Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.356

Rīgā 1998.gada 15.septembrī (prot. Nr.50, 28.§)

Noteikumi par valsts pārvaldes kompetences deleģēšanu pilnvarotajām institūcijām

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. deleģētājs - valsts pārvaldes iestāde, kura deleģē valsts pārvaldes kompetenci pilnvarotajai institūcijai;

1.2. pilnvarotā institūcija - privāto tiesību subjekta institūcija vai fiziskā persona, kurai tiek deleģēta valsts pārvaldes kompetence.

2. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā pilnvarotajām institūcijām tiek deleģēta valsts pārvaldes kompetence (turpmāk - kompetence), lai racionālāk un efektīvāk izmantotu valsts budžeta līdzekļus un veicinātu sabiedrības iesaistīšanu valsts pārvaldē.

3. Kompetences deleģēšana ir valsts pārvaldes iestādei normatīvajos aktos noteiktās valsts pārvaldes funkcijas ietvaros esošo tiesību, pienākumu un uzdevumu nodošana pilnvarotajai institūcijai.

4. Kompetenci deleģē saskaņā ar normatīvajiem aktiem un līgumiem par kompetences deleģēšanu (turpmāk - līgums).

5. Aizliegts deleģēt šādu kompetenci:

5.1. nozares politikas un attīstības stratēģijas apstiprināšana;

5.2. normatīvo aktu apstiprināšana;

5.3. nozares darbības koordinācija un uzraudzība;

5.4. valsts budžeta sastādīšana, finansu resursu sadale programmu un apakšprogrammu līmenī un finansu resursu kontrole.

II. Kompetences deleģēšanas kārtība

6. Deleģētājs, paredzot ekonomiskās un sociālās sekas un prognozējamos rezultātus, ir tiesīgs pēc savas iniciatīvas vai saskaņā ar citu personu iesniegtajiem motivētajiem priekšlikumiem pieņemt lēmumu par kompetences deleģēšanu. Ja deleģējamā kompetence skar vairāku deleģētāju funkcijas, lēmums tiek pieņemts pēc attiecīgo deleģētāju vienošanās.

7. Pieņemot lēmumu par kompetences deleģēšanu, deleģētājs savas kompetences ietvaros nodrošina tā normatīvā akta izstrādi, ar kuru pilnvarotajai institūcijai kompetence tiek deleģēta, vai saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību pasūtījumu vai arī deleģētāja noteiktajā kārtībā izvēlas pilnvaroto institūciju.

8. Pirms kompetences deleģēšanas deleģētājs pārbauda iespējamās pilnvarotās institūcijas kvalifikāciju, pieredzi, reputāciju, kā arī finansu un citu veidu resursu nodrošinājumu, lai lemtu par pilnvarotās institūcijas piemērotību deleģējamās kompetences izpildei.

9. Deleģētājs noslēdz ar izvēlēto pilnvaroto institūciju līgumu par kompetences deleģēšanu attiecīgajai pilnvarotajai institūcijai. Līgumā norādāma šāda informācija:

9.1. līgumslēdzējas puses;

9.2. deleģētā kompetence, norādot normatīvos aktus, kuros tā noteikta;

9.3. deleģētās kompetences izpildes kārtība un sasniedzamie rezultāti;

9.4. savstarpējo norēķinu kārtība, finansu un citu veidu resursu piešķiršanas noteikumi;

9.5. pārskatu sniegšanas un darbības kontroles kārtība;

9.6. līgumslēdzēju pušu atbildība par līguma neievērošanu;

9.7. kārtība, kādā izdarāmi grozījumi līgumā un kādā notiek atkāpšanās no līguma;

9.8. deleģētāja tiesības vienpusēji lauzt līgumu, ja otras līgumslēdzējas puses darbība novērtēta negatīvi;

9.9. līguma termiņš;

9.10. citi jautājumi, kurus līgumslēdzējas puses uzskata par būtiskiem.

III. Finansu un citu veidu resursu nodrošināšana

10. Deleģētās kompetences izpildi finansē deleģētājs valsts budžetā apstiprinātās programmas (apakšprogrammas) ietvaros vai pilnvarotā institūcija normatīvajos aktos vai līgumā noteiktajā kārtībā.

11. Deleģētās kompetences izpildei nepieciešamie finansu un citu veidu resursi (piemēram, telpas, materiāltehniskais nodrošinājums) deleģētājam vai pilnvarotajai institūcijai tiek nodoti saskaņā ar līgumu vai normatīvajiem aktiem.

IV. Atbildība, pārskatu sniegšana un darbības kontrole

12. Deleģētājs ir atbildīgs par deleģētās kompetences izpildi kopumā, bet pilnvarotās institūcijas atbildība tiek noteikta normatīvajos aktos un līgumā noteiktajā kārtībā un apjomā.

13. Pilnvarotā institūcija normatīvajos aktos un līgumā noteiktajā kārtībā sniedz deleģētājam publiskos gada pārskatus, finansu pārskatus un regulārus pārskatus par savu darbību un tās rezultātiem.

14. Pilnvarotās institūcijas darbība tiek kontrolēta normatīvajos aktos un līgumā noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidenta vietā -
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

Ekonomikas ministrs L.Strujevičs