Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumus Nr. 269 "Prasības zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai un tās marķējumam".
Rīgā 2001.gada 13.martā (prot. Nr.11 12.§)
1. Šie noteikumi nosaka atsevišķai patērētāju grupai - zīdaiņiem (no četru līdz divpadsmit mēnešu vecumam) un maziem bērniem (no viena līdz trīs gadu vecumam) - paredzētās pārtikas sastāva obligātās nekaitīguma prasības, kā arī tās marķējuma un izplatīšanas prasības, lai nodrošinātu attiecīgo produktu nekaitīgumu zīdaiņu un mazu bērnu veselībai un aizsargātu viņu tiesības uz dzīvību un attīstību.
2. Noteikumi neattiecas uz pienu, kas paredzēts maziem bērniem.
(MK 13.04.2004. noteikumu Nr.294 redakcijā)
3. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētā pārtika tās specifiskā sastāva vai īpašā ražošanas procesa dēļ ir skaidri atšķirama no cita veida pārtikas un ir piemērota zīdaiņu un mazu bērnu uzturam. To izplata, norādot tās piemērotību attiecīgajai patērētāju grupai.
4. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētā pārtika apmierina veselu zīdaiņu un mazu bērnu uztura prasības un lietojama zīdaiņu barošanai periodā, kad tiek pārtraukta zīdīšana, un mazu bērnu pakāpeniskai pieradināšanai pie parastajiem pārtikas produktiem vai kā uztura papildinājums.
(MK 13.04.2004. noteikumu Nr.294 redakcijā)
5. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētā pārtika šo noteikumu izpratnē ir:
5.1. apstrādātu graudaugu pārtika, kuras sastāvs atbilst šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām prasībām:
5.1.1. graudaugu pārtika, kas ir pagatavota vai ko sagatavo lietošanai, pievienojot pienu vai citus piemērotus uzturā lietojamus šķidrumus;
5.1.2. graudaugu pārtika, kurai pievienota pārtika ar augstu olbaltumvielu saturu un ko sagatavo lietošanai, pievienojot ūdeni vai citus šķidrumus, kas nesatur olbaltumvielas;
5.1.3. makaronu ēdieni, ko sagatavo lietošanai, vārot ūdenī vai citos piemērotos šķidrumos;
5.1.4. sausiņi un cepumi, kas izmantojami bez iepriekšējas sagatavošanas vai ko sagatavo lietošanai, saberžot un pievienojot ūdeni, pienu vai citus piemērotus šķidrumus;
5.2. zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētā pārtika, kas nav minēta šo noteikumu 5.1.apakšpunktā un kuras sastāvs atbilst šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām.
(Grozīts ar MK 13.04.2004. noteikumiem Nr.294)
6. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzēto pārtiku ražo no sastāvdaļām, kuru piemērotība zīdaiņu un mazu bērnu barošanai ir pierādīta ar vispāratzītiem zinātniskiem datiem.
7. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētajai pārtikai atļauts pievienot tikai šo noteikumu 3.pielikumā minētās vielas, nepārsniedzot šo noteikumu 4.pielikumā norādītās maksimālās devas.
8. Normatīvajos aktos noteiktu atsevišķu pesticīdu atliekas augu un dzīvnieku valsts izcelsmes produktos zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētajā pārtikā nedrīkst pārsniegt 0,01 mg/kg, izņemot šo noteikumu 6.pielikumā minētos pesticīdus.
(Grozīts ar MK 13.04.2004. noteikumiem Nr.294)
8.1 Šo noteikumu 7.pielikumā minētos pesticīdus aizliegts izmantot lauksaimniecības produktu ieguvē, ja šos produktus izmanto zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas ražošanā. Atzīstams, ka pesticīdi nav lietoti, ja:
8.11. šo noteikumu 7.pielikuma 1.tabulā minēto atsevišķu pesticīdu atlieku daudzumi nepārsniedz analītiskās metodes kvantitatīvās noteikšanas robežu 0,003 mg/kg;
8.12. šo noteikumu 7.pielikuma 2.tabulā minēto atsevišķu pesticīdu atlieku daudzumi nepārsniedz 0,003 mg/kg.
(MK 13.04.2004. noteikumu Nr.294 redakcijā; punkts stājas spēkā 06.03.2005.; sk. 14. punktu)
8.2 Pesticīdu atlieku daudzumi zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā nepārsniedz šo noteikumu 6.pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku daudzumus.
(MK 13.04.2004. noteikumu Nr.294 redakcijā; punkts stājas spēkā 06.03.2005.; sk. 14. punktu)
8.3 Šo noteikumu 8., 8.1 un 8.2 punktā minētie maksimāli pieļaujamie pesticīdu atlieku daudzumi noteikti patēriņam gatavos produktos.
(MK 13.04.2004. noteikumu Nr.294 redakcijā)
9. Pārtikas piedevu izmantošanu zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētajā pārtikā nosaka normatīvie akti par pārtikas piedevu lietošanu.
11. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētās pārtikas marķējumā papildus citos normatīvajos aktos par pārtikas preču marķēšanu noteiktajai informācijai norāda:
11.1. produkta enerģētisko vērtību kilodžoulos (kJ) un kilokalorijās (kcal), olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku (lipīdu) daudzumu, izteiktu skaitļos, 100 gramos vai 100 mililitros produkta un, ja nepieciešams, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā;
11.2. katras minerālvielas un katra vitamīna vidējo daudzumu (1. un 2.pielikums), izteiktu skaitļos, 100 gramos vai 100 mililitros fasēta produkta un, ja nepieciešams, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā;
11.3. vecumu, no kāda produktu var lietot, ņemot vērā produkta sastāvu, struktūru un citas īpašības (vecums nedrīkst būt mazāks par četriem mēnešiem);
11.4. lipekļa klātbūtni vai trūkumu, ja produkts paredzēts bērniem, kas jaunāki par sešiem mēnešiem;
11.5. ja nepieciešams, produkta sagatavošanas pamācību un brīdinājumu par bīstamību veselībai, ja tas sagatavots nepareizi.
12. Marķējumā var norādīt:
12.1. šo noteikumu 3.pielikumā norādīto vielu vidējo daudzumu, izteiktu skaitļos, 100 gramos vai 100 mililitros fasēta produkta un, ja nepieciešams, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā;
12.2. šo noteikumu 3.pielikumā norādīto vielu daudzumu, izteiktu procentos no šo noteikumu 5.pielikumā norādītās salīdzināmās vērtības, 100 gramos vai 100 mililitros fasēta produkta un, ja nepieciešams, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā, ja šo vielu daudzums produktā ir vismaz 15 % no salīdzināmās vērtības.
14. Šo noteikumu 8.1 un 8.2 punkts stājas spēkā ar 2005.gada 6.martu.
(MK 13.04.2004. noteikumu Nr.294 redakcijā)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Komisijas 2006.gada 5.decembra Direktīvas 2006/125/EK par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija Direktīvas 2009/39/EK par īpašas diētas pārtikas produktiem.
Labklājības ministra vietā - kultūras ministre K.Pētersone
| Nr. p.k. | Produkta sastāvdaļas, mērvienības | Minimālais daudzums | Maksimālais daudzums |
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| 1. | Graudaugi - viens vai vairāki samalti graudaugi un/vai cieti saturoši sakņaugi | 25 % no kopīgās produkta masas, rēķinot pēc sausnas | - |
| 2. | Olbaltumvielas2: | ||
| 2.1. | šo noteikumu 5.1.2. un 5.1.4.apakšpunktā minētajos produktos, g/100 kJ (g/100 kcal) | - | 1,3 (5,5) |
| 2.2. | pievienotās olbaltumvielas šo noteikumu 5.1.2.apakšpunktā minētajos produktos, g/100 kJ (g/100 kcal) | 0,48 (2) | - |
| 2.3. | pievienotās olbaltumvielas šo noteikumu 5.1.4.apakšpunktā minētajos cepumos, kas pagatavoti, pievienojot pārtikas produktus ar augstu olbaltumvielu saturu, un kurus izmanto bez iepriekšējas sagatavošanas, g/100 kJ (g/100 kcal) | 0,36 (1,5) | - |
| 2.4. | pievienoto olbaltumu ķīmiskais indekss3 | 80 % no salīdzināmās olbaltumvielas (kazeīna4) ķīmiskā indeksa | |
| 2.5. | olbaltumvielu enerģijas attiecība olbaltumvielu maisījumā | 70 % no salīdzināmās olbaltumvielas enerģijas attiecības | - |
| 3. | Ogļhidrāti: | ||
| 3.1. | ja šo noteikumu 5.1.1. un 5.1.4.apakšpunktā minētajiem produktiem pievienota saharoze, fruktoze, glikoze, glikozes sīrups vai medus: | ||
| 3.1.1. | no minētajiem avotiem pievienoto ogļhidrātu kopējais daudzums, g/100 kJ (g/100 kcal) | - | 1,8 (7,5) |
| 3.1.2. | pievienotās fruktozes daudzums, g/100 kJ (g/100 kcal) | - | 0,9 (3,75) |
| 3.2. | ja šo noteikumu 5.1.2.apakšpunktā minētajiem produktiem pievienota saharoze, fruktoze, glikoze, glikozes sīrups vai medus: | ||
| 3.2.1. | no minētajiem avotiem pievienoto ogļhidrātu kopējais daudzums, g/100 kJ (g/100 kcal) | - | 1,2 (5) |
| 3.2.2. | pievienotās fruktozes daudzums, g/100 kJ (g/100 kcal) | - | 0,6 (2,5) |
| 4. | Tauki (lipīdi): | ||
| 4.1. | šo noteikumu 5.1.1. un 5.1.4.apakšpunktā minētajos produktos, g/100 kJ (g/100 kcal) | - | 0,8 (3,3) |
| 4.2. | šo noteikumu 5.1.2.apakšpunktā minētajos produktos, g/100 kJ (g/100 kcal) | 1,1 (4,5) | |
| 4.3. | ja tauku saturs pārsniedz 0,8 g/100 kJ (3,3 g/100 kcal), tad: | - | |
| 4.3.1. | laurīnskābes daudzums | - | 15 % no kopīgā tauku daudzuma |
| 4.3.2. | miristīnskābes daudzums | - | 15 % no kopīgā tauku daudzuma |
| 4.3.3. | linoleīnskābes daudzums (glicerīdu-linoleātu veidā), mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 70 (300) | 285 (1200) |
| 5. | Minerālvielas: | ||
| 5.1. | nātrijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal)5 | - | 25 (100) |
| 5.2. | kalcijs: | ||
| 5.2.1. | šo noteikumu 5.1.2.apakšpunktā minētajos produktos, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 20 (80) | - |
| 5.2.2. | šo noteikumu 5.1.4.apakšpunktā minētajos produktos, kas pagatavoti, pievienojot pienu (piena cepumi), un izmantojami bez iepriekšējas sagatavošanas, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 12 (50) | - |
| 6. | Vitamīni: | ||
| 6.1. | tiamīns, µg/100 kJ (µg/100 kcal) | 25 (100) | - |
| 6.2. | A vitamīns produktos, kas minēti šo noteikumu 5.1.2.apakšpunktā, mg RE /100 kJ (µg RE/100 kcal)6 | 14 (60)8 | 43 (180)8 |
| 6.3. | D vitamīns produktos, kas minēti šo noteikumu 5.1.2.apakšpunktā, mg /100 kJ (µg /100 kcal)7 | 0,25 (1)8 | 0,75 (3)8 |
Piezīmes.
1 Sastāvs norādīts lietošanai gatavā produktā, kas sagatavots pēc ražotāja norādījumiem.
2 Aminoskābju pievienošana ir atļauta vienīgi olbaltumvielu maisījuma uzturvērtības uzlabošanai un tikai šim nolūkam nepieciešamās attiecībās.3 Ķīmiskais indekss - vismazākā attiecība starp katras neaizstājamās aminoskābes daudzumu izmantojamajā olbaltumvielā un katras attiecīgās aminoskābes daudzumu salīdzināmajā olbaltumvielā.
