Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) muzeja priekšmets - priekšmets, kas zinātniskās izpētes un apstrādes rezultātā ir atzīts kā priekšmets ar kultūrvēsturisku nozīmi un atrodas muzeja krājumā;
2) muzejisks priekšmets - priekšmets, kas pēc savas kultūrvēsturiskās nozīmes atbilst muzeja priekšmeta prasībām, bet nav iekļauts muzeja krājumā;
3) muzeja krājums - vēsturiski izveidojies, zinātniski pamatots muzeja priekšmetu kopums, kas atrodas muzejā;
4) muzeja kolekcija - muzeja priekšmetu kopums, kuru saista viena pazīme vai vairākas pazīmes un kura vēsturiskā, zinātniskā vai mākslinieciskā vērtība ir nedalāms veselums.
2. pants. Likuma mērķis un darbība
(1) Šā likuma mērķis ir noteikt valsts un sabiedrības attiecības muzeju jomā, nodrošināt muzeju pastāvēšanu, finansēšanu un darbību kā vienu no Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības iespējām.
(2) Likums attiecas uz visiem Latvijā esošajiem muzejiem neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības.
3.pants. Muzeja jēdziens
Muzejs ir sabiedrībai pieejama pētnieciska un izglītojoša iestāde, kuras uzdevums ir vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt sabiedrībā dabas, garīgās un materiālās kultūras vērtības, sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai. Pastāv valsts, pašvaldību un privātie muzeji.
4.pants. Ministru kabineta kompetence muzeju jomā
Ministru kabinets:
1) lemj par valsts muzeju dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu;
2) valsts un pašvaldību muzeju likvidēšanas gadījumā nosaka tajos esoša Nacionālā muzeju krājuma (turpmāk - Nacionālais krājums) izmantošanas kārtību, ievērojot šā likuma 10.panta otrajā un ceturtajā daļā noteikto;
3) apstiprina akreditēto muzeju sarakstu un izdara grozījumus tajā;
4) apstiprina Muzeju valsts pārvaldes nolikumu;
5) apstiprina Latvijas Muzeju padomes nolikumu un tās sastāvu;
6) izdod muzeju akreditācijas noteikumus;
7) izdod noteikumus par Nacionālo muzeju krājumu un citus muzeju darbību regulējošus normatīvos aktus;
8) apstiprina amatā valsts muzeju direktorus.
5.pants. Kultūras ministrijas kompetence muzeju jomā
(1) Kultūras ministrija:
1) izstrādā valsts stratēģiju un īsteno valsts politiku muzeju jomā;
2) iekļauj starptautiskajos līgumos normas par sadarbību muzeju jomā un visus sadarbības projektus saskaņo ar muzejiem;
3) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem piešķir valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus akreditētajiem muzejiem īpašu kultūrvēsturisku, tēlotājas mākslas un citu nacionāli nozīmīgu projektu un programmu realizēšanai;
4) ieteic valsts muzeju direktoru amata kandidātus un Muzeju padomes locekļus apstiprināšanai Ministru kabinetā.
(2) Kultūras ministrijas kompetencē esošās funkcijas realizē Muzeju valsts pārvalde.
(3) Muzeju intereses Saeimā un Ministru kabinetā pārstāv kultūras ministrs.
6.pants. Muzeju valsts pārvalde
(1) Muzeju un Nacionālā krājuma valsts pārraudzību veic Muzeju valsts pārvalde. Muzeju valsts pārvalde ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
(2) Muzeju valsts pārvalde:
1) veic muzeju valsts pārvaldi;
2) veic muzeju akreditāciju un izsniedz akreditācijas dokumentu;
3) sagatavo apstiprināšanai Ministru kabinetā akreditēto muzeju sarakstu un grozījumus tajā;
4) veido un kārto visu muzeju reģistru;
5) veido un kārto Nacionālā krājuma kopkatalogu, pārrauga Nacionālā krājuma saglabāšanu;
6) izsniedz atļaujas Nacionālā krājuma priekšmetu izvešanai uz laiku ārpus Latvijas teritorijas, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par Nacionālo muzeju krājumu;
7) izsniedz atļaujas muzeja priekšmetu izslēgšanai no Nacionālā krājuma, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par Nacionālo muzeju krājumu;
8) nodrošina konfiscēto (muitas, tiesas konfiscēto) dabas, kultūrvēsturisko, mākslas, arheoloģisko un citu muzejisko priekšmetu novērtēšanu un atlasi Nacionālajam krājumam;
9) piedalās muzeja priekšmetu un muzejisko priekšmetu izsolēs un reģistrē to īpašnieku maiņu;
10) pārrauga likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" ievērošanu muzeju darbībā;
11) sniedz muzeju darbiniekiem profesionālo un metodisko palīdzību;
12) nodrošina Latvijas Muzeju padomes darbību.
7.pants. Latvijas Muzeju padome
(1) Latvijas Muzeju padome (turpmāk - Muzeju padome) ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas veicina valsts stratēģijas izstrādi muzeju jomā, muzeju attīstību un sadarbību, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kuri attiecas uz muzejiem un Nacionālo krājumu. Muzeju padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
(2) Muzeju padome darbojas saskaņā ar šo likumu, likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", citiem likumiem un normatīvajiem aktiem un tās nolikumu.
(3) Muzeju darba koordinēšanai novados var veidot sabiedriskās konsultatīvās novadu muzeju padomes, kas deleģē savu pārstāvi Muzeju padomē.
8.pants. Muzeju padomes izveidošana
(1) Muzeju padomi 15 locekļu sastāvā uz četriem gadiem pēc kultūras ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Muzeju padomes sastāvā ir astoņi valsts muzeju deleģēti pārstāvji, četri pašvaldību muzeju deleģēti pārstāvji (pa vienam no katra novada), viens Pašvaldību savienības deleģēts pārstāvis, viens Latvijas Muzeju asociācijas deleģēts pārstāvis un kultūras ministrs saskaņā ar ieņemamo amatu.
(2) Muzeju padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, aizklāti balsojot, ievēlē Muzeju padome 14 dienu laikā pēc iepriekšējā priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru laika izbeigšanās. Muzeju padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru laiks ir divi gadi.
(3) Muzeju padomes priekšsēdētājs:
1) atbild par Muzeju padomes kompetencē esošo jautājumu izskatīšanu;
2) pārstāv Muzeju padomi valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām, ar padomdevēja tiesībām piedalās Ministru kabineta attiecīgās komitejas sēdēs, kurās tiek izskatīti Muzeju padomes kompetencē esošie jautājumi.
(4) Muzeju padomes atzinumi ir pieejami jebkurai ieinteresētai personai.
(5) Valsts un pašvaldību institūcijas un muzeji savā darbībā ievēro Muzeju padomes atzinumus.
9.pants. Muzeju padomes kompetence
Muzeju padome:
1) veicina valsts, pašvaldību un privāto muzeju attīstības un sadarbības nacionālās koncepcijas izstrādi;
2) sniedz Ministru kabinetam un pašvaldībām atzinumu par valsts un pašvaldību budžetu projektiem attiecībā uz muzeju finansēšanu, kā arī par citiem ar muzeju darbību saistītiem jautājumiem;
3) sniedz atzinumus par valsts un pašvaldību muzeju dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju, kā arī par akreditēto privāto muzeju likvidāciju;
4) sniedz atzinumus par muzeju atbilstību akreditācijas prasībām;
5) sniedz atzinumus par muzejisko priekšmetu izslēgšanu no Nacionālā krājuma;
6) sniedz atzinumus Nacionālā krājuma veidošanas un saglabāšanas jautājumos;
7) sniedz atzinumus ministrijām un pašvaldībām par muzeju direktoru amata kandidatūrām;
8) sniedz atzinumus muzeju speciālistu (personāla) sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas jautājumos.
10.pants. Muzeju dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtība
(1) Valsts muzejus dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Kultūras ministrijas vai citas ministrijas ierosinājuma, ņemot vērā Muzeju padomes atzinumu.
(2) Valsts muzeja likvidēšanas gadījumā Ministru kabinets nodrošina Nacionālā krājuma saglabāšanu valsts īpašumā un, ņemot vērā Muzeju padomes atzinumu, nosaka tā turpmāko glabāšanas un izmantošanas kārtību.
