1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) dabas lieguma zona — apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi;
2) ainavu aizsardzības zona — apvidus ap dabas lieguma zonām un vietas ar Ziemeļvidzemei raksturīgām kultūrvides ainavām, kuru aizsardzības un izmantošanas noteikumi katrā vietā saskaņojami ar biosfēras rezervāta veidošanas mērķiem;
3) neitrālā zona — biosfēras rezervāta ārējā zona, kurā tiek nodrošināta ilgtspējīga dabsaimniecība kā lokālās attīstības priekšnoteikums;
4) (izslēgts ar 21.05.2009. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2009.)
2.pants. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (turpmāk — Biosfēras rezervāts) ir starptautiskas nozīmes aizsargājama dabas teritorija ar noteiktu platību, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Biosfēras rezervāts pārstāv starptautiski atzītas mērenajai mežu joslai raksturīgas sauszemes un Baltijas jūras piekrastes ekosistēmas.
3.pants. Biosfēras rezervāta mērķis nacionālā un starptautiskā nozīmē ir sasniegt līdzsvaru dabas daudzveidības aizsardzībā, ekonomiskās attīstības veicināšanā un kultūras vērtību saglabāšanā.
4.pants. Biosfēras rezervāta galvenie uzdevumi ir:
1) nodrošināt teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu;
2) veicināt teritorijas ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību;
3) nodrošināt informācijas apriti vides pētījumu, monitoringa un vides izglītības jomā attiecībā uz vietējo, nacionālo un starptautisko vides aizsardzības un reģionālās attīstības jautājumu risināšanu Biosfēras rezervāta teritorijā;
4) veicināt sabiedrības izpratni vides aizsardzības un teritorijas ilgtspējīgas attīstības jautājumos;
5) veicināt degradētu ekosistēmu atjaunošanu iespējami tuvu dabiskajam stāvoklim.
5.pants. Biosfēras rezervāta robežas noteiktas saskaņā ar šā likuma 1. un 2.pielikumu. Tā platība ir 457 697 hektāri sauszemes un 16 750 hektāru jūras akvatorijas.
6.pants. Biosfēras rezervāta pārvaldi īsteno vides ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk — pārvalde).
(21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2009.)
8.pants. Lai saskaņotu dabas aizsardzības intereses un saimniecisko darbību Biosfēras rezervāta teritorijā, tiek izveidota Biosfēras rezervāta konsultatīvā padome. Padomes sastāvā ir:
1) viens pārstāvis no katras pašvaldības, kuras teritorijā atrodas Biosfēras rezervāts, kā arī no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, UNESCO programmas “Cilvēks un biosfēra” Latvijas nodaļas, Rīgas plānošanas reģiona, Vidzemes plānošanas reģiona, Vidzemes Augstskolas un Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes;
2) divi pārstāvji no Valsts meža dienesta un valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”;
3) trīs pārstāvji no biedrībām vai nodibinājumiem, kuru darbība saistīta ar vides aizsardzību vai vides izglītību. Attiecīgās biedrības vai nodibinājumi tiek izvirzīti nevalstisko organizāciju forumā, kuru reizi divos gados rīko Dabas aizsardzības pārvaldes Biosfēras rezervāta administrācija.
Biosfēras rezervāta konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina vides ministrs.
(21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2009.)
10.pants. Lai nodrošinātu teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un degradētu ekosistēmu atjaunošanu un veicinātu teritorijas ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību, Biosfēras rezervāta teritorija tiek iedalīta funkcionālajās zonās. Biosfēras rezervāta teritorijā var izveidot arī citu kategoriju īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2001.)
11.pants. Biosfēras rezervātā ir noteikta:
1) dabas lieguma zona;
2) ainavu aizsardzības zona;
3) neitrālā zona.
12.pants. Dabas lieguma zona ir noteikta, lai aizsargātu cilvēka darbības mazpārveidotas dabiskās ekosistēmas, kurās sastopamas aizsargājamās un apdraudētās savvaļas sugas.
13.pants. Ainavu aizsardzības zona ir noteikta, lai saglabātu Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrvides ainavu, tūrisma un atpūtas resursus un samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas lieguma zonu, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu teritorijas attīstību un sabalansētu dabas resursu izmantošanu.
14.pants. Neitrālā zona ir noteikta, lai veicinātu Biosfēras rezervāta teritorijā esošo apdzīvoto vietu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Neitrālajā zonā tiek iekļautas visas pilsētas un ciemi, kas atrodas Biosfēras rezervāta teritorijā.
(21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2009.)
15.pants. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā nosaka Ministru kabineta izdoti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2009.)
19.pants. Biosfēras rezervāta aizsardzības un izmantošanas noteikumos paredzētie ierobežojumi ir saistoši visām Biosfēras rezervāta robežās esošajām fiziskajām un juridiskajām personām un visu līmeņu teritoriālplānojumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2009.)
20.pants. Biosfēras rezervātā saglabājas zemes reformas gaitā iegūtās zemes lietošanas un īpašuma tiesības, kā arī īpašuma tiesību aprobežojumi. Papildus nosakāmie zemes īpašuma tiesību aprobežojumi noformējami likumā noteiktajā kārtībā.
21.pants. Lauku apvidus zemēs, kas atrodas krasta kāpu aizsargjoslā, jauni zemes īpašumi izveidojami vienlaidu platībās, kuras nedrīkst būt mazākas par trim hektāriem, izņemot zemes reformas gaitā likumīgi izveidotos īpašumus. Atsavinot zemes īpašumus, tos nedrīkst sadalīt tā, ka viena no daļām ir mazāka par trim hektāriem, izņemot gadījumus, kad tā tiek pievienota piegulošajam īpašumam, ar nosacījumu, ka pārējās daļas nav mazākas par trim hektāriem. Dabas liegumu "Randu pļavas" un "Vidzemes akmeņainā jūrmala" teritorijā, kas atrodas krasta kāpu aizsargjoslā, jauni zemes īpašumi izveidojami vienlaidu platībās, kas nav mazākas par 10 hektāriem.
(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2004.)
2. Valsts zemes dienests gada laikā pēc tam, kad Saeima pieņēmusi attiecīgu likumu, kopā ar Biosfēras rezervāta administrāciju precizē Biosfēras rezervāta robežas un nodrošina to iezīmēšanu valsts pamatkartē un pagastu plānos.
5. Līdz 2009.gada 30.jūnijam Biosfēras rezervāta konsultatīvās padomes sastāvā ir rajonu pašvaldību pārstāvji, pēc 2009.gada 30.jūnija — vietējo pašvaldību pārstāvji.
(21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2009.)
6. Līdz 2009.gada 1.jūnijam Biosfēras rezervāta pārvaldi īsteno Biosfēras rezervāta administrācija.
(21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2009.)
(Pielikums 21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2009.)
(Pielikums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2004.)
