Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumus Nr. 393 "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas nolikums".
Skatīt Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumus Nr. 393 "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas nolikums".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 449

Rīgā 1998.gada 8.decembrī (prot. Nr. 66, 16.§)

Energoapgādes regulēšanas padomes nolikums

Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 83.panta septīto daļu un 85.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Energoapgādes regulēšanas padome (turpmāk - padome) ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un veic Enerģētikas likumā noteiktos uzdevumus.

2. Padome ir juridiska persona, tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un pilnu padomes nosaukumu. Padomi finansē no valsts budžeta.

3. Padome regulē uzņēmējdarbību enerģētikā saskaņā ar Enerģētikas likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī ievēro valsts enerģētikas politiku un realizē Latvijas enerģētikas nacionālo programmu.

II. Padomes funkcijas un tiesības

4. Padome veic šādas funkcijas:

4.1. izstrādā un apstiprina tarifu aprēķināšanas metodiku, ko izvērtējuši eksperti, un nosaka kārtību, kādā iesniedzami un apstiprināmi energoapgādes uzņēmumu aprēķinātie tarifi;

4.2. izskata energoapgādes uzņēmumu aprēķinātos tarifus mēneša laikā pēc to saņemšanas, kā arī sniedz energoapgādes uzņēmumiem informāciju par tarifu izskatīšanas gaitu. Ja nepieciešams, padome pieaicina tarifu izskatīšanā attiecīgā energoapgādes uzņēmuma pārstāvjus vai neatkarīgus ekspertus;

4.3. apstiprina tarifus, kas noteikti saskaņā ar Enerģētikas likuma 97.panta otro daļu;

4.4. ja energoapgādes uzņēmums pieprasa, padome var izskatīt energoapgādes uzņēmuma aprēķinātā tarifa projektu un pašvaldības apstiprināto tarifu un sniegt atzinumu par pašvaldības apstiprināto tarifu un tā korekcijas pamatojumu;

4.5. pieņem lēmumus, kas aizstāv enerģijas lietotāju intereses un veicina energoapgādes uzņēmumu efektīvu un racionālu darbību un lietotājiem piegādātās enerģijas ekonomisku izmantošanu, kā arī sekmē vietējo un reģeneratīvo energoresursu izmantošanu un konkurenci energoapgādē;

4.6. nosaka kārtību, kādā energoapgādes uzņēmumi iesniedz padomē gada pārskatu par paveikto un plānoto darbību;

4.7. nosaka kārtību, kādā energoapgādes uzņēmumi iesniedz padomē pieteikumus Enerģētikas likuma 11.panta otrajā un trešajā daļā, 12.panta trešajā daļā un 37.panta 1.punktā minēto atļauju saņemšanai;

4.8. savas kompetences ietvaros izskata domstarpības starp enerģijas lietotājiem un piegādātājiem un 30 dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas pieņem abām pusēm saistošu lēmumu. Minēto lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā;

4.9. vismaz reizi ceturksnī publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" šādu informāciju:

4.9.1. licenču izsniegšana (norāda energoapgādes uzņēmuma nosaukumu, energoapgādes veidu, licences darbības zonu un termiņu);

4.9.2. izsniegto licenču anulēšana (norāda energoapgādes uzņēmuma nosaukumu, energoapgādes veidu un licences darbības zonu);

4.9.3. atteikumi izsniegt licenci energoapgādes uzņēmumiem;

4.9.4. grozījumi licenču nosacījumos, ja tie skar energoapgādes veidu vai licences darbības zonu un termiņu;

4.9.5. tarifu apstiprināšana;

4.9.6. enerģijas efektīvas izmantošanas ieteikumi enerģijas lietotājiem;

4.10. publicē apstiprinātās tarifu aprēķinu metodikas un citus energoapgādi regulējošos normatīvus laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

4.11. izsniedz energoapgādes licences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4.12. nosaka kārtību, kādā energoapgādes uzņēmumi pievieno jaunus lietotājus, kā arī kārtību, kādā potenciālie enerģijas lietotāji iesniedz energoapgādes uzņēmumam enerģijas piegādes pieprasījumu.

5. Pēc saskaņošanas ar pašvaldību padome ar īpašu pilnvarojumu var deleģēt atsevišķas tai noteiktās funkcijas attiecīgajai pašvaldībai. Padome nosaka pašvaldībām deleģēto funkciju izpildes kārtību.

6. Padome ir tiesīga:

6.1. pieprasīt un septiņu darbdienu laikā netraucēti saņemt no energoapgādes uzņēmumiem, kā arī no valsts un pašvaldību institūcijām informāciju, kas nepieciešama padomes uzdevumu veikšanai. Ja jāizdara īpaši aprēķini, padome nosaka informācijas sniegšanas termiņu, ņemot vērā energoapgādes uzņēmuma vai attiecīgās institūcijas priekšlikumus;

6.2. savas kompetences ietvaros noteikt energoapgādi regulējošos normatīvus un izstrādāt to skaidrojumus.

III. Padomes darbība un struktūra

7. Padomes darbu vada padomes priekšsēdētājs, kuru uz četriem gadiem ieceļ Ministru kabinets. Padomes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar deputāta statusu un piederību pie politiskajām partijām.

8. Padomes priekšsēdētājs:

8.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī starptautiskajās organizācijās energoapgādes regulēšanas jautājumos;

8.2. rīkojas ar padomes finansu līdzekļiem, ir atbildīgs par to izlietošanu un reizi ceturksnī sniedz padomei ziņojumu par padomes budžeta izpildi;

8.3. ieceļ amatā Licenču biroja direktoru, kura kandidatūru ir akceptējusi padome;

8.4. slēdz darba līgumus ar padomes locekļiem;

8.5. ir tiesīgs dot tiešus rīkojumus Licenču biroja direktoram un Licenču biroja darbiniekiem.

9. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā padomes darbu vada padomes priekšsēdētāja vietnieks, kuru ievēlē Padomes locekļi.

10. Padomes sēdes notiek vismaz reizi ceturksnī. Tās sasauc un vada padomes priekšsēdētājs. Padomes ārkārtas sēdi sasauc, ja to pieprasa padomes priekšsēdētājs vai vismaz trīs padomes locekļi.

11. Padomes sēdes laiku un darba kārtību paziņo visiem padomes locekļiem ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms attiecīgās sēdes. Paziņojumam par darba kārtību pievieno sēdē izskatāmo dokumentu kopijas.

12. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz astoņi padomes locekļi. Padome pieņem lēmumu ar klātesošo padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. Balsošanas rezultātus ieraksta protokolā.

13. Tie padomes locekļi, kuri pārstāv elektroapgādes uzņēmumus, gāzes apgādes uzņēmumus un Latvijas siltumapgādes uzņēmumu asociāciju, nepiedalās balsojumos par attiecīgo energoapgādes uzņēmumu tarifiem un cenām un balsojumos, kuros tiek izšķirti strīdīgi jautājumi, ja viena no strīdīgajām pusēm ir energoapgādes uzņēmums, kurā strādā attiecīgais padomes loceklis.

14. Ja padomes priekšsēdētājs un vismaz trīs padomes locekļi uzskata, ka padomes pieņemtais lēmums nenodrošina enerģijas lietotāju nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu apgādi ar enerģiju un var radīt nelabvēlīgas ekonomiskās sekas, padomes priekšsēdētājs ir tiesīgs noteikt atkārtotu balsojumu par attiecīgo jautājumu un, ja nepieciešams, pieprasīt papildu informāciju.

15. Padomes sēdes tiek protokolētas. Padomes sēdes protokolu paraksta visi tie padomes locekļi, kuri piedalījušies sēdē.

16. Padomes lēmumi ir obligāti visiem energoapgādes uzņēmumiem.

17. Padomes priekšsēdētājs un padomes locekļi ir atbildīgi par pieņemto lēmumu atbilstību normatīvajiem aktiem, valsts enerģētikas politikai un Latvijas enerģētikas nacionālajai programmai.

18. Amatpersonām, kas darbojas padomē vai Licenču birojā, vai ir saistītas ar to darbību, aizliegts izpaust informāciju par energoapgādes uzņēmumu saimniecisko darbību, ja attiecīgās informācijas sniegšana nav noteikta ar likumu vai citiem normatīvajiem aktiem. Par minētās informācijas izpaušanu padomes locekļi saucami pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

19. Padome iesniedz Ekonomikas ministrijā budžeta pieprasījuma projektu padomes darbības finansiālai nodrošināšanai un pēc pieprasījuma apstiprināšanas kontrolē budžeta izpildi likumā noteiktajā kārtībā.

20. Padomes izpildinstitūcija ir Licenču birojs. Licenču biroja nolikumu izskata padome un apstiprina padomes priekšsēdētājs.

21. Licenču birojs ir tiesīgs:

21.1. organizēt pārbaudes energoapgādes uzņēmumos, lai kontrolētu to darbības atbilstību izsniegtajām licencēm, kā arī padomes pieņemtajiem lēmumiem, apstiprinātajai metodikai un noteiktajiem normatīviem;

21.2. veidot darba grupas atsevišķu uzdevumu veikšanai un, ja nepieciešams, pieaicināt neatkarīgus ekspertus.

Ministru prezidents V.Krištopans

Ekonomikas ministrs A.Šlesers

12.12.1998
Informācijai! Saistībā ar pāreju uz jaunu datu struktūru vietnē var tikt novērotas neprecizitātes. Par tām lūdzam ziņot uz e-pasta adresi likumi@lv.lv.