4 Aminoskābju daudzums 100 gramos kazeīna:| 1. | Arginīns | 3,7 |
| 2. | Cistīns | 0,3 |
| 3. | Histidīns | 2,9 |
| 4. | Izoleicīns | 5,4 |
| 5. | Leicīns | 9,5 |
| 6. | Lizīns | 8,1 |
| 7. | Metionīns | 2,8 |
| 8. | Fenilalanīns | 5,2 |
| 9. | Treonīns | 4,7 |
| 10. | Triptofāns | 1,6 |
| 11. | Tirozīns | 5,8 |
| 12. | Valīns | 6,7 |
5 Nātrija sāļus apstrādātu graudaugu pārtikas produktiem drīkst pievienot tikai tehnoloģiskā nolūkā.
6 RE = visu trans-retinolu ekvivalents.
7 Holekalciferola veidā, kura 10 µg = D vitamīna 400 SV.
8 Šos ierobežojumus piemēro arī tad, ja A vitamīnu un D vitamīnu pievieno citiem apstrādātu graudaugu pārtikas produktiem.
| Nr. p.k. | Produkta sastāvdaļas, mērvienības | Minimālais daudzums | Maksimālais daudzums |
| 1. | Olbaltumvielas2: | ||
| 1.1. | ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti ir vienīgās sastāvdaļas, kas minētas produkta nosaukumā, tad: | ||
| 1.1.1. | minēto sastāvdaļu kopējais daudzums | 40 % no produkta masas | - |
| 1.1.2. | katras minētās sastāvdaļas daudzums | 25 % no minēto sastāvdaļu kopējās masas | - |
| 1.1.3. | kopējais olbaltumvielu daudzums no minētajiem olbaltumvielu avotiem, g/100 kJ (g/100 kcal) | 1,7 (7) | - |
| 1.2. | ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti (atsevišķi vai kopā) produkta nosaukumā ir minēti pirmie, tad: | ||
| 1.2.1. | minēto sastāvdaļu kopējais daudzums | 10 % no produkta masas | - |
| 1.2.2. | katras minētās sastāvdaļas daudzums | 25 % no minēto sastāvdaļu kopējās masas | - |
| 1.2.3. | olbaltumvielu daudzums no minētajiem olbaltumvielu avotiem, g/100 kJ (g/100 kcal) | 1 (4) | - |
| 1.3. | ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti (atsevišķi vai kopā) produkta nosaukumā nav minēti pirmie, tad: | ||
| 1.3.1. | minēto sastāvdaļu kopējais daudzums | 8 % no kopējās produkta masas | - |
| 1.3.2. | katras minētās sastāvdaļas daudzums | 25 % no minēto sastāvdaļu kopējās masas | |
| 1.3.3. | olbaltumvielu daudzums no minētajiem olbaltumvielu avotiem, g/100 kJ (g/100 kcal) | 0,5 (2,2) | - |
| 1.3.4. | kopējais olbaltumvielu daudzums no visiem olbaltumvielu avotiem | 0,7 (3) | - |
| 1.4. | ja produkta nosaukumā kopā ar citām sastāvdaļām ir minēts siers, tad: | ||
| 1.4.1. | piena olbaltumvielu daudzums, g/100 kJ (g/100 kcal) | 0,5 (2,2) | - |
| 1.4.2. | kopējais olbaltumvielu daudzums no visiem olbaltumvielu avotiem, g/100 kJ (g/100 kcal) | 0,7 (3) | - |
| 1.5. | ja produkta nosaukumā nav minēta gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti, tad kopējais olbaltumvielu daudzums no visiem olbaltumvielu avotiem, g/100 kJ (g/100 kcal) | ||
| 1.6. | ja mērce ir piedeva ēdienam, tad uz mērci neattiecas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5.apakšpunkta prasības | ||
| 1.7. | saldajos ēdienos | ||
| 1.7.1. | ja nosaukumā piena produkti minēti kā vienīgā vai pirmā sastāvdaļa, piena olbaltumvielu daudzums, g/100 kcal | 2,2 | - |
| 1.7.2. | uz visiem pārējiem saldajiem ēdieniem neattiecas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5.apakšpunkta prasības | ||
| 2. | Ogļhidrāti: | ||
| 2.1. | dārzeņu sulās un no tām pagatavotos dzērienos, g/100 ml | - | 10 |
| 2.2. | augļu sulās, nektāros un no tiem pagatavotos dzērienos, g/100 ml | - | 15 |
| 2.3. | tikai augļu ēdienos, g/100 g | - | 20 |
| 2.4. | desertos un pudiņos, g/100 g | - | 25 |
| 2.5. | pārējos dzērienos, kas nesatur pienu, g/100 g | - | 5 |
| 3. | Tauki: | ||
| 3.1. | 1.1.apakšpunktā minētajos produktos, ja gaļa vai siers ir vienīgās sastāvdaļas vai produkta nosaukumā ir minētas pirmās, tad kopējais tauku daudzums produktā, g/100 kJ (g/100 kcal) | - | 1,4 (6) |
| 3.2. | visos citos produktos kopējais tauku daudzums g/100 kJ (g/100 kcal) | - | 1,1 (4,5) |
| 4. | Nātrijs3 , mg/100 kJ (mg/100 kcal) vai mg/100g ja siers ir vienīgā produkta nosaukumā minētā sastāvdaļa, tad nātrija daudzums, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | - | 48 (200) vai 200 |
| - | 70 (300) | ||
| 5. | Vitamīni: | ||
| 5.1. | ieteicamais C vitamīna daudzums augļu sulās, nektāros un dārzeņu sulās, mg/100 kJ (mg/100 kcal) vai mg/100 g | 6 (25) vai 25 | - |
| 5.2. | ieteicamais A vitamīna daudzums dārzeņu sulās, µg RE /100 kJ (µg RE/100 kcal)4 | 25 (100) | - |
| 5.3. | citai pārtikai A vitamīnu nepievieno | ||
| 5.4. | D vitamīnu pārtikai nepievieno | ||
Piezīmes.
1 Sastāvs norādīts lietošanai gatavā produktā, kas sagatavots pēc ražotāja norādījumiem.
2 Visos gadījumos aminoskābju pievienošana ir atļauta vienīgi olbaltumvielu maisījuma uzturvērtības uzlabošanai un tikai attiecībās, kādas nepieciešamas šim nolūkam.
3 Augļu produktiem, desertiem un pudiņiem nātrija sāļus drīkst pievienot tikai tehnoloģiskā nolūkā.
4 RE = visu trans-retinolu ekvivalents.
(Pielikums grozīts ar MK 13.04.2004. noteikumiem Nr.294)
Nr. p.k. | Vielas | Vielas atļautā forma |
| 1. | Vitamīni: | |
| 1.1. | A vitamīns | retinols retinilacetāts retinilpalmitāts beta-karotīns |
| 1.2. | D vitamīns | D2 vitamīns (ergokalciferols) D3 vitamīns (holekalciferols) |
| 1.3. | B1 vitamīns | tiamīna hidrohlorīds tiamīna mononitrāts |
| 1.4. | B2 vitamīns | riboflavīns nātrija riboflavīn-5' -fosfāts |
| 1.5. | niacīns | nikotīnamīds nikotīnskābe |
| 1.6. | B6 vitamīns | piridoksīna hidrohlorīds piridoksīn-5-fosfāts piridoksīndipalmitāts |
| 1.7. | pantotēnskābe | kalcija D-pantotenāts nātrija D-pantotenāts dekspantenols |
| 1.8. | folāts | folskābe |
| 1.9. | B12 vitamīns | ciānkobalamīns hidroksokobalamīns |
| 1.10. | biotīns | D-biotīns |
| 1.11. | C vitamīns | L-askorbīnskābe nātrija L-askorbāts kalcija L-askorbāts 6-palmitil-L-askorbīnskābe (askorbilpalmitāts) kālija askorbāts |
| 1.12. | K vitamīns | filohinons (fitomenadions) |
| 1.13. | E vitamīns | D-alfa-tokoferols |
| DL-alfa-tokoferols | ||
| D-alfa-tokoferola acetāts | ||
| DL-alfa-tokoferola acetāts | ||
| 2. | Aminoskābes: | |
| 2.1. | L-arginīns un tā hidrohlorīds | |
| 2.2. | L-cistīns un tā hidrohlorīds | |
| 2.3. | L-histidīns un tā hidrohlorīds | |
| 2.4. | L-izoleicīns un tā hidrohlorīds | |
| 2.5. | L-leicīns un tā hidrohlorīds | |
| 2.6. | L-lizīns un tā hidrohlorīds | |
| 2.7. | L-cisteīns un tā hidrohlorīds | |
| 2.8. | L-metionīns | |
| 2.9. | L-fenilalanīns | |
| 2.10. | L-treonīns | |
| 2.11. | L-triptofāns | |
| 2.12. | L-tirozīns | |
| 2.13. | L-valīns | |
| 3. | Citas vielas: | |
| 3.1. | holīns | |
| 3.2. | holīna hlorīds | |
| 3.3. | holīna citrāts | |
| 3.4. | holīna bitartrāts | |
| 3.5. | inozīts | |
| 3.6. | L-karnitīns | |
| 3.7. | L-karnitīna hidrohlorīds | |
| 4. | Minerālvielas: | |
| 4.1. | kalcijs (Ca) | kalcija karbonāts kalcija hlorīds kalcija citrāti kalcija glukonāts kalcija glicerofosfāts kalcija laktāts kalcija oksīds kalcija hidroksīds kalcija fosfāti |
| 4.2. | magnijs (Mg) | magnija karbonāts magnija hlorīds magnija citrāti magnija glukonāts magnija oksīds magnija hidroksīds magnija fosfāti magnija sulfāts magnija laktāts magnija glicerofosfāts |
| 4.3. | kālijs (K) | kālija hlorīds kālija citrāti kālija glukonāts kālija laktāts kālija glicerofosfāts |
| 4.4. | dzelzs (Fe) | divvērtīgās dzelzs citrāts trīsvērtīgās dzelzs amonija citrāts divvērtīgās dzelzs glukonāts divvērtīgās dzelzs laktāts divvērtīgās dzelzs sulfāts divvērtīgās dzelzs fumarāts trīsvērtīgās dzelzs difosfāts (trīsvērtīgās dzelzs pirofosfāts) elementārā dzelzs (karbonil- + elektrolīze + reducēta ar ūdeņradi) trīsvērtīgās dzelzs saharāts nātrija trīsvērtīgās dzelzs difosfāts divvērtīgās dzelzs karbonāts |
| 4.5. | varš (Cu) | vara-lizīna komplekss vara karbonāts vara citrāts vara glukonāts vara sulfāts |
| 4.6. | cinks (Zn) | cinka acetāts cinka citrāts cinka laktāts cinka sulfāts cinka oksīds cinka glukonāts cinka hlorīds |
| 4.7. | mangāns (Mn) | mangāna karbonāts mangāna hlorīds mangāna citrāts mangāna glukonāts mangāna sulfāts mangāna glicerofosfāts |
| 4.8. | jods (I) | nātrija jodīds kālija jodīds kālija jodāts nātrija jodāts |
Nr. p.k. | Vitamīni un minerālvielas (mērvienības) | Maksimālā deva/100 kcal |
| 1. | A vitamīns (µg RE) | 1802 |
| 2. | E vitamīns (mg a-TE) | 3 |
| 3. | C vitamīns (mg) | 12,5; 253; 1254 |
| 4. | Tiamīns (mg) | 0,25; 0,55 |
| 5. | Riboflavīns (mg) | 0,4 |
| 6. | Niacīns (mg NE) | 4,5 |
| 7. | B6 vitamīns (mg) | 0,35 |
| 8. | Folskābe (µg) | 50 |
| 9. | B12 vitamīns (µg) | 0,35 |
| 10. | Pantotēnskābe (mg) | 1,5 |
| 11. | Biotīns (µg) | 10 |
| 12. | Kālijs (mg) | 160 |
| 13. | Kalcijs (mg) | 80; 1806; 1007 |
| 14. | Magnijs (mg) | 40 |
| 15. | Dzelzs (mg) | 3 |
| 16. | Cinks (mg) | 2 |
| 17. | Varš (µg) | 40 |
| 18. | Jods (µg) | 35 |
| 19. | Mangāns (mg) | 0,6 |
Piezīmes.
1 Maksimālas devas norādītas lietošanai gatavā produktā, kuru izplata sagatavotu vai sagatavo pēc ražotāja norādījumiem; kālija un kalcija maksimālās devas norādītas pārdošanā esošajos produktos.
2 Atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikuma prasībām.
3 Produktos, kas bagātināti ar dzelzi.
4 Augļu ēdienos, augļu sulās, nektāros un dārzeņu sulās.
5 Apstrādātu graudaugu pārtikā.
6 Šo noteikumu 5.1.1. un 5.1.2.apakšpunktā minētajos produktos.
7 Šo noteikumu 5.1.4.apakšpunktā minētajos produktos.
Nr. p.k. | Vitamīni un minerālvielas, mērvienība | Salīdzināmā vērtība |
| 1. | A vitamīns, µg | 400 |
| 2. | D vitamīns, µg | 10 |
| 3. | C vitamīns, mg | 25 |
| 4. | Tiamīns, mg | 0,5 |
| 5. | Riboflavīns, mg | 0,8 |
| 6. | Niacīna ekvivalenti, mg | 9 |
| 7. | B6 vitamīns, mg | 0,7 |
| 8. | Folāts, µg | 100 |
| 9. | B12 vitamīns, µg | 0,7 |
| 10. | Kalcijs, mg | 400 |
| 11. | Dzelzs, mg | 6 |
| 12. | Cinks, mg | 4 |
| 13. | Jods, µg | 70 |
| 14. | Selēns, µg | 10 |
| 15. | Varš, mg | 0,4 |
(Pielikums MK 13.04.2004. noteikumu Nr.294 redakcijā)
| Nr. p.k. | Pesticīda (pesticīda metabolīta) nosaukums | Maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums (mg/kg) |
1. | Kadusafoss | 0,006 |
2. | Demeton-S-metils/demeton-S-metilsulfons/oksidemetonmetils (atsevišķi vai kombinācijās, kas izteikts kā demeton-S-metils) | 0,006 |
3. | Etoprofoss | 0,008 |
4. | Fipronils (fipronila un fipronildesulfinila summa, kas izteikta kā fipronils) | 0,004 |
5. | Propinebs/propilēntiourīnviela (propineba un propilēntiourīnvielas summa) | 0,006 |
(Pielikums MK 13.04.2004. noteikumu Nr.294 redakcijā)
1.tabula
Nr. p.k. | Pesticīda nosaukums (pesticīda atliekvielas nosaukums) |
1. | Disulfotons (disulfotona, disulfotona sulfoksīda un disulfotona sulfona summa, kas izteikta kā disulfotons) |
2. | Fensulfotions (fensulfotiona, fensulfotiona skābekļa analoga un fensulfotiona sulfonu summa, kas izteikta kā fensulfotions) |
3. | Fentins, izteikts kā trifeniltinkatjons |
4. | Haloksifops (haloksifopa, haloksifopa sāļu un esteru, tajā skaitā konjugātu, summa, kas izteikta kā haloksifops) |
5. | Heptahlors un trans-heptahlorepoksīds, izteikts kā heptahlors |
6. | Heksahlorbenzols |
7. | Nitrofēns |
8. | Ometoāts |
9. | Terbufoss (terbufosa, terbufosa sulfoksīda un terbufosa sulfona summa, kas izteikta kā terbufoss) |
2.tabula
Nr. p.k. | Pesticīda nosaukums |
1. | Aldrīns un dieldrīns, izteikti kā dieldrīns |
2. | Endrīns |
 |
 |
 |
 |