(3) Pašvaldību muzejus dibina, reorganizē un likvidē attiecīgās pašvaldības dome (padome), ņemot vērā Muzeju padomes atzinumu.
(4) Pašvaldības muzeja likvidēšanas gadījumā Ministru kabinets lemj par Nacionālā krājuma saglabāšanu un, ņemot vērā Muzeju padomes atzinumu, nosaka tā turpmāko glabāšanas un izmantošanas kārtību.
(5) Valsts un pašvaldības materiāli un finansiāli nodrošina valsts un pašvaldību muzejiem iespēju vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt sabiedrībā dabas, garīgās un materiālās kultūras vērtības, kā arī uzturēt muzeja būves un telpas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu.
(6) Privātos muzejus dibina, reorganizē un likvidē valsts vai pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), sabiedriskās organizācijas, fondi, mācību iestādes, kā arī citas juridiskās vai fiziskās personas.
11.pants. Muzeju akreditācija un reģistrācija
(1) Ikvienam valsts vai pašvaldības muzejam ir pienākums akreditēties. Privāto muzeju akreditācija nav obligāta.
(2) Muzeja akreditācija veicama saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem muzeju akreditācijas noteikumiem. Muzeju var akreditēt, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:
1) tam ir apstiprināts nolikums (statūti);
2) ir veikta muzeja krājuma uzskaite;
3) tam ir telpas, iekārtas un drošības sistēmas, kas garantē muzeja krājuma saglabāšanu;
4) ir nodrošināta muzeja krājuma pieejamība sabiedrībai.
(3) Akreditāciju veic un akreditācijas dokumentu muzejam izsniedz Muzeju valsts pārvalde, pamatojoties uz Muzeju padomes atzinumu par muzeja atbilstību akreditācijas prasībām.
(4) Akreditētie muzeji tiek iekļauti akreditēto muzeju sarakstā. Akreditēto muzeju sarakstu apstiprina un grozījumus tajā izdara Ministru kabinets pēc Muzeju valsts pārvaldes ierosinājuma.
(5) Ja valsts vai pašvaldības muzejs netiek akreditēts, tam viena gada laikā tiek dota atkārtotas akreditācijas iespēja. Ja arī atkārtoti muzejs netiek akreditēts, tas tiek likvidēts un izslēgts no akreditēto muzeju saraksta. Muzeja krājuma turpmāko izmantošanas kārtību nosaka, ievērojot šā likuma noteikumus.
(6) Privātais akreditētais muzejs zaudē akreditēta muzeja tiesības un tiek izslēgts no akreditēto muzeju saraksta, ja tas neatbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem.
(7) Muzeju valsts pārvalde veido muzeju reģistru, kurā tiek iekļauti visi valsts un pašvaldību muzeji, visi akreditētie privātie muzeji, kā arī pēc vienošanās ar privātā muzeja īpašnieku - privātie neakreditētie muzeji.
12.pants. Muzeju darbības tiesiskais pamats
(1) Muzeju darbības tiesiskais pamats ir šis likums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī muzeju nolikumi (statūti).
(2) Valsts un pašvaldību muzeju nolikumus apstiprina attiecīgā ministrija vai pašvaldība, kuras pārziņā ir muzejs.
(3) Valsts un pašvaldību muzeji ir juridiskās personas, un tiem ir savs zīmogs ar pilnu muzeja nosaukumu un norēķinu konti kredītiestādēs.
(4) Privāto muzeju juridisko statusu nosaka attiecīgā muzeja nolikums (statūti).
13.pants. Muzeju vadība
(1) Valsts muzeju direktorus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc Kultūras ministrijas ieteikuma, ņemot vērā Muzeju padomes atzinumu.
(2) Darba līgumu ar valsts muzeja direktoru slēdz tā ministrija, kuras pārziņā ir muzejs.
(3) Pašvaldību muzeju direktorus ieceļ amatā un atbrīvo no amata attiecīgā pašvaldība, ņemot vērā Muzeju padomes atzinumu.
(4) Privāto muzeju vadītājus pieņem darbā un atbrīvo no darba saskaņā ar attiecīgā muzeja nolikumu (statūtiem).
14.pants. Nacionālais krājums
(1) Nacionālo krājumu veido:
1) akreditēto valsts un pašvaldību muzeju krājumi;
2) privāto muzeju kolekcijas vai atsevišķi muzejiskie priekšmeti pēc Muzeju padomes ieteikuma un ar īpašnieka piekrišanu.
(2) Nacionālajā krājumā esošie priekšmeti un kolekcijas tiek iekļautas kopkatalogā, kuru veido Muzeju valsts pārvalde.
(3) Nacionālais krājums kā nacionālā bagātība ir valsts aizsardzībā. Ministru kabinets izdod noteikumus par Nacionālo muzeju krājumu, kuros nosaka tā veidošanas, papildināšanas, uzskaites, saglabāšanas un finansēšanas kārtību, rīcību ar tajā esošajiem priekšmetiem un kolekcijām, kā arī kārtību, kādā priekšmetu var atsavināt un izslēgt no krājuma.
(4) Valsts piešķir budžeta līdzekļus Nacionālajā krājumā esošo priekšmetu un kolekciju uzturēšanai un restaurēšanai.
(5) Veicot darījumus ar Nacionālajā krājumā esošajiem priekšmetiem vai kolekcijām, jāievēro šādi noteikumi:
1) aizliegts atsavināt Nacionālā krājuma kopkatalogā iekļauto kolekciju atsevišķus priekšmetus;
2) atsavinot kādu Nacionālā krājuma kopkatalogā iekļauto priekšmetu vai kolekciju, tas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu vispirms ar Muzeju valsts pārvaldes starpniecību un tās atļauju jāpiedāvā citam akreditētam muzejam - to pārdodot, dāvinot vai mainot.
(6) Priekšmetu var izslēgt no Nacionālā krājuma, ja:
1) priekšmeta bojājumi ir tik būtiski, ka to nav iespējams restaurēt un tas zaudējis muzejisko vērtību;
2) priekšmets ir zudis vai dabiski sairis;
3) priekšmets ir iegūts prettiesiskā ceļā;
4) priekšmets ir atsavināts saskaņā ar šā panta piektās daļas noteikumiem.
(7) Atļauju priekšmeta izslēgšanai no Nacionālā krājuma izsniedz Muzeju valsts pārvalde pēc tā muzeja ierosinājuma, kurā atrodas šis priekšmets, vai pēc priekšmeta īpašnieka ierosinājuma, ievērojot šo likumu un Ministru kabineta noteikumus par Nacionālo muzeju krājumu, kā arī Muzeju padomes atzinumu.
15.pants. Muzeju tiesības un pienākumi
(1) Akreditētajiem muzejiem ir tiesības:
1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izvest uz laiku muzeja kolekcijas vai atsevišķus priekšmetus ārpus valsts robežām, ievērojot kultūras pieminekļu izvešanas kārtību un saņemot Muzeju valsts pārvaldes atļauju;
2) sniegt maksas pakalpojumus, veikt izdevējdarbību un izmantot iegūtos līdzekļus muzeja darbības attīstībai, kolekciju papildināšanai un saglabāšanai, restaurācijai, darbinieku profesionālo zināšanu pilnveidošanai, viņu materiālajai stimulēšanai un pētniecības darba nodrošināšanai;
3) realizēt autortiesības uz to pārvaldījumā esošo Nacionālā krājuma daļu saskaņā ar likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām";
4) saņemt valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus īpašu kultūrvēsturisku, tēlotājas mākslas un citu nacionāli nozīmīgu projektu un programmu realizēšanai;
5) slēgt civiltiesiskus darījumus, lai sekmētu muzeja krājuma saglabāšanu un papildināšanu, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par Nacionālo muzeju krājumu;
6) saņemt Muzeju valsts pārvaldes metodisko atbalstu.
(2) Akreditētajiem valsts un pašvaldību muzejiem ir tiesības saņemt valsts vai pašvaldības finansējumu.
(3) Valsts un pašvaldību muzeju pienākums ir:
1) nodrošināt muzeja krājuma pieejamību apmeklētājiem un pētniekiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu;
2) katru gadu sniegt pārskatu par savu darbību Muzeju padomei un nepieciešamo informāciju Muzeju valsts pārvaldei.
(4) Valsts un pašvaldību muzeji nedrīkst atsavināt vai izslēgt priekšmetus no muzeja krājumiem bez Muzeju valsts pārvaldes atļaujas.
(5) Privāto muzeju tiesības un pienākumus nosaka katra attiecīgā muzeja nolikumā (statūtos).
16.pants. Valsts muzeju finansēšana
(1) Valsts muzejus finansē no valsts budžeta, paredzot līdzekļus:
1) muzeju ēku uzturēšanai un restaurēšanai;
2) telpu īrei, komunālajiem maksājumiem, nodokļu un zemes nomas maksājumiem;
3) muzeju krājumu papildināšanai (iepirkšanai, ekspedīcijām), saglabāšanai, fiziskajai drošībai (apsardzei un ugunsdrošības tehnikai), kā arī muzeju krājumu izpētei un izmantošanai;
4) mikroklimata uzturēšanas iekārtām, muzeja priekšmetu konservācijai un restaurēšanai;
5) muzeju personāla algošanai;
6) starptautiskai sadarbībai.
(2) Valsts muzeji var saņemt papildu finansu līdzekļus arī no citiem avotiem ziedojumu un dāvinājumu veidā un arī ienākumus no maksas pakalpojumiem. Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu rezultātā gūtie līdzekļi tiek ieskaitīti muzeja pamatbudžeta kontā Valsts kases norēķinu centrā, un tos izmanto tikai muzeja darbības attīstīšanai.
(3) Ja valsts muzeji saņem ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā, tie atver speciālā budžeta kontu.
17.pants. Pašvaldību muzeju finansēšana
(1) Pašvaldību muzejus finansē attiecīgās pašvaldības, paredzot līdzekļus:
1) muzeju ēku uzturēšanai un restaurēšanai;
2) telpu īrei, komunālajiem maksājumiem, nodokļu un zemes nomas maksājumiem;
3) muzeju krājumu papildināšanai (iepirkšanai, ekspedīcijām), saglabāšanai, fiziskajai drošībai (apsardzei un ugunsdrošības tehnikai), kā arī muzeju krājumu izpētei un izmantošanai;
4) mikroklimata uzturēšanas iekārtām, muzeja priekšmetu konservācijai un restaurēšanai;
5) muzeju personāla algošanai;
6) starptautiskai sadarbībai.
(2) Pašvaldību muzeji var saņemt papildu finansu līdzekļus arī no citiem avotiem ziedojumu un dāvinājumu veidā un arī ienākumus no maksas pakalpojumiem. Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu rezultātā gūtie līdzekļi tiek ieskaitīti muzeja pamatbudžeta kontā, un tos izmanto tikai muzeja darbības attīstīšanai.
(3) Ja pašvaldību muzeji saņem ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā, tie atver speciālā budžeta kontu.
18.pants. Privāto muzeju finansēšana
(1) Privāto muzeju finansēšanas kārtību nosaka to īpašnieki.
(2) Ja akreditētie privātie muzeji ir saņēmuši valsts budžeta līdzekļus, šo muzeju likvidēšanas gadījumā valsts muzejiem ir priekšroka to muzeja priekšmetu iegūšanā.
19.pants. Starptautiskā sadarbība
(1) Muzeji ir tiesīgi patstāvīgi sadarboties ar muzejiem citās valstīs, iestāties starptautiskās muzeju organizācijās un piedalīties to darbībā.
(2) Muzeji var saņemt valsts garantētu apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā.
(3) Valsts finansē muzeju līdzdalību starptautiskajās organizācijās.
1. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās:
1) izdod muzeju akreditācijas noteikumus;
2) izdod noteikumus par Nacionālo muzeju krājumu;
3) apstiprina Latvijas Muzeju padomes nolikumu;
4) apstiprina Muzeju valsts pārvaldes nolikumu;
5) izstrādā kārtību, kādā akreditētie pašvaldību un privātie muzeji var saņemt valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus īpašu kultūrvēsturisku, tēlotājas mākslas un citu nacionāli nozīmīgu projektu un programmu realizēšanai.
4. Latvijas Muzeju padome savu darbību uzsāk 1998.gada 1.martā. Priekšlikumi par Muzeju padomes locekļu kandidātiem iesniedzami kultūras ministram līdz 1998.gada 1.janvārim.
Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis
 |
 |
 |
 |