Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi 

1.pants. 1996.gada 19.februārī Rīgas Tehniskās universitātes Akadēmiskās sapulces pieņemtā Satversme ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Rīgas Tehniskās universitātes Satversme.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 5.februārī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 18.februārī

Pieņemta
1966.gada 19.februāra Akadēmiskās sapulces sēdē.

Labojumi apstiprināti
1997.gada 26.maija Akadēmiskās sapulces sēdē

Rīgas Tehniskās universitātes Satversme

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Rīgas Tehniskā universitāte (turpmāk tekstā RTU) ir valsts dibināta Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās izglītības, zinātnes un kultūras iestāde, kas atrodas Latvijā un kalpo tās tautas interesēm. Tās nosaukums citās valodās ir

- latīņu valodā: Universitas technica Rigensis,

- angļu valodā: Riga Technical University,

- vācu valodā: Technische Universität Riga,

- krievu valodā: Рижский технический университет,

- franču valodā: Universitē Technique de Riga,

- spāņu valodā: Universidad Tēcnica de Riga,

- lietuviešu valodā: Rygos technikos universitetas,

- igauņu valodā: Riia Tehnika ūlikool.

RTU atrodas Rīgā, Kaļķu ielā 1.

1.2. RTU ir autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa RTU akadēmiskā personāla tiesībām piedalīties Senāta un Akadēmiskās sapulces vēlēšanās, kā arī piedalīties akadēmisko administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

1.3. RTU ir tiesības patstāvīgi izvēlēties gan ceļus savu mērķu sasniegšanai, gan paņēmienus savu resursu izmantošanai. RTU kompetenci nosaka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti un šī Satversme.

1.4. RTU ir juridiska persona, tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas mazo valsts ģerboni un uzrakstu "Rīgas Tehniskā universitāte", zaļi-balti-melns karogs un ģerbonis, kurā ietverti elementi no 1862. gadā dibinātā Rīgas Politehnikuma, vēlākā Rīgas Politehniskā institūta, simbolikas. Struktūrvienību simboliku apstiprina RTU Senāts.

2. Darbības pamatvirzieni un uzdevumi

2.1. RTU darbības mērķis ir brīvās studijās un zinātniskā darbā sniegt akadēmisku un profesionālu tehnisko un ekonomisko izglītību. RTU piešķir akadēmiskos grādus, (bakalaurs, maģistrs), profesionālo kvalifikāciju un zinātniskos grādus (doktors, habilitēts doktors).

2.2. RTU uzdevums ir gatavot starptautiska līmeņa inženierus, ekonomistus, pārvaldes un vadības speciālistus, arhitektus un pedagogus, attīstīt atbilstošās zinātnes un veikt zinātniskus pētījumus Latvijas vajadzībām.

2.3. Tiesības iegūt RTU akadēmisko izglītību, zinātnisko un profesionālo kvalifikāciju ir jebkuram Latvijas Republikas pastāvīgajam iedzīvotājam neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības. Studēt RTU var arī citu valstu iedzīvotāji. Katram sabiedrības loceklim ir tiesības bez jebkādas diskriminācijas kļūt par RTU akadēmiskā personāla locekli atbilstoši viņa zināšanām, darba spējām un prasmei.

2.4. RTU atbilstoši savam mērķim un uzdevumiem

3. Pamatstruktūra

3.1. RTU pamatstruktūrā ir katedras, profesoru grupas, fakultātes, zinātniskās laboratorijas, zinātniskie centri un institūti. To izveidošana un likvidēšana ir RTU Senāta kompetencē. Katrai struktūrvienībai ir tipveida vai savs īpašs nolikums, ko apstiprina RTU Senāts.

3.2. Katedra veido, organizē un īsteno studiju programmas vienā vai vairākās līdzīgās disciplīnās un veic zinātniskos pētījumus. Katedras sastāvā jābūt ne mazāk kā trīs mācībspēkiem ar zinātnisko grādu. Katedra administratīvi ir pakļauta vienai no fakultātēm vai institūtiem.

3.3. Profesora grupa tiek dibināta profesora vai asociētā profesora vadībā noteiktu specializētu studiju organizēšanai. Profesora grupas darbinieki tiek pieņemti darbā, noslēdzot darba līgumus, kuros paredzēti studiju un zinātniski pētnieciskā darba pienākumi.

3.4. Fakultāte apvieno noteiktas nozares katedras, profesoru grupas un institūtus, nosaka atbilstošas studiju programmas, koordinē pētniecības programmu izpildi un nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu struktūrvienību darbībai. Fakultāti var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst vismaz promociju padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē.

3.5. Zinātniskās laboratorijas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Zinātniskā laboratorija ir patstāvīga struktūrvienība, kuras darbinieki var būt ievēlēti vai pieņemti darbā, noslēdzot darba līgumus. Zinātniskā laboratorija administratīvi ir pakļauta attiecīga zinātniska profila institūtam vai fakultātei.

3.6. Zinātniskais centrs tiek dibināts profesora, asociētā profesora vai docenta vadībā zinātniskās pētniecības darbu veikšanai. Zinātniskā centra darbinieki tiek pieņemti darbā, noslēdzot darba līgumus. Zinātniskais centrs administratīvi ir pakļauts attiecīgā zinātniska profila katedrai.

3.7. Institūts apvieno radniecīgas zinātniskās laboratorijas, profesoru grupas un katedras, nosaka un realizē pētniecības programmas, piedalās atbilstošo fakultāšu studiju programmu īstenošanā un doktora disertāciju izstrādāšanā. Institūta akadēmiskā personāla vidū jābūt pietiekamam skaitam kvalificētu zinātnieku, lai varētu izveidot promociju padomi doktora grāda piešķiršanai attiecīgās zinātnes nozarē vai apakšnozarē.

3.8. Ievērojot veicamo uzdevumu nozīmīgumu un pētījumu apjomu, institūti administratīvi var būt pakļauti fakultātei vai būt RTU patstāvīga struktūrvienība.

3.9. RTU ir tiesības dibināt ar studijām, zinātnisko un profesionālo darbību saistītas biedrības un fondus, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, organizēt publiskus kursus un lekcijas, veikt izdevējdarbību. RTU dibinātās biedrības un citas institūcijas darbojas saskaņā ar RTU Senāta apstiprinātiem statūtiem.

3.10. Profesionālās izglītības apgūšanai RTU pakļautībā var izveidot koledžas, kurās mācību laiks ir īsāks par četriem gadiem. To studiju programmas nodrošina profesionālās izglītības un kvalifikācijas iegūšanu personām ar vidējo izglītību. Šajās studijās iegūtā izglītība ir jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Profesiju klasifikatoru.

RTU koledžas izglītība ir daļa no augstākās profesionālās izglītības.

4. Personāls

4.1. RTU akadēmisko saimi veido

4.2. RTU augstskolas personālu veido

4.3. RTU piesaistītie locekļi ir

4.4. RTU akadēmiskie amati ir

4.5. Par RTU profesoriem var būt personas, kurām ir habilitēta doktora zinātniskais grāds. Profesorus un asociētos profesorus ievēl saskaņā ar Augstskolu likumu. Par asociētiem profesoriem RTU var ievēlēt personas ar habilitēta doktora grādu, vai - pirmo reizi - ar doktora grādu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 30. pantu profesionālo studiju priekšmetu nodrošināšanai par asociētiem profesoriem var atkārtoti ievēlēt personas ar doktora grādu.

4.6. Par RTU docentiem un vadošajiem pētniekiem var būt personas ar doktora zinātnisko grādu. Docentus (vadošos pētniekus) uz sešiem gadiem ievēl fakultātes (institūta) dome pēc struktūrvienības ieteikuma. Profesionālo studiju priekšmetu nodrošināšanai par docentiem var ievēlēt personas bez zinātniskā grāda, kuriem i r vismaz desmit gadu praktiskā darba stāžs attiecīgajā nozarē.

4.7. Par RTU lektoriem, pētniekiem un asistentiem var būt personas ar maģistra akadēmisko grādu, doktora un habilitēta doktora zinātnisko grādu. Lektorus (pētniekus) un asistentus uz sešiem gadiem ievēl fakultātes (institūta) dome.

4.8. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un vadošā pētnieka amatus var ieņemt līdz 65 gadiem, bet vēlētos lektora, pētnieka un asistenta amatus - līdz pensijas vecumam.

4.9. RTU rektoram ir tiesības slēgt darba līgumu uz laiku līdz vienam gadam ar personu, kurai ir atbilstošs akadēmiskais vai zinātniskais grāds, ja uz atbilstošo vietu izsludinātā konkursā neviens nav ievēlēts. Darba līgumus ar zinātniekiem slēdz attiecīgās struktūrvienības vadība.

4.10. Akadēmiskajam personālam jāpilda mācību un zinātniski pētnieciskais darbs. Augstskolas personālam savi pienākumi jāveic saskaņā ar struktūrvienības nolikumu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka RTU Senāts saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

4.11. RTU personāla locekļi ir tiesīgi piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem RTU vadības institūcijās ir tikai RTU augstskolas personāla locekļiem.

5. RTU un tās struktūrvienību pārvalde

5.1. RTU vadības un lēmējinstitūcija ir Senāts 80 cilvēku sastāvā, kas veic 2.4. pantā uzrādītā studiju un zinātniskā darba stratēģisko vadību. Senāta sastāvā ir

Senāta darbības un vēlēšanu nolikumu apstiprina Akadēmiskā sapulce. Senātu vada rektors.

5.2. RTU augstākais koleģiālais orgāns ir Akadēmiskā sapulce 200 cilvēku sastāvā, ko sasauc ne retāk kā reizi gadā, lai noklausītos rektora pārskatu, dotu ieteikumus prorektoriem, apstiprinātu RTU budžetu un pildītu citas likumdošanā noteiktās funkcijas. Akadēmiskās sapulces sastāvā ir RTU Senāts (80 cilvēki), struktūrvienību ievēlēti akadēmiskā personāla pārstāvji (50 cilvēki), struktūrvienību ievēlēti vispārējā personāla pārstāvji (20 cilvēki), studentu, maģistrantu un doktorandu pārstāvji (50 cilvēki).

Akadēmiskās sapulces darbības un vēlēšanu nolikumu apstiprina Akadēmiskā sapulce.

5.3 . RTU Senāta lēmumus izpilda, kā arī pastāvīgi RTU darbu vada rektorāts - rektors un pēc viņa ieteikuma Senāta ievēlēti prorektori. Rektors darbojas RTU vārdā bez īpaša RTU Satversmes pilnvarojuma Senāta lēmumu un likumu ietvaros. Rektoru uz pieciem gadiem no RTU profesoru vidus ievēl Akadēmiskā sapulce un amatā apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets.

5.4. Fakultātes (institūta) dome vada un pārzina fakultātes (institūta) darbību. Domes sastāvā ir visi profesori, kuriem pamatdarba vieta ir RTU, katedru un laboratoriju vadītāji, kā arī ne mazāk kā trīs vēlēti pārstāvji no akadēmiskā personāla -asociētie profesori, docenti vai vadošie pētnieki. Ne mazāk kā ceturtā daļa no fakultātes domes sastāva ir ievēlēti studenti, maģistranti un doktorandi. Dome no akadēmiskā personāla - profesoriem, asociētiem profesoriem, docentiem un vadošajiem pētniekiem - ievēl dekānu (fakultātē) vai direktoru (institūtā) uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Fakultātes dekāns (institūta direktors) ir šīs struktūrvienības oficiālais pārstāvis, viņš gādā par domes sēžu sagatavošanu, lēmumu izpildi, atbild par studiju un zinātniskā darba organizāciju, akadēmisko grādu piešķiršanu, struktūrvienību saimniecisko un finansiālo darbību.

5.5. Katedras (laboratorijas) darbību nosaka un vada katedras (laboratorijas) vadītājs. Viņš ir tiesīgs patstāvīgi izlemt visus akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi un RTU Senāta apstiprinātiem nolikumiem nav nodoti fakultātes domes vai RTU Senāta pārziņā. Katedras (laboratorijas) vadītāju izvirza katedras akadēmiskā personāla kopsapulce, uz pieciem gadiem ievēl fakultātes dome un amatā apstiprina Senāts. Par katedras (laboratorijas) vadītāju var būt profesors (izņēmuma gadījumā - asociētais profesors vai docents, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas).

5.6. Vadošus amatus, sākot ar katedras (laboratorijas) vadītāju un beidzot ar rektoru, var ieņemt personas, kuras nav vecākas par 65 gadiem.

5.7. Akadēmiskā sapulce no RTU profesoru, asociēto profesoru, docentu un vadošo pētnieku vidus uz pieciem gadiem ievēl Revīzijas komisiju 7 cilvēku sastāvā. Revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas revīziju veikšanai var pieaicināt attiecīgus speciālistus. Revīzijas komisija pārbauda RTU finansiālo un saimniecisko stāvokli un ziņo par to Senātam.

5.8. Akadēmiskā sapulce uz pieciem gadiem ievēl šķīrējtiesu 5 cilvēku sastāvā. Šķīrējtiesa izskata strīdus starp RTU amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās. Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Senāts. Šķīrējtiesas locekļus bez viņu piekrišanas no darba var atbrīvot tikai ar Senāta lēmumu.

6. Studējošo pašpārvalde

6.1. Studentiem, maģistrantiem un doktorandiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt to apstiprināt tikai no tiesiskā viedokļa.

6.2. RTU studējošo pašpārvalde

6.3. RTU studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem studējošiem.

6.4. Studējošiem Senātā ir atliekoša veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko Senāts izveido pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar kvalificētu (2/3) balsu vairākumu.

6.5. Studējošo organizāciju, biedrību, klubu utt. līdzdalību studējošo pašpārvaldē nosaka RTU studējošo pašpārvaldes nolikums.

6.6. RTU vadība atbalsta studējošo pašpārvaldes darbību.

6.7. Studējošo pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras RTU struktūrvienības vadības par visiem jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

6.8. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības uz līdzdalību visu līmeņu RTU lēmējorgānos, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

7. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

7.1. RTU īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs.

RTU īpašumu veido

7.2. RTU ienākumus veido:

7.3. RTU izdevumu struktūru un izmantošanu nosaka Akadēmiskā sapulce, bet to izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Centralizētu materiālo vērtību un naudas līdzekļu sadales un izmantošanas iekšējo kārtību nosaka un apstiprina RTU Senāts ar vienkāršu balsu vairākumu. Visām RTU struktūrvienībām ir tiesības veikt revīzijas un izvirzīt priekšlikumus par pieņemtās iekšējās kārtības grozījumiem. Latvijas Republikas budžeta līdzekļus, ko valdība piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, novirza tieši tai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai, kura realizē šo programmu vai pasākumu.

7.4. RTU ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs

7.5. RTU ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm nodokļu maksājumos, īpašuma pārvietošanā pāri valsts robežai un citās jomās, kā arī citas tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstskolām un zinātniskajām iestādēm.

8. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

8.1. RTU Satversmi un nosaukumu var pieņemt, grozīt vai atcelt tikai RTU Akadēmiskā sapulce. Satversme stājas spēkā pēc apstiprināšanas Latvijas Republikas Saeimā.

Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš