Darbības ar dokumentu

Including related resolutions and additional information on facilitation requirements, including the supplement to the annex to the Convention

Contents

Articles of the Convention on Facilitation of International Maritime Traffic

(Annex A to the Final Act of 1965 Conference)

Consolidated text of annex to the Convention (Annex B to the Final Act)

SECTION 1 — DEFINITIONS AND GENERAL PROVISIONS

A. Definitions

B. General provisions

C. Electronic data-processing techniques

SECTION 2 — ARRIVAL, STAY AND DEPARTURE OF SHIP

A. General

B. Contents and purpose of documents

C. Documents on arrival

D. Documents on departure

E. Consecutive calls at two or more ports

F. Completion of documents

G. Errors in documentation and penalties therefor

H. Special measures of facilitation for ships calling at ports in order to put ashore sick or injured crew members, passengers or other persons for emergency medical treatment

SECTION 3 — ARRIVAL AND DEPARTURE OF PERSONS

A. Arrival and departure requirments and procedures

B. Measures to facilitate clearance of cargo, passengers, crew and baggage

C. Special facilities for marine transport of elderly and disabled passengers

D. Facilitation for ships engaged on cruises and for cruise passengers

E. Special measures of facilitation for passengers in transit

F. Measures of facilitation for ships engaged in scientific services

G. Further measures of facilitation for foreigners belonging to the crews of ships engaged in international voyages — shore leave

SECTION 4 — ARRIVAL, STAY AND DEPARTURE OF CARGO AND OTHER ARTICLES

A. General

B. Clearance of export cargo [to be developed]

C. Clearance of import cargo

D. Containers and pallets

E. Cargo not discharged at the port of intended destination

F. Limitation of shipowner`s responsibilities

SECTION 5 — PUBLIC HEALTH AND QUARANTINE, INCLUDING SANITARY MEASURES FOR ANIMALS AND PLANTS

SECTION 6 — MISCELLANEOUS PROVISIONS

A. Bonds and other forms of security

B. Services at ports

C. Emergency assistance

D. National facilitation committees

The Contracting Governments:

Desiring to facilitate maritime traffic by simplifying and reducing to a minimum the formalities, documentary requirements and procedures on the arrival, stay and departure of ships engaged in international voyages;

Have agreed as follows:

Article I

The Contracting Governments undertake to adopt, in accordance with the provisions of the present Convention and its Annex, all appropriate measures to facilitate and expedite international maritime traffic and to prevent unnecessary delays to ships and to persons and property on board.

Article II

(1) The Contracting Governments undertake to co-operate, in accordance with the provisions of the present Convention, in the formulation and application of measures for the facilitation of the arrival, stay and departure of ships. Such measures shall be, to the fullest extent practicable, not less favourable than measures applied in respect of other means of international transport; however, these measures may differ according to particular requirements.

(2) The measures for the facilitation of international maritime traffic provided for under the present Convention and its Annex apply equally to the ships of coastal and non-coastal States the Governments of which are Parties to the present Convention.

(3) The provisions of the present Convention do not apply to warships or pleasure yachts.

Article III

The Contracting Governments undertake to co-operate in securing the highest practicable degree of uniformity in formalities, documentary requirements and procedures in all matters in which such uniformity will facilitate and improve international maritime traffic and keep to a minimum any alternations in formalities, documentary requirements and procedures necessary to meet special requirements of a domestic nature.

Article IV

With a view to achieving the ends set forth in the preceding articles of the present Convention, the Contracting Governments undertake to co-operate with each other or through the Inter-Governmental Maritime Consultative Organization [The name of the Organization was changed to "International Maritime Organization" by virtue of ammendments to the Organization's Convention which entered into force on 22 May 1982.] (hereinafter called the "Organization") in matters relating to formalities, documentary requirements and procedures, as well as their application to international maritime traffic.

Article V

(1) Nothing in the present Convention or its Annex shall be interpreted as preventing the application of any wider facilities which a Contracting Government grants or may grant in future in respect of international maritime traffic under its national laws or the provisions of any other international agreement.

(2) Nothing in the present Convention or its Annex shall be interpreted as precluding a Contracting Government from applying temporary measures considered by that Government to be necessary to preserve public morality, order and security or to prevent the introduction or spread of diseases or pests affecting public health, animals or plants.

(3) All matters that are not expressly provided for in the present Convention remain subject to the legislation of the Contracting Governments.

Article VI

For the purposes of the present Convention and its Annex:

(a) "Standards" are those measures the uniform application of which by Contracting Governments in accordance with the Convention is necessary and practicable in order to facilitate international maritime traffic;

(b) "Recommended Practices" are those measures the application of which by Contracting Governments is desirable in order to facilitate international maritime traffic.

Article VII

(1) The Annex to the present Convention may be amended by the Contracting Governments, either at the proposal of one of them or by a Conference convened for that purpose.

(2) Any Contracting Government may propose an amendment to the Annex by forwarding a draft amendment to the Secretary-General of the Organization (hereinafter called the "Secretary-General"):

(a) Any amendment proposed in accordance with this paragraph shall be considered by the Facilitation Committee of the Organization, provided that it has been circulated at least three months prior to the meeting of this Committee. If adopted by two thirds of the Contracting Governments present and voting in the Committee, the amendment shall be communicated to all Contracting Governments by the Secretary-General.

(b) Any amendment to the Annex under this paragraph shall enter into force fifteen months after communication of the proposal to all Contracting Governments by the Secretary-General unless within twelve months after the communication at least one third of Contracting Governments have notified the Secretary-General in writing that they do not accept the proposal.

(c) The Secretary-General shall inform all Contracting Governments of any notification received under subparagraph (b) and of the date of entry into force.

(d) Contracting Governments which do not accept an amendment are not bound by that amendment but shall follow the procedure laid down in article VIII of the present Convention.

(3) A conference of the Contracting Governments to consider amendments to the Annex shall be convened by the Secretary-General upon the request of at least one third of these Governments. Every amendment adopted by such conference by a two-thirds majority of the Contracting Governments present and voting shall enter into force six months after the date on which the Secretary-General notifies the Contracting Governments of the amendment adopted.

(4) The Secretary-General shall notify promptly all signatory Governments of the adoption and entry into force of any amendment under this article.

Article VIII

[The text of notifications received from Contracting Governments in compiliance with this article is reproduced in appendix 6]

(1) Any Contracting Government that finds it impracticable to comply with any Standard by bringing Us own formalities, documentary requirements or procedures into full accord with it or which deems it necessary for special reasons to adopt formalities, documentary requirements or procedures differing from that Standard, shall so inform the Secretary—General and notify him of the differences between its own practice and such Standard. Such notification shall be made as soon as possible after entry into force of the present Convention for the Government concerned, or after the adoption of such differing formalities, documentary requirements or procedures.

(2) Notification by a Contracting Government of any such difference in the case of an amendment to a Standard or of a newly adopted Standard shall be made to the Secretary—General as soon as possible after the entry into force of such amended or newly adopted Standard, or after the adoption of such differing formalities, documentary requirements or procedures and may include an indication of the action proposed to bring the formalities, documentary requirements or procedures into full accord with the amended or newly adopted Standard.

(3) Contracting Governments are urged to bring their formalities, documentary requirements and procedures into accord with the Recommended Practices in so far as practicable. As soon as any Contracting Government brings its own formalities, documentary requirements and procedures into accord with any Recommended Practice, it shall notify the Secretary—General thereof.

(4) The Secretary-General shall inform the Contracting Governments of any notification made to him in accordance with the preceding paragraphs of this article.

Article IX

The Secretary-General shall convene a conference of the Contracting Governments for revision or amendment of the present Convention at the request of not less than one third of the Contracting Governments. Any revision or amendments shall be adopted by a two thirds majority vote of the Conference and then certified and communicated by the Secretary-General to all Contracting Governments for their acceptance. One year after the acceptance of the revision or amendments by two thirds of the Contracting Governments, each revision or amendment shall enter into force for all Contracting Governments except those which, before its entry into force, make a declaration that they do not accept the revision or amendment. The Conference may by a two thirds majority vote determine at the time of its adoption that a revision or amendment is of such a nature that any Contracting Government which has made such a declaration and which does not accept the revision or amendment within a period of one year after the revision or amendment enters into force shall, upon the expiration of this period, cease to be a party to the Convention.

Article X

(1) The present Convention shall remain open for signature for six months from this day's date and shall thereafter remain open for accession.

(2) The Governments of States Members of the United Nations, or of any of the specialized agencies, or the International Atomic Energy Agency, or Parties to the Statute of the International Court of Justice may become Parties to the present Convention by:

(a) signature without reservation as to acceptance;

(b) signature with reservation as to acceptance followed by acceptance; or

(c) accession.

Acceptance or accession shall be effected by the deposit of an instrument with the Secretary-General.

(3) The Government of any State not entitled to become a Party under paragraph 2 of this article may apply through the Secretary-General to become a Party and shall be admitted as a Party in accordance with paragraph 2, provided that its application has been approved by two thirds of the Members of the Organization other than Associate Members.

Article XI

The present Convention shall enter into force sixty days after the date upon which the Governments of at least ten States have either signed it without reservation as to acceptance or have deposited instruments of acceptance or accession. It shall enter into force for a Government which subsequently accepts it or accedes to it sixty days after the deposit of the instrument of acceptance or accession.

Article XII

Three years after entry into force of the present Convention with respect to a Contracting Government, such Government may denounce it by notification in writing addressed to the Secretary-General who shall notify all Contracting Governments of the content and date of receipt of any such notification. Such denunciation shall take effect one year, or such longer period as may be specified in the notification, after its receipt by the Secretary-General.

Article XIII

(1) (a) The United Nations in cases where they are the administering authority for a territory, or any Contracting Government responsible for the international relations of a territory, shall as soon as possible consult with such territory in an endeavour to extend the present Convention to that territory, and may at any time by notification in writing given to the Secretary-General declare that the Convention shall extend to such territory.

(b) The present Convention shall from the date of the receipt of the notification of from such other date as may be specified in the notification extend to the territory named therein.

(c) The provisions of article VIII of the present Convention shall apply to any territory to which the Convention is extended in accordance with the present article; for this purpose, the expression "its own formalities, documentary requirements or procedures" shall include those in force in that territory.

(d) The present Convention shall cease to extend to any territory one year after the receipt by the Secretary-General of a notification to this effect, or on such later date as may be specified therein.

(2) The Secretary-General shall inform all the Contracting Governments of the extension of the present Convention to any territory under paragraph I of this article, stating in each case the date from which the Convention has been so extended.

Article XIV

The Secretary-General shall inform all signatory Governments, all Contracting Governments and all Members of the Organization of:

(a) the signatures affixed to the present Convention and the dates thereof; ;

(b) due deposit of instruments of acceptance and accession together with the date of their deposit

(c) the date on which the Convention enters into force in accordance with article XI

(d) any notification received in accordance with articles XII and XIII and the date thereof,

(e) the convening of any conference under articles VII or IX.

Article XV

The present Convention and its Annex shall be deposited with the Secretary-General who shall transmit certified copies thereof to signatory Governments and to acceding Governments. As soon as the present Convention enters into force, it shall be registered by the Secretary-General in accordance with Article 102 of the Charter of the United Nations.

Article XVI

The present Convention and its Annex shall be established in the English and French languages, both texts being equally authentic. Official translations shall be prepared in the Russian and Spanish languages and shall be deposited with signed originals.

IN WITNESS WHEREOF the undersigned being duly authorized by their respective Governments for that purpose have signed the present Convention. [Signatures omitted] ]

DONE at London this ninth day of April 1965.

SECTION I — DEFINITIONS AND GENERAL PROVISIONS

A. DEFINITIONS

For the purpose of the provisions of this Annex, the following meanings shall be attributed to the terms listed:

Cargo. Any goods, wares, merchandise, and articles of every kind whatsoever carried on a ship, other than mail, ship's stores, ship's spare parts, ship's equipment, crew's effects and passengers' accompanied baggage. .

Crew's effects. Clothing, items in everyday use and other articles, which may include currency, belonging to the crew and carried on the ship.

Crew member. Any person actually employed for duties on board during a voyage in the working or service of a ship and included in the crew list. Cruise ship. A ship on an international voyage carrying passengers participating in a group programme and accommodated aboard, for the purpose of making scheduled temporary tourist visits at one or more different ports, and which during the voyage does not normally:

(a) embark or disembark any other passengers; ;

(b) load or discharge any cargo.

Document. Data carrier with data entries.

Data carrier. Medium designed to carry records of data entries.

Mail. Dispatches of correspondence and other objects tendered by and intended for delivery to postal administrations.

Passengers in transit. A passenger who arrives by ship from a foreign country for the purpose of continuing his journey by ship or some other means of transport to a foreign country.

Passengers' accompanied baggage. Property, which may include currency, carried for a passenger on the same ship as the passenger, whether in his personal possession or not, so long as it is not carried under a contract of carriage or other similar agreement.

Public authorities. The agencies or officials in a State responsible for the application and enforcement of the laws and regulations of that State which relate to any aspect of the Standards and Recommended Practices contained in this Annex.

Security measures. Internationally agreed measures to improve security on board ships and in port areas to prevent unlawful acts against passengers and crews on board ships. [Reference is made to the Convention for the Suppression of Unlawful Acts Against the Safety of Maritime Navigation, 1988 and to MSC/Circ. 443 of 26 September 1986, Measures to Prevent Unlawful Acts Against Passengers and Crews on board Ships]

Shipowner. One who owns or operates a ship, whether a person, a corporation or other legal entity, and any person acting on behalf of the owner or operator.

Ship's equipment. Articles, other than ship's spare parts, on board a ship for use thereon, which are removable but not of a consumable nature, including accessories such as lifeboats, life-saving devices, furniture, ship's apparel and similar items. .

Ship's spare parts. Articles of a repair or replacement nature for incorporation in the ship in which they are carried.

Ship's stores. Goods for use in the ship, including consumable goods, goods carried for sale to passengers and crew members, fuel and lubricants, but excluding ship's equipment and ship's spare parts.

Shore leave. Permission for a crew member to be ashore during the ship's stay in port within such geographical or time limits, if any, as may be decided by the public authorities.

Time of arrival. Time when a ship first comes to rest, whether at anchor or at a dock, in a port.

Transport document. Document evidencing a contract of carriage between a ship owner and a consignor, such as a sea waybill, a bill of lading or a multi modal transport document.

B. GENERAL PROVISIONS

In conjunction with paragraph 2 of article V of the Convention, the provisions of this Annex shall not preclude public authorities from taking such appropriate measures, including calling for further information, as may be necessary in cases of suspected fraud or to deal with special problems constituting a grave danger to public order (ordre public), public security or public health, or to prevent the introduction or spread of diseases or pest affecting animals or plants.

1.1. Standard. Public authorities shall in all cases require only essential information to be furnished, and shall keep the number of hems to a minimum. .

Where a specific list of particulars is set out in the Annex, public authorities shall not require to be furnished such of those particulars as they consider not essential.

1.1.1 Recommended Practice. Public authorities should take into account the facilitation implications which may result from the introduction of automatic data processing and transmission techniques, and should consider these in collaboration with shipowners and all other interested parties.

Existing information requirements and control procedures should be simplified, and attention should be given to the desirability of obtaining compatibility with other relevant information systems. .

1.2. Recommended Practice. Notwithstanding the fact that documents for certain purposes may be separately prescribed and required hi this Annex public authorities bearing in mind the interests of those who are required to complete the documents as well as the purposes for which they are to be used, should provide for any two or more such documents to be combined into one in any case in which this is practicable and in which an appreciable degree of facilitation would result.

l.3. Recommended Practice. Measures and procedures imposed by Contracting Governments for purposes of security or narcotics control should be efficient and, where possible, utilize advanced techniques, including automatic data processing (ADP). Such measures and procedures should be implemented in such a manner as to cause a minimum of interference with, and to prevent unnecessary delays to, ships and persons or property on board.

C. Electronic data-processing techniques

1.4. Recommended Practice. When introducing electronic data processing and interchange techniques to facilitate the clearance of ships, Contracting Governments should encourage public authorities and private parties concerned to exchange data electronically in conformity with international standards.

1.5. Standard. Public authorities shall accept any of the documents required for the clearance of ships, when produced by electronic data processing or interchange techniques that conform with international standards, provided they are in legible and understandable form and contain the required information.

l.6. Standard. Public authorities, when introducing electronic data processing and interchange techniques for the clearance of ships, shall limit the information they require to that provided for in the pertinent provisions of this annex.

1.7. Recommended Practice. When planning for, introducing, or modifying electronic data—processing or interchange techniques for the clearance of ships, public authorities should endeavour to:

(a) afford all interested parties, from the outset, the opportunity for consultation

(b) evaluate existing procedures and eliminate those which are unnecessary; ;

(c) determine those procedures which are to be computerized;

(d) use United Nations (UN) Recommendations and relevant ISO Standards to the maximum extent practicable;

(e) adapt these techniques for multi modal applications; and

(f) take appropriate steps to minimize the cost of implementing these techniques to operators and other private parties.

1.8. Standard. Public authorities, when introducing electronic data processing and interchange techniques for the clearance of ships, shall encourage but not require their use by maritime operators and other parties concerned.

SECTION 2 — ARRIVAL, STAY AND DEPARTURE OF THE SHIP

This section contains the provisions concerning the formalities required of shipowners by the public authorities on the arrival, stay and departure of the ship and shall not be read so as to preclude a requirement for the presentation for inspection by the appropriate authorities of certificates and other papers carried by the ship pertaining to its registry, measurement, safety, manning and other related matters. [See FAL.2/Circ. 35]

A. GENERAL

2.1. Standard. Public authorities shall not require for their retention, on arrival or departure of ships to which the Convention applies, any documents other than those covered by the present section.

The documents in question are: :

— General Declaration

— Cargo Declaration

— Ship's Stores Declaration

— Crew's Effects Declaration

— Crew List

— Passenger List

— the document required under the Universal Postal Convention for mail

— Maritime Declaration of Health.

B. CONTENTS AND PURPOSE OF DOCUMENTS

2.2. Standard. The General Declaration shall be the basic document on arrival and departure providing information required by public authorities relating to the ship.

2.2.1. Recommended Practice. The same form of General Declaration should be accepted for both the arrival and the departure of a ship.

2.2.2. Recommended Practice. In the General Declaration public authorities should not require more than the following information:

— name and description of the ship p

— nationality of ship

— particulars regarding registry

— particulars regarding tonnage — name of master

— name and address of ship's agent

— brief description of the cargo

— number of crew

— number of passengers

— brief particulars of voyage

— date and time of arrival, or date of departure

— port of arrival or departure

— position of the ship in the port.

2.2.3. Standard. Public authorities shall accept a General Declaration either dated and signed by the master, the ship's agent or some other person duly authorized by the master, or authenticated in a manner acceptable to the public authority concerned.

2.3. Standard. The Cargo Declaration shall be the basic document on arrival and departure providing information required by public authorities relating to the cargo. However, particulars of any dangerous cargo may also be required to be furnished separately.

2.3.1. Recommended Practice. In the Cargo Declaration public authorities should not require more than the following information:

(a) on arrival l

— name and nationality of the ship.

— name of master

— port arrived from

— port where report is made

— marks and numbers; number and kind of packages;

quantity and description of the goods

— bill of lading numbers of cargo to be discharged at the port in question

— ports at which cargo remaining on board will be discharged

— original ports of shipment in respect of goods shipped on through bills of lading

(b) on departure

* name and nationality of the ship

* — name of master

— port of destination

— in respect of goods loaded at the port in question: marks and numbers; number and kind of packages; quantity and description of the goods

— bill of lading numbers for cargo loaded at the port in question.

2.3.2. Standard. In respect of cargo remaining on board, public authorities shall require only brief details of the minimum essential items of information to be furnished.

2.3.3. Standard. Public authorities shall accept a Cargo Declaration either dated and signed by the master, the ship's agent or some other person duly authorized by the master, or authenticated in a manner acceptable to the public authority concerned.

2.3.4. Recommended Practice. Public authorities should accept in place of the Cargo Declaration a copy of the ship's manifest provided it contains all the information required in accordance with Recommended Practice 2.3.1 and Standard 2.3.2 and is dated and signed or authenticated in accordance with Standard 2.3.3.

2.3.4.1 Recommended Practice. As an alternative to Standard 2.3.4, public authorities may accept a copy of the bill of lading signed or authenticated in accordance with Standard 2.3.3 or certified as a true copy, if the nature and quantity of cargo make this practicable and provided that any information in accordance with Recommended Practice 2.3.1 and Standard 2.3.2 which does not appear in such documents is also furnished elsewhere and duly certified. .

2.3.5. Standard. Public authorities should allow unmanifested parcels in possession of the master to be omitted from the Cargo Declaration provided that particulars of these parcels are furnished separately.

Note: Particulars of unmanifested parcels should be furnished on a separate form and should include relevant parts of the information normally shown in the Cargo Declaration. The IMO Cargo Declaration form could be used, with the title amended, e.g. to read: "Unmanifested Parcels List".

2.4. Standard. The Ship's Stores Declaration shall be the basic document on arrival and departure providing information required by public authorities relating to ship's stores.

2.4.1. Standard. Public authorities shall accept a Ship's Stores Declaration either dated and signed by the master or by some other ship's officer duly authorized by the master and having personal knowledge of the facts regarding the ship's stores, or authenticated in a manner acceptable to the public authority concerned.

2.5. Standard. The Crew's Effects Declaration shall be the basic document providing information required by public authorities relating to crew's effects. It shall not be required on departure.

2.5.1. Standard. Public authorities shall accept a Crew's Effects Declaration either dated and signed by the master or by some other ship's officer duly authorized by the master, or authenticated in a manner acceptable to the public authority concerned. The public authorities may also require each crew member to place his signature, or, if he is unable to do so, his mark, against the declaration relating to his effects.

2.5.2. Recommended Practice. Public authorities should normally require particulars of only those crew's effects which are dutiable or subject to prohibitions or restrictions.

2.6. Standard. The Crew List shall be the basic document providing public authorities with information relating to the number and composition of the crew on the arrival and departure of a ship.

2.6.1. Recommended Practice. In the Crew List, public authorities should not require more than the following information:

— name and nationality of ship p

— family name

— given names

— nationality

— rank or rating

— date and place of birth

— nature and number of identity document

— port and date of arrival

— arriving from.

2.6.2. Standard. Public authorities shall accept a Crew List either dated and signed by the master or by some other ship's officer duly authorized by the master, or authenticated in a manner acceptable to the public authority concerned.

2.6.3. Standard. Public authorities shall not normally require a Crew List to be submitted on each call in cases where a ship, serving in a scheduled programme, calls again at the same port at least once within 14 days and when there has been no change in the crew, in which case a statement of "No Change" shall be presented in a manner acceptable to the public authorities concerned.

2.6.4 Recommended Practice. Under the circumstances mentioned in Standard 2.6.3 but where minor changes in the crew have taken place, public authorities should not normally require a new, full Crew List to be submitted but should accept the existing Crew List with the changes indicated. .

2.7. Standard. The Passenger List shall be the basic document providing public authorities with information relating to passengers on the arrival and departure of a ship.

2.7.1. Recommended Practice. Public authorities should not require Passenger Lists on short sea routes or combined ship/railway services between neighbouring countries.

2.7.2. Recommended Practice. Public authorities should not requite embarkation or disembarkation cards in addition to Passenger Lists in respect of passengers whose names appear on those Lists. However, where public authorities have special problems constituting a grave danger to public health a person on an international voyage may on arrival be required to give a destination address in writing.

2.7.3. Recommended Practice. In the Passenger List public authorities should not require more than the following information:

— name and nationality of the ship p

* family name

* — given names

— nationality

— date of birth

— place of birth

— port of embarkation

— port of disembarkation

— port and date of arrival of the ship.

2.7.4. Recommended Practice. A list compiled by shipping companies for their own use should be accepted in place of the Passenger List, provided it contains at least the information required in accordance with Recommended Practice 2.7.3 and is dated and signed or authenticated in accordance with Standard 2.7.5.

2.7.5. Standard. Public authorities shall accept a Passenger List either dated and signed by the master, the ship's agent or some other person duly authorized by the master, or authenticated in a manner acceptable to the public authority concerned.

2.7.6 Standard. Public authorities shall ensure that shipowners notify them on arrival of the presence of any stowaway discovered on board.

2.7.6.1 Recommended Practice. When a stowaway has inadequate documents, public authorities should, whenever practicable and to an extent compatible with national legislation and security requirements, issue a covering letter with a photograph of the stowaway and any other important information. The letter, authorizing the return of the stowaway either to his country of origin or to the point where the stowaway commenced his journey, as appropriate, by any means of transportation and specifying any other conditions imposed by the authorities, should be handed over to the operator effecting the removal of the stowaway. This letter will include information required by the authorities at transit points and /or point of disembarkation.

Note: This recommendation is not intended to prevent public authorities from further examination of a stowaway for possible prosecution and/or deportation. Further, nothing in this recommendation is to be construed as contradicting the provisions of the United Nations Convention Relating to the Status of Refugees of 28 July 1951 and the United Nations Protocol relating to the Status of Refugees of 3l January 1967, which concern the prohibition of the expulsion or return of a refugee.

2.8. Standard. Public authorities shall not require on arrival or departure of the ship any written declaration in respect of mail other than that prescribed in the Universal Postal Convention.

2.9 Standard. The Maritime Declaration of Health shall be the basic document providing information required by port health authorities relating to the state of health on board a ship during the voyage and on arrival at a port.

C. DOCUMENTS ON ARRIVAL

2.10. Standard. In respect of a ship's arrival in port, public authorities shall not require more than:

— 5 copies of the General Declaration n

— 4 copies of the Cargo Declaration

— 4 copies of the Ship's Stores Declaration

— 2 copies of the Crew's Effects Declaration

— 4 copies of the Crew List

— 4 copies of the Passenger List

— I copy of the Maritime Declaration of Health.

D. DOCUMENTS ON DEPARTURE

2.11. Standard. In respect of a ship's departure from port, public authorities shall not require more than:

— 5 copies of the General Declaration n

— 4 copies of the Cargo Declaration

— 3 copies of the Ship's Stores Declaration

— 2 copies of the Crew List

— 2 copies of the Passenger List.

2.11.1. Standard. A new Cargo Declaration shall not be required on departure from a port in respect of cargo which has been the subject of a declaration on arrival in that port and which has remained on board.

2.11.2. Recommended Practice. A separate Ship's Stores Declaration on departure should not be required in respect of ship's stores which have been the subject of a declaration on arrival, nor in respect of stores shipped in the port and covered by another customs document presented in that port.

2.11.3. Standard. Where public authorities require information about the crew of a ship on its departure, a copy of the Crew List, presented on arrival, shall be accepted on departure if signed again and endorsed to indicate any change in the number or composition of the crew or to indicate that no such change has occurred.

2.12. [Numbers in the 2.12 series are reserved for future use]

E. CONSECUTIVE CALLS AT TWO OR MORE PORTS IN THE SAME STATE

2.13. Recommended Practice. Taking into account the procedures carried out on the arrival of a ship at the first port of call in the territory of a State, the formalities and documents required by the public authorities at any subsequent port of call in that country visited without intermediate call at a port in another country should be kept to a minimum.

F. COMPLETION OF DOCUMENTS

2.14. Recommended Practice. Public authorities should as far as possible accept the documents provided for in this Annex except as regards Standard 3.7 irrespective of the language in which the required information is furnished thereon, provided that they may require a written or oral translation into one of the official languages of their country or of the Organization when they deem it necessary.

2.15. Standard. Public authorities shall accept information conveyed by any legible and understandable medium, including documents handwritten in ink or indelible pencil or produced by automatic data processing techniques.

2.15.1. Standard. Public authorities shall accept a signature, when required, in handwriting, in facsimile, perforated, stamped, in symbols, or made by any other mechanical or electronic means, if such acceptance is not inconsistent with national laws. The authentication of information submitted on non—paper media shall be in a manner acceptable to the public authority concerned.

2.16. Standard Public authorities of the country of any intended port of arrival, discharge, or transit shall not require any document relating to the ship, its cargo, stores, passengers or crew, as mentioned in this section, to be legalized, verified, authenticated, or previously dealt with by any of their representatives abroad. This shall not be deemed to preclude a requirement An the presentation of a passport or other identity document of a passenger or crew member for visa or similar purposes.

G. ERRORS IN DOCUMENTATION AND PENALTIES THEREFOR

2.17. Standard. Public authorities shall, without delaying the ship, allow correction of errors in a document provided for in this annex which they are satisfied are inadvertent, not of a serious nature, not due to recurrent carelessness and not made with intent to violate laws or regulations, on the condition that these errors are discovered before the document is fully checked and the corrections can be effected without delay.

2.18. Standard. If errors are found in documents provided for in this annex which have been signed by or on behalf of a ship owner or master, or otherwise authenticated, no penalties shall be imposed until an opportunity has been given to satisfy the public authorities that the errors were inadvertent, not of a serious nature, not due to recurrent carelessness and not made with intent to violate laws or regulations.

H. SPECIAL MEASURES OF FACILITATION FOR SHIPS CALLING AT PORTS IN ORDER TO PUT ASHORE SICK OR INJURED CREW MEMBERS, PASSENGERS OR OTHER PERSONS FOR EMERGENCY MEDICAL TREATMENT

2.19. Standard. Public authorities shall seek the co-operation of shipowners to ensure that, when ships intend to call at ports for the sole purpose of putting ashore sick or injured crew members, passengers or other persons for emergency medical treatment, the master shall give the public authorities as much notice as possible of that intention, with the fullest possible details of the sickness or injury and of the identity and status of the persons.

2.20. Standard. Public authorities shall by radio whenever possible, but in any case by the fastest channels available, inform the master, before the arrival of the ship, of the documentation and the procedures necessary to put the sick or injured persons ashore expeditiously and to clear the ship without delay.

2.21. Standard. With regard to ships calling at ports for this purpose and intending to leave again immediately, public authorities shall give priority in berthing if the state of the sick person or the sea conditions do not allow a safe disembarkation in the roads or harbour approaches.

2.22. Standard. With regard to ships calling at ports An this purpose and intending to leave again immediately, public authorities shall not normally require the documents mentioned in Standard 2.1 with the exception of the Maritime Declaration of Health and, if it is indispensable, the General Declaration.

2.23. Standard. Where public authorities require the General Declaration, this documents shall not contain more information than that mentioned in Recommended Practice 2.2.2 and, wherever possible, shall contain less.

2.24. Standard. Where the public authorities apply control measures related to the arrival of a ship prior to sick or injured persons being put ashore, emergency medical treatment and measures for the protection of public health shall take precedence over these control measures.

2.25. Standard. Where guarantees or undertakings are required in respect of costs of treatment or eventual removal or repatriation of me persons concerned, emergency medical treatment shall not be withheld or delayed while these guarantees or undertakings are being obtained.

2.26. Standard. Emergency medical treatment and measures for the protection of public health shall take precedence over any control measures which public authorities may apply to sick or injured persons being put ashore.

SECTION 3 — ARRIVAL AND DEPARTURE OF PERSONS

This section contains the provisions concerning the formalities required by public authorities from crew and passengers on the arrival or departure of a ship.

A. ARRIVAL AND DEPARTURE REQUIREMENTS AND PROCEDURES

3.1. Standard. A valid passport shall be the basic document providing public authorities with information relating to the individual passenger on arrival or departure of a ship.

3.1.1. Recommended Practice. Contracting Governments should as far as possible agree, by bilateral or multilateral agreements, to accept official documents of identity in lieu of passports.

3.2. Recommended Practice. Public authorities should make arrangements whereby passports, or official documents of identity accepted in their place, from ship's passengers need be inspected by the immigration authorities only once at the time of arrival and once at the time of departure. In addition these passports or official documents of identity may be required to be produced for the purpose of verification or identification in connection with customs and other formalities on arrival and departure.

3.3. Standard. After individual presentation of passports or official documents of identity accepted in their place, public authorities should hand back such documents immediately after examination rather than withholding them for the purpose of obtaining additional control, unless there is some obstacle to the admission of a passenger to the territory.

3.3.1. Standard. Each Contracting Government shall ensure that the public authorities seize fraudulent, falsified or counterfeit travel documents of inadmissible persons. Such documents shall be removed from circulation and returned to the appropriate authorities when practicable. In place of a seized document, a covering letter [A possible format for a covering letter is given in appendix 4] shall be issued by the removing State and attached to it will be a photocopy of ,the forged travel documents, if available, as well as any important information. The covering letter and its attachment shall be handedver to the operator responsible for the removal of the inadmissible person. It will serve to give information to the authorities at the transit and/or original point of embarkation.

Note: The above Standard shall not be construed as overriding the right of the public authorities of the Contracting Governments to determine whether or not, depending on the individual case, possession of fraudulent documents in itself constitutes grounds for refusal of admission and prompt removal from the territory of the State concerned. Nothing in this Standard is to be construed as contradicting the provisions of the United Nations Convention Relating to the Status of Refugees of 28 July 1951 and the United Nations Protocol relating to the Status of Refugees of 31 January 1967, which concern the prohibitions of the expulsion or return of a refugee.

3.4. Recommended Practice. Public authorities should not require from embarking or disembarking passengers, or from shipowners on their behalf, any information in writing supplementary to or repeating that already presented in their passports or official documents of identity, other than as necessary to complete any documents provided for in this Annex.

3.5. Recommended Practice. Public authorities which require written supplementary information other than as necessary to complete any documents provided for in this Annex, from embarking or disembarking passengers, should limit requirements for further identification of passengers to the items set forth in Recommended Practice 3.6 (embarkation/disembarkation card). Public authorities should accept the embarkation/disembarkation card when completed by the passenger and should not require that it be completed or checked by the shipowner. Legible handwritten script should be accepted on the card, except where the form specifies block lettering. One copy only of the embarkation/disembarkation card, which may include one or more simultaneously prepared carbon copies, should be required from each passenger.

3.6. Recommended Practice. In the embarkation/disembarkation card public authorities should not require more than the following information:

— family name e

— given names

— nationality

— number of passengers or other official identity document

— date of birth

— place of birth

— occupation

— port of embarkation/disembarkation n

— sex

— destination address

— signature

3.7. Standard. In cases where evidence of protection against cholera, yellow fever or. smallpox is required from persons on board a ship, public authorities shall accept the International Certificate of Vaccination or Re-Vaccination in the forms provided for in the International Health Regulations.

3.8. Recommended Practice. Medical examination of persons on board or of persons disembarking from ships should normally be limited to those persons arriving from an area infected with one of the quarantinable diseases within the incubation period of the disease concerned (as stated in the International Health Regulations). Additional medical examination may, however, be required in accordance with the International Health Regulations.

3.9. Recommended Practice. Public authorities should normally perform customs inspection of inbound passengers' accompanied baggage on a sampling or selective basis. Written declarations in respect of passengers' accompanied baggage should be dispensed with as far as possible.

3.9.1. Recommended Practice. Public authorities should, wherever possible, waive inspection of accompanied baggage of departing passengers, with due regard to the possible need to impose appropriate security measures.

3.9.2. Recommended Practice. Where inspection of accompanied baggage of departing passengers cannot be waived complete such inspection should normally be performed on a sampling or selective basis.

3.10. Standard. A valid seafarer's identity document or a passport shall be me basic document providing public authorities with information relating to the individual member of the crew on arrival or departure of a ship.

3.10.1. Standard. In the seafarer's identity document, public authorities shall not require more than the following information:

— family name e

— given names

— date and place of birth

— nationality

— physical characteristics

— photograph (authenticated)

— signature

— date of expiry (if any)

— issuing public authority.

3.10.2. Standard. When it is necessary for a seafarer to enter or leave a country as a passenger by any means of transportation for the purpose of

(a) joining his ship or transferring to another ship,

(b) passing in transit to join his ship in another country, or for repatriation, or for any other purpose approved by the authorities of the country concerned, public authorities shall accept from that seafarer in place of a passport the valid seafarer's identity document, when this document guarantees the readmission of the bearer to the country which issued the document.

3.10.3. Recommended Practice. Public authorities should not normally require presentation of individual identity documents or of information supplementing me seafarer's identity document in respect of members of the crew other than that given in the Crew List.

B. MEASURES TO FACILITATE CLEARANCE OF CARGO, PASSENGERS, CREW AND BAGGAGE

3.11. Recommended Practice. Public authorities should, with the co-operation of shipowners and port administrations, take appropriate measures to me end that satisfactory port traffic flow arrangements may be provided so that passengers, crew and baggage can be cleared rapidly, should provide adequate personnel, and should ensure that adequate installations am provided, particular attention being paid to baggage loading, unloading and conveyance arrangements (including the use of mechanized systems) and to points where passenger delays are frequently found to occur. Arrangements should be made, when necessary, for passage under shelter between the ship and the point where the passenger and crew check is to be made. Such arrangments and installations should be flexible and capable of expansion to meet increased security measures during higher threat situations.

3.11.1. Recommended Practice. Public authorities should:

(a) in co-operation with shipowners and port administrations introduce suitable arrangements, such as:

(i) an individual and continuous method of processing passengers and baggage;

(ii) a system which would permit passengers readily to identify and obtain their checked baggage as soon as it is placed in an area where it may be claimed; ;

(iii) ensuring that facilities and service are available to meet the needs of elderly and disabled passengers;

(b) ensure that port authorities take all necessary measures so that:

(i) easy and speedy access for passengers and their baggage, to and from local transport, is provided;

(ii) if crews are required to report to premises for governmental purposes those premises should be readily accessible, and as close to one another as practicable.

3.11.2. Recommended Practice. Public authorities should consider, as a means of ensuring prompt clearance, the introduction of the dual-chalmel system [Reference is made to Recommended Practice 11 and appendix II of Annex F 3 of the Kyoto Convention] for the clearance of passengers, and their baggage and private road vehicles.

3.12. Standard. Public authorities shall require that shipowners ensure that ship's personnel take all appropriate measures which will help expedite arrival procedures for passengers and crew. These measures may include:

(a) furnishing public authorities concerned with an advance message giving the best estimated time of arrival, followed by information as to any change in time, and stating the itinerary of the voyage where this may affect inspection requirements; ;

(b) having ship's documents ready for prompt review;

(c) providing for ladders or other means of boarding to be rigged while the ship is en route to berth or anchorage;

(d) providing for prompt, orderly assembling and presentation of persons on board, with necessary documents, for inspection, with attention to arrangements for relieving crew members for this purpose from essential duties. in engine—rooms and elsewhere.

3.13. Recommended Practice. The practice of entering names on passenger and crew documents should be to put the family name or names first. Where both paternal and maternal family names are used, the paternal family name should be placed first. Where for married women both the husband's and wife's paternal family names are used, the husband's paternal family name should be placed first.

3.14. Standard. Public authorities shall, without unreasonable delay, accept passengers and crew for examination as to their admission into the State.

3.15. Standard. Public authorities shall not impose any penalty upon shipowners in the event that any control document in possession of a passenger is found by public authorities to be inadequate, or if, for that reason, the passenger is found to be in admissible to the State.

3.15.1. Standard. Public authorities shall invite shipowners to take all reasonable precautions to the end that passengers hold any control documents required by Contracting Governments.

3.15.2. Recommended Practice. For use at marine terminals and on board ships in order to facilitate and expedite international maritime traffic, public authorities should implement, or where the matter does not come within their jurisdiction, recommend to the responsible parties in their country to implement, standardized international signs and symbols developed or accepted by the Organization in cooperation with other appropriate international organizations and which, to the greatest extent practicable, are common to all modes of transport.

C. SPECIAL FACILITIES FOR MARINE TRANSPORT OF ELDERLY AND DISABLED PASSENGERS

3. l 6. Recommended Practice. Measures should be taken to ensure that all necessary information on transport and safety is readily available for passengers who have impaired hearing or vision.

3.17. Recommended Practice. For elderly and disabled passengers being set down or picked up at a terminal building, reserved points should be located as close as possible to main entrances. These should be clearly marked with appropriate signs. Access routes should be free of obstacles.

3.18. Recommended Practice. Where access to public services is limited, every effort should be made to provide accessible and reasonably priced public transportation services by adapting current and planned services or by providing special arrangements for passengers who have impaired mobility.

3.19. Recommended Practice. Provisions of suitable facilities should be made in terminals and on ships, as appropriate, to allow safe embarkation and disembarkation for elderly and disabled passengers.

D. FACILITATION FOR SHIPS ENGAGED ON CRUISES AND FOR CRUISE PASSENGERS

3.20. Standard. Public authorities shall authorize granting of pratique by radio to a cruise ship when, on the basis of information received from it prior to its arrival, the health authority for the intended port of arrival is of the opinion that its arrival will not result in the introduction or spread of a quarantinable disease.

3.21. Standard. For cruise ships, the General Declaration, the Passenger List and the Crew List shall be required only at the first port of arrival and final port of departure in a country, provided that then: has been no change in the circumstances of the voyage.

3.22. Standard. For cruise ships, the Ship's Stores Declaration and the Crew's Effects Declaration shall be required only at the first port of arrival in a country.

3.23. Standard. Passports or other official documents of identity shall at all times remain in the possession of cruise passengers.

3.24. Recommended Practice. If a cruise ship stays at a port for less than 72 hours, it should not be necessary for cruise passengers to have visas, except in special circumstances determined by the public authorities concerned.

Note. It is the intention of this Recommended Practice that each Contracting State may issue to such passengers or accept from them upon arrival, some form indicating that they have permission to enter the territory.

3.25. Standard. Cruise passengers shall not be unduly delayed by the control measures exercised by public authorities.

3.26. Standard. In general, except for the purpose of establishing identity, cruise passengers shall not be subject to personal examination by immigration control.

3.27. Standard. If a cruise ship calls consecutively at more than one port in the same country, passengers shall, in general, be examined by public authorities at the first of arrival and at the final port of departure only.

3.28. Recommended Practice. To facilitate their prompt disembarkation, the inward control of passengers on a cruise ship, where practicable, should be carried out on board before arrival at the place of disembarkation.

3.29. Recommended Practice. Cruise passengers who disembark at one port and enjoy the same ship at another port in the same country should enjoy the same facilities as passengers who disembark and rejoin a cruise ship at the same port.

3.30 Recommended Practice. The Maritime Declaration of Health should be the only health control necessary for cruise passengers.

3.31 Standard. Duty-free ship's stores shall be allowed aboard ship for cruise Passengers during the ship's stay in port.

3.32 Standard. Cruise passengers shall not be required to give a written Customs Declaration.

3.33 Recommended Practice. Cruise passengers should not be subject to any currency control. rol.

3.34 Standard. Embarkation/disembarkation cards shall not be necessary for cruise passengers.

3.35 Recommended Practice. Except where passenger control is based solely on the Passenger List the public authorities should not insist on the completion of the following details on the Passenger List:

— nationality (column 6)

— date and place of birth (column 7)

— port of embarkation (column 8)

— port of disembarkation (column 9)

E. SPECIAL MEASURES OF FACILITATION FOR PASSENGERS IN TRANSIT

3.36 Standard. A passenger in transit who remains on board the ship on which he arrived and departs with it shall not normally be subjected to routine control by public authorities.

3.37 Recommended Practice. A passenger in transit should be allowed to retain his passport or other identity document.

3.38 Recommended Practice. A passenger in transit should not be required to complete a disembarkation/embarkation card.

3.39 Recommended Practice. A passenger in transit who is continuing his journey from the same port in the same ship should normally be granted temporary permission to go ashore during the ship's stay in port if he so wishes.

3.40 Recommended Practice. A passenger in transit who is continuing his journey from the same port in the same ship should not be required to have a visa, except in special circumstances determined by the public authorities concerned.

3.41 Recommended Practice. A passenger in transit who is continuing his journey ton me same port in the same ship should not normally be required to give a written Customs Declaration.

3.42 Recommended Practice. A passenger in transit who leaves the ship at one port and embarks in the same ship at a different port in the same country should enjoy the same facilities as a passenger who arrives and departs in the same ship at the same port.

F. MEASURES OF FACILITATION FOR SHIPS ENGAGED IN SCIENTIFIC SERVICES

3.43 Recommended Practice. A ship engaged in scientific services carries personnel who are necessarily engaged on the ship for such scientific purposes of the voyage. If so identified, such personnel should be granted facilities at least as favourable as those granted to the crew members of that ship.

G. FURTHER MEASURES OF FACILITATION FOR FOREIGNERS BELONGING TO THE CREWS OF SHIPS ENGAGED IN INTERNATIONAL VOYAGES — SHORE LEAVE

3.44 Standard. Foreign crew members shall be allowed ashore by the public authorities while the ship on which they arrive is in port, provided that the formalities on arrival of the ship have been fulfilled and the public authorities have no reason to refuse permission to come ashore for reasons of public health, public safety or public order.

3.45 Standard. Crew members shall not be required to hold a visa for the purpose of shore leave.

3.46 Recommended Practice. Crew members before going on or returning from shore leave should not normally be subjected to personal checks.

3.47 Standard. Crew members shall not be required to have a special permit, e.g. a shore leave pass, for the purpose of shore leave.

3.48 Recommended Practice. If crew members are required to carry documents of identity with them when they are on shore leave, these documents should be limited to those mentioned in Standard 3.10.

SECTION 4 — ARRIVAL, STAY AND DEPARTURE OF CARGO AND OTHER ARTICLES

This section contains the provisions concerning the formalities required by public authorities from the shipowner, his agent or the master of the ship.

A. General

4.1 Recommended Practice. Public authorities should, with the co-operation of shipowners and port authorities, take appropriate measures to end that port time may be kept to a minimum, should provide satisfactory port traffic flow arrangements, and should frequently review all procedures in connection with the arrival and departure of ships, including arrangements for embarkation and disembarkation, loading and unloading, servicing and the like and the security measures associated therewith. They should also make to whereby cargo ships and their loads can be entered and cleared, in so far as may be practicable, at the ship working area.

4.2 Recommended Practice. Public authorities should, with the co-operation of shipowners and port authorities, take appropriate measures to end that satisfactory port traffic flow arrangements are provided so that handling and clearance procedures for cargo will be smooth and uncomplicated. These arrangements should cover all phases from the time the ship arrives at the dock for unloading and public authority clearance and for warehousing and reforwarding of cargo if required. There should be convenient and direct access between the cargo warehouse and the public authority clearance area, which should be located close to the dock area, and mechanical conveyance should be available, where possible.

4.3 Recommended Practice. Public authorities should encourage owners and/or operators of cargo docks and warehouses to provide special storage facilities for cargo subject to high risk of theft, and to protect those areas in which cargo is to be stored, either temporarily or for long terms, prior to onward shipment or local delivery against access by unauthorized persons.

4.4 Recommended Practice. Public authorities should provide simplified procedures for the prompt clearance of private gift package and trade samples not exceeding a certain value or quantity which should be set at as high a level as possible.

B. [Text to be developed] Clearance of export cargo

C. Clearance of import cargo

4.5 Standard. Public authorities shall, subject to compliance with any national prohibitions or restrictions and any required port security or narcotics control measures, grant priority clearance to live animal, perishable goods and other consignments of urgent nature.

4.6 Recommended Practice. Contracting Governments should facilitate the temporary admission of specialized cargo-handling equipment arriving by ships and used on shore at ports of call for loading, unloading and handling cargo.

4.7 Recommended Practice. Public authorities should develop procedures for the submission of advance information prior to arrival of cargo in order to facilitate customs clearance.

D. Containers and pallets

4.8 Standard. Public authorities shall, subject to compliance with their respective regulations, permit the temporary import of containers and pallets without payment of customs duties and other taxes charges and shall facilitate their use in maritime traffic.

4.9 Recommended Practice. Public authorities should provide in their regulations, referred to in Standard 4.8, for the acceptance of a simple declaration to the effect that containers and pallets temporarily imported will be re-exported within the time-limit set by the State concerned.

4. 10 Standard. Public authorities shall permit containers and pallets entering the territory of a State under the provisions of Standard 4.8 to depart the limits of the port of arrival for clearance of imported cargo and or loading of export cargo under simplified control procedures and/or loading of export cargo under simplified control procedures and with a minimum of documentation.

4.11 Standard. Contracting Governments shall permit the temporary importation of component parts of containers without payment of customs duties and other taxes and charges when these parts are needed for the repair of containers already admitted under the terms of Standard 4.8.

E. Cargo not discharged at the port of intended destination

4.12 Standard. Where any cargo listed on the Cargo Declaration is not discharged at the port of intended destination, public authorities shall permit amendment of the Cargo Declaration and shall not impose penalties if satisfied that the cargo was not in fact loaded on the ship, or, if loaded , was landed at another port.

4.13 Standard. When, by error or for another valid reason, any cargo is discharged at a port other than the port of intended destination, public authorities shall facilitate reforwarding to its intended destination. This provision does not apply to dangerous, prohibited or restricted cargo.

F. Limitation of shipowner's responsibilities.

4.14 Standard. Public authorities shall not require a shipowner to place special information for use of such authorities on a transport document or copy thereof, unless the shipowner is, or is acting for, the importer or exporter.

4. 15 Standard. Public authorities shall not hold the ship owner responsible for the presentation or accuracy of documents which are required of the importer or exporter in connection with the clearance of cargo, unless the shipowner is, or is acting for, the importer or exporter.

SECTION 5 — PUBLIC HEALTH AND QUARANTINE INCLUDING SANITARY MEASURES FOR ANIMALS AND PLANTS

5.1 Standard. Public authorities of a State not Party to the International Health Regulations shall endeavour to apply the relevant provisions for these Regulations to international shipping.

5.2 Recommended Practice. Contracting Governments having certain interests in common owing to their health, geographical, social or economic conditions should conclude special arrangements pursuant to article 98 of the International Health Regulations when such arrangements will facilitate the application of those Regulations.

5.3 Recommended Practice. Where Sanitary Certificates or similar documents are required in respect of shipments of certain animals, plants or products thereof, such certificates and documents should be simple and widely publicized and Contracting Governments should co-operate with a view to standardizing such requirements.

5.4 Recommended Practice. Public authorities should whenever practicable authorize granting of pratique by radio to a ship when, on the basis of information received from it prior to its arrival, the health authority for the intended port of arrival is of the opinion that its arrival will not result in the introduction or spread of a quarantinable. Health authorities should as far as practicable be allowed to join a ship prior to entry of the ship into port.

5.4.1 Standard. Public authorities shall seek the co-operation of shipowners to ensure compliance with any requirement that illness on a ship is to be reported promptly by radio to health authorities for the port for which the ship is destined, in order to facilitate provision for the presence of any special medical personnel and equipment necessary for health procedures on arrival.

5.5 Standard. Public authorities shall make arrangements to enable all travel agencies and others concerned to make available to passengers, sufficiently in advance of departure, lists of the vaccinations required by the public authorities of the countries concerned, as well as vaccination certificate forms conforming to the International Health Regulations. Public authorities shall take au possible measures to have vaccinators use the International Certificates of Vaccination or Re-Vaccination, in order to assure uniform acceptance.

5.6 Recommended Practice. Public authorities should provide facilities for the completion of International Certificates of Vaccination or Re-Vaccination as wen as facilities for vaccination, at as many ports as feasible.

5.7 Standard. Public authorities shall ensure that sanitary measures and health formalities are initiated forthwith, completed without delay, and applied without discrimination.

5.8 Recommended Practice. Public authorities should maintain at as many ports as feasible adequate facilities for the administration of public health, animal and agricultural quarantine measures.

5.9 Standard. There shall be maintained readily available at as many ports in a State as feasible such medical facilities as may be reasonable and practicable for the emergency treatment of crews and passengers.

5.10 Standard. Except in the case of an emergency constituting a grave danger to public health, a ship which is not infected or suspected of being infected with a quarantinable disease, shall not on account of any other epidemic disease be prevented by the health authorities for a port from discharging or loading cargo or stores or taking on fuel or water.

5.11 Recommended Practice. Shipments of animals, animal raw materials, crude animal products, animal foodstuffs and quarantinable plant products should be permitted in specified circumstances when accompanied by a quarantine certificate in the foam agreed by me States concerned.

SECTION 6 — MISCELLANEOUS PROVISIONS

A. BONDS AND OTHER FORMS OF SECURITY

6.1. Recommended Practice. Where public authorities require bonds or other forms of security from shipowners to cover liabilities under the customs, immigration, public health, agricultural quarantine or similar laws and regulations of a State, they should permit die use of a single comprehensive bond or other form of security wherever possible.

B. SERVICES AT PORTS

6.2. Recommended Practice. The normal services of public authorities at a port should be provide without charge during regular working hours. Public authorities should endeavour to establish regular working hours for their services at ports consistent with the usual periods of substantial work load.

6.3. Standard. Contracting Governments shall adopt all practicable measures to organize the normal services of public authorities at ports in order to avoid unnecessary delay of ships after their arrival or when ready to depart and reduce the time for completion of formalities to a minimum, provided that sufficient notice of estimated time of arrival or departure shall be given to the public authorities.

6.4. Standard. No charge shall be made by a health authority for any medical examination, or any supplementary examination, whether bacteriological or otherwise, carried out at any time of the day or night, if such examination is required to ascertain the health of me person examined, nor for visit to an inspection of a ship for quarantine purposes except inspection of a ship for the issue of a Derratting or Derratting Exemption Certificate, nor shall a charge be made for any vaccination of a person arriving by ship nor for a certificate thereof. However, where measures other than these are necessary in respect of a ship or its passengers or crew and charges are made for them by a health authority, such charges shall be made in accordance with a single tariff which shall be uniform to the territory concerned and they shall be levied without distinction as to the nationality, domicile or residence of any person concerned or as to the nationality, flag, registry or ownership of the ship.

6.5. Recommended Practice. When the services of public authorities are provided outside the regular working hours referred to in Recommended Practice 5.4, they should be provided on terms which shall be moderate and not exceed the actual cost of the services rendered.

6.6. Standard. Where the volume of traffic at a port warrants, public authorities shall ensure that services are provided for the accomplishment of the formalities in respect of cargo and baggage, regardless of value or type.

6.7. Recommended Practice. Contracting Governments should endeavour to make arrangements whereby one Government will permit another Government certain facilities before or during the voyage to examine ships, passengers, crew, baggage, cargo and documentation for customs, immigration, public health, plant and animal quarantine purposes when such action will facilitate clearance upon arrival in the latter State.

C. EMERGENCY ASSISTANCE

6.8. Standard. Public authorities shall facilitate the arrival and departure of ships engaged in disaster relief work, the combating or prevention of marine pollution, or other emergency operations necessary to ensure maritime safety, the safety of the population or the protection of the marine environment.

6.9. Standard. Public authorities shall, to the greatest extent possible, facilitate the entry and clearance of persons, cargo, material and equipment required to deal with situations described in Standard 6.8.

6.10. Standard. Public authorities shall grant prompt customs clearance of specialised equipment needed to implement security measures.

D. NATIONAL FACILITATION COMMITTEES

6.11. Recommended Practice. Each Contracting Government should, where it considers such action necessary and appropriate, establish a national maritime transport facilitation programme based on the facilitation requirements of this annex and ensure that the objective of its facilitation programme should be to adopt all practical measures to facilitate the movement of ships, cargo, crews, passengers, mail and stores, by removing unnecessary obstacles and delays.

6.12. Recommended Practice. Each Contracting Government should establish a national maritime transport facilitation committee or a similar national co-ordinating body, for the encouragement of the adoption and implementation of facilitation measures, between governmental departments, agencies and other organizations concerned with, or responsible for, various aspects of international maritime traffic, as well as port authorities, shipowners and operators.

Note: In establishing a national maritime transport facilitation committee or a similar national co-ordinating body, Contracting Governments are invited to take into account the guidelines set out in FAL.5/Circ.2.

(parakstīta Londonā 1965. gada 9. aprīlī)

Saturs

Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu

(1965. gada Konferences Noslēguma akta A pielikums)

Konsolidētais Konvencijas pielikuma teksts (Noslēguma akta B pielikums)

1. nodaļa. DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Definīcijas

Vispārīgie noteikumi

Elektroniskā datu apstrādes tehnoloģija

2. nodaļa. KUĢU IENĀKŠANA, STĀVĒŠANA UN IZIEŠANA

Vispārīgie noteikumi

Dokumentu saturs un mērķi

Ienākšanas dokumenti

Iziešanas dokumenti

Secīga ieiešana divās vai vairākās tās pašas valsts ostās

Dokumentu aizpildīšana

Kļūdas dokumentos un sodi par to

Īpaši atvieglojumi attiecībā uz kuģiem, kas ienāk ostā ar mērķi nogādāt krastā slimus vai ievainotus apkalpes locekļus, pasažierus vai citas personas neatliekamas medicīniskās palīdzības saņemšanai

3. nodaļa. PERSONU IEBRAUKŠANA UN IZBRAUKŠANA

Iebraukšanas un izbraukšanas prasības un procedūra

Pasākumi, lai atvieglotu kravas, pasažieru, apkalpes un bagāžas dokumentu nokārtošanu

Īpaši atvieglojumi jūras transportā attiecībā uz padzīvojušiem un nespējīgiem pasažieriem

Atvieglojumi izpriecu braucienos iesaistītiem kuģiem un to pasažieriem

Īpaši atvieglojumi tranzīta pasažieriem

Atvieglojumi zinātniski pētnieciskajos darbos iesaistītajiem kuģiem

Atvieglojumi, nokāpjot krastā, ārvalstniekiem, kas ir starptautisko reisu kuģu apkalpju locekļi

4. nodaļa. KRAVAS UN CITU PRIEKŠMETU IEVEŠANA, ATSTĀŠANA UN IZVEŠANA

Vispārīgie noteikumi

Eksporta kravu dokumentu noformēšana

Importa kravu dokumentu noformēšana

Konteineri un paliktņi

Paredzētajā ostā neizkrautā krava

Kuģa īpašnieka atbildības ierobežojumi

5. nodaļa. SABIEDRĪBAS VESELĪBA UN KARANTĪNA, TAJĀ SKAITĀ SANITĀRIE PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ AUGIEM UN DZĪVNIEKIEM

6. nodaļa. DAŽĀDI NOTEIKUMI

Drošības iemaksas un citi nodrošinājuma veidi

Ostu dienesti

Palīdzība nelaimes gadījumā

Nacionālās atvieglošanas komitejas

LĪGUMSLĒDZĒJVALSTU VALDĪBAS:

VĒLOTIES atvieglot jūras satiksmi, vienkāršojot un samazinot līdz minimumam ar starptautiskajiem reisiem saistīto kuģu ienākšanai, stāvēšanai un iziešanai nepieciešamās formalitātes, dokumentārās prasības un procedūru;

IR VIENOJUŠĀS par sekojošo:

I PANTS

Saskaņā ar šīs Konvencijas un tās pielikuma noteikumiem Līgumslēdzējvalstu valdības apņemas veikt visas nepieciešamās darbības, lai atvieglotu un paātrinātu starptautisko jūras satiksmi un lai novērstu nevajadzīgu kuģu, personu un īpašuma aizkavēšanos.

II PANTS

(1) Saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem Līgumslēdzējvalstu valdības apņemas sadarboties kuģu ienākšanas, stāvēšanas un iziešanas pasākumu ieviešanā un piemērošanā. Šiem pasākumiem jābūt vislielākajā iespējamā mērā ne mazāk labvēlīgiem kā attiecībā uz citiem starptautiskā transporta veidiem piemērojamajiem pasākumiem; tomēr īpašu prasību dēļ šie pasākumi var atsķirties.

(2) Saskaņā ar šo Konvenciju un tās pielikumu veiktie pasākumi starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanai ir vienādi piemērojami attiecībā uz visu valstu kuģiem, kuru valdības ir šīs Konvencijas Puses, neatkarīgi no tā, vai tām ir savs jūras krasts vai nav.

(3) Šīs Konvencijas noteikumi nav piemērojami attiecībā uz kara kuģiem un izpriecu jahtām.

III PANTS

Līgumslēdzējvalstu valdības apņemas nodrošināt augstāko iespējamo vienotību formalitātēs, dokumentārajās prasībās un procedūrās visos jautājumos, kur šī vienotība atvieglotu un uzlabotu starptautisko jūras transportu un līdz minimumam samazinātu jebkuras atšķirības formalitātēs, dokumentārajās prasībās un procesā, kas ir saistītas ar vietējas dabas īpašām prasībām.

IV PANTS

Lai sasniegtu Konvencijas iepriekšējos pantos minētos mērķus, Līgumslēdzējvalstu valdības apņemas sadarboties savā starpā vai ar Starpvaldību Konsultatīvās Jūrniecības Organizācijas [Organizācijas nosaukums tika mainīts uz "Starptautisko Jūrniecības Organizāciju" ar labojumu Organizācijas Konvencijā, kas stājās spēkā 1982. gada 22. maijā.] (turpmāk tekstā — "Organizācija") starpniecību jautājumos, kas saistīti ar formalitātēm, dokumentārajām prasībām un procedūru, kā arī ar to piemērošanu attiecībā uz starptautisko jūras satiksmi.

V PANTS

(1) Nekas šajā Konvencijā vai tās pielikumā nevar tikt interpretēts kā jebkura veida aizliegums plašāku atvieglojumu piemērošanai, ko Līgumslēdzējvalstu valdības garantē vai varēs turpmāk garantēt attiecībā uz starptautisko jūras satiksmi saskaņā ar tās nacionālajām tiesību normām vai citiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Nekas šajā Konvencijā vai tās pielikumā nevar tikt interpretēts kā aizliegums Līgumslēdzējvalsts valdībai piemērot spēkā esošos pasākumus, ko šī valdība uzskata par vajadzīgiem, lai saglabātu sabiedrisko morāli, kārtību un drošību vai lai novērstu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselību apdraudošu slimību vai kaitēkļu izplatību vai ievešanu.

(3) Visi jautājumi, kas nav tieši regulēti šajā Konvencijā, paliek Līgumslēdzējvalsts tiesību normu kompetencē.

VI PANTS

Šajā Konvencijā un tās pielikumā:

(a) Standarti ir tie pasākumi, kuru vienota piemērošana Līgumslēdzējvalstīs saskaņā ar šo Konvenciju ir nepieciešama un lietderīga, lai atvieglotu starptautisko jūras satiksmi;

(b) Ieteicamā prakse ir tie pasākumi, kuru piemērošana Līgumslēdzējvalstīs ir vēlama, lai atvieglotu starptautisko jūras satiksmi.

VII PANTS

(1) Šīs Konvencijas pielikumu var grozīt vai nu pēc kādas Līgumslēdzējvalsts valdības priekšlikuma, vai īpaši šim nolūkam sasauktā Konferencē.

(2) Jebkura Līgumslēdzējvalsts valdība var ierosināt grozījumus pielikumā, iesniedzot grozījumu projektus Organizācijas Ģenerālsekretāram (turpmāk tekstā "Ģenerālsekretārs"):

(a) jebkurš saskaņā ar šo pantu ierosinātais grozījums tiek izskatīts Organizācijas Atvieglojumu Komitejā ar noteikumu, ka tas ir ticis iesniegts vismaz triju mēnešu laikā pirms šīs Komitejas sēdes. Ja tas ir pieņemts ar Komitejā klātesošo un balsojošo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, Ģenerālsekretāram tas jānosūta visām Līgumslēdzējvalstu valdībām;

(b) grozījums pielikumā saskaņā ar šo pantu stājas spēkā pēc 15 mēnešiem, skaitot no dienas, kad priekšlikums nosūtīts visām Līgumslēdzējvalstu valdībām, ja vien 12 mēnešu laikā pēc nosūtīšanas vismaz viena trešdaļa Līgumslēdzējvalstu valdību nav rakstiski paziņojušas Ģenerālsekretāram, ka priekšlikumam nepiekrīt;

(c) Ģenerālsekretāram jāinformē visas Līgumslēdzējvalstu valdības par ikvienu paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar (b) apakšpunktu un par grozījuma spēkā stāšanās datumu;

(d) uz Līgumslēdzējvalstīm, kas nepiekrīt grozījumam, tā noteikumi neattiecas, bet tām jāievēro šīs Konvencijas VIII panta noteikumi.

(3) Līgumslēdzējvalstu valdību konference, lai apspriestu pielikuma grozījumus, Ģenerālsekretāram jāsasauc, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa šo valdību. Ikviens šādā konferencē ar klātesošu un balsojušu Līgumslēdzējvalstu valdību divu trešdaļu balsu vairākumu pieņemts grozījums stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs par pieņemto grozījumu paziņojis Līgumslēdzējvalstu valdībām.

(4) Ģenerālsekretāram nekavējoties jāinformē visas parakstītājas valdības par ikvienu saskaņā ar šo pantu pieņemtu un spēkā stājušos grozījumu.

VIII PANTS

[Paziņojumi, kas saņemti no Līgumslēdzējvalstu valdībām Šā panta sakarā, apkopoti 6. pielikumā (netiek pievienots)]

(1) Ikvienai Līgumslēdzējvalsts valdībai, kura uzskata par nelietderīgu pilnībā saskaņot savas formalitātes, dokumentārās prasības vai procedūras ar kādu no Standartiem vai kura sevišķu iemeslu dēļ uzskata par nepieciešamu pieņemt no Standartiem atšķirīgas formalitātes, dokumentārās prasības vai procedūru, par to jāinformē Ģenerālsekretārs un jāpaziņo tam par šīs prakses atšķirībām no Standartiem. Šāda informēšana jāizdara, cik ātri vien iespējams pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās attiecībā uz konkrēto valsti vai pēc šādu atšķirīgu formalitāšu, dokumentāro prasību vai procedūru pieņemšanas.

(2) Līgumslēdzējvalstu valdībām jāinformē Ģenerālsekretārs par visām atšķirībām no papildinātā vai jaunpieņemtā standarta, cik ātri vien iespējams pēc kāda papildināta vai jaunpieņemta Standarta spēkā stāšanās vai pēc tādu atšķirīgu formalitāšu dokumentāro prasību vai formalitāšu pieņemšanas. Tas var aptvert arī piedāvātās darbības, kas būtu jāveic, lai formalitātes, dokumentārās prasības vai procedūras tiktu pilnībā saskaņotas ar papildināto vai jaunpieņemto Standartu.

(3) Līgumslēdzējvalstu valdībām jācenšas pēc iespējas saskaņot savas formalitātes, dokumentārās prasības un procedūras ar Ieteicamo praksi. Tiklīdz Līgumslēdzējvalstu valdības saskaņo savas formalitātes, dokumentārās prasības vai procedūras ar Ieteicamo praksi, tām jāinformē Ģenerālsekretārs.

(4) Ģenerālsekretāram jāinformē Līgumslēdzējvalstu valdības par katru saskaņā ar šo pantu saņemto paziņojumu.

IX PANTS

Ģenerālsekretāram pēc ne mazāk kā pēc vienas trešdaļas Līgumslēdzējvalstu valdību pieprasījuma jāsasauc konference ar mērķi grozīt vai papildināt šo Konvenciju. Ikviens papildinājums vai grozījums tiek pieņemts ar vismaz divu trešdaļu konferences dalībnieku balsu vairākumu. Ģenerālsekretārs to apstiprina un nosūta visām Līgumslēdzējvalstu valdībām pieņemšanai. Gada laikā pēc tam, kad divas trešdaļas Līgumslēdzējvalstu valdību ir apstiprinājušas papildinājumus vai grozījumus, katrs papildinājums vai grozījums stājas spēkā attiecībā uz visām Līgumslēdzējvalstīm, izņemot tās, kuru valdības pirms to spēkā stāšanās paziņo par to, ka tās neapstiprina papildinājumu vai grozījumu. Konvencijas pieņemšanas laikā Konference ar divu trešdaļu balsu vairākumu var noteikt, ka grozījumam vai papildinājumam ir tāds raksturs, ka ikviena Līgumslēdzējvalsts valdība, kura izdarījusi šādu paziņojumu un kura viena gada laikā pēc papildinājuma vai grozījuma spēkā stāšanās nepieņem grozījumu vai papildinājumu, pārstāj būt šīs Konvencijas Puse.

X PANTS

(1) Šī Konvencija ir atklāta parakstīšanai sešus mēnešus kopš šīs dienas, un turpmāk tā paliek atklāta pievienošanās procedūrai.

(2) To valstu valdības, kuras ir Apvienoto Nāciju Organizācijas vai kādas tās specializēto aģentūras, vai Starptautiskās Atomenerģētikas Aģentūras dalībvalstis, vai Starptautiskās Tiesas Statūtu dalībvalstis, var kļūt par šīs Konvencijas Pusēm:

(a) parakstot to, nerezervējot akceptētšanas tiesības;

(b) parakstot to, rezervējot akceptēšanas tiesības, kam seko akceptēšana; vai

(c) pievienojoties.

Akceptēšana vai pievienošanās notiek nosūtot attiecīgo instrumentu Ģenerālsekretāram.

(3) Ikvienas valsts valdība, kas saskaņā ar šā panta (2) daļu nav pilnvarota kļūt par šīs konvencijas Pusi, var iesniegt pieteikumu Ģenerālsekretāram un kļūt par Pusi saskaņā ar (2) daļu, ja tās pieteikumu ir apstiprinājušas divas trešdaļas Organizācijas locekļu, neskaitot asociētos locekļus.

XI PANTS

Šī Konvencija stājas spēkā 60. dienā pēc dienas, kad vismaz 10 valstu valdības ir vai nu parakstījušas to, nerezervējot akceptēšanas tiesības, vai iesniegušas akceptēšanas vai pievienošanās instrumentus. Attiecībā uz valdību, kura tai pievienojusies vai to apstiprinājusi pēc šī datuma, tā stājas spēkā 61. dienā pēc pievienošanās vai akceptēšanas instrumenta iesniegšanas.

XII PANTS

Ja ir pagājuši vismaz trīs gadi kopš brīža, kad šī Konvencija stājās spēkā attiecībā uz kādu Līgumslēdzējvalsts valdību, šī valdība var to denonsēt, adresējot Ģenerālsekretāram rakstisku paziņojumu; Ģenerālsekretārs informē visas Līgumslēdzējvalstu valdības par ikviena šāda dokumenta saturu un saņemšanas datumu. Šāda denonsēšana ir spēkā vienu gadu vai ilgāku laika posmu, ja tāds ir noteikts paziņojumā, kopš brīža, kad to saņēmis Ģenerālsekretārs.

(1) (a) Apvienoto Nāciju Organizācijai gadījumos, ja tā ir kādas teritorijas pārvaldītāja, vai ikvienai Līgumslēdzējvalsts valdībai, kas ir atbildīga par kādas teritorijas starptautiskajām saistībām, pēc iespējas ātrāk jākonsultējas ar šo teritoriju par šīs Konvencijas piemērošanu attiecībā uz minēto teritoriju, un tās var ar Ģenerālsekretāram iesniegtu rakstisku iesniegumu paziņot par Konvencijas piemērošanu attiecībā uz šādu teritoriju;

(b) šī Konvencija ir piemērojama attiecībā uz minēto teritoriju kopš paziņojuma saņemšanas dienas vai cita paziņojumā minētā datuma.

(c) šīs Konvencijas VIII panta noteikumi piemērojami attiecībā uz ikvienu teritoriju, attiecībā uz kuru saskaņā ar šo pantu ir paplašināta Konvencijas darbība; šajā nolūkā izteiciens "tās formalitātes, dokumentārās prasības vai procedūras" ietver arī šajā teritorijā spēkā esošās tiesību normas;

(d) šī Konvencija zaudē spēku attiecībā uz ikvienu teritoriju pēc gada, skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēmis tādu iesniegumu, vai iesniegumā noteiktā citā, vēlākā datumā.

(2) Ģenerālsekretārs informē Līgumslēdzējvalstu valdības par šīs konvencijas darbības paplašināšanu attiecībā uz ikvienu teritoriju saskaņā ar šā panta (1) daļu, minot datumu, ar kuru tiek paplašināta konvencijas darbība.

XIV PANTS

Ģenerālsekretārs informē visas parakstītājas valdības, visas Līgumslēdzējvalstu valdības, un visus Organizācijas locekļus par:

(a) šīs Konvencijas parakstīšanu un katru šādas parakstīšanas datumu;

(b) akceptēšanas un pievienošanās instrumentu deponēšanu, un katru šādas deponēšanas datumu;

(c) datumu, kurā saskaņā ar XI pantu Konvencija stājas spēkā;

(d) ikvienu saskaņā ar XII un XIII pantu saņemto paziņojumu un attiecīgajiem datumiem;

(e) ikvienas konferences sasaukšanu saskaņā ar VII vai IX pantu.

XV PANTS

Šī Konvencija un tās pielikums tiek deponēti Ģenerālsekretāram, kurš to apstiprinātās kopijas nosūta valdībām, kuras to parakstījušas un valdībām, kuras tai pievienojušās. Tiklīdz šī Konvencija stājas spēkā, Ģenerālsekretāram tā jāreģistrē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu.

XVI PANTS

Šīs Konvencijas un tās pielikuma oriģinālvalodas ir angļu un franču, abi teksti ir vienādi autentiski. Kopā ar parakstītajiem oriģināliem tiek izsūtīti arī oficiālie tulkojumi krievu un spāņu valodā.

TO APLIECINOT, Pušu pilnvarotie pārstāvji, kurus šim mērķim ir attiecīgi pilnvarojušas viņu valdības, ir parakstījuši šo Konvenciju. [Paraksti netiek pievienoti]

Parakstīta Londonā 1965.gada devītajā aprīlī.

1. nodaļa. DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

A. Definīcijas

Šajā pielikumā minētajiem terminiem tiek piešķirta šāda nozīme:

Krava. Visi izstrādājumi, preces un jebkura veida priekšmeti, kas tiek pārvadāti uz kuģa, izņemot pastu, kuģa krājumus, kuģa rezerves daļas, kuģa aprīkojumu, apkalpes piederumus un pasažieru bagāžu.

Apkalpes piederumi. Apģērbs, ikdienā lietojami priekšmeti un citas mantas, pie kurām var tikt pieskaitīta valūta un kas tiek vesti uz kuģa un pieder apkalpei.

Apkalpes loceklis. Ikviena persona, kas pieņemta darbā uz kuģa tā darbības vai pakalpojumu nodrošināšanai ceļojuma laikā un iekļauta apkalpes sarakstā.

Izpriecu kuģis. Kuģis, kas veic starptautiskus reisus, vedot pasažierus, kas piedalās grupas programmā un ir izmitināti uz kuģa ar mērķi piedalīties plānotās īslaicīgās tūrisma vizītēs vienā vai vairākās dažādās ostās un kas ceļojuma laikā parasti:

(a) neuzņem citus pasažierus;

(b) neiekrauj un neizkrauj kravu.

Dokuments. Datu nesējs ar tajā minētiem datiem.

Datu nesējs. Līdzeklis, kas paredzēts tajā minēto datu uzglabāšanai.

Pasts. Korespondences vienības, ko nosūtījušas un paredzējušas saņemt pasta pārvaldes.

Tranzītpasažieris. Pasažieris, kurš ar kuģi ieradies no ārvalsts ar mērķi turpināt savu ceļojumu ar kuģi vai citu transporta līdzekli uz ārvalsti.

Pasažieru bagāža. Īpašums, kas var ietvert valūtu, ko pasažieris pārvadā uz tā paša kuģa, kur atrodas pats, neatkarīgi no tā, vai tas ir viņa īpašums vai nav, ja vien tas netiek vests saskaņā ar pārvadājuma līgumu vai citu līdzīga veida vienošanos.

Varas iestādes. Valsts pārvaldes iestādes vai pārstāvji, kas atbildīgi par valsts likumu un noteikumu, kas jebkurā veidā skar šajā pielikumā minētos Standartus un Ieteicamo praksi, piemērošanu vai uzraudzību pār to piemērošanu.

Drošības pasākumi. Starptautiski noteikti pasākumi, lai nodrošinātu drošību uz kuģa klāja un ostas teritorijā, kā arī lai novērstu nelikumīgu rīcību pret pasažieriem un apkalpi uz kuģa klāja. [Atsauce ir izdarīta uz 1988. gada Konvenciju par nelikumīgu aktu pret kuģošanas drošību izbeigšanu un uz 1986. gada 26. septembra MSC/Circ. Nr. 443 par pasākumiem, lai novērstu nelikumīgus aktus pret kuģu pasažieriem un kuģu komandām.]

Kuģa īpašnieks. Persona, kam pieder vai kas pārvalda kuģi, neatkarīgi no tā vai tā ir fiziska persona, sabiedrība vai cita juridiska persona, un ikviena persona, kas darbojas īpašnieka vai pārvaldnieka vārdā.

Kuģa aprīkojums. Lietas, izņemot kuģa rezerves daļas, kas atrodas uz kuģa, lai tās tur lietotu, kas ir kustama, bet ne patērējama rakstura, tajā skaitā piederumi, tādi kā glābšanas laivas, dzīvības glābšanas piederumi, mēbeles, kuģa gultas veļa, aizkari un tamlīdzīgas lietas.

Kuģa rezerves daļas. Labošanas vai aizvietošanas priekšmeti iestrādāšanai tajā pašā kuģī, ar ko tie tiek vesti.

Kuģa krājumi. Preces, tai skaitā patērējamas dabas preces, kas paredzētas lietošanai uz kuģa, pārdošanai pasažieriem vai apkalpei, kā arī degviela un smērvielas, izņemot kuģa aprīkojumu un rezerves daļas.

Izkāpšana krastā. Atļauja apkalpes loceklim izkāpt krastā ostā kuģa stāvēšanas laikā ar tādiem laika vai ģeogrāfiskiem ierobežojumiem, ja tādi ir, kādus noteikušas varas iestādes.

Ienākšanas laiks. Laiks, kad kuģis pirmoreiz apstājies, ienākot ostā, vienalga — noenkurojies dokā vai pie piestātnes.

Transporta dokuments. Dokuments, kas apliecina pārvadājuma līgumu starp kuģa īpašnieku un piegādātāju, piemēram, jūras ceļa zīme, konosaments vai multimodālā transporta dokuments.

B. Vispārīgie noteikumi.

Saistībā ar Konvencijas V panta 2. daļu šā Pielikuma noteikumi nevar atturēt varas iestādes no attiecīgu pasākumu veikšanas, tajā skaitā papildus informācijas pieprasīšanas, kas var būt nepieciešama gadījumos, ja ir aizdomas par krāpšanu, vai, lai novērstu īpašus apstākļus, kas rada būtiskus draudus sabiedriskajai kārtībai (ordre public), drošībai vai veselībai, tādas kā nelikumīgas darbības, kas vērstas pret kuģošanas drošību, vai narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgs transports, vai lai novērstu augus vai dzīvniekus apdraudošu slimību vai kaitēkļu ievešanu un izplatīšanu.

1.1. Standarts. Varas iestādēm visos gadījumos jāpieprasa sniegt vienīgi būtiskas ziņas un ziņu vienību daudzums jāsamazina līdz minimumam.

Ja šajā Pielikumā ir noteikts īpašs datu saraksts, varas iestādes var nepieprasīt uzrādīt tos datus, ko neuzskata par būtiskiem.

1.1.1. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm jāņem vērā atvieglojumu variācijas, ko var sniegt automātiskas datu apstrādes un pārstrādāšanas ieviešana, un jāapspriež tās sadarbībā ar kuģu īpašniekiem un visām citām ieinteresētajām pusēm.

Esošās informācijas prasības un kontroles procedūras jāvienkāršo un jāpievērš uzmanība to savietošanas iespējai ar citām attiecīgajām informāciju sistēmām.

1.2. Ieteicamā prakse. Neraugoties uz to, ka šajā Pielikumā zināmiem mērķiem paredzētie dokumenti var tikt pieprasīti un paredzēti atsevišķi, varas iestādēm, paturot prātā to intereses, kam šie dokumenti būs jāizpilda, kā arī mērķus, kam tie tiks izmantoti, vajadzētu censties apvienot vienā divus vai vairākus šādus dokumentus ikvienā gadījumā, kad tas ir praktiski iespējams un kad ar to var panākt būtiskus atvieglojumus.

1.3. Ieteicamā prakse. Varas iestāžu drošības vai narkotiku kontroles nolūkā veiktajiem pasākumiem un procedūrām vajadzētu būt efektīviem, un tajos pēc iespējas vajadzētu pielietot attīstītu tehnoloģiju, tajā skaitā automātisko datu apstrādi (ADA). Tādiem pasākumiem vajadzētu tikt veiktiem tā, lai tie minimāli ietekmētu kuģi, uz tā klāja esošos pasažierus un to bagāžu un novērstu nevajadzīgas aizkavēšanās.

C. Elektroniskā datu apstrādes tehnoloģija.

1.4. Ieteicamā prakse. Ieviešot elektronisko datu apstrādi un apmaiņu kuģu formalitāšu atvieglošanai, Līgumslēdzējvalstīm jārosina varas iestādes un ieinteresētās privātās personas apmainīties ar datiem elektroniskā formā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem.

1.5. Standarts. Varas iestādēm jāpieņem jebkuri kuģu noformēšanai nepieciešamie dokumenti, kas radīti elektroniskās datu apstrādes vai apmaiņas ceļā un kas atbilst starptautiskajiem standartiem, ja vien tie ir izpildīti skaidrā un saprotamā formā un satur nepieciešamo informāciju.

1.6. Standarts. Varas iestādēm, ieviešot elektronisko datu apstrādi vai apmaiņu kuģu noformēšanā, informācijas apjoms, ko tās pieprasa, jāierobežo līdz šajā Pielikumā attiecīgi minētajām ziņām.

1.7. Ieteicamā prakse. Plānojot, ieviešot vai modificējot elektronisko datu apstrādi vai to apmaiņu kuģu noformēšanā, varas iestādēm jācenšas:

a) dot visām ieinteresētajām pusēm no paša sākuma konsultāciju iespējas;

b) izvērtēt pastāvošās operācijas un atteikties no tām, kuras nav nepieciešamas;

c) noteikt tās operācijas, kurām jātiek kompjuterizētām;

d) praktisko iespēju robežās pielietot ANO rekomendācijas un attiecīgos ISO standartus;

e) adaptēt šo tehnoloģiju multimodālai lietošanai; un

f) veikt attiecīgās darbības, lai samazinātu šo tehnoloģiju piemērošanas izmaksas gan tiem, kas ar tiem strādās, gan privātiem uzņēmējiem.

1.8. Standarts. Varas iestādēm, ieviešot elektronisko datu apstrādi un apmaiņu kuģu dokumentu noformēšanā, jāatbalsta, bet ne jāpieprasa to lietošana jūras operatoru un citu iesaistīto pušu vidū.

2. nodaļa. KUĢU IENĀKŠANA, STĀVĒŠANA UN IZIEŠANA

Šajā daļā ietverti noteikumi, kas saistīti ar formalitātēm, ko no kuģa īpašnieka pieprasa varas iestādes kuģiem ienākot, stāvot un izejot, un kas nav jāsaprot kā šķērslis attiecīgajām varas iestādēm pieprasīt uzrādīt apliecības un citus kuģa dokumentus, kas attiecas uz tā reģistru, izmēriem, drošību, apkalpi un citiem jautājumiem . [Skatīt FAL 2/Circ. n.35]

A. Vispārīgie noteikumi

2.1. Standarts. Varas iestādes kuģiem, attiecībā uz kuriem tiek piemērota šī Konvencija, tiem ienākot vai izejot, nevar pieprasīt iesniegšanai nekādus citus dokumentus, kā vien šajā nodaļā minētos.

Minētie dokumenti ir:

* Ģenerālā deklarācija,

* Kravas deklarācija,

* Kuģa krājumu deklarācija,

* Apkalpes piederumu deklarācija,

* Apkalpes saraksts,

* Pasažieru saraksts,

* Universālās Pasta konvencijas pieprasītie dokumenti attiecībā uz pastu,

* Jūras Sanitārā deklarācija.

2.1.1. Standarts. Līgumslēdzējvalstis nevar pieprasīt konsulārās formalitātes, maksas vai nodevas attiecībā uz atļauju kuģa iziešanai jūrā.

B. Dokumentu saturs un mērķi

2.2. Standarts. Ģenerālajai deklarācijai jābūt pamata dokumentam, kas sniedz varas iestādēm vajadzīgo informāciju par kuģi gan ienākot, gan izejot.

2.2.1 Ieteicamā prakse. Kuģim ienākot un izejot, jāpieprasa viena un tā paša veida Ģenerālā deklarācija.

2.2.2 Ieteicamā prakse. Ģenerālajā deklarācijā varas iestādes nevar pieprasīt uzrādīt vairāk par šādu informāciju:

* kuģa nosaukums un apraksts,

* kuģa valstiskā piederība,

* reģistra dati,

* tonnāžas dati,

* kapteiņa vārds,

* kuģa aģenta vārds un adrese,

* kravas īss apraksts,

* apkalpes locekļu skaits,

* pasažieru skaits,

* īsas ziņas par reisu,

* ienākšanas laiks un datums vai iziešanas datums,

* ieiešanas vai iziešanas ostas,

* kuģa atrašanās vieta ostā.

2.2.3. Standarts. Varas iestādēm jāpieņem gan kapteiņa, gan aģenta, gan arī jebkuras citas kapteiņa pilnvarotas personas parakstīta un datēta, vai attiecīgajai varas iestādei pieņemamā veidā apstiprināta Ģenerālā deklarācija.

2.3 Standarts. Kravas deklarācijai jābūt pamata dokumentam, kas sniedz varas iestādēm vajadzīgo informāciju par kravu gan ienākot, gan izejot. Tomēr dati par jebkuru bīstamo kravu var tikt pieprasīti atsevišķi.

2.3.1. Ieteicamā prakse. Kravas deklarācijā varas iestādes nevar prasīt uzrādīt vairāk par šādu informāciju:

(a) ienākot:

* kuģa nosaukums un valstiskā piederība,

* kapteiņa vārds,

* osta, no kuras kuģis nāk,

* osta, kur tiek izdarīts paziņojums,

* zīmes un skaits; iepakojumu skaits un veids; preču daudzums un apraksts,

* minētajā ostā izkraujamo transporta kravu dokumentu numuri,

* osta, kurā tiks izkrauta kuģī atlikusī krava,

* iekraušanas osta attiecībā uz kravām, kuras pārvadā saskaņā ar multimodālā transporta dokumentiem vai okeāna konosamentu,

(b) izejot:

* kuģa nosaukums un valstiskā piederība,

* kapteiņa vārds,

* galamērķa osta,

* attiecībā uz iziešanas ostā iekrautajām precēm: zīmes un skaits; iepakojumu skaits un veids; preču apraksts un daudzums,

* iziešanas ostā iekrautās kravas transporta dokumentu numuri.

2.3.2. Standarts. Attiecībā uz kuģī palikušo kravu varas iestādes var pieprasīt uzrādīt vienīgi minimālās informācijas būtisko datu īsu pārskatu.

2.3.3. Standarts. Varas iestādēm jāpieņem gan kapteiņa, gan aģenta, gan arī jebkuras citas kapteiņa pilnvarotas personas parakstīta un datēta, vai attiecīgajai varas iestādei pieņemamā veidā apstiprināta Kravas dekrarācija.

2.3.4. Standarts. Kravas deklarācijas vietā varas iestādēm jāpieņem arī kuģa manifesta kopija, ja tā satur vismaz saskaņā ar 2.3.1. Ieteicamo praksi un 2.3.2. Standartu prasīto informāciju un ir parakstīta vai apstiprināta un datēta saskaņā ar 2.3.3. Standartu.

2.3.4.1.Ieteicamā prakse. Kā alternatīvu 2.3.4. Standartam varas iestādes var pieņemt saskaņā ar 2.3.3. Standartu parakstītu vai apstiprinātu transporta dokumenta norakstu vai apliecinātu kopiju, ja kravas veids un skaits to atļauj un ja jebkāda informācija saskaņā ar 2.3.1. Ieteicamo praksi un 2.3.2. Standartu, kas neparādās šajos dokumentos, tiek uzrādīta citur un ir attiecīgi apliecināta.

2.3.5. Standarts. Varas iestādēm jāpieļauj neuzrādītu, kapteiņa īpašumā esošu saiņu izslēgšana no Kravas Deklarācijas, ja vien par šiem saiņiem ziņas tiek sniegtas atsevišķi.

Piezīme: Ziņas par neuzrādītiem saiņiem jāiesniedz uz atsevišķas veidlapas, un tām jāaptver attiecīgās informācijas daļas, kas parasti parādās Kravas deklarācijā. Var tikt lietota Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) Kravas Deklarācijas veidlapa ar tajā izdarītu atzīmi, piemēram, "Neuzrādīto saiņu saraksts".

2.4. Standarts. Kuģa krājumu deklarācijai jābūt pamata dokumentam gan ienākot, gan izejot, kas sniedz varas iestādēm nepieciešamo informāciju par kuģa krājumiem.

2.4.1. Standarts. Varas iestādēm jāpieņem gan kapteiņa, gan arī jebkuras cita kapteiņa pilnvarota kuģa virsnieka, ja šī persona ir informēta par kuģa krājumiem, parakstīta un datēta vai attiecīgajai varas iestādei pieņemamā veidā apstiprināta Kuģa krājumu deklarācija.

2.5. Standarts. Apkalpes piederumu deklarācijai jābūt pamata dokumentam gan ienākot, gan izejot, kas sniedz varas iestādēm nepieciešamo informāciju par apkalpei piederošajām lietām. Tā nav jāpieprasa izejot.

2.5.1. Standarts. Varas iestādēm jāpieņem gan kapteiņa, gan arī jebkura cita kapteiņa pilnvarota kuģa virsnieka parakstīta un datēta, vai attiecīgajai varas iestādei pieņemamā veidā apstiprināta Apkalpes piederumu deklarācija. Varas iestādes var pieprasīt katra apkalpes locekļa parakstu vai, ja viņš nav spējīgs parakstīties, viņa atzīmi deklarācijā attiecībā uz viņa piederumiem.

2.5.2. Ieteicamā Prakse. Varas iestādēm parasti jāpieprasa dati tikai par tiem kuģa apkalpes piederumiem, kas ir muitojami vai pakļauti aizliegumiem un ierobežojumiem.

2.6. Standarts. Apkalpes sarakstam jābūt pamata dokumentam gan ienākot, gan izejot, kas sniedz varas iestādēm nepieciešamo informāciju par apkalpes skaitu un sastāvu.

2.6.1. Standarts. Apkalpes sarakstā varas iestādes nevar prasīt iekļaut vairāk par šādu informāciju:

* kuģa nosaukums un valstiskā piederība,

* uzvārds,

* vārdi,

* pilsonība,

* rangs vai ieņemamais stāvoklis,

* dzimšanas vieta un datums,

* identitātes dokumenta veids un numurs,

* ienākšanas osta un datums,

* vieta, no kurienes ierodas.

2.6.2. Standarts. Varas iestādēm jāpieņem gan kapteiņa, gan arī jebkura cita kapteiņa pilnvarota kuģa virsnieka parakstīts un datēts vai attiecīgajai varas iestādei pieņemamā veidā apstiprināts Apkalpes saraksts.

2.6.3. Standarts. Parasti varas iestādēm nav jāpieprasa Apkalpes saraksta iesniegšana katrā gadījumā, kad kuģis, sekojot iepriekšējai programmai, atkārtoti ienāk vienā un tajā pašā ostā vismaz reizi 14 dienu laikā, ja kuģa apkalpē nav notikušas izmaiņas, un šajā gadījumā attiecīgajām varas iestādēm pieņemamā veidā jāiesniedz apgalvojums " bez izmaiņām" (" no change ") .

2.6.4. Ieteicamā prakse. 2.6.3. Standartā minētajos apstākļos, bet ja ir izdarītas tikai nelielas izmaiņas apkalpē, varas iestādēm parasti nav jāpieprasa iesniegšanai jauns, pilnīgs apkalpes locekļu saraksts — tām jāpieņem esošais apkalpes locekļu saraksts ar tajā uzrādītām izmaiņām.

2.7. Standarts. Pasažieru sarakstam jābūt pamata dokumentam gan ienākot, gan izejot, kas sniedz varas iestādēm nepieciešamo informāciju par pasažieriem.

2.7.1. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm nebūtu jāpieprasa Pasažieru saraksts piekrastes kabotāžas reisos vai kombinētajos kuģu/dzelzceļa pakalpojumos starp kaimiņvalstīm.

2.7.2. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm nebūtu jāpieprasa iekāpšanas vai izkāpšanas kartes papildus Pasažieru sarakstam no tiem pasažieriem, kuru vārdi uzrādīti šajā sarakstā. Tomēr, ja varas iestādēm ir īpašas problēmas, kas rada nopietnus draudus sabiedrības veselībai, no starptautiskā ceļojumā esošas personas var tikt pieprasīts, ienākot ostā, rakstveidā norādīt savu galamērķa adresi.

2.7.3. Ieteicamā prakse. Pasažieru sarakstā varas iestādes nevar prasīt iekļaut vairāk par šādu informāciju :

* kuģa nosaukums un valstiskā piederība,

* uzvārds,

* vārdi,

* pilsonība,

* dzimšanas datums,

* dzimšanas vieta,

* uzkāpšanas osta,

* nokāpšanas osta,

* kuģa ienākšanas osta un datums.

2.7.4. Ieteicamā prakse. Kuģošanas kompāniju iekšējai lietošanai sastādītais saraksts var tikt pieņemts Pasažieru saraksta vietā, ja tas satur vismaz saskaņā ar 2.7.3. Ieteicamo praksi prasīto informāciju un ir parakstīts vai apstiprināts saskaņā ar 2.7.5. Standartu.

2.7.5. Standarts. Varas iestādēm jāpieņem gan kapteiņa, gan aģenta, gan arī jebkuras citas kapteiņa pilnvarotas personas parakstīts un datēts vai attiecīgai varas iestādei pieņemamā veidā apstiprināts Pasažieru saraksts.

2.7.6. Standarts. Varas iestādēm jānodrošina, lai kuģa īpašnieks informē tās par ikvienu uz kuģa atklāto bezbiļetnieku.

2.7.6.1.Ieteicamā prakse. Ja bezbiļetniekam nav adekvātu dokumentu, varas iestādēm, ja vien tas ir praktiski iespējams un ciktāl tas saskan ar nacionālajām tiesību normām un drošības interesēm, jāizdod pavadvēstule ar bezbiļetnieka fotogrāfiju un jebkura cita svarīga informācija. Vēstuli, kas pilnvaro bezbiļetnieku atgriezties vai nu savā mītnes zemē, vai vietā, no kurienes tas savu ceļojumu uzsācis, atkarībā no apstākļiem, ar jebkuriem transporta līdzekļiem, un kas norāda uz jebkādiem citiem varas iestāžu noteikumiem, jānodod operatoram, kas veiks bezbiļetnieka nogādāšanu. Šajā vēstulē var tikt iekļauta informācija, ko tranzīta punktos un/vai izkāpšanas vietā var pieprasīt varas iestādes.

Piezīme: Šis ieteikums nav iecerēts, lai atturētu varas iestādes no turpmākas bezbiļetnieka pārbaudes, iespējamas sodīšanas un/vai deportācijas. Nekas šajā ieteikumā nevar tikt traktēts pretēji Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļu statusu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1967. gada 31. janvāra Protokola par bēgļu statusu noteikumiem, kas attiecas uz bēgļa atgriešanos vai izraidīšanas aizliegumu.

2.8. Standarts. Kuģim ienākot vai izejot, varas iestādes nevar pieprasīt nekādas citas rakstiskas deklarācijas attiecībā uz pastu, kā vien tās, kas noteiktas Pasaules Pasta konvencijā.

2.9. Standarts. Jūras Sanitārajai deklarācijai jābūt pamata dokumentam, ko pieprasa ostas veselības varas iestādes attiecībā uz personu veselības stāvokli uz kuģa brauciena laikā un tam ienākot ostā.

C. Ienākšanas dokumenti

2.10. Standarts. Attiecībā uz kuģa ienākšanu ostā, varas iestādes nevar pieprasīt vairāk kā:

* Ģenerālo deklarāciju — 5 kopijas,

* Kravas deklarāciju — 4 kopijas,

* Kuģa krājumu deklarāciju — 4 kopijas,

* Apkalpes piederumu deklarāciju — 2 kopijas,

* Apkalpes sarakstu — 4 kopijas,

* Pasažieru sarakstu — 4 kopijas,

* Jūras Sanitāro deklarāciju — 1 kopija.

D. Iziešanas dokumenti

2.11. Standarts. Kuģim atstājot ostu, varas iestādes nevar pieprasīt vairāk kā :

* Ģenerālo deklarāciju — 5 kopijas,

* Kravas deklarāciju — 4 kopijas,

* Kuģa krājumu deklarāciju — 3 kopijas,

* Apkalpes sarakstu — 2 kopijas,

* Pasažieru sarakstu — 2 kopijas.

2.11.1. Standarts. Attiecībā uz kravu, kas ir deklarēta, kuģim ienākot ostā, un kas ir palikusi uz kuģa, kuģim izejot no ostas, varas iestādes nevar pieprasīt jaunu Kravas deklarāciju.

2.11.2. Ieteicamā prakse. Ne attiecībā uz kuģa krājumiem, kas ir tikuši deklarēti, ienākot ostā, ne arī attiecībā uz krājumiem, kas ir iegādāti šajā ostā, par ko liecina kāds cits šajā ostā iesniegts muitas dokuments, nevajadzētu tikt pieprasītai atsevišķai Kuģa krājumu deklarācijai.

2.11.3. Standarts. Ja, kuģim izejot no ostas, varas iestādes pieprasa informāciju par kuģa apkalpi, jāpieņem jau ienākot iesniegtā Apkalpes saraksta kopija, ja tā ir vēlreiz parakstīta un apstiprināta, norādot izmaiņas apkalpes sastāvā vai skaitā, vai norādot, ka izmaiņas nav notikušas.

2.12. [Šīs sērijas numerācija ir rezervēta lietošanai nākotnē]

E. Secīga ieiešana divās vai vairākās vienas un tās pašas valsts ostās.

2.13. Ieteicamā prakse. Ņemot vērā procedūras, kas veiktas, kuģim ienākot pirmajā ostā kādas valsts teritorijā, ieejot turpmākajās šīs valsts ostās, bez citu valstu ostu apmeklēšanas, varas iestādēm veicamo procedūru skaitu vajadzētu samazināt līdz minimumam.

F. Dokumentu aizpildīšana

2.14. Ieteicamā prakse. Šajā Pielikumā, izņemot 3.7. Standartā, minētie dokumenti varas iestādēm jāpieņem neatkarīgi no valodas, kādā tajos ir iesniegta prasītā informācija, bet tām ir tiesības pieprasīt rakstisku vai mutisku tulkojumu vienā no viņu valsts vai Organizācijas, ja tas ir nepieciešams, oficiālajām valodām.

2.15. Standarts. Varas iestādēm jāpieņem informācija, kas sniegta jebkādā pieņemamā un saprotamā veidā, tajā skaitā dokumenti, kas aizpildīti rokrakstā ar tinti vai neizdzēšamu zīmuli, vai, izmantojot elektronisko datu apstrādi.

2.15.1. Standarts. Ja ir nepieciešams paraksts, tas varas iestādēm jāpieņem rokrakstā, faksimilā, perforēts, zīmogots, simbolos vai izpildīts citiem mehāniskiem vai elektroniskiem līdzekļiem, ja tas nav pretrunā nacionālajām tiesību normām. Informācijas apstiprināšanai, kas iesniegta bezpapīra formā, jānotiek attiecīgajai varas iestādei pieņemamā veidā.

2.16. Standarts. Plānotās ienākšanas, iziešanas vai tranzīta ostas valsts varas iestādes nevar pieprasīt ar kuģi, tā kravu, krājumiem, pasažieriem vai apkalpi saistīto, šajā nodaļā minēto dokumentu legalizēšanu, apstiprināšanu, apliecināšanu vai cita veida saskaņošanu ar kādu no viņu pārstāvjiem ārvalstīs. To nevar iztulkot kā jebkādu ierobežojumu attiecībā uz prasībām par pases vai cita pasažiera vai apkalpes locekļa identitātes dokumenta iesniegšanu vīzas saņemšanai vai citiem līdzīgiem mērķiem.

G. Kļūdas dokumentos un sodi par to

2.17. Standarts. Varas iestādēm, neaizkavējot kuģi, jāatļauj kļūdu labojumi šajā Pielikumā minētajos dokumentos, ja tās uzskatāmas par nejaušām, nav nopietna rakstura, nav pieļautas atkārtotas neuzmanības dēļ vai ar mērķi pārkāpt likumus vai noteikumus ar noteikumu, ka šīs kļūdas tiek atklātas pirms dokumenta pārbaudes pilnībā un labojumi var tikt izdarīti nekavējoši.

2.18. Standarts. Par kļūdām, kas tiek atrastas šajā Pielikumā minētajos dokumentos, ko parakstījis vai citādi apstiprinājis kuģa īpašnieks vai kapteinis vai persona viņa vārdā, nevar uzlikt sodu pirms ir radusies iespēja paskaidrot varas iestādēm, ka kļūdas ir nejaušas, nav nopietna rakstura, tās nav pieļautas atkārtotas neuzmanības dēļ vai ar mērķi pārkāpt likumus vai noteikumus.

H. Īpaši atvieglojumi attiecībā uz kuģiem, kas ienāk ostā ar mērķi nogādāt krastā slimus vai ievainotus apkalpes locekļus, pasažierus vai citas personas neatliekamas medicīniskās palīdzības saņemšanai

2.19. Standarts. Varas iestādēm jāmeklē sadarbības iespējas ar kuģu īpašniekiem, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad kuģis paredz ienākt ostā vienīgi ar mērķi nogādāt krastā slimus vai ievainotus apkalpes locekļus, pasažierus vai citas personas neatliekamas medicīniskās palīdzības saņemšanai, un kapteinis varas iestādēm sniedz tik daudz ziņu, cik iespējams par šo nodomu, ar maksimāli iespējamo informācijas daudzumu par slimību un ievainojumu, kā arī par personu identitāti un statusu.

2.20. Standarts. Varas iestādēm, ja iespējams, pa radio, bet jebkurā gadījumā — pa ātrāk funkcionējošajiem sakaru kanāliem, pirms kuģa ienākšanas jāinformē kapteinis par nepieciešamo dokumentāciju un procedūrām, lai varētu pēc iespējas ātrāk nogādāt krastā slimās vai ievainotās personas un noformēt kuģa dokumentus bez kavēšanās.

2.21. Standarts. Attiecībā uz kuģiem, kas ienāk ostā ar šādu mērķi un gatavojas to atkal nekavējoši atstāt, varas iestādēm jādod priekšroka pietauvoties piestātnēs, ja slimo personu stāvoklis vai jūras stāvoklis nedod iespēju drošai piestājai ceļu vai ostu tuvumā.

2.22. Standarts. Attiecībā uz kuģiem, kuri apmeklē ostu ar šādu mērķi un gatavojas to atkal nekavējoši atstāt, varas iestādes parasti nevar pieprasīt 2.1. Standartā minētos dokumentus, izņemot Jūras Sanitāro deklarāciju un, ja tas ir neizbēgami, Ģenerālo deklarāciju.

2.23. Standarts. Ja varas iestādes pieprasa Ģenerālo Deklarāciju, šim dokumentam nav jāsatur vairāk informācijas par 2.2.2. Ieteicamajā praksē minēto un, kad vien iespējams, pat mazāk.

2.24. Standarts. Ja varas iestādes veic ar kuģa ienākšanu saistītās pārbaudes pirms slimo vai ievainoto nogādāšanas krastā, šie kontroles pasākumi jāpakārto neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem.

2.25. Standarts. Ja ir nepieciešamas garantijas vai saistību uzņemšanās sakarā ar ārstniecības izmaksām vai minēto personu repatriāciju vai aizbraukšanu, neatliekamā medicīniskā palīdzība nedrīkst tikt atlikta vai aizkavēta līdz tiek saņemtas šīs garantijas vai saistību uzņemšanās.

2.26. Standarts. Jebkuri kontroles pasākumi, ko varas iestādes var veikt attiecībā uz slimajām vai ievainotajām personām, jāpakārto neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas vai sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem.

3. nodaļa. PERSONU IEBRAUKŠANA UN IZBRAUKŠANA

Šajā nodaļā apkopoti noteikumi attiecībā uz formalitātēm, ko varas iestādes pieprasa no pasažieriem un apkalpes locekļiem, kuģiem ienākot vai izejot.

A . Iebraukšanas un izbraukšanas prasības un procedūra

3.1. Standarts. Derīgai pasei jābūt pamata dokumentam, kas satur varas iestādēm nepieciešamo informāciju par katru pasažieri, kuģim ienākot un izejot.

3.1.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstīm iespēju robežās vajadzētu piekrist oficiālu identitātes dokumentu pieņemšanai pases vietā atbilstoši divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem.

3.2. Standarts. Varas iestādēm jāpanāk vienošanās, saskaņā ar kuru imigrācijas iestādēm kuģa pasažieru pases vai to vietā pieņemamie oficiālie identitātes dokumenti jāpārbauda tikai vienreiz iebraucot un vienreiz izbraucot. Papildus šīs pases vai oficiālie identitātes dokumenti var tikt pieprasīti uzrādīt, lai saņemtu nepieciešamo apliecinājumu vai identifikāciju muitas un citām formalitātēm, kuģim ienākot un izejot.

3.3. Standarts. Pēc pasu vai to vietā pieņemamo oficiālo identitātes dokumentu individuālas uzrādīšanas, varas iestādēm šie dokumenti pēc pārbaudes nekavējoties jāatdod atpakaļ, tos nedrīkst aizturēt papildus kontrolei, ja vien nepastāv kāds šķērslis pasažiera ielaišanai šajā teritorijā.

3.3.1. Standarts. Katrai Līgumslēdzējvalstij jānodrošina, lai varas iestādes konfiscētu viltus, viltotus vai nelikumīgus nevēlamo personu ceļojoma dokumentus. Šādi dokumenti jāizņem no apgrozības un, ja tas ir lietderīgi, jāatgriež attiecīgajām iestādēm.

Konfiscētā dokumenta vietā atsavinātāja valsts izdod pavadvēstuli [Iespējamais pavadvēstules variants dots 4. pielikumā], kurai, ja tas ir iespējams, pievieno konfiscēto ceļojuma dokumentu fotokopijas un jebkuru citu svarīgu informāciju. Pavadvēstule un tās pielikumi jānodod operatoram, kurš būs atbildīgs par nevēlamās personas aizceļošanu. Tā sniegs informāciju varas iestādēm tranzīta un/vai ceļojuma uzsākšanas punktos.

Piezīme: Augšminētais Standarts nevar samazināt Līgumslēdzējvalstu varas iestāžu tiesības noteikt, vai viltus dokumentu uzrādīšana pati par sevi rada pamatu iebraukšanas atteikumam un nekavējošai izsūtīšanai no minētās valsts vai ne. Nekas šajā Standartā nevar tikt traktēts pretēji Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļu statusu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1967. gada 31. janvāra Protokola par bēgļu statusu noteikumiem, kas attiecas uz bēgļa atgriešanos vai izraidīšanas aizliegumu.

3.4. Ieteicamā prakse. Pasažieriem iebraucot vai aizbraucot, varas iestādes nevar prasīt no tiem vai no kuģu īpašniekiem to vārdā jebkādu rakstisku informāciju, kas atkārtotu vai papildinātu to pasēs vai oficiālajos identitātes dokumentos jau minēto informāciju, izņemot to, kas nepieciešama, lai aizpildītu šajā Pielikumā minētos dokumentus.

3.5. Ieteicamā prakse. Ja varas iestādes, pasažieriem iebraucot vai izbraucot, pieprasa papildus rakstisku informāciju, kas nav nepieciešama, lai aizpildītu šajā Pielikumā minētos dokumentus, tad turpmākai pasažieru identifikācijai nepieciešamās informācijas apjomam nevajadzētu pārsniegt 3.6. Ieteicamās prakses (iekāpšanas/nokāpšanas karte) noteiktās prasības. Varas iestādēm jāpieņem pasažiera aizpildīta iekāpšanas/nokāpšanas karte un nav jāpieprasa, lai to aizpildītu vai pārbaudītu kuģa īpašnieks. Ir jāpieņem salasāmā rokrakstā aizpildīta karte, izņemot, ja veidlapā tiek prasīti drukātie burti. No katra pasažiera var pieprasīt tikai vienu iekāpšanas/nokāpšanas kartes kopiju, kas savukārt var sastāvēt no vienas vai vairākām paralēli sagatavotām kopijām.

3.6. Ieteicamā prakse. Iekāpšanas/nokāpšanas kartē varas iestādēm nevajadzētu pieprasīt uzrādīt vairāk par šādu informāciju:

* uzvārds,

* vārdi,

* pilsonība,

* pases vai cita oficiālā identitātes dokumenta numurs,

* dzimšanas datums,

* dzimšanas vieta,

* nodarbošanās,

* iekāpšanas/nokāpšanas osta,

* dzimums,

* galamērķa adrese,

* paraksts.

3.7. Standarts. Gadījumos, ja ir nepieciešami pierādījumi par aizsardzību pret dzelteno drudzi (slimību) no uz kuģa esošajām personām varas iestādēm jāpieņem Starptautiskajos Veselības noteikumos noteiktās Starptautiskās Vakcinācijas vai atkārtotas Vakcinācijas apliecības veidlapas.

3.8. Ieteicamā prakse. Uz kuģa esošo vai no tā nokāpjošo personu medicīniskajai pārbaudei parasti vajadzētu tikt ierobežotai līdz personām, kuras ierodas no karantīnai pakļautu slimību inficētas vietas attiecīgo slimību inkubācijas periodā (saskaņā ar Starptautiskajiem veselības noteikumiem). Tomēr saskaņā ar Starptautiskajiem veselības noteikumiem var tikt noteikta papildus medicīniskā pārbaude.

3.9. Ieteicamā prakse. Iebraucošo pasažieru pavadošās bagāžas muitas pārbaude varas iestādēm parasti jāveic izlases vai piemēru veidā. Iespēju robežās jāiztiek bez rakstiskām deklarācijām attiecībā uz pasažieri pavadošo bagāžu.

3.9.1. Ieteicamā prakse. Kad vien tas ir iespējams, varas iestādēm jāizvairās no aizbraucošo pasažieru bagāžas pārbaudes, pienācīgi ņemot vērā iespējamo vajadzību piemērot attiecīgus drošības līdzekļus.

3.9.2. Ieteicamā prakse. Ja no aizbraucošos pasažierus pavadošās bagāžas pārbaudes nav iespējams atteikties pilnībā, šādai pārbaudei parasti jātiek veiktai izlases veidā.

3.10. Standarts. Derīgam jūrnieka identitātes dokumentam vai pasei jābūt pamata dokumentam, kas sniedz varas iestādēm nepieciešamo informāciju par apkalpes locekli, kuģim ienākot vai izejot.

3.10.1. Ieteicamā prakse. Jūrnieka identitātes dokumentā varas iestādes nevar pieprasīt vairāk par šādu informāciju:

* uzvārds,

* vārdi,

* dzimšanas vieta un laiks,

* pilsonība,

* fiziskais raksturojums,

* fotogrāfija (apliecināta),

* paraksts,

* derīguma termiņš (ja tāds ir),

* izdevēja varas iestāde.

3.10.2. Standarts. Ja jūrniekam ir nepieciešams ar jebkādiem transporta līdzekļiem iebraukt valstī vai atstāt to kā pasažierim ar mērķi:

a) pievienoties kuģim vai tikt pārceltam uz citu kuģi,

b) šķērsot valsti tranzītā, lai pievienotos savam kuģim citā valstī, repatriētos vai ar citu attiecīgo varas iestāžu apstiprinātu mērķi, varas iestādēm šā jūrnieka pases vietā jāpieņem derīgs jūrnieka identitātes dokuments, ja šis dokuments garantē tā uzrādītāja atgriešanos izdevējā valstī.

3.10.3. Ieteicamā prakse. Parasti varas iestādēm nav jāpieprasa no apkalpes locekļiem individuālo identitātes dokumentu vai citas jūrnieka identitātes dokumentu papildinošas informācijas uzrādīšana, kas nav minēta Apkalpes sarakstā.

B. Pasākumi, lai atvieglotu kravas, pasažieru, apkalpes un bagāžas dokumentu nokārtošanu

3.11. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm sadarbībā ar kuģu īpašniekiem un ostu pārvaldēm jāveic attiecīgi pasākumi ar mērķi nodrošināt apmierinošu ostas satiksmes plūsmu tā, lai pasažieru, apkalpes un bagāžas dokumenti tiktu ātri noformēti, nodrošinot to ar attiecīgu personālu, un jārūpējas par atbilstošām iekārtām, īpašu uzmanību pievēršot bagāžas iekraušanai, izkraušanai un pārvietošanās nodrošinājumam (ieskaitot mehānisko sistēmu pielietojumu), kā arī vietām, kurās visbiežāk novērojama pasažieru aizkavēšanās. Ja nepieciešams, jārūpējas par segtu nojumi starp kuģi un vietu, kur tiek veikta pasažieru un apkalpes pārbaude. Šim aprīkojumam un iekārtām jābūt pietiekami ērtām un ar iespējām tās paplašināt, lai atbilstu paaugstinātu drošības pasākumu prasībām palielinātu draudu gadījumos.

3.11.1. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm:

(a) sadarbībā ar kuģu īpašniekiem un ostu pārvaldēm jāievieš piemērotas iekārtas:

(i) pasažieru un bagāžas individuālai un nepārtrauktai apstrādei;

(ii) kas ļauj pasažieriem viegli atpazīt un saņemt savu pārbaudīto bagāžu, tiklīdz tā ir nogādāta vietā, kur tā jāpieprasa;

(iii) vecu un nespējīgu pasažieru ērtību un pakalpojumu nodrošināšanai.

(b) jānodrošina, lai ostu pārvaldes veiktu citus nepieciešamos pasākumus:

(i) lai nodrošinātu pasažieru un viņu bagāžas vieglu un ātru nokļūšanu līdz vietējam transportam;

(ii) lai gadījumā, ja apkalpēm jāapmeklē kādi dienesti valdības uzdevumā, šie dienesti būtu viegli pieejami un izvietoti pēc iespējas savstarpēji tuvāk.

3.11.2. Ieteicamā prakse. Par ātras dokumentu noformēšanas prakses līdzekli varas iestādēm jāuzskata divkanālu sistēmas [Atsauce ir izdarīta uz rekomendējamo praksi nr. 11 un Kioto Konvencijas F3 papildinājuma II pielikumu] ieviešana pasažieru, viņu bagāžas un individuālo ceļu satiksmes līdzekļu dokumentu noformēšanā.

3.12. Standarts. Varas iestādēm jāpieprasa, lai kuģu īpašnieki nodrošinātu, ka kuģa apkalpe veic visus attiecīgos pasākumus, kas palīdzētu paātrināt pasažieru un apkalpes locekļu iebraukšanas procedūru veikšanu. Šie pasākumi var ietvert:

(a) iepriekšējas ziņas nosūtīšanu attiecīgajām varas iestādēm, paziņojot paredzamo ienākšanas laiku, kā arī informāciju par iespējamām izmaiņām laikā, un kuģa ceļojuma datus, ja tas var ietekmēt pārbaudes prasības;

(b) kuģa dokumentu sagatavošanu ātram pārskatam;

(c) trapa un citu piezemēšanās līdzekļu sagatavošanu, kamēr kuģis vēl ir ceļā uz piestātni vai noenkurošanos;

(d) uz kuģa esošo personu un viņu dokumentu sagatavošanu ātrai un kārtīgai uzrādīšanai pārbaudei, pievēršot uzmanību apkalpes locekļu atbrīvošanai no būtisku pienākumu veikšanas mašīntelpā un citur.

3.13. Ieteicamā prakse. Ierakstot vārdus pasažieru un apkalpes dokumentos, kā pirmais būtu jāmin uzvārds vai uzvārdi. Ja tiek lietoti gan tēva, gan mātes uzvārdi, tēva uzvārds jāmin pirmais. Ja attiecībā uz precētām sievietēm tiek lietoti gan vīra, gan sievas uzvārdi, tad vīra uzvārdu vajadzētu minēt pirmo.

3.14. Standarts. Varas iestādēm, bez pamatotas aizkavēšanās jāpieņem uz kuģa esošās personas pārbaudei, lai pārliecinātos, vai tās ir ielaižamas valstī.

3.15. Standarts. Varas iestādes nevar kuģa īpašniekam uzlikt nekādus sodus, ja pasažiera kontroles dokuments tiek atzīts par neatbilstošu vai ja šī iemesla dēļ pasažieriem tiek liegta iespēja iebraukt valstī.

3.15.1. Standarts. Varas iestādēm jālūdz kuģu īpašnieki veikt visus pamatotos pienākumus, lai pārbaudītu, vai pasažieriem ir Līgumslēdzējvalsts pieprasītie kontroles dokumenti.

3.15.2. Ieteicamā prakse. Lai atvieglotu un paātrinātu starptautisko jūras satiksmi, varas iestādēm vajadzētu ieviest vai gadījumos, ja tas nav viņu kompetencē, tikai ieteikt viņu valsts amatpersonām lietošanai jūras terminālos vai uz kuģa klāja standartizētas starptautiskās zīmes un simbolus, ko izstrādājusi vai apstiprinājusi Organizācija sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un kas pēc iespējas ir kopēja visiem transporta veidiem.

C. Īpaši atvieglojumi jūras transportā attiecībā uz padzīvojušiem un nespējīgiem pasažieriem

3.16. Ieteicamā prakse. Būtu jāveic pasākumi, lai visa nepieciešamā informācija par transportu un drošību būtu brīvi pieejama pasažieriem ar redzes un dzirdes traucējumiem.

3.17. Ieteicamā prakse. Padzīvojušajiem un nespējīgajiem pasažieriem, kurus atved uz kuģa vai tos sagaida termināla ēkā, ir rezervējamas vietas, kas ir izvietotas, cik tuvu vien iespējams, pie centrālajām ieejām. Tām vajadzētu būt skaidri iezīmētām ar attiecīgām zīmēm. Pieejai vajadzētu būt brīvai no šķēršļiem.

3.18. Ieteicamā prakse. Ja ir ierobežota pieeja sabiedriskajiem pakalpojumiem, pēc iespējas jācenšas nodrošināt pieejamus un saprātīgi izcenotus sabiedriskā transporta pakalpojumus, piemērojot šīm vajadzībām esošos un plānotos pakalpojumus vai piedāvājot pasažieriem ar ierobežotām kustības spējām īpašus pakalpojumus.

3.19. Ieteicamā prakse. Terminālus un kuģus vajadzētu nodrošināt ar ierīcēm padzīvojušu un nespējīgu pasažieru drošai iekāpšanai un nokāpšanai no kuģa.

D. Atvieglojumi izpriecu braucienos iesaistītiem kuģiem un pasažieriem

3.20. Standarts. Varas iestādēm pa radio jāsniedz izpriecu kuģim atļauja izmantot ostu, ja, vadoties no informācijas, kas saņemta no kuģa pirms tā ienākšanas, paredzētās ienākšanas ostas veselības aizsardzības iestādes uzskata, ka šī ierašanās neradīs karantīnai pakļauto slimību ievešanu vai izplatību.

3.21. Standarts. Ģenerālā deklarācija, Pasažieru saraksts un Apkalpes piederumu saraksts no izpriecu kuģa jāpieprasa, vienīgi kuģim ienākot pirmajā ostā šajā valstī un izejot no pēdējās šajā valstī apmeklētās ostas, ja ceļojuma plānā nav izdarītas izmaiņas.

3.22. Standarts. Kuģa Krājumu deklarācija un Apkalpes piederumu deklarācija no izpriecu kuģa jāpieprasa vienīgi pirmajā ienākšanas ostā šajā valstī.

3.23. Standarts. Pasēm vai citiem oficiālajiem identitātes dokumentiem visu laiku jābūt pasažieru rīcībā.

3.24. Ieteicamā prakse. Ja izpriecu kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām, tā pasažieriem nebūtu vajadzīgas vīzas, izņemot īpašos, varas iestāžu noteiktos apstākļos.

Piezīme: Šīs ieteicamās prakses mērķis ir ļaut katrai Līgumslēdzējvalstij izdot pasažieriem vai pieņemt no tiem, ierodoties, kādu veidlapu, kurā norādīts, ka tiem ir tiesības uzturēties tās teritorijā.

3.25. Standarts. Izpriecu kuģa pasažierus nedrīkst nepamatoti aizkavēt sakarā ar varas iestāžu veiktajiem kontroles pasākumiem.

3.26. Standarts. Parasti, izņemot drošības un pasažieru identitātes noteikšanas un uzturēšanās atļauju pārbaudes nolūkos, izpriecu kuģu pasažierus nedrīkst pakļaut personīgai pārbaudei no to varas iestāžu puses, kas atbildīgas par imigrācijas kontroli.

3.27. Standarts. Ja izpriecu kuģis vienu pēc otras apmeklē vairākas vienas valsts ostas, varas iestādēm pasažieru kontrole parasti jāveic vienīgi pirmajā ienākšanas un pēdējā iziešanas ostā.

3.28. Ieteicamā prakse. Lai atvieglotu ātrāku izkāpšanu krastā, izpriecu kuģu pasažieru iepriekšējā kontrole būtu jāveic jau uz klāja, pirms kuģa ienākšanas izkāpšanas ostā.

3.29. Ieteicamā prakse. Tiem izpriecu kuģu pasažieriem, kuri nokāpj no kuģa vienā, bet uzkāpj uz tā paša kuģa citā vienas valsts ostā, vajadzētu baudīt tādus pašus atvieglojumus kā tiem pasažieriem, kuri nokāpj no kuģa un uzkāpj uz tā vienā un tajā pašā ostā.

3.30. Ieteicamā prakse. Jūras Sanitārajai deklarācijai vajadzētu būt vienīgajam izpriecu kuģu pasažieriem nepieciešamajam veselības pārbaudes dokumentam.

3.31. Standarts. Kuģu beznodokļu veikaliem jābūt pieejamiem izpriecu kuģu pasažieriem arī laikā, kamēr šis kuģa stāv ostā.

3.32. Standarts. No izpriecu kuģu pasažieriem nedrīkst pieprasīt rakstiskas Muitas deklarācijas uzrādīšanu.

3.33. Ieteicamā prakse. Izpriecu kuģu pasažieriem nevajadzētu tikt pakļautiem nekādām valūtas kontrolēm.

3.34. Standarts. No izpriecu kuģu pasažieriem nevar tikt pieprasītas iekāpšanas/nokāpšanas kartes.

3.35. Ieteicamā prakse. Izņemot gadījumus, kad Pasažieru saraksts ir vienīgais dokuments, uz kura pamata tiek veikta pasažieru kontrole, varas iestādēm nevajadzētu pieprasīt šādu ziņu uzrādīšanu Pasažieru sarakstā:

* pilsonība (6.aile),

* dzimšanas vieta un datums (7.aile),

* uzkāpšanas osta (8.aile),

* nokāpšanas osta (9.aile).

E. Īpaši atvieglojumi tranzīta pasažieriem

3.36. Standarts. Tranzītpasažieris, kurš paliek uz tā kuģa klāja, ar kuru viņš ieradies un ar kuru tas arī aizbrauc, parasti nedrīkst tikt pakļauts varas iestāžu standarta kontrolei, izņemot drošības nolūkā.

3.37. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim vajadzētu ļaut paturēt pie sevis pasi vai citu identitātes dokumentu.

3.38. Ieteicamā prakse. No tranzītpasažiera nevajadzētu prasīt iekāpšanas/nokāpšanas kartes aizpildīšanu.

3.39. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim, kurš turpinās ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi, parasti vajadzētu tikt izsniegtai pagaidu uzturēšanās atļaujai izkāpšanai krastā kuģa stāvēšanas laikā, ja viņš to vēlas.

3.40. Ieteicamā prakse. No tranzītpasažiera, kurš turpinās ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi, parasti nevajadzētu pieprasīt vīzas uzrādīšanu, ja vien attiecīgās valsts varas iestādes nav noteikušas īpašus apstākļus.

3.41. Ieteicamā prakse. No tranzītpasažiera, kurš turpinās ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi, parasti nevajadzētu pieprasīt rakstiskas Muitas deklarācijas uzrādīšanu.

3.42. Ieteicamā prakse. Tiem tranzītpasažieriem, kuri nokāpj no kuģa vienā, bet uzkāpj uz tā paša kuģa citā vienas valsts ostā, vajadzētu baudīt tādus pašus atvieglojumus kā tiem pasažieriem, kuri nokāpj no un uzkāpj uz kuģa vienā un tajā pašā ostā.

F. Atvieglojumi zinātniski pētnieciskajos darbos iesaistītajiem kuģiem

3.43. Ieteicamā prakse. Uz zinātniski pētnieciskajos darbos iesaistītā kuģa brauciena laikā atrodas šī brauciena zinātniski pētniecisko darbu veikšanai nepieciešamais personāls. Ja tā ir, tad šim personālam jāgarantē vismaz tādi paši atvieglojumi kā šā kuģa apkalpes locekļiem.

G. Atvieglojumi, nokāpjot krastā, ārvalstniekiem, kas ir starptautisko reisu kuģu apkalpas locekļi

3.44. Standarts. Varas iestādēm jāpieļauj ārvalstu apkalpes locekļu izkāpšana krastā uz laiku, kamēr kuģis atrodas ostā, ja ir izpildītas kuģa ienākšanai nepieciešamās formalitātes un varas iestādēm nav iemeslu atteikt atļauju izkāpšanai krastā ar sabiedrības veselību, drošību vai kārtību saistītu iemeslu dēļ.

3.45. Standarts. No apkalpes locekļiem nevar tikt pieprasīta vīza izkāpšanai krastā.

3.46. Ieteicamā prakse. Nokāpjot krastā un atgriežoties uz kuģa, apkalpes locekļiem parasti nevajadzētu tikt pakļautiem personīgai kontrolei.

3.47. Standarts. No apkalpes locekļiem izkāpšanai krastā nevar tikt pieprasīta īpaša atļauja.

3.48. Ieteicamā prakse. Ja, izkāpjot krastā, apkalpes locekļiem jāņem līdzi identitātes dokumenti, tiem vajadzētu atbilst 3.10. Standartā minētajām prasībām.

4. nodaļa. KRAVAS UN CITU PRIEKŠMETU IEVEŠANA, ATSTĀŠANA UN IZVEŠANA

Šajā nodaļā iekļauti noteikumi, kas skar formalitātes, ko varas iestādes pieprasa no kuģa īpašnieka, viņa aģenta vai kapteiņa.

A. Vispārīgie noteikumi

4.1. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm, sadarbojoties ar kuģu īpašniekiem un ostu pārvaldēm, jāveic attiecīgi pasākumi, lai kuģu ostā pavadīto laiku samazinātu līdz minimumam un nodrošinātu apmierinošu satiksmes plūsmu ostā, kā arī regulāri jāpārskata visas ar kuģu ienākšanu un iziešanu, tajā skaitā ar personu uzkāpšanu un nokāpšanu, kravas iekraušanu un izkraušanu, apkalpošanu un tamlīdzīgi, arī ar tiem saistītajiem drošības pasākumiem saistītās procedūras. Viņiem jāveic pasākumi, lai kravas kuģi un to krava tiek ievesta un pārbaudīta, ciktāl tas iespējams, kuģa apstrādes rajonā.

4.2. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm sadarbojoties ar kuģu īpašniekiem un ostu pārvaldēm, jāveic attiecīgi pasākumi, lai transporta plūsma ostā būtu organizēta tā, lai nodrošinātu kravas noformēšanas un pārkraušanas operāciju vienkāršību un nepārtrauktību. Šiem pasākumiem vajadzētu aptvert visas fāzes, sākot ar laiku, kad kuģis ierodas piestātnē, laiku, kas nepieciešams izkraušanai un dokumentu noformēšanai varas iestādēs, un, ja nepieciešams — arī kravas uzglabāšanas un pārsūtīšanas laiku. Starp kravas noliktavām un varas iestāžu dokumentu noformēšanas vietu, kam būtu jābūt izvietotai netālu no piestātņu teritorijas, vajadzētu būt tiešai un ērtai pieejai un, ja iespējams, arī mehāniskajam transportam.

4.3. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm vajadzētu atbalstīt piestātņu un noliktavu īpašniekus un/vai izmantotājus īpašu uzglabāšanas apstākļu nodrošināšanā tiem kravu veidiem, kam piemīt augsts zādzību risks, kā arī to teritoriju aizsardzībā pret nepilnvarotu personu piekļūšanu, kurās šīs kravas tiks ilgstoši vai kādu laiku uzglabātas pirms nosūtīšanas vai vietējās piegādes.

4.4. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm būtu jānodrošina vienkāršotas procedūras dokumentu noformēšanai attiecībā uz privātiem dāvanu saiņiem un preču paraugiem, kas nepārsniedz noteiktu vērtību, (tai vajadzētu būt noteiktai tik augstai, cik iespējams).

B. [Teksts vēl nav izstrādāts] Eksporta kravu dokumentu noformēšana

C. Importa kravu dokumentu noformēšana

4.5. Standarts. Varas iestādēm, ievērojot visus nacionālos aizliegumus vai ierobežojumus un ostas drošības nodrošināšanas vai narkotiku kontroles pasākumus, ir jānodrošina dzīvu dzīvnieku, viegli bojājošos preču un citu steidzama rakstura kravu prioritāte dokumentu noformēšanā.

4.6. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstīm būtu jāatvieglo pagaidu uzturēšanās noformēšana attiecībā uz specializēto kravu pārkraušanas iekārtām, kas ierodas ar kuģiem un tiek izmantotas krastā ienākšanas ostās kravas iekraušanai, izkraušanai un pārkraušanai.

4.7. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm, lai atvieglotu muitas dokumentu noformēšanu, vajadzētu attīstīt iekārtas, kas nepieciešamas iepriekšējas informācijas saņemšanai pirms kravas ienākšanas.

D. Konteineri un paliktņi.

4.8. Standarts. Varas iestādēm saskaņā ar to attiecīgajām tiesību normām jāpieļauj konteineru un paliktņu pagaidu imports bez muitas nodevu un citu nodokļu un nodevu nomaksas un jāatvieglo to lietošana jūras satiksmē.

4.9. Ieteicamā prakse. 4.8. Standartā minētajās tiesību normās varas iestādes varētu noteikt vienkāršotas deklarācijas pieņemšanu, kas nodrošinātu uz laiku importēto konteineru un paliktņu eksportu no attiecīgās valsts noteiktā termiņā.

4.10. Standarts. Varas iestādēm jāļauj valstī saskaņā ar 4.8. Standarta noteikumiem ienākušajiem konteineriem un paliktņiem atstāt ostas robežas importētās kravas dokumentu noformēšanai un/vai eksporta kravas iekraušanai saskaņā ar vienkāršotām kontroles operācijām un minimālu dokumentu apjomu.

4.11. Standarts. Līgumslēdzējvalstīm jāpieļauj konteineru rezerves daļu pagaidu imports bez muitas nodevu un citu nodokļu un nodevu nomaksas gadījumā, ja tās nepieciešamas to konteineru remontam, kuri minēti 4.8. Standartā.

E. Paredzētajā ostā neizkrautā krava.

4.12. Standarts. Ja kravas deklarācijā minētā krava netiek izkrauta paredzētajā ostā, varas iestādēm jāļauj papildināt Kravas deklarāciju un nav jāpiemēro sankcijas, ja tā pārliecinās, ka krava faktiski nav tikusi uzkrauta uz kuģa, vai, ja tā ir tikusi uzkrauta, bet ir izkrauta citā ostā.

4.13. Standarts. Ja kļūdas vai cita pieņemama iemesla dēļ kāda krava ir tikusi izkrauta ostā, kura nav paredzētā izkraušanas osta, varas iestādēm jāatvieglo tās nogādāšana vajadzīgajā ostā. Šie noteikumi netiek piemēroti attiecībā uz bīstamajām, aizliegtajām kravām vai kravām, uz kurām attiecas kādi ierobežojumi.

F. Kuģa īpašnieka atbildības ierobežošana.

4.14. Standarts. Varas iestādes nedrīkst pieprasīt, lai kuģa īpašnieks sniedz transporta dokumentā vai tā kopijā īpašu informāciju šo iestāžu vajadzībām, ja vien kuģa īpašnieks nav importētājs vai eksportētājs vai nedarbojas to vārdā.

4. 15. Standarts. Varas iestādes nedrīkst uzskatīt kuģa īpašnieku par atbildīgu attiecībā uz to kravas muitas dokumentu uzrādīšanu vai pareizību, kuri jānoformē kravas eksportētājam vai importētājam, ja vien kuģa īpašnieks nav importētājs vai eksportētājs vai nedarbojas to vārdā.

5. nodaļa. SABIEDRĪBAS VESELĪBA UN KARANTĪNA, TAJĀ SKAITĀ SANITĀRIE PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ AUGIEM UN DZĪVNIEKIEM

5.1. Standarts. To valstu varas iestādēm, kuras nav pievienojušās Starptautiskajiem Veselības noteikumiem, jāveicina šo noteikumu attiecīgo pantu piemērošana starptautiskajā kuģniecībā.

5.2. Ieteicamā prakse. Ja šādi nolīgumi var atvieglot šo Noteikumu piemērošanu, Līgumslēdzējvalstīm, kurām ir kopīgas, ar veselības, ģeogrāfiskajiem, sociālajiem vai ekonomiskajiem apstākļiem saistītas intereses, vajadzētu slēgt atsevišķus līgumus saskaņā ar Starptautisko veselības noteikumu 85. pantu.

5.3. Ieteicamā prakse. Ja noteiktu augu, dzīvnieku vai to produktu iekraušanai ir nepieciešamas Sanitārās apliecības vai līdzīgi dokumenti, šādām apliecībām vai dokumentiem vajadzētu būt vienkāršiem un plaši pieejamiem, turklāt Līgumslēdzējvalstīm vajadzētu sadarboties ar mērķi standartizēt to prasības.

5.4. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm pa radio jādod kuģim atļauja izmantot ostu, ja, vadoties no informācijas, kas saņemta no kuģa pirms tā ienākšanas, paredzētās ienākšanas ostas veselības aizsardzības iestādes uzskata, ka šī ierašanās neradīs karantīnai pakļauto slimību ievešanu vai izplatību. Veselības aizsardzības iestādēm vajadzētu dot iespēju nokļūt uz kuģa pirms tā ienākšanas ostā.

5.4.1. Standarts. Varas iestādēm jācenšas sadarboties ar kuģu īpašniekiem, lai nodrošinātu atbilstību ikvienām prasībām par nekavējošu ziņošanu pa radio attiecīgās ostas veselības aizsardzības iestādēm par slimību uz kuģa, tādējādi atvieglojot īpaša medicīniskā personāla un aparatūras tūlītēju klātbūtni, kas nepieciešams veselības pārbaudes procedūrām, kuģim ienākot ostā.

5.5. Standarts. Varas iestādēm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai radītu iespēju visām ceļojumu aģentūrām un citām ieinteresētajām personām padarīt pasažieriem pieejamu attiecīgās valsts varas iestāžu pieprasīto vakcināciju sarakstu, kā arī Starptautiskajiem Veselības noteikumiem atbilstošas vakcināciju apstiprinošas veidlapas. Varas iestādēm jāveic visi iespējamie pasākumi, kas mudinātu vakcinētājus izmantot Starptautiskās Vakcinācijas vai Atkārtotas vakcinācijas apliecības, tādējādi nodrošinot to vispārēju pieņemamību.

5.6. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm vajadzētu piedāvāt iespējas aizpildīt Starptautiskās Vakcinācijas vai Atkārtotas vakcinācijas apliecības, kā arī vakcinēties, cik daudzās ostās vien būtu saprātīgi to darīt.

5.7. Standarts. Varas iestādēm jānodrošina savlaicīga informācija par sanitārajiem pasākumiem un veselības pārbaudes procedūrām, to veikšana bez kavējumiem un piemērošana bez diskriminācijas.

5.8. Ieteicamā prakse. Varas iestādēm vajadzētu pēc iespējas vairākās ostās uzturēt piemērotas iespējas sabiedrības veselības, dzīvnieku un augu karantīnas pasākumu kontrolei.

5.9. Standarts. Pēc iespējas vairākās valsts ostās jātur gatavībā vajadzīgais personāls un aprīkojums, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību pasažieriem un apkalpei.

5.10. Standarts. Izņemot ārkārtējus gadījumus, kad tiek nopietni apdraudēta sabiedrības veselība, kuģi, kurš nav inficēts vai netiek turēts aizdomās par inficēšanos ar karantīnai pakļautu slimību, veselības aizsardzības iestādes nedrīkst atturēt no ienākšanas ostā kravas vai tilpņu izkraušanai vai iekraušanai, vai degvielas vai ūdens uzņemšanai.

5.11. Ieteicamā prakse. Dzīvnieku, dzīvnieku jēlmateriālu, dzīvnieku pirmapstrādes produktu, dzīvnieku barības un karantīnai pakļauto augu valsts produktu transportam īpašos apstākļos vajadzētu tikt atļautam, ja tos pavada ar attiecīgajām valstīm saskaņota karantīnas apliecība.

6.nodaļa. DAŽĀDI NOTEIKUMI

A. Drošības iemaksas un citi nodrošinājuma veidi

6.1. Ieteicamā prakse. Ja varas iestādes no kuģu īpašniekiem pieprasa drošības iemaksu vai citus nodrošinājuma veidus muitas, imigrācijas, sabiedrības veselības, lauksaimniecības karantīnas vai citu līdzīgu valsts tiesību normās noteiktu saistību segšanai, tām, ja vien iespējams, jāatļauj izmantot vienotu drošības iemaksu vai cita veida nodrošinājumu.

B. Ostu dienesti

6.2. Ieteicamā prakse. Parastajiem varas iestāžu dienestiem darba laikā vajadzētu darboties bez maksas. Varas iestādēm, to dienestiem ostās, vajadzētu noteikt normālu darba laiku, kas pieskaņots ostas ikdienas darba ritmam.

6.3. Standarts. Līgumslēdzējvalstīm jāveic pasākumi to varas iestāžu ostu dienestu normālas darbības nodrošināšanai, lai izvairītos no nevajadzīgas kuģu aizkavēšanas, tiem ienākot vai vēloties iziet, un lai samazinātu līdz minimumam laiku, kas nepieciešams formalitāšu veikšanai, ja varas iestādēm ir ticis sniegts savlaicīgs paziņojums par nodomāto ienākšanas vai iziešanas laiku.

6.4. Standarts. Varas iestādes nevar pieprasīt samaksu par medicīnisko pārbaudi vai ar to saistītu pārbaudi, vienalga — bakterioloģisko vai cita veida, kas tiek veikta jebkurā diennakts laikā, ja šāda pārbaude ir nepieciešama vienīgi, lai pārliecinātos par pārbaudāmās personas veselības stāvokli, ne arī par kuģa apmeklējumu un inspekciju uz tā karantīnas nolūkā, izņemot kuģa deratizācijas (grauzēju iznīcināšana) vai deratizācijas atbrīvojuma apliecības izsniegšanas sakarā veiktu inspekciju, tāpat nevar prasīt samaksu arī par iebraukušās personas vakcināciju vai vakcinācijas apliecību. Tomēr, ja attiecībā uz kuģi, tā pasažieriem vai apkalpi veselības aizsardzības iestādes veic citādus pasākumus, par tiem jāpieprasa maksa pēc vienota tarifa visā attiecīgajā teritorijā, un tā jānosaka neatkarīgi no personas pilsonības, dzimšanas vai dzīves vietas un kuģa valstiskās piederības, karoga, reģistra vai īpašnieka.

6.5. Ieteicamā prakse. Ja varas iestāžu dienestu pakalpojumi tiek piedāvāti ārpus 6.2. Ieteicamajā praksē minētā darba laika, tiem vajadzētu tikt piedāvātiem uz saprātīgiem noteikumiem, nepārsniedzot patiesās sniegto pakalpojumu izmaksas.

6.6. Standarts. Ja to prasa ostas transporta plūsma, varas iestādēm jānodrošina, lai tiktu dota iespēja izpildīt formalitātes attiecībā uz kravu un bagāžu, neatkarīgi no tās veida un vērtības.

6.7. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstīm jācenšas vienoties par to, vai viena valdība pieļaus zināmus atvieglojumus otrai valdībai, pirms ceļojuma vai tā laikā pārbaudot kuģus, pasažierus, apkalpi, bagāžu, kravu kā arī muitas, imigrācijas, sabiedrības veselības, augu un dzīvnieku karantīnas dokumentus, ja šādas darbības atvieglotu dokumentu noformēšanu, kuģim ierodoties otrajā valstī.

C. Palīdzība nelaimes gadījumā

6.8. Standarts. Varas iestādēm jāatvieglo tādu kuģu ienākšana un iziešana, kas iesaistīti negadījuma seku likvidēšanā, jūras vides piesārņojuma likvidēšanā vai novēršanā, vai citās neatliekamās darbībās, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu drošību uz jūras, iedzīvotāju drošību vai jūras vides aizsardzību.

6.9. Standarts. Varas iestādēm vislielākajā mērā jāatvieglo 6.8. Standartā minētajās situācijās iesaistīto personu, kravas, materiālu un iekārtu ienākšana un dokumentu noformēšana.

6.10. Standarts. Varas iestādēm jānodrošina tūlītēja muitas formalitāšu nokārtošana attiecībā uz iekārtām, kas nepieciešamas drošības pasākumu veikšanai.

D. Nacionālās atvieglošanas komitejas

6.11. Ieteicamā prakse. Katrai Līgumslēdzējvalstij, ja tā to uzskata par nepieciešamu un piemērotu, vajadzētu nodibināt nacionālo jūras satiksmes atvieglošanas programmu, kas balstītos uz šajā Pielikumā minētajiem atvieglošanas noteikumiem, un noteikt, ka šīs programmas mērķim vajadzētu būt visu praktisko pasākumu ieviešanai, kas atvieglotu kuģu, kravas, apkalpju, pasažieru, pasta un krājumu kustību, novēršot nevajadzīgos šķēršļus un aizkavēšanos.

6.12. Ieteicamā prakse. Katrai Līgumslēdzējvalstij vajadzētu nodibināt nacionālo jūras satiksmes atvieglošanas komiteju vai līdzīgu nacionālo koordinācijas organizāciju starp valsts pārvaldes institūcijām, aģentūrām un citām organizācijām, kas ir saistītas vai ir atbildīgas par dažādiem starptautiskās jūras satiksmes aspektiem, kā arī ostu pārvaldēm, kuģu īpašniekiem un operatoriem, lai atbalstītu atvieglošanas pasākumu pieņemšanu un ieviešanu.

Piezīme: Dibinot nacionālo jūras satiksmes atvieglošanas komiteju vai līdzīgu nacionālo koordinācijas institūciju, Līgumslēdzējvalstis tiek lūgtas ņemt vērā dokumentā FAL.5/Circ.2 noteiktās vadlīnijas.