1-2-10 — no dzelzceļa līnijas Rīga-Valga robežšķērsošanas vietas Valkā pa Latvijas-Igaunijas robežu uz rietumiem līdz robežstabam nr.442;
10-11 — no robežstaba nr.442 uz rietumiem līdz iedomātam punktam uz 10 m izobatas;
11-12 — pa 10 m izobatu uz dienvidiem līdz iedomātam punktam uz izobatas uz rietumiem no Vārzām;
12-13 — no iedomātā punkta uz 10 m izobatas uz austrumiem līdz Vārzām;
13-14 — pa Vārzu ceļu līdz automaģistrālei Baltezers-Ainaži;
14-15 — pa automaģistrāli Baltezers-Ainaži līdz Priedulāju-Pakalnu ceļam;
15-16 — pa Priedulāju-Pakalnu ceļu līdz ceļam Duči-Limbaži;
16-18 — pa ceļu Duči-Limbaži līdz ceļam Ozoliņi-Igate;
18-19 — pa ceļu Ozoliņi-Igate līdz ceļam Ragana-Limbaži;
19-20 — pa ceļu Ragana-Limbaži līdz ceļam Dravnieki-Kaijciems;
20-21 — pa ceļu Dravnieki-Kaijciems līdz ceļam Kaijas-Rotenbergi;
21-22 — pa ceļu Kaijas-Rotenbergi līdz ceļam Āžkrogs-Vainiži;
22-23 — pa ceļu Āžkrogs-Vainiži līdz ceļam Umurga-Stalbe;
23-24 — pa ceļu Umurga-Stalbe līdz ceļam Vainiži-Augstroze;
24-25 — pa ceļu Vainiži-Augstroze līdz Katvaru mežniecības 509.kv.;
25-26 — no 509.kv. uz dienvidaustrumiem pa 509., 516., 610., 611. un 614.kv. ārējo robežu, pa 616.kv. 18., 19. un 20.nogabala dienvidu malu, pa 617.kv. 9., 8., 10., 7. un 11.nogabala dienvidu malu, pa 617., 604. un 618.kv. ārējo robežu līdz Krustkalnu ceļam;
26-27 — pa Krustkalnu ceļu līdz 593.kv.;
27-28 — no 593.kv. uz austrumiem pa 593.kv. dienvidaustrumu malu, pa 31.kv. dienvidrietumu malu, pa 645., 646. un 649.kv. dienvidu malu līdz Mežciemu ceļam;
28-29 — pa Mežciemu ceļu līdz ceļam Augstroze-Dauguļi;
29-30 — pa ceļu Augstroze-Dauguļi līdz ceļam Kocēni-Limbaži-Tūja;
30-33 — pa ceļu Kocēni-Limbaži-Tūja līdz ceļam Matīši-Bērzaine-Rubene;
33-34 — pa ceļu Matīši-Bērzaine-Rubene līdz ceļam Ķoniņi-Bērzaine;
34-35 — pa ceļu Ķoniņi-Bērzaine līdz ceļam Valmiera-Matīši-Mazsalaca;
35-36 — pa ceļu Valmiera-Matīši-Mazsalaca līdz ceļam Veckākari-Līgotņi;
36-37 — pa ceļu Veckākari-Līgotņi līdz Kuņģeļu ceļam;
37-38 — pa Kuņģeļu ceļu līdz ceļam Valmiera-Līdums;
38-39 — pa ceļu Valmiera-Līdums līdz ceļam Mežābele-Zilāpi;
39-40 — pa ceļu Mežābele-Zilāpi līdz Mazmūsaiņu ceļam;
40-41 — pa Mazmūsaiņu ceļu līdz ceļam Valmiera-Rūjiena;
41-42 — pa ceļu Valmiera-Rūjiena līdz ceļam Lizdēni-Ēvele-Daksti;
42-43 — pa ceļu Lizdēni-Ēvele-Daksti līdz ceļam Ēvele-Jērcēni;
43-44 — pa ceļu Ēvele-Jērcēni līdz ceļam Daksti-Jērcēni-Rami;
44-45 — pa ceļu Daksti-Jērcēni-Rami līdz ceļam Jērcēni-Strenči;
45-46 — pa ceļu Jērcēni-Strenči līdz dzelzceļa līnijai Rīga-Valga Strenčos;
46-1 — no Strenčiem pa dzelzceļu Rīga-Valga līdz robežšķērsošanas vietai Valkā.
Ziemeļu purvi
7-8 — no Ramatas mežniecības 10.kv. ziemeļaustrumu stūra pa Latvijas-Igaunijas robežu uz rietumiem līdz Staiceles mežniecības 11.kv. ziemeļrietumu stūrim;
8-90 — no 11.kv. uz dienvidiem un tālāk uz austrumiem pa 11., 14., 15., 62., 73., 74., 62., 63., 66., 64., 407. un 65.kv. ārējo robežu līdz Ramatas mežniecības 5.kv.;
90-148 — no 5.kv. uz austrumiem pa 5., 6. un 7.kv. ārējo robežu līdz meža ceļam 7.kv.;
148-89 — no 7.kv. uz dienvidiem pa meža ceļu cauri saimniecībai "Kažoki" un 47.kv. līdz tā dienvidu robežai;
89-7 — no 47.kv. pa lauku ceļu uz dienvidaustrumiem pa 55.kv. robežu līdz tā dienvidrietumu stūrim, uz austrumiem pa 55.kv., 56.valsts meža kv., 51., 20., 9. un 13.kv., 12. un 10.valsts meža kv. ārējo robežu līdz Latvijas-Igaunijas robežai.
