Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta  noteikumi Nr. 253

Rīgā 1997.gada 22.jūlijā (prot. nr.41 1.§)

Kārtība, kādā dzīvokļa īrnieks vai īpašnieks norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

Izdoti saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri"
11.panta septītās daļas 1.punktu

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā dzīvokļa īrnieks (neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir māja), privatizēta dzīvokļa īpašnieks vai dzīvokļa īpašnieks kooperatīvā, denacionalizētā, valsts vai pašvaldības dzīvojamajā mājā (turpmāk - īrnieks) norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem (apkuri, karsto un auksto ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, asenizāciju, gāzi, elektroenerģiju, liftu, kolektīvo televīzijas antenu, kabeļtelevīziju, radiotranslāciju un telefonu).

2. Par komunālajiem pakalpojumiem, kuru uzskaite tiek veikta atsevišķam dzīvoklim ar likumā "Par mērījumu vienotību" noteiktajā kārtībā pārbaudītiem mērīšanas līdzekļiem, īrnieks norēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzēju patstāvīgi šajos noteikumos vai pašvaldības lēmumā par konkrētā pakalpojuma sniegšanu noteiktajā kārtībā. Īrnieks ir atbildīgs par mērīšanas līdzekļu regulāru pārbaudi dzīvoklī.

3. Komunālā pakalpojuma sniedzējs vienojas ar izīrētāju - dzīvojamās mājas īpašnieku (valdītāju) vai dzīvokļa īpašnieku (turpmāk - izīrētājs) un īrnieku par mērīšanas līdzekļu uzstādīšanas kārtību atsevišķos dzīvokļos un dzīvojamajā mājā, kā arī par attiecīgo darbu finansēšanu.

4. Gāzes skaitītājus uzstāda un regulāri pārbauda privatizējamā valsts akciju sabiedrība "Latvijas gāze", un tie ir minētās akciju sabiedrības īpašums.

5. Izīrētājs nav tiesīgs aizliegt atbilstošu noteiktā kārtībā pārbaudītu mērīšanas līdzekļu uzstādīšanu dzīvoklī, ja attiecīgo darbu veic licencēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) un iegādes un uzstādīšanas izdevumus sedz īrnieks.

6. Siltumapgādes, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas apkopes robežas nosaka pakalpojumu sniedzēja un dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) līgumā.

7. Par komunālajiem pakalpojumiem, kuru izmaksas tiek aprēķinātas, izmantojot aprēķinu metodikas (bez atbilstoši pārbaudītiem mērīšanas līdzekļiem), īrnieks norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju šajos noteikumos, pašvaldības lēmumā par konkrētā pakalpojuma sniegšanu vai īres līgumā noteiktajā kārtībā.

8. Maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem īrnieks var kārtot ar starpnieka palīdzību, taču tas neatbrīvo īrnieku no atbildības par maksājumu veikšanu īres līgumā noteiktajos termiņos. Ar starpnieka pakalpojumiem saistītos izdevumus sedz īrnieks.

9. Izīrētājs sniedz īrniekam vai īrnieka starpniekam pilnīgu un patiesu informāciju par dzīvojamajā mājā uzstādīto mērīšanas līdzekļu nolasījumiem, saskaņā ar kuriem katra norēķinu posma beigās tiek noteikta maksa par konkrēto pakalpojumu.

10. Izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs, ņemot vērā kopējo siltumenerģijas un ūdens patēriņu dzīvojamajā mājā iepriekšējā mēnesī, līdz nākamā mēneša 15.datumam izdara attiecīgas korekcijas aprēķinos par siltumenerģijas un ūdens patēriņu dzīvokļos.

11. Galīgo aprēķinu par siltumenerģijas patēriņu apkures sezonā, ņemot vērā ikmēneša reālās izmaksas, veic viena mēneša laikā pēc apkures sezonas beigām. Pārmaksu (ja tāda ir) pēc īrnieka vēlēšanās ieskaita avansa maksājumos par nākamo sezonu vai izmaksā īrniekam.

12. Lai efektīvāk regulētu siltumenerģijas patēriņu, samazinātu maksu par sniegto pakalpojumu un atvieglotu norēķinus, dzīvojamās mājas īrnieki var ievēlēt vai mājas īpašnieks (valdītājs) var iecelt pārstāvi, kas veic starpnieka funkcijas starp izīrētāju, pakalpojumu sniedzēju un īrniekiem.

13. Mājas īpašnieks (valdītājs) ar šo noteikumu 12.punktā minēto pārstāvi slēdz līgumu, kurā noteikti pārstāvja pienākumi un materiālā atbildība par uzstādīto mērīšanas līdzekļu saglabāšanu.

14. Īrnieks un izīrētājs vai komunālo pakalpojumu sniedzējs var savstarpēji vienoties par maksājumu atlikšanu un tās nosacījumiem, kā arī par avansa maksājumiem.

15. Ja dzīvokļos nav uzstādīti attiecīgie mērīšanas līdzekļi vai pakalpojums nepakļaujas mērīšanai, samaksu par pakalpojumu sadala šādi:

15.1. par siltumenerģiju telpu apkurei - proporcionāli dzīvokļu kopējai platībai;

15.2. par karsto ūdeni (siltumenerģiju ūdens sildīšanai), gāzi, kopējo karstā un aukstā ūdens patēriņu, ūdens patēriņu kopīgām vajadzībām (ielas un teritorijas laistīšana), kanalizāciju, atkritumu izvešanu un asenizāciju - proporcionāli mājas iedzīvotāju skaitam, ieskaitot bērnus (neatkarīgi no viņu vecuma);

15.3. par apkuri komunālā dzīvokļa koplietošanas telpās - par telpas daļu, kas ir proporcionāla īres līgumā norādītajai īrnieka dzīvojamo telpu kopējai platībai;

15.4. par kolektīvo televīzijas antenu un kabeļtelevīzijas pakalpojumiem - proporcionāli pieslēgumu skaitam;

15.5. par elektroenerģiju mājas koplietošanas telpās, kā arī radiotranslāciju dzīvokļos - proporcionāli dzīvokļu skaitam;

15.6. par lifta uzturēšanu un apkalpošanu - proporcionāli to mājas iedzīvotāju skaitam, kuri dzīvo trešajā stāvā un augstāk, ieskaitot bērnus (neatkarīgi no viņu vecuma). Izmaksas nosaka atbilstoši liftu apkalpojošā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) rēķiniem un citām lifta ekspluatācijas izmaksām.

16. Īrniekam ir tiesības atteikties no telefona, radiotranslācijas, kolektīvās televīzijas antenas un kabeļtelevīzijas, kā arī - ar dzīvojamās mājas īpašnieka piekrišanu - no karstā ūdens un gāzes piegādes. Attiecīgos izdevumus sedz īrnieks.

17. Ja viena, vairākas vai visas dzīvoklī dzīvojošās personas atrodas pagaidu prombūtnē ilgāk nekā vienu nedēļu, maksa par karsto un auksto ūdeni, kanalizāciju un gāzi par attiecīgo personu netiek iekasēta. Minēto personu prombūtne jāpiesaka iepriekš (izņemot atrašanos stacionārā ārstniecības iestādē), un par viņu atgriešanos jāpaziņo un jāuzrāda prombūtni apliecinošs dokuments nedēļas laikā no atgriešanās dienas.

18. Ja pagaidu prombūtnē atradīsies visas dzīvoklī dzīvojošās personas, pakalpojumu sniedzējs kopīgi ar īrnieku noplombē attiecīgās karstā un aukstā ūdens, kā arī gāzes armatūras, bet pēc prombūtnē esošo personu atgriešanās noņem plombu. Attiecīgos izdevumus sedz īrnieks.

19. Komunālo pakalpojumu izdevumus par neizīrētajiem dzīvokļiem un neiznomātajām neapdzīvojamām telpām sedz dzīvojamās mājas īpašnieks.

Ministru prezidents A.Šķēle

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs