Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 28.04.2014. - 30.11.2020. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2020. gada 5. novembra likumu: Valsts robežsardzes likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Robežsardzes likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma uzdevumi

Šis likums nosaka Valsts robežsardzes (turpmāk — Robežsardze) darbības tiesisko pamatu, uzdevumus, funkcijas un kompetenci, kā arī robežsargu pienākumus un tiesības.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

2.pants. Robežsardze

Robežsardze ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Robežsardze ir bruņota, un tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana.

(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2005.)

3.pants. Robežsardzes darbības principi

(1) Robežsardzes darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību.

(2) Robežsardze aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses neatkarīgi no to pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma un vecuma, izglītības un valodas, attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības.

(3) Robežsardze nodrošina, lai tiktu ievērotas personu tiesības pārvietoties no vienas valsts uz citu valsti.

(4) Robežsardze dod iespēju aizturētajām personām realizēt tiesības uz tiesisko aizsardzību.

(5) (Izslēgta ar 15.06.2006. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

4.pants. Robežsardzes sadarbība ar citām institūcijām

(1) Robežsardze valsts robežas apsardzības un kontroles jautājumos, kā arī jautājumos, kas saistīti ar ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli, un pārējos tās kompetencē ietilpstošajos jautājumos sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, komersantiem un starptautiskajām organizācijām, savienībām vai kopienām.

(2) Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī komersanti un to amatpersonas sniedz palīdzību Robežsardzei tās pienākumu izpildē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001., 22.04.2004. un 07.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2007.)

5.pants. Robežsardzes profesionālie sakari

Robežsardze ir tiesīga uzturēt profesionālos sakarus ar kaimiņvalstu un citu valstu kompetentajiem dienestiem un atbilstoši kompetencei slēgt ar tiem vienošanās, kā arī gatavot saskaņotus starptautisko līgumu projektus un iesniegt tos Iekšlietu ministrijai.

(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2005.)

5.1pants. Robežsargu piedalīšanās starptautiskajās misijās un operācijās

(1) Robežsargi piedalās starptautiskajās misijās un operācijās pēc to starptautisko organizāciju, savienību vai kopienu rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgti starptautiskie līgumi.

(2) Lēmumu par robežsargu piedalīšanos starptautiskajās misijās un operācijās pieņem Ministru kabinets.

(3) Kārtību, kādā robežsargus nosūta dalībai starptautiskajās misijās un operācijās, nosacījumus robežsargu dalībai šajās misijās un operācijās, kā arī dalības finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

(10.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.12.2005.)

6.pants. Atklātums Robežsardzes darbībā

Robežsardze dienesta interesēs gan tieši, gan ar masu saziņas līdzekļu starpniecību par savas darbības rezultātiem informē valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī iedzīvotājus, ievērojot likuma "Par valsts noslēpumu" prasības.

6.1pants. Robežsargs

Robežsargs ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kura nodrošina Robežsardzes uzdevumu izpildi un kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe.

(16.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

II nodaļa
Robežsardzes organizatoriskā
struktūra un izvietojums

(Izslēgta ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2005.)

III nodaļa
Robežsardzes uzdevumi,
robežsargu pienākumi un tiesības

13.pants. Robežsardzes uzdevumi

Robežsardzes uzdevumi ir:

1) saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumu apsargāt valsts robežu, robežzīmes un citas robežbūves, novērst jebkuru mēģinājumu nelikumīgi mainīt valsts robežas atrašanās vietu apvidū;

2) sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem novērst un atvairīt bruņotus iebrukumus Latvijas teritorijā, teritoriālajos un iekšējos ūdeņos, kā arī gaisa telpā, novērst bruņotas provokācijas uz valsts robežas, noziedzīgu apdraudējumu gadījumā sniegt palīdzību pierobežas iedzīvotājiem;

3) novērot valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas, ūdeņus un gaisa telpu;

4) nepieļaut, ka personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu, kravas un citas mantas tiek pārvietotas pāri valsts robežai ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām vai citā nelikumīgā veidā, atklāt un aizturēt valsts robežas pārkāpējus, kā arī atklāt pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma pārkāpējus;

5) organizēt robežpārejas punktu darbu un kopīgi ar muitas un Pārtikas un veterinārā dienesta iestādēm — robežkontroles punktu darbu, koordinēt robežkontroles punktos strādājošo kontroles dienestu darbību;

6) kopīgi ar muitas iestādēm noteikt robežkontroles punktos darba vietas citām institūcijām un privātpersonām, kas nodrošina robežšķērsošanas kontroli citos likumā noteiktajos jautājumos vai sniedz pakalpojumus valsts robežu šķērsojošām personām;

7) veikt robežkontroli un laist pāri valsts robežai personas, transportlīdzekļus, kravas un citas mantas, ja pareizi noformēti dokumenti, kas dod tiesības šķērsot valsts robežu, un ir pabeigtas robežsargu, muitas un citu valsts dienestu kontroles operācijas;

8) patstāvīgi vai kopīgi ar muitas iestādēm novērst ievešanai Latvijas teritorijā un tranzītam cauri Latvijas teritorijai aizliegto priekšmetu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Nepieļaut preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri valsts robežai, apejot muitas kontroli;

9) uzturēt valsts robežu, robežas joslu un robežpārejas punktus;

10) patstāvīgi vai kopīgi ar starptautisko jūras ostu, lidostu, jūras pasažieru un dzelzceļa staciju administrāciju, sadarbībā ar muitas iestādēm, policiju, Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām un attiecīgajām pašvaldībām nodrošināt un kontrolēt valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma ievērošanu;

101) uzraudzīt noteikumu par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos ievērošanu jūras ostās, kurās ir noteiktas valsts robežas šķērsošanas vietas, un iekšējos ūdeņos, pa kuriem saskaņā ar Latvijas Republikai sais­tošām starptautisko tiesību normām un starptautiskajiem līgumiem ir noteikta Latvijas Republikas valsts sauszemes robeža;

11) sniegt speciāli pilnvarotām valsts iestādēm nepieciešamo palīdzību dabas resursu saglabāšanas un saimnieciskās darbības noteikumu ievērošanas kontrolē, vides aizsardzībā pret piesārņošanu, ugunsgrēku dzēšanā un dabas katastrofu seku likvidēšanā pierobežā;

12) nodrošināt, lai tiktu izpildītas Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktās saistības valsts robežas režīma jautājumos, savas kompetences ietvaros noregulēt ar valsts robežas režīma pārkāpšanu saistītos incidentus;

13) nodrošināt ar valsts robežas šķērsošanu saistīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu profilaksi;

14) savas kompetences ietvaros izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus;

15) kontrolēt, kā tiek ievēroti noteikumi par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, izceļošanu un tranzītu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī savas kompetences ietvaros veikt Patvēruma likumā paredzētās darbības;

16) Kriminālprocesa likumā noteiktās kompetences ietvaros veikt pirmstiesas izmeklēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2001., 06.12.2001., 20.06.2002., 13.10.2005., 07.06.2007. un 06.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 09.04.2008.)

13.1pants. Robežsardzes resursi uzdevumu veikšanai jūrā

Uzdevumu veikšanai jūrā Robežsardze izmanto Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

14.pants. Robežsargu pienākumi

(1) Jebkura robežsarga pienākums, saņemot informāciju par notikumu, kas apdraud valsts robežas neaizskaramību vai ir saistīts ar tās nelikumīgu šķērsošanu, kā arī pašam konstatējot šādu notikumu, ir veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, atklātu un aizturētu pārkāpumu izdarījušās personas, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai Robežsardzes struktūrvienībai.

(2) Dienesta pienākumus robežsargi pilda saskaņā ar attiecīgiem likumiem, Robežsardzes reglamentiem, nolikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī priekšnieku pavēlēm un rīkojumiem.

(3) Robežsargi bez iebildumiem pilda savu tiešo priekšnieku un amatā augstāku priekšnieku likumīgās pavēles un rīkojumus. Apzināta nelikumīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana neatbrīvo robežsargu no atbildības.

(4) Noteiktās kompetences ietvaros priekšnieks rīkojas patstāvīgi un raugās, lai viņam pakļautajā struktūrvienībā tiktu ievēroti likumi, reglamenti un izpildītas pavēles.

15.pants. Robežsargu tiesības

(1) Robežsargiem visā pierobežā, kā arī robežkontroles punktos un robežpārejas punktos ir tiesības:

1) pildot dienesta pienākumus, bez ierobežojumiem pārvietoties, pārbaudīt personu dokumentus, kontrolēt transportlīdzekļus un to kravas;

2) visām personām, kas šķērso valsts robežu, noteiktā kārtībā pārbaudīt personu apliecinošos dokumentus un izdarīt tajos vajadzīgās atzīmes, kā arī veikt visu valsts robežu šķērsojošo transportlīdzekļu apskati;

3) likumā noteiktajā kārtībā un termiņos aizturēt:

a) personas, kas tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura izmeklēšana ir Robežsardzes kompetencē, kā arī personas, kas izdarījušas administratīvo pārkāpumu, kura izskatīšana ir Robežsardzes kompetencē,

b) personas, kuras mēģinājušas pārvietot vai pārvietojušas pāri valsts robežai ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem Latvijas Republikā ievest vai no Latvijas Republikas izvest aizliegtos priekšmetus, kā arī mēģinājušas ievest vai izvest preces un citus priekšmetus, apejot muitas kontroli,

c) meklēšanā izsludinātas personas, transportlīdzekļus un šajos transportlīdzekļos esošās personas;

31) (izslēgts ar 06.03.2008. likumu);

4) noteiktā kārtībā izņemt un nodot muitas iestādēm preces un citus priekšmetus, kas atrasti pie personām, kuras šķērso valsts robežu, apejot muitas kontroli;

5) noteiktā kārtībā izņemt un nodot valsts policijas iestādēm ieročus, munīciju, sprāgstvielas, narkotiskās, psihotropās un radioaktīvās vielas, kas atrastas pie valsts robežu šķērsojošām personām, kurām nav attiecīgas atļaujas;

6) ierobežot vai pilnīgi pārtraukt kustību pāri valsts robežai sakarā ar dabas un tehnogēnām katastrofām un sevišķi bīstamām infekcijas slimībām, ierobežot vai pilnīgi pārtraukt valsts robežas šķērsošanu atsevišķās valsts robežas šķērsošanas vietās tehnisku iemeslu dēļ;

7) vajājot un aizturot robežpārkāpējus, kā arī atvairot bruņotu iebrukumu valsts teritorijā, izmantot fiziskajām un juridiskajām personām piederošus sakaru līdzekļus, kā arī ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot fiziskajām un juridiskajām personām piederošus transportlīdzekļus, kompensējot tām radušos zaudējumus;

8) veikt operatīvās darbības pasākumus, lai novērstu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;

9) vajājot valsts robežas pārkāpējus vai valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu vai robežpārejas punktu režīma pārkāpējus, kā arī personas, kas valstī uzturas nelikumīgi, ieiet valsts un pašvaldību, fizisko vai juridisko personu īpašumā esošās telpās un ēkās;

10) liegt ieceļot valstī personām, kuras nevar uzrādīt derīgus ceļošanas dokumentus;

11) likumā noteiktajā kārtībā izraidīt no valsts personas, kas iebraukušas Latvijā vai šķērsojušas valsts robežu bez derīga ceļošanas dokumenta vai attiecīgo institūciju atļaujas vai neievērojot noteikto kārtību;

12) veicot ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli un ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegtās informācijas un ziņu patiesuma pārbaudi:

a) uzaicināt uz Robežsardzes telpām fiziskās personas vai juridisko personu pārstāvjus, lai saņemtu paskaidrojumus par ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķi, vietu, laiku un uzturēšanās nodrošinājumu,

b) pieprasīt no fiziskās vai juridiskās personas informāciju, dokumentus vai to kopijas, kas pamato ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegtās informācijas un ziņu patiesumu,

c) apmeklēt un apsekot valsts un pašvaldību iestāžu, reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un komersantu telpas, uzņēmumu (organizatorisku vienību, kurās darba devēji nodarbina ārzemniekus) darba vietas, kā arī jebkuras citas vietas uzņēmumā, kas nodarbinātajam ir pieejamas darba gaitā, iestāžu, organizāciju, komersantu un uzņēmumu noteiktajā darba laikā bez iepriekšējas paziņošanas vai atļaujas saņemšanas (arī īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas prombūtnē),

d) apmeklēt fizisko personu, kā arī šā punkta "c" apakšpunktā neminēto juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošās telpas un ēkas un ar īpašnieku, lietotāju vai viņu pilnvarotu personu atļauju apsekot telpas.

(11) Robežsargiem jūras ostās, kurās ir noteiktas valsts robežas šķērsošanas vietas, un iekšējos ūdeņos, pa kuriem saskaņā ar Latvijas Republikai saistošām starptautisko tiesību normām un starptautiskajiem līgumiem ir noteikta Latvijas Republikas valsts sauszemes robeža, ir tiesības:

1) pārbaudīt personu apliecinošos dokumentus visām personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos un normatīvajiem aktiem par Latvijas Republikas pierobežas režīmu un pierobežas joslas režīmu;

2) apturēt atpūtas kuģi vai mazizmēra kuģošanas līdzekli un veikt pārbaudi, ja ir pamats uzskatīt, ka vadītājs pārkāpis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos;

3) atstādināt no atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadīšanas personu:

a) ja ir pamats uzskatīt, ka tā ir alkohola reibumā vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudi veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā,

b) kurai nav dokumentu, kas apliecina atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa reģistrāciju (ja attiecīgais atpūtas kuģis vai mazizmēra kuģošanas līdzeklis ir jāreģistrē), vai attiecīgā atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecības (ja tāda ir nepieciešama);

4) nogādāt atpūtas kuģi vai mazizmēra kuģošanas līdzekli tuvākajā atpūtas kuģiem vai mazizmēra kuģošanas līdzekļiem paredzētajā piestātnē vai tuvākajā Valsts robežsardzes struktūrvienībā, ja ir konstatēts, ka atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadītājs nav ievērojis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi, un ja uz atpūtas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa nav citas personas, kas var vadīt attiecīgo atpūtas kuģi vai mazizmēra kuģošanas līdzekli.

(2) Gadījumos, kad tiek veikta valsts robežas pārkāpēju meklēšana, robežsargiem ir tiesības darboties arī ārpus šā panta pirmajā daļā noteiktajām vietām, ja nepieciešams, sadarbojoties ar policiju un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām.

(3) Robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības atrasties uz Nacionālo bruņoto spēku tehniskajiem līdzekļiem, peldlīdzekļiem un gaisakuģiem.

(4) Gadījumos, kas saistīti ar ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli un profilaksi, kā arī operatīvās darbības pasākumu veikšanu, robežsargiem ir tiesības darboties arī ārpus šā panta pirmajā daļā noteiktajām vietām.

(41) Robežsargiem ir tiesības apsargāt, pārvietot apsardzes uzraudzībā un uzturēt aizturētās personas, kā arī pārvietot apsardzes uzraudzībā kriminālprocesa norisei nepieciešamajā laikā un vietā personas, kas apcietinātas par noziedzīgiem nodarījumiem, kuru izmeklēšana ir piekritīga Robežsardzei.

(5) Izņēmuma gadījumā, ja persona nevar izpildīt valsts robežas šķērsošanas noteikumus, bet šīs personas identitāte ir noskaidrota, Robežsardzes priekšnieks ir tiesīgs atļaut minētajai personai šķērsot valsts robežu, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2001., 06.12.2001., 11.12.2003., 16.06.2005., 07.06.2007., 06.03.2008. un 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2008.)

15.1 pants. Robežsargu tiesības ievietot aizturētās personas pagaidu turēšanas telpā

(1) Robežsargiem ir tiesības ievietot aizturēto personu pagaidu turēšanas telpā (speciāli aprīkota telpa, kurā aizturētās personas tiek ievietotas un turētas apsardzībā).

(2) Pagaidu turēšanas telpā aizturēto personu var ievietot, ja:

1) nav noskaidrota tās identitāte;

2) ir pamatotas aizdomas par tās bēgšanas iespējamību;

3) tā nepakļaujas robežsargu likumīgajām prasībām;

4) ir pamatotas aizdomas, ka tā var nodarīt kaitējumu sev, robežsargiem, citām fiziskajām personām vai mantai;

5) tā ir izsludināta meklēšanā.

(3) Pirms ievietošanas pagaidu turēšanas telpā personu pārmeklē tā paša dzimuma robežsargs. Pārmeklējamo personu vizuāli apskata, pārbauda pie tās esošos priekšmetus un izņem tos priekšmetus, kurus var izmantot, lai uzbruktu robežsargiem, vai ar kuriem iespējams nodarīt kaitējumu citām fiziskajām personām vai sev.

(4) Kārtību, kādā persona tiek ievietota un turēta pagaidu turēšanas telpā, un šādu vietu iekārtošanas un aprīkošanas prasības nosaka Ministru kabinets.

(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.12.2008.)

16.pants. Robežsardze kā izziņas iestāde

(Izslēgts ar 13.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)

17.pants. Fiziskā spēka, speciālo līdzekļu lietošana un dienesta suņu izmantošana

(1) Robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus, lai:

1) atvairītu uzbrukumu robežsargiem un citām personām;

2) aizturētu personas, kuras ļaunprātīgi nepakļaujas vai pretojas robežsargiem;

3) savaldītu aizturētās un apcietinātās personas, ja tās laikā, kad tiek izmitinātas, izraidītas vai pārvietotas apsardzes uzraudzībā, nepakļaujas vai pretojas robežsargiem vai ir pamatotas aizdomas, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;

4) atvairītu uzbrukumu ēkām, atsevišķām telpām un transportlīdzekļiem, ko apsargā robežsargi, kā arī atbrīvotu šos objektus, ja tos ieņēmušas bruņotas personas;

5) pārtrauktu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības pārkāpumus, ja tie tiek izdarīti personu grupā.

(2) Pirms fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas vai dienesta suņu izmantošanas persona par to ir jābrīdina, izņemot gadījumus, kad vilcināšanās lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus vai izmantot dienesta suņus rada tiešus draudus robežsargu veselībai vai dzīvībai vai var izraisīt citas smagas sekas vai kad šāds brīdinājums konkrētajā situācijā nav iespējams.

(3) Fiziskā spēka, speciālo līdzekļu lietošanas vai dienesta suņu izmantošanas veidu nosaka konkrētā pārkāpuma raksturs un pārkāpēja individuālās iezīmes. Lietojot fizisko spēku, speciālos līdzekļus vai izmantojot dienesta suņus, maksimāli jāierobežo to nodarītais kaitējums, kā arī jānodrošina pirmās palīdzības sniegšana cietušajiem, ja tā ir nepieciešama. Ja fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas vai dienesta suņu izmantošanas rezultātā personai radies ievainojums vai iestājusies tās nāve, robežsargam nekavējoties jāziņo par to tiešajam priekšniekam, kas šo faktu dara zināmu prokuratūras iestādei.

