Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 471

Rīgā 1998.gada 22.decembrī (prot. Nr. 68, 10.§)

Noteikumi par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. standarts - standarts, kas attiecas uz šo noteikumu darbības jomu un kuru valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" (turpmāk - nacionālā standartizācijas institūcija) ir paziņojusi par piemērojamu šajos noteikumos noteikto drošības prasību izpildei;

1.2. pilnvarotā institūcija - Ministru kabineta pilnvarota kompetenta atbilstības novērtēšanas institūcija, kas novērtē individuālo aizsardzības līdzekļu vai ražotāju kvalitātes sistēmu atbilstību.

2. Šie noteikumi nosaka individuālos aizsardzības līdzekļus (turpmāk - aizsardzības līdzekļi), to iedalījumu grupās un tiem noteiktās prasības lietotāja veselības un dzīvības aizsardzībai no kaitīgajiem un bīstamajiem darba vides faktoriem, lai varētu piedāvāt attiecīgos aizsardzības līdzekļus Latvijas tirgū (turpmāk - tirgus) - pārdot, dāvināt vai nodot lietošanā pret atlīdzību vai bez tās.

3. Aizsardzības līdzekļi ir:

3.1. izstrādājumi, ierīces, iekārtas un sistēmas, ko ražotājs izveidojis no vairākiem atsevišķiem izstrādājumiem, lietotāja aizsardzībai no viena vai vairāku kaitīgu vai bīstamu darba vides faktoru iedarbības;

3.2. izstrādājumi, ierīces, iekārtas un sistēmas, ko ražotājs izveidojis, apvienojot šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto aizsardzības līdzekli ar izstrādājumu vai ierīci, kuru lietotājs izmanto (valkā vai tur rokā) specifisku darbību veikšanai;

3.3. savstarpēji apmaināmas aizsardzības līdzekļa normālai darbībai svarīgas aizsardzības līdzekļa sastāvdaļas, kas izmantojamas tikai attiecīgajā aizsardzības līdzeklī.

4. Šie noteikumi neattiecas uz:

4.1. aizsardzības līdzekļiem, kuri paredzēti eksportam uz citām valstīm, izņemot Eiropas Savienības valstis, ja starpvalstu līgumos nav paredzēta cita kārtība;

4.2. speciāli bruņoto spēku vajadzībām projektētiem un ražotiem aizsardzības līdzekļiem (piemēram, ķiveres, vairogi);

4.3. pašaizsardzībai paredzētajiem aizsardzības līdzekļiem (piemēram, aerosolu baloniņi);

4.4. tikai personīgai lietošanai projektētiem un ražotiem aizsardzības līdzekļiem (piemēram, galvassegas, sezonas apģērbs, apavi, cimdi);

4.5. personu aizsardzībai vai glābšanai uz kuģiem un lidmašīnās paredzētajiem aizsardzības līdzekļiem, kurus nelieto pastāvīgi;

4.6. vizoriem un ķiverēm, kas paredzētas personu aizsardzībai, lietojot divu vai trīs riteņu transportlīdzekļus ar motoru.

5. Tirgū piedāvātajiem aizsardzības līdzekļiem jāatbilst šo noteikumu VI nodaļā noteiktajām galvenajām veselības un drošības prasībām.

6. Lai aizsardzības līdzekli atzītu par atbilstošu galvenajām veselības un drošības prasībām, tam jābūt ražotam saskaņā ar standartiem, kuros noteikto prasību izpildi apliecina atbilstības apliecināšanas procedūras.

7. Labklājības ministrija organizē standartu izstrādi un adaptāciju attiecīgajā standartizācijas tehniskajā komitejā un to iesniegšanu nacionālajā standartizācijas institūcijā apstiprināšanai.

8. To harmonizēto Eiropas standartu, starptautisko standartu un nacionālo standartu sarakstu, kuri piemērojami saskaņā ar šiem noteikumiem, publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" iesniedz nacionālā standartizācijas institūcija.

9. Aizsardzības līdzekļus iedala trīs grupās atkarībā no darba vides kaitīguma un bīstamības faktoriem. Aizsardzības līdzekļa grupu nosaka ražotājs.

10. Pirmā aizsardzības līdzekļu grupa: vienkāršas uzbūves aizsardzības līdzekļi aizsardzībai no šādiem minimāli kaitīgiem un (vai) minimāli bīstamiem faktoriem, kurus lietotājs pats spēj laikus novērtēt:

10.1. virspusēja mehāniska iedarbība;

10.2. viegli novēršamas vājas iedarbības ķīmiskās tīrīšanas līdzekļi;

10.3. karstas detaļas, kuru temperatūra nav augstāka par 50 °C;

10.4. parastas atmosfēras parādības;

10.5. nelieli grūdieni un vibrācijas, kas neietekmē cilvēka dzīvībai svarīgas funkcijas un nerada neatgriezeniskus ķermeņa daļu bojājumus.

11. Otrā aizsardzības līdzekļu grupa: aizsardzības līdzekļi, kas neatbilst ne pirmajai, ne trešajai grupai.

12. Trešā aizsardzības līdzekļu grupa: sarežģītas uzbūves aizsardzības līdzekļi aizsardzībai no šādiem cilvēka dzīvībai kaitīgiem un (vai) bīstamiem faktoriem, kuri apdraud cilvēka dzīvību vai negatīvi un neatgriezeniski ietekmē cilvēka veselību un kurus lietotājs pats nespēj pietiekami ātri novērtēt:

12.1. c ietu vai šķidru daļiņu aerosoli, kairinošas vai toksiskas gāzes un radioaktīvās vielas;

12.2. pilnīga izolācija no ārējās atmosfēras, arī niršana šķidrā vidē;

12.3. bīstamas ķīmiskās vielas vai jonizējošais starojums (ķermeņa aizsardzība);

12.4. avārijas apstākļi, ko raksturo augsta temperatūra (salīdzinājumā ar gaisa temperatūru 100 °C un augstāka), infrasarkanais starojums, liesmas vai liels daudzums izkusuša materiāla;

12.5. avārijas apstākļi, ko raksturo zema temperatūra (salīdzinājumā ar gaisa temperatūru (50 °C un zemāka);

12.6. kritiens no liela augstuma;

12.7. elektriskā strāva un bīstami spriegumi vai augstspriegums, ja aizsardzības līdzekli lieto izolācijai.

13. Visiem aizsardzības līdzekļiem, kurus ražotājs, piegādātājs vai importētājs piedāvā tirgū, pievieno:

13.1. tehnisko dokumentāciju, kurā ir šāda informācija:

13.1.1. aizsardzības līdzekļa vispārīgs apraksts;

13.1.2. darbību apraksts, kas veiktas, lai izpildītu šajos noteikumos noteiktās prasības;

13.2. atbilstības deklarāciju (1.pielikums);

13.3. CE marķējumu (2.pielikums).

14. Papildus šo noteikumu 13.punktā minētajiem dokumentiem un informācijai aizsardzības līdzekļiem pievieno:

14.1. otrās grupas aizsardzības līdzekļiem - tipa pārbaudes sertifikātu, kas iegūts šo noteikumu II nodaļā noteiktajā kārtībā;

14.2. trešās grupas aizsardzības līdzekļiem:

14.2.1. tipa pārbaudes sertifikātu un kvalitātes sistēmas sertifikātu, kas iegūts šo noteikumu III nodaļā noteiktajā kārtībā;

14.2.2. informāciju, kas paredzēta tikai attiecīgi apmācītām personām, kuras spēj nodrošināt aizsardzības līdzekļa pareizu lietošanu;

14.2.3. informāciju par darbībām, kuras jāveic, lai noteiktu, vai aizsardzības līdzeklis ir pareizi noregulēts un funkcionāli gatavs izmantošanai;

14.3. otrās un trešās grupas aizsardzības līdzekļiem - šādu informāciju par attiecīgo aizsardzības līdzekli:

14.3.1. glabāšana, izmantošana, tīrīšana, apkope, apkalpošana un ieteicamie dezinfekcijas līdzekļi (tie nedrīkst kaitīgi iedarboties uz aizsardzības līdzekli un lietotāju, ja tiek lietoti saskaņā ar instrukciju);

14.3.2. darbības mehānisms un tehnisko testu laikā konstatētais aizsardzības līmenis;

14.3.3. piemērotie papildpiederumi un attiecīgo rezerves daļu raksturlielumi;

14.3.4. aizsardzības spējas pret kaitīgajiem un bīstamajiem darba vides faktoriem un ar aizsardzības līdzekļa lietošanu saistītie ierobežojumi;

14.3.5. aizsardzības līdzekļa vai atsevišķu tā sastāvdaļu nolietošanās un derīguma termiņš;

14.3.6. transportēšanai nepieciešamais iepakojums;

14.3.7. norāde par pazīšanas zīmju un apzīmējumu svarīgumu.

15. Ar šo noteikumu 13. un 14.punktā minētajiem dokumentiem un informāciju ražotājs nodrošina to pilnvaroto institūciju, kura novērtē attiecīgā aizsardzības līdzekļa atbilstību, kā arī tirgus uzraudzības iestādi pēc tās pieprasī juma.

16. Aizsardzības līdzekļu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām novērtē pilnvarotās institūcijas, kas ir nodrošinājušas šādu prasību izpildi:

16.1. atbilstošs personāls, attiecīgie līdzekļi un iekārtu tehniskais nodrošinājums;

16.2. perso nāla tehniskā kompetence un godīgums;

16.3. personāla neatkarība (veicot pārbaudes, sagatavojot pārskatus, izdodot sertifikātus un novērtējot šajos noteikumos noteikto aizsardzības līdzekļu atbilstību) no personu grupām, kuras tieši vai netieši saistītas ar konkrēto aizsardzības līdzekli;

16.4. personāla profesionālo noslēpumu neizpaušana;

16.5. civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

17. Priekšlikumus par kompetentu institūciju pilnvarošanu aizsardzības līdzekļu atbilstības novērtēšanai labklājības ministrs iesniedz Ministru kabinetā.

18. Šo noteikumu 16.1. un 16.2.apakšpunktā minēto prasību ievērošanu regulāri pārbauda tā institūcija, kura ir novērtējusi pilnvarotās institūcijas kompetenci.

II. Aizsardzības līdzekļa tipa pārbaudes sertifikāta iegūšana

19 . Aizsardzības līdzekļa tipa pārbaude (modulis B) ir procedūra, kurā pilnvarotā institūcija, pamatojoties uz ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja iesniegumu, nosaka un apstiprina (sertificē) aizsardzības līdzekļa tipa (parauga) atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

20. Aizsardzības līdzekļa tipa pārbaudei nepieciešamo paraugu skaitu nosaka pilnvarotā institūcija atkarībā no veicamo pārbaužu specifikas un aizsardzības līdzekļa uzbūves.

21. Iesniegumu konkrētā aizsardzības līdzekļa tipa pārbaudei ražotājs drīkst iesniegt tikai vienā pilnvarotajā institūcijā.

22. Iesniegumā ražotājs norāda ražotāja nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru. Iesniegumam pievieno attiecīgajai aizsardzības līdzekļu grupai nepieciešamos šo noteikumu 13. un 14.punktā minētos dokumentus.

23. Pēc ražotāja iesnieguma saņemšanas pilnvarotā institūcija pārbauda:

23.1. ražotāja tehnisko dokumentāciju, lai noteiktu aizsardzības līdzekļa atbilstību standartiem. Ja ražotājs nav lietojis vai ir daļēji lietojis standartus vai attiecīgie standarti nav izstrādāti, pilnvarotā institūcija pārbauda ražotāja izmantoto tehnisko specifikāciju atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

23.2. aizsardzības līdzekļa paraugu:

23.2.1. pārliecinās, vai paraugs izgatavots saskaņā ar ražotāja tehnisko dokumentāciju un to var pilnīgi droši lietot atbilstoši tā uzdevumam;

23.2.2. veic nepieciešamās pārbaudes un testus, lai noteiktu parauga atbilstību standartiem. Ja ražotājs nav lietojis vai tikai daļēji lietojis standartus vai attiecīgie standarti nav izstrādāti, pilnvarotā institūcija pārbauda ražotāja izmantoto tehnisko specifikāciju atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

24. Ja paraugs atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, pilnvarotā institūcija izsniedz ražotājam aizsardzības līdzekļa tipa pārbaudes sertifikātu, kas apstiprina aizsardzības līdzekļa atbilstību un kurā norādītas ziņas par tā izdošanu. Sertifikātam pievienojami apraksti un zīmējumi, kas nepieciešami apstiprinātā sertificētā parauga identificēšanai. Aizsardzī b as līdzekļa tipa pārbaudes sertifikāts un tam pievienotie apraksti un zīmējumi jāsaglabā uzrādīšanai tirgus uzraudzības iestādēm desmit gadus pēc pēdējā aizsardzības līdzekļa piedāvāšanas tirgū.

25. Ja pilnvarotā institūcija pieņēmusi lēmumu atteikt aizsardzības līdzekļu tipa pārbaudes sertifikāta izsniegšanu, tā informē par to ražotāju un pārējās pilnvarotās institūcijas un norāda atteikuma iemeslu.

III. Kvalitātes sistēmas sertifikāta iegūšana

26. Ražotājs var izvēlēties, izveidot, uzturēt un pieteikt apstiprināšanai (sertificēšanai) vienu no šādām kvalitātes nodrošināšanas sistēmām:

26.1. produkcijas kvalitātes nodrošināšanas sistēma (modulis E);

26.2. pilnīga kvalitātes nodrošināšanas sistēma (modulis H).

27. Ražotājs iesniedz pilnvarotajā institūcijā iesniegumu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprināšanai (sertificēšanai).

28. Šo noteikumu 27.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

28.1. attiecīgā aizsardzības līdzekļa tehniskos dokumentus un šo noteikumu 13. un 14.punktā minētos dokumentus;

28.2. šādus kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentus:

28.2.1. kvalitātes uzdevumus, organizatoriskās shēmas, amatpersonu atbildības un viņu pilnvaru aprakstus attiecībā uz produkcijas kvalitāti;

28.2.2. to pārbaužu un testu aprakstus, kuri jāveic pēc aizsardzības līdzekļa izgatavošanas;

28.2.3. informāciju par kvalitātes sistēmas efektivitātes nodrošināšanas līdzekļiem un organizatoriskajiem pasākumiem;

28.3. rakstisku apņemšanos izpildīt visas prasības, ko nosaka kvalitātes nodrošināšanas sistēma, un rūpēties par tās atbilstību un efektivitāti.

29. Produkcijas kvalitātes nodrošināšanas sistēma (modulis E):

29.1. ražotājs veic nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas procesā (arī aizsardzības līdzekļa galaprodukta pārbaudē un testos) nodrošinātu produkcijas viendabīgumu un aizsardzības līdzekļa atbilstību aizsardzības līdzekļa tipa sertifikātā aprakstītajam paraugam un šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

29.2. pilnvarotā institūcija izvēlas pietiekamu daudzumu aizsardzības līdzekļu paraugu, pārbauda tos un veic standartos noteiktos testus un testus, kas nepieciešami, lai noteiktu aizsardzības līdzekļa atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

29.3. pilnvarotā institūcija ne retāk kā reizi gadā izlases veidā veic nepieciešamās pārbaudes un iesniedz ražotājam pārbaudes (audita) ziņojumus.

30. Pilnīga kvalitātes nodrošināšanas sistēma (modulis H):

30.1. ražotājs nodrošina pilnvarotajai institūcijai aizsardzības līdzekļu inspicēšanas, testēšanas un uzglabāšanas kontroli un nepieciešamo informāciju;

30.2. kvalitātes sistēmas pārbaudes (audita) ietvaros pilnvarotā institūcija pārbauda aizsardzības līdzekļus un veic standartos noteiktos testus un testus, kas nepieciešami, lai noteiktu aizsardzības līdzekļa atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

30. 3. pilnvarotā institūcija novērtē, vai kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina aizsardzības līdzekļa atbilstību attiecīgā tipa sertifikātam, un lēmumu rakstiski paziņo ražotājam. Lēmumā jābūt pamatotam pārbaužu (audita) atzinumam. Ja kvalitātes sistēm a nodrošina aizsardzības līdzekļa atbilstību attiecīgā tipa sertifikātam un šajos noteikumos noteiktajām prasībām, pilnvarotā institūcija izsniedz ražotājam kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sertifikātu.

31. Ražotājs informē pilnvaroto institūciju, kas sertificējusi attiecīgo kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par plānotajām izmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā. Pilnvarotā institūcija novērtē, vai plānotās izmaiņas ietekmēs aizsardzības līdzekļa atbilstību apstiprinātajam (sertificētajam) aizsardzība s līdzekļa tipam un lēmumu rakstiski paziņo ražotājam.

32. Pilnvarotā institūcija periodiski pārbauda, vai ražotājs izmanto apstiprināto (sertificēto) kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un iesniedz ražotājam pārbaužu (auditu) ziņojumus.

33. Pilnvarotā institūcija ir tiesīga veikt iepriekš nepieteiktas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pārbaudes (auditus). Pēc pārbaudes (audita) pilnvarotā institūcija iesniedz ražotājam pārbaudes (audita) ziņojumu.

34. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sertifikātu un pārbaudes (audita) ziņojumus ražotājs uzrāda pilnvarotajai institūcijai vai tirgus uzraudzības iestādei pēc to pieprasījuma.

35. Ja pilnvarotā institūcija pārbaudē konstatē, ka aizsardzības līdzeklis nav viendabīgs, neatbilst aizsardzības līdzekļa tipa sertifikātam vai šajos noteikumos noteiktajām prasībām, tā veic attiecīgas darbības un informē par to pilnvarotās institūcijas, kas izsniegušas aizsardzības līdzekļa tipa sertifikātu un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sertifikātu, kā arī tirgus uzraudzības iestā di.

IV. CE marķējums

36. Ja pilnvarotā institūcija ir novērtējusi aizsardzības līdzekļa atbilstību un atzinusi, ka tas atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, tad katru aizsardzības līdzekli un tā iepakojumu ražotājs marķē ar CE marķējumu tā, lai marķējums būtu labi saskatāms un salasāms visā aizsardzības līdzekļa izmantošanas laikā.

37. Pilnvarotā institūcija, kura novērtējusi aizsardzības līdzekļa atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, nosaka CE marķējuma pēdējos divus ciparus (tā piešķiršanas gada pēdējie divi cipari) un pievieno savu identifikācijas numuru.

38. Uz aizsardzības līdzekļa un tā iepakojuma nedrīkst izvietot zīmes vai uzrakstus, ko varētu sajaukt ar CE marķējumu.

V. Tirgus uzraudzība

39. Aizsardzības līdzekļus, kas neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, var reklamēt tirdzniecības gadatirgos un izstādēs, ja attiecīgajiem aizsardzības līdzekļiem pievienots labi saskatāms paziņojums par to neatbilstību un aizliegums iepirkt vai izmantot minētos aizsardzības līdzekļus, kamēr ražotājs, tā pilnvarots pārstāvis vai importētājs nav nodrošinājis to atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

40. Tirgus uzraudzības iestādes funkcijas veic Ministru kabineta noteikta institūcija.

41. Ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka aizsardzības līdzeklis neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, tā veic normatīvajos aktos noteiktos pasākumus, lai nepieļautu attiecīgo aizsardzības līdzekļu piedāvāšanu tirgū.

42. Ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka aizsardzības līdzeklis, to pareizi lietojot paredzētajiem mērķiem, rada draudus cilvēku un mājdzīvnieku veselībai un dzīvībai vai nodara zaudējumus īpašumam, tā aptur attiecīgā aizsardzības līdzekļa piedāvāšanu tirgū un aizliedz tā lietošanu, kā arī informē par to aizsardzības līdzekļa ražotāju, ražotāja pilnvaroto pārstāvi vai importētāju un pilnvaroto institūciju, kura novērtējusi atbilstību.

43. Ja aizsardzības līdzekļa ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis nav reģistrēts Latvijā noteiktajā kārtībā, par šajos noteikumos noteikto prasību ievērošanu ir atbildīgs aizsardzības līdzekļa importētājs.

VI. Galvenās prasības lietotāja veselības un drošības aizsardzībai

44. Aizsardzības līdzekļi (arī to sairšanas produkti) nedrīkst ietekmēt lietotāja higiēnu un veselību.

45. Tām aizsardzības līdzekļa sastāvdaļām, kuras to lietošanas laikā saskaras vai var saskarties ar lietotāju, nedrīkst būt virsmas negludumi, asi stūri, izciļņi un citi veidojumi, kas varētu izraisīt kairinājumu vai ievainojumu.

46. Pēc iespējas jāsamazina aizsardzības līdzekļa izraisītais lietotāja kustību, ieņemamās pozas vai uztveres traucējums. Aizsardzības līdzeklis nedrīkst izraisīt tādas lietotāja kustības, kuras rada draudus viņam vai citai personai.

47. Aizsardzības līdzeklim jāatvieglo tā pareiza lietošana un atrašanās aizsargājamajā vietā lietošanas laikā atbilstoši apkārtējiem apstākļiem, lietotāja kustībām un pozām. Aizsardzības līdzekli piemēro lietotāja ķermeņa uzbūvei, izmantojot regulēšanas un piestiprināšanas sistēmas, nodrošinot lietotājus ar attiecīgu izmēru aizsardzības līdzekļiem vai citādi.

48. Aizsardzības līdzeklim jābūt pēc iespējas vieglākam. Tam jānodrošina pietiekama aizsardzība pret konkrētiem kaitīgajiem un bīstamajiem faktoriem un jāiztur vides ietekme paredzamajos lietošanas apstākļos.

4 9. Ja viens ražotājs ražo dažādus attiecīgā aizsardzības līdzekļa modeļus, tiem jābūt savietojamiem, lai nodrošinātu dažādu ķermeņa daļu aizsardzību pret vairākiem vienlaicīgiem kaitīgiem un bīstamiem faktoriem.

50. Aizsardzības līdzekļiem, kas aptver aizsargājamās ķermeņa daļas, jānodrošina pietiekama aizsargājamo ķermeņa daļu ventilācija, lai samazinātu svīšanu aizsardzības līdzekļa lietošanas laikā, un, ja iespējams, tie jāapgādā ar sviedru uzsūkšanas līdzekļiem.

51. Regulēšanas sistēmas aizsardzības līdzekļos iemontē tā, lai tās nevarētu lietot nepareizi.

52. Sejas, acu un elpošanas trakta aizsardzībai paredzētajiem aizsardzības līdzekļiem pēc iespējas mazāk jāierobežo lietotāja redzesloks.

53. Aizsardzības līdzekļa optiskās neitralitātes pakāpei jāatbilst lietotāja darbības veidam. Ja nepieciešams, aizsardzības līdzeklim jābūt apstrādātam vai nodrošinātam ar pretaizsvīšanas līdzekļiem.

54. Aizsardzības līdzekļu modeļiem, kuri paredzēti lietotājiem, kam nepieciešama redzes korekcija, jābūt lietojamiem kopā ar brillēm vai kontaktlēcām.

55. Ja aizsardzības līdzekļa izmantošanu paredzētajiem mērķiem var ievērojami ietekmēt tā nolietošanās vai glabāšanas laiks, tad uz katra tirgū piedāvājamā aizsardzības līdzekļa eksemplāra un tā iepakojuma vai uz nomaināmajām detaļām jābūt skaidri salasāmam izgatavošanas datumam un, ja iespējams, - nolietošanās un derīguma termiņam.

56. Ja ražotājs nespēj garantēt noteiktu aizsardzības līdzekļa nolietošanās vai derīguma termiņu, tam jāsniedz informācija, kas dotu iespēju pircējam vai lietotājam pašam noteikt lietošanas laiku. Pircējam vai lietotājam jāņem vērā attiecīgā aizsardzības līdzekļa kvalitāte un jānodrošina tā uzglabāšana, lietošana, tīrīšana, apkope un apkalpošana.

57. Ja ražotāja ieteiktā periodiskā tīrīšana veicina aizsardzības līdzekļa ātru nolietošanos, katram tirgū piedāvātajam aizsardzības līdzekļa eksemplāram, ja iespējams, pievieno vai lietošanas instrukcijā sniedz informāciju par maksimālo tīrīšanas operāciju skaitu pirms aizsardzības līdzekļa atkārtotas pārb a udes vai lietošanas pārtraukšanas.

58. Ja aizsardzības līdzeklis lietošanas laikā var saķerties ar kustīgiem objektiem un apdraudēt lietotāju, aizsardzības līdzeklim jābūt ar noteiktu stiprības robežu, kuru pārsniedzot tā sastāvdaļas salūst.

59. Ja aizsard zības līdzeklis paredzēts lietošanai eksplozīvā vidē, to projektē un izgatavo tā, lai tas nevarētu kļūt par elektriskās strāvas elektrostatiskā lādiņa vai trieciena radītas dzirksteles avotu un aizdedzināt eksplozīvo maisījumu.

60. Aizsardzības līdzeklim jābūt pēc iespējas ātrāk uzvelkamam un novelkamam. Aizsardzības līdzeklim jābūt vienkārši un ātri novietojamam uz aizsargājamās vietas un noņemamam no tās.

61. Ja aizsardzības līdzeklī ir trauksmes signalizācijas ierīce, kas iedarbojas, kad netiek nodrošināts normāls aizsardzības līmenis, tā jānovieto tā, lai lietotājs labi uztvertu trauksmes signālu paredzētajos aizsardzības līdzekļa lietošanas apstākļos.

62. Aizsardzības līdzekļa sastāvdaļām, kuras lietotājs var regulēt, piestiprināt vai noņemt, jābūt tādām, lai minētās darbības varētu veikt bez instrumentu palīdzības.

63. Ja aizsardzības līdzekli ir paredzēts pievienot citai ierīcei, pievienošanas mehānismam jāsavieno aizsardzības līdzeklis tikai ar minēto ierīci.

64. Ja aizsardzības līdzeklī ir šķidruma cirkulācijas sistēma, tai neatkarīgi no lietotāja žestiem, ķermeņa stāvokļa vai kustībām jānodrošina šķidruma cirkulācija aizsargājamā ķermeņa tiešā tuvumā paredzētajos lietošanas apstākļos.

65. Par aizsardzības līdzekļa pazīšanas zīmēm, kuras tieši vai netieši attiecas uz lietotāja veselību un drošību, ieteicamas Eiropas Savienības valstīs izmantojamās piktogrammas un ideogrammas. Minētajām zīmēm jāsaglabājas skaidrām un nepārprotamām visu paredzamo aizsardzības līdzekļa lietošanas laiku. Attiecīga j am tekstam jābūt valsts valodā.

66. Ja aizsardzības līdzeklis (vai tā sastāvdaļas) ir par mazu, lai uz tā izvietotu pazīšanas zīmi, to kopā ar attiecīgajiem skaidrojumiem izvieto uz iepakojuma un lietotāja instrukcijā.

67. Ja aizsardzības līdzeklis (piemēram, apģērbs, apavi) paredzēts lietošanai tādos apstākļos, kad lietotāja atrašanās vieta jānosaka vizuāli un individuāli, aizsardzības līdzeklī nepieciešama viena vai vairākas signalizācijas ierīces vai ierīce tiešas vai atstarotas saskatāmas gaismas izsta r ošanai attiecīgajā intensitātē, ar attiecīgajām fotometriskajām vai kolorimetriskajām īpašībām.

68. Ja aizsardzības līdzeklis paredzēts lietotāja aizsardzībai pret vairākiem bīstamības faktoriem vienlaikus, tam jāatbilst prasībām, kas nodrošina aizsardzību pret katru no šiem faktoriem.

69. Prasības lietotāja aizsardzībai pret mehāniskiem triecieniem (grūdieniem):

69.1. aizsardzības līdzekļiem jābūt triecienabsorbējošiem, lai novērstu traumas, kuras var rasties no krītošu, lidojošu vai mestu priekšmetu triecieniem vai lietotāja ķermeņa daļu sadursmes ar šķērsli. Aizsardzības līdzeklim jāaizsargā ķermeņa daļas pret saspiešanu vai kāda priekšmeta iespiešanos vismaz līdz tādam triecienenerģijas līmenim, kad aizsardzības līdzekļa triecienabsorbējošās daļas izmēr i un masa vairs neļauj efektīvi izmantot aizsardzības līdzekli;

69.2. aizsardzības līdzekļiem jānodrošina lietotāja aizsardzība pret kritieniem:

69.2.1. apavu pazolēm, kas paredzētas aizsardzībai pret paslīdēšanu, adhēzija jānodrošina ar saķeres un berzes palīdzību, ievērojot attiecīgās virsmas uzbūvi un stāvokli;

69.2.2. aizsardzības līdzekļos, kas paredzēti, lai novērstu kritienus no augstuma vai kritienu iedarbību, jābūt ķermeņa siksnām un piestiprināšanas sistēmām, ko var pievienot drošam atbalsta punktam. Aizsardzības līdzeklim jāpavājina kritiena spēks, lai novērstu sadursmi ar šķēršļiem un bremzēšanas spēks nepārsniegtu robežlielumu, kad lietotājs gūst fizisku traumu vai kad pārtrūkst vai salūst aizsardzības līdzekļa sastāvdaļas. Aizsardzības līdzekļiem jānodrošina, lai pēc bremzēšanas lietotāja ķermenis paliktu tādā stāvoklī, kādā lietotājs varētu sagaidīt nepieciešamo palīdzību;

69.2.3. lietošanas instrukcijā ražotājam jāuzsver droša atbalsta punkta raksturojums un informācija par augstumu, kurā drīkst atrasties lietotājs, kā arī jānorāda, kā pareizi uzvelkamas (lietojamas) ķermeņa siksnas un kā drošam atbalsta punktam pievienojamas piestiprināšanas sistēmas;

69.3. aizsardzības līdzekļiem lietotāja aizsardzībai no mehāniskās vibrācijas iedarbības uz lietotāju pārvadīto vibrāciju pastiprinājumu efektīvā vērtība nedrīkst pārsniegt pieļaujamos robežlielumus, ņemot vērā paredzēto lietotāja regulāro pakļautību minētajam bīstamības faktoram;

69.4. aizsardzības līdzekļiem lietotāja aizsardzībai no statiskas ķermeņa daļu saspiešanas jāpavājina saspiešanas iedarbība, lai novērstu nopietnas traumas vai pastāvīgas neērtības;

69.5. aizsardzības līdzekļiem lietotāja ķermeņa daļu aizsardzībai no virspusējām traumām (piemēram, nobrāzumiem, perforācijas, sagriezumiem, kodumiem) jānodrošina pietiekama pretestība berzei, perforācijai, sagriezumiem un citiem bīstamības faktoriem paredzētajos lietošanas apstākļos.

70. Prasības lietotāja aizsardzībai pret noslīkšanu:

70.1. aizsardzības līdzeklim iespējami ātrāk jāizceļ lietotājs virs šķidruma virsmas, neapdraudot viņa veselību, arī tad, ja lietotājs pēc kritiena šķidrā vidē ir galīga paguruma stāvoklī vai bezsamaņā. Aizsardzības līdzeklim jātur lietotājs peldus stāvoklī virs šķidruma, lai viņš līdz palīdzības ierašanās brīdim varētu elpot;

70.2. aizsardzības līdzekļi var būt pilnīgi vai daļēji peldoši, pildīti ar gaisu vai gāzi, izmantojot ar roku, ar muti vai automātiski darbināmas ierīces paredzētajos lietošanas apstākļos. Piepūšamajiem aizsardzības līdzekļiem jāpiepūšas ātri un pilnībā;

70.3. aizsardzības līdzekļa normālu darbību nedrīkst ietekmēt triecieni pret šķidruma virsmu un vides faktoru iedarbība;

70.4. ja paredzami specifiski lietošanas apstākļi, aizsardzības līdzeklim jābūt aprīkotam ar piepūšanas, kā arī ar gaismas vai skaņas signālierīcēm;

70.5. ja paredzami specifiski lietošanas apstākļi, aizsardzības līdzeklis jānodrošina ar aizāķēšanas un ķermeņa piestiprināšanas ierīcēm lietotāja izcelšanai no šķidras vides;

70.6. jāparedz aizsardzības līdzekļa pastāvīga lietošana, kad lietotājs ir pakļauts riskam iekrist šķidrā vidē vai viņam nepieciešams tajā iegremdēties;

70.7. aizsardzības līdzeklis nedrīkst ierobežot lietotāja kustības, tam jāpalīdz viņam peldēt vai veikt citas darbības, lai izvairītos no slīkšanas vai glābtu citas personas.

71. Aizsardzības līdzekļiem trokšņa kaitīgās iedarbības novēršanai jānodrošina, lai lietotāja uztvertie trokšņi nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās pieļaujamās normas. Marķējumā uz aizsardzības līdzekļiem vai to iepakojuma norāda trokšņa pazemināšanas līmeni un komforta indeksu, ko nodrošina attiecīgais aizsardzības līdzeklis.

72. Aizsardzības līdzekļiem lietotāja aizsardzībai no karstuma un (vai) liesmu iedarbības nepieciešama pietiekama termiskā izolācija un mehāniskās stiprības pakāpe:

72.1. aizsardzības līdzekļiem lietotāja aizsardzībai no starojoša un konvektīva karstuma jābūt ar atbilstošu karstuma plūsmas pārvades koeficientu un ugunsdrošiem, lai nepieļautu aizsardzības līdzekļa spontānu aizdegšanos paredzētajos lietošanas apstākļos;

72.2. aizsardzības līdzekļu ārējai virsmai jābūt atstarojošai, un atstarošanas jaudai jāatbilst karstuma plūsmas intensitātei atbilstoša starojuma infrasarkanajā spektrā;

72.3. īslaicīgai lietošanai augstā temperatūrā paredzētajiem aizsardzības līdzekļiem un aizsardzības līdzekļiem, kuriem var uzpilēt karsts šķidrums vai uz kuriem var nonākt liels daudzums karsta izkusuša materiāla, nepieciešama tāda termiskā ietilpība, lai uztvertu lielāko daļu karstuma, līdz lietotājs atstāj apdraudēto vie t u un noņem vai novelk aizsardzības līdzekli;

72.4. aizsardzības līdzekļu materiāliem un citām sastāvdaļām, kurām var uzšļākties liels daudzums karsta šķidruma, nepieciešama pietiekama mehānisko triecienu absorbcijas spēja;

72.5. aizsardzības līdzekļu materiāliem un sastāvdaļām, kas var nokļūt saskarē ar liesmām un ko izmanto ugunsdzēsības līdzekļu ražošanai, ir jābūt ar paredzētajiem lietošanas apstākļiem atbilstošu ugunsdrošības pakāpi. Minētie materiāli un sastāvdaļas nedrīkst kust liesmu iedarbībā, kā a r ī veicināt liesmu izplatību;

72.6. uz lietotāju pārvadītā karstuma līmenis nedrīkst pārsniegt sāpju robežu vai radīt veselības traucējumus;

72.7. aizsardzības līdzekļa aizsargvirsmas un lietotāja saskares vietā nedrīkst sūkties cauri šķidrums vai tvaiks, lai neradītu apdegumu;

72.8. ja aizsardzības līdzeklī ir dzesēšanas ierīces karstuma absorbēšanai ar šķidruma iztvaikošanas vai cietās sublimācijas metodi, tām jāizvada iztvaikojošās vielas uz ārpusi, nevis lietotāja virzienā;

72.9. ja a izsardzības līdzeklī ir elpošanas ierīce, tai jāveic paredzētajiem lietošanas apstākļiem atbilstošas aizsargfunkcijas;

72.10. lietošanas instrukcijās, kuras ražotājs pievieno katram aizsardzības līdzekļa modelim, kas paredzēts īslaicīgai lietošanai augstā temperatūrā, jābūt informācijai par maksimāli pieļaujamo laiku, cik ilgi lietotājs drīkst atrasties paredzētajos lietošanas apstākļos.

73. Aizsardzības līdzekļiem lietotāja aizsardzībai no aukstuma nepieciešama paredzētajiem lietošanas apstākļiem atbilstoša termiskā izolācija un mehāniskā izturība:

73.1. aizsardzības līdzekļiem lietotāja aizsardzībai no aukstuma ir jābūt ar zemu termiskās plūsmas pārvades koeficientu, kas nodrošina atbilstošu lietotāja termisko izolāciju paredzētajā lietošanas laikā. Izmantošanai zemā temperatūrā paredzētajiem elastīgajiem materiāliem un citām aizsardzības līdzekļa sastāvdaļām jāsaglabā atbilstoša elastība nepieciešamo pozu ieņemšanai un kustību veikšanai. Aizsardzības līdzekļiem, kuriem var uzšļākties liels daudzums auksta šķidruma, nepieciešama pietiekama mehāniska triecienizturība;

73.2. uz lietotāju pārvadītā aukstuma līmenis jebkurā aizsargājamā ķermeņa daļā (arī kāju un roku pirkstgalos) nedrīkst pārsniegt sāpju robežu vai radīt veselības traucējumus;

73.3. aizsardzības līdzekļa aizsargvirsmas un lietotāja saskares vietā nedrīkst sūkties cauri šķidrums (piemēram, ūdens), lai neradītu apsaldējumu;

73.4. ja aizsardzības līdzeklī ir elpošanas ierīce, tai jāpilda paredzētajiem lietošanas apstākļiem atbilstošas aizsargfunkcij as;

73.5. lietošanas instrukcijās, kuras ražotājs pievieno katram aizsardzības līdzekļa modelim, kas paredzēts īslaicīgai lietošanai zemā temperatūrā, jābūt informācijai par maksimāli pieļaujamo laiku, cik ilgi lietotājs drīkst atrasties paredzētajos lietošanas apstākļos.

74. Aizsardzības līdzekļiem lietotāja aizsardzībai no elektriskās strāvas pietiekami jāizolē lietotājs no sprieguma paredzētajos lietošanas apstākļos:

74.1. aizsardzības līdzeklim jānodrošina, lai minimālās noplūdes strāvas būtu mazākas par maksimāli pieļaujamo robežlīmeni, kuru nosaka testējot. Attiecīgo informāciju norāda uz aizsardzības līdzekļa un tā iepakojuma;

74.2. ja aizsardzības līdzeklis lietojams, darbojoties ar elektroiekārtām, kurās ir vai var būt spriegums, uz aizsardzības līdzekļa norāda elektroiekārtas aizsardzības klasi un (vai) atbilstošo darba spriegumu, kā arī sērijas numuru un izgatavošanas datumu;

74.3. uz aizsardzības līdzekļa atzīmē datumu, kad uzsākta tā lietošana, un datumus, kad veiktas tā periodiskās pārbaudes;

74 .4. lietošanas instrukcijā ražotājs norāda aizsardzības līdzekļa lietošanas jomu un veicamo dielektrisko pārbaužu saturu un biežumu.

75. Prasības lietotāja aizsardzībai pret starojumu:

75.1. aizsardzība pret nejonizējošo starojumu:

75.1.1. lai nepieļautu akūtas vai hroniskas acu traumas, aizsardzības līdzeklim jāabsorbē vai jāatstaro lielākā daļa kaitīgo viļņu spektrā izstarotās enerģijas, netraucējot uztvert nekaitīgo viļņu spektru, kontrastus un krāsas paredzētajos lietošanas apstākļos;

75.1.2. aizsargsti kliem jānodrošina tādi spektrālās transmisijas koeficienti katrā no kaitīgo viļņu spektra diapazoniem, lai izstarotās enerģijas apgaismojuma blīvums, kas varētu sasniegt lietotāja acis caur filtru, būtu minimāls un nepārsniegtu maksimāli pieļaujamo lielum u;

75.1.3. aizsargstikli nedrīkst bojāties vai zaudēt savas īpašības starojuma ietekmē paredzētajos lietošanas apstākļos;

75.1.4. uz visiem tirgū piedāvātajiem aizsardzības līdzekļiem jānorāda starojuma faktora spektrālā sadalījuma līknei atbilstošs aizsardzības faktora numurs;

75.1.5. viena tipa starojuma avotiem paredzētos aizsargstiklus klasificē augošā kārtībā atbilstoši to aizsardzības faktoru numuriem. Ražotājam jānorāda tās starojuma raksturlīknes, pēc kurām izvēlēties vispiemērotāko aizsardzības līdzekli, ievērojot attālumu līdz starojuma avotam un izstarotās enerģijas spektrālo sadalījumu šajā attālumā. Atbilstošo aizsargfaktora numuru atzīmē uz visiem aizsargstikliem;

75.2. aizsardzība pret jonizējošo starojumu:

75.2.1. aizsardzības līdzekļi lietotāja aizsardzībai no radioaktīvajiem putekļiem, gāzēm, šķidrumiem vai to maisījumiem nedrīkst pieļaut minētā piesārņojuma nokļūšanu līdz lietotājam paredzētajos lietošanas apstākļos;

75.2.2. atkarībā no piesārņojuma veida nepieciešamo izolāciju var nodrošināt necaurlaidīgs aizsardzības līdzekļa aizsargapvalks, ventilācija, spiediensistēmas un citi piemēroti līdzekļi;

75.2.3. attīrīšana no piesārņojuma nedrīkst bojāt aizsardzības līdzekli un ietekmēt tā turpmāku lietošanu paredzētajos lietošanas apstākļos;

7 5.2.4. aizsardzības līdzekļiem lietotāja pilnīgai vai daļējai aizsardzībai no ārējās radiācijas jānodrošina aizsardzība no vāja elektronu (piemēram, beta) vai vāja fotonu (piemēram, gamma) starojuma. Aizsardzības līdzekļiem jānodrošina tāda lietotāja aizs a rdzības pakāpe, lai nepieļautu starojuma ekspozīcijas laika pieaugumu uz lietotāju, ja viņš kustas vai maina ķermeņa stāvokli. Uz aizsardzības līdzekļa jānorāda materiāls, no kā tas izgatavots, un paredzētajos lietošanas apstākļos nepieciešamais biezums.

76. Prasības lietotāja aizsardzībai pret kaitīgām vielām un infekciozām daļiņām:

76.1. aizsardzības līdzeklim lietotāja elpošanas ceļu aizsardzībai jāpiegādā lietotājam pietiekams elpojamā gaisa daudzums, ja apkārtējā atmosfēra ir piesārņota vai tajā nav pietiekami daudz skābekļa;

76.2. gaisam, ko lietotājs saņem caur aizsardzības līdzekli, jābūt filtrētam caur aizsargierīci, piegādātam pa caurulēm no nepiesārņotas gaisa krātuves vai iegūtam ar citiem piemērotiem līdzekļiem;

76.3. aizsardzības līdzekļiem jānodrošina lietotājam normāla elpošana un elpošanas higiēna visu lietošanas laiku paredzētajos lietošanas apstākļos;

76.4. lietotāja sejas izolācijai, ieelpošanas spiedienam (filtrēšanas ierīcēm) un elpojamā gaisa attīrīšanas pakāpei jābūt tādai, lai piesārņotā atmosfēra neapdraudētu lietotāja veselību vai higiēnu;

76.5. uz aizsardzības līdzekļa jābūt ražotāja identifikācijas zīmei un attiecīgās grupas aizsarglīdzekļu raksturlielumiem, lai kvalificēts lietotājs, izmantojot lietošanas instrukciju, varētu pareizi lietot aizsardzības līdzekli;

76.6. ja aizsardzības līdzeklī ir filtrēšanas ierīces, lietošanas instrukcijā ražotājs norāda filtru derīguma termiņu (ja filtri ir jauni un oriģinālā iepakojumā);

76.7. aizsardzības līdzeklim lietotāja ķermeņa aizsardzībai no kaitīgām vielām un infekciozām daļiņām jānovērš to tieša nokļūšana uz lietotāja ķermeņa vai difūzija cauri aizsardzības līdzekļa aizsargkārtai paredzētajos lietošanas apstākļos:

76.7.1. aizsardzības līdzeklim jābūt hermētiskam vai, ja tas nav iespējams, - daļēji hermētiskam (šajā gadījumā aizsardzības līdzekļa lietošanas laiks paredzētajos apstākļos ir ierobežots);

76.7.2. ja attiecīgajām bīstamajām vielām vai infekciozajām daļiņām ir augsta caurkļūšanas vai difūzijas spēja un aizsardzības līdzekļa lietošanas laiks paredzētajos apstākļos ir ierobežots, aizsardzības līdzeklim veic standarta pārbaudes (testus) atbilstoši aizsardzības līmeņa klasifikācijai un efektivitātes līmenim;

76.7.3. uz aizsardzības līdzekļa, kas atzīts par atbilstošu pārbaužu specifikācijām, jābūt to vielu nosaukumiem vai kodiem, kuras izmantotas pārbaudēs, un attiecīgajam lietošanas laikam;

76.7.4. lietošanas instrukcijā jābūt kodu atšifrējumam, standarta pārbaužu (testu) detalizētam aprakstam un informācijai, pēc kuras var noteikt maksimālo aizsardzības līdzekļa lietošanas laiku dažādos paredzētajos lietošanas apstākļos.

77. Niršanas līdzekļiem noteiktās prasības:

77.1. niršanas līdzeklim jāapgādā lietotājs ar elpošanai derīgu gāzu maisījumu paredzētajos lietošanas apstākļos, ņemot vērā maksimālo iegremdēšanās dziļumu;

77.2. niršanas līdzeklim jānodrošina:

77.2.1. lietotāja aizsardzība no dziļuma radītā spiediena un aukstuma, ja paredzama minēto faktoru ietekme;

77.2.2. iespēja lietotājam atgriezties šķidruma virspusē.

78. Aizsardzības līdzeklis jānodrošina ar signālierīci, kura lietotāju laikus brīdina par iespējamiem traucējumiem apgādē ar elpošanai derīgo gāzu maisījumu.

VII. Noslēguma jautājums

79. Noteikumi stājas spēkā ar 1999.gada 1.decembri.

Ministru prezidents V.Krištopans

Labklājība s ministrs V.Makarovs