ir tiesības, neņemot vērā šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto kārtību, nekavējoties veikt piesardzības pasākumus pret sabiedrību vai ieguldījumu fondu, lai aizsargātu ieguldītāju un citu pārvaldes pakalpojumu saņēmēju likumīgās intereses. Par šādu pasākumu veikšanu Latvijas Banka nekavējoties informē Eiropas Komisiju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.

(9) Latvijas Bankai pēc savas iniciatīvas vai pēc sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas lūguma ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālē, kas darbojas Latvijā. Sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai ir tiesības pašai veikt iekšējo pārbaudi sabiedrības filiālē Latvijā vai pilnvarot citu personu veikt šo pārbaudi, iepriekš par to informējot Latvijas Banku.

(10) Latvijas Bankai ir tiesības ar pamatotu lēmumu atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai veikt iekšējo pārbaudi Latvijas teritorijā pēc šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, kā arī atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotiem pārstāvjiem piedalīties pārbaudē, ja:

1) šāda pārbaude vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanās tajā nelabvēlīgi ietekmē Latvijas valsts suverenitāti, drošību vai politiku;

2) Latvijā par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau ir uzsākts tiesvedības process;

3) par to pašu pārkāpumu un tām pašām personām jau ir pieņemts tiesas spriedums.

(11) Ja Latvijas Banka veic pārbaudi citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālē Latvijā pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, minētajai dalībvalsts uzraudzības institūcijai ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē, ievērojot Latvijas Bankas norādījumus.

(12) Ja citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālē, kas darbojas Latvijā, pārbaudi veic attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija, Latvijas Bankai ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē.

(13) Sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcija, iepriekš par to informējot Latvijas Banku, var pati vai ar pilnvarotas personas starpniecību veikt šā likuma 88.panta trešajā daļā norādītās informācijas pārbaudi šajā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālē, kas darbojas Latvijā. Minētais neierobežo Latvijas Bankas tiesības atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai veikt iekšējās pārbaudes citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālē, kas darbojas Latvijā.

(14) Latvijas Banka aizliedz citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālei, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī reģistrētai sabiedrībai, kas sniedz pārvaldes pakalpojumus Latvijā, neatverot filiāli, turpināt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ja tā saņēmusi izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par sabiedrībai izsniegtās licences darbības ierobežošanu vai anulēšanu. Šādi pasākumi var ietvert lēmumus, ar kuriem attiecīgajai sabiedrībai aizliedz veikt Latvijā jebkādu turpmāko darbību.

(15) Ja Latvijas Banka uzskata, ka šā panta ceturtajā daļā minētie izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas pasākumi, ko tā veikusi, lai nodrošinātu, ka attiecīgā sabiedrība novērš konstatētos pārkāpumus, ir neatbilstoši izdarītajiem pārkāpumiem, Latvijas Banka par to informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(16) Informācijas apmaiņu šajā pantā minētajiem mērķiem Latvijas Banka veic, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 584/2010 prasības.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par septītās daļas otrā teikuma papildināšanu pēc vārda "tiesības" ar vārdiem "apstrīdēt un" un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

87.pants. Atbildība

(1) Latvijas Bankai ir tiesības sabiedrībai un turētājbankai piemērot sankciju — soda naudu līdz 400 minimālajām mēnešalgām par šādiem pārkāpumiem:

1) par šajā likumā un uz tā pamata izdotajos Latvijas Bankas noteikumos paredzēto dokumentu un ziņu, kā arī iesniegtajos dokumentos un ziņās izdarīto grozījumu neiesniegšanu Latvijas Bankai tās noteiktajos termiņos;

2) par nepatiesu ziņu sniegšanu Latvijas Bankai vai šādu ziņu publisku izplatīšanu, izņemot nepatiesu ziņu sniegšanu šā panta 1.³ daļas 2. punktā noteiktajā gadījumā;

3) par rīcību, ar kuru pārkāpti šā likuma noteikumi attiecībā uz ziņu publicēšanu;

4) par fonda mantas uzskaites un turēšanas noteikumu pārkāpšanu, izņemot pārkāpumus šā panta 1.³ daļas 7. punktā noteiktajos gadījumos;

5) par ieguldījumu apliecību emisijas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas noteikumu pārkāpšanu;

6) par fonda prospektā neparedzētu maksājumu veikšanu no fonda mantas;

7) par sabiedrības vai fonda likvidācijas kārtības pārkāpšanu;

8) par neziņošanu, ja konstatēti šā likuma, fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumu pārkāpumi;

9) par to, ka nav nodrošināta šajā likumā noteiktā iespēja iepazīties ar fonda prospektu, fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju, fonda pārvaldes nolikumu un gada un pusgada pārskatiem;

10) (izslēgts ar 30.03.2017. likumu);

11) par to, ka ir pārkāptas šā likuma un Eiropas Komisijas regulas Nr. 583/2010 prasības par ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas sagatavošanu.

(1¹) (Izslēgta ar 30.03.2017. likumu)

(1²) Par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā Latvijas Banka piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās sankcijas.

(1³) Latvijas Banka ir tiesīga piemērot šā panta 1.⁴ daļā minētās sankcijas un šā panta 1.⁶ daļā minētos administratīvos pasākumus par šādiem pārkāpumiem:

1) persona ir tieši vai netieši ieguvusi, izbeigusi vai samazinājusi, vai palielinājusi būtisku līdzdalību sabiedrībā, neievērojot šā likuma 7.¹ pantā noteikto kārtību, vai ja sabiedrība, līdzko ir uzzinājusi par līdzdalības sabiedrībā iegūšanu vai izbeigšanu, sasniedzot, pārsniedzot vai samazinot šā likuma 7.¹ panta ceturtajā daļā noteikto līdzdalības apmēru, nav par to paziņojusi Latvijas Bankai;

2) sabiedrība ir ieguvusi licenci sabiedrības darbībai, sniedzot nepatiesu informāciju vai citā prettiesiskā veidā;

3) sabiedrība nepilda šā likuma 7.¹ panta astoņpadsmitās daļas, 13. panta pirmās daļas, 13.¹ panta pirmās daļas, 15. panta vai VI nodaļas prasības;

4) sabiedrība atkārtoti nepilda prasības attiecībā uz informācijas sniegšanas pienākumu fonda ieguldītājiem;

5) sabiedrība izplata tās pārvaldībā esošā Latvijā reģistrētā fonda ieguldījumu apliecības citā dalībvalstī pirms paziņojuma sniegšanas Latvijas Bankai;

6) sabiedrība attiecībā uz atvasinātajiem finanšu instrumentiem neievēro izstrādāto riska pārvaldīšanas politiku un nenodrošina neatkarīgu un precīzu atvasināto finanšu instrumentu vērtības noteikšanas procesu;

7) turētājbanka nepilda savus pienākumus saskaņā ar šā likuma 41. panta ceturtās, piektās, sestās, septītās, astotās, devītās, desmitās un vienpadsmitās daļas vai 42. panta pirmās daļas prasībām;

8) fonds ir uzsācis darbību pirms reģistrācijas Latvijas Bankā;

9) sabiedrība sniedz ieguldījumu pārvaldes pakalpojumus bez licences saņemšanas.

(1⁴) Latvijas Banka par šā panta 1.³ daļā minētajiem pārkāpumiem ir tiesīga piemērot šādas sankcijas:

1) izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

2) anulēt sabiedrībai izsniegto licenci;

3) uzlikt par pienākumu sabiedrības akcionāru sapulcei, padomei vai valdei atsaukt no amata sabiedrības valdes vai padomes locekli, fonda pārvaldnieku, iekšējā audita dienesta vadītāju, par risku vadību atbildīgo personu, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu vai sabiedrības filiāles citā dalībvalstī vadītāju;

4) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro vai 10 procentiem no tās kopējā gada apgrozījuma, pamatojoties uz pēdējo revidēto gada pārskatu, bet, ja juridiskā persona ir mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības meitas sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto finanšu pārskatu saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts attiecīgo normatīvo aktu prasībām, tad attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstīga veida ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem izcelsmes dalībvalsts normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā, — pamatojoties uz pēdējo revidēto konsolidēto gada pārskatu;

5) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro;

6) kā alternatīvu šīs daļas 4. vai 5. punktā noteiktajam uzlikt soda naudu līdz divkāršam pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu apmēram, ja šādus ienākumus var noteikt, pat tad, ja ar šo punktu noteiktā soda nauda pārsniedz šīs daļas 4. vai 5. punktā noteikto apmēru.

(1⁵) Par Regulas Nr.  2017/1131 pārkāpumiem Latvijas Banka ir tiesīga piemērot sankcijas — izteikt sabiedrībai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu no 14 200 līdz 142 300 euro un noteikt termiņu, kādā sabiedrība novērš konstatēto pārkāpumu.

(1⁶) Latvijas Banka par šā panta 1.³ daļā minētajiem pārkāpumiem ir tiesīga personai piemērot šādus administratīvos pasākumus:

1) pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību;

2) noteikt pagaidu aizliegumu sabiedrības valdes loceklim vai citai fiziskajai personai, kura ir atbildīga par pārkāpuma izdarīšanu, pildīt pienākumus šajā vai citā sabiedrībā;

3) apturēt uz laiku sabiedrības darbību;

4) attiecībā uz fondu aizliegt darbības ar fonda mantu līdz visu lietas apstākļu noskaidrošanai vai pieņemt lēmumu izslēgt fondu no Latvijas Bankas fondu reģistra.

(2) Soda naudas samaksa neatbrīvo no citas likumā noteiktās atbildības.

(3) Pieņemot lēmumu par sankciju vai administratīvo pasākumu piemērošanu personām, kuras pārkāpušas finanšu tirgu regulējošos normatīvos aktus, un par soda naudas apmēru, Latvijas Banka ņem vērā visus apstākļus, ieskaitot Latvijas Bankas likumā noteiktos apstākļus, kā arī iespējamās pārkāpuma sistemātiskas izdarīšanas sekas un izvērtē piemērojamo sankciju un administratīvo pasākumu samērīgumu, efektivitāti un atturošo raksturu.

(4) Par likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu prasību pārkāpumu attiecībā uz fonda, sabiedrības vai turētājbankas pienākumiem Latvijas Banka var piemērot sankcijas, administratīvos pasākumus vai uzraudzības pasākumus to valdes locekļiem vai citām fiziskajām personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atbildīgas par izdarīto pārkāpumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 13.10.2011., 19.09.2013., 30.03.2017., 26.10.2017., 25.10.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "noteikumi" (attiecīgā locījumā), grozījums trešajā daļā par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Bankas likums" (attiecīgā locījumā) un vārdu "finanšu un kapitāla tirgus" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "finanšu tirgus" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

87.¹ pants. Sankciju, administratīvo pasākumu un uzraudzības pasākumu publiskošana

(1) Pēc tam kad Latvijas Banka ir informējusi personu par pieņemto lēmumu, tā savā mājaslapā internetā publicē informāciju par personai piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un uzraudzības pasākumiem par šā likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, identificējot personu un tās izdarītā pārkāpuma veidu un raksturu, kā arī informāciju par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību un jebkuru turpmāko informāciju par pārsūdzības rezultātiem, kā arī jebkuru lēmumu, ar kuru tiek anulēts iepriekšējais lēmums par personai piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem vai uzraudzības pasākumiem. Šajā daļā minētās prasības neattiecas uz uzraudzības pasākumiem, kuri tiek noteikti, kamēr turpinās attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana.

(2) Ja Latvijas Banka pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija, administratīvais pasākums vai uzraudzības pasākums, nav samērīga vai šāda datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai attiecīgās administratīvās lietas izskatīšanu, Latvijas Banka ir tiesīga veikt vienu no šādām darbībām:

1) atlikt informācijas par personai piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem vai uzraudzības pasākumiem publiskošanu, līdz beidz pastāvēt apstākļi publikācijas atlikšanai;

2) publiskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, neidentificējot personu, ja publikācija nodrošina personas datu efektīvu aizsardzību;

3) nepubliskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, ja šīs daļas 1. un 2. punktā noteiktās darbības ir uzskatāmas par nepietiekamām, lai nodrošinātu finanšu tirgus stabilitāti un to, ka publiskošana ir samērīga ar noteiktajiem uzraudzības pasākumiem, ja tie uzskatāmi par maznozīmīgiem.

(3) Šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktajā gadījumā informācijas publiskošanu var atlikt uz saprātīgu laikposmu, ja paredzams, ka šajā laikposmā beigs pastāvēt pamats publiskošanai, neidentificējot personu.

(4) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Latvijas Bankas mājaslapā internetā ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas, izņemot publikācijā iekļautos personas datus, kas glabājami Latvijas Bankas mājaslapā internetā Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto laika periodu.

(5) Latvijas Banka informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par personai piemērotajām, bet saskaņā ar šā panta otrās daļas 3. punktu nepubliskotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un uzraudzības pasākumiem, tai skaitā par attiecīgā administratīvā akta pārsūdzību un tās rezultātu, publiskotajām personai piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un uzraudzības pasākumiem, par informāciju un tiesas spriedumiem, kas nav pārsūdzami, un par personai piemērotajiem kriminālsodiem. Latvijas Banka reizi gadā sniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei apkopotu informāciju par visām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti personām saskaņā ar šā likuma 87. pantu.

(30.03.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

(Nodaļa 18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

88.pants. Latvijas Bankas sadarbība ar dalībvalstu un citu valstu uzraudzības institūcijām

(1) Latvijas Banka ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu pārvaldes pakalpojumu sniegšanas uzraudzību visā dalībvalstu teritorijā.

(2) Latvijas Banka, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju par Latvijā licencētām sabiedrībām, kuras sniedz pārvaldes pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai kurām ir ciešas attiecības ar kādu dalībvalstī licencētu vai licencējamu sabiedrību, tās padomes vai valdes locekli vai īpašnieku. Latvijas Bankai ir tiesības norādīt, ka minēto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Latvijas Bankas iepriekšēju rakstveida piekrišanu.

(3) Latvijas Banka informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par šādām savām darbībām:

1) par sankcijām vai darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi tādai Latvijā licencētai sabiedrībai, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus šajā dalībvalstī. Ja Latvijā licencēta sabiedrība pārvalda citā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu fondu, Latvijas Banka šajā punktā minēto informāciju nosūta arī šā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai;

2) par sankcijām un darbības ierobežojumiem, tai skaitā par fonda ieguldījumu apliecību emisijas, atpakaļpirkšanas vai atpakaļpieņemšanas apturēšanu, ko tā piemērojusi tādam Latvijā reģistrētam ieguldījumu fondam, kura ieguldījumu apliecības tiek izplatītas šīs dalībvalsts teritorijā. Ja Latvijā reģistrētu ieguldījumu fondu pārvalda citā dalībvalstī reģistrēta sabiedrība, Latvijas Banka šajā punktā minēto informāciju nosūta arī šīs sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai;

3) par sankcijām vai darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi atbilstoši šā likuma 86.panta piektajai daļai tādai dalībvalstī licencētai sabiedrībai, kura atbilstoši šā likuma noteikumiem ir atvērusi filiāli vai uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā.

(4) Lai pildītu uzraudzības funkcijas, Latvijas Banka, noslēdzot sadarbības līgumu, drīkst apmainīties ar informāciju ar citu valstu uzraudzības institūcijām, ja tiek ievēroti šā likuma 89.panta noteikumi.

(4¹) Latvijas Banka nosūta fonda izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalstī reģistrētas sabiedrības uzraudzības institūcijai informāciju, ko tā ir saņēmusi no fonda turētājbankas saskaņā ar šā likuma 42. panta pirmās daļas 8. punktu.

(5) Ja Latvijas Bankas rīcībā ir informācija, ka komercsabiedrība, kas nav pakļauta tās uzraudzībai, citā dalībvalstī veic darbības, kuras ir pretrunā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem pārvaldes pakalpojumu jomā, Latvijas Banka par to informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(6) Ja Latvijas Bankas rīcībā ir informācija, ka dalībvalstī reģistrēts ieguldījumu fonds, kurš nav pakļauts tās uzraudzībai un kura ieguldījumu apliecības tiek izplatītas Latvijā, darbojas, neievērojot Eiropas Savienībā noteiktās prasības, kas regulē ieguldījumu fondu darbību, Latvijas Banka par to informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(7) Ja, neraugoties uz šā panta sestajā daļā noteiktajiem fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas veiktajiem pasākumiem, dalībvalstī reģistrētais ieguldījumu fonds turpina darboties, pārkāpjot Latvijas ieguldītāju likumīgās intereses, Latvijas Bankai pēc fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas informēšanas ir tiesības:

1) veikt šajā likumā paredzētos pasākumus Latvijas ieguldītāju interešu aizsardzībai, tai skaitā apturēt ieguldījumu apliecību izplatīšanu Latvijā;

2) informēt par pārkāpumu faktu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(8) Ja Latvijas Banka saņem no citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas šā panta piektajā vai sestajā daļā minēto informāciju, Latvijas Banka atbilstoši savai kompetencei veic nepieciešamās darbības, lai novērstu konstatētos pārkāpumus, un par šīm darbībām informē attiecīgo informāciju iesniegušo uzraudzības institūciju.

(8¹) Latvijas Banka var atteikties atbildēt uz citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījumu sniegt informāciju vai lūgumu sadarboties ar citas dalībvalsts izmeklēšanas iestādēm, ja:

1) attiecīgās informācijas sniegšana var negatīvi ietekmēt Latvijas drošību un cīņu pret terorismu un citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem;

2) atbilde uz pieprasījumu var negatīvi ietekmēt kriminālprocesu, ja tāds uzsākts, vai soda izpildes pasākumus, vai administratīvās lietas izskatīšanu Latvijas Bankā;

3) pirms pieprasījuma saņemšanas Latvijā uzsākta tiesvedība vai pasludināts galīgais spriedums saistībā ar pieprasījumā norādītajām personām un to darbībām.

(9) Informācijas apmaiņu šajā pantā minētajiem mērķiem Latvijas Banka veic, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 584/2010 prasības.

(10) Latvijas Banka sadarbojas ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu, ka tās īstenotās uzraudzības funkcijas un piemērotās sankcijas un uzraudzības pasākumi sasniedz šā likuma mērķus, un koordinē darbības, lai novērstu uzraudzības un izmeklēšanas darbību dublēšanos, piemērojot sankcijas un uzraudzības pasākumus pārrobežu darbības gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011., 09.07.2013., 30.03.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

89. pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Informācija par sabiedrību, tās klientiem, fondiem un to ieguldītājiem, sabiedrības un tās fondu darbību un tās klientu un fondu ieguldītāju darījumiem, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu lēmumu nav pieņēmusi Latvijas Banka, šajā pantā noteiktajā kārtībā no dalībvalstu un ārvalstu kompetentajām institūcijām un personām, kā arī no dalībvalstu izveidotajām institucionālajām vienībām saņemtā informācija un sabiedrības uzraudzības vajadzībām pārbaudēs iegūtā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā ir izpaužama trešajām personām tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu sabiedrības klientu, fondu un tā ieguldītāju. Šādai informācijai par sabiedrību, tās klientiem, fondiem un to ieguldītājiem, sabiedrības un tās fondu darbību un tās klientu un fondu ieguldītāju darījumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja sabiedrībai vai tās klientam vai fonda ieguldītājam ierosināts maksātnespējas process vai likvidācija vai sabiedrība vai klients (juridiskā persona), vai fonda ieguldītājs (juridiskā persona) ir likvidēts.

(2) Aizliegums izpaust ierobežotas pieejamības informāciju neattiecas uz informāciju:

1) kas saistīta ar tiesvedību civillietā, ja ir pasludināts sabiedrības maksātnespējas process vai uzsākta sabiedrības vai fonda likvidācija un šī informācija nav par trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās sabiedrības finansiālā stāvokļa uzlabošanai;

2) kuru Latvijas Banka sniegusi procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;

3) par Latvijas Bankas konstatētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu sabiedrības darbībā, par kuru tā informē tiesībaizsardzības iestādes;

4) par personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) informācijas sniegšana nepieciešama komercdarbību regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanai un izmeklēšanai,

b) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas līdzvērtīgas informācijas aizsardzības prasības,

c) ja Latvijas Banka nepieciešamo informāciju ir ieguvusi no citas valsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas, to izpauž vienīgi tad, ja ir saņemta informāciju sniegušās institūcijas piekrišana.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām un Eiropas Centrālo banku, Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu, kā arī izpaust atklātībā (publicēt savā tīmekļvietnē) Latvijas Bankas veikto stresa testu rezultātus.

(4) Latvijas Banka saskaņā ar šā panta trešo, septīto, astoto un devīto daļu saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi tās funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par sabiedrības dibināšanu un sabiedrības un turētājbankas darbību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu;

2) lai piemērotu likumā noteiktos administratīvos pasākumus un sankcijas;

3) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Latvijas Bankas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(5) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no sabiedrības informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts sabiedrību vai fondu uzraudzības institūcijas pieprasījumu un tādas ārvalsts sabiedrību, fondu vai tiem pielīdzināmo kopējo ieguldījumu uzņēmumu uzraudzības institūcijas pieprasījumu, ar kuru ir noslēgts informācijas apmaiņas līgums. Šo informāciju citas valsts sabiedrību, fondu vai tiem pielīdzināmo kopējo ieguldījumu uzņēmumu uzraudzības institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu, un šo informāciju drīkst izmantot tikai mērķim, kādam tā pieprasīta.

(6) Latvijas Banka ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts sabiedrību, fondu vai tiem pielīdzināmo kopējo ieguldījumu uzņēmumu uzraudzības institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kuru funkcijas ir pielīdzināmas šā panta septītajā un devītajā daļā minēto institūciju funkcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz šim pantam līdzvērtīgu ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai vai attiecīgajām institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai.

(7) Šā panta pirmās un ceturtās daļas noteikumi, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar:

1) citas dalībvalsts sabiedrību vai fondu uzraudzības institūcijām un šo valstu finanšu ministrijām;

2) institūcijām, kurām ir uzticēts pienākums uzraudzīt finanšu tirgu vai finanšu tirgus dalībniekus;

3) dalībvalstu institūcijām, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kurām ir pienākums uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti dalībvalstīs un kuras nosaka un īsteno makrouzraudzības politiku;

4) dalībvalstu institūcijām, kuras ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku reorganizāciju, tostarp par koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kā arī ar valsts institūcijām, kuru mērķis ir aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti;

5) kompetentajām institūcijām, kas iesaistītas sabiedrību, fondu vai pārvaldes pakalpojumu sniegšanā iesaistīto personu maksātnespējas, likvidācijas un citu dalībvalstu tiesību aktos noteiktās līdzīgās procedūrās;

6) personām, kas ir atbildīgas par sabiedrību vai fondu finanšu pārskatu obligātajām revīzijām;

7) dalībvalstu institūcijām, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija nepieciešama to funkciju veikšanai;

8) institūcijām vai personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā;

9) institūcijām, kas ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, un Finanšu izlūkošanas dienestam līdzīgām institūcijām.

(8) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalstu centrālajām bankām un citām dalībvalstu institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama tām likumā noteikto funkciju veikšanai, kā arī ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

(9) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju regulētā tirgus organizētājam, centrālajam vērtspapīru depozitārijam vai iestādēm, kuras dalībvalstī nodrošina tīrvērti un norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tā uzskata, ka šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu minēto iestāžu attiecīgu rīcību, ja norēķinu vai tīrvērtes sistēmas dalībnieki nepilda savas saistības vai ir pamats uzskatīt, ka tie nepildīs savas saistības.

(10) Informāciju, kuru Latvijas Banka saņēmusi saskaņā ar šā panta trešo un sesto daļu no dalībvalsts vai ārvalsts sabiedrību, fondu vai tiem pielīdzināmo kopējo ieguldījumu uzņēmumu uzraudzības institūcijas uzraudzības funkciju veikšanai, drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju. Informāciju, kuru dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas saņēmušas saskaņā ar šā panta trešo un sesto daļu no Latvijas Bankas uzraudzības funkciju veikšanai, drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Latvijas Bankas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem Latvijas Banka piekritusi izpaust šo informāciju.

(11) Ja rodas ārkārtas situācija, nelabvēlīgi notikumi vai stāvoklis, kad finanšu tirgos vērojama nelabvēlīga attīstība, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgus pienācīgu darbību, likviditāti un integritāti un finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti Eiropas Savienībā vai kādā no dalībvalstīm, Latvijas Banka dalībvalstu centrālajām bankām un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai pēc attiecīga pieprasījuma nekavējoties sniedz informāciju, ja tā nepieciešama šīm institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai (tostarp monetārās politikas īstenošanai un ar to saistītai likviditātes nodrošināšanai, maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzībai un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai).

(12) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju šā panta četrpadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā šādām starptautiskajām institūcijām:

1) Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai — finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzēto izvērtējumu veikšanai;

2) Starptautisko norēķinu bankai — kvantitatīvās ietekmes pētījumu veikšanai;

3) Finanšu stabilitātes padomei — tās funkciju izpildei.

(13) Latvijas Banka šā panta divpadsmitajā daļā minētajām institūcijām ierobežotas pieejamības informāciju, ievērojot šā panta četrpadsmitajā daļā noteikto, sniedz, ja ir saņemts motivēts pieprasījums un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās darbību regulējošiem tiesību aktiem;

2) pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās informācijas saturu, apjomu un tās izpaušanas līdzekļiem;

3) ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu izpildei un ka tā nepārsniedz šai institūcijai tās darbību regulējošos tiesību aktos noteikto funkciju apjomu;

4) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas attiecīgā uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības.

(14) Šā panta divpadsmitajā daļā minētās institūcijas ar ierobežotas pieejamības informāciju var iepazīties tikai klātienē Latvijas Bankas telpās.
 

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

90.pants. Latvijas Bankas sadarbība ar Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi

(1) Latvijas Banka informē Eiropas Komisiju par:

1) licences izsniegšanu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai tādai sabiedrībai, kura ir ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) gadījumiem, kad pēc būtiskas līdzdalības iegūšanas Latvijā licencēta sabiedrība kļūst par ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrību;

3) tādām emitentu un to emitēto parāda vērtspapīru kategorijām, kuras atbilst šā likuma 66.panta ceturtās daļas prasībām. Šai informācijai pievieno ziņojumu, kas apliecina parāda vērtspapīros nostiprināto saistību statusu;

4) darbībām, kuras veiktas atbilstoši šā likuma 88.panta septītās daļas 1.punktam;

5) darbībām, kuras veiktas atbilstoši šā likuma 77., 77.¹ pantam un 86.panta piektajai daļai un pēc kurām dalībvalstī licencētai sabiedrībai ir atteikts uzsākt pārvaldes vai citu pakalpojumu sniegšanu vai aizliegts turpmāk sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā.

(1¹) Latvijas Banka nosūta šā panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktā minēto informāciju arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā Latvijas Banka nosūta Eiropas Komisijai arī informāciju par tā koncerna struktūru, kurā ietilpst sabiedrība.

(3) Latvijas Banka informē Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par vispārīga rakstura grūtībām, ar kādām, sniedzot pārvaldes pakalpojumus vai uzsākot pārvaldes pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs, saskaras sabiedrības, kuras Latvijas Bankā saņēmušas licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai.

(4) Latvijas Banka var informēt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par gadījumiem, kad citas dalībvalsts uzraudzības institūcija nesniedz informāciju pēc pamatota Latvijas Bankas pieprasījuma vai nesniedz informāciju atbilstošā (saprātīgā) termiņā, vai pēc Latvijas Bankas pieprasījuma atsaka Latvijas Bankai šīs dalībvalsts teritorijā veikt iekšējo pārbaudi vai iekšējā pārbaudē piedalīties Latvijas Bankas pilnvarotiem pārstāvjiem, vai neatbild uz šādu pieprasījumu atbilstošā (saprātīgā) termiņā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008., 13.10.2011. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

1. Līdz dienai, kad spēkā stājas speciāls likums, kas reglamentē ar uzņēmējsabiedrību reorganizāciju saistītos jautājumus šā likuma izpratnē ar terminu:

1) "pievienošanās" saprot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācijas procesu, kurā pievienojamais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pievienojas citam jau pastāvošam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai). Pievienošanās rezultātā pievienojamais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) beidz pastāvēt bez likvidācijas procedūras veikšanas;

2) "saplūšana" saprot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācijas procesu, kurā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) saplūst ar citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), izveidojot jaunu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību). Saplūšanas rezultātā saplūstošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas pilnībā iekļāvušies jaunajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), beidz pastāvēt bez likvidācijas procedūras veikšanas;

3) "sadalīšana" saprot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācijas procesu, kurā sadalāmais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nodod savu mantu iegūstošajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) sašķelšanās vai nodalīšanās veidā. Iegūstošais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) var būt gan jau pastāvošs uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), gan jaundibināms uzņēmums (uzņēmējsabiedrība):

a) sašķelšanās gadījumā sadalāmais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) beidz pastāvēt un nodod visu savu mantu iegūstošajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām),

b) nodalīšanas gadījumā sadalāmais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nodod daļu savas mantas vienam iegūstošajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) vai vairākiem iegūstošajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), bet pats turpina pastāvēt.

2. Publiskām akciju sabiedrībām, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī veic šā likuma 3.pantā noteikto darbību, ir jāizbeidz šī darbība, jālikvidējas, jāpārveidojas par slēgto akciju sabiedrību vai jāreorganizējas šajā punktā noteiktajā kārtībā. Šai reorganizācijai ir jāatbilst šādiem noteikumiem:

1) publiskā akciju sabiedrība (turpmāk — pievienojamais uzņēmums) var reorganizēties, tikai pievienojoties ieguldījumu sabiedrībai (turpmāk — pievienojošais uzņēmums), kura uz pievienojamā uzņēmuma aktīvu vai to daļas pamata izveido slēgto fondu;

2) pievienošanās notiek uz līguma pamata;

3) līgumā jāparedz, ka puses, slēdzot līgumu, apstiprina fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu, kuri jāpievieno līguma projektam;

4) līgumu slēdz abu sabiedrību izpildinstitūcijas pēc tam, kad līguma projekts apstiprināts abu sabiedrību pilnsapulcēs ar tādu balsu vairākumu, kādu paredz attiecīgās sabiedrības statūti lēmuma pieņemšanai par šīs sabiedrības reorganizāciju;

5) līgums, fonda prospekts un fonda pārvaldes nolikums stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Komisijā, bet ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par pievienošanos un slēgtā fonda dibināšanu, ja līgumā nav noteikts vēlāks tā spēkā stāšanās termiņš;

6) ja Komisija, motivējot savu lēmumu, neapstiprina līgumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu, līguma pusēm jāsasauc atkārtota pilnsapulce grozījumu izdarīšanai līgumā, fonda prospektā vai fonda pārvaldes nolikumā; grozītie dokumenti jāiesniedz Komisijai apstiprināšanai;

7) ar līguma stāšanos spēkā visas pievienojamā uzņēmuma tiesības un saistības pāriet pievienojošajam uzņēmumam;

