Darbības ar dokumentu

1. Šis būvnormatīvs nosaka prasības, kādas jāievēro, projektējot betona un dzelzsbetona konstrukcijas no smagā, smalkgraudainā, vieglā, šūnu un porainā, kā arī saspriedzošā (briestošā) betona ēkām un būvēm, kas atrodas sistemātiskā no plus 50 °C līdz mīnus 40 °C temperatūras iedarbībā.

2. Šis būvnormatīvs neattiecas uz hidrotehnisko būvju, tiltu, transporta tuneļu, caurteku, autoceļu un lidlauku seguma betona un dzelzsbetona kon­strukcijām, uz armocementa konstrukcijām, ko izgatavo no betona, kura vidē­jais blīvums ir mazāks par 500 kg/m³ vai lielāks par 2500 kg/m³, kā arī uz betonpolimēriem un polimērbetoniem, kaļķu, sārņu, jaukto saistvielu (izņemot to lietojumu šūnbetonā), ģipša un speciālo saistvielu betonu, speciālo un organisko pildvielu betonu un lielporainas struktūras betonu.

3. Projektējot betona un dzelzsbetona konstrukcijas, kas paredzētas darbam īpašos ekspluatācijas apstākļos -vidē ar agresīvu iedarbību uz betona vai dzelzsbetona konstrukcijām, paaugstināta mitruma apstākļos u.tml., jāievēro papildprasības, kas izvirzītas atbilstošajos normatīvajos aktos.

4. Ar aprēķiniem, materiālu izvēli, dimensionēšanu un konstruēšanu be­tona un dzelzsbetona konstrukcijas jānodrošina pret jebkura robežstāvokļa pār­sniegšanu.

5. Projektējot ēkas un būves, jāizmanto konstruktīvās shēmas, kas no­drošina gan visas ēkas un būves, gan atsevišķu tās konstrukciju nepieciešamo stiprību, noturību un telpisko nemainību visās būvdarbu un ekspluatācijas stadijās.

6. Saliekamo konstrukciju elementiem jāatbilst mehanizētās izgatavoša­nas apstākļiem specializētajos uzņēmumos.

7. Monolītām konstrukcijām jāparedz unificēti izmēri, kas ļauj izmantot inventārveidņus, kā arī apvienotus telpiskus stiegrojuma karkasus.

8. Saliekamās konstrukcijās sevišķa uzmanība jāpievērš savienojumu stiprībai un ilgizturībai. Ar dažādu konstruktīvo un tehnoloģisko pasākumu palīdzību elementu un mezglu savienojumu konstrukcijām jānodrošina piepūļu pārnešanas drošība, pašu elementu stiprība sadures zonā, kā arī mezglā papildus iestrādātā betona savienošanās ar konstrukcijas betonu.

9. Betona elementus lieto:

9.1. galvenokārt spiestās konstrukcijās, kas darbojas uz spiedi, ja garenspēka ekscentricitāte ir tik maza, ka nepārsniedz šo noteikumu 152.punktā noteiktās vērtības;

9.2. atsevišķos gadījumos arī spiestās konstrukcijās ar lielākām ekscentricitātēm, kā arī liektās konstrukcijās, kad to sagrūšana tieši neapdraud cilvēka dzīvību un iekārtas saglabāšanos (elementi, kas atrodas uz vienlaidu pamatnes u.c.).

10. Par betona konstrukcijām tiek uzskatītas tādas konstrukcijas, kuru stiprību ekspluatācijas laikā nodrošina betons viens pats.

11. Par ziemas ārējā gaisa aprēķina temperatūru uzskata visaukstākās piecdienes vidējo gaisa temperatūru attiecīgajā būvniecības vietā saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2001.gada 23.jūlija noteikumiem Nr.376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"") (turpmāk – LBN 003-01). Aprēķina tehnoloģiskās temperatūras nosaka projektēšanas uzdevumā.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)

12. Par apkārtējās vides gaisa mitrumu uzskata viskarstākā mēneša ārējā gaisa vidējo relatīvo mitrumu attiecīgajā būvniecības vietā saskaņā ar LBN 003-01 vai apkurināmu ēku telpu iekšējā gaisa relatīvo mitrumu.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)

12.¹ (Svītrots ar MK 03.01.2012. noteikumiem Nr.3)

12.² Sabiedriski nozīmīgu būvju betona un dzelzsbetona konstrukciju seismisko noturību nodrošina atbilstoši Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajam Eirokodeksa standartam LVS EN 1998-1:2008 "8. Eirokodekss – Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana – 1.daļa: Vispārīgie noteikumi – Seismiskās iedarbes un noteikumi ēkām.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)

12.³ Kombinētās tērauda un betona konstrukcijas (dzelzsbetona konstrukcijas ar stingo stiegrojumu) projektē saskaņā ar standartu LVS EN 1994-1-1:2009 "4. Eirokodekss – Tērauda un betona kompozīto konstrukciju projektēšana – 1-1.daļa: Vispārīgie noteikumi un noteikumi ēkām" un LVS EN 1994-1-2:2007 "4. Eirokodekss. Tērauda un betona kompozīto konstrukciju projektēšana. 1-2.daļa: Vispārīgie noteikumi. Ugunsdrošu konstrukciju projektēšana" prasībām.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)

12.⁴ Ja kādam šā būvnormatīva 12.¹ un 12.³ punktā minētajam piemērojamajam standartam nav apstiprināts Latvijas nacionālais pielikums, tad piemēro attiecīgajā standartā ieteiktās nacionāli determinētās parametru vērtības.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)

12.⁵ Ja betona un dzelzsbetona konstrukcijas un kombinētās tērauda betona konstrukcijas projektē atbilstoši šā būvnormatīva 12.¹ punktā minēto piemērojamo standartu nosacījumiem, sniega un vēja slodžu vērtību nosaka saskaņā ar LBN 003-01 5.¹ punktu kā būvēm, kas tiek projektētas atbilstoši piemērojamo standartu prasībām.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)

13. Šajā būvnormatīvā būvkonstrukciju projektēšanā lietojamie apzīmējumi un to indeksi lietoti saskaņā ar standartu LVS ISO 3098-0:2008 "Ražojumu tehniskā dokumentācija. Raksts. 0.daļa: Vispārīgās prasības". Galvenie burtu apzīmējumi, kā arī šajos noteikumos lietotie termini doti 1. un 2.pielikumā.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)

14. Betona un dzelzsbetona konstrukcijām jāatbilst nestspējas (pirmās grupas robežstāvokļu) aprēķina prasībām un atbilstoši normālas ekspluatācijas aprēķinu (otrās grupas robežstāvokļu) prasībām.

15. Pirmās grupas robežstāvokļu aprēķinam jānodrošina konstrukcijas pret:

15.1. trauslu, stīgru, plastisku vai cita veida sagrūšanu (stiprības aprēķins, ja nepieciešams, ņemot vērā konstrukciju izlieci pirms sagrūšanas);

15.2. konstrukcijas formas (plānsienu konstrukciju noturīguma aprēķins utt.) vai tās stāvokļa (atbalstsienu apgāšanās un slīdēšanas aprēķins; iedziļinātu vai apakšzemes rezervuāru, sūkņu staciju u.tml. uzpeldēšanas aprēķins) noturī­guma zaudēšanu;

15.3. noguruma sagrūšanu (daudzkārtējās kustīgās vai pulsējošās slodzes iedarbībā esošo konstrukciju -celtņpasiju, gulšņu, atsevišķu nelīdzsvaroto ma­šīnu rāmjveida pamatu vai zem tām esošu pārsegumu – izturības aprēķins u.tml.);

15.4. spēka faktoru un ārējās vides kopējās nelabvēlīgās iedarbības radīto sagrūšanu (agresīvas vides periodiska vai pastāvīga iedarbība, periodiska sasalšana un atkušana, ugunsgrēka u.tml. iedarbība).

16. Otrās grupas robežstāvokļu aprēķinam konstrukcijas jānodrošina pret:

16.1. plaisu rašanos, kā arī to pārmērīgu vai ilgstošu atvēršanos, ja ekspluatācijas noteikumi nepieļauj plaisu rašanos vai ilgstošu atvēršanos;

16.2. pārmērīgiem pārvietojumiem (izliecēm, sašķiebšanos vai pagrieša­nos, kā arī svārstībām).

17. Visas konstrukcijas, kā arī atsevišķu tās elementu robežstāvokļu aprē­ķinus parasti veic visās tās izgatavošanas, transportēšanas, būvdarbu un eks­pluatācijas stadijās, turklāt aprēķina shēmām jāatbilst pieņemtajiem konstruktī­vajiem risinājumiem.

18. Plaisu atvēršanās un pārvietojumu aprēķinus var neveikt, ja izmēģinājuma pārbaudēs vai dzelzsbetona konstrukciju lietošanas praksē ir konstatēts, ka plaisu atvēršanās nepārsniedz pieļaujamos lielumus un konstrukcijas stingums ekspluatācijas stadijā ir pietiekams.

19. Slodžu un iedarbību lielumi, uzdevuma drošuma, slodžu drošuma un slodžu kombināciju koeficientu vērtības, kā arī slodžu iedalījums pastāvīgās un mainīgās jāņem atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 004 "Slodzes un iedarbes. Projektēšanas pamatprincipi" (turpmāk -LBN 004) noteiktajam.

20. Aprēķinot otrās (ekspluatācijas) grupas robežstāvokļus, slodzes jāņem atbilstoši šo noteikumu 26. un 36.punktam. Turklāt pie ilgstošām slodzēm pieder arī daļa no īslaicīgo slodžu pilnās vērtības, kas paskaidrots LBN 004, bet īslaicīgā slodze aprēķinā jāsamazina par lielumu, kas ņemts vērā ilgstošajā slodzē. Slodžu kombināciju un slodžu samazināšanas koeficienti attiecas uz īslaicīgo slodžu pilno vērtību.

21. Betona un dzelzsbetona konstrukciju ugunsdrošība atbilst būvju ugunsdrošību reglamentējošos normatīvajos aktos un piemērojamos standartos noteiktajām prasībām.

(MK 27.04.2010. noteikumu Nr.389 redakcijā)

22. Aprēķinot saliekamo konstrukciju elementu pacelšanas, transportē­šanas un montāžas piepūļu iedarbību, elementa pašsvara slodzei jāievēro dina­miskuma koeficients: 1,60 -transportējot, 1,40 -paceļot un montējot. Minē­tajiem dinamiskuma koeficientiem var ņemt noteiktā kārtībā pamatotas zemākas vērtības, tomēr ne zemākas par 1,25.

23. Saliekamām monolīti saistītām konstrukcijām, kā arī monolītām konstrukcijām ar nesošo stiegrojumu jāaprēķina to stiprība, plaisu rašanās un atvēršanās, kā arī pārvietojumu (izlieču) iespējas divās konstrukciju darba stadijās:

23.1. līdz brīdim, kad konstrukcijas izmantošanas vietā noklātais betons iegūst noteikto stiprību, -betona masas un citu šajā būvdarbu posmā darbojošos slodžu iedarbībā;

23.2. pēc tam, kad konstrukcijas izmantošanas vietā noklātais betons ir ieguvis noteikto stiprību, -no slodzēm, kas darbojas šajā būvdarbu posmā un konstrukciju ekspluatējot.

24. Statiski nenoteicamās dzelzsbetona konstrukcijās slodžu un piespiedu pārvietojumu piepūles, mainoties temperatūrai, betona mitrumam, novirzoties balstiem u.tml., kā arī piepūles statiski nosakāmās konstrukcijās ar deformētām shēmām parasti aprēķina, ievērojot betona un stiegrojuma neelastīgās defor­mācijas un plaisu esamību.

25. Konstrukcijām, kuru aprēķina metodika ar dzelzsbetona neelastīgo īpašību ievērošanu nav izstrādāta, kā arī šādi izstrādāta aprēķina starpstadijās piepūles statiski nenoteicamās konstrukcijās pieļaujams aprēķināt, pieņemot, ka to elastība ir lineāra.

26. Atkarībā no darba apstākļiem un stiegrojuma veida konstrukcijām vai to daļām tiek izvirzītas šādas plaisizturības prasību kategorijas:

26.1. 1.kategorija -plaisu rašanās nav pieļaujama;

26.2. 2.kategorija -pieļaujama ierobežota platuma plaisu īslaicīga atvēršanās a_cr1, garantējot pēc tam to drošu aizvēršanos (aizspiešanos);

26.3. 3.kategorija -pieļaujama ierobežota platuma plaisu īslaicīga a_cr2 atvēršanās.

27. Ar plaisu īslaicīgu atvēršanos jāsaprot to atvēršanās pastāvīgu, ilgsto­šu un īslaicīgu slodžu kopīgā iedarbībā, bet ar ilgstošu - tikai pastāvīgu un ilgstošu slodžu iedarbībā.

28. Dzelzsbetona konstrukciju plaisizturības, kā arī plaisu atvēruma pieļaujamās robežvērtības neagresīvas vides apstākļos apkopotas:

28.1. konstrukciju caurlaidības ierobežošanai -1.tabulā;

28.2. stiegrojuma saglabāšanas nodrošināšanai -2.tabulā.

1.tabula

¹⁾Konstrukcijas jāveido iepriekšsaspriegtas. Īpaša pamatojuma gadījumā šīs konstrukcijas var veidot bez iepriekšējās saspriegšanas, bet tādā gadījumā to plaisizturībai jāatbilst 3.kategorijas prasībām.

2.tabula

Piezīmes.

1. Trosēs par pamatu ņemta ārējās kārtas stieple.

2. Konstrukcijām ar A-V klases stieņveida stiegrojumu, tās ekspluatējot slēgtās telpās vai ārpus tām, ja ir pieredze šādu konstrukciju projektēšanā un ekspluatācijā, lielumus a_crc1 un a_crc2 var palielināt par 0,1 mm, salīdzinot ar šo noteikumu 2.tabulā dotajiem.

29. Ekspluatācijas slodzes dzelzsbetona konstrukciju plaisu rašanās ap­lēsē, to atvēršanās vai aizvēršanās aprēķinos jāņem saskaņā ar šo noteikumu 3.tabulu.

30. Ja konstrukcijās vai to daļās, kuru plaisizturībai noteiktas 2. vai 3.kategorijas prasības, no šo noteikumu 3.tabulā minētajām slodzēm plaisas nerodas, šīm konstrukcijām nav jāaprēķina plaisu īslaicīga atvēršanās vai aiz­vēršanās (2.kategorijai) vai īslaicīga un ilgstoša plaisu atvēršanās (3.kate­gorijai).

31. Šo noteikumu 26.punktā noteiktās dzelzsbetona konstrukciju plais­izturības prasību kategorijas attiecas gan uz stateniskām, gan slīpām (attiecībā pret garenasi) plaisām.

32. Lai izvairītos no garenplaisu atvēršanās, jāveic konstruktīvi pasāku-
mi -jāievieto atbilstošs šķērsstiegrojums, bet iepriekšsaspriegtiem elementiem arī jāierobežo spiedes spriegumu vērtības betonā tā iepriekšējās saspriegšanas stadijā.

33. Iepriekšsaspriegto elementu galos ar stiegrojumu bez enkuriem sprieguma pārvades zonas garuma robežās nav pieļaujama plaisu rašanās ar koeficientu γ_f= 1,0 aprēķināto pastāvīgo, ilgstošo un īslaicīgo slodžu iedarbībā. Iepriekšējie spriegumi stiegrās spriegumu pārvades zonas garumā tiek ņemti lineārā kāpinājumā no nulles līdz maksimālajām aprēķinātajām vērtībām. Šo prasību var neievērot tai šķērsgriezuma daļai, kas atrodas starp reducētā šķērsgriezuma smagumcentru un iepriekšējās saspriegšanas piepūles iedarbībā stiepto skaldni, ja šajā daļā nav iepriekšsaspriedzamais stiegrojums bez enku­riem.

34. Ja saskaņā ar aprēķinu iepriekšsaspriegto elementu ekspluatācijas slodžu iedarbībā spiestajā zonā izgatavošanas, transportēšanas un būvdarbu sta­dijā garenasij rodas stateniskas plaisas, jāņem vērā stieptās zonas plaisizturības pazemināšanās elementu ekspluatācijā, kā arī to izliekuma palielināšanās. Elementiem, kas paredzēti daudzkārtējai slodzes iedarbībai, tādu plaisu rašanās nav pieļaujama.

35. Mazstiegrotiem dzelzsbetona elementiem, kuriem raksturīga nest­spējas izsīkšana vienlaikus ar plaisu rašanos betona stieptajā zonā, stieptā garenstiegrojuma šķērsgriezuma laukums jāpalielina ne mazāk kā par 15%, salīdzinot ar stiprības aprēķinā noteikto.

36. Konstrukciju elementu izlieces un nobīdes nedrīkst pārsniegt maksimālās, kas noteiktas LBN 004.

3.tabula

* Koeficientu γ_f ņem tādu pašu kā stiprības aprēķinā.

Piezīmes.

1. Ilgstošās un īslaicīgās slodzes jāņem, ievērojot šo noteikumu 19. un 20.punkta nosacījumus.

2. Īpašās un īslaicīgās slodzes jāņem vērā plaisu rašanās aprēķinā, ja plaisu esamība var būt cēlonis katastrofai (sprādzienam, ugunsgrēkam u.tml.).

37. Aprēķinot betona un dzelzsbetona elementu stiprību uz gareniskā spiedējspēka iedarbību, jāņem vērā gadījuma ekscentricitāte e_a, ko rada aprēķinā neievērotie faktori. Jebkurā gadījumā ekscentricitāti e_a ņem ne mazāk par 1/600 no elementa garuma vai atstatuma starp šķērsgriezumiem, kas nodrošināti pret nobīdi, un 1/30 no šķērsgriezuma augstuma. Bez tam konstrukcijās, kas veidotas no saliekamiem elementiem, jāievēro iespējamā savstarpējā elementu nobīde, kas atkarīga no konstrukciju veida, montāžas paņēmieniem u.tml.

38. Statiski nenoteicamu konstrukciju elementiem garenspēka ekscen­tricitāte pret reducētā šķērsgriezuma smagumcentru e_o jāņem vienlīdzīga kons­trukcijas statiskajā aprēķinā noteiktajai ekscentricitātei, bet ne mazāk par e_a. Statiski noteicamu konstrukciju elementos ekscentricitāti e_o aprēķina kā konstrukciju statiskajā aprēķinā noteiktas ekscentricitātes un gadījuma ekscen­tricitātes summu.

39. Temperatūras un rukuma deformāciju šuvju atstatumi jānosaka aprēķina ceļā, ievērtējot pārvietojumus konstrukciju elementos no slodžu, temperatūras un rukuma deformāciju kopējās iedarbības tā, lai deformāciju rezultātā neiestātos pirmās vai otrās grupas robežstāvokļi.

40. Iepriekšējie spriegumi σ_sp, kā arī σ'_sp atbilstoši saspriedzamajā stiegrojumā S un S'jānosaka, ievērojot pieļaujamās iepriekšējā sprieguma novirzes p tā, lai stieņveida un stiepļveida stiegrojumā:

σ_sp + P ≤ R_s,ser ; σ_sp - p ≥ 0.3R_s,ser, kur: (1)

p vērtība, stiegras nostiepjot (saspriedzot) ar mehānisku paņēmienu, ir 0,05σ_sp, bet, stiegras nostiepjot (saspriedzot) ar elektrotermisku vai elektromehānisku paņēmienu, ir aprēķināma pēc formulas:

p -MPa;

l -nostiepjamā stieņa garums (atstatums starp atbalstu ārējām skaldnēm) metros.

41. Stiegrojumu nostiepjot automatizēti, skaitītāja vērtība formulā (2) jāmaina no 360 uz 90.

42. Spriegojot (nostiepjot) stiegras uz stacionāriem balstiem, kontrolē­jamo spriegumu σ_con1 un σ'_con1vērtības atbilstoši saspriedzamajā stiegrojumā S un S'pārbaudāmas nostiepšanas beigās un jāņem vienlīdzīgas σ_sp un σ'_sp(šo noteikumu 40.punkts), atskaitot zudumus, ko rada enkuru deformācija un stiegrojuma berze (šo noteikumu 47.punkts).

43. Spriegojot (nostiepjot) stiegras uz sacietējuša betona, saspriedzamā stiegrojuma S un S'spriegumu vērtības, ko pārbauda nospriegojuma piepūles pielikšanas vietā, jāņem attiecīgi σ_con2 un σ'_con2, ko aprēķina, lai aprēķina šķērsgriezumā nodrošinātu spriegumus σ_sp un σ'_sp, pēc šādām formulām:

; (3)

. (4)

Formulās (3) un (4):

σ_sp, σ'_spnosaka, ņemot vērā iepriekšējo spriegumu zudumus;

P, e_op -aprēķina pēc formulas (8) un (9) ar σ_spun σ'_spvērtībām, kur ņemti vērā iepriekšējās saspriegšanas pirmie zudumi;

y_sp, y'_sp- apzīmējumi tie paši, kas šo noteikumu 55.2.apakšpunktā;

α= E_s/E_b.

44. Pašsaspriegtu konstrukciju stiegrojumā spriegumus aprēķina tā, lai tie būtu līdzsvarā ar spriegumiem (pašspriegumu) betonā.

45. Betona pašsaspriegumu konstrukcijā aprēķina, ņemot vērā betona pašsaspriegšanās marku S_p, stiegrojuma koeficientu, stiegru izvietojumu betonā (vienass, divasu un trīsasu stiegrojums), kā arī, ja nepieciešams, - no betona rukuma un šļūdes zudumiem, kas rodas, konstrukcijas slogojot.

46. B7,5-B12,5 klases vieglbetona konstrukcijas σ_con1 un σ'_con2 vērtības nedrīkst pārsniegt attiecīgi 400 un 550 MPa.

47. Aprēķinot iepriekšsaspriegtos elementus, jāņem vērā stiegru iepriek­šējo spriegumu zudumi.

48. Stiegras saspriedzot uz atbalstiem, jāņem vērā:

48.1. pirmie zudumi -no enkuru deformācijas, stiegrojuma berzes pret virzienmaiņas ierīcēm, spriegumu relaksācijas stiegrojumā, temperatūras atšķi­rībām, veidnes deformācijas (stiegrojumu nostiepjot uz veidnes), ātrās betona šļūdes;

48.2. otrie zudumi -no betona rukuma un šļūdes.

49. Stiegras saspriedzot reizē ar betonu, jāņem vērā:

49.1. pirmie zudumi -no enkuru deformācijas, stiegrojuma berzes gar kanālu sienām vai gar konstrukcijas betona virsmu;

49.2. otrie zudumi -no spriegumu relaksācijas stiegrojumā, betona ruku­ma un šļūdes, betona saspiešanās zem stiegru vītnēm un no starpbloku salaižu deformācijām (konstrukcijām, kas sastāv no blokiem).

50. Stiegru iepriekšējā sasprieguma zudumus nosaka saskaņā ar 4.tabulu, turklāt zudumu kopējā summa, projektējot konstrukcijas, jāņem ne mazāka par 100 MPa.

51. Aprēķinot saspriegtos elementus, jāņem vērā tikai iepriekšējā sasprie­guma zudumi no betona rukuma un šļūdes atkarībā no betona pašsaspriegšanās markas un vides mitruma. Zudumi no rukuma nav jāņem vērā pašsaspriegtām konstrukcijām, ko ekspluatē pārmērīga mitruma apstākļos.

52. Aprēķinot iepriekšējā sasprieguma zudumus no betona rukuma un šļūdes pēc šo noteikumu 4.tabulas 8. un 9.pozīcijas, jāievēro šādi norādījumi:

52.1. ja konstrukcijas noslogošanas termiņš ir iepriekš zināms, zudumi jā­reizina ar koeficientu φ_l, ko aprēķina pēc formulas:

t -laiks diennaktīs, ko šļūdes radītiem zudumiem skaita no betona ie-priekšsaspriegšanas dienas, bet rukuma radītiem zudumiem -no betonēšanas pabeigšanas dienas;

52.2. konstrukcijām, kas paredzētas ekspluatēšanai gaisa mitrumā līdz
40 %, zudumi jāpalielina par 25%;

52.3. zudumu aprēķināšanai var izmantot precīzākas metodes, kas pama­totas noteiktā kārtībā, ja ir zināma cementa šķira, betona sastāvs, konstrukcijas izgatavošanas un ekspluatācijas apstākļi u.tml.

53. Stiegru iepriekšējā sprieguma vērtību ietver aprēķinā ar stiegrojuma nostiepšanas precizitātes koeficientu γ_sp, ko aprēķina pēc formulas:

γ_sp = 1 + Δγ_sp (6)

Plusa zīmi ņem iepriekšējā sasprieguma nelabvēlīgās ietekmes gadījumā (t.i., attiecīgajā konstrukcijas darba stadijā vai aplūkojamā elementa posmā iepriekšējais saspriegums pazemina nestspēju, veicina plaisu rašanos u.tml.), mīnusa zīmi -labvēlīgas ietekmes gadījumā.

Δγ_sp vērtības, stiegras nostiepjot ar mehānisku paņēmienu, ņem 0,1, bet, nostiepjot ar elektrotermisko un elektromehānisko paņēmienu, aprēķina pēc formulas:

, tomēr ne mazāka par 0,1, (7)

šeit:

p, σ_sp- atbilstoši šo noteikumu 40.punktam;

n_p -saspriedzamā stiegrojuma stieņu skaits elementa šķērsgriezumā.

4.tabula

Faktori, kas rada iepriekšējo spriegumu zudumus stiegrās	Iepriekšējo spriegumu zudumu vērtības, stiegras saspriedzot (MPa)
	uz balstiem		reizē ar betonu
1	2		3
A. Pirmie zudumi
1. Spriegumu relaksācija stiegrās:
a) saspriedzot ar mehānisko paņēmienu:
– stiepļveida stiegras			-
– stieņveida stiegras	0,1σsp-20		-
b) saspriedzot ar elektrotermisko vai elektrotermomehānisko paņēmienu
– stiepļveida stiegras	0,05σsp		-
– stieņveida stiegras	0,03σsp Šeit σspņem MPa, neņemot vērā zudumus. Ja zudumu aprēķinātās vērtības izrādīsies negatīvas, tās jāņem vienlīdzīgas nullei.		-
2. Temperatūras kritums (nostieptā stiegrojuma, kas atrodas karsēšanas zonā, un ierīces, kas uztver nostiepes piepūli, temperatūras starpība)	B15–B40 klases beto-niem 1,25Δt. B45 un augstākas klases betoniem 1,0Δt, kur Δt ir karsējamā stiegrojuma un nostiepes piepūli uztverošo nekustīgo atbalstu (ārpus karsēšanas zonas) temperatūras starpība, °C. Ja nav precīzu datu, ņem Δt = 65°C. Siltumapstrādes procesā saspriedzamo stiegro­jumu pievelkot, lai kom­pensētu temperatūras krituma zudumus, tos pieņem vienlīdzīgus nullei.
3. Pie saspriegšanas iekārtām no-vietoto enkuru deformācijas	, kur: Δl - sapresēto gredzenu saplacinājums, uzsēdi­nāto uzgaļu saspiedums u.tml., ko ņem 2 mm stieņu nobīdei inventār­spīlēs; aprēķina pēc formulas: Δl = 1,25 + 0,15d; d -stieņa diametrs, mm; l - nostiepjamā stieņa garums (atstatums starp veidnes vai stenda balstu ārējām skaldnēm), mm. Elektrotermiskajam no­stiepšanas paņēmienam enkuru deformācijas zu­dumi aprēķinā nav jāņem vērā, jo tie ir uzskaitīti, nosakot stiegrojuma pilnu pagarinājumu.		, kur: Δl1 - starp enku-riem un elementa betonu novietoto gredzenu vai starpliku saplaci­nājums, ko ņem vienlīdzīgu 1 mm; Δl2 - čaulas tipa enkuru, kluču (ar ķīļiem), enkura uzgriežņu un sa­tvērēju deformā­cija, ko ņem vien­līdzīgu 1 mm; l - nostiepjamā stieņa (elementa) garums, mm.
4. Stiegrojuma berze:
a) gar kanālu sienām vai konstrukciju betona virsmu	-		, kur: e - naturālo lo­garitmu bāze; ω, δ - koeficienti, kas doti 5.tabulā; x - posma garums no nostiepes ierī­ces līdz aprēķina šķērsgriezumam, m; θ - stiegrojuma ass pagrieziena summārais leņķis, rad.;
b) ap virzienmaiņas ierīcēm	, kur: e - naturālo logaritmu bāze; δ - koeficients, ko pieņem 0,25; θ - stiegrojuma ass pa-grieziena summārais leņķis, rad.; σsp-ņem, neievērojot zudumus.		σsp-ņem, neievē-rojot zudumus
5. Tērauda veidnes deformācijas, izgatavojot iepriekšsaspriegtās dzelzsbetona konstrukcijas	, kur: η -koeficients, ko nosaka pēc šādām formulām: – stiegrojumu nostiepjot ar domkratu: ; – stiegrojumu nostiepjot ar uztīšanas mašīnu, izmant1d0ot elektroter­momehānisko paņēmienu (50% piepūles rodas no spēka): ; n - nevienlaicīgi nostiep-jamo stieņu grupu skaits; Δl - balstu tuvināšanās pa piepūles P darbības līniju, ko nosaka, aprē­ķinot veidnes deformā­ciju; l - atstatums starp balstu ārējām skaldnēm. Ja nav datu par veidnes izgatavošanas tehno­loģiju un konstrukciju, zudumus no tās deformā­cijas pieņem 30 MPa. Pie elektrotermiskā nostiepšanas paņēmiena zudumi no veidnes deformācijas aprēķinā nav jāņem vērā, jo tie ir minēti, nosakot pilnu stiegrojuma pagari­nājumu.		-
6. Ātrā šļūde:
a) dabiski cietējošam betonam	α un β - koeficienti, ko ņem: α = 0,25 + 0,025Rbp, bet ne lielāku par 0,8; β = 5,25 - 0,185Rbp, bet ne lielāku par 2,5 un ne mazāku par 1,1; σbp - nosaka garenstieg-rojuma S un S'smagum-centru līmenī, ņemot vērā zudumus saskaņā ar šīs tabulas 1.-5.pozīciju. Vieglajiem betoniem ar pārvades stiprību 11MPa un mazāk koeficienta 40 vietā ņem koeficientu 60;		-
b) termiski apstrādātam betonam	Zudumus aprēķina saskaņā ar šīs tabulas 6.a.pozīciju, iegūto rezultātu pareizinot ar koeficientu 0,85.		-
B. Otrie zudumi
7. Spriegumu relaksācija:
a) stiepļveida stiegrās	-		(sk. šīs tabulas 1.pozīcijas paskaidrojumus)
b) stieņveida stiegrās
8. Betona rukums saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu:	Dabiski cietējošais betons	Atmosfēras spiedienā termiski apstrādāts betons	Neatkarīgi no betona cietēšanas apstākļiem
Smagā betona klasēm:
a) B35 un zemākām	40	35	30
b) B40	50	40	40
c) B45	60	50	40
Smalkgraudainā betona grupām:
d) A	Zudumus nosaka saskaņā ar šīs tabulas 8.a un b po­zīciju, reizinot ar koefi­cientu 1,3.		40
e) B	Zudumus nosaka saskaņā ar šīs tabulas 8.a pozī­ciju, reizinot ar koe­ficientu 1,5.		50
f) C	Zudumus nosaka saskaņā ar šīs tabulas 8.a pozīciju tāpat kā dabiski cietē­jošam smagajam betonam.		40
Vieglajam betonam ar smalkajām pildvielām:
g) blīvām	50	45	40
h) porainām	70	60	50
9. Betona šļūde saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu:	150ασbp/Rbp, ja σbp/Rbp ≤0,75 300α(σbp/Rbp - 0,375) ja σbp/Rbp >0,75, kur:
a) smagajam un vieglajam betonam ar blīvām smalkām pildvielām	σbp -tas pats, kas 6.p., bet jāņem vērā zudumi saskaņā ar šīs tabulas 1.-6.pozīciju; α -koeficients, ko pieņem dabiski cietē­jošam betonam -1,00; atmosfēras spiedienā termiski apstrādātam betonam -0,85;
b) smalkgraudainā betona grupām:
A	Zudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a pozī­cijā dotajām formulām, iegūto rezultātu reizinot ar koeficientu 1,3.
B	Zudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a pozīcijā dotajām formulām, iegūto rezultātu reizinot ar koeficientu 1,5.
C	Zudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a pozīcijā dotajām formulām ar α= 0,85.
c) vieglajam betonam ar smalkām porainām pildvielām	Zudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a pozīcijā dotajām formulām, iegūto rezultātu reizinot ar koeficientu 1,2.
10. Betona saspiešanās zem spirālveida vai gredzenveida stiegrojuma (konstrukcijām ar diametru līdz 3 m)			70 - 0,22dext, k, kur: dext -konstruk­cijas ārējais diametrs, cm.
11. Salaižu saplacinājuma deformācija starp blokiem (konstrukcijām, kas sastāv no blokiem)			, kur: n -konstrukcijas un aprīkojuma šuvju skaits no-stiepjamo stiegru garumā; Δl - salaides saplacinājums, ko ņem ar betonu piepildītām šuvēm - 0,3 mm; pie salaišanas sausā veidā - 0,5 mm; l - nostiepjamo stiegru garums, mm.

Piezīmes.

1. Iepriekšējā sasprieguma zudumus saspriegtajā stiegrojumā S'nosaka tāpat kā stiegrojumā S.

2. Pašsaspriegtām konstrukcijām betona rukuma un šļūdes zudumus nosaka pēc izmēģinājuma datiem.

5.tabula

54. Aprēķinot stiegru iepriekšējā sasprieguma zudumus, kā arī aprēķinot plaisu atvēršanos un deformācijas, Δγ_sp vērtību var ņemt vienlīdzīgu nullei.

55. Spriegumi betonā un stiegrās, kā arī betona iepriekšējās spriegošanas piepūles iepriekšsaspriegto konstrukciju aprēķinos jānosaka, ievērojot šādus norādījumus:

55.1. pret elementa garenasi stateniskos šķērsgriezumos spriegumi jānosaka pēc elastīgo materiālu aprēķina noteikumiem. Turklāt jāņem reducētais šķērsgriezums, kas ietver ar kanāliem, rievām u.tml. vājinātu betona šķērsgriezumu, kā arī visa (saspriedzamā un nesaspriedzamā) garenstiegrojuma šķērsgriezums, kas reizināts ar stiegru tērauda un betona elastības moduļu attiecību. Ja betona šķērsgriezuma daļas izgatavotas no dažādu klašu vai veidu betoniem, tās jāreducē līdz vienai klasei vai veidam, pamatojoties uz betona elastības moduļu attiecību;

55.2. betona iepriekšējā sasprieguma piepūli P un tās pielikšanas ekscentricitāti e_op attiecībā pret reducētā šķērsgriezuma smagumcentru (1.zīmējums) nosaka pēc šādām formulām:

; (8)

, kur: (9)

σ_s, σ'_s- betona rukuma un šļūdes radītie spriegumi nesaspriedzamajā stiegrojumā attiecīgi S un S';

y_sp, y_'s, y_s, y'_s- atstatumi no reducētā šķērsgriezuma smagumcentra līdz piepūļu rezultanšu pielikšanas punktiem attiecīgi iepriekš saspriedzamā un nesaspriedzamā stiegrojumā S un S'(1.zīmējums);

1.zīmējums.

Iepriekšējā sasprieguma piepūļu shēma stiegrās dzelzsbetona elementa šķērsgriezumā

55.3. līklīnijas saspriedzamajam stiegrojumam vērtības σ_spun σ^'_spreizina attiecīgi ar cosθ un cosθ', kur θ un θ'- stiegrojuma ass slīpuma leņķis pret elementa garenasi (aplūkojamam šķērsgriezumam);

55.4. spriegumus σ_spun σ'_sp ņem:

55.4.1. betona saspriegšanas stadijā - ņemot vērā pirmos zudumus;

55.4.2. elementa ekspluatācijas stadijā - ņemot vērā pirmos un otros zudumus;

55.5. spriegumus σ_sun σ'_sņem skaitliski vienlīdzīgus:

55.5.1. betona saspriegšanas stadijā - ātrās betona šļūdes radītajiem sprieguma zudumiem saskaņā ar šo noteikumu 4.tabulas 6.pozīciju;

55.5.2. elementa ekspluatācijas stadijā - betona rukuma un šļūdes radīto spriegumu zudumu summai saskaņā ar šo noteikumu 4.tabulas 6., 8. un 9.pozīciju.

56. Betona spiedes spriegumi iepriekšējās saspriegšanas stadijā σbpnedrīkst pārsniegt vērtības (pamatojoties uz betona stiprību tā saspriegšanas laikā R_bp), kas norādītas 6.tabulā.

57. Spriegumu σ_bp nosaka malējā spiestā betona slāņa līmenī, ņemot vērā iepriekšējā sprieguma zudumus saskaņā ar 4.tabulas 1.-6.pozīciju un ņemot stiegru nostiepšanas precizitātes koeficientu γ_sp.

6.tabula

*Ja ir tērauda balsta detaļas un netiešais stiegrojums ar tilpuma koe­ficientu μ_v ≥0,05% elementiem, kurus izgatavo ar pakāpenisku spiedes piepūles pārvadi betonam posma garumā, kas nav mazāks par spriegumu pārvades zonas garumu 1_p, var ņemt vērtību σ_bp/R_bp = 1,00.

Piezīmes.

1. Ziemas ārējā gaisa aprēķina temperatūra jāņem saskaņā ar šo notei­kumu 11.punkta prasībām.

2. B7,5-B12,5 klases vieglajam betonam σ_bp/R_bp vērtības jāņem ne lielā­kas par 0,30.

58. Iepriekšsaspriegtās konstrukcijās, kurās paredzēta betona spiedes spriegumu regulēšana to ekspluatēšanas gaitā (piemēram, reaktoros, televīzijas torņos), saspriedzamo stiegrojumu lieto bez sasaistes ar betonu, turklāt nepie­ciešams paredzēt efektīvus pasākumus stiegrojuma korozijaizsardzībai. Ie­priekšsaspriegtām konstrukcijām bez stiegrojuma sasaistes ar betonu jāatbilst plaisizturības 1.kategorijas prasībām.

59. Plakanisko konstrukciju (sieniņsiju, pārseguma plātņu u.tml.) un masīvo konstrukciju aprēķini pirmās un otrās grupas robežstāvokļos jāveic pēc spriegumiem (piepūlēm), deformācijām un pārvietojumiem, ko aprēķina, ņemot vērā fizikālo nelinearitāti, anizotropiju, bet nepieciešamības gadījumā arī šļūdi, bojājumu uzkrāšanos (ilgstošos procesos) un ģeometrisko nelinearitāti (galvenokārt plānsienu konstrukcijām).

60. Fizikālā nelinearitāte, anizotropija un šļūde jāievēro noteicošās attiecībās, kas savstarpēji sasaista spriegumus un deformācijas, kā arī materiāla stiprības un plaisizturības apstākļos. Turklāt jāievēro divas elementu deformē­šanās stadijas -pirms un pēc plaisu rašanās.

61. Pirms plaisu rašanās betonam jālieto nelineārais ortotropiskais mo­delis, kas atļauj ņemt vērā dilatācijas efekta virzītu attīstību un spiedes, resp., stiepes deformēšanās neviendabīgumu. Var lietot betona kvaziizotropisko modeli, kas uzskait īto faktoru izpausmi ievēro vidēji visā tilpumā. Dzel zsbe­tonam šajā stadijā jāņem vērā kopējās stiegrojuma un apkārtējā betona asu virziena deformācijas, izņemot stiegrojuma gala posmos bez speciāliem enku­riem.

62. Ja draud stiegru kūkumošanās, jāsamazina to spiedes robežspriegumi.

63. Attiecībā uz betona stiprību jāievēro spriegumu kombinācija dažādu virzienu laukumos, kā rezultātā tā izmainās, piemēram, betona pretestība divasu un trīsasu spiedei pārsniedz stiprību vienvirziena spiedei, bet spiedes stiepes kombinācijās tā var būt mazāka, nekā darbojoties tikai vienai no tām. Nepiecie­šamības gadījumos jāņem vērā spriegumu darbības ilgums.

64. Dzelzsbetona stiprības nosacījums bezplaisu stāvoklī sastādāms kā divkomponentu videi, ievērtējot abu materiālu (betona un tērauda stiegrojuma) stiprību.

65. Par plaisu veidošanās nosacījumu pieņem divkomponentu vides betona elementu stiprību.

66. Pēc plaisu rašanās jāizmanto vispārēja veida anizotropa ķermeņa modelis ar nelineārām piepūļu vai spriegumu atkarībām no pārvietojumiem, ņemot vērā šādus faktorus:

66.1. plaisu slīpuma leņķus pret stiegrām un plaisu krustošanās shēmas;

66.2. plaisu atvēršanos un to malu nobīdi;

66.3. stiegrojuma stingumu: aksiālo - ievērojot sasaisti ar betona joslām vai blokiem starp plaisām; tangenciālo - ievērojot betona pamatnes pakļāvī­gumu pret plaisu malām un attiecīgi aksiālos un tangenciālos spriegumus stiegrās plaisas robežās;

66.4. betona stingumu: starp plaisām - attiecībā pret ass spēkiem un nobīdi (samazinās krustojošos plaisu shēmā); plaisās -attiecībā pret ass spēkiem un nobīdi sakarā ar plaisu malu aizķeršanos, ja tās ir pietiekami šauras;

66.5. stiegrojuma -betona aksiālo deformāciju kopīguma daļēju izjauk­šanu starp plaisām.

67. Nestiegrotu saplaisājušo elementu deformēšanās modelī jāņem vērā tikai betona stingums starp plaisām.

68. Slīpu plaisu rašanās gadījumos jāņem vērā betona deformēšanās īpatnības virs tām.

69. Plaisu atvēršanās platums un to malu savstarpējā nobīde jānosaka pēc dažādu virzienu stieņu novirzes attiecībā pret plaisu malām, kuras tie šķērso, un ievērojot šo noviržu kopīguma noteikumus.

70. Plakano un telpisko saplaisājušo elementu stiprības noteikumiem jāpamatojas uz šādiem pieņēmumiem:

70.1. sagrūšanu rada stiegrojuma ievērojama pagarināšanās visbīsta­mākajās plaisās, kas parasti slīpi orientētas pret stiegrojuma stieņiem, un joslu vai bloku betona sadrupšana starp plaisām (piemēram, plātņu spiestajā zonā virs plaisām);

70.2. betona pretestība spiedei samazinās perpendikulārā virzienā rodošās stiepes dēļ, ko rada sasaistes spēki ar stiepto stiegrojumu, kā arī stiegrojuma šķērsnobīžu dēļ plaisu malās;

70.3. nosakot betona stiprību, jāņem vērā plaisu rašanās shēmas un plaisu slīpuma leņķi pret stiegrojumu;

70.4. stiegrojuma stieņos jāņem vērā to ass virzienā vērstie normāl­spriegumi; pieļaujams ņemt vērā tangenciālos spriegumus stiegrās plaisu vietās (tapas efekts), pieņemot, ka stieņi nemaina savu orientāciju;

70.5. sagrūšanas plaisā visi to šķērsojošie stieņi sasniedz aprēķina pretestību stiepē (stiegrojumam, kuram nav plūstamības robežas, spriegums jākontrolē deformāciju aprēķina gaitā).

71. Betona stiprība dažādās tā zonās jānovērtē pēc spriegumiem tajā kā divkomponentu vides komponentē (atskaitot stiegrojumā starp plaisām radušos reducētos spriegumus, kurus nosaka, ņemot vērā spriegumus plaisās, stiegro­juma sasaisti ar betonu un aksiālo deformāciju kopīguma daļēju izjaukšanu).

72. Pietiekamas plastiskās deformācijas izturētspējīgu dzelzsbetona konstrukciju nestspēju ir pieļaujams aprēķināt ar robežlīdzsvara metodi.

73. Aprēķinot konstrukciju stiprību, deformācijas, plaisu rašanos un atvēršanos ar galīgo elementu metodi, jāpārbauda visu konstrukcijas galīgo elementu stiprības un plaisizturības noteikumi, kā arī konstrukcijas pārmērīgu pārvietojumu rašanās noteikumi. Novērtējot stiprības robežstāvokli, var pie­ņemt, ka atsevišķi galīgie elementi sagruvuši, ja tas nerada konstrukcijas progresējošu sagrūšanu un ja, apskatāmās slodzes darbībai izbeidzoties, kons­trukcijas ekspluatācijas derīgums saglabājas vai var tikt atjaunots.

74. Betona un dzelzsbetona konstrukcijām, ko projektē atbilstoši šo noteikumu prasībām, jāparedz spēkā esošo standartu noteiktie konstrukciju betoni:

74.1. smagais vidējā blīvuma betons virs 2200 kg/m³, līdz 2500 kg/m³ ieskaitot;

74.2. smalkgraudainais vidējā blīvuma betons virs 1800 kg /m³;

74.3. vieglais betons ar blīvu un porainu struktūru (šajos noteikumos termini "vieglais betons" un "porainais betons" tiek lietoti attiecīgi blīvas struktūras vieglbetona un porainas struktūras vieglbetona (ar porainības pakāpi vairāk par 6%) apzīmēšanai);

74.4. autoklavētas un neautoklavētas cietēšanas šūnbetons;

74.5. speciālais betons -spriegojošais (briestošais).

75. Projektējot betona un dzelzsbetona konstrukcijas, atkarībā no to nozīmes un darba apstākļiem jānosaka betona kvalitātes rādītāji, no kuriem galvenie ir:

75.1. spiedes stiprības klase - B;

75.2. aksiālās stiepes stiprības klase - B_t (nosaka gadījumos, kad šim raksturojumam ir galvenā nozīme un to kontrolē ražošanā);

75.3. salizturības marka - F (nosaka konstrukcijām, kuras mitrā stāvoklī ir pakļautas pārmaiņus sasalšanai un atkušanai);

75.4. ūdenscaurlaidības marka - W (nosaka konstrukcijām, kurām ir noteiktas caurlaidības ierobežošanas prasības);

75.5. vidējā blīvuma marka - D (nosaka konstrukcijām, kurām bez konstruktīvām prasībām ir noteiktas siltumizolācijas prasības);

75.6. spriegojošā (briestošā) betona pašsaspriegšanās marka - S_p (nosaka pašsaspriegtām konstrukcijām, kad šo raksturojumu ņem vērā aprēķinā un kontrolē ražošanā); šajā gadījumā:

75.6.1. betona spiedes un aksiālās stiepes stiprības klases atbilst betona garantētās stiprības vērtībai MPa ar nodrošinātību 0,95;

75.6.2. betona pašsaspriegšanās marka parāda betona iepriekšējā sprieguma vērtību MPa, kas rodas tā izplešanās (briešanas) rezultātā pie garenstiegrojuma blīvuma koeficienta μ = 0,01.

76. Betona un dzelzsbetona konstrukcijām ir jāparedz šādu klašu un marku betoni:

76.1. spiedes stiprības klases betons:

76.1.1. smagais betons - B3; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60;

76.1.2. spriegojošais betons - B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60;

76.1.3. smalkgraudainā betona grupas (smalkgraudainā betona grupa (A, B, C) jāuzrāda konstrukciju darba zīmējumos):

76.1.3.1. A - dabiskās cietēšanas vai atmosfēras spiedienā siltum­apstrādei pakļautais betons ar smilšu grauda rupjuma moduli virs 2,0 - B3,5; B5; B7,5; B10; B12.5; B15; B20; B25; B30; B35; B40;

76.1.3.2. B - moduli 2,0 un mazāk - B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B30;

76.1.3.3. C - autoklavēts - B15; B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60;

76.1.4. vieglais betons ar vidējā blīvuma markām:

76.1.5. šūnbetons ar vidējā blīvuma markām:

76.1.6. porainais betons ar vidējā blīvuma markām:

76.1.7. pieļaujams izmantot starpklašu betonu ar spiedes stiprības klasēm B22,5 un B27,5 ar noteikumu, ka tas nodrošinās cementa ekonomiju, salīdzinot ar atbilstošu B25 un B30 klases betona izmantošanu, un nepazeminās konstrukcijas pārējos tehniskos un ekonomiskos rādītājus;

76.2. aksiālās stiepes stiprības klases betons: smagais, spriegojošais, smalkgraudainais un vieglais - B_t0,8, B_t1,2, B_t1,6, B_t2, B_t2,4, B_t2,8, B_t3,2;

76.3. salizturības klases betons:

76.3.1. smagais, spriegojošais un smalkgraudainais betons - F50, F75, F100, F150, F200;

76.3.2. vieglais betons - F25, F35, F50, F75, F100, F150, F200;

76.3.3. šūnbetons un porainais betons - F15, F25, F35, F50, F75, F100;

76.4. ūdenscaurlaidības markas betons:

76.4.1. smagais, smalkgraudainais un vieglais betons - W2, W4, W6, W8, W10, W12;

76.4.2. spriegojošam betonam ūdenscaurlaidības marka nav zemāka par W12 un projektos to var neuzrādīt;

76.5. vidējā blīvuma markas betons:

76.6. pašsaspriegšanās markas betons:

77. Betona vecumu atbilstoši tā spiedes un aksiālās stiepes stiprības klasēm projektēšanā nosaka pēc iespējamiem reāliem termiņiem konstrukcijas noslogošanai ar projektētajām slodzēm, būvēšanas paņēmiena un betona cietēšanas apstākļiem. Ja minēto datu nav, betona klasi nosaka pēc 28 diennaktis ilgas cietēšanas. Saliekamo konstrukciju elementos betona piegādes stiprība jānodrošina atbilstoši GOST 13015.0-83 un konkrētu veidu konstrukciju standartiem.

78. Dzelzsbetona konstrukcijās nedrīkst izmantot:

78.1. smago un sīkgraudaino betonu, kura spiedes stiprības klase ir zemāka par B7,5;

78.2. vieglo betonu, kura spiedes stiprības klase vienslāņa konstrukcijām ir zemāka par B3,5 un divslāņu konstrukcijām zemāka par B2,5.

79. Ieteicams ņemt betona spiedes stiprības klasi:

79.1. smagā un vieglā betona dzelzsbetona elementiem, kuriem aprēķina daudzkārtīgi atkārtojošās slodzes iedarbību, - ne zemāku par B15;

79.2. stipri noslogotiem spiestiem dzelzsbetona stieņelementiem, pie­mēram, kolonnām, kas uzņem lielas celtņu slodzes, un daudzstāvu ēku apakšējo stāvu kolonnām -ne zemāku par B25.

80. Iepriekšsaspriegtiem smagā, smalkgraudainā un vieglbetona elemen­tiem betona klase atkarībā no saspriedzamā stiegrojuma veida, klases, diametra un enkurierīcēm jāpieņem ne zemāka par šo noteikumu 7.tabulā minēto.

81. Betona uzspriegojuma stiprību R_bp (betona stiprību tā saspriegšanas brīdī, ko kontrolē līdzīgi betona spiedes stiprības klasei) nosaka ne mazāku par 11MPa, bet A-VI, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases stieņveida stiegrojumam, augstas stiprības stiegrojuma stieplei bez enkuriem un stiegru trosēm - ne mazāku par 15,5 MPa. Betona uzspriegojuma stiprībai bez tam jābūt ne mazākai par 50% no pieņemtās betona spiedes stiprības klases.

82. Konstrukcijām, kuras aprēķina uz daudzkārtīgi atkārtotas slodzes iedarbību, betona klases minimālās vērtības, kas norādītas šo noteikumu 7.tabu­lā, saspriedzamajām stiepļveida un stieņveida A-IV klases stiegrām neatkarīgi no diametra, kā arī A-V klases stiegrām ar diametru 10-18 mm jāpalielina par vienu pakāpi, t.i., 5 MPa, atbilstoši paaugstinot betona uzspriegojuma stiprību.

83. Projektējot atsevišķus konstrukciju veidus, pieļaujama noteiktajā kārtībā pamatota betona minimālās klases pazemināšana par vienu pakāpi, kas ir 5 MPa, 7.tabulā norādītās vietā, attiecīgi pazeminot betonam uzspriegojuma stiprību.

84. Aprēķinot dzelzsbetona konstrukcijas iepriekšējās saspriegšanas stadijā, betona aprēķina raksturojumus pieņem kā betona klasei, kas skaitliski vienāda ar betona uzspriegojuma stiprību (lineāri interpolējot).

85. Projektējot vienlaidu norobežojošās konstrukcijas, kas veic siltum­izolācijas funkcijas, ja betona saspriegšanas relatīvais lielums σ_bp / R_bp ≤ 0,30, ir pieļaujams izmantot A-IV klases saspriedzamo stiegrojumu ar diametru, kas nav lielāks par 14 mm, vieglā betona klasēm B7,5 -B12,5, turklāt betona uzspriegojuma stiprībai R_bp jābūt ne mazākai par 80% no betona klases.

86. Smalkgraudaino betonu bez speciāla eksperimentāla pamatojuma nedrīkst lietot daudzkārtīgi atkārtojošos slodžu iedarbībai pakļautās dzelzs­betona konstrukcijās, kā arī iepriekšsaspriegtās konstrukcijās ar vairāk nekā 12 m laidumu, stiegrojot ar stiepļveida B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrām.

87. Smalkgraudainajam betonam, ko lieto konstrukcijas gropēs un uz virsmas novietotā saspriedzamā stiegrojuma korozijaizsardzībai un sasaistes nodrošināšanai ar betonu, spiedes stiprības klasei ir jābūt ne zemākai par B12,5, bet kanālu injekcijai -ne zemākai par B25.

88. Saliekamo dzelzsbetona konstrukciju elementu saduru montēšanai betona klase jānosaka atkarībā no savienojamo elementu darba apstākļiem, bet jāņem ne zemāka par B7,5.

89. Betona un dzelzsbetona konstrukciju betona salizturības un ūdensne­caurlaidības markām atkarībā no to ekspluatācijas režīma un celtniecības rajona ziemas ārgaisa aprēķina temperatūru vērtībām jābūt šādām:

89.1. ēku un būvju konstrukcijām (izņemot apsildāmo ēku ārsienas) - ne zemākām par šo noteikumu 8.tabulā norādītajām;

89.2. apsildāmo ēku ārsienām -ne zemākām par šo noteikumu 9.tabulā norādītajām.

90. Ekspluatācijas vai montāžas procesā iespējamai ārgaisa negatīvo temperatūru iedarbībai pakļautu saliekamo konstrukciju elementu saduru mono­litēšanai jālieto betoni ar projektētajām salizturības un ūdensnecaurlaidības markām, kas nav zemākas par savienojamiem elementiem projektētajām.

8.tabula

* Smagajam un smalkgraudainajam betonam salizturības markas netiek normētas.

** Smagajam, smalkgraudainajam un vieglajam betonam salizturības markas netiek normētas.

Piezīmes.

1. Ūdensapgādes un kanalizācijas būvju konstrukcijām, kā arī pāļiem un čaulpāļiem betona salizturības un ūdensnecaurlaidības markas jānosaka saskaņā ar atbilstošu normatīvu dokumentu prasībām.

2. Ziemas ārgaisa aprēķina temperatūras ņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.

91. Betona normatīvās pretestības ir pretestība prizmu aksiālai spiedei (prizmas stiprība) R_bn un pretestība aksiālai stiepei R_btn.

92. Betona aprēķina pretestības pirmās grupas R_b, R_bt un otrās grupas R_bser,, R_bt,ser robežstāvokļiem nosaka, dalot normatīvās pretestības ar atbilstošiem betona drošuma koeficientiem tā spiedē γ_bc vai stiepē γ_bt, kas galvenajiem betona veidiem minēti šo noteikumu 10.tabulā.

93. Betona normatīvās pretestības R_bn (noapaļojot) atkarībā no betona spiedes stiprības klases norādītas 12.tabulā.

94. Betona normatīvo pretestību stiepei R_btn gadījumos, kad betona stie­pes stiprība netiek kontrolēta, ņem atkarībā no betona spiedes stiprības klases saskaņā ar 12.tabulu.

9.tabula

* Vieglajiem betoniem salizturības markas netiek normētas.

Piezīmes.

1. Ja smago, smalkgraudaino un vieglo betonu konstrukcijām ir tvaika izolācija un hidroizolācija, to salizturības markas, kas norādītas šajā tabulā, samazina par vienu pakāpi.

2. Ziemas ārgaisa aprēķina temperatūru pieņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.

95. Betona normatīvo pretestību aksiālai stiepei R_btn gadījumos, kad betona stiepes stiprību ražošanā kontrolē, ņem vienlīdzīgu tā garantētai aksiālās stiepes stiprībai (klasei).

96. Betona aprēķina pretestības R_b, R_bt, R_b,ser, R_bt,ser (ar noapaļošanu) atkarībā no betona spiedes un aksiālas stiepes stiprības klasēm norādītas robežstāvokļu pirmajai grupai - atbilstoši šo noteikumu 11. un 12.tabulai, otrajai grupai -atbilstoši 13.tabulai.

10.tabula

97. Betona aprēķina pretestības pirmās grupas robežstāvokļiem R_b un R_bt pazemina (vai paaugstina), reizinot ar betona darba apstākļu koeficientiem γ_bi , kur ievērotas betona īpašību īpatnības, iedarbības ilgums, slodzes daudzkārtējā atkārtošanās, konstrukcijas darba apstākļi, izgatavošanas stadija un paņēmiens, šķērsgriezuma izmēri u.tml. Darba apstākļu koeficientu γ_bi vērtības norādītas 14.tabulā.

Piezīme. Virs svītras vērtības dotas MPa, zem svītras - kgf/cm².

12.tabula

13.tabula

Piezīmes 12.tabulai.

1. Virs svītras dots MPa, zem svītras - kgf/cm².

2. Smalkgraudainā betona grupas norādītas šo noteikumu 76.punktā.

3. Pretestības vērtības dotas šūnbetonam ar vidējo mitrumu 10%.

4. Keramzītperlītbetonam ar uzpūstām perlīta smiltīm R_btn un R_bt,ser vērtības jāņem kā vieglajam betonam ar porainām smiltīm, reizinot ar koeficientu 0,85.

5. Porainajam betonam R_bn un R_b,ser vērtības jāņem tādas pašas kā vieglajam betonam, bet R_btn un R_bt,ser vērtības jārei­zina ar koeficientu 0,7.

6. Spriegojošajam betonam R_bn un R_b,ser vērtības jāņem tādas pašas kā smagajam betonam, bet R_btn un R_bt,ser vērtības jāreizina ar koeficientu 1,2.

Piezīmes 13.tabulai.

1. Virs svītras vērtības dotas MPa, zem svītras - kgf/cm².

2. Smalkgraudainā betona grupas norādītas šo noteikumu 76.punktā.

3. Aprēķina pretestības vērtības dotas šūnbetonam ar vidējo mitrumu 10%.

4. Keramzītperlītbetonam ar uzpūstām perlīta smiltīm R_bt vērtības jāņem kā vieglajam betonam ar porainām smiltīm, reizinot ar koeficientu 0,85.

5. Porainajam betonam R_b vērtības jāņem tādas pašas kā vieglajam betonam, bet R_bt vērtības jāreizina ar koeficientu 0,7.

6. Spriegotajam betonam R_b vērtības jāņem tādas pašas kā smagajam betonam, bet R_bt vērtības jāreizina ar koeficientu 1,2.

14.tabula

¹ Ņemot darba apstākļu papildkoeficientu, kas saistīts ar sevišķām slo­dzēm, saskaņā ar attiecīgu normatīvu dokumentu norādījumiem jāņem γ_b2 = 1,0.

Piezīmes.

1. Betona darba apstākļu koeficienti 1., 2., 6., 8. un 10.pozīcijā jāievēro, aprēķinot pretestības R_b un R_bt, 4.pozīcijā, aprēķinot R_bt,ser, bet pārējās pozīci-jās -, tikai aprēķinot R_b.

2. Konstrukcijām, kas atrodas daudzkārtēji atkārtoto slodžu iedarbībā, koeficientu γ_b2ievēro, aprēķinot stiprību, bet γ_b1-, aprēķinot izturību un plaisu rašanos.

3. Aprēķinot konstrukcijas iepriekšējās betona saspriegšanas stadijā, koeficients γ_b2nav jāievēro.

4. Betona darba apstākļu koeficientus lieto neatkarīgi vienu no otra, bet to reizinājumam jābūt ne mazākam par 0,45.

98. Betona aprēķina pretestības robežstāvokļu otrajai grupai R_b,ser un R_bt,ser aprēķinā iekļauj ar betona darba apstākļu koeficientu γ_bi = 1,0, izņemot šo noteikumu 314., 315. un 316.punktā minētos gadījumus.

99. Atsevišķiem vieglā betona veidiem pieļaujams ņemt citas noteiktā kārtībā saskaņotas aprēķina pretestību vērtības.

100. Aprēķinos izmantojot betona spiedes stiprības papildklases atbilstoši šo noteikumu 76.punktā un 12., 13. un 17.tabulā norādīto raksturojumu vērtības ņem, lineāri interpolējot.

101. Betona spiedes un stiepes sākuma elastības moduļa E_b vērtības ņem no 17.tabulas.

102. Pārmaiņus sasalšanai un atkušanai pakļautiem betoniem šo noteikumu 17.tabulā uzrādītās E_b vērtības jāreizina ar darba apstākļu koeficientu γ_b6, kas dots šo noteikumu 16.tabulā.

103. Ja ir dati par cementa šķiru, betona sastāvu, izgatavošanas apstāk­ļiem (piemēram, centrifugētais betons utt.), ir pieļaujams ņemt citas noteiktā kārtībā saskaņotas E_b vērtības.

104. Lineārās termiskās deformācijas koeficientu α_bt, temperatūrai mainoties no -40 °C līdz +50 °C, atkarībā no betona veida ņem:

104.1. smagajam, smalkgraudainajam betonam un vieglajam betonam ar smalku blīvu pildvielu 1·10^-5 °C^-1;

104.2. vieglajam betonam ar smalko, poraino pildvielu 0,7·10^-5 °C^-1;

104.3. šūnbetonam un porainajam betonam 0,8·10^-5 °C^-1.

105. Ja ir zināmi dati par pildvielu mineraloģisko sastāvu, cementa patēriņu, betona ūdenspiesātinājuma pakāpi, salizturību utt., ir pieļaujams ņemt citas noteiktā kārtībā pamatotas α_bt vērtības.

106. Betona šķērsdeformācijas sākuma koeficientu ν(Puasona koefi­cientu) visiem betona veidiem ņem 0,2, bet betona bīdes moduli G - 0,4 -no 17.tabulā norādītajām atbilstošām E_b vērtībām.

15.tabula

15.tabulā , kur σ_b,min, σ_b,max -vismazākais un vislielākais betona spriegums attiecīgi slodzes maiņas cikla robežās.

107. Dzelzsbetona konstrukciju stiegrošanai jālieto šādas ar ražotājvalsts standartu vai noteiktā kārtībā apstiprināto tehnisko noteikumu prasībām atbilstošas stiegras:

107.1. stieņveida tērauda stiegras:

107.1.1. karstvelmētās - A-I klases gludās, A-II un Ac-II, A-III, A-IV, A-V, A-VI klases periodiska profila stiegras;

107.1.2. termiski un termomehāniski stiprinātās - AT-IIIc, AT-IV, AT-IVC, AT-IVK, AT-V, A-VK, AT-VCK, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases periodiska profila stiegras;

107.2. stiepļveida tērauda stiegras:

107.2.1. aukststiepta stiegrojuma stieple stiegrojumam sietos karkasos (šo noteikumu 463.punkts):

a) parastā - Bp-I klases periodiska profila stieple;

b) augstizturīgā - B-II klases gludā, Bp-II klases periodiska profila stieple;

107.2.2. stiegrojuma troses - K-7 klases septiņstiepļu vijums, K-19 kla­ses deviņpadsmitstiepļu vijums.

16.tabula

Piezīmes.

1. Ziemas ārējā gaisa aprēķina temperatūru ņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punkta nosacījumiem.

2. Pārsniedzot betona salizturības marku salīdzinājumā ar šo noteikumu 8.tabulā norādīto, šīs tabulas koeficientus var paaugstināt par 0,05 attiecīgi katrā pārsniegšanas pakāpē, tomēr tie nedrīkst būt lielāki par vienu.

108. Ieliekamām detaļām un savienotājuzliktņiem parasti lieto atbilstošas markas velmēto oglekļa tēraudu saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām.

109. Dzelzsbetona konstrukcijās pieļaujama būvindustrijas rūpnīcās ar vilkšanu stiprinātu A-IIIB klases stieņveida stiegru lietošana (ar pagarinājuma un sprieguma kontroli vai tikai ar pagarinājuma kontroli).

110. Ražošanā no jauna ieviešamo stiegru veidu lietošana jāsaskaņo no­teiktā kārtībā.

17.tabula

Piezīmes.

1. Virs svītras vērtības dotas MPa, zem svītras -kgf/cm² vienībās.

2. Smalkgraudainā betona grupas norādītas šo noteikumu 76.punktā.

3. Vieglajam, šūnbetonam un porainajam betonam ar betona blīvumu starpvērtībās sākuma elastības moduļus nosaka ar lineārās interpolēšanas palīdzību.

4. Neautoklavētās cietēšanas šūnbetonam E_b vērtību ņem tāpat kā autoklavētās cietēšanas betonam, reizinot ar koeficientu 0,8.

5. Spriegojošajam betonam E_b vērtību ņem tāpat kā smagajam betonam, reizinot ar koeficientu α= 0,56 + 0,006B.

111. Šajos noteikumos:

111.1. stiegru klases apzīmējumi ņemti saskaņā ar spēkā esošajiem stiegru tērauda valsts standartiem;

111.2. klases apzīmējumā termiski un termomehāniski stiprinātām stieņveida stiegrām ar paaugstinātu izturību pret korozijas plaisāšanu saspriegtā stāvoklī pievieno burtu "K" (piemēram, AT-IVK); metināmām -burtu "C" (piemēram, AT-IVC); metināmām un paaugstinātas izturības pret korozijas plaisāšanu stiepē -burtus "CK" (piemēram, AT-VCK);

111.3. karstvelmēto stieņveida stiegru apzīmējumā burtu "b" lieto stiegrojumam, kas nostiprināts ar vilkšanu, A-IIIB, bet burtu "c" -speciāla uzdevuma stiegrojumam, Ac-II;

111.4. īsuma dēļ tiek lietoti šādi termini: "stienis" - jebkura diametra, veida un profila stiegras apzīmēšanai neatkarīgi no tā, vai stiegras piegādā stieņos vai ruļļos (saiņos); "diametrs" (d) -stieņa nominālais diametrs, ja nav pievienota īpaša piebilde.

112. Stiegru tēraudu izvēlas atkarībā no konstrukcijas tipa un iepriekšējās saspriegšanas lietojuma, kā arī no ēkas vai būves celtniecības un ekspluatācijas apstākļiem atbilstoši šo noteikumu 113. -123.punkta prasībām, ņemot vērā nepieciešamo konstrukcijas stiegrojuma unifikāciju pa klasēm, diametriem u.tml.

113. Dzelzsbetona konstrukciju nesaspriegtajam stiegrojumam jālieto:

113.1. AT-IVC klases stieņveida stiegras -garenstiegrojumam;

113.2. A-III un AT-IIIC klases stieņveida stiegras -garenstiegrojumam un šķērsstiegrojumam;

113.3. Bp-I klases stiepļveida stiegras -šķērsstiegrojumam un garen­stiegrojumam;

113.4. A-I, A-II un Ac-II klases stieņveida stiegras -šķērsstiegrojumam, kā arī garenstiegrojumam, ja citu nesaspriegtā stiegrojuma veidu nav;

113.5. A-IV, AT-IV un AT-IVK klases stieņveida stiegras -garenstiegro­jumam sietos karkasos (šo noteikumu 463.punkts);

113.6. A-V, AT-V, AT-VK, AT-VCK, A-VI, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases stieņveida stiegras -sietos karkasos un sietos spiestajam garen­stiegrojumam, kā arī spiestajam un stieptajam garenstiegrojumam konstrukcijās ar jauktu stiegrojumu (ja konstrukcijā ir saspriegtais un nesaspriegtais stiegrojums).

114. Par dzelzsbetona konstrukciju nesaspriegto stiegrojumu pieļaujams lietot A-IIIb klases stiegras stieptajam garenstiegrojumam sietos karkasos un sietos.

115. A-III, AT-IIIC, AT-IVC, Bp-I, A-I, A-II un Ac-II klases stiegras ieteicams lietot metinātiem karkasiem un sietiem.

116. Pieļaujams izmantot metinātos sietos un karkasos A-IIIB, AT-IVK (10γC2 un 08γ2C markas tērauda) un AT-V (20γC markas tērauda) klases stiegras, izveidojot krustveida savienojumus ar punktveida kontaktmetināšanu (šo noteikumu 463.punkts).

117. Gāzu, šķidrumu un beramu materiālu spiedienam pakļautās kon­strukcijās ar nesaspriegto stiegrojumu jālieto A-II, A-I, A-III un AT-IIIC klases stieņveida stiegras un Bp-I klases stiepļveida stiegras.

118. Iepriekšsaspriegto konstrukciju saspriegtajam stiegrojumam jālieto:

118.1. A-V, AT-V, AT-VK, AT-VCK, A-VI, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases stieņveida stiegras;

118.2. B-II un Bp-II klases stiegrojuma stieples un K-7 un K-19 klases stiegrojuma troses.

119. Saspriedzamajam stiegrojumam drīkst lietot A-IV, AT-IV, AT-IVC, AT-IVK un A-IIIBklases stieņveida stiegras.

120. Iepriekšsaspriegtām līdz 12 m garām konstrukcijām galvenokārt jā­lieto AT-VII, AT-VI un AT-V klases nepārtrauktas stiegras.

121. B7,5-B12,5 klases vieglbetona iepriekšsaspriegto konstrukciju stiegrošanai jālieto A-IV, AT-IVC, AT-IVK un A-IIIBklases stieņveida stiegras.

122. Gāzu, šķidrumu un beramo materiālu iedarbībā esošo iepriekšsa­spriegto dzelzsbetona elementu saspriedzamajam stiegrojumam jālieto:

122.1. B-II un Bp-II klases stiepļveida stiegras un K-7 un K-19 klases stiegru troses;

122.2. A-V, AT-V, AT-VK, AT-VCK, A-VI, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases stieņveida stiegras;

122.3. A-IV, AT-IV, AT-IVK un AT-IVC klases stieņveida stiegras;

122.4. pieļaujams lietot arī A-IIIBklases stiegras.

123. Agresīvā vidē ekspluatējamo konstrukciju saspriedzamajam stiegrojumam jālieto A-IV klases, kā arī AT-VIK, ATVK, AT-VCK, AT-IVK klases un citu veidu stiegras saskaņā ar SNiP 2.03.11-85.

124. Izvēloties tērauda veidu un markas aprēķināmajam stiegrojumam, kā arī velmētā tērauda ieliekamajām detaļām, jāņem vērā konstrukciju eks­pluatācijas termiskie apstākļi un to noslogojuma raksturs saskaņā ar šo no­teikumu 3. un 4.pielikumu.

125. Saliekamo dzelzsbetona un betona konstrukciju elementu montāžas (pacelšanas) cilpām jālieto karstvelmēti AcII klases 10 γT markas un A-I klases BCT3CП2 un BCT3CП2 markas, kā arī A-I klases stiegru tēraudi saskaņā ar TN14-2-736-87 (sevišķi konstrukcijām, kas paredzētas lietošanai rajonos ar aprēķina temperatūru zem -30 °C).

Piezīme. Šajos noteikumos turpmāk, ja nav nepieciešams norādīt konkrētu stieņveida stiegru veidu (karstvelmēts, termomehāniski stiprināts), tā apzīmēšanai izmanto karstvelmēto stiegru tērauda attiecīgas klases apzīmējumu, piemēram, ar A-V klasi jāsaprot A-V, AT-V, AT-VK un AT-VCK klases stiegras.

126. Par stiegru normatīvajām pretestībām R_sn jāņem vismazākās kon­trolējamās vērtības:

126.1. stieņveida stiegrām, augstizturīgai stieplei un stiegrojuma trosēm -fiziskās vai nosacītās plūstamības robežvērtība (vienlīdzīga spriegumu vērtībai, kas atbilst paliekošajam relatīvajam pagarinājumam 0,2 %);

126.2. parastajai stiegrojuma stieplei -sprieguma vērtība, kas ir 0,75 no īslaicīgās pretestības, kuru aprēķina kā pārraušanas piepūles attiecību pret nominālo šķērsgriezuma laukumu.

127. Minētie kontrolējamie stiegru raksturojumi jāņem saskaņā ar stiegru tērauda standartiem vai tehniskajiem noteikumiem un jāgarantē ar varbūtību vismaz 0,95.

128. Stieņveida un stiepļveida stiegrojuma galveno veidu normatīvās pretestības R_sn dotas šo noteikumu 18. un 19.tabulā.

129. Stiegru aprēķina pretestību stiepei R_s pirmās un otrās grupas robež­stāvokļos aprēķina pēc formulas:

, kur: (10)

γ_s stiegrojuma drošuma koeficients, kas dots 20.tabulā.

130. Galveno stiegrojuma veidu stiepes aprēķina pretestības (ar noapa­ļojumu) pirmās grupas robežstāvokļiem dotas 21. un 22.tabulā, bet otrās grupas robežstāvokļiem - 18. un 19.tabulā.

131. Pirmās grupas robežstāvokļiem stiegru spiedes aprēķina pretestības R_sc, ja stiegrojums ir saķēries ar betonu, jāņem atbilstoši šo noteikumu 21. un 22.tabulai. Ja nav stiegrojuma saķeres ar betonu, jāņem vērtība R_sc = 0.

18.tabula

19.tabula

20.tabula

132. Aprēķinot konstrukciju saspriegšanas stadijā, R_sc vērtība jāņem ne lielāka par 330 MPa, bet A-IIIBklases stiegrojumam -vienlīdzīga 170 MPa.

133. Pirmās grupas robežstāvokļiem stiegru aprēķina pretestības sa­mazina (vai palielina), reizinot ar attiecīgiem darba apstākļu koeficientiem γ_si, kur ņemta vērā vai nu noguruma sabrukšanas bīstamība, nevienmērīgs spriegumu sadalījums šķērsgriezumā, enkurojuma apstākļi, apkārtējā betona zemā stiprība u.tml., vai arī stiegrojuma darbība spriegumos, kas lielāki par relatīvo plūstamības robežu, tērauda īpašību maiņa sakarā ar izgatavošanas apstākļiem utt.

134. Stiegru aprēķina pretestības otrajai robežstāvokļu grupai R_s,ser ņem ar γ_s = 1,0.

135. Šķērsstiegrojuma aprēķina pretestības R_sw (aptverēs un atliektajos stieņos), salīdzinot ar R_s, samazinās, reizinot ar darba apstākļu koeficientiem γ_sl un γ_s2:

135.1. neatkarīgi no stiegrojuma veida un klases -ar koeficientu γ_sl = 0,8, kurā ņemts vērā spriegumu sadalījuma nevienmērīgums stiegrās apskatāmā šķērsgriezuma garumā;

135.2. A-III klases stieņveida stiegrām ar diametru, kas mazāks par 1/3 no garenstieņu diametra, un Bp-I klases stiepļveida stiegrām metinātos karkasos -ar koeficientu γ_s2 = 0,9, kurā ievērota metinātā savienojuma trauslās sabrukšanas iespēja.

136. Šķērsstiegru (aptverēs un atliektajos stieņos) aprēķina stiepes pre­testības Rsw, ievērojot minētos darba apstākļu koeficientus γ_s1 un γ_s2, dotas 21. un 22.tabulā. Turklāt aprēķina pretestības R_s, R_sc, R_sw attiecīgos gadījumos jāreizina ar stiegrojuma darba apstākļu koeficientiem saskaņā ar 23., 24., 25. un 26.tabulu.

137. Spriegumu pārvades zonu garumu lp saspriedzamajam stiegrojumam bez enkuriem aprēķina pēc formulas:

, kur: (11)

ω_pun λ_pņem atbilstoši šo noteikumu 27.tabulai.

138. Ja nepieciešams, R_bp vērtībai lieto betona darba apstākļu koe­ficientus, izņemot γ_b2.

139. Lielums σ_sp formulā (11) vienāds ar:

139.1. elementu stiprības aprēķinā -lielāko no R_s un σ_sp vērtībām;

139.2. elementu plaisizturības aprēķinā -σ_sp vērtību, ievērojot pirmos zudumus saskaņā ar 4.tabulas 1.-5.pozīciju.

140. Elementos, kas veidoti no smalkgraudainā B grupas betona un viegl­betona ar poraino smalko pildvielu (izņemot B7,5-B12,5 betona klases), ω_p un λ_p vērtības palielinās 1,2 reizes, salīdzinot ar 27.tabulā norādītajām vērtībām.

141. Ja iepriekšējās spiedes piepūle uz betonu tiek pārvadīta acumirklī, periodiska profila stieņveida stiegrām ω_p un λ_p vērtības palielinās 1,25 reizes. Ja stieņu diametrs ir lielāks par 18 mm, acumirklīga piepūļu pārvade nav pieļaujama.

142. Visu klašu periodiska profila stieņveida stiegrām l_p vērtība jāņem ne mazāka par 15 diametriem (d).

143. Stiepļveida stiegrām, izņemot augstizturīgu Bp-II klases stiepli ar iekšējiem enkuriem iespīlējuma garumā, acumirklīgas iepriekšējās spiedes piepūles novadīšanai uz betonu spriegumu pārvades zonu sākums jāņem 0,25l_p attālumā no elementa gala.

144. Stiegru elastības moduļa E_s vērtības jāņem atbilstoši šo noteikumu 28.tabulai.

21.tabula

^x Metinātos karkasos A-III klases šķērsstiegrām, kuru diametrs ir mazāks nekā 1/3 garenstieņu diametra, R_sw vērtības jāņem 255 Mpa (2600 kgf/cm²).

^xx Minētās R_sc vērtības jāņem smagā, smalkgraudainā un vieglbetona konstrukcijām, ja aprēķinā lieto šo noteikumu 14.tabulas 2.a pozīcijā norādītās slodzes; ja aprēķinā lieto šo noteikumu 14.tabulas 2.b pozīcijā minētās slodzes, jāņem vērtība R_sc = 400 MPa. Šūnbetona un porainā betona konstrukcijām visos gadījumos jāņem vērtība R_sc = 400 MPa (4100 kgf/cm²).

Piezīme. Ja kādu apsvērumu dēļ kā aprēķina šķērsstiegrojums (aptverēs un atliektajās stiegrās) tiek lietotas stiegras no tērauda, kura klase ir augstāka par A-III, tā aprēķina pretestība R_sw jāņem tāpat kā A-III klases stiegrām.

22.tabula

^x Lietojot sietos karkasos.

23.tabula

Piezīmes.

1. Koeficienti γ_s3 un γ_s4 3. un 4.pozīcijā jālieto tikai izturības aprēķinos; stiegrojumam ar metinātiem savienojumiem minētie koeficienti jālieto vienlaikus.

2. 5.pozīcijā koeficientu γ_s5 lieto ne tikai aprēķina pretestībai R_s, bet arī stiegrojuma iepriekšējam saspriegumam σ_sp.

3. 8.pozīcijā formulās R_sc un R_sw vērtības dotas MPa, B vērtības - saskaņā ar šo noteikumu 76.punktu.

24.tabula

24.tabulā pieņemtie apzīmējumi:

, kur:

σ_s,min, σ_s,max - attiecīgi vismazākais un vislielākais spriegums stiegrās slodzes maiņas cikla robežās, kas nosakāms saskaņā ar šo noteikumu 288.–291.punktu.

Piezīme.

Aprēķinot liektus smagā betona elementus ar nesaspriegtu stiegrojumu, garenstiegrām ρ_s jāņem:

ja , ρ_s = 0,30;

ja , ;

ja , , kur:

M_min, M_max - attiecīgi vismazākais un vislielākais lieces moments elementa aprēķina šķērsgriezumā slodzes maiņas cikla robežās.

25.tabula

Piezīmes.

1. Šajā tabulā metināto savienojumu grupas ietver šādus metināto savie­nojumu tipus saskaņā ar GOST14098-85, kas pieļaujami konstrukcijām, kurām aprēķina izturību:

1.grupa - C3-KM un C4-KПtipa sadursavienojumi;

2.grupa - KI-KTkrustveida savienojums; CI-KO, C5-MФ, C6-MП, C7-PB, C8-MФ, C9-MП, C10-PBun C20-PMtipa sadursavienojumi -visi savienojumi ar stieņu diametru attiecību 1,0;

3.grupa - K2-KTtipa krustveida savienojums; C11-MФ, C12-MП, C13-PB, C14-MП, C15-PC, C16-MO, C17-MП, C18-MO, C19-PM,C21-PНun C22-PYtipa saduru savienojumi; T6-KC, T7-KOtipa T veida savienojumi;

4.grupa - H1-P , H2-KPun H3-KПtipu pārlaidsavienojumi; T1-MФ, T2 PФ, un T12-P₃ tipa T veida savienojumi.

2. Tabulā dotas γ_s4vērtības stiegrojumam ar diametru līdz 20 mm.

3. Koeficienta γ_s4 vērtības stieņiem ar 22-32 mm diametru jāpazemina par 5% un vairāk par 32 mm - par 10%.

26.tabula