Augstroze
141-140 — pa ceļu Dauguļi-Mačkēni līdz Katvaru mežniecības 14.kv. ziemeļaustrumu stūrim;
140-142 — no 14.kv. uz rietumiem pa kv. ziemeļu malu, pa 13., 12. un 10.kv. ārējo robežu līdz Dauguļu Mazezera krastam;
142-143 — pa Dauguļu Mazezera austrumu krastu un tālāk pa Mazbriedes upi līdz Dikļu mežniecības 107.kv.;
143-137 — no 107.kv. uz austrumiem un tālāk uz ziemeļiem pa 107., 108., 99. un 87.kv. ārējo robežu līdz 87.kv. ziemeļ-rietumu stūrim;
137-136 — no 87.kv. uz dienvidiem pa 87., 98. un 107.kv., pa Katvaru mežniecības 7.kv. ārējo robežu līdz saimniecībai "Lāču vēris";
136-144 — pa saimniecības "Lāču vēris" rietumu robežu uz dienvidiem līdz ceļam Augstroze-Versmes-Dikļi;
144-145 — pa ceļu Augstroze-Versmes-Dikļi līdz ceļam Augstroze-Urbji;
145-146 — pa ceļu Augstroze-Urbji līdz 589.kv.;
146-147 — no 589.kv. uz dienvidaustrumiem pa 589., 27., 29. un 31.kv. ārējo robežu līdz saimniecībai "Tūtalas", pa saimniecības robežu uz rietumiem līdz 645.kv. 4.nogabala ziemeļaustrumu stūrim, uz dienvidaustrumiem pa 645.kv. ziemeļu malu līdz 31.kv., pa 31., 32., 30., 639. un 640.kv. ārējo robežu, pa Mežciemu ceļu uz ziemeļiem līdz 636.kv., pa 636., 26., 20. un 19.kv. ārējo robežu līdz ceļam Kocēni-Tūja;
147-141 — no ceļa Kocēni-Tūja uz ziemeļiem un tālāk uz austrumiem pa 16., 17., 14. un 386.kv. ārējo robežu līdz ceļam Dauguļi-Mačkēni.
Vidusburtnieks
84-85 — no Mazsalacas mežniecības 130.kv. dienvidrietumu stūra uz austrumiem pa 130., 131. un 132.kv. ārējo robežu līdz 132.kv. austrumu stūrim;
85-86 — no 132.kv. uz ziemeļiem pa 132., 129., 122., 115., 113., 111. un 107.kv. un tālāk pa Rūjienas mežniecības 104. un 102.kv. ārējo robežu līdz 102.kv. ziemeļaustrumu stūrim;
86-87 — no 102.kv. uz rietumiem pa 102. un 367.kv. ārējo robežu līdz 367.kv. ziemeļu stūrim;
87-88 — no 367.kv. uz dienvidiem pa 367., 102. un 104.kv. un tālāk pa Mazsalacas mežniecības 107., 110., 109., 119. un 126.kv. ārējo robežu līdz 126.kv. dienvidrietumu stūrim;
88-84 — no 126.kv. uz austrumiem pa 126.kv. ārējo robežu līdz 130.kv. dienvidrietumu stūrim.
10-11 — no robežstaba nr.442 uz Latvijas-Igaunijas robežas uz rietumiem līdz iedomātam punktam uz 10 m izobatas;
11-12 — pa 10 m izobatu uz dienvidiem līdz iedomātam punktam uz izobatas uz rietumiem no Vārzām;
12-13 — no iedomātā punkta uz 10 m izobatas uz austrumiem līdz Vārzām;
13-14 — pa Vārzu ceļu līdz automaģistrālei Baltezers-Ainaži;
14-126 — pa automaģistrāli Baltezers-Ainaži līdz Sila ceļam;
126-125 — pa Sila ceļu līdz krustojumam ar Žīdu ceļu;
125-124 — pa Žīdu ceļu līdz ceļam Lāņi-Ķirbiži-Jelgavkrasti;
124-123 — pa ceļu Lāņi-Ķirbiži-Jelgavkrasti līdz ceļam Vitrupe-Viļķene;
123-122 — pa ceļu Vitrupe-Viļķene līdz punktam 200 m attālumā no Vitrupes labā krasta;
122-121 — pa Vitrupes labo krastu 200 m attālumā no upes līdz ceļam Lāņi-Ķirbiži-Jelgavkrasti;
121-120 — pa ceļu Lāņi-Ķirbiži-Jelgavkrasti līdz Burlaku ceļam;
120-110 — pa Burlaku ceļu līdz ceļam Akmeņkalni-Lauvas-Ķekari;
110-109 — pa ceļu Akmeņkalni-Lauvas-Ķekari līdz Stienūžu ceļam;
109-106 — pa Stienūžu ceļu līdz ceļam Limbaži-Pāle-Salacgrīva;
106-107 — pa ceļu Limbaži-Pāle-Salacgrīva līdz automaģistrālei Baltezers-Ainaži;
107-9 — pa automaģistrāli Baltezers-Ainaži līdz Igaunijas robežai;
9-10 — pa Latvijas-Igaunijas robežu uz rietumiem līdz robežstabam nr.442.
Salaca
9-107 — pa ceļu Baltezers-Ainaži no Igaunijas robežas līdz ceļam Limbaži-Pāle-Salacgrīva;
107-104 — pa ceļu Limbaži-Pāle-Salacgrīva līdz ceļam Pāle-Ungurpils;
104-103 — pa ceļu Pāle-Ungurpils līdz bijušajai dzelzceļa stigai Staicele-Pāle;
103-102 — pa bijušo dzelzceļa stigu Staicele-Pāle līdz Ezerkrogu ceļam;
102-101 — pa Ezerkrogu ceļu līdz Korbu meža trasei;
101-100 — pa Korbu meža trasi līdz Korģenes meža trasei;
100-99 — pa Korģenes meža trasi līdz Staiceles mežniecībai;
99-98 — no Staiceles mežniecības līdz ceļam Ainaži-Valmiera;
98-97 — pa ceļu Ainaži-Valmiera līdz Kļaviņu meža trasei;
97-96 — pa Kļaviņu meža trasi līdz ceļam Vīķi-Aloja;
96-95 — pa ceļu Vīķi-Aloja līdz Celmu ceļam;
95-94 — pa Celmu ceļu līdz ceļam Desas-Melderīši-Vecjurķini;
94-93 — pa ceļu Desas-Melderīši-Vecjurķini līdz ceļam Mīlēni-Jaunzemnieki;
93-92 — pa ceļu Mīlēni-Jaunzemnieki līdz Mīlēnu-Jurisonu meža trasei;
92-91 — pa Mīlēnu-Jurisonu meža trasi līdz ceļam Mazsalaca-Staicele;
91-62 — pa ceļu Mazsalaca-Staicele līdz Mazsalacai;
62-6 — no Mazsalacas pa ceļu Mazsalaca-Ramata-Igaunijas robeža līdz Latvijas-Igaunijas robežai;
6-7 — pa Latvijas-Igaunijas robežu no ceļa Mazsalaca-Ramata-Igaunijas robeža līdz Ramatas mežniecības 10.kv. ziemeļaustrumu stūrim;
7-8 — no 10.kv. uz dienvidrietumiem un tālāk uz rietumiem pa dabas lieguma zonas "Ziemeļu purvi" dienvidu robežu līdz Staiceles mežniecības 11.kv. ziemeļ-rietumu stūrim;
8-9 — no 11.kv. pa Latvijas-Igaunijas robežu uz rietumiem līdz ceļam Baltezers-Ainaži.
Pāle-Viļķene
119-118- — pa ceļu Limbaži-Pāle-Salacgrīva līdz ceļam Akmeņkalni-Lauvas-104-105 Ķekari;
105-113 — pa ceļu Akmeņkalni-Lauvas-Ķekari līdz ceļam Lauvas-Ķirbiži;
113-114 — pa ceļu Lauvas-Ķirbiži līdz iedomātam punktam Svētupes kreisajā krastā 200 m attālumā no upes;
114-115 — pa Svētupes kreiso krastu 200 m attālumā no upes līdz iedomātam punktam Ārupītes kreisajā krastā 200 m attālumā no Ārupītes ietekas Svētupē;
115-117 — pa Ārupītes kreiso krastu 200 m attālumā no upes līdz ceļam Radziņi-Viļķene-Ķirbiži;
117-119 — pa ceļu Radziņi-Viļķene-Ķirbiži līdz ceļam Limbaži-Pāle-Salacgrīva.
Svētupe I
113-112 — pa ceļu Akmeņkalni-Lauvas-Ķekari līdz punktam 200 m attālumā no Svētupes labā krasta;
112-108 — pa Svētupes labo krastu 200 m attālumā no upes līdz Stienūžu ceļam;
108-109 — pa Stienūžu ceļu līdz ceļam Akmeņkalni-Lauvas-Ķekari;
109-111 — pa ceļu Akmeņkalni-Lauvas-Ķekari līdz punktam 200 m attālumā no Svētupes kreisā krasta;
111-115 — pa Svētupes kreiso krastu 200 m attālumā no upes līdz ceļam Lauvas-Ķirbiži;
115-113 — no punkta Svētupes kreisajā krastā 200 m attālumā no upes līdz ceļam Akmeņkalni-Lauvas-Ķekari.
Svētupe II
118-131 — pa Svētupes labo krastu 200 m attālumā no upes līdz punktam Dūņezera A krastā 200 m attālumā no Svētupes ietekas Dūņezerā;
131-133 — pa Dūņezera A krastu 200 m attālumā no ezera līdz punktam 200 m attālumā no Donaviņas ietekas ezerā;
133-134 — pa Donaviņas labo krastu 200 m attālumā no upes līdz ceļam Kocēni-Limbaži-Tūja;
134-132 — pa ceļu Kocēni-Limbaži-Tūja līdz ceļam Limbaži-Pāle-Salacgrīva;
132-119 — pa ceļu Limbaži-Pāle-Salacgrīva līdz punktam Svētupes labajā krastā -118 200 m attālumā no upes.
Limbaži-Augstroze
17-18 — pa ceļu Duči-Limbaži līdz krustojumam ar ceļu Ozoliņi-Igate;
18-19 — pa ceļu Ozoliņi-Igate līdz ceļam Ragana-Limbaži;
19-20 — pa ceļu Ragana-Limbaži līdz ceļam Dravnieki-Kaijciems;
20-21 — pa ceļu Dravnieki-Kaijciems līdz ceļam Kaijas-Rotenbergi;
21-22 — pa ceļu Kaijas-Rotenbergi līdz ceļam Āžkrogs-Vainiži;
22-23 — pa ceļu Āžkrogs-Vainiži līdz ceļam Umurga-Stalbe;
23-24 — pa ceļu Umurga-Stalbe līdz ceļam Vainiži-Augstroze;
24-25 — pa ceļu Vainiži-Augstroze līdz Katvaru mežniecības 509.kv.;
25-26 — no 509.kv. uz dienvidaustrumiem pa 509., 516., 610., 611., 614., 616., 617. un 604.kv. ārējo robežu līdz Krustkalnu ceļam;
26-27 — pa Krustkalnu ceļu līdz 593.kv.;
27-28 — no 593.kv. uz austrumiem pa 593., 645., 646. un 649.kv. ārējo robežu līdz Mežciemu ceļam;
28-29 — pa Mežciemu ceļu līdz ceļam Augstroze-Dauguļi;
29-30 — pa ceļu Augstroze-Dauguļi līdz ceļam Dauguļi-Mačkēni;
30-139 — pa ceļu Dauguļi-Mačkēni līdz šaursliežu dzelzceļam Valmiera-Puikule;
139-138 — pa šaursliežu dzelzceļu Valmiera-Puikule līdz ceļam Valmiera-Dikļi-Augstroze;
138-135 — pa ceļu Valmiera-Dikļi-Augstroze līdz ceļam Kocēni-Limbaži-Tūja;
135-134 —
132-127 —
128 — pa ceļu Kocēni-Limbaži-Tūja līdz ceļam Lāņi-Ķirbiži-Jelgavkrasti;
128-129 — pa ceļu Lāņi-Ķirbiži-Jelgavkrasti līdz ceļam Ķīvītes-Ilgas;
129-130 — pa ceļu Ķīvītes-Ilgas līdz ceļam Stūrīši-Jelgavkrasti;
130-17 — pa ceļu Stūrīši-Jelgavkrasti līdz ceļam Duči-Limbaži.
Burtnieks
62-83 — no Mazsalacas pa ceļu Valmiera-Matīši-Mazsalaca līdz ceļam Burtnieki-Pintes;
83-80 — pa ceļu Burtnieki-Pintes līdz ceļam Arāji-Smilgas;
80-79 — pa ceļu Arāji-Smilgas līdz ceļam Puikule-Rencēni-Vēveri;
79-78 — pa ceļu Puikule-Rencēni-Vēveri līdz ceļam Svēpeles-Krogzemji-Dūres;
78-77 — pa ceļu Svēpeles-Krogzemji-Dūres līdz ceļam Rencēni-Burtnieki-Daksti-Veckārķi;
77-76 — pa ceļu Rencēni-Burtnieki-Daksti-Veckārķi līdz ceļam Valmiera—Rūjiena;
76-73 — pa ceļu Valmiera-Rūjiena līdz Jeru skolas ceļam;
73-72 — pa Jeru skolas ceļu līdz ceļam Ciemats-Pilduri;
72-71 — pa ceļu Ciemats-Pilduri līdz ceļam Krogzemji-Sēļi-Rūjiena;
71-70 — pa ceļu Krogzemji-Sēļi-Rūjiena līdz ceļam Igaunijas robeža-Virķēni-Rūjiena;
70-67 — pa ceļu Igaunijas robeža-Virķēni-Rūjiena līdz dzelzceļa līnijai Mazsalaca-Rūjiena;
67-66 — pa dzelzceļa līniju Mazsalaca-Rūjiena līdz ceļam Krogzemji-Sēļi-Rūjiena;
66-65 — pa ceļu Krogzemji-Sēļi-Rūjiena līdz Austrumu ceļam;
65-64 — pa Austrumu ceļu līdz ceļam Austrumi-Rimeikas;
64-63 — pa ceļu Austrumi-Rimeikas līdz ceļam Vecstārasti-Mazsalaca;
63-62 — pa ceļu Vecstārasti-Mazsalaca līdz Mazsalacai.
Vitrupe
122-127 — no Vitrupes-Viļķenes ceļa pa Vitrupes labo krastu 200 m attālumā no upes līdz ceļam Kocēni-Limbaži-Tūja;
127-128 — pa ceļu Kocēni-Limbaži-Tūja līdz ceļam Lāņi-Ķirbiži-Jelgavkrasti;
128-123 — pa ceļu Lāņi-Ķirbiži-Jelgavkrasti līdz ceļam Vitrupe-Viļķene;
123-122 — pa ceļu Vitrupe-Viļķene līdz punktam 200 m attālumā no Vitrupes labā krasta.
Briede
32-81 — pa Briedes labo krastu 200 m attālumā no upes posmā no ceļa Kocēni-Limbaži-Tūja līdz ceļam Burtnieki-Pintes;
81-82 — pa ceļu Burtnieki-Pintes līdz punktam 200 m attālumā no upes Briedes kreisajā krastā;
82-31 — pa Briedes kreiso krastu 200 m attālumā no upes posmā no ceļa Burtnieki-Pintes līdz ceļam Kocēni-Limbaži-Tūja;
31-32 — pa ceļu Kocēni-Limbaži-Tūja līdz punktam 200 m attālumā no Briedes labā krasta.
Seda-Ērģeme
2-3 — no Valkas pilsētas robežas un Latvijas-Igaunijas robežas krustpunkta uz rietumiem līdz ceļam Naukšēni-Jēgeri-Igaunijas robeža;
3-56 — pa ceļu Naukšēni-Jēgeri-Igaunijas robeža līdz Jēgeriem;
56-57 — no Jēgeriem pa ceļu Naukšēni-Piksāre-Omuļi līdz ceļam Piksāre-Veckārķi;
57-58 — pa ceļu Piksāre-Veckārķi līdz ceļam Daksti-Veckārķi;
58-59 — pa ceļu Daksti-Veckārķi līdz ceļam Ēvele-Daksti;
59-61 — pa ceļu Ēvele-Daksti līdz ceļam Daksti-Jērcēni-Rami;
61-45 — pa ceļu Daksti-Jērcēni-Rami līdz ceļam Jērcēni-Strenči;
45-46 — pa ceļu Jērcēni-Strenči līdz dzelzceļa līnijai Rīga-Valga Strenčos;
46-47 — no Strenčiem pa dzelzceļa līniju Rīga-Valga līdz ceļam Valka-Valmiera;
47-49 — pa ceļu Valka-Valmiera līdz ceļam Ausekļi-Burga;
49-50 — pa ceļu Ausekļi-Burga līdz ceļam Valka-Rūjiena;
50-51 — pa ceļu Valka-Rūjiena līdz ceļam Kārļi-Kaupi-Rūjienas ceļš;
51-52 — pa ceļu Kārļi-Kaupi-Rūjienas ceļš līdz ceļam Ērģeme-Turna;
52-53 — pa ceļu Ērģeme-Turna līdz ceļam Ērģeme-Omuļi;
53-54 — pa ceļu Ērģeme-Omuļi līdz ceļam Pedele-Omuļi;
54-55 — pa ceļu Pedele-Omuļi līdz ceļam Valka-Pedele;
55-2 — pa ceļu Valka-Pedele līdz Valkas pilsētas robežai un pa to uz austrumiem līdz Latvijas-Igaunijas robežai.
Seda
75-60 — pa Sedas kreiso krastu 200 m attālumā no upes posmā no ceļa Valmiera-Rūjiena līdz ceļam Daksti-Veckārķi;
60-59 — pa ceļu Daksti-Veckārķi līdz punktam 200 m attālumā no upes Sedas labajā krastā;
59-74 — pa Sedas labo krastu 200 m attālumā no upes posmā no ceļa Daksti-Veckārķi līdz ceļam Valmiera-Rūjiena;
74-75 — pa ceļu Valmiera-Rūjiena līdz punktam 200 m attālumā no upes Sedas kreisajā krastā.
Rūja
69-4 — pa Rūjas kreiso krastu 200 m attālumā no upes posmā no ceļa Igaunijas robeža-Virķēni-Rūjiena līdz Igaunijas robežai;
4-5 — pa Latvijas-Igaunijas robežu līdz punktam 200 m attālumā no upes Rūjas labajā krastā;
5-68 — pa Rūjas labo krastu 200 m attālumā no upes posmā no Igaunijas robežas līdz ceļam Igaunijas robeža-Virķēni-Rūjiena;
68-69 — pa ceļu Igaunijas robeža-Virķēni-Rūjiena līdz punktam 200 m attālumā no upes Rūjas kreisajā krastā.