(4) Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus (izņemot roku dzelžus un sasiešanas līdzekļus), kā arī izmantot dienesta suņus pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību vai veselību vai kad tās izrāda bruņotu pretošanos vai izdara bruņotu uzbrukumu.

(5) Speciālo līdzekļu veidus un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(07.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2008. un 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 17.12.2008.)

18.pants. Šaujamieroču lietošana

(1) Par šaujamieroču lietošanu atzīstams mērķtiecīgs šāviens.

(2) Robežsargiem ir tiesības glabāt un nēsāt šaujamieroci.

(3) Robežsargs ir tiesīgs lietot šaujamieroci, lai:

1) atvairītu bruņotu iebrukumu Latvijas teritorijā vai izbeigtu uzbrucēju bruņotu pretošanos;

2) aizturētu valsts robežas pārkāpēju, ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

3) atvairītu uzbrukumu un izbeigtu pretošanos, arī neapbruņotu personu uzbrukumu un pretošanos, ja tiek radīti reāli draudi robežsarga vai citu personu dzīvībai un citādā veidā tos nav iespējams novērst vai ja ir nepieciešams novērst mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

4) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus robežsarga vai citu personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas robežsarga prasībai apstādināt transportlīdzekli un nav citas iespējas viņu aizturēt.

(4) Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt brīdinājuma šāvienu.

(5) Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek izmantoti ieroči vai jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi.

(6) Robežsargam ir tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

(7) Aizliegts lietot šaujamieroci:

1) pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību vai veselību vai kad tās izrāda bruņotu pretošanos vai izdara bruņotu uzbrukumu;

2) gadījumos, kad tā pielietošanas dēļ var ciest citas personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. un 07.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2007.)

IV nodaļa
Robežsardzes komplektēšana

(Izslēgta ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

V nodaļa
Robežsargu dienesta pakāpju piešķiršana un atņemšana,
robežsargu paaugstināšana dienesta pakāpē

(Izslēgta ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

VI nodaļa
Robežsargu iecelšana amatos, atestēšana,
pārvietošana, atstādināšana, atbrīvošana no
amata un atvaļināšana no dienesta

(Izslēgta ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

VII nodaļa
Formas tērpa valkāšana

(Izslēgta ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

VIII nodaļa
Robežsarga tiesiskā aizsardzība un
darbības garantijas

41.pants. Robežsarga tiesiskā aizsardzība

(1) Robežsargs ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās robežsarga likumīgajām prasībām ir sodāma.

(2) Robežsargs atrodas valsts aizsardzībā — viņa dzīvību, veselību, godu un cieņu aizsargā valsts.

(3) Robežsarga goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kas viņam traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma likumos noteiktajā kārtībā.

(4) Robežsargs neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas dienesta pilnvaru ietvaros nodarīts likumpārkāpējam, kurš aizturēšanas brīdī nepakļaujas vai pretojas.

42.pants. Robežsarga atalgojums

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

43.pants. Robežsarga darbības garantijas

(1) Robežsargam nav saistoši partiju un citu sabiedrisko un politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

(2) Partiju un citu sabiedrisko un politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju iejaukšanās Robežsardzes darbībā ir aizliegta.

(3) Par likumpārkāpumu netiek atzīta robežsarga rīcība nepieciešamās aizstāvēšanās, galējās nepieciešamības vai attaisnota profesionāla riska situācijā.

(4) Robežsargam ir tiesības mēneša laikā pārsūdzēt tiesā par viņu pieņemtos Robežsardzes vai Iekšlietu ministrijas amatpersonu lēmumus, ja viņš uzskata, ka šie lēmumi nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai pilnvaras vai aizskar viņa cieņu.

(5) Savu kultūras un sporta vajadzību apmierināšanai robežsargi var izveidot biedrības un klubus, kuru darbību reglamentē likumā noteiktajā kārtībā pieņemti un reģistrēti statūti.

(6) (Izslēgta ar 15.06.2006. likumu.)

(7) (Izslēgta ar 15.06.2006. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

44.pants. Robežsargu dienesta un darba tiesības

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

45.pants. Atvaļinājumi

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

46.pants. Sociālās garantijas robežsargiem

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

46.1 pants. Citas sociālās garantijas robežsargiem

Robežsargam, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, ir tiesības ārpus kārtas iekārtot savu bērnu pirmsskolas izglītības iestādē.

(06.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.04.2008.)

47.pants.Robežsargu tiesības uz dzīvojamām telpām

(1) Robežsardzei ir tiesības pirkt dzīvojamās mājas vai atsevišķus dzīvokļus, kā arī celt dzīvojamās mājas robežsargu vajadzībām.

(2) Pašvaldība pēc Robežsardzes lūguma var nodrošināt robežsargu, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, ar dzīvojamo telpu dienesta vietas tuvumā.

(3) (Izslēgta ar 15.06.2006. likumu.)

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

48.pants. Robežsargu tiesības izmantot valsts un pašvaldību satiksmes līdzekļus

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

49.pants. Aizliegumi robežsargiem

(1) Robežsargiem aizliegts apvienoties arodbiedrībās, organizēt streikus un piedalīties tajos.

(2) Robežsargi nedrīkst piedalīties politisko partiju un citu politisko organizāciju un kustību darbībā. Uz dienesta laiku viņiem jāaptur sava darbība tajās.

(3) Robežsargiem piederošā nekustamā manta un tās pārvaldīšana nedrīkst būt par šķērsli vai kavēkli dienesta pienākumu pildīšanai vai viņu pārvietošanai no vienas struktūrvienības uz citu.

(4) (Izslēgta ar 15.06.2006. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2005. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006. Pirmās daļas vārdi "apvienoties arodbiedrībās" atzīti par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmei ar 23.04.2014. Satversmes tiesas spriedumu, kas stājas spēkā 28.04.2014.)

50.pants. Atvaļināto robežsargu tiesības un viņiem paredzētās kompensācijas

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

51.pants. Robežsargu izdienas pensijas

(Izslēgts ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

Pārejas noteikumi

1. Noteikt, ka šā likuma 7.panta pirmās daļas un 19.panta pirmās daļas prasības nevar būt par pamatu to robežsargu atbrīvošanai, kuri pieņemti dienestā pirms šā likuma stāšanās spēkā, ja viņi atbilst citām šā likuma, likuma "Par valsts noslēpumu" un Valodu likuma prasībām.

2. Ministru kabinetam līdz 1997.gada 31.decembrim izstrādāt attiecīgus grozījumus Latvijas Republikas normatīvajos aktos.

3. Personām, kuras dienestā Robežsardzē ir pieņemtas līdz 2002.gada 1.jūlijam, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju un piemaksu par izdienu, ieskaita 80 procentus no citās iestādēs nostrādātā laika.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

4. Likuma 42.panta otrās daļas noteikums par piemaksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā robežsargiem, kuru dienests ir tieši saistīts ar valsts robežas kontroli un apsargāšanu, stājas spēkā 2003.gada 1.augustā.

(29.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.07.2003.)

5. Ar šajā likumā lietoto terminu "komersants" tiek saprasts arī individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieku saimniecība, zvejnieku saimniecība, kā arī citi uzņēmumu reģistrā reģistrētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.2004.)

6. Neizmaksātos atvaļinājuma pabalstus par 2005.gadu izmaksā šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

7. Personas, kuras pieņemtas darbā Valsts robežsardzē un ieņem robežsargu amatus, turpina darbu saskaņā ar noslēgto darba līgumu.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 27.novembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 16.decembrī
28.04.2014