8) līguma stāšanās spēkā ir pamats pievienojamā uzņēmuma izslēgšanai no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra;

9) turētājbankas līgumu apstiprina Komisija;

10) pēc līguma stāšanās spēkā pievienojošā sabiedrība dibina slēgto fondu, saskaņā ar līgumu nodalot pievienojamā uzņēmuma aktīvus vai to daļu, kas ar fonda nodibināšanas dienu kļūst par fonda mantu;

11) pievienojošā sabiedrība informē Komisiju par fonda nodibināšanu, vienlaikus iesniedzot ziņojumu par fonda ieguldījumu struktūru fonda nodibināšanas dienā;

12) Komisija reģistrē fondu bez emisijas atļaujas izsniegšanas, ja tā ir reģistrējusi fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un turētājbankas līgumu;

13) pievienojošā sabiedrība drīkst rīkoties ar nodibinātā fonda mantu pēc tā reģistrācijas;

14) visiem pievienojamā uzņēmuma akcionāriem viņu īpašumā esošās pievienojamā uzņēmuma akcijas proporcionāli tiek apmainītas pret fonda ieguldījumu apliecībām;

15) pievienojošajam uzņēmumam sešu mēnešu laikā no fonda prospekta spēkā stāšanās dienas jāveic nepieciešamās darbības atbilstoši šā likuma noteikumiem, lai panāktu fonda atbilstību šā likuma un fonda prospekta noteikumiem.

3. Šā likuma pārejas noteikumos paredzētā publisko akciju sabiedrību reorganizācija netiek aplikta ar Latvijā noteiktajiem nodokļiem un nodevām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

4. Ja fonda ieguldījumi neatbilst šā likuma un fonda prospekta noteikumiem, sabiedrībai, kura nodibināta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, aizliegts veikt jaunas emisijas.

5. Personām, kuras nav minētas šā likuma pārejas noteikumu 2. un 6. punktā un kuras, stājoties spēkā šim likumam, veic šajā likumā regulēto darbību, ir jāpārtrauc šī darbība vai tā jāsaskaņo ar šo likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

6. Publiskajām akciju sabiedrībām, kuras ir saņēmušas licences kopīgo ieguldījumu sabiedrības darbībai, šīs licences un izveidoto fondu licences triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas jāreģistrē Komisijā. Šādā gadījumā licences paliek spēkā.

7. Sešu mēnešu laikā pēc reģistrēšanās Komisijā šo pārejas noteikumu 6.punktā minētajām sabiedrībām:

1) jāiegūst šā likuma prasībām atbilstošs tiesiskais statuss, jāizveido pārvaldes struktūra un pamatkapitāls;

2) atbilstoši šā likuma un likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" noteikumiem jāizdara attiecīgi grozījumi uz fonda ieguldītāju rēķina iegādāto ieguldījumu struktūrā un fonda prospekta noteikumos, kā arī jāizstrādā citi dokumenti.

8. Saskaņā ar šo pārejas noteikumu 7.punktu fonda prospektā izdarītie grozījumi stājas spēkā arī bez fonda ieguldītāju piekrišanas pēc trim mēnešiem no dienas, kad šie grozījumi publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

9. Katrs fonda ieguldītājs neatkarīgi no sākotnējiem līguma (prospekta) noteikumiem triju mēnešu laikā pēc līguma (prospekta) grozījumu publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" var pieprasīt, lai šo pārejas noteikumu 6.punktā minētās sabiedrības atmaksā viņa ieguldījumu. Ar atmaksāšanu saistītās prasības tiek apmierinātas atbilstoši sākotnējiem līguma (prospekta) noteikumiem.

10. Ja šo pārejas noteikumu 6.punktā minētās sabiedrības sākotnēji noslēgtais līgums paredz ieguldītāju atbildību par sabiedrības saistībām vai darījumiem, kuri veikti uz fonda ieguldītāju kopējā rēķina, vai attiecīgo prasījumu piedziņu no mantas, kura iegūta uz fonda ieguldītāju kopējā rēķina, šie prasījumi paliek spēkā.

11. Šā likuma 9. pantā noteikto sabiedrības nosaukumu pēc šā likuma stāšanās spēkā ir atļauts izmantot tikai tām ieguldījumu sabiedrībām, kas izveidotas vai pārreģistrētas saskaņā ar šo likumu.

12. (Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000.)

13. Komisija triju mēnešu laikā pēc šā likuma izsludināšanas apstiprina un publicē ieguldījumu sabiedrību un fondu licencēšanas kārtību. Ja Komisija nav apstiprinājusi šo kārtību, tiek piemēroti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

14. Līdz attiecīgu normatīvo aktu spēkā stāšanās brīdim fondā esošie naudas līdzekļi tiek glabāti turētājbankā atbilstoši Latvijas Bankas izdotajiem aktiem par trasta operācijām.

15. Grozījumi likuma 6.panta trešajā daļā, 40.panta otrajā daļā, 76.panta pirmajā daļā un 77.panta otrajā daļā (attiecībā uz Vērtspapīru tirgus komisijas nosaukuma maiņu) stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2000.)

16. Līdz 2004.gada 1.janvārim darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem uz fonda rēķina drīkst veikt vienīgi tādēļ, lai nodrošinātos pret risku, kas rodas fonda aktīvu vērtības svārstību dēļ.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

17. Ieguldījumu sabiedrības, kuras saņēmušas licenci ieguldījumu sabiedrības darbībai līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot), pārreģistrē licenci Komisijā līdz 2004.gada 31.decembrim. Pārreģistrācijas iesniegumā norāda, kādus pārvaldes pakalpojumus sabiedrība vēlas veikt. Iesniegumam pievieno šā likuma 10.panta piektajā daļā noteiktos dokumentus vai grozījumus tajos, ja šādi dokumenti jau ir iesniegti Komisijai saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem un grozījumus nepieciešams izdarīt, ņemot vērā sabiedrības plānoto turpmāko darbību. Veicot licences pārreģistrāciju šajā punktā minētajā gadījumā, valsts nodeva nav jāmaksā.

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

18. Ja ieguldījumu sabiedrība, kura pārvalda privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus, vēlas turpināt minēto līdzekļu pārvaldi pēc 2004.gada 30.aprīļa, tā, iesniedzot dokumentus licences pārreģistrācijai, kā vienu no pārvaldes pakalpojumiem norāda ieguldītāju finanšu instrumentu individuālo pārvaldīšanu.

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

19. Ja ieguldījumu sabiedrība, kura pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, vēlas turpināt minēto līdzekļu pārvaldi pēc 2004.gada 30.aprīļa, tā līdz 2004.gada 31.decembrim veic nepieciešamos pasākumus, lai sabiedrība un tās darbība atbilstu šā likuma un Valsts fondēto pensiju likuma prasībām.

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

20. Ieguldījumu sabiedrības, kuras uzsākušas atvērto ieguldījumu fondu pārvaldi līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot), līdz 2004.gada 31.decembrim sagatavo un iesniedz Komisijai to pārvaldē esošo atvērto ieguldījumu fondu prospektu saīsināto versiju. Ieguldījumu sabiedrības var piedāvāt fonda prospekta saīsināto versiju fonda ieguldītājiem, ja Komisija 20 dienu laikā pēc šā dokumenta saņemšanas nav cēlusi iebildumus par tā atbilstību šā likuma prasībām.

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

21. Ieguldījumu sabiedrības, kuras uzsākušas ieguldījumu fondu pārvaldi līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot) un pēc minētā datuma plāno izdarīt grozījumus to pārvaldē esoša fonda prospektā, jo mainījusies prospektā sniegtā informācija, izstrādā un iesniedz Komisijai prospekta jauno redakciju, kas sagatavota atbilstoši šā likuma 57.panta noteikumiem attiecībā uz ieguldījumu fonda prospekta pilno versiju.

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

22. Līdz attiecīgu grozījumu spēkā stāšanās dienai vērtspapīru tirgu regulējošajos normatīvajos aktos ar šajā likumā lietoto terminu "ieguldījumu brokeru sabiedrība" saprot terminu "brokeru sabiedrība" un ar terminu "ieguldījumu pakalpojumi"— terminu "starpniekdarbība".

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

23. Komisija līdz 2004.gada 1.maijam izstrādā un apstiprina visus šajā likumā noteiktos iesniegumu un paziņojumu paraugus, publicē tos laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievieto Komisijas mājas lapā internetā.

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

24. Gada pārskatu par 2004.gadu ieguldījumu sabiedrības sagatavo saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem".

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

25. Šā likuma 13.panta otrās daļas 6.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.novembrī.

(08.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

26. Grozījumi šā likuma 75.² pantā piemērojami pārskatiem, kuri iesniegti Valsts ieņēmumu dienestam 2008.gada 1.jūlijā vai vēlāk.

(29.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

27. Šā likuma 33.panta sešpadsmitā un septiņpadsmitā daļa, 61.panta sestā daļa, 62.panta otrā daļa un 65.panta pirmā daļa jaunajā redakcijā stājas spēkā 2008.gada 23.jūlijā.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

28. Ja pieteikums par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas administratīvo aktu administratīvajai rajona tiesai iesniegts līdz 2009.gada 1.janvārim, lēmumu par iesniegto pieteikumu pieņem, kā arī ierosināto administratīvo lietu izskata un tiesas nolēmumu šajā lietā pieņem un pārsūdz saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem.

(23.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

29. Sabiedrības, kas līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 15.pantā (attiecībā uz ceturtās, piektās, sestās, septītās, astotās un devītās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un panta papildināšanu ar desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu), ir noslēgušas fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanas līgumus, veic nepieciešamos pasākumus, lai deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma saņemšana, sākot ar 2010.gada 1.oktobri, tiktu nodrošināta saskaņā ar līgumiem un procedūrām, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2010.)

30. Šā likuma prasības attiecībā uz ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju atvērtajiem ieguldījumu fondiem, kas reģistrēti līdz 2011.gada 15.novembrim, piemēro no 2012.gada 1.jūlija.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.)

31. Šā likuma 78.¹ pants stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.)

32. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 13., 13.¹, 13.², 13.³, 13.⁴, 13.⁵ un 14.pantā, iesniedz Komisijai rakstveida apliecinājumu, ka sabiedrības iekšējā kontroles sistēma atbilst šā likuma prasībām.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.)

33. Sabiedrība, kura reģistrējusi slēgtos ieguldījumu fondus atbilstoši šā likuma prasībām, sākot ar dienu, kad stājas spēkā Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums, ievēro minētajā likumā noteiktās prasības alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un prasības slēgtā ieguldījumu fonda pārveidei par alternatīvo ieguldījumu fondu.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

34. Grozījums likuma 8.panta otrajā daļā par sākotnējā kapitāla noteikšanu stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Līdz 2013.gada 31.decembrim šajā likumā lietotais termins "sākotnējais kapitāls" ir kapitāls, kuru veido:

1) apmaksātais pamatkapitāls, kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu;

2) akciju vai daļu emisijas uzcenojums;

3) rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezerves);

4) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi;

5) kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta ziņojums par peļņas esību un tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un Komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

35. Grozījums likuma 8.panta devītajā daļā par pašu kapitāla noteikšanu un aprēķināšanas kārtību stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Līdz 2013.gada 31.decembrim šajā likumā lietotais termins "pašu kapitāls" ir pārvaldnieka revidētajos finanšu pārskatos atspoguļotie kapitāla, rezervju un saistību elementi, kas ir brīvi pieejami pārvaldniekam ar darbības riskiem saistīto, bet vēl neidentificēto iespējamo zaudējumu segšanai, kura aprēķināšanas kārtību nosaka Komisija.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

36. Turētājbankas, kas tur valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu līdzekļus un kas līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 43. pants, kurš izteikts jaunā redakcijā, un 46. panta 1.¹, 1.², 1.³ un trešā daļa, ir noslēgušas līgumus ar trešajām personām par fonda aktīvu turēšanu, veic nepieciešamos pasākumus, lai fonda aktīvu turēšana, sākot ar 2017. gada 1. septembri, tiktu nodrošināta saskaņā ar līgumiem un kārtību, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

(30.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.04.2017.)

37. Šā likuma 14.² panta otrā, trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 2017. gada 1. septembrī. Pirmo ziņojumu par laika periodu no 2017. gada 1. septembra līdz 31. decembrim sabiedrība iesniedz Komisijai līdz 2018. gada 1. aprīlim.

(30.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.04.2017.)

38. Šā likuma 62. panta trešā daļa stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

(25.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

39. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība līdz 2019. gada 1. novembrim izstrādā un publisko iesaistīšanās politiku, ja šā likuma 75.⁴ panta spēkā stāšanās dienā ieguldījumu politika paredz ieguldīt ieguldījumu fonda, valsts fondēto pensiju shēmas vai privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

40. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība šā likuma 75.⁴ panta ceturtajā daļā minēto ziņojumu par iesaistīšanās politikas īstenošanu un piektajā daļā minēto informāciju publisko, sākot ar 2020. gadu.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

41. Šā likuma grozījumi par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" visā likumā, izņemot 52. panta pirmo daļu, vārdu savienojumu "Eiropas Komisija" (attiecīgā locījumā) un pārejas noteikumus, vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu visā likumā ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā), vārdu "finanšu un kapitāla tirgus" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "finanšu tirgus" (attiecīgā locījumā) 78. panta sestās daļas 1. un 7. punktā un 87. panta trešajā daļā, grozījumi par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Bankas likums" (attiecīgā locījumā) 78. panta pirmajā un sestajā daļā un 87. panta trešajā daļā, grozījumi par 4. panta 1.¹  un trešās daļas, 78. panta piektās daļas ievaddaļas, 78.¹ panta un 79. panta septītās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums 80. panta 1. punktā un grozījums 86. panta septītās daļas otrajā teikumā stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu.

(23.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.

42. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un ieteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

43. Uzņēmumu reģistrs par šā likuma 75.² panta 4.³ daļā minētajiem dokumentiem, kas saņemti līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 75.² panta 4.³ daļā, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka attiecīgie gada pārskati vai konsolidētie gada pārskati, zvērināta revidenta ziņojums un tam pievienoto dokumentu kopijas elektroniskā formā ir pieejamas Uzņēmumu reģistrā.

(07.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.11.2021.)

44. Šā likuma 78.¹ pants jaunā redakcijā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

(28.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

45. Grozījums par šā likuma 4. panta otrās daļas izslēgšanu, grozījumi 5. panta piektajā daļā, 7.³ panta otrās daļas jaunā redakcija un trešā daļa, 8. panta otrās daļas un sestās daļas 2. punkta jaunā redakcija, grozījums par 8. panta astotās daļas izslēgšanu, 9. panta trešās daļas jaunā redakcija, grozījumi 10. panta septītajā daļā un 7.² daļa, 12. panta jaunā redakcija, 13. panta otrās daļas 6. punkta jaunā redakcija un grozījumi otrās daļas 7. punktā, 14.¹ panta otrās daļas 2. punktā, otrās daļas 3. punkta jaunā redakcija un grozījumi 75.² panta piektajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu.

(28.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.05.2022. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 31.05.2022.)

46. Šā likuma 1. panta trešā daļa, grozījumi 13. panta pirmās daļas 2. punktā, 13.² panta piektā un sestā daļa un 14. panta 3.¹ daļa stājas spēkā 2022. gada 1. augustā.

(28.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

47. Šā likuma 58.¹ pants stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

(28.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

48. Grozījums par šā likuma 1. panta pirmās daļas 15. punkta izteikšanu jaunā redakcijā un šā likuma 5. panta 3.¹ daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Privāto pensiju fondu likumā, kuri attiecas uz Pan-Eiropas privāto pensiju produkta reģistrāciju un izplatīšanu Latvijas Republikā.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

49. Šā likuma 35. panta 1.⁴ daļa stājas spēkā 2025. gada 1. decembrī.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024. 35. panta 1.⁴ daļa iekļauta likuma redakcijā uz 01.12.2025.)

50. Šā likuma 75.² panta 4.⁴ daļā noteiktais pienākums piemērojams attiecībā uz gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2024. pārskata gadu.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

(08.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2008., 19.06.2008., 13.10.2011., 30.03.2017., 25.10.2018., 20.06.2019., 07.10.2021., 28.04.2022. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) (izslēgts ar 25.10.2018. likumu);

2) (izslēgts ar 25.10.2018. likumu);

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 29.jūnija direktīvas 95/26/EK, ar ko groza direktīvu 77/780/EEK un direktīvu 89/646/EEK kredītiestāžu jomā, direktīvu 73/239/EEK un direktīvu 92/49/EEK nedzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu 79/267/EEK un direktīvu 92/96/EEK dzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu 93/22/EEK ieguldījumu sabiedrību jomā un direktīvu 85/611/EEK attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai stiprinātu konsultatīvo uzraudzību;

4) (izslēgts ar 25.10.2018. likumu);

5) (izslēgts ar 25.10.2018. likumu);

6) (izslēgts ar 25.10.2018. likumu);

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK;

8) (izslēgts ar 25.10.2018. likumu);

9) (izslēgts ar 25.10.2018. likumu);

10) Komisijas 2007.gada 19.marta direktīvas 2007/16/EK, ar ko īsteno Padomes direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), paskaidrojot atsevišķas definīcijas;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU);

12) Komisijas 2010.gada 1.jūlija direktīvas 2010/44/ES, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz dažiem noteikumiem par fondu apvienošanu, galvenajām — pakārtotajām struktūrām un paziņošanas procedūru;

13) Komisijas 2010.gada 1.jūlija direktīvas 2010/43/ES, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktiem, profesionālo ētiku, riska pārvaldību un starp depozitāriju un pārvaldības sabiedrību noslēdzamās vienošanās saturu;

14) (izslēgts ar 25.10.2018. likumu);

15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija direktīvas 2014/91/ES, ar ko groza direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politikas nostādnēm un sankcijām (Dokuments attiecas uz EEZ);

16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija direktīvas (ES) 2017/828, ar ko groza direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu;

17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1160, ar ko direktīvas 2009/65/EK un 2011/61/ES groza attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārrobežu izplatīšanu;

18) Komisijas 2021. gada 21. aprīļa deleģētās direktīvas (ES) 2021/1270, ar ko direktīvu 2010/43/ES groza attiecībā uz ilgtspējas riskiem un ilgtspējas faktoriem, kas jāņem vērā attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU);

19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 15. decembra direktīvas (ES) 2021/2261, ar ko attiecībā uz to, kā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) pārvaldības sabiedrības izmanto pamatinformācijas dokumentus, groza direktīvu 2009/65/EK;

20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza regulu (ES) Nr. 537/2014, direktīvu 2004/109/EK, direktīvu 2006/43/EK un direktīvu 2013/34/ES.