Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 8. aprīļa noteikumus Nr. 162 "Noteikumi par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 415

Rīgā 1997.gada 16.decembrī (prot. nr. 70 1.§)

Noteikumi par vides valsts monitoringu

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta
iekārtas likuma
14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka vides valsts monitoringa struktūru, finansējuma avotus, vienotu vides valsts monitoringa koordināciju, kā arī vides valsts monitoringa informācijas pieejamību un izsniegšanas nosacījumus.

II. Vides valsts monitoringa struktūra

2. Vides valsts monitorings ietver valsts pasūtīto un finansēto vides monitoringu un uzņēmumu emisijas (izmešu), fona piesārņojuma un cita veida monitoringu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai attiecīgā reģionālā vides pārvalde saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kuriem jāveic emisijas (izmešu), fona piesārņojuma un cita veida monitorings.

4. Lai pierādītu, ka uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nepārsniedz pieļaujamo piesārņojuma līmeni, kas nav apliekams ar dabas resursu nodokli, attiecīgais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) var brīvprātīgi veikt fona piesārņojuma monitoringu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem tas nav veicams obligāti.

III. Vides valsts monitoringa izpildes nodrošināšana

5. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem jāveic emisijas (izmešu), fona piesārņojuma un cita veida monitorings, attiecīgās monitoringa programmas izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālās vides pārvaldes.

6. Vides valsts monitoringa finansējuma avoti:

6.1. valsts budžeta līdzekļi, kas tiek piešķirti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai;

6.2. uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) līdzekļi, kas paredzēti attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) radītā piesārņojuma emisijas (izmešu), fona piesārņojuma un cita veida monitoringa veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

7. Juridiskā vai fiziskā persona, kas veic vides valsts monitoringu, saskaņo tā izpildi ar attiecīgajiem zemes un ūdeņu lietotājiem vai īpašniekiem un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atlīdzina tā izpildes rezultātā radušos materiālos zaudējumus.

8. Īstenojot vides valsts monitoringu, jānodrošina vides aizsardzības prasību un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošana.

IV. Vides valsts monitoringa informācija

9. Vides valsts monitoringa informācija ir vides valsts monitoringa rezultātā iegūtā informācija, kā arī par valsts budžeta līdzekļiem iegūtā vides monitoringa informācija konkrētā nozarē un pašvaldību iegūtā vides monitoringa informācija (turpmāk - informācija).

10. Informācija pieder valstij un ir brīvi pieejama. Informācijas turētājam ir tiesības ierobežot pieejamību informācijai, ja tā attiecas uz:

10.1. lietām, kas ir iztiesāšanā;

10.2. intelektuālo īpašumu;

10.3. personas datiem;

10.4. trešās personas piegādātu informāciju, ja tā nebija jāpiegādā obligāti;

10.5. ziņām par vides objektu, ja to atklāšana palielina iespēju, ka minētais objekts var tikt bojāts.

11. Informācijas turētājs informāciju valsts un pašvaldību iestādēm sniedz bez maksas.

12. Valsts un pašvaldību iestādes, kas informāciju iegūst, pilnīgi vai daļēji izmantojot valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, uzrāda pieprasītājam pieejamo informācijas aprakstu, norādot datu nesēju veidu, datu apstrādes un interpretācijas pakāpi. Ja informācija iegūta, tikai daļēji izmantojot valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, jānorāda arī informācijas pieejamības nosacījumi.

13. Ja informācija iegūta, neizmantojot valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus vai daļēji izmantojot valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, kā arī ja tā tiek pieprasīta īpaši apstrādātā veidā, informācija nododama pieprasītājam, vienojoties par nodošanas nosacījumiem atsevišķā līgumā. Ja informācijas turētājs pieprasa samaksu par sniedzamo informāciju, samaksas lielums nedrīkst pārsniegt izmaksas, kas radušās attiecīgās informācijas iegūšanas, apkopošanas un tiražēšanas procesā.

14. Bīstamas ekoloģiskās situācijas gadījumā informācijas turētājs visu attiecīgo informāciju neatkarīgi no īpašuma formas sniedz atbildīgajām valsts un pašvaldību iestādēm nekavējoties un bez maksas.

15. Informācija, kas saņemta bez maksas, nevar tikt pārdota vai izmantota peļņas gūšanai uzņēmējdarbības rezultātā, ja par attiecīgās informācijas izmantošanu ir noslēgts šo noteikumu 13.punktā minētais līgums.

16. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi gadā nodrošina informācijas apkopošanu ziņojumos par vides stāvokli. Minētie ziņojumi ir publicējami.

V. Pārejas jautājumi

17. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents G.Krasts

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

01.01.1998