Darbības ar dokumentu

Pieņemta

RTU Akadēmiskās sapulces sēdē

2001.gada 24.maijā

1. Vispārīgie noteikumi

1. Rīgas Tehniskā universitāte (turpmāk tekstā RTU) ir valsts dibināta Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes iestāde, kurā īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi.

Tās nosaukums citās valodās ir:

latīņu valodā: Universitas technica Rigensis,

angļu valodā: Riga Technical University,

vācu valodā: Technische Universität Riga,

krievu valodā: Рижский технический университет,

franču valodā: Université Technique de Riga,

spāņu valodā: Universidad Técnica de Riga,

lietuviešu valodā: Rygos technikos universitetas,

igauņu valodā: Riia Tehnika ülikool.

2. RTU ir autonoma izglītības un zinātnes iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāja valsts Ministru kabineta personā izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par RTU iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finansu un materiālo resursu izmantošanu, par demokrātisma principu un augstskolu darbību regulējošu likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu.

3. RTU ir valsts dibināta juridiska persona, tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas papildināto mazo valsts ģerboni un uzrakstu "Rīgas Tehniskā universitāte", zaļi-balti-melns karogs un ģerbonis, kurā ietverti elementi no 1862. gadā dibinātās Rīgas politehniskās augstskolas, vēlākā Rīgas Politehniskā institūta, simbolikas. Struktūrvienību simboliku apstiprina RTU Senāts.

4. RTU juridiskā adrese ir: Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1658, Latvija.

2. Darbības pamatvirzieni un uzdevumi

5. RTU darbības mērķis ir nodrošināt studijas un zinātniskos pētījumus tās darbības galvenajās zinātņu nozarēs. Atbilstoši valsts akreditētajām studiju programmām, RTU piešķir akadēmiskos grādus (bakalaurs, maģistrs), ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un profesionālos grādus (bakalaurs, maģistrs) un zinātnisko grādu (doktors). RTU nodrošina pārejas iespējas starp programmām un līmeņiem.

6. RTU uzdevums ir gatavot starptautiska līmeņa zinātniekus, inženierus, ekonomistus, pārvaldes un vadības speciālistus, arhitektus un pedagogus, nodrošināt studiju un pētnieciskā darba nedalāmību un attīstīt RTU profilam atbilstošās zinātnes nozares, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas tautsaimniecības prioritārajām zinātnes nozarēm.

7. Tiesības iegūt RTU akadēmisko un profesionālo izglītību ir jebkuram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības. Ārvalstnieku studijas notiek saskaņā ar Augstskolu likumu. Personai, kura vēlas studēt RTU, nepieciešams vidējo vai augstāko izglītību apliecinošs dokuments. Uzņemšana notiek konkursa kārtībā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un RTU uzņemšanas noteikumiem, kurus izstrādā, apstiprina un paziņo Senāts.

Studēt RTU par pilnu samaksu vai apmaiņas kārtībā var arī citu valstu iedzīvotāji.

Katram sabiedrības loceklim ir tiesības bez jebkādas diskriminācijas kļūt par RTU akadēmiskā personāla locekli atbilstoši viņa zināšanām, darbaspējām un prasmei.

8. RTU savas autonomijas ietvaros atbilstoši mērķim un uzdevumiem:

8.1. nosaka studiju saturu un formas, izstrādā studiju programmas un nodrošina to kvalitatīvu realizāciju, nosaka papildu uzņemšanas noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī RTU zinātniskā darba pamatvirzienus;

8.2. piešķir zinātniskos un akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju, izsniedz RTU diplomus, veic citās valstīs izdoto diplomu pielīdzināšanu. RTU nodrošina piešķirto grādu, nosaukumu, diplomu, profesionālās kvalifikācijas un apgūto studiju programmu daļu atbilstību Latvijas izglītības standartiem;

8.3. patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba algas un citas darba apmaksas likmes, bet ne mazākas par Latvijas Republikas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām;

8.4. nosaka savu darba kārtību;

8.5. informē sabiedrību par savu darbību un piedāvā tai iegūtās zinātniskās, mākslinieciskās un profesionālās atziņas, attīsta sadarbību ar citām augstskolām un zinātniskiem institūtiem, veicina studējošo un darbinieku apmaiņu, nodrošina jauno zinātnieku sagatavošanu un to iekļaušanos pasaules akadēmiskajos procesos.

3. Pamatstruktūra

9. RTU pamatstruktūru veido fakultātes (nodaļas), institūti, katedras, profesoru grupas, zinātniskās un mācību laboratorijas, studiju un zinātnes centri, filiāles, kompleksi un citas struktūrvienības. Struktūrvienību izveidošana un likvidēšana ir RTU Senāta kompetencē. Katrai struktūrvienībai ir savs nolikums, ko apstiprina RTU Senāts. Struktūrvienībām ir tiesības atvērt apakškontus. Struktūrvienību finansu līdzekļus nedrīkst izmantot bez struktūrvienības vadītāja piekrišanas.

10. Fakultāte

Fakultāte apvieno struktūrvienības viena vai vairāku zinātnes vai profesijas virzienu studiju un zinātniskās darbības organizēšanai. Tā izstrādā un nodrošina studiju programmas, koordinē pētniecības programmu izpildi un nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu struktūrvienību darbībai. Fakultāti var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst vismaz Promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Fakultāti vada dekāns. To ievēlē fakultātes dome uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Fakultātes akadēmisko personālu, izņemot profesorus un asociētos profesorus, vēlē fakultātes dome. Personāla ievēlēšanas tiesības noteiktā apakšnozarē fakultātes dome var deleģēt attiecīgajam institūtam.

Ja jaunā augstākās izglītības virzienā nav iespējams izpildīt prasības attiecībā uz zinātnisko potenciālu, fakultātei atbilstošo struktūrvienību sauc par nodaļu un tai nav tiesības ievēlēt docētājus.

11. Institūts

Institūts apvieno vienas zinātnes apakšnozares vai vairāku apakšnozaru struktūrvienības (katedras, profesoru grupas, zinātniskās un mācību laboratorijas), lai izmantotu to zinātnisko potenciālu kopīgu pētniecisko mērķu sasniegšanai un studiju organizēšanai. Tas izstrādā studiju programmas un atbild par to realizāciju, kā arī piedalās citu studiju programmu īstenošanā. Institūta akadēmiskā personāla zinātniskais potenciāls atbilst Promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes apakšnozarē. Institūtu vada direktors. To ievēlē fakultātes dome uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Institūts administratīvi var būt pakļauts fakultātei vai arī būt kā RTU patstāvīga juridiska persona. Ja institūts izveidots, mainot jau esošo Latvijas zinātnisko institūtu pakļautību, tā akadēmisko personālu un direktoru ievēlē institūta padome.

Juridiski patstāvīga institūta direktoram sava budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja tiesības.

12. Katedra

Katedra izstrādā un īsteno studiju programmas, piedalās citu studiju programmu īstenošanā un veic zinātniskos pētījumus. Katedra ir fakultātei vai institūtam pakļauta struktūrvienība. Katedras sastāvā var būt vairāki profesori. Katedras vadītāju ievēlē fakultātes dome vai institūta padome uz pieciem gadiem. Katedru var izveidot ne mazāk kā pieci akadēmiskā personāla pārstāvji ar zinātnisko grādu. Katedras akadēmisko personālu ievēlē fakultātes dome.

13. Profesora grupa

Profesora grupa tiek dibināta specializētu studiju un noteiktu studiju priekšmetu nodrošināšanai un zinātniskā darba veikšanai. Profesora grupu var izveidot, ja tajā ir ne mazāk kā trīs akadēmiskā personāla pārstāvji ar zinātnisko grādu. Profesora grupa ir fakultātei vai institūtam pakļauta struktūrvienība, kuru vada profesors. Gadījumā, ja profesors nav ievēlēts, profesora grupu vada asociētais profesors. Profesora grupas akadēmisko personālu, izņemot asociētos profesorus, ievēlē fakultātes dome.

14. Zinātniskās laboratorijas

Zinātniskās laboratorijas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Zinātniskā laboratorija ir patstāvīga struktūrvienība, kuras darbinieki var tikt pieņemti darbā, noslēdzot darba līgumus. Zinātniskā laboratorija ir pakļauta attiecīga zinātniska profila institūtam vai fakultātei. Laboratoriju vada laboratorijas vadītājs, kuru ievēlē fakultātes dome uz pieciem gadiem.

15. Mācību laboratorijas

Mācību laboratorijas veido noteiktu studiju priekšmetu nodrošināšanai. Tās ir pakļautas institūtam, un to personālu un laboratorijas vadītāju vēlē institūta padome.

16. Studiju un zinātnes centrs

Studiju un zinātnes centrs tiek dibināts profesora, asociētā profesora vai docenta vadībā speciālu studiju un pētniecības darbu veikšanai. Studiju un zinātnes centra darbinieki tiek pieņemti darbā, noslēdzot darba līgumus.

17. Savu darbības mērķu sasniegšanai RTU ir tiesības dibināt, reorganizēt un likvidēt biedrības un fondus, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, organizēt publiskus kursus un lekcijas, veikt izdevējdarbību.

18. Savu darbības mērķu sasniegšanai RTU ir tiesības dibināt, reorganizēt un likvidēt zinātniskās un izglītības iestādes. RTU dibinātā iestāde darbojas kā patstāvīga juridiska persona, ievērojot Augstskolu likuma un citu likumu noteikumus, kā arī savus statūtus (nolikumu), ko apstiprina RTU Senāts.

19. Koledžas

Profesionālās izglītības iegūšanai RTU var izveidot koledžas. Koledža darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru pieņem RTU Senāts un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Koledžu pamatuzdevums ir īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. To īstenošanas laiks ir divi līdz trīs gadi. Studiju programmas izstrādā, apstiprina un akreditē saskaņā ar Augstskolu likumu, Profesionālās izglītības likumu un Ministru kabineta noteikto kārtību.

4. Personāls

20. RTU personāla locekļi ir tiesīgi piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā. Tiem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem.

Personālam pienākumi jāveic saskaņā ar savas struktūrvienības nolikumu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un sodāmi personāla locekļi, nosaka RTU Senāts saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

RTU personālu veido:

20.1. pilna laika studējošie, tajā skaitā arī maģistranti un doktoranti;

20.2. akadēmiskais personāls, kuram RTU ir pamatdarba vieta;

20.3. vispārējais personāls, kuram RTU ir pamatdarba vieta.

21. RTU akadēmisko personālu veido profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki, asistenti.

Augstskolas akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Profesora, asociētā profesora, docenta, lektora un asistenta amatos ievēlē uz 6 gadiem. Darba līgumu ar profesoru un asociēto profesoru, pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, slēdz rektors. Darba līgumu ar pārējo akadēmisko personālu, pamatojoties uz vēlēšanu rezultātiem, slēdz dekāns, bet juridiski patstāvīgu institūtu gadījumā — institūta direktors.

Pagaidu prombūtnes laikā, ja tas nepārsniedz divus gadus, profesora pienākumus var uzticēt asociētajam profesoram, asociētā profesora pienākumus — docentam, docenta pienākumus — lektoram vai asistentam ar doktora grādu.

Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors var slēgt individuālus līgumus, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu, atbilstoši darbinieka kvalifikācijai. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā un zinātnē profesoriem RTU var piešķirt goda nosaukumu — emeritus profesors.

Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums.

Akadēmiskā personāla locekļiem bez zinātniskā grāda ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas pabeigšanai.

Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu kā viesprofesori vai vieslektori akadēmiskajos amatos citās augstskolās.

22. Profesori

Profesori ir starptautiski atzīti speciālisti, kuri veic augsta līmeņa pētniecisku darbu un nodrošina kvalitatīvas studijas zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Par RTU profesoriem var tikt ievēlētas personas, kurām ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze profesora vai asociētā profesora amatā. Profesoru atklātā konkursā ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome atbilstoši Augstskolu likuma un Augstākās izglītības padomes prasībām. Profesoru galvenie uzdevumi ir:

1) augsti kvalitatīvu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savam amatam atbilstošajā zinātnes nozarē;

2) pētniecības darba un doktorantu studiju vadīšana profesora amata nosaukumam atbilstošā zinātnes apakšnozarē;

3) dalība studiju programmu izstrādāšanā;

4) dalība RTU un tās struktūrvienību darba kvalitātes vērtēšanā;

5) jaunās zinātnieku un docētāju paaudzes gatavošana.

Profesoru vietu skaitu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes un RTU priekšlikumus, studējošo skaitu un finansējumu. Ja profesora vieta ir brīva, RTU Senāts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru pieņem lēmumu par attiecīgās zinātnes apakšnozares profesora vietas saglabāšanu vai mainīšanu un atklāta konkursa izsludināšanu.

23. Asociētie profesori

Par RTU asociētiem profesoriem var ievēlēt personas ar doktora grādu, bet profesionālo studiju programmu īstenošanai arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē. Asociēto profesoru atklātā konkursā ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome.

Asociēto profesoru galvenie uzdevumi ir:

1) pētniecības darba veikšana, doktorantu un maģistrantu pētnieciskā darba vadīšana asociētā profesora amata nosaukumam atbilstošā zinātnes apakšnozarē;

2) studiju darba nodrošināšana un vadīšana.

Asociēto profesoru amatu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un struktūrvienības finansējumam nosaka RTU Senāts. Ja asociētā profesora vieta ir brīva, RTU Senāts pieņem lēmumu par attiecīgās zinātnes apakšnozares profesora vietas saglabāšanu vai mainīšanu un atklāta konkursa izsludināšanu.

24. Nozares profesoru padomes

Pretendentus uz profesora un asociētā profesora amatiem, novērtējot to zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju, ievēlē attiecīgās nozares profesoru padomes. To nozaru sarakstu, kurās izveidojamas profesoru padomes, pēc RTU priekšlikuma apstiprina Augstākās izglītības padome. RTU Senāts pēc rektora ieteikuma apstiprina nozares profesoru padomes priekšsēdētāju, kurš izvēlas kandidātus padomes sastāvam. Profesoru padomes sastāvā ir visi, bet ne mazāk kā pieci attiecīgās nozares vai apakšnozares RTU profesori. Profesoru padomi paplašina tiktāl, lai tajā vismaz viena trešdaļa locekļu būtu attiecīgās nozares profesori vai profesionālo organizāciju pārstāvji, kuru darbības virziens atbilst attiecīgā amata ievirzei, bet kuri nestrādā RTU. Nozares profesoru padomes sastāvu pēc tās priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina RTU Senāts. Ja RTU attiecīgajā zinātnes nozarē nav piecu profesoru, nozares profesoru padomi veido kopā ar citām augstskolām. Apvienotā nozares profesoru padome darbojas tajā augstskolā, kurā strādā tās priekšsēdētājs, bet tās sastāvu apstiprina visu iesaistīto augstskolu senāti. Ja vismaz trīs profesori ir pieaicināti no citām augstskolām, padomes sastāvu apstiprina Augstākās izglītības padome. Ārvalstu profesori, kuri ir nozares profesoru padomē, tās darbā var piedalīties neklātienē, iepazīstoties ar dokumentiem un rakstveidā paziņojot savu viedokli par visiem pretendentiem, kā arī par to, par kuru pretendentu viņi balso.

Nozares profesoru padomes darbību pārrauga Augstākās izglītības padome.

25. Docenti un vadošie pētnieki

Par RTU docentiem un vadošajiem pētniekiem var būt personas ar doktora grādu. Docentus (vadošos pētniekus) atklātā konkursā, novērtējot viņu zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju, ievēlē fakultātes dome vai institūta padome, ja pēdējās locekļu kvalifikācija atbilst Promocijas padomes prasībām. Pieņemot lēmumu, tiek ievērots struktūrvienības ieteikums. Profesionālo studiju priekšmetu nodrošināšanai par docentiem var ievēlēt personas ar augstāko izglītību, kurām ir vismaz septiņu gadu pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs praktiskā darba stāžs.

Docentu galvenie uzdevumi ir:

1) pētniecības darba veikšana docenta amata nosaukumam atbilstošā zinātnes apakšnozarē;

2) studiju darba nodrošināšana un vadīšana savā studiju priekšmetā.

26. Lektori, pētnieki un asistenti

Par RTU lektoriem, pētniekiem un asistentiem var būt personas ar maģistra vai doktora grādu, bet par lektoriem un asistentiem profesionālajās studiju programmās arī personas ar augstāko izglītību un pasniedzamajam priekšmetam atbilstošu piecu gadu praktiskā darba stāžu. Lektorus (pētniekus) un asistentus, novērtējot to zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju, ievēlē fakultātes dome vai institūta padome, ja pēdējās locekļu kvalifikācija atbilst Promocijas padomes prasībām.

Lektoru un asistentu galvenais uzdevums ir studiju darba nodrošināšana un vadīšana savā studiju priekšmetā.

27. Viesprofesori, viesdocenti un vieslektori

Ja RTU ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, Senāts pēc fakultātes domes ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi). Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties RTU vēlēto vadības institūciju darbā.

28. Vispārējais augstskolas personāls

Vispārējais RTU personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu un RTU studējošos. RTU administratīvo personālu veido rektors, prorektori, kanclers, dekāni, direktori (izpilddirektori) un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs. RTU vispārējo personālu pieņem darbā rektors vai viņa pilnvarots pārstāvis. Fakultātes vispārīgo personālu pieņem darbā dekāns, bet juridiski patstāvīgo institūtu vispārīgo personālu — institūtu direktors.

29. Augstskolā studējošie

Augstskolā studējošie ir:

1) bakalaura studiju programmu studenti;

2) profesionālo studiju programmu studenti;

3) maģistra studiju programmu studenti (maģistranti);

4) doktoranti.

Studējošie tiek uzņemti studiju programmā pēc tam, kad saņemta licence programmas īstenošanai.

No valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu skaitu nosaka izglītības un zinātnes ministrs. Studijas par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā un profesionālā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās profesionālās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot tikai vienu reizi. Par valsts budžeta līdzekļiem studējošajiem tiek piešķirtas stipendijas.

Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu. Finansu līdzekļi no studiju maksas, atbilstoši Augstskolu likumam, ieskaitāmi RTU speciālā budžeta kontā un izmantojami tikai:

1) mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras iegādei;

2) aprīkojuma iegādei;

3) akadēmiskā un vispārējā personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai;

4) RTU attīstībai.

Studējošo attiecības ar obligāto valsts dienestu nosaka Augstskolu likums.

Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic rektors. Apelācijas izskata Senāts. Izslēgt no studējošo saraksta var:

1) pēc studējošā vēlēšanās;

2) konstatējot, ka personas uzņemšanu RTU ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;

3) par noteiktajos termiņos nenokārtotiem pārbaudījumiem un citu studiju uzdevumu nepildīšanu;

4) par augstskolas iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem.

Par studējošā izslēgšanu RTU informē Obligātā valsts dienesta pārvaldi.

Studējošajiem ir tiesības:

1) iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību;

2) noteiktajā kārtībā izmantot RTU telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus u.c.;

3) noteiktajā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

4) realizēt Augstskolu likumā paredzētās tiesības uz studiju un pētnieciskā darba, kā arī mākslinieciskās jaunrades brīvību;

5) saņemt informāciju ar studijām saistītos jautājumos;

6) brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

7) vēlēt un tikt ievēlētam studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

8) noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus.;

9) dibināt biedrības, pulciņus, klubus.

RTU studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām pārstāv studējošo pašpārvalde.

30. Studējošo pašpārvalde

Studējošiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Studējošo pašpārvalde:

30.1. reprezentē universitātes studējošos (studentus, maģistrantus, doktorantus);

30.2. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, sociālās un kultūras dzīves jautājumos RTU un citās valsts un saimnieciskajās iestādēs;

30.3. veicina studentu ieinteresētību studēt;

30.4. nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Akadēmiskajā sapulcē un Senātā.

Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību.

31. Studējošo pašpārvaldes tiesības

Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras RTU struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses.

RTU studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem studējošiem.

Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem Senātā, fakultātes domē un Akadēmiskajā sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības uz līdzdalību visu līmeņu RTU lēmējorgānos, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

Studējošo organizāciju, biedrību, klubu utt. līdzdalību studējošo pašpārvaldē nosaka RTU studējošo pašpārvaldes nolikums.

5. RTU pārstāvības un vadības institūcijas, lēmējinstitūcijas

32. RTU pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

1) Akadēmiskā sapulce;

2) Senāts;

3) rektors;

4) revīzijas komisija;

5) šķīrējtiesa.

33. Akadēmiskā sapulce

33.1. Akadēmiskā sapulce ir universitātes pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Akadēmiskajai sapulcei ir nolikums, kuru apstiprina Akadēmiskā sapulce.

Akadēmisko sapulci 200 cilvēku sastāvā uz 3 gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē akadēmiskais personāls, studējošie un vispārējais personāls. Akadēmiskās sapulces sastāvā tiek iekļauti visi 80 Senāta locekļi, bet pārējos 120 Akadēmiskās sapulces locekļus ievēlē administrācija, fakultātes, juridiski patstāvīgās struktūrvienības un studentu pašpārvalde tām izdalīto vietu apjomā proporcionālas pārstāvniecības nodrošināšanai. Akadēmiskā sapulcē akadēmiskā personāla īpatsvars ir vismaz 60 procenti (120 pārstāvji), bet studējošo īpatsvars ir 15 procenti (30 pārstāvji). Akadēmiskā sapulce ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.

33.2. Akadēmisko sapulci ne retāk kā reizi gadā sasauc rektors vai Senāts. Akadēmiskā sapulce pieņem un groza universitātes satversmi, ievēlē un atceļ rektoru, apstiprina Senāta nolikumu un tā ievēlēšanas atbilstību universitātes satversmei, noklausās rektora vai kanclera pārskatu, dod ieteikumus prorektoriem, apstiprina RTU budžetu un pilda citas likumu un citu normatīvo aktu noteiktās funkcijas.

Akadēmiskā sapulce ievēlē RTU Revīzijas komisiju un šķīrējtiesu un apstiprina to nolikumus.

33.3. Akadēmiskās sapulces pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt šķīrējtiesā, kura saņemtos iesniegumus izskata un atbild divu nedēļu laikā.

33.4. Akadēmiskā sapulce savu darbību izbeidz, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par universitātes reorganizāciju vai likvidāciju.

34. Senāts

34.1. RTU Senāts ir universitātes personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija 80 cilvēku sastāvā. Senāts apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas universitātes darbības sfēras (izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības u.c.). Senātam ir nolikums, kuru apstiprina Akadēmiskā sapulce.

Senāta locekļus (senatorus) ievēlē uz trim gadiem. Senātu vada Senāta priekšsēdētājs vai viņa vietnieks un šajos amatos var ievēlēt RTU profesorus, kuri neieņem rektora, prorektora vai kanclera amatus.

34.2. Senāta sastāvā ir:

1) 60 akadēmiskā personāla pārstāvji (75% no kopskaita), tajā skaitā vismaz 40 profesori vai asociētie profesori (50% no kopskaita), kurus ievēlē fakultāšu domēs un juridiski patstāvīgu struktūrvienību padomēs. Ievēlētos pārstāvjus Senāta sastāvā iekļauj vēlēšanu rezultātā saņemto "par" balsu secībā, aizpildot struktūrvienībai izdalīto vietu skaitu. Šis vietu skaits Senātā ir proporcionāls struktūrvienības studiju un zinātniskā darba finansējuma apjomam, ievērojot, ka katrai fakultātei pārstāvju skaits ir ne mazāks par 2 un ne lielāks par 12.

Tām struktūrvienībām, kuras nevar nodrošināt, ka uz 2/3 no tām atvēlētajām vietām pretendē profesori vai asociētie profesori, vietu skaits Senātā tiek samazināts līdz līmenim, kas šo proporciju nodrošina;

2) 14 pilnā laika studējošo pārstāvji (17,5% no kopskaita), kurus ievēlē studentu pašpārvalde proporcionāli studējošo skaitam, ievērojot, ka katrai fakultātei ir vismaz 1 pārstāvis;

3) 6 vispārējā personāla pārstāvji (7,5% no kopskaita), kuru skaitā ir rektors, divi prorektori, kanclers, zinātniskās bibliotēkas direktors un viens rektora izvirzīts pārstāvis.

34.3. Senāts, atbilstoši Akadēmiskās sapulces apstiprinātam nolikumam, var izveidot padomes un komisijas. To darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi. Atliekošā veto tiesības ir rektoram visos jautājumos un Senāta studentu frakcijai visos jautājumos, kas skar studentu tiesības un likumīgās intereses.

Senāta pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt šķīrējtiesā, kura izskata iesniegumus un atbild divu nedēļu laikā.

34.4. Senāts savu darbību izbeidz, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par universitātes reorganizāciju vai likvidāciju.

35. Padomnieku konvents

Padomnieku konventu dibina pēc RTU Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma. Tā nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē Senāts. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja, vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma. Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos. Tam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Akadēmiskajā sapulcē.

36. Rektors

36.1. Rektors ir RTU augstākā amatpersona, kas īsteno RTU vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv RTU. Rektors atbild par RTU darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī RTU Satversmei.

Rektors atbild par RTU iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti, nodrošina RTU piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī RTU mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu, personiski atbild par RTU finansiālo darbību, veicina RTU personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību, veic citus Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī RTU Satversmē noteiktos rektora pienākumus.

RTU Senāta lēmumu izpildi, kā arī pastāvīgi RTU darbības vadību realizē rektors un pēc viņa ieteikuma Senāta ievēlēti mācību prorektors un zinātņu prorektors un uz līguma pamata pastāvīgā darbā strādājošs kanclers.

36.2. Rektoru Akadēmiskā sapulce ievēlē no RTU profesoriem uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Kārtējās rektora vēlēšanas augstskola rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets. Ja rektors vēlēšanu noteikumu pārkāpumu dēļ netiek apstiprināts, jaunas rektora vēlēšanas tiek organizētas divu mēnešu laikā. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ rektora vietas izpildītāju.

Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc RTU Senāta vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbā konstatēti likumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumi. Rektora atcelšanas gadījumā Ministru kabinets ieceļ rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai.

37. Revīzijas komisija

Akadēmiskā sapulce ievēlē revīzijas komisiju piecu cilvēku sastāvā uz pieciem gadiem. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt augstskolas vadošā administratīvā personāla pārstāvji (rektors, prorektori, kanclers, dekāni, institūtu direktori).

Revīzijas komisijai, atbilstoši Akadēmiskās sapulces apstiprinātam nolikumam, ir tiesības un pienākums pārbaudīt RTU finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un RTU Satversmei. Ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz RTU finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām.

Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā. Tās sagatavotais rakstveida ziņojums par pārbaudes rezultātiem iesniedzams Senātam. RTU administrācija Senātam mēneša laikā sniedz pārskatu par Revīzijas komisijas konstatēto pārkāpumu likvidēšanu.

Revīzijas komisija savu darbību izbeidz, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par universitātes reorganizāciju vai likvidāciju.

38. Šķīrējtiesa

Akadēmiskā sapulce ievēlē šķīrējtiesu piecu cilvēku sastāvā no akadēmiskā personāla vidus uz pieciem gadiem. Tajā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji (rektors, prorektori, kanclers, dekāni, institūtu direktori). Šķīrējtiesai ir nolikums, kuru apstiprina Akadēmiskā sapulce.

Šķīrējtiesa izskata strīdus starp RTU amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās. Šķīrējtiesa izskata arī studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Akadēmiskajai sapulcei. Pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Akadēmiskās sapulces piekrišanu.

Šķīrējtiesa savu darbību izbeidz, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par universitātes reorganizāciju vai likvidāciju.

39. Fakultātes dome un institūta padome

Fakultātes dome un institūta padome vada un pārzina attiecīgi fakultātes un institūta darbību.

Domes sastāvā ir visi profesori, kuriem pamatdarba vieta ir RTU, kā arī institūtu, katedru un laboratoriju vadītāji, un ne mazāk kā trīs vēlēti pārstāvji no pārējā vadošā akadēmiskā personāla (asociētie profesori, docenti vai vadošie pētnieki). Studējošie fakultātes domes sastāvā ir ne mazāk kā 15 %. Institūta padomi veido atbilstoši Senāta apstiprinātam institūta nolikumam.

Dome no vadošā akadēmiskā personāla vidus ievēlē dekānu (fakultātē) un direktoru (institūtā) uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Fakultātes dekāns un institūta direktors ir šo struktūrvienību oficiālie pārstāvji, kuri nodrošina attiecīgi domes un padomes sēžu sagatavošanu, lēmumu izpildi, atbild par studiju un zinātniskā darba organizāciju, akadēmisko grādu piešķiršanu, savu struktūrvienību saimniecisko un finansiālo darbību.

Protestu pret fakultātes domes un institūta padomes lēmumiem, kā arī dekāna un institūta direktora rīkojumiem var iesniegt augstākstāvošajiem administrācijas pārstāvjiem vai šķīrējtiesai. Atbilde uz protestu jādod divu nedēļu laikā.

Fakultāti un institūtu var reorganizēt un likvidēt ar Senāta lēmumu.

6. Studijas

40. Studiju programmas

Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālā nosaukuma iegūšanai nepieciešamās prasības. Tā var tikt veidota kā kompleksa, visas līdz izvēlētā grāda vai profesionālā nosaukuma sasniegšanai nepieciešamās pakāpes aptveroša.

Studiju programmu reglamentē studiju satura un realizācijas apraksts. Studiju programmas apstiprina Senāts pēc neatkarīgas ekspertīzes saņemšanas. Ieviešot jaunu studiju programmu, tiek noteikts tās finansu un tehniskais nodrošinājums, kā arī apstiprināts atbildīgais par programmas īstenošanu. Ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licence Izglītības un zinātnes ministrijā. Studiju programmas akreditējamas divu gadu laikā no to īstenošanas uzsākšanas dienas un ne retāk kā reizi sešos gados. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās. Valodu lietojumu nosaka Izglītības likums. Studiju programmas slēgšanas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītību citā RTU vai citas augstskolas studiju programmā.

41. Studiju satura un realizācijas apraksts:

41.1. nosaka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību;

41.2. nosaka programmas īstenošanas mērķus, uzdevumus un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu obligātās, obligātās izvēles un brīvās izvēles daļas apjomus, to apguves laika sadalījumu, vērtēšanas kritērijus, pārbaudes formas un kārtību;

41.3. ietver programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, tā kvalifikāciju un pienākumus. Akadēmisko studiju programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā pamatdarbā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, izņemot studiju programmas, kuras paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika studējošajiem un kuru realizācijai jāsaņem attiecīgs Augstākās izglītības padomes atzinums;

41.4. ietver programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību uzskaitījumu, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā;

41.5. ietver nepieciešamā palīgpersonāla raksturojumu, norādot tā uzdevumus;

41.6. ietver programmas īstenošanai nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu;

41.7. novērtē programmas izmaksas.

42. Studiju ilgums

Akadēmiskās studiju programmas tiek īstenotas bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai. Tās tiek veidotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, bet maģistra studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir no viena līdz diviem gadiem ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem.

Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas apguves. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz pieci gadi.

Personas, kas ieguvušas bakalaura grādu, ir tiesīgas turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai. Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi.

Studiju programmas saturs un satura apjoms, kā arī sasniegumu vērtēšana pilna laika un nepilna laika studijās (tajā skaitā vakara un neklātienes studijās) ir vienāda.

43. Studiju gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi

Akadēmiskajām bakalaura un maģistra studiju programmām jānoslēdzas ar bakalaura un maģistra darba izstrādāšanu un gala pārbaudījumu, kura sastāvdaļas attiecīgi ir bakalaura un maģistra darba aizstāvēšana un atbildes uz komisijas locekļu jautājumiem studiju programmas ietvaros.

Augstākās profesionālās izglītības studijas beidzas ar diplomdarba (diplomprojekta) vai profesionālā bakalaura (profesionālā maģistra) darba izstrādāšanu un valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir diplomdarba (diplomprojekta) vai profesionālā bakalaura (profesionālā maģistra) darba aizstāvēšana un atbildes uz komisijas locekļu jautājumiem studiju programmas ietvaros.

44. Iegūstamie grādi un profesionālā kvalifikācija

Atbilstoši valsts akreditētajai studiju programmai studējošie var iegūt

1) akadēmiskās izglītības grādus:

a) bakalaurs (akadēmiskais grāds),

b) maģistrs (akadēmiskais grāds),

2) doktora zinātnisko grādu,

3) otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības grādus:

a) profesionālais bakalaurs;

b) profesionālais maģistrs;

4) profesionālo kvalifikāciju.

7. Zinātniskā pētniecība

45. Zinātniskā pētniecība ir RTU darbības neatņemama sastāvdaļa, un tajā piedalās viss akadēmiskais personāls. Tās mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, studiju zinātniska pamatošana un tālāka attīstīšana, praktiski svarīgu un Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu uzdevumu risināšana. Zinātniskās pētniecības darbs notiek saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību".

46. Zinātniskās pētniecības darba koordinācija

Zinātniskā darba vadītājs patstāvīgi nosaka savu pētījuma tematu, bet RTU kopējos zinātniskās darbības plānus un svarīgākos aspektus koordinē zinātņu prorektora dienests. Pētījumu virzieni tiek saskaņoti ar citām augstskolām un zinātniskajām iestādēm, Latvijas Zinātnes padomi un citām ieinteresētajām institūcijām, to nozīmība un zinātniskais līmenis tiek regulāri izvērtēti. Pētījumu virzieni tiek ietekmēti, piešķirot finansējumu noteiktiem pētījumiem.

47. Pētījumu rezultātu publicēšana

Zinātnisko pētījumu rezultātus RTU publicē starptautiski atzītos un citos izdevumos, kā arī RTU Zinātniskajos rakstos. RTU Zinātniskie raksti iznāk regulāri kā atsevišķās zinātņu nozarēs veikto pētījumu rezultātus atspoguļojošas sērijas. RTU Zinātniskie raksti ir pieejami visām ieinteresētajām institūcijām.

48. Doktora grāda piešķiršana

Doktora grādu pēc akreditētas doktorantūras programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas piešķir Promocijas padome.

8. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

49. RTU īpašums un tai valdījumā nodotais valsts īpašums

RTU īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs.

RTU īpašumu veido:

1) ar Ministru kabineta lēmumu RTU nodotā nošķirtā valsts īpašumu daļa;

2) zeme, kustamais un nekustamais īpašums, ko dāvinājušas fiziskas vai juridiskas personas, kā arī tāds īpašums, kas iegādāts par RTU pašu nopelnītiem vai valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem. Nekustamā īpašuma iegādei par iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem jāsaņem Ministru kabineta piekrišana;

3) RTU intelektuālais īpašums.

RTU īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā nodotā valsts īpašuma. Valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šī īpašuma izmantošanu kontrolē saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu.

50. Finanšu resursi

Valsts Ministru kabineta personā nodrošina RTU nepārtrauktai darbībai, arī valsts noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un to izlietošanas kontroli.

RTU ienākumus veido:

50.1. Latvijas Republikas valsts pamatbudžeta līdzekļi;

50.2. ienākumi no studentu sagatavošanas par maksu;

50.3. ienākumi no zinātniskajiem līgumdarbiem;

50.4. ienākumi no saimnieciskās un finansiālās darbības;

50.5. juridisko un fizisko personu ziedojumi, dāvinājumi, t.sk. arī ar izmantošanas nosacījumiem;

50.6. citi Latvijas Republikas likumos un citos normatīvajos aktos paredzētie ienākumu avoti.

Ar šiem ienākumiem RTU rīkojas, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām, un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem. Līdzekļus atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai novirza tieši tai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai, kura realizē šo programmu vai pasākumu. RTU atver speciālā budžeta kontu, ja tā ir saņēmusi ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā.

51. Finanšu resursu struktūra

Finanšu resursu struktūru nosaka RTU Senāts, bet budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Akadēmiskajai sapulcei un attiecīgām valsts institūcijām.

Struktūrvienību finanšu resursi kā patstāvīga daļa ietilpst RTU budžetā. Visām RTU struktūrvienībām ir tiesības veikt revīzijas un izvirzīt priekšlikumus par pieņemtās iekšējās kārtības grozījumiem.

52. Studējošo un studiju kreditēšana

Akreditētās studiju programmās studējošajiem ir tiesības pretendēt uz studiju kredītu (aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošajiem, lai segtu maksu par studijām) un studējošo kredītu (aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošo sociālo vajadzību nodrošināšanai).

53. Uzņēmējdarbība un cita saimnieciskā darbība

RTU ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

53.1. brīvi rīkoties ar savu īpašumu šajā Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai;

53.2. atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

53.3. slēgt līgumus ar juridiskām un fiziskām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības;

53.4. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši augstskolas darbības mērķim;

53.5. veikt augstskolas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras peļņu izmanto RTU attīstībai, kā arī ieguldīt savus līdzekļus citos uzņēmumos;

53.6. saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu kredītus, ziedojumus, dāvinājumus.

9. Akreditācija

54. RTU diplomi tiek valstiski atzīti un tajos atļauts izmantot Latvijas Republikas papildināto mazo valsts ģerboni pēc RTU un attiecīgās studiju programmas akreditācijas.

10. Reorganizācija vai likvidācija

55. Lēmumu par RTU reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Priekšlikumam pievienojams augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.

11. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

56. RTU Satversmi un nosaukumu var pieņemt, grozīt vai atcelt tikai RTU Akadēmiskā sapulce. Satversme un tās labojumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Latvijas Republikas Saeimā.