Darbības ar dokumentu

Strasbourg, 8.XI.1990

Preamble

The member States of the Council of Europe and the other States signatory hereto,

Considering that the aim of the Council of Europe is to achieve a greater unity between its members;

Convinced of the need to pursue a common criminal policy aimed at the protection of society;

Considering that the fight against serious crime, which has become an increasingly international problem, calls for the use of modern and effective methods on an international scale;

Believing that one of these methods consists in depriving criminals of the proceeds from crime;

Considering that for the attainment of this aim a well-functioning system of international co-operation also must be established,

Have agreed as follows:

Chapter I — Use of terms

Article l — Use of terms

For the purposes of this Convention:

a. "proceeds" means any economic advantage from criminal offences. It may consist of any property as defined in sub-paragraph b of this article;

b. "property" includes property of any description, whether corporeal or incorporeal, movable or immovable, and legal documents or instruments evidencing title to, or interest in such property;

c. "instrumentalities" means any property used or intened to be used, in any manner, wholly or in part, to commit a criminal offence or criminal offences;

d. "confiscation" means a penalty or a measure, ordered by a court following proceedings in relation to a criminal offence or criminal offences resulting in the final deprivation of property;

e. "predicate offence" means any criminal offence as a result of which proceeds were generated that may become the subject of an offence as defined in Article 6 of this Convention.

Chapter II — Measures to be taken at national level

Article 2 — Confiscation measures

1. Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to enable it to confiscate instrumentalities and proceeds or property the value of which corresponds to such proceeds.

2. Each Party may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, declare that paragraph 1 of this article applies only to offences or categories of offences specified in such declaration.

Article 3 — Investigative and provisional measures

Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to enable it to identify and trace property which is liable to confiscation pursuant to Article 2, paragraph 1, and to prevent any dealing in, transfer or disposal of such property.

Article 4 — Special investigative powers and techniques

1. Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to empower its courts or other competent authorities to order that bank, financial or commercial records be made available or be seized in order to carry out the actions referred to in Articles 2 and 3. A Party shall not decline to act under the provisions of this article on grounds of bank secrecy.

2. Each Party shall consider adopting such legislative and other measures as may be necessary to enable it to use special investigative techniques facilitating the identification and tracing of proceeds and the gathering of evidence related thereto. Such techniques may include monitoring orders, observation, interception of telecommunications, access to computer systems and orders to produce specific documents.

Article 5 — Legal remedies

Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to ensure that interested parties affected by measures under Articles 2 and 3 shall have effective legal remedies in order to preserve their rights.

Article 6 — Laundering offences

1. Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as offences under its domestic law, when committed intentionally:

a. the conversion or transfer of property, knowing that such property is proceeds, for the purpose of concealing or disguising the illicit origin of the property or of assisting any person who is involved in the commission of the predicate offence to evade the legal consequences of his actions;

b. the concealment or disguise of the true nature, source, location, disposition, movement, rights with respect to, or ownership of, property, knowing that such property is proceeds; and, subject to its constitutional principles and the basic concepts of its legal system;

c. the acquisition, possession or use of property, knowing, at the time of receipt, that such property was proceeds;

d. participation in, association or conspiracy to commit, attempts to commit and aiding, abetting, facilitating and counselling the commission of any of the offences established in accordance with this article.

2. For the purposes of implementing or applying paragraph 1 of this article:

a. it shall not matter whether the predicate offence was subject to the criminal jurisdiction of the Party;

b. it may be provided that the offences set forth in that paragraph do not apply to the persons who committed the predicate offence;

c. knowledge, intent or purpose required as an element of an offence set forth in that paragraph may be inferred from objective, factual circumstances.

3. Each Party may adopt such measures as it considers necessary to establish also as offences under its domestic law all or some of the acts referred to in paragraph 1 of this article, in any or all of the following cases where the offender:

a. ought to have assumed that the property was proceeds;

b. acted for the purpose of making profit;

c. acted for the purpose of promoting the carrying on of further criminal activity.

4. Each Party may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, by declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe declare that paragraph 1 of this article applies only to predicate offences or categories of such offences specified in such declaration.

Chapter III — International co-operation

Section 1 — Principles of international co-operation

Article 7 — General principles and measures for international co-operation

1. The Parties shall co-operate with each other to the widest extent possible for the purposes of investigations and proceedings aiming at the confiscation of instrumentalities and proceeds.

2. Each Party shall adopt such legislative or other measures as may be necessary to enable it to comply, under the conditions provided for in this chapter, with requests:

a. for confiscation of specific items of property representing proceeds or instrumentalities, as well as for confiscation of proceeds consisting in a requirement to pay a sum of money corresponding to the value of proceeds;

b. for investigative assistance and provisional measures with a view to either form of confiscation referred to under a above.

Section 2 — Investigative assistance

Article 8 — Obligation to assist

The Parties shall afford each other, upon request, the widest possible measure of assistance in the identification and tracing of instrumentalities, proceeds and other property liable to confiscation. Such assistance shall include any measure providing and securing evidence as to the existence, location or movement, nature, legal status or value of the aforementioned property.

Article 9 — Execution of assistance

The assistance pursuant to Article 8 shall be carried out as permitted by and in accordance with the domestic law of the requested Party and, to the extent not incompatible with such law, in accordance with the procedures specified in the request.

Article 10 — Spontaneous information

Without prejudice to its own investigations or proceedings, a Party may without prior request forward to another Party information on instrumentalities and proceeds, when it considers that the disclosure of such information might assist the receiving Party in initiating or carrying out investigations or proceedings or might lead to a request by that Party under this chapter.

Section 3 — Provisional measures

Article 11 — Obligation to take provisional measures

1. At the request of another Party which has instituted criminal proceedings or proceedings for the purpose of confiscation, a Party shall take the necessary provisional measures, such as freezing or seizing, to prevent any dealing in, transfer or disposal of property which, at a later stage, may be the subject of a request for confiscation or which might be such as to satisfy the request.

2. A Party which has received a request for confiscation pursuant to Article 13 shall, if so requested, take the measures mentioned in paragraph 1 of this article in respect of any property which is the subject of the request or which might be such as to satisfy the request.

Article 12 — Execution of provisional measures

1. The provisional measures mentioned in Article 11 shall be carried out as permitted by and in accordance with the domestic law of the requested Party and, to the extent not incompatible with such law, in accordance with the procedures specified in the request.

2. Before lifting any provisional measure taken pursuant to this article, the requested Party shall, wherever possible, give the requesting Party an opportunity to present its reasons in favour of continuing the measure.

Section 4 — Confiscation

Article 13 — Obligation to confiscate

1. A Party, which has received a request made by another Party for confiscation concerning instrumentalities or proceeds, situated in its territory, shall:

a. enforce a confiscation order made by a court of a requesting Party in relation to such instrumentalities or proceeds; or

b. submit the request to its competent authorities for the purpose of obtaining an order of confiscation and, if such order is granted, enforce it.

2. For the purposes of applying paragraph 1.b of this article, any Party shall whenever necessary have competence to institute confiscation proceedings under its own law.

3. The provisions of paragraph 1 of this article shall also apply to confiscation consisting in a requirement to pay a sum of money corresponding to the value of proceeds, if property on which the confiscation can be enforced is located in the requested Party. In such cases, when enforcing confiscation pursuant to paragraph 1, the requested Party shall, if payment is not obtained, realise the claim on any property available for that purpose.

4. If a request for confiscation concerns a specific item of property, the Parties may agree that the requested Party may enforce the confiscation in the form of a requirement to pay a sum of money corresponding to the value of the property.

Article 14 — Execution of confiscation

1. The procedures for obtaining and enforcing the confiscation under Article 13 shall be governed by the law of the requested Party.

2. The requested Party shall be bound by the findings as to the facts in so far as they are stated in a conviction or judicial decision of the requesting Party or in so far as such conviction or judicial decision is implicitly based on them.

3. Each Party may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, declare that paragraph 2 of this article applies only subject to its constitutional principles and the basic concepts of its legal system.

4. If the confiscation consists in the requirement to pay a sum of money, the competent authority of the requested Party shall convert the amount thereof into the currency of that Party at the rate of exchange ruling at the time when the decision to enforce the confiscation is taken.

5. In the case of Article 13, paragraph 1.a, the requesting Party alone shall have the right to decide on any application for review of the confiscation order.

Article 15 — Confiscated property

Any property confiscated by the requested Party shall be disposed of by that Party in accordance with its domestic law, unless otherwise agreed by the Parties concerned.

Article 16 — Right of enforcement and maximum amount of confiscation

1. A request for confiscation made under Article 13 does not affect the right of the requesting Party to enforce itself the confiscation order.

2. Nothing in this Convention shall be so interpreted as to permit the total value of the confiscation to exceed the amount of the sum of money specified in the confiscation order. If a Party finds that this might occur, the Parties concerned shall enter into consultations to avoid such an effect.

Article 17 — Imprisonment in default

The requested Party shall not impose imprisonment in default or any other measure restricting the liberty of a person as a result of a request under Article 13, if the requesting Party has so specified in the request.

Section 5 — Refusal and postponement of co-operation

Article 18 — Grounds for refusal

1. Co-operation under this chapter may be refused if:

a. the action sought would be contrary to the fundamental principles of the legal system of the requested Party; or

b. the execution of the request is likely to prejudice the sovereignty, security, ordre public or other essential interests of the requested Party; or

c. in the opinion of the requested Party, the importance of the case to which the request relates does not justify the taking of the action sought; or

d. the offence to which the request relates is a political or fiscal offence; or

e. the requested Party considers that compliance with the action sought would be contrary to the principle of ne bis in idem ; or

f. the offence to which the request relates would not be an offence under the law of the requested Party if committed within its jurisdiction. However, this ground for refusal applies to co-operation under Section 2 only in so far as the assistance sought involves coercive action.

2. Co-operation under Section 2, in so far as the assistance sought involves coercive action, and under Section 3 of this chapter, may also be refused if the measures sought could not be taken under the domestic law of the requested Party for the purposes of investigations or proceedings, had it been a similar domestic case.

3. Where the law of the requested Party so requires, co-operation under Section 2, in so far as the assistance sought involves coercive action, and under Section 3 of this chapter may also be refused if the measures sought or any other measures having similar effects would not be permitted under the law of the requesting Party, or, as regards the competent authorities of the requesting Party, if the request is not authorised by either a judge or another judicial authority, including public prosecutors, any of these authorities acting in relation to criminal offences.

4. Co-operation under Section 4 of this chapter may also be refused if:

a. under the law of the requested Party confiscation is not provided for in respect of the type of offence to which the request relates; or

b. without prejudice to the obligation pursuant to Article 13, paragraph 3, it would be contrary to the principles of the domestic laws of the requested Party concerning the limits of confiscation in respect of the relationship between an offence and:

i. an economic advantage that might be qualified as its proceeds; or

ii. property that might be qualified as its instrumentalities; or

c. under the law of the requested Party confiscation may no longer be imposed or enforced because of the lapse of time; or

d. the request does not relate to a previous conviction, or a decision of a judicial nature or a statement in such a decision that an offence or several offences have been committed, on the basis of which the confiscation has been ordered or is sought; or

e. confiscation is either not enforceable in the requesting Party, or it is still subject to ordinary means of appeal; or

f. the request relates to a confiscation order resulting from a decision rendered in absentia of the person against whom the order was issued and, in the opinion of the requested Party, the proceedings conducted by the requesting Party leading to such decision did not satisfy the minimum rights of defence recognised as due to everyone against whom a criminal charge is made.

5. For the purpose of paragraph 4.f of this article a decision is not considered to have been rendered in absentia if:

a. it has been confirmed or pronounced after opposition by the person concerned; or

b. it has been rendered on appeal, provided that the appeal was lodged by the person concerned.

6. When considering, for the purposes of paragraph 4.f of this article if the minimum rights of defence have been satisfied, the requested Party shall take into account the fact that the person concerned has deliberately sought to evade justice or the fact that that person, having had the possibility of lodging a legal remedy against the decision made in absentia , elected not to do so. The same will apply when the person concerned, having been duly served with the summons to appear, elected not to do so nor to ask for adjournment.

7. A Party shall not invoke bank secrecy as a ground to refuse any co-operation under this chapter. Where its domestic law so requires, a Party may require that a request for co-operation which would involve the lifting of bank secrecy be authorised by either a judge or another judicial authority, including public prosecutors, any of these authorities acting in relation to criminal offences.

8. Without prejudice to the ground for refusal provided for in paragraph 1.a of this article:

a. the fact that the person under investigation or subjected to a confiscation order by the authorities of the requesting Party is a legal person shall not be invoked by the requested Party as an obstacle to affording any co-operation under this chapter;

b. the fact that the natural person against whom an order of confiscation of proceeds has been issued has subsequently died or the fact that a legal person against whom an order of confiscation of proceeds has been issued has subsequently been dissolved shall not be invoked as an obstacle to render assistance in accordance with Article 13, paragraph 1.a.

Article 19 — Postponement

The requested Party may postpone action on a request if such action would prejudice investigations or proceedings by its authorities.

Article 20 — Partial or conditional granting of a request

Before refusing or postponing co-operation under this chapter, the requested Party shall, where appropriate after having consulted the requesting Party, consider whether the request may be granted partially or subject to such conditions as it deems necessary.

Section 6 — Notification and protection of third parties' rights

Article 21 — Notification of documents

1. The Parties shall afford each other the widest measure of mutual assistance in the serving of judicial documents to persons affected by provisional measures and confiscation.

2. Nothing in this article is intended to interfere with:

a. the possibility of sending judicial documents, by postal channels, directly to persons abroad;

b. the possibility for judicial officers, officials or other competent authorities of the Party of origin to effect service of judicial documents directly through the consular authorities of that Party or through judicial officers, officials or other competent authorities of the Party of destination, unless the Party of destination makes a declaration to the contrary to the Secretary General of the Council of Europe at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

3. When serving judicial documents to persons abroad affected by provisional measures or confiscation orders issued in the sending Party, this Party shall indicate what legal remedies are available under its law to such persons.

Article 22 — Recognition of foreign decisions

1. When dealing with a request for co-operation under Sections 3 and 4, the requested Party shall recognise any judicial decision taken in the requesting Party regarding rights claimed by third parties.

2. Recognition may be refused if:

a. third parties did not have adequate opportunity to assert their rights; or

b. the decision is incompatible with a decision already taken in the requested Party on the same matter; or

c. it is incompatible with the ordre public of the requested Party; or

d. the decision was taken contrary to provisions on exclusive jurisdiction provided for by the law of the requested Party.

Section 7 — Procedural and other general rules

Article 23 — Central authority

1. The Parties shall designate a central authority or, if necessary, authorities, which shall be responsible for sending and answering requests made under this chapter, the execution of such requests or the transmission of them to the authorities competent for their execution.

2. Each Party shall, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, communicate to the Secretary General of the Council of Europe the names and addresses of the authorities designated in pursuance of paragraph 1 of this article.

Article 24 — Direct communication

1. The central authorities shall communicate directly with one another.

2. In the event of urgency, requests or communications under this chapter may be sent directly by the judicial authorities, including public prosecutors, of the requesting Party to such authorities of the requested Party. In such cases a copy shall be sent at the same time to the central authority of the requested Party through the central authority of the requesting Party.

3. Any request or communication under paragraphs 1 and 2 of this article may be made through the International Criminal Police Organisation (Interpol).

4. Where a request is made pursuant to paragraph 2 of this article and the authority is not competent to deal with the request, it shall refer the request to the competent national authority and inform directly the requesting Party that it has done so.

5. Requests or communications under Section 2 of this chapter, which do not involve coercive action, may be directly transmitted by the competent authorities of the requesting Party to the competent authorities of the requested Party.

Article 25 — Form of request and languages

1. All requests under this chapter shall be made in writing. Modern means of telecommunications, such as telefax, may be used.

2. Subject to the provisions of paragraph 3 of this article, translations of the requests or supporting documents shall not be required.

3. At the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, any Party may communicate to the Secretary General of the Council of Europe a declaration that it reserves the right to require that requests made to it and documents supporting such requests be accompanied by a translation into its own language or into one of the official languages of the Council of Europe or into such one of these languages as it shall indicate. It may on that occasion declare its readiness to accept translations in any other language as it may specify. The other Parties may apply the reciprocity rule.

Article 26 — Legalisation

Documents transmitted in application of this chapter shall be exempt from all legalisation formalities.

Article 27 — Content of request

1. Any request for co-operation under this chapter shall specify:

a. the authority making the request and the authority carrying out the investigations or proceedings;

b. the object of and the reason for the request;

c. the matters, including the relevant facts (such as date, place and circumstances of the offence) to which the investigations or proceedings relate, except in the case of a request for notification;

d. in so far as the co-operation involves coercive action:

e. where necessary and in so far as possible:

f. any particular procedure the requesting Party wishes to be followed.

2. A request for provisional measures under Section 3 in relation to seizure of property on which a confiscation order consisting in the requirement to pay a sum of money may be realised shall also indicate a maximum amount for which recovery is sought in that property.

3. In addition to the indications mentioned in paragraph 1, any request under Section 4 shall contain:

a. in the case of Article 13, paragraph 1.a:

b. in the case of Article 13, paragraph 1.b, a statement of the facts relied upon by the requesting Party sufficient to enable the requested Party to seek the order under its domestic law;

c. when third parties have had the opportunity to claim rights, documents demonstrating that this has been the case.

Article 28 — Defective requests

1. If a request does not comply with the provisions of this chapter or the information supplied is not sufficient to enable the requested Party to deal with the request, that Party may ask the requesting Party to amend the request or to complete it with additional information.

2. The requested Party may set a time-limit for the receipt of such amendments or information.

3. Pending receipt of the requested amendments or information in relation to a request under Section 4 of this chapter, the requested Party may take any of the measures referred to in Sections 2 or 3 of this chapter.

Article 29 — Plurality of requests

1. Where the requested Party receives more than one request under Sections 3 or 4 of this chapter in respect of the same person or property, the plurality of requests shall not prevent that Party from dealing with the requests involving the taking of provisional measures.

2. In the case of plurality of requests under Section 4 of this chapter, the requested Party shall consider consulting the requesting Parties.

Article 30 — Obligation to give reasons

The requested Party shall give reasons for any decision to refuse, postpone or make conditional any co-operation under this chapter.

Article 31 — Information

1. The requested Party shall promptly inform the requesting Party of:

a. the action initiated on a request under this chapter;

b. the final result of the action carried out on the basis of the request;

c. a decision to refuse, postpone or make conditional, in whole or in part, any co-operation under this chapter;

d. any circumstances which render impossible the carrying out of the action sought or are likely to delay it significantly; and

e. in the event of provisional measures taken pursuant to a request under Sections 2 or 3 of this chapter, such provisions of its domestic law as would automatically lead to the lifting of the provisional measure.

2. The requesting Party shall promptly inform the requested Party of:

a. any review, decision or any other fact by reason of which the confiscation order ceases to be wholly or partially enforceable; and

b. any development, factual or legal, by reason of which any action under this chapter is no longer justified.

3. Where a Party, on the basis of the same confiscation order, requests confiscation in more than one Party, it shall inform all Parties which are affected by an enforcement of the order about the request.

Article 32 — Restriction of use

1. The requested Party may make the execution of a request dependent on the condition that the information or evidence obtained will not, without its prior consent, be used or transmitted by the authorities of the requesting Party for investigations or proceedings other than those specified in the request.

2. Each Party may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, by declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, declare that, without its prior consent, information or evidence provided by it under this chapter may not be used or transmitted by the authorities of the requesting Party in investigations or proceedings other than those specified in the request.

Article 33 — Confidentiality

1. The requesting Party may require that the requested Party keep confidential the facts and substance of the request, except to the extent necessary to execute the request. If the requested Party cannot comply with the requirement of confidentiality, it shall promptly inform the requesting Party.

2. The requesting Party shall, if not contrary to basic principles of its national law and if so requested, keep confidential any evidence and information provided by the requested Party, except to the extent that its disclosure is necessary for the investigations or proceedings described in the request.

3. Subject to the provisions of its domestic law, a Party which has received spontaneous information under Article 10 shall comply with any requirement of confidentiality as required by the Party which supplies the information. If the other Party cannot comply with such requirement, it shall promptly inform the transmitting Party.

Article 34 — Costs

The ordinary costs of complying with a request shall be borne by the requested Party. Where costs of a substantial or extraordinary nature are necessary to comply with a request, the Parties shall consult in order to agree the conditions on which the request is to be executed and how the costs shall be borne.

Article 35 — Damages

1. When legal action on liability for damages resulting from an act or omission in relation to co-operation under this chapter has been initiated by a person, the Parties concerned shall consider consulting each other, where appropriate, to determine how to apportion any sum of damages due.

2. A Party which has become subject of a litigation for damages shall endeavour to inform the other Party of such litigation if that Party might have an interest in the case.

Chapter IV — Final provisions

Article 36 — Signature and entry into force

1. This Convention shall be open for signature by the member States of the Council of Europe and non-member States which have participated in its elaboration. Such States may express their consent to be bound by:

a. signature without reservation as to ratification, acceptance or approval; or

b. signature subject to ratification, acceptance or approval, followed by ratification, acceptance or approval.

2. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

3. This Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date on which three States, of which at least two are member States of the Council of Europe, have expressed their consent to be bound by the Convention in accordance with the provisions of paragraph 1.

4. In respect of any signatory State which subsequently expresses its consent to be bound by it, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of the expression of its consent to be bound by the Convention in accordance with the provisions of paragraph 1.

Article 37 — Accession to the Convention

1. After the entry into force of this Convention, the Committee of Ministers of the Council of Europe, after consulting the Contracting States to the Convention, may invite any State not a member of the Council and not having participated in its elaboration to accede to this Convention, by a decision taken by the majority provided for in Article 20.d. of the Statute of the Council of Europe and by the unanimous vote of the representatives of the Contracting States entitled to sit on the Committee.

2. In respect of any acceding State the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of deposit of the instrument of accession with the Secretary General of the Council of Europe.

Article 38 — Territorial application

1. Any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories to which this Convention shall apply.

2. Any State may, at any later date, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend the application of this Convention to any other territory specified in the declaration. In respect of such territory the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such declaration by the Secretary General.

3. Any declaration made under the two preceding paragraphs may, in respect of any territory specified in such declaration, be withdrawn by a notification addressed to the Secretary General. The withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such notification by the Secretary General.

Article 39 — Relationship to other conventions and agreements

1. This Convention does not affect the rights and undertakings derived from international multilateral conventions concerning special matters.

2. The Parties to the Convention may conclude bilateral or multilateral agreements with one another on the matters dealt with in this Convention, for purposes of supplementing or strengthening its provisions or facilitating the application of the principles embodied in it.

3. If two or more Parties have already concluded an agreement or treaty in respect of a subject which is dealt with in this Convention or otherwise have established their relations in respect of that subject, they shall be entitled to apply that agreement or treaty or to regulate those relations accordingly, in lieu of the present Convention, if it facilitates international co-operation.

Article 40 — Reservations

1. Any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, declare that it avails itself of one or more of the reservations provided for in Article 2, paragraph 2, Article 6, paragraph 4, Article 14, paragraph 3, Article 21, paragraph 2, Article 25, paragraph 3 and Article 32, paragraph 2. No other reservation may be made.

2. Any State which has made a reservation under the preceding paragraph may wholly or partly withdraw it by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe. The withdrawal shall take effect on the date of receipt of such notification by the Secretary General.

3. A Party which has made a reservation in respect of a provision of this Convention may not claim the application of that provision by any other Party; it may, however, if its reservation is partial or conditional, claim the application of that provision in so far as it has itself accepted it.

Article 41 — Amendments

1. Amendments to this Convention may be proposed by any Party, and shall be communicated by the Secretary General of the Council of Europe to the member States of the Council of Europe and to every non-member State which has acceded to or has been invited to accede to this Convention in accordance with the provisions of Article 37.

2. Any amendment proposed by a Party shall be communicated to the European Committee on Crime Problems which shall submit to the Committee of Ministers its opinion on that proposed amendment.

3. The Committee of Ministers shall consider the proposed amendment and the opinion submitted by the European Committee on Crime Problems and may adopt the amendment.

4. The text of any amendment adopted by the Committee of Ministers in accordance with paragraph 3 of this article shall be forwarded to the Parties for acceptance.

5. Any amendment adopted in accordance with paragraph 3 of this article shall come into force on the thirtieth day after all Parties have informed the Secretary General of their acceptance thereof.

Article 42 — Settlement of disputes

1. The European Committee on Crime Problems of the Council of Europe shall be kept informed regarding the interpretation and application of this Convention.

2. In case of a dispute between Parties as to the interpretation or application of this Convention, they shall seek a settlement of the dispute through negotiation or any other peaceful means of their choice, including submission of the dispute to the European Committee on Crime Problems, to an arbitral tribunal whose decisions shall be binding upon the Parties, or to the International Court of Justice, as agreed upon by the Parties concerned.

Article 43 — Denunciation

1. Any Party may, at any time, denounce this Convention by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

2. Such denunciation shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.

3. The present Convention shall, however, continue to apply to the enforcement under Article 14 of confiscation for which a request has been made in conformity with the provisions of this Convention before the date on which such a denunciation takes effect.

Article 44 — Notifications

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council and any State which has acceded to this Convention of:

a. any signature;

b. the deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

c. any date of entry into force of this Convention in accordance with Articles 36 and 37;

d. any reservation made under Article 40, paragraph 1;

e. any other act, notification or communication relating to this Convention.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Convention.

Done at Strasbourg, the 8th day of November 1990, in English and in French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe, to the non-member States which have participated in the elaboration of this Convention, and to any State invited to accede to it.

PREAMBULA

Eiropas Padomes dalībvalstis un pārējās valstis, kuras parakstījušas šo Konvenciju,

uzskatīdamas, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm;

būdamas pārliecinātas, ka noziegumu apkarošanā nepieciešams īstenot kopīgu politiku, kas būtu vērsta uz sabiedrības aizsargāšanu;

uzskatīdamas, ka cīņā pret nopietniem noziegumiem, kas ir kļuvuši par progresējošu starptautisku problēmu, jāizmanto mūsdienīgas un efektīvas metodes starptautiskā mērogā;

atzīdamas, ka viena no šīm metodēm ir atņemt noziedzniekiem noziedzīgi iegūtos līdzekļus;

uzskatīdamas, ka šā mērķa sasniegšanai ir jāizveido arī labi funkcionējoša starptautiskās sadarbības sistēma,

ir vienojušās:

I sadaļa

TERMINU SKAIDROJUMS

1. pants

Terminu skaidrojums

Šajā Konvencijā:

a) "noziedzīgi iegūti līdzekļi" nozīmē jebkuru ekonomisku ieguvumu no kriminālnoziegumiem un var ietvert jebkuru īpašumu atbilstoši šā panta "b" punktam;

b) "īpašums" nozīmē jebkura veida mantu, ķermenisku vai bezķermenisku, kustamu vai nekustamu, kā arī juridiskus dokumentus, vai instrumentus, kas apliecina īpašumtiesības vai cita veida tiesības uz šādu mantu;

c) "rīki" nozīmē jebkuru mantu, ko lieto vai kas ir domāta lietošanai — jebkurā veidā, pilnīgi vai daļēji, — lai izdarītu kriminālnoziegumu vai kriminālnoziegumus;

d) "konfiskācija" nozīmē sodu vai pasākumu, kuru, izskatījusi lietu attiecībā uz kriminālnoziegumu vai kriminālnoziegumiem, nosaka tiesa un kura rezultātā tiek atņemts īpašums;

e) "predikatīvais noziegums" nozīmē jebkuru kriminālnoziegumu, kura rezultātā ir gūti ienākumi, kas var kļūt par šīs Konvencijas 6. pantā definētā kriminālisodāmā nodarījuma priekšmetu.

II sadaļa

VALSTS LĪMENĪ VEICAMIE PASĀKUMI

2. pants

Konfiskācijas pasākumi

1. Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai tā varētu konfiscēt rīkus un noziedzīgā ceļā gūtos ienākumus vai īpašumu, kura vērtība atbilst šādu līdzekļu vērtībai.

2. Ikviena Puse laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, kurā tā norāda, ka šā panta pirmā daļa attiecas tikai uz šādā deklarācijā minētajiem krimināli sodāmiem nodarījumiem vai nodarījumu kategorijām.

3. pants

Izmeklēšanas pasākumi un pagaidu pasākumi

Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai tā varētu identificēt un izsekot īpašumu, kas ir konfiscējams saskaņā ar 2. panta pirmo daļu, un novērst jebkuru darījumu veikšanu ar šādu īpašumu, tā atsavināšanu vai nodošanu citai personai.

4. pants

Īpašas izmeklēšanas pilnvaras un metodes

1. Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai tās tiesas iestādes vai citas kompetentas institūcijas būtu tiesīgas pieprasīt banku, finansiālo un komerciālo dokumentu izsniegšanu vai to izņemšanu 2. un 3.pantā minēto darbību veikšanai. Puse neatsakās pil d īt šā panta nosacījumus banku noslēpuma saglabāšanas dēļ.

2. Ikviena Puse apsver iespēju veikt tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai tā varētu veikt īpašas izmeklēšanas metodes, kas atvieglotu noziedzīgi iegūto līdzekļu identificēšanu un izsekošanu un ar tiem saistīto pierādījumu iegūšanu. Šīs metodes var ietvert izsekošanu, novērošanu, ar telesakaru līdzekļu palīdzību pārraidītās informācijas noklausīšanos, piekļūšanu datorsistēmām un prasību izsniegt konkrētus dokumentus.

5. pants

Juridiskie līdzekļi

Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas 2. un 3. pantā minētie pasākumi, tiek nodrošināta efektīva to tiesību juridiskā aizsardzība.

6. pants

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas krimināli sodāmi nodarījumi

1. Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai savos likumos atzītu par nodarījumu, ja tas ir izdarīts ar nodomu:

a) īpašuma konversiju vai nodošanu, apzinoties, ka šis īpašums ir noziedzīgi iegūti līdzekļi, nolūkā slēpt vai maskēt šā īpašuma nelikumīgo izcelsmi vai palīdzēt jebkurai personai, kura ir iesaistīta predikatīvā nozieguma izdarīšanā, izvairīties no savas rīcības juridiskajām sekām;

b) īpašuma patiesās dabas, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, ar to saistīto tiesību vai īpašumtiesību slēpšanu vai maskēšanu, zinot, ka šis īpašums ir noziedzīgi iegūti līdzekļi,

un saskaņā ar Puses konstitucionālajiem principiem un tiesiskās sistēmas pamatnostādnēm:

c) īpašuma iegūšanu, valdīšanu vai lietošanu, īpašuma saņemšanas brīdī apzinoties, ka šis īpašums ir noziedzīgi iegūti līdzekļi;

d) piedalīšanos, līdzdalību vai vienošanos izdarīt jebkuru saskaņā ar šo pantu noteikto krimināli sodāmo nodarījumu, vai arī šādu nodarījumu izdarīšanas mēģinājumu, atbalstīšanu, uzkūdīšanu, veicināšanu vai organizēšanu.

2. Lai īstenotu vai piemērotu šā panta pirmo daļu:

a) nav būtiski, vai predikatīvais noziegums bija pakļauts Puses kriminālajai jurisdi kcijai;

b) var noteikt, ka minētajā daļā paredzētie krimināli sodāmie nodarījumi neattiecas uz personām, kas izdarījušas predikatīvo noziegumu;

c) apzināšanos, nodomu vai nolūku, kas minētajā daļā ir pieprasīti kā minēto noziegumu sastāvu elementi, drīkst konstatēt pēc objektīvajiem faktiskajiem apstākļiem.

3. Ikviena Puse var veikt tādus pasākumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai savos likumos kvalificētu kā krimināli sodāmas arī visas šā panta pirmajā daļā minētās darbības vai dažas no šīm darbībām jebkurā gadījumā vai visos gadījumos, kad:

a) noziedzniekam būtu vajadzējis zināt, ka konkrētais īpašums ir noziedzīgi iegūti līdzekļi;

b) noziedznieks darbojies nolūkā gūt peļņu;

c) noziedznieks darbojies nolūkā sekmēt tālākas kriminālas darbības izdarīšanu.

4. Ikviena Puse laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, kurā tā norāda, ka šā panta pirmā daļa attiecas tikai uz šajā paziņojumā minētajiem predikatīvajiem noziegumiem vai šo noziegumu kategorijām.

III sadaļa

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

1. nodaļa

Starptautiskās sadarbības principi

7. pants

Starptautiskās sadarbības vispārīgie principi un pasākumi

1. Puses visplašākajā veidā savstarpēji sadarbojas tādu lietu izmeklēšanā un izskatīšanā, kuru mērķis ir konfiscēt rīkus un noziedzīgi iegūtos līdzekļus.

2. Ikviena Puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai tā varētu atbilstoši šīs sadaļas noteikumiem izpildīt lūgumu:

a) konfiscēt konkrētus īpašuma objektus, kas ir noziedzīgi iegūtie līdzekļi vai rīki, kā arī konfiscēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus, pieprasot samaksāt naudas summu, kura atbilst noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtībai;

b) sniegt palīdzību izmeklēšanai un veikt pagaidu pasākumus attiecībā uz jebkuru no šīs daļas "a" punktā minētajiem konfiskācijas veidiem.

2. nodaļa

Palīdzība izmeklēšanai

8. pants

Pienākums sniegt palīdzību

Puses sniedz cita citai saska ņā ar attiecīgu lūgumu visplašāko iespējamo palīdzību rīku, noziedzīgi iegūto līdzekļu un cita konfiscējamā īpašuma identificēšanā un meklēšanā. Šāda palīdzība ietver jebkurus pasākumus, kuru mērķis ir iegūt un saglabāt pierādījumus par iepriekšminētā īpa š uma pastāvēšanu, atrašanās vietu vai kustību, dabu, juridisko statusu vai vērtību.

9. pants

Palīdzības sniegšana

8. pantā minētā palīdzība tiek sniegta tā, kā to pieļauj un paredz lūguma Saņēmējas Puses likumi, un tiktāl, ciktāl šāda palīdzība nav ar tiem pretrunā — saskaņā ar lūgumā norādīto kārtību.

10. pants

Labprātīgi sniegtā informācija

Nekaitējot savai izmeklēšanai vai tiesvedībai, Puse var bez iepriekšēja lūguma sniegt otrai Pusei informāciju par rīkiem un noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem gadījumos, kad tā uzskata, ka šāda informācija varētu palīdzēt informācijas saņēmējai Pusei uzsākt vai veikt izmeklēšanu vai tiesvedību vai arī rosināt šo Pusi izteikt lūgumu saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem.

3. nodaļa

Pagaidu pasākumi

11. pants

Pienākums veikt pagaidu pasākumus

1. Pēc lūguma, ko izteikusi otrā Puse, kura ir ierosinājusi krimināllietu vai lietu par konfiskāciju, Puse veic nepieciešamos pagaidu pasākumus — tādus kā aresta uzlikšana mantai vai izņemšana, lai novērstu jebkādus darījumus ar īpašumu, tā atsavināšanu vai nodošanu citai personai, ja šis īpašums vēlāk var kļūt par konfiskācijas lūguma objektu vai ja uz to var attiekties izpildāmais lūgums.

2. Puse, kura ir saņēmusi konfiskācijas lūgumu saskaņā ar 13. pantu, ja tā tiek lūgta, veic šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus attiecībā uz jebkuru īpašumu, kas ir lūguma objekts vai uz ko var attiekties izpildāmais lūgums.

12. pants

Pagaidu pasākumu veikšana

1. 11. pantā minētie pagaidu pasākumi tiek veikti tā, kā to pieļauj un paredz lūguma Saņēmējas Puses likumi, un tiktāl, ciktāl šādi pasākumi nav ar tiem pretrunā — saskaņā ar lūgumā norādīto kārtību.

2. Pirms lūguma Saņēmēja Puse pārtrauc jebkuru pagaidu pasākumu, kas tiek veikts saskaņā ar šo pantu, šī Puse, kur vien tas ir iespējams, dod Pieprasītājai Pusei iespēju minēt iemeslus, kuru dēļ pasākums būtu turpināms.

4. nodaļa

Konfiskācija

13. pants

Pienākums konfiscēt

1. Puse, kura ir saņēmusi kādas citas Puses lūgumu konfiscēt rīkus vai noziedzīgā ceļā gūtos ienākumus, kas atrodas tās teritorijā:

a) izpilda Pieprasītājas Puses tiesas nolēmumu konfiscēt šādus rīkus vai noziedzīgi iegūtos līdzekļus vai

b) nodod šo lūgumu savas valsts kompetentām institūcijām, lai iegūtu lēmumu veikt konfiskāciju, un, ja šāds lēmums ir pieņemts, to izpilda .

2. Lai piemērotu šā panta pirmās daļas "b" punktu, jebkura Puse, kur vien tas nepieciešams, ir tiesīga ierosināt konfiskācijas lietu saskaņā ar saviem likumiem.

3. Šā panta pirmās daļas noteikumi attiecas arī uz konfiskāciju, kas tiek veikta, izpildot prasību samaksāt naudas summu, kura atbilst noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtībai, ja konfiscējamais īpašums atrodas lūguma Saņēmējas Puses teritorijā. Gadījumos, kad konfiskāciju veic saskaņā ar pirmo daļu, lūguma Saņēmēja Puse, ja pieprasītā nauda netiek sa m aksāta, realizē šo prasību attiecībā uz jebkuru īpašumu, kas ir pieejams šim nolūkam.

4. Ja konfiskācijas lūgums attiecas uz kādu konkrētu īpašuma objektu, Puses var vienoties par to, ka lūguma Saņēmēja Puse veic konfiskāciju, pieprasot samaksāt naudas summu, kura atbilst īpašuma vērtībai.

14. pants

Konfiskācijas veikšana

1. Saskaņā ar 13. panta noteikumiem veicamās konfiskācijas nolēmuma iegūšanas un konfiskācijas izpildes kārtību nosaka lūguma Saņēmējas Puses likumi.

2. Lūguma Saņēmējai Pusei ir saistoši konstatētie fakti, ciktāl tie ir fiksēti Pieprasītājas Puses tiesas spriedumā vai lēmumā vai arī ciktāl šāds tiesas spriedums vai lēmums netieši balstās uz šiem faktiem.

3. Ikviena Puse laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, kurā tā norāda, ka šā panta otrā daļa piemērojama tikai saskaņā ar tās konstitucionālajiem principiem un tiesiskās sistēmas pamatnostādnēm.

4. Ja konfiskācija izpaužas prasībā samaksāt noteiktu naudas summu, lūguma Saņēmējas Puses kompetentā institūcija konvertē minēto summu šīs Puses valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kāds ir spēkā tajā brīdī, kad pieņemts lēmums piemērot konfiskāciju.

5. 13. panta pirmās daļas "a" punktā minētajā gadījumā tikai Pieprasītājai Pusei ir tiesības pieņemt lēmumu par jebkuru iesniegumu pārskatīt lēmumu par konfiskāciju.

15. pants

Konfiscētais īpašums

Lūguma Saņēmēja Puse rīkojas ar īpašumu, ko tā konfiscējusi, saskaņā ar saviem likumiem, izņemot gadījumus, kad iesaistītās Puses ir vienojušās citādi.

16. pants

Konfiskācijas izpildes tiesības un konfiskācijas maksimālais apjoms

1. Lūgums veikt konfiskāciju, kas izteikts saskaņā ar 13. pantu, neietekmē Pieprasītājas Puses tiesības pašai izpildīt lēmumu par konfiskāciju.

2. Neko šajā Konvencijā nedrīkst interpretēt tā, lai tiktu pieļauts, ka konfiskācijas kopējā vērtība pārsniegtu naudas summu, kas norādīta lēmumā par konfiskāciju. Ja kāda no Pusēm konstatē, ka tas var notikt, iesaistītās Puses savstarpēji apspriežas, lai to novērstu.

17. pants

Brīvības atņemšana nesamaksāšanas gadījumā

Lūguma Saņēmēja Puse nedrīkst piemērot nedz brīvības atņemšanu, nedz kādu citu sodu, kas ierobežo personas brīvību, pamatojoties uz lūgumu, kas izteikts saskaņā ar 13.pantu, ja Pieprasītāja Puse ir uz to norādījusi savā lūgumā.

5. nodaļa

Atteikšanās sadarboties vai sadarbības atlikšana

18. pants

Atteikuma iemesli

1. Var atteikties no sadarbības šīs sadaļas ietvaros, ja:

a) darbība, kura tiek prasīta, ir pretrunā ar lūguma Saņēmējas Puses tiesiskās sistēmas pamatprincipiem vai

b) lūguma izpildīšana var kaitēt lūguma Saņēmējas Puses suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm, vai

c) lūguma Saņēmēja Puse uzskata, ka lieta, uz kuru lūgums attiecas, svarīguma ziņā neattaisno lūgumā pieprasītās darbības veikšanu, vai

d) krimināli sodāmais nodarījums, uz kuru lūgums attiecas, ir politisks vai finansiāls nodarījums, vai

e) lūguma Saņēmēja Puse uzskata, ka pieprasītās darbības izpildīšana ir pretrunā ar principu ne bis in idem , vai

f) nodarījums, uz kuru lūgums attiecas, netiktu kvalificēts kā krimināli sodāms saskaņā ar lūguma Saņēmējas Puses likumiem, ja tas būtu izdarīts tās jurisdikcijai pakļautajā teritorijā. Taču šis atteikuma iemesls piemērojams 2.nodaļas ietvaros noteiktajai sadarbībai tikai tiktāl, ciktāl pieprasītā palīdzība paredz piespiedu līdzekļu piemērošanu.

2. No šīs sadaļas 2.nodaļā noteiktās sadarbības tiktāl, ciktāl pieprasītā palīdzība paredz piespiedu līdzekļu piemērošanu, kā arī no 3.nodaļā noteiktās sadarbības var atteikties arī tad, ja pieprasītos pasākumus saskaņā ar lūguma Saņēmējas Puses likumiem nebūtu iespējams veikt lietas izmeklēšanas vai tiesvedības ietvaros gadīj u mā, ja tā būtu līdzīga iekšēja lieta.

3. Gadījumos, kad lūguma Saņēmējas Puses likumi to prasa, no šīs sadaļas 2. nodaļā noteiktās sadarbības tiktāl, ciktāl pieprasītā palīdzība paredz piespiedu līdzekļu piemērošanu, kā arī no 3. nodaļā noteiktās sadarbības var atteikties arī tad, ja pieprasītie pasākumi vai arī jebkuri citi pasākumi ar līdzīgām sekām netiktu pieļauti saskaņā ar lūguma Saņēmējas Puses likumiem, vai — attiecībā uz Pieprasītājas Puses kompetentajām institūcijām — ja šo lūgumu nav sankcionēji s ne tiesnesis, ne arī kāda cita tiesu iestāde, ieskaitot prokurorus, kas nodarbojas ar krimināllietām.

4. Var atteikties no šīs sadaļas 4.nodaļā noteiktās sadarbības arī tad, ja:

a) lūguma Saņēmējas Puses likumos konfiskācija nav paredzēta attiecībā uz tāda veida nodarījumu, par kādu ir izteikts lūgums, vai,

b) neaizskarot 13. panta trešajā daļā noteiktās saistības, šāda sadarbība būtu pretrunā ar lūguma Saņēmējas Puses likumu principiem attiecībā uz konfiskācijas apjoma ierobežojumu, vērtējot atbilstību starp nodarījumu un:

1) ekonomisko labumu, ko varētu kvalificēt kā noziedzīgi iegūtos līdzekļus, vai

2) īpašumu, ko varētu kvalificēt kā šā krimināli sodāmā nodarījuma rīkus, vai

c) saskaņā ar lūguma Saņēmējas Puses likumiem konfiskāciju vairs nevar piemērot vai izpildīt sakarā ar noilgumu, vai

d) lūgums nav saistīts ar iepriekšēju notiesājošu spriedumu vai tiesu iestādēm raksturīgu nolēmumu vai arī ar šādā nolēmumā ietvertu secinājumu, ka ir izdarīts krimināli sodāms nodarījums vai vairāki nodarījumi, uz kuru pamata ir izdots vai tiek pieprasīts nolēmums veikt konfiskāciju, vai

e) konfiskāciju nav iespējams izpildīt Pieprasītājā Pusē vai arī attiecībā uz to vēl ir iespējams pielietot parastos pārsūdzības līdzekļus, vai

f) lūgums attiecas uz lēmumu par konfiskāciju, kas ir pieņemts, pamatojoties uz nolēmumu, kas pieņemts in absentia , respektīvi, tās personas prombūtnē, par kuru ir pieņemts nolēmums, un lūguma Saņēmēja Puse uzskata, ka Pieprasītājas Puses veiktā tiesvedība, kuras rezultātā ticis pieņemts šāds lēmums, neatbilst tām vispāratzītajām minimālajām tiesībām uz aizstāvību, kādas tiek atzītas ikvienam, pret kuru izvirzīta apsūdzība krimināllietā.

5. Šā panta ceturtās daļas "f" punkta kontekstā lēmumu neuzskata par pieņemtu in absentia , ja:

a) tas ir ap stiprināts vai pasludināts pēc tam, kad persona, uz kuru tas attiecas, cēlusi iebildumus, vai

b) tas ir pieņemts pēc pārsūdzības, ja lēmumu pārsūdzējusi persona, uz kuru tas attiecas.

6. Šā panta ceturtās daļas "f" punkta kontekstā izvērtējot, vai minimālās tiesības uz aizstāvību ir ievērotas, lūguma Saņēmēja Puse ņem vērā faktu, ka persona,uz kuru tas attiecas, ir tīšām centusies izvairīties no atbildības likuma priekšā, kā arī to, ka šī persona, kaut gan tai bija iespēja izmantot juridiskos līdzekļus, lai apstrīdētu in absentia pieņemto nolēmumu, nav to darījusi. Tas pats noteikums ir spēkā arī tajā gadījumā, kad attiecīgā persona ir savlaicīgi saņēmusi pavēsti ierasties tiesā, bet nav to darījusi, kā arī nav lūgusi lietas izskatīšanas atlikšanu.

7. Puse n eatsaucas uz bankas noslēpuma neizpaušanu kā iemeslu atteikumam sadarboties šīs sadaļas noteikumu ietvaros. Gadījumos, kad to paredz Puses likumi, Puse var pieprasīt, lai sadarbības lūgumu, kurš paredz banku noslēpuma atcelšanu, būtu sankcionējis vai nu t i esnesis, vai kāda cita tiesu iestāde, ieskaitot prokuroru, kas nodarbojas ar krimināllietām.

8. Neaizskarot šā panta pirmās daļas "a" punktā minētos atteikuma iemeslus:

a) lūguma Saņēmēja Puse nevar izmantot faktu, ka izmeklēšanai pakļautā persona vai persona, attiecībā uz kuru Pieprasītājas Puses pilnvarotās institūcijas ir pieņēmušas lēmumu par konfiskāciju, ir juridiska persona, lai atteiktos no sadarbības šīs sadaļas ietvaros;

b) faktu, ka fiziskā persona, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskāciju, ir nomirusi laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas, vai faktu, ka juridiskā persona, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskāciju, ir beigusi pastāvēt, nevar izmantot, lai atteiktos sniegt palīd z ību saskaņā ar 13. panta pirmās daļas "a" punktu.

19. pants

Atlikšana

Lūguma Saņēmēja Puse var atlikt lūguma izpildi, ja tā izpilde varētu kaitēt lietas izmeklēšanai vai tiesvedībai, ko veic šīs Puses institūcijas.

20. pants

Lūguma daļēja izpilde vai lūguma izpilde ar nosacījumu

Iekams atteikties no šajā sadaļā noteiktās sadarbības vai to atlikt, lūguma Saņēmēja Puse, pirms tam, ja tas nepieciešams, konsultējoties ar Pieprasītāju Pusi, apsver, vai lūgumu izpildīt daļēji vai arī ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.

6. nodaļa

Paziņojumu nosūtīšana un trešo pušu tiesību aizsargāšana

21. pants

Dokumentu nodošana

1. Puses sniedz cita citai visplašāko savstarpējo palīdzību tiesas dokumentu izsniegšanā personām, pret kurām tiek veikti pagaidu pasākumi un konfiskācija.

2. Neko no šā panta nosacījumiem nedrīkst izmantot, lai apgrūtinātu:

a) iespēju izmantot pasta kanālus tiesas dokumentu tiešai nosūtīšanai personām uz ārzemēm;

b) tiesu darbiniekiem, oficiālām personām vai citām dokumentu izcelsmes Puses kompetentām institūcijām iespēju tiesas dokumentus izsniegt tieši ar šīs Puses konsulāro iestāžu vai galamērķa Puses tiesu darbinieku, oficiālo personu vai citu kompetento iestāžu starpniecību, izņemot gadījumus, kad galamērķa Puse laikā, kad ti e k parakstīta šī Konvencija vai nodots glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, iesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram deklarāciju ar pretēja satura noteikumiem.

3. Izsniedzot personām, kuras atrodas ārzemēs un pret kurām tiek piemēroti pagaidu pasākumi vai lēmums par konfiskāciju, tiesas dokumentus, kuri izdoti nosūtītājā Pusē, šī Puse norāda, kādi tiesiskie līdzekļi ir pieejami šādām personām saskaņā ar tās likumiem.

22. pants

Ārvalstu lēmumu atzīšana

1. Ja lieta attiecas uz lūgumu sadarboties saskaņā ar 3. un 4. nodaļas noteikumiem, lūguma Saņēmēja Puse atzīst jebkuru tiesas nolēmumu, kas ir pieņemts Pieprasītājā Pusē attiecībā uz trešo personu pieprasītajām tiesībām.

2. Ārvalstu lēmumus var neatzīt, j a:

a) trešajām personām nav bijušas pienācīgas iespējas aizstāvēt savas tiesības vai

b) nolēmums neatbilst tam lēmumam, kas ir jau pieņemts lūguma Saņēmējā Pusē tajā pašā lietā, vai

c) tas nav savienojams ar sabiedrisko kārtību lūguma Saņēmējā Pusē, vai

d) nolēmums ir pretrunā ar lūguma Saņēmējas Puses likumos paredzētajiem ekskluzīvās jurisdikcijas noteikumiem.

7. nodaļa

Procedūras noteikumi un citi vispārīgie noteikumi

23. pants

Centrālā pilnvarotā institūcija

1. Puses nosaka centrālo pilnvaroto institūciju vai, ja nepieciešams, vairākas institūcijas, kas ir atbildīgas par šajā sadaļā paredzēto lūgumu nosūtīšanu un atbildēšanu uz tiem, šo lūgumu izpildi vai to pārsūtīšanu iestādēm, kas ir kompetentas tos izpildīt.

2. Ikviena Puse laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram saskaņā ar šā panta pirmo daļu noteikto pilnvaroto institūciju nosaukumu un adresi.

24. pants

Tiešā sazināšanās

1. Centrālās pilnvarotās institūcijas savstarpēji sazinās tieši.

2. Ja ir neatliekama vajadzība, lūgumus un paziņojumus saskaņā ar šo sadaļu Pieprasītājas Puses tiesu iestādes, ieskaitot prokurorus, var nosūtīt tieši lūguma Saņēmējas Puses attiecīgajām institūcijām. Tādos gadījumos šāda lūguma vai paziņojuma kopija tiek vienlaicīgi nosūtīta lūguma Saņēmējas Puses centrālajai pilnvarotajai institūcijai ar Pieprasītājas Puses centrālās pilnvarotās institūcijas starpniecību.

3. Jebkuru lūgumu vai paziņojumu, kas attiecas uz šā panta pirmo un otro daļu, var nosūtīt ar Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas (INTERPOL) starpniecību.

4. Ja lūgums tiek izteikts saskaņā ar šā panta otro daļu un pilnvarotā institūcija nav kompetenta to izskatīt, tā nosūta šo lūgumu kompetentajai valsts institūcijai un nekavējoties paziņo Pieprasītājai Pusei par šādu savu rīcību.

5. Lūgumus vai paziņojumus, kas attiecas uz šīs sadaļas 2. nodaļu un neparedz piespiedu līdzekļu lietošanu, Pieprasītājas Puses kompetentās institūcijas var nosūtīt tieši lūguma Saņēmējas Puses kompetentajām institūcijām.

25. pants

Lūguma forma un valodas

1. Visi lūgumi, kas attiecas uz šo sadaļu, iesniedzami rakstveidā. Var izmantot modernos telekomunikācijas sakaru līdzekļus, piemēram, tel efaksu.

2. Ievērojot šā panta trešās daļas nosacījumus, lūgumu un tiem pievienoto dokumentu tulkojums netiek pieprasīts.

3. Ikviena Puse laikā, kad šī Konvencija tiek parakstīta vai iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, ka tā patur sev tiesības pieprasīt, lai tai adresētiem lūgumiem un pievienotajiem dokumentiem būtu nodrošināts tulkojums šīs Puses valodā vai vienā no Eiropas Pado m es oficiālajām valodām, vai arī kādā no šīm valodām, kura tiks konkrēti norādīta. Šajā gadījumā tā var apliecināt savu gatavību pieņemt tulkojumu jebkurā citā valodā, kuru tā var konkrēti norādīt. Pārējās Puses var izmantot savstarpības noteikumu.

26. pants

Legalizācija

Dokumenti, kuri tiek nosūtīti saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, atbrīvojami no visām legalizācijas formalitātēm.

27. pants

Lūguma saturs

1. Jebkurā lūgumā sadarboties, kas izteikts saskaņā ar šo sadaļu, konkrēti jānorāda:

a) institūcija, kas iesniedz lūgumu, un institūcija, kas veic lietas izmeklēšanu vai tiesvedību;

b) lūguma objekts un iemesls;

c) jautājumi, uz kuriem attiecas izmeklēšana vai tiesvedība, ieskaitot būtiskos faktus (piemēram, krimināli sodāma nodarījuma izdarīšanas datums, vieta un apstākļi), izņemot gadījumus, kad lūgumā tiek lūgts nosūtīt paziņojumu;

d) tiktāl, ciktāl sadarbība paredz piespiedu līdzekļu lietošanu:

1) likumu normu teksts vai, ja tas nav iespējams, attiecīgā piemērojamā likuma nosaukums un

2) norādījums, ka pieprasītais pasākums vai jebkuri citi pasākumi ar līdzīgām sekām varētu tikt veikti Pieprasītājas Puses teritorijā saskaņā ar tās pašas likumiem;

e) ja ir nepieciešams un ciktāl tas ir iespējams:

1) sīka informācija par attiecīgo personu vai personām, ieskaitot vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu un vietu, pilsonību un atrašanās vietu, juridiskajām personām — adresi, un

2) īpašums, kura sakarā tiek lūgts sadarboties, tā atrašanās vieta, tā saistība ar attiecīgo personu vai personām, šā īpašuma jebkura veida saistība ar izdarīto krimināli sodāmo nodarījumu, kā arī jebkura pieejamā informācija par citu personu tiesībām attiecībā uz šo īpašumu un

f) jebkura konkrētā procedūra, ko Pieprasītāja Puse lūdz piemērot.

2. Lūgumā veikt pagaidu pasākumus saskaņā ar 3. nodaļu, kas attiecas uz tāda īpašuma izņemšanu, kuram var piemērot lēmumu par konfiskāciju, kas izpaužas prasībā samaksāt noteiktu naudas summu, norādāma arī maksimālā summa, kuras atgūšana tiek pieprasīta ar šo īpašumu.

3. Papildus tiem norādījumiem, kas minēti pirmajā daļā, jebkurā lūgumā, kas attiecas uz 4. nodaļu, ietverami:

a) 13. panta pirmā daļas "a" punkta gadījumā:

1) apliecināts Pieprasītājas Puses tiesas nolēmuma par konfiskāciju noraksts un ziņojums par iemesliem, uz kuru pamata šis nolēmums ir pieņemts, ja šie iemesli nav jau uzrādīti pašā nolēmumā;

2) Pieprasītājas Puses kompetentās institūcijas apliecinājums, ka nolēmums par konfiskāciju ir izpildāms un uz to nav attiecināmi parastie pārsūdzēšanas līdzekļi;

3) informācija par to, kādā apjomā nolēmuma izpildīšana tiek lūgta, un

4) informācija par nepieciešamību veikt kādus pagaidu pasākumus;

b) 13. panta pirmās daļas "b" punkta gadījumā — paziņojums par faktiem, uz kuriem balstījusies Pieprasītāja Puse un kuri būtu pietiekami, lai lūguma Saņēmēja Puse varētu pieņemt lēmumu par konfiskāciju pati savu likumu ietvaros;

c) gadījumos, kad trešajām personām ir bijusi iespēja pieprasīt savas tiesības, dokumenti, kas rāda, ka tas tā patiešām ir bijis.

28. pants

Nepilnīgi lūgumi

1. Ja lūgums neatbilst šīs sadaļas noteikumiem vai ja sniegtā informācija ir nepietiekama, lai dotu iespēju lūguma Saņēmējai Pusei izskatīt šo lūgumu, šī Puse var lūgt, lai Pieprasītāja Puse izdara labojumus lūgumā vai pilnveido to, pievienojot papildinformāciju.

2. Lūguma Saņēmēja Puse var noteikt šādu labojumu un papildinformācijas iesniegšanas termiņu.

3. Kamēr nav saņemti pieprasītie labojumi vai informācija sakarā ar lūgumu šīs sadaļas 4. nodaļas ietvaros, lūguma Saņēmēja Puse var veikt jebkurus pasākumus, kas norādīti šīs sadaļas 2. un 3. nodaļā.

29. pants

Vairāki lūgumi

1. Ja lūguma Saņēmēja Puse saņem vairāk par vienu lūgumu šīs sadaļas 3. vai 4. nodaļas ietvaros attiecībā uz to pašu personu vai īpašumu, lūgumu daudzums nekavē šo Pusi tādus lūgumus izskatīt, ieskaitot pagaidu pasākumu veikšanu.

2. Ja saņemti vairāki lūgumi šīs sadaļas 4. nodaļas ietvaros, lūguma Saņēmēja Puse apsver nepieciešamību konsultēties ar Pieprasītājām Pusēm.

30. pants

Pienākums izskaidrot iemeslus

Lūguma Saņēmēja Puse izskaidro iemeslus, kuru dēļ tā pieņēmusi lēmumu atteikt vai atlikt sadarbību šīs sadaļas ietvaros vai piekrist šādai sadarbībai ar nosacījumiem.

31. pants

Informācija

1. Lūguma Saņēmēja Puse nekavējoties informē Pieprasītāju Pusi:

a) par darbību, kas uzsākta šīs sadaļas ietvaros izteiktā lūguma sakarā;

b) par galarezultātu, ko devusi uz lūguma pamata veiktā darbība;

c) par lēmumu pilnīgi vai daļēji atteikties no sadarbības, to atlikt vai izvirzīt nosacījumus sadarbības veikšanai šīs sadaļas ietvaros;

d) par jebkuriem a pstākļiem, kas padara neiespējamu pieprasīto darbību veikšanu vai arī var to ievērojami aizkavēt un,

e) ja tiek veikti pagaidu pasākumi saskaņā ar lūgumu, kas izteikts šīs nodaļas 2. un 3. nodaļas ietvaros, par tādām iekšējo likumu normām, kas automātiski novestu pie pagaidu pasākuma atcelšanas.

2. Pieprasītāja Puse nekavējoties informē lūguma Saņēmēju Pusi par :

a) jebkuru lietas pārskatīšanu, lēmumu vai kādu citu faktu, kura dēļ lēmumu par konfiskāciju vairs nevar pilnīgi vai daļēji izpildīt, un

b) jebkur u lietas attīstību — faktisko vai tiesisko — ,kuras dēļ jebkura darbība šīs sadaļas ietvaros vairs nav attaisnojama.

3. Ja Puse, pamatojoties uz vienu un to pašu nolēmumu par konfiskāciju, lūdz veikt konfiskāciju vairāk nekā vienai Pusei, tā informē par lūgumu visas Puses, kuras skar nolēmuma izpildīšana.

32.pants

Izmantošanas ierobežojumi

1. Lūguma Saņēmēja Puse var noteikt lūguma izpildi atkarīgu no nosacījuma, ka Pieprasītājas Puses institūcijas iegūto informāciju vai pierādījumus bez tās iepriekšējas piekrišanas neizmantos un nenodos tādu lietu izmeklēšanai vai tiesvedībai, kas nav minētas lūgumā.

2. Ikviena Puse laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, kurā tā norāda, ka Pieprasītājas Puses institūcijas bez tās iepriekšējas piekrišanas nedrīkst izmantot vai nodot informāciju vai pierādījumus, ko tā sniegusi šīs sadaļas ietvaros, tādu li e tu izmeklēšanai vai tiesvedībai, kas nav minētas lūgumā.

33. pants

Konfidencialitāte

1. Pieprasītāja Puse var pieprasīt, lai lūguma Saņēmēja Puse tur slepenībā lūguma faktus un būtību, izņemot tikai tādu informācijas apjomu, kāds ir nepieciešams lūguma izpildei. Ja lūguma Saņēmēja Puse nevar izpildīt konfidencialitātes prasību, tā par to nekavējoties informē Pieprasītāju Pusi.

2. Pieprasītāja Puse, ja tas nav pretrunā ar tās likumu pamatnostādnēm un ja tai ir izteikts šāds lūgums, tur slepenībā jebkurus pierādījumus un informāciju, ko tai sniegusi lūguma Saņēmēja Puse, izņemot tikai tādu informācijas apjomu, kāds ir nepieciešams lūgumā aprakstītajiem lietu izmeklēšanas un tiesvedības nolūkiem.

3. Ievērojot savu likumu normas, Puse, kas ir saņēmusi labprātīgi sniegtu informāciju 10. panta ietvaros, izpilda jebkuru konfidencialitātes prasību, ko izvirza informācijas sniedzēja Puse. Ja otra Puse nevar izpildīt šo prasību, tā par to nekavējoties informē informācijas sniedzēju Pusi.

34. pants

Izmaksas

Parastās lūguma izpildīšanas izmaksas uzņemas lūguma Saņēmēja Puse. Ja lūguma izpildīšanai nepieciešamas būtiskas vai neparasti lielas izmaksas, Puses apspriežas, lai vienotos par lūguma izpildīšanas nosacījumiem un par to, kā tiks segtas izmaksas.

35. pants

Zaudējumi

1. Ja kāda persona ceļ prasību atlīdzināt zaudējumus, ko izraisījusi darbība vai bezdarbība sakarā ar sadarbību šīs sadaļas ietvaros, iesaistītās Puses gadījumos, kad tas nepieciešams, apsver iespēju savstarpēji konsultēties, lai noteiktu, kā sadalīt atlīdzināmo zaudējumu segšanai nepieciešamo naudas summu.

2. Puse, pret kuru ir ierosināta tiesas prāva par zaudējumu atlīdzību, cenšas informēt otru Pusi par šādu prāvu, ja otrai Pusei varētu būt interese par šo lietu.

IV sadaļa

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

36. pants

Parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šo Konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis un tās valstis, kas nav dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā. Šādas valstis var izteikt savu piekrišanu, ko apstiprina ar:

a) parakstu bez atrunas par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, vai

b) parakstu, kam nepieciešama ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana un kam seko ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana.

2. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti iesniedzami glabāšanā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

3. Šī Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā trīs valstis, no kurām vismaz divas ir Eiropas Padomes dalībvalstis, saskaņā ar pirmās daļas noteikumiem ir apliecinājušas savu piekrišanu uzņemties Konvencijā paredzētās saistības..

4. Jebkurā citā Konvenciju parakstījusī valstī, kura ir apliecinājusi savu piekrišanu uzņemties šajā Konvencijā paredzētās saistības vēlāk, Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā šī valsts saskaņā ar pirmās daļas noteikumiem ir apliecinājusi savu piekrišanu uzņemties Konvencijā paredzētās saistības.

37. pants

Pievienošanās Konvencijai

1. Pēc tam, kad šī Konvencija ir stājusies spēkā, Eiropas Padomes Ministru komiteja, konsultējoties ar Konvenciju parakstījušajām valstīm, ar lēmumu, kas pieņemts ar Eiropas Padomes Statūtu 20.d pantā noteikto balsu vairākumu vai arī ar šo Konvenciju parakstījušo to dalī b valstu pārstāvju vienprātīgu balsojumu, kuras ir tiesīgas piedalīties Ministru komitejā, var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes locekle un nav piedalījusies Konvencijas izstrādāšanā, pievienoties šai Konvencijai.

2. Katrā valstī, kas pievienojas šai Konvencijai, Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā šī valsts iesniegusi Eiropas Padomes ģenerālsekretāram glabāšanā pievienošanās dokumentu.

38. pants

Teritoriālā piemērošana

1. I kviena valsts, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, kurās šī Konvencija piemērojama.

2. Ikviena valsts jebkurā laikā vēlāk var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, kurā tā norāda, ka paplašina šīs Konvencijas piemērošanas teritoriju, kas norādīta deklarācijā. Šajā teritorijā Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu period a m, skaitot no dienas, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu deklarāciju.

3. Ikvienu deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar divām iepriekšējām panta daļām par jebkuru teritoriju, kas norādīta attiecīgajā deklarācijā, var atsaukt ar ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, skaitot no dienas, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

39. pants

Attiecības ar citām konvencijām un līgumiem

1. Šī Konvencija neietekmē tiesības un pasākumus, kas izriet no starptautiskajām daudzpusējām konvencijām, kuras attiecas uz īpašiem jautājumiem.

2. Konvencijas Puses var noslēgt cita ar citu divpusējus vai daudzpusējus līgumus jautājumos, kas skarti šajā Konvencijā, lai papildinātu vai pastiprinātu tās noteikumus vai atvieglotu tajā ietverto principu piemērošanu.

3. Ja divas vai vairākas Puses jau noslēgušas vienošanos vai līgumu jautājumos, kas skarti šajā Konvencijā, vai arī ir citādi nodibinājušas attiecības šādos jautājumos, tās ir tiesīgas šīs Konvencijas vietā piemērot attiecīgo vienošanos vai līgumu vai citādi regulēt nodibinātās attiecības, ja tas sekmē starptautisko sadarbību.

40. pants

Atrunas

1. Ikviena valsts laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, var deklarēt, ka tā izmanto vienu vai vairākas atrunas, kas paredzētas 2. panta otrajā daļā, 6. panta ceturtajā daļā, 14. panta trešajā daļā, 21. panta otrajā daļā, 25. panta trešajā daļā un 32. panta otrajā daļā. Nekādas citas atrunas nedrīkst izdarīt.

2. Ikviena valsts, kas ir izdarījusi atrunas saskaņā ar iepriekšējo panta daļu, var tās pilnīgi vai daļēji atsaukt, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā ar dienu, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis šo paziņojumu.

3. Puse, kura ir izdarījusi atrunu attiecībā uz kādu šīs Konvencijas noteikumu, nevar prasīt, lai kāda cita Puse to ievērotu; taču, ja atruna ir daļēja vai nosacīta, tā var pieprasīt šā noteikuma piemērošanu tādā mērā, kādā tā pati to ir akceptējusi.

41. pants

Grozījumi

1. Jebkura Puse var iesniegt priekšlikumus par grozījumiem šajā Konvencijā, un Eiropas Padomes ģenerālsekretārs tos paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm un visām tām valstīm, kuras nav dalībvalstis, bet ir pievienojušās vai ir uzaicinātas pievienoties šai Konvencijai saskaņā ar 37. panta noteikumiem.

2. Par jebkuru grozījumu, ko ierosinājusi kāda Puse, tiek informēta Eiropas Padomes Noziedzības problēmu komiteja, kura iesniedz Ministru komitejai savu atzinumu par attiecīgo priekšlikumu.

3. Ministru komiteja izskata priekšlikumu par grozījumu un Eiropas Padomes Noziedzības problēmu komitejas sniegto atzinumu un var šo grozījumu pieņemt.

4. Jebkura grozījuma teksts, ko ir pieņēmusi Ministru Komiteja saskaņā ar šā panta trešo daļu, tiek nosūtīts Pusēm akceptēšanai.

5. Jebkurš grozījums, kas ir pieņemts saskaņā ar šā panta trešo daļu, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā, skaitot no tā datuma, kad visas Puses ir paziņojušas ģenerālsekretāram par šā grozījuma akceptēšanu.

42.pants

Strīdu izšķiršana

1. Eiropas Padomes Noziedzības problēmu komiteja tiek informēta par šīs Konvencijas interpretāciju un piemērošanu.

2. Ja Pusēm rodas strīds par šīs Konvencijas interpretāciju un piemērošanu, tās cenšas strīdu izšķirt sarunu ceļā vai ar kādiem citiem mierīgiem līdzekļiem pēc Pušu izvēles, ieskaitot strīda iesniegšanu Eiropas Padomes Noziedzības problēmu komitejai, arbitrāžas tiesai, kuras lēmumi ir Pusēm saistoši, vai Starptautiskajai tiesai — a tkarībā no iesaistīto Pušu vienošanās.

43. pants

Denonsēšana

1. Ikviena Puse var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, skaitot no dienas, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

3. Šī Konvencija tomēr paliek spēkā attiecībā uz konfiskācijas saskaņā ar 14. pantu izpildi, par kuras veikšanu lūgums saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem iesniegts pirms datuma, kad denonsēšana stājusies spēkā.

44. pants

Informēšana

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs informē Eiropas Padomes dalībvalstis un visas valstis, kuras pievienojušās šai Konvencijai, par :

a) ikvienu valsti, kura parakstījusi šo Konvenciju;

b) ikvien a ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu glabāšanā;

c) ikvienu datumu, kad šī Konvencija stājas spēkā saskaņā ar tās 36. un 37. pantu;

d) ikvienu atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 40. panta pirmo daļu;

e) ikvienu citu ar šo Konvenciju saistītu darbību, paziņojumu vai informāciju.

Iepriekšminēto apliecinot, Konvenciju ir parakstījušas tam attiecīgi pilnvarotas personas.

Parakstīta Strasbūrā 1990. gada 8. novembrī angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs izsūta šīs Konvencijas apliecinātus norakstus katrai Eiropas Padomes dalībvalstij un valstīm, kuras nav dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencija s izstrādāšanā, kā arī ikvienai valstij, kura tiek uzaicināta tai